Arhīva kalendārs
Ekspozīciju veido darbi, kur gleznotāja ir pievērsusies jau sev tuvajai un zināmajai tēmai – jūra, kā arī jaunākie darbi, kur parādās jauna tēma – kalni. Jaunā gleznotāja joprojām paliek uzticīga savam iemīļotajam žanram – ainavai, un šīs izstādes kodolu veido gleznotās piejūras un kalnu ainavas. Kā min pati māksliniece :”Piejūra jau man zināmāka, bet kalni ir kas jauns. Kas uzrunāja mani pirmo reizi, esot kalnos? Tā ir citādāka sajūta un atšķirīga horizonta uztvere. It kā daļu debesu juma, līdz šim man nepierasti, aizklātu kalnu grēdas. Kalnus redzot, biju kā mazs bērns, kurš redz brīnumu - izjūtot bijību pret dabas brīnumu. Lieli un vareni tie. Nāk prātā norvēģu pasakas par troļļiem, kuri pēkšņi no miglas vāliem iznirst - kas milzīgs un neparasts ...” Koki no attāluma pret kalnu ir tikpat izmērā lieli kā cilvēks pret raženu egli. Samiedzot acis, kokiem līgojoties vējam līdz, liekas - tie dejo un čukst viens otram noslēpumus. Kā pret kalniem, tā pret jūras plašumiem un dabu kopumā cilvēks ir mazs, bet tur tas var smelt spēku klusumā un mierā. To gan nevar attiecināt uz nelabvēlīgiem laika apstākļiem. Diena savā ziņā kļūst īsāka, jo kalnu augstums pierasto horizontu aizsedz, ir mazāk gaismas, arī klimats pašos kalnos ir atšķirīgs. Esot kalnos, sajutu kā garšo migla, jo tā šķiet, tur ir itin bieži un bieza pat dienas vidū. Mums jūra ir tepat blakus, daži soļi svaiga gaisa. Pie jūras cilvēks kļūst mierīgs. Šķiet, tā atņem visu nevajadzīgo līdz pagurumam, lai rastu jaunu spēku. Neaptveramais plašums izkliedē un koncentrē. Darbi gleznoti eļļas tehnikā uz audekla, vienā paņēmienā alla prima. Gleznots no mazāka formāta darbiem jeb skicēm, kuras radītas dabas klātbūtnē. Šis priekš manis ir būtiski. Pat nezinu kāpēc, taču tikai tā spēju radīt darbu, kad visas maņas ir iesaistītas esot aci pret aci ar dabu. Dabu izlaižot caur sevi. Bet varbūt tas ir pieradums būt dabā ar otu. Jebkura vides maiņa liek paskatīties uz lietām citādi. Gleznās vēlos kaut kripatiņu no tās esības saglabāt uz audekla - mūžīgi būt tur un tepat. Madara Neikena (1988) 2015. gadā Madara Neikena beigusi Latvijas Mākslas akadēmiju, Glezniecības nodaļu. 2014. gadā saņēmusi „SEB stipendiju glezniecībā” (Latvija) un „Premio Marina di Ravenna 2014” (Itālijā). Kopš 2010. gada veiksmīgi piedalījusies vairākās grupas izstādēs Latvijā un ārzemēs. Madonas novadpētniecības un mākslas muzeja izstāžu zāles darba laiks: Kontakti:
Šogad festivāls tiek veltīts Latvijas simtgadei, tāpēc skolēnu teātru režisori tika aicināti īpaši piedomāt pie repertuāra un izvēlēties latviešu dramaturgu darbus. Festivālā būs skatāmas izrādes – R.Blaumaņa “Maija”, A.Brigaderes “Sprīdītis”, M.Stārastes “Pelēkais Namiņš”, I.Ziedoņa “Saprast taureņu brīvību”, K.Skalbes “Ziemeļmeita”, V.Belševicas “Bille” un citas, tajā skaitā uzvesti arī ārzemju autoru darbi. Jāpiemin, ka festivālā būs iespējams noskatīties vairāk nekā 50 izrādes. Tāpat šis gads ir īpašs arī ar to, ka pirmo reizi izrādes tiks demonstrētas ne tikai VVV, bet arī VDT, sniedzot jauniešiem iespēju izbaudīt profesionālā teātra skatuvi. 20.aprīlī plkst.10.00 ar atklāšanas pasākumu savas durvis jaunajiem aktieriem un skatītājiem vērs VDT. Pēc atklāšanas visas dienas garumā teātra zālēs varēs vērot skolēnu teātru izrādes. Savukārt 21.aprīlī no plkst.8.10 skatītāji tiek gaidīti uz izrādēm VVV. Festivāla noslēgums ap plkst.18.00. Dodot ceļazīmi dalībai, skolēnu teātru sniegumu pirms festivāla vērtēja Valsts izglītības satura centra (VISC) izveidota žūrija pēc šādiem kritērijiem: dramaturģiskā materiāla izvēle, režisora darbs, aktieru darbs, audiovizuālais noformējums un izrādes koptēls. Savukārt festivāla laikā darbosies jauniešu žūrija, kas vērtēs izrādes, izvirzīs savas nominācijas un noslēgumā pasniegs balvas. Galvenais festivāla mērķis ir veicināt bērnu un jauniešu teātru attīstību, motivēt radīt kvalitatīvas izrādes bērniem un jauniešiem, piedāvājot dažādu žanru iestudējumus, kā arī sekmēt teātru režisoru profesionālo pilnveidi, veicinot savstarpējo pieredzes apmaiņu. Festivāla norisē ir iesaistīti profesionāli režisori un eksperti. Tā laikā tiek noteikti veiksmīgākie iestudējumi un labākie aktiermākslas sniegumi. Festivālu organizē Valmieras pilsētas pašvaldība sadarbībā ar VISC, VDT, VVV, Valmieras Jaunatnes centru “Vinda”, citu pilsētu un novadu pašvaldībām, pašvaldību izglītības pārvaldēm, izglītības un kultūras iestādēm. Ar festivāla nolikumu iespējams iepazīties mājaslapā www.viesturi.edu.lv, sadaļā “Teātris” – “Festivāls”. Latvijas bērnu un jauniešu teātru festivāls “..un es iešu un iešu!” tiek organizēts kopš 2008.gada. Pirmajā festivālā ar izrādēm piedalījās septiņi skolu teātru kolektīvi, bet 2017.gada festivālā jau varējām skatīt 33 izrādes ar 500 dalībniekiem. Informāciju sagatavoja:
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
No 2018. gada 20. aprīlim līdz 27. maijam Madonas novadpētniecības un mākslas muzeja (MNMM) Izstāžu zālē būs skatāma gleznotājas Madaras Neikenas personālizstāde “Tur un tepat”.
20. un 21.aprīlī Valmieras Viestura vidusskolā (VVV) un Valmieras Drāmas teātrī (VDT) notiks bērnu un jauniešu teātru festivāls “..un es iešu un iešu!”. Plānots, ka šogad festivālā piedalīsies vairāk nekā 850 dalībnieku, kuri Valmierā ieradīsies no visas Latvijas – Madonas, Limbažiem, Jelgavas, Ogres, Liepājas, Rūjienas, Gulbenes, Alūksnes, Salaspils, Siguldas, Jūrmalas Rīgas, Ikšķiles un citām pilsētām un novadiem. Jau otro gadu pēc kārtas festivālā piedalīsies arī skolu teātris no Lietuvas.