Arhīva kalendārs
Vidzemes mazie uzņēmēji un amatnieki aicināti piedalīties dizaina domāšanas darbnīcās 18. septembrī Madonā, LIAA inkubatora telpās (Blaumaņa ielā 3, Madonā), un 27.s eptembrī Cēsīs, Koprades mājā Skola6 (Lielā Skolas ielā 6, Cēsīs). Darbnīcas ietvaros būs iespēja praktiski izmēģināt metodes, kas palīdz uzlabot produktu, pakalpojumu vai procesu strādājot radošajās industrijās.
Dizaina domāšana apvieno gan radošo, gan analītisko domāšanu, veidojot metožu kopumu, kas ļauj radošajiem procesiem strādāt praktiski. Septembrī notiekošo dizaina darbnīcas mērķis ir sniegt mazajiem uzņēmējiem un amatniekiem Vidzemē prakstisku ieskatu kā dizaina domāšanas process var palīdzēt ikdienā, attīstot produktu, pakalpojumu, vai risinot jebkuru uzņēmuma attīstības izaicinājumu. Darbnīcas ietvaros būs iespēja praktiski izmēģināt risinājumus šādiem jautājumiem: Kā iesaistīt lietotāju agrīnā produkta izstrādes procesā? Kā labāk stāstīt par savu produktu? Kā veidot ciešāku kontaktu ar savu klientu? Kā vislabāk testēt produktu tā izgatavošanas procesā? Darbnīcas vadīs Design elevator eksperts Charles Bušmanis un Creativity Lab eksperte Signe Adamoviča Pieteikšanās darbnīcām aizpildot pieteikuma anketu: https://ej.uz/dddarbnica_madona_cesis Radošās industrijas ir viens no dzinējspēkiem ekonomikas attīstībai visā pasaulē, tai skaitā Eiropas Savienībā, kur radošās industrijas pēdējos piecos gados attīstās visstraujāk, gan jaunu darba vietu ziņā, gan pievienotās vērtības pieauguma ziņā. Arī Latvijā radošo industriju izaugsme ir vērojama, tomēr saskaņā ar LR Kultūras ministrijas veikto Radošo industriju pētījumu, šī nozare saskaras ar vairākiem izaicinājumiem. Līdz šim radošās industrijas vairāk attīstījušās Rīgā, tādējādi radošo industriju uzņēmējdarbību var raksturot kā izteikti monocentrisku. Radošo industriju attīstības centri ārpus galvaspilsētas (Cēsis, Liepāja u.c.) nav pietiekami spēcīgi, lai virzītu nozares policentrisku izaugsmi. Tikai ceturtā daļa no radošo industriju uzņēmumiem atrodas reģionos, 80% no nozares apgrozījuma un 60% no pievienotās vērtības rada Rīgā strādājošie uzņēmumi. Dizaina domāšanas darbnīcas tiek organizētas projekta “Dizaina domāšana radošo izaugsmei”, kuru atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonda “Vidzemes kulūras programma”, Vidzemes plānošanas reģions un Nodibinājums “Koprades māja Skola6”. Projekta ievaros, balstoties uz dizaina domāšanas darbnīcu rezultātiem tiks izstrādāts materiāls, kas apkopos metodes un piemērus kā dizaina domāšanu izmantot ikdienā jebkurā uzņēmējdarbības attīstības fāzē. Izstrādātais materiāls būs pieejams digitāli ikvienam interesentam. Darbnīcas organizē: Koprades māja Skola6 Darbnīcas līdzfinansē: Valsts Kultūrkapitāla fonda “Vidzemes kultūras programma”, Nodibinājums “Koprades māja Skola6”
Informāciju sagatavojusi: Dita Trapenciere Koprades mājas Skola6 vadītāja Lai paplašinātu redzesloku, uzlabotu esošās prasmes un apgūtu iemaņas prezentēt darbus, nepieciešama amatnieku un mākslinieku sadarbība. Biedrība “Sarkaņu pagasta kultūrmantojums” realizē projektu “Mākslinieku un Vidzemes amatnieku mijiedarbība” ar Latvijas valsts mežu un Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstītās Vidzemes kultūras programmas finansiālo atbalstu 1000,- eiro apmērā. Projekts tiek īstenots sadarbojoties Sarkaņu amatu skolas dalībniekiem un amatniekiem ar mākslinieci Baibu Vaivari, dizaineri, Tautas Daiļamata meistaru Māri Maniņu un SIA „Mailīšu Fabrika” Ērgļos. Lai rastu ieskatu par amatniecības tendencēm, kā arī starptautiskajām amatniecības un lietišķās mākslas izpausmēm, maijā apmeklējām "Līvas tirgu” Liepājā, kur katru gadu piedalās vairāk kā 200 dalībnieku ar saviem amatniecības izstrādājumiem un demonstrē amata prasmes meistarklasēs, iesaistot apmeklētājus. Jūlijā Ērgļu novada “Zemzaros” projekta dalībnieki M.Maniņa vadībā mācījās pašausta vilnas auduma pēcapstrādi – velšanu. Meistarklasē tika izmēģināti četri velšanas paņēmieni ar mājas apstākļos pieejamu aprīkojumu un salīdzināti gūtie rezultāti. Meistars bagātīgi dalījās ar zināšanām ne tikai par auduma mazgāšanu, žāvēšanu un velšanu, bet arī par dzijas krāsošanu. Ilzes Mailītes meistarklasē audējas ar interesi iepazina “Toika Oy” ražotās programmējamās stelles, kuras SIA “Mailīšu fabrika” šobrīd ir vienīgās Latvijā. Septembrī biedrības “Sarkaņu pagasta kultūrmantojums” telpās tiksimies mākslinieces Baibas Vaivares meistarklasē, lai gūtu zināšanas par kompozīciju, izstāžu zāles interjeru un iekārtojumu.
Informāciju sagatavojusi projekta vadītāja I.Bačuka
Viens no īpašākajiem Ziemeļvalstu dienu Valmierā pasākumiem notiks 11.oktobra vakarā plkst.18:30, kad komponista Jāņa Lūsēna un dziedātājas Inetas Rudzītes dziesmu cikls „Manā varā” pieskandēs Valmieras Drāmas teātra lielo zāli. Koncertprogrammā dziesmas skanēs gan latviešu valodā, gan Ziemeļvalstu - dāņu, norvēģu, islandiešu, somu un zviedru valodās. Biļetes uz koncertu var iegādāties “Biļešu paradīzes” kasēs vai interneta vietnē https://www.bilesuparadize.lv/lv/events/event/67548. Dziesmu programma „Manā varā” saturiski balstās 14 izcilu latviešu dzejnieču dzejā, kas kļuvusi par iedvesmu jaunajām Jāņa Lūsēna dziesmām. No Vizmas Belševicas līdz Annai Rancānei un Annai Auziņai, no Astrīdes Ivaskas, Veltas Sniķeres līdz Mārai Zālītei un Liānai Langai. Komponists Jānis Lūsēns atzīst: „Sieviete man vienmēr bijis liels noslēpums, līdz galam neatklāta pasaule. Nezināmais vienmēr ir satraucošs, īpaši – kāda nezināma vara, kas valda pār mums, vīriešiem. Sieviete var būt gan mūza, gan dieviete, gan amazone, gan būrēja… Gluži tāpat, kā to savos vārdojumos apliecina mūsdienu dzejas grandāmas.” Rezultāts ir stāsts par sievietes bezgala daudzveidīgo un bieži vien ļoti pretrunīgo būtību. Inetas Rudzītes samtainajai un poētiskajai balsij īpašu pieskārienu devusi Islande, kas uzticējusi Inetai savas valsts goda konsules amatu Latvijā. Informāciju sagatavoja: Inga Puriņa, Ziemeļvalstu Ministru padomes biroja Latvijā informācijas padomniece, inga PIE norden PUNKTS lv / +371 26651841
Diemžēl festivālā nedzirdēsim iepriekš izziņoto īpašo viesi - ekstravaganto komponistu un čellistu Džovanni Solimu, pēkšņas mūziķa veselības stāvokļa pasliktināšanās dēļ. Kopā ar Lietuvas Nacionālo simfonisko orķestri Modesta Pitrena vadībā viņa radītos skaņdarbus baudīsim paša Solimas izraudzītā un ieteiktā čellista Nareka Hakhnazarjana izpildījumā. Piektdienas vakara koncertā duetā ar Vācijā dzīvojošo latviešu pianisti Laumu Skridi uzstāsies vācu čellists Daniels Millers Šots, bet sestdiena neparastu skaņas pārsteigumu dāvās koncertprogramma “Tango čellam un vibrofonam”. Kā ierasts, festivāls piedāvās arī īpašu koncertuzvedumu bērniem, kas tapis kopā ar čellu grupu DA GAMBA. Lai arī ļoti gaidīts, diemžēl šoreiz veselības stāvokļa dēļ festivālā Čello Cēsis nepiedalīsies itāļu čellists un komponists Džovanni Solima. Bet priecājamies paziņot, ka pats meistars izraudzījies citu iecerētās festivāla programmas izpildītāju – šī brīža uzlecošo čella zvaigzni Nareku Hakhnazarjanu. Hakhnazarjans ir prestižā Starptautiskā Čaikovska konkursa Zelta medaļas ieguvējs. Čellists koncertējis kopā ar pasaules ievērojamākajiem orķestriem un viesojies nozīmīgākajos klasiskās mūzikas festivālos. Viņam velta epitetus “Žilbinoši spožs” (The Strad), “Vienkārši lielisks” (San Francisco Chronicle) un “Hakhnazarjana spēja pārvaldīt instrumentu ir kas patiesi īpašs” (LA Times). Nareks Hakhnazarjans ieguvis diplomu Jaunanglijas mūzikas konservatorijā un mācījies pie viena no dižākajiem pasaules čellistiem Mstislavu Rostropoviču. Pirms tam studējis Maskavas Konservatorijā un ieguvis Rostropoviča Fonda stipendiju. Čello Cēsis lielkoncerta programmā klausītāji nemainīgi varēs baudīt Džovanni Solimas radītos skaņdarbus čellam ar simfonisko orķestri. Biļetes uz festivāla koncertiem nopērkamas koncertzāles “Cēsis” kasē, “Biļešu paradīze” tirdzniecības vietās un internetā www.bilesuparadize.lv. Mediju kontaktiem: Egija Saļņikova Koncertzāles “Cēsis” Mārketinga un komunikācijas vadītāja E-pasts: egija.salnikova PIE cesukoncertzale PUNKTS lv Tālr.: +371 26171151
St. Sladzevska atstātajā filmiņu klāstā atainota Vestienas pagasta dzīve laikā no 1950. -1990. gadam. Fotogrāfijās skatāmas Gaiziņkalna apkārtnes ainavas, tā laika režīma uzspiestās tradīcijas, ļaužu ikdiena un godi. Vestienas pagasta dzīve fotogrāfijās ir daļiņa no Latvijas pusgadsimta stāsta. Fotogrāfs 40 gadu garumā iemūžinājis mūsu pagastu, saglabājot Latvijas kultūras mantojumu kā nācijas identitātes veidotāju, veicinājis jaunu iniciatīvu veidošanos materiālā kultūras mantojuma saglabāšanai, kopīgi meklējot atbildi uz jautājumu - kāds būs Latvijas kultūras mantojums pēc 100 gadiem, un ko mēs varam darīt šodien? Dažāda gadagājuma cilvēkiem būs dota iespēja iepazīties ar Vestienas pagasta un Gaiziņkalna dabas parka kultūrvēstures mantojumu no 1950. -1990. gadam. Jaunākajai paaudzei, kas dzimuši pēc 1990. gada, būs iespēja vizuāli iepazīt tā laika darba tikumu, kultūras pasākumu norisi un tradīcijas Vestienas pagastā pēc kara gados un vēlāk. Kultūras mantojums veidos izpratni par nacionālām vērtībām un atbildīgu attieksmi pret nākotni. Fotogrāfijās attēlotās situācijas pēc kara gados un vēlākajā periodā veicinās kultūras mantojuma pieejamību un izpratni. Tā laika liecinieki dzīvo mūsu vidū, viņu stāsti un saglabātās liecības vēl arvien pieejami ikvienam. Nesenās vēstures avoti, par kuriem varam saņemt komentārus un tuvākus paskaidrojumus, ir īpaši vērtīgi. Sabiedrības un muzeja darbinieku interese par šīm fotogrāfijām ir ļoti liela.
Informāciju sagatavojusi Jolanta Bardziņa, Madonas novada Vestienas pagasta Kultūras pasākumu organizatore.
Aicinām pieteikties dalībniekus līdz 27. septembrim (sīkāka informācija: Iveta Dukaļska, tālr. 20019452 un Ināra Blūma, tālr. 26321158). Deju meistarklasi vadīs folklorists, horeogrāfs un dejas pētnieks Ernests Spīčs. Miķeļdienas meistardarbnīcas pasākumu kuplinās Sēļu pagasta Tautas nama folkloras kopa “Sēlene” un kapela “Sēļu muižas muzikanti”. Visi projektā iekļautie pasākumi ir bezmaksas. Projekts “Meistardarbnīcas “Gadskārtas Sēļu muižā”” (projekta numurs VKP/2018-90) tiek īstenots no 2018. gada maija līdz 15. decembrim, pateicoties Vidzemes plānošanas reģiona atbalstam un Valsts Kultūrkapitāla fonda piešķirtajam finansējumam 2000 euro apmērā. Projekts „Meistardarbnīcas “Gadskārtas Sēļu muižā”” ir izstrādāts ar mērķi, lai stiprinātu Vidzemes tradicionālā kultūrvēsturiskā mantojuma lietojumu mūsdienās, veicinātu sabiedrības izpratni par tradicionālo kultūru un iepazītu tautas mūzikas instrumentus. Turpmākajās meistarklasēs tiks apgūta mandolīnas spēle, ķekatās iešana un vijoļspēle, kā arī dažādu gadskārtu tradīcijas. Pasākumu laikā var tikt fotografēts un filmēts. Vairāk informācijas: www.mazsalaca.lv.
Informāciju sagatavoja:
Festivāla pirmajā vakarā, 14. septembrī, skanēja divu izcilu un starptautisku atzinību guvušu mūziķu - latviešu pianistes Lauma Skrides un vācu čellista Daniela Millera Šota koncertprogramma. Tajā dzirdējām Vīnes dižgara Ludviga van Bēthovena opusus un līdzās tiem, mūzikas romantisko elpu, klausītāji izjuta Roberta Šūmaņa un Frederika Šopēna skaņdarbos. Millers Šots ir uzskatāms par vienu no labākajiem savas paaudzes čellistiem pasaulē, ko bija iespēja novērtēt arī Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas studentiem, kuriem festivāla ietvaros tika piedāvāta iespēja piedalīties meistarklasēs ar vācu mūziķi. Pēc meistarklasēm savu jauneklīgo un azartisko garu studenti iznesa Cēsu pilsētas ielās - muzikālā zibakcijā lielveikalā un vecpilsētas laukumā. Tādejādi festivāla Čello Cēsis elpu varēja izbaudīt arī nejauši garāmgājēji. Festivāls savus klausītājus allaž pārsteidz ar unikālām programmām un neparastām instrumentācijām. Šogad aicinājām baudīt čella un sitaminstrumenta - vibrofona valdzinošo saspēli. Sestdienas, 16. septembra, dienas koncerts notika koncertzāles INSIGNIA mākslas galerijā, un tā muzikālā tēma jeb programmas vadmotīvs bija tango. Programmu veidoja pasaulslavenā orķestra Kremerata Baltica ilggadējs solists Andrejs Puškarevs kopsadarbībā ar čellisti Tatjanu Rediko. Festivāls Čello Cēsis tiecas sapludināt mākslas žanru robežas, tādēļ arī koncerts “Tango čellam un vibrofonam” notika reizē ar koncertzāles jaunās sezonas pirmās mākslas izstādes atklāšanu – gleznotājas Vinetas Kaulačas jaunāko darbu izstādi “Redzes atmiņa”. Dienas turpinājumā interesenti bija aicināti apmeklēt arī īpašu kino seansu, kurā uz lielā ekrāna tika demonstrēta dokumentālā filma par vienu no leģendārākajiem čellistiem pasaules mūzikas vēsturē – Mstislavu Rostropoviču. Sestdienas vakara lielkoncerts reizē bija arī koncertzāles “Cēsis” piektās sezonas atklāšanas notikums. Lai arī ļoti gaidīts, diemžēl veselības stāvokļa dēļ festivālā Čello Cēsis nepiedalījās iepriekš izziņotais īpašais viesis - itāļu čellists un komponists Džovanni Solima. Koncertā kopā ar Lietuvas Nacionālo simfonisko orķestri diriģenta Modesta Pitrena vadībā baudījām ne mazāk virtuozo un ar austrumniecisko šarmu apveltīto čella zvaigzni Nareku Ahnazarjanu. Viņa izpildījumā baudījām P. Čeikovska “Variācijas par rokoko tēmu” un Džovanni Solimas skaņdarbu “Lamentatio”, savukārt Solimas slavenais Violoncelles vibrez! skanēja latviešu čellista Ērika Kiršfelda un lietuviešu čellista Gļeba Pišņaka interpretācijā. Festivāls noslēdzās svētdien ar radošo darbnīcu un uz multimediālo koncertuzvedumu bērniem “Čella pasakas. Tuksnesis” ar čellu grupu DA GAMBA. Caurvīti pasakas motīviem, koncertā skanēja klasiski un laikmetīgi skaņdarbi čellam. Mazajiem apmeklētājiem bija iespēja arī pašiem līdzdarboties koncerta tapšanā, veidojot scenogrāfijas elementus, kurus pēc tam varēja ieraudzīt jau uz skatuves. Mediju kontaktiem:
Interesentiem arī līdz šim ir bijusi iespēja iepazīties ar atsevišķiem tautas mūzikas instrumentiem no biedrības “Skaņumāja” kolekcijas, gan biedrības veidoto tradicionālās mūzikas pasākumu, gan Latvijas Nacionālā kultūras centra rīkoto projekta “Satiec savu meistaru” norišu laikā. Šoruden, pateicoties Latvijas valsts mežu un Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstītās Vidzemes kultūras programmas un Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai finansiālajam atbalstam*, varam atvērt renovētās daudzfunkciju telpas ar nelielu, bet daudzpusīgu tradicionālo mūzikas instrumentu izstādi. Šī ekspozīcija būs nozīmīgs ieguldījums Latvijas nemateriālā kultūras mantojuma popularizēšanā un saglabāšanā. Tā koncentrētā formā iepazīstinās ar nozīmīgākajām instrumentu spēles tradīcijām (to skaitā nemateriālā kultūras mantojuma Nacionālajā sarakstā iekļautajām), piedāvās iespēju ne vien aplūkot senos instrumentus, bet iepazīties ar to skaņu un spēles paņēmieniem, iegūt zināšanas par muzikantu kapelu sastāviem un instrumentu spēles reģionālajām īpatnībām. Pasākums tiek rīkots atskatoties uz biedrības divpadsmit gadu darbības laikā paveikto, pateicoties domubiedriem, sadarbības partneriem, iedvesmotājiem un atbalstītājiem. Muzeja vaļā vēršanas svētkus kuplinās Ķekavas muzikantu kopa “Brička” un Skaņumājas muzikanti. *Biedrības "Skaņumāja" projekts ""Skaņumājas" tautas mūzikas centrs” īstenots Publisko un privāto partnerattiecību biedrības “Zied zeme” Sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģijas 2015-2020 ietvaros. Līdzfinansē Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai apakšpasākumā “Darbību īstenošana saskaņā ar sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģiju”. Atbalsta Zemkopības ministrija un Lauku atbalsta dienests.)
Informāciju sagatavojusi Sandra Lipska, biedrības “Skaņumāja” projektu vadītāja. Ošupes pagasta jauniešiem 2. oktobrī ir iespēja doties uz Gaigalavu pie seno mūzikas instrumentu meistara Gunāra Igauņa, lai kopā pagatavotu kokles. Pateicoties Latvijas valsts mežu un Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstītajam Vidzemes kultūras programmas projektam, jaunieši tiks pie trīs lielām koklēm un vienas mazākas. Pēc vairākām nodarbībām kokles gatavošanā sekos arī ievads kokles spēlē, kur meistars mācīs spēlēt uz šiem senajiem vidzemnieku mūzikas instrumentiem. Šāda seno amatu apgūšana jauniešiem pavērs plašāku ieskatu par senajiem instrumentiem un attīstīs viņu muzikalitāti. Ceram, ka gatavotās kokles jau skanēs Latvijas valsts 100 gades pasākumā Degumnieku tautas namā. Arī vēlāk turpināsim spēlēt kokles jauniešu centrā, lai priecētu ne tikai sevi, bet arī apkārtējos. Vēl joprojām notiek pieteikšanās dalībai projektā „Kokļu izgatavošanas meistardarbnīca un ievad stundas kokles spēlē Ošupes pagasta jauniešiem". Nesēdi mājās, nāc un piedalies! Pieteikšanās zvanot Dacei Kalniņai, nr. 28893026.
Informāciju sagatavojusi SIA “Sipiņi S” valdes priekšsēdētāja Dace Kalniņa.
|
|
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
No 11. – 14.oktobrim Valmierā notiks Ziemeļvalstu dienas, kas pilsētas un apkārtējo novadu iedzīvotājiem piedāvās iespēju piedalīties dažādos pasākumos.
Šajā nedēļas nogalē, no 14. līdz 16. septembrim, Koncertzāle “Cēsis” atklāj savu piekto sezonu un tradicionāli to iesāk ar starptautisko festivālu Čello Cēsis.
2018. gada 2. novembrī plkst. 17.00 Vestienas tautas namā, ar Valsts Kultūrkapitāla fonda un Latvijas Valsts mežu atbalstītās Vidzemes kultūras programmas 2018 un Madonas novadpētniecības muzeja atbalstu, Vestienas tautas namā tiks izstādītas Staņislava Sladzevska (1923-2001) fotogrāfijas.
Latvijas valsts mežu un Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) Vidzemes kultūras programmas 2018. gada projektu konkursā atbalstīts Sēļu pagasta Tautas nama iesniegtais projekts “Meistardarbnīcas “Gadskārtas Sēļu muižā””. Projektā paredzētas četras meistardarbnīcas: Jāņu, Miķeļdienas, Mārtiņdienas un Ziemas saulgriežu. Pirmajā meistarklasē 22. jūnijā Sēļu muižas estrādē apmeklētāji iepazinās ar Jāņu rituāliem, pina vainagus, sēja sieru un mācījās Jāņu dziesmas un dančus. 28. septembrī plkst.18.00 Sēļu muižā norisināsies otrā meistardarbnīca – Miķeļdienas un Rudens saulgrieži ar dziesmām, dančiem un rotaļām. Būs iespēja apgūt cītara spēli, kuru vadīs Gunārs Igaunis, un iepazīt Miķeļu – rudens saulgriežu - tradīcijas. 
Aizvadītajā nedēļas nogalē tika atklāta Koncertzāles “Cēsis” jaunā sezona, kura jau ceturto reizi iesākās ar čella skaņām – starptautisko festivālu Čello Cēsis. No 14. līdz 16. septembrim Cēsīs viesojās izpildītājmākslinieki, kuri plaši pazīstami uz starptautiskām skatuvēm, bet Latvijā viesojās pirmo reizi.
Duetā ar Vācijā dzīvojošo latviešu pianisti Laumu Skridi dzirdējām izcilo vācu čellistu Danielu Milleru Šotu, savukārt lielkoncertā baudījām armēņu izcelsmes čellista Nareka Ahnazarjana izjusto čellspēli kopā ar Lietuvas Nacionālo simfonisko orķestri, Modesta Pitrena vadībā. Kā ierasts, īpašs koncertuzvedums bija veidots arī bērniem – šoreiz kopā ar čellu grupu DA GAMBA.
Skaņumājas muzeja vaļā vēršanas svētki notiks š.g. 29. septembrī no plkst 16.00 Ogres novada Krapes pagasta “Krapēs”.