Arhīva kalendārs
“Siltumnīca” komanda ielūdz ikvienu pieaugušo atdzīvināt bērnības atmiņas, piedaloties gastronomiskā ceļojumā “Bērnība joprojām ir tepat!”, kas norisināsies 19. augusta pēcpusdienā. Pasākuma viesi dosies dabā un meklēs bērnību lietās un vietās, kā arī baudīs tās garšu “Restorāns 3” pavāra Žaņa-Raivo Behmaņa vadībā. Populārais uzskats, ka zāle kādreiz bija zaļāka ir mīts. Zāle ir tik pat zaļa, vajag tikai tajā iekāpt. Arī skābenes sarieš tik pat daudz siekalu ja tās ēd. Tāpat arī bērnība nav pagātnē palikusi saules zeme - tas ir katra cilvēka pamats, kura vienkāršību vēlams neaizmirst ikdienas sarežģītībā. Lai tas izdotos, “Siltumnīca” komanda aicina atklāt noslēpumu - bērnība joprojām ir tepat, atliek tikai to piedzīvot! Ceļojums sāksies pēcpusdienas saulē ar došanos dabā, lai pagaršotu priežu skujas, saiskaitītu skudru dibentiņus un sajustu, cik smieklīgas var būt smilgas. Visi viesi ies kopā, spēlēs spēles un izaicinās vēju, lai vakarā nāktu mājās un sēstos pie garā “Siltumnīcas” galda, kur Žanis-Raivo Behmanis, “Restorāns 3” pavārs, pasniegs bērnības garšas piecās kārtās. Pasākumā dalība tikai ar iepriekšēju rezervāciju. Vairāk informācijas iespējams uzzināt: siltumnica.com.
Informāciju sagatavojusi: Elīna Baltskara "Siltumnīca" komandas pārstāve E-pasts: elina.baltskara PIE gmail PUNKTS com Mājas lapa: siltumnica.com
Latvijas valsts simtgades programmas ietvaros deju skola „Dzirnas” ar māksliniecisko vadītāju, horeogrāfu Agri Daņiļeviču un Burtnieku novada bērniem un jauniešiem projektā “Dodot gūtais neatņemams” iestudēs deju uzvedumu „Spēlēju, dancoju”. Tas tiks izrādīts sestdien, 11. augustā, plkst. 21.00 Burtnieku pagasta estrādē. Deju uzvedumā muzicēs grupa „Iļģi”.
Deju meistarklasēs, kuras norisināsies astoņas dienas, 120 Burtnieku novada bērni un jaunieši kopā ar astoņiem profesionāliem pedagogiem apgūs deju soli. Tas būs jauns izaicinājums ne tikai horeogrāfam, bet arī bērniem un jauniešiem. Kopā pavadītā nedēļa veicinās jauniešu zināšanas par dejas kultūru, viņi kļūs aktīvāki un iegūs pārliecību par savām spējām. Kopā ar dalībniekiem no Burtnieku novada dejos arī 80 deju skolas „Dzirnas” audzēkņi. Šis būs jau trešais deju uzvedums, kurā Agris Daņiļevičš un deju skolas “Dzirnas” audzēkņi dejos kopā ar bērniem un jauniešiem no Burtnieku novada. Pirmais deju uzvedums bija “Viņi dejoja vienu vasaru”, otrais - “Džungļu zēns”. Ar katru gadu uzvedumi kļūst arvien krāšņāki un emocionālāki. Latvijas valsts simtgades gadā pasākuma organizatori nolēmuši ar deju uzvedumu “Spēlēju, dancoju” parādīt dejas skaistumu, stiprināt piederības sajūtu savai zemei, savām dzimtajām mājām, kā arī sniegt jaunas sajūtas ne tikai skatītājiem, bet arī visiem uzveduma dalībniekiem. Ieeja par ziedojumiem. Ienākumi tiks novirzīti mācību līdzekļu iegādei Burtnieku novadā deklarētajiem bērniem, kuri rudenī uzsāks mācības 1. klasē. Pasākumu organizē biedrība “Pāvulēni” sadarbībā ar Burtnieku novada pašvaldību. Projektu “Dodot gūtais neatņemams” finansiāli atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds Latvijas valsts simtgades programmas ietvaros, Burtnieku novada pašvaldība, Taipejas misija Latvijā. Atbalsta “Valmiermuižas alus darītava” un garškopju kustība “Gardu muti”. Pasākuma laikā var tikt fotografēts un filmēts. Fotogrāfijas un video materiāli var tikt izmantoti pasākuma organizatora publicitātes materiālos.
Informāciju sagatavojusi: Edīte Stērste, sabiedrisko attiecību speciāliste
17., 18., 19.augustā Dzērbenes autobusu pieturā notiks Latvijas valsts mežu atbalstītās Vidzemes Kultūras programmas projekta AMATS ZELTA PAMATS -2018 Botāniskās glezniecības meistarklase. Aicināti piedalīties visi pamatiedzīvotāji, vasarnieki, garāmgājēji un caurbraucēji.
17.augustā 20.00 satiksimies, iepazīsimies un vienosimies par uzdevumiem 18.augustā no 11.00 notiks neatlaidīgs darbs līdz spēku izsīkumam 19.augustā līdz 15.00 varēs darbus pielabot, apbrīnot un sākt atvadīties BEZMAKSAS DALĪBA, nāc ar savām krāsām, zīmuļiem un papīriem, kopdarbam nepieciešamie darbarīki un krāsas būs uz vietas PIETEIKTIES PIE MĀKSLINIECES ĒRIKAS MĀLDERES 29424560 Botānika (grieķu: βοτανή, botanē — ‘augs’) zinātne par augiem - par to uzbūvi, augu orgānu funkcijām, individuālo un vēsturisko attīstību, augu valsts sastāvu, par augu un vides savstarpējām attiecībām. Dalībnieki iegūs skaistu pašizgatavotu darbu, ko iespējams dāvināt vai glābāt par piemiņu no Dzērbenē pavadītās vasaras. Pasākuma laikā tiks veidots kopdarbs Dzērbenes centra uzlabošanai. Ēdināšana pasākuma laikā nenotiks, jo blakus atrodas veikals.
Informāciju sagatavojusi Ērika Māldere
2018. gada 23. augustā norisināsies Ogres dzimšanas dienas koncerts "Zvaigžņu lietus Ogrē".
Plkst. 20:00 SKOTA MAKALISTERA simfonija MERKŪRIJS UZ MĒNESS Ogres novada Kultūras centra laukumā Piedalās orķestris RĪGA Diriģents Valdis BUTĀNS Solisti Jānis ŠIPKĒVICS (vokāls) Matīss ČUDARS (ģitāra) Ieva SARJA ( klavieres) Ievadvārdi ORESTS SILABRIEDIS
"Merkūrijs uz Mēness", ko autors, amerikāņu komponists Skots Makalisters nosaucis par konceptsimfoniju, ir pasaules jaunākās mūzikas topa virsotnē un to atskaņo visā pasaulē. Šo 2012.gadā sacerēto skaņdarbu savā repertuārā ir uzvedis orķestris "Rīga" un diriģents, ogrēnietis Valdis Butāns. Uzvedumā piedalās arī dziedātājs Jānis Šipkēvičs un ogrēnietis ģitārists Matīss Čudars. Vakara turpinājumā uzstāsies jaunais talantīgais mūziķis Reinis Jaunais, kurš vairākus gadus ir koncertējis visā Eiropā, Austrālijā un Jaunzēlandē daloties ar savām ģitārspēles prasmēm un oriģināldziesmām, kuras pasniedz publikai, izmantojot dažādas ģitāras spēlēšanas tehnikas. Dienu noslēgs DJ EMIL DEO priekšnesums. Notikuma noskaņu veidos projekcijas un vides objekti MĒNESS, ZVAIGŅU LIETUS un MĒNESS TAKA, ko radījis videomakslinieks Ansis Imaks un VJ Ignacs Andars. Būs stāsti par zvaigznēm un iespēja tās vērot divos teleskopos, ko nodrošinās Suntažu observatorija STAR SPACE. Darbosies kafejnīca Ieeja bez maksas
Pasākumu organizē Ogres novada Kultūras centrs Koncertu atbalsta Ogres novada Dome, Valsts Kultūrkapitāla fonds, Vidzemes kultūras programma un Vidzemes plānošanas reģions. Informāciju sagatavojusi: Laila Baumane Laila.baumane PIE okc PUNKTS lv / 29470103
2018. gada 10. augustā Sēļu muižā apmeklētājus jau piekto gadu priecēs Mazie Opermūzikas un Mākslas svētki. Šoreiz pasākumā, pateicoties Latvijas valsts mežu un Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) Vidzemes kultūras programmai, izskanēs Gaetāno Doniceti operas “DONS PASKVĀLE” muzikālais stāsts. Svētki sāksies plkst.21.00 ar vairāku izstāžu atklāšanu. Sēļu muižas lielajā zālē notiks Igaunijas mākslinieku gleznu izstādes atvēršana. Piedalīsies: Malle Heinonen un Tīna Erala (Pērnava). Savukārt Muižas klētī notiks tradicionālās izstādes “Ziedi manā dārzā” atvēršana. Ar muzikāliem sveicieniem atklāšanā uzstāsies Valmieras dāmu vokālā grupa “AD REM”. Pasākuma laikā apskatāmas vēl četras izstādes: gleznotāja Jāņa Kalmītes (1907-1996) gleznas no Valmieras muzeja krājuma, porcelāna figūriņu kolekcija (Zviedrija), lielajā klētī sadarbībā ar Valmieras muzeju izstāde „Sprēslenīcas, vārpstiņas, ērkulīši...” un vēsturiskā ekspozīcija “Sēļu muiža un apkārtnes muižas”. Koncertā plkst.22.00 Sēļu muižas estrādē Gaetāno Doniceti operas “DONS PASKVĀLE” muzikālais stāsts. Tas būs komisks operas žanra meistardarbs, kur sižetiskā līnija atspoguļo padzīvojuša vecpuiša izjokošanu, ko veic viņa ārsts, ārsta māsa – jauna un skaista atraitne, savukārt tam visam pa vidu kā allaž klīst mīlas mokās sirgstošs brāļadēls, kas beigās, protams, iegūst par sievu jauno un skaisto atraitni. Piedalās Latvijas Nacionālās Operas un Baleta (LNOB) solisti: Inga Šļubovska-Kanceviča (Norīna), Krišjānis Norvelis (Dons Paskvāle), Kalvis Kalniņš (Malatesta), Viesturs Jansons (Ernesto), Juris Ādamsons (Karlīno) un LNOB kamerorķestris diriģenta Normunda Vaiča vadībā. Ieeja uz koncertu 5 euro, skolēniem 1 euro. Projekts “Dons Paskvāle Sēļu muižā” (projekta numurs VKP/2018-89) tiek īstenots pateicoties Vidzemes plānošanas reģiona, Latvijas valsts mežu atbalstam un Valsts kultūrkapitāla fonda piešķirtajam finansējumam 3000 euro apmērā. Projekta mērķis ir aktualizēt Sēļu muižas kultūrvēsturiskā mantojuma nozīmību, ļaujot klātienē baudīt augstvērtīgu un profesionālu mākslinieku sniegumu, attīstot un saglabājot muižas vēsturiskās tradīcijas. Pasākuma laikā var tikt fotografēts un filmēts. Fotogrāfijas un video materiāli var tikt izmantoti pasākuma organizatora publicitātes materiālos. Aicinām izbaudīt Sēļu muižas senatnīgo auru, dabas krāšņumu un romantisko noskaņu Mazajos Opermūzikas un Mākslas svētkos 10. augustā!
Informāciju sagatavojusi: Anete Gluha, Mazsalacas novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste
11. augustā visas dienas garumā brīvdabas garšu, papīra un sarunu festivālā “PĀRCELTUVE” notiks sarunas, darbnīcas, demonstrējumi, ekskursijas, koncerti uz plosta, aktivitātes bērniem, amatnieku un mājražotāju tirdziņš. Papīra muzejā būs apskatāma ekspozīcija - Līgatnē radītās aploksnes. Plkst. 22.00 gaidāms brīvdabas kino seanss pie "Vilhelmīnes Dzirnavām". Un vakarā plkst. 22.00 Vislatvijas akcijas ietvaros - ZAĻUMBALLE. Arī Līgatnē, kā daudzviet Latvijā. Šoreiz – pie pārceltuves. Spēlēs mūsu pašu pūtēju orķestris! Pirmie Vislatvijas Papīra svētki Līgatnē notika 2012. gada 11. augustā. Kāda sakritība! Arī šogad svētki notiek 11. augustā! Tas nozīmē, ka jau septīto gadu pēc kārtas Līgatnē notiek Papīra svētki, kuru laikā ceļam godā mūsu novada vēsturi, tradīcijas un ļaužu prasmes amatos, kas saistīti ar papīra izgatavošanu. Mūsu novadā dzīvo ļaudis, veselas dzimtas, kuri savu darba mūžu pavadījuši papīrfabrikā, maļot papīru pārstrādei, lejot jaunu, pētot un izzinot materiāla īpatnības un īpašības, izgudrojot jaunievedumus, sūri grūti strādājot ikdienas darbus un arī protot atpūsties. Un ir liels prieks un gandarījums, ka mūsu novadā ir ieinteresēti radoši cilvēki, kuriem Papīrs kā materiāls šķiet rosinošs. Tā ir Amatu mājas meistare Diāna Gustava, kura veido dažādus mākslas darbus no papīra, veic eksperimentus, izgatavojot papīru no zāles šķiedras, banāna mizām, piepēm, linu un džinsa audumiem, veidojot faktūras, iestrādājot ūdenszīmes u.c. Viņa aptaujājusi vairākus līgatniešus, bijušos papīrfabrikas speciālistus, lai izprastu papīra kā darba materiāla īpašības un īpatnības. Iegūtās zināšanas meistare nodod tālāk jaunajai paaudzei, amatu meistardarbnīcās stāstot un rādot papīra izgatavošanas tehnoloģijas un vēsturi. Festivāla laikā aicināsim vairākus meistarus un māksliniekus darboties ar papīru, ļaujot tam pārtapt gan par mākslas objektiem, gan praktiski pielietojamiem priekšmetiem. Jau otro gadu Papīra festivāls tiek apvienots ar brīvdabas garšu un sarunu festivālu, kura laikā pie mums ciemojas vairāki zināmi pavāri, piemēram, Ēriks Dreibants, Mārtiņš Sirmais un citi, kuri piedāvā izbaudīt dabas garšas vienas dienas restorānā kultūras namā. Avots: Ligatne.lv
Intervijās ar zaļumbaļļu muzikantiem, rīkotājiem un apmeklētājiem atklājas dažādas tradīcijai raksturīgas izpausmes – ne tikai speciāli ierīkota balles vieta, mūzikas un deju repertuārs, bet arī tādas neiztrūkstošas lietas kā bufete un kautiņi. Atmiņu stāsti atklāj izmaiņas zaļumbaļļu tradīcijā – no dzīvās mūzikas uz ierakstiem, no šlāgera līdz disko ritmiem, no valša, tango un fokstrota līdz šeika soļiem. Gandrīz nemainīgas ir palikušas zaļumbaļļu norises vietas – jau izsenis tās rīkotas brīvā dabā, skaistās vietās – parkos, pilskalnos, pilsdrupās, upes līčos. Tāpat zaļumballes rīkotas kādu svētku ietvaros - vai tie būtu Vasarssvēki, Jāņi, kapusvētki, vai mūsdienās – novada svētki. Zaļumballes allaž bijis iecienīts tautas izpriecas veids un vietējo ļaužu satikšanās vieta. Lauka pētījumos izdevies pierakstīt ne mazums amizantu personīgās pieredzes stāstu, kuri piedzīvoti zaļumballēs un nu lasāmi burtnīcā. Tāpat izdevumā publicēts arī novadpētnieku un Latvijas valsts simtgades programmas reģionālo koordinatoru veikums, publicējot pierakstītos un iesūtītos atmiņu stāstus par zaļumballēm. Atmiņu stāstus vizualizē zaļumbaļļu fotogrāfijas, afišas un pieraksti no Kārļa Treija dziesmu klades. Publikācijā saglabāta stāstītāju valodas izteiksme, kas atmiņu stāstiem piešķir sevišķi sulīgu garšu. Izdevumu sagatavoja tradicionālās kultūras pētnieces Ieva Vītola un Signe Pucena, redaktore Rita Treija un mākslinieks Mārtiņš Ratniks. Tradīciju burtnīca “Zaļumballes” pieejama lejuplādei Latvijas valsts simtgades mājas lapā https://lv100.lv/programma/kalendars/simtgades-zalumballe/ vai iegādājama, pasūtinot mājas lapā www.serde.lv, sadaļā “Izdevumi”.
Informāciju sagatavoja Ieva Vītola, starpnozaru mākslas grupa SERDE vitola.ieva PIE gmail PUNKTS com 29144800
Noslēdzot Latvijas Radio 2 Simtgades raidījumu sēriju Zaļumballe mūsu pusē, būs dzirdama gan dancojama mūzika, gan interesantas sarunas par un ap zaļumballēm cauri laikiem. No plkst. 18.00 raidījuma vadītājs Dzintars Tilaks sarunāsies ar tradīciju burtnīcas Zaļumballe veidotājām Ievu Vītolu un Signi Pucenu. Kultūras vēsturnieces pētījušas to, kāda mūzika spēlēta un kādas dejas bijušas modē dažādos laikos, kad un kur balles ir notikušas un kādas uzvedības normas paģērētas no dancotājiem. Būs dzirdami arī dažādu novadu ļaužu atmiņu stāsti par savu pirmo, iespējams, neatļauti apmeklēto zaļumballi. Pēc īpašā raidījuma programmu turpinās Latvijas Radio 2 galvenā mūzikas redaktora Roberta Buivida atlasīta zaļumballes mūzika - no senām ziņģēm, lauku kapelu spēlētiem dančiem un jestrām tautasdziesmām līdz brāļu Laivinieku kuplejām un Raimonda Paula šlāgeriem. Melodijas, kuras pašas aicina uz deju. Kā vēsta avoti, danču vakari zaļumos Latvijā notikuši vismaz kopš 19. gadsimta otrās puses. Danču vakari noritējuši miestu un pagastu ierīkotos deju plačos parkos, birzīs, upju līčos, pļavās, gravās, pilskalnos, apvienojot tos ar brīvdabas izrādēm un kino vakariem. Neatņemama balles sastāvdaļa ir bufete ar uzkodām, zelteriem un dzērieniem, kas kavalierim dod drosmi aicināt meitu uz deju. Zaļumballes norises vietas meklē šeit: https://lv100.lv/programma/kalendars/simtgades-zalumballe Foto no Cēsu Vēstures un mākslas muzeja krājuma
Indra Zomerovska
Projekta „Dosim iespēju talantam” ietvaros tiek organizētas rokdarbu nodarbības cilvēkiem ar invaliditāti LNB Cēsu TO telpās. Pielāgoto rokdarbu nodarbības vada rehabilitētāja Zaiga Liepiņa, kurai ir liela pieredze darbā ar cilvēkiem ar invaliditāti un zināšanas par rokdarbu veidošanu. Uz nodarbībām laipni gaidīts ikviens Vidzemes plānošanas reģionā dzīvojošs iedzīvotājs ar invaliditāti. Pirms katras nodarības lūgums personīgi pieteikties pie Zaigas Liepiņas (26324742), jo vietu skaits katrā nodarbībā ir ierobežots (ne vairāk kā 10 personas). Projekta ietvaros var apgūt dekupāžas tehniku, gatavojot paplātes, kartona kārbiņas un vāzes marmorēšanas tehnikā. Tāpat var nodoties arī dažādu rokdarbu apgūšanai- adīšanai, tapošanai, tamborēšanai. Tie, kuriem īpaši tuva ir floristika, var apgūt arī to. Radošās nodarbības notiek katra mēneša otrajā un ceturtajā nedēļā no plkst. 14.00 – 18.00 LNB Cēsu TO telpās, Kr. Valdemāra ielā 13. Projekta ietvaros radītie darbiņi rūpīgi krāsies vienuviet, lai pēc laika par godu Starptautiskajai invalīdu dienai tiktu izlikti apskatei plašākai publikai.
Nodarbību datumi un laiki augustā: 7. augustā no plkst: 10.00 - 14.00 dekupāža, rokdarbi - adīšana, tamborēšana, tapošana, kolāžu veidošana 21. augustā 10.00 - 14.00 dekupāža, marmorēšana, rokdarbi - adīšana, tamborēšana, tapošana, kolāžu veidošana. Projekts tiek realizēts Vidzemes plānošanas reģiona kultūras programmas 2018 konkursa ietvaros ar Valsts Kultūrkapitāla fonda un Latvijas valsts mežu atbalstu.
Informāciju sagatavojusi Sandra Smona LNB projektu vadītāja
Festivāla pirmajā vakarā, 14. septembrī, skanēs divu izcilu un starptautisku atzinību guvušu mūziķu - latviešu pianistes Lauma Skrides un vācu čellista Daniela Millera Šota (Daniel Müller-Schott) koncertprogramma. Tajā dzirdēsim Vīnes dižgara Ludviga van Bēthovena opusus un līdzās tiem, mūzikas romantisko elpu, klausītāji izjutīs Roberta Šūmaņa un Frederika Šopēna skaņdarbos. Millers Šots ir uzskatāms par vienu no labākajiem savas paaudzes čellistiem pasaulē. Kā viņu raksturo New York Times: “Bezbailīgs izpildītājmākslinieks, ar tehniku, kas “aizdedzina.” Ar savu uzticamo 1727. gadā Venēcijas meistara Mateo Gofrillera būvēto čellu viņš koncertos apceļojis visus pasaules kontinentus, spēlējis ar ievērojamākiem Eiropas un Amerikas orķestriem izcilāko mūsdienu diriģentu vadībā. Pianiste Lauma Skride ir guvusi plašu klausītāju atzinību sniedzot koncertus slavenākajās Londonas, Berlīnes un Ņujorkas koncertzālēs, kurās muzicējusi gan kā solo māksliniece, gan kamermūziķe. Lauma Skride saņēmusi vairākus prestižus starptautiska mēroga apbalvojumus. Pianiste izcilu reputāciju ieguvusi ar savām vācu klasiskās un romantiskās mūzikas skaņdarbu interpretācijām, kuras varēsim dzirdēt arī koncertā Cēsīs. Čello Cēsis savus klausītājus allaž pārsteidz ar unikālām programmām un neparastām instrumentācijām. Jau aizvadītajā festivālā izskanēja neparasta un spoža čella (Margarita Balanas) un saksofonu kvarteta kopskaņa, bet šoreiz aicināsim baudīt čella un sitaminstrumenta - vibrafona valdzinošo saspēli. Sestdienas, 16. septembra, dienas koncertā plkst. 14.00, kas notiks INSIGNIA mākslas galerijā, muzikālā tēma jeb programmas vadmotīvs būs tango. Tapāt kā divi partneri saplūst dejā, tā arī čells un vibrafons - dažādi pēc tembra un spēles tehnikas, kļūs par jaunu emocionālo veselumu, paplašinot viens otra iespējas un radot neparastu, agrāk neskartu skaņas paleti. Programmu veidojis pasaulslavenā orķestra Kremerata Baltica ilggadējs solists Andrejs Puškarevs kopsadarbībā ar čellisti Tatjanu Rediko. Tajā ietvertas gan Puškareva oriģinālkompozīcijas, gan šim īpašajam duetam pašu izpildītājmākslinieku radīti Eižena Izaī un Astora Pjacollas skaņdarbu aranžējumi. Programmu caurvīs tango raksturīgā kaislība un juteklīgā enerģija un Cēsīs skanēs tās pirmatskaņojums. Festivāls Čello Cēsis tiecas sapludināt mākslas žanru robežas, tādēļ arī šogad dienas koncerts notiks tūlīt pēc koncertzāles jaunās sezonas pirmās mākslas izstādes atklāšanas. Apmeklētājiem būs iespēja baudīt divus pasākumus vienā reizē – atklāt un novērtēt latviešu gleznotājas Vinetas Kaulačas jaunāko darbu izstādi “Virsmas atmiņa” un mūzikā piedzīvot koncertprogrammu “Tango čellam un vibrafonam”. Dienas turpinājumā, plkst. 17.00 interesenti aicināti apmeklēt arī īpašu kino seansu, kurā būs iespēja noskatīties dokumentālo filmu par vienu no leģendārākajiem čellistiem pasaules mūzikas vēsturē – Mstislavu Rostropoviču. Interesants ir fakts, ka savulaik jaunajai mūzikas cerībai Danielam Milleram Šotam, kurš uzstāsies festivāla atklāšanas koncertā, pēc uzvaras Čaikovska starptautiskajā jauno mūziķu konkursā, tika sniegta iespēja gadu mācīties pie lielā Meistara. Filma “Rostropovičs: čella ģēnijs” (Rostoropvich: The Genius of the Cello, 2011) tiks demonstrēta angļu valodā ar subtitriem latviešu valodā. Sestdienas vakara koncertā būsim kopā ar itāļu čellistu un komponistu Džovanni Solimu un izjutīsim viņa neizmērojamo mākslinieka harizmu. Bez viņa radītajām kompozīcijām neizpaliek teju neviena čella mūzikai veltīta programma, bet Latvijā viņš viesosies pirmo reizi. Solima ir klasiskās mūzikas mākslinieks ar rokzvaigznes statusu; orķestru pasaules Džimijs Hendriks, kas iedvesis jaunu elpu instrumentā, ko pasaule pazīst jau vairāk nekā 300 gadus – čellā. Viņa radīto mūziku iemīļojusi ļoti plaša auditorija – no izteiktiem akadēmiskās mūzikas klausītājiem, līdz metālmūzikas faniem. Solima iekaro visu sirdis! Trakais sicīlietis, kā viņu dēvē japāņu čellists Yo-Yo Ma, pazīstams arī ar to, ka bieži koncertē neierastās vietās un uz netradicionālos materiālos veidota instrumenta. Reiz viņš spēlējis augstu Itālijas Alpos uz čella, kas izgatavots no ledus. Viņa sadarbības partneru vidū ir tādi milži kā ikoniskais amerikāņu režisors, teātra un audiovizuālo mediju mākslinieks Roberts Vilsons, britu režisors Pīters Grīnevejs un aktieris, režisors un scenārists Džons Turturro. Koncertprogrammā Cēsīs Solima atskaņos savas kompozīcijas – Folktales un vienu no populārākajiem mūsdienu skaņdarbiem čellam Violoncellez vibrez!, kurā viņa skatuves partneris būs viens no latviešu meistarīgākajiem čellistiem Ēriks Kiršfelds. Atceramies, ka 2016. gada Čello Cēsis festivālā to atskaņoja divas latviešu čellistes - Marta Sudraba un Kristīne Blaumane. Šoreiz to dzirdēsim paša autora izpildījumā. Festivāla lielkoncertā pirmo reizi koncertzālē “Cēsis” viesosies arī Lietuvas Nacionālais simfoniskais orķestris un tā mākslinieciskais vadītājs un diriģents Modests Pitrens. Lietuvas Nacionālo simfonisko orķestri, kas dibināts 1940. gada, dēvē par Lietuvas kultūras un mākslas sūtni pasaulē. Orķestra vieskoncertu ģeogrāfija paplašinās ik gadu un šoreiz orķestra ceļi vedīs uz Latviju, Cēsu koncertzāli. Svētdien, 16. septembrī, Čello Cēsis gaidīs savus mazākos klausītājus uz multimediālu un krāšņu koncertuzvedumu “Čella pasakas. Tuksnesis” ar čellu grupu DA GAMBA. Caurvīti pasakas motīviem, koncertā skanēs klasiski un laikmetīgi skaņdarbi čellam, bet bērnus gaidīs muzikāls piedzīvojums kopā ar DA GAMBA mūziķiem, kuriem gaidāms koncerts kādā tālā tuksneša apmetnē. Tur viņi iepazīsies ar tuksneša iedzīvotājiem - berberiem, piedzīvos milzīgu smilšu vētru un karstumu, un redzēs mirāžu ar zaļojošu oāzi. Bet visam pāri – svelmainā un nesaudzīgā tuksneša saule! Apmeklētājiem būs iespēja arī pašiem līdzdarboties koncertā, un kopā ar mūziķiem radīt karstās saules apspīdēto tuksneša atmosfēru. Biļetes uz visiem Čello Cēsis koncertiem nopērkamas koncertzāles “Cēsis” kasē, “Biļešu paradīze” tirdzniecības vietās un internetā www.bilesuparadize.lv.
4. STARPTAUTISKAIS FESTIVĀLS ČELLO CĒSIS KONCERTZĀLĒ “CĒSIS” Programma
Piektdiena, 14. septembris, 19.00 Koncertzāle “Cēsis”, Lielā zāle DUO LAUMA SKRIDE & DANIELS MILLERS ŠOTS
Daniels Millers Šots /čells,Vācija/ Lauma Skride /klavieres/
Sestdiena, 15. septembris 14.00 Koncertzāle “Cēsis”, INSIGNIA mākslas galerija TANGO ČELLAM UN VIBRAFONAM Vinetas Kaulačas izstādes “Virsmas atmiņa” atklāšana
Tatjana Rediko /čells/ Andrejs Puškarevs /vibrafons/
17.00 Koncertzāle “Cēsis”, Kino zāle Dokumentālā filma “Rostropovičs: čella ģēnijs”/Rostropovich: The Genius of the Cello, 2011
19.00 Koncertzāles “Cēsis”, Lielā zāle KLASISKĀS MŪZIKAS ROKZVAIGZNE DŽOVANNI SOLIMA
Džovanni Solima /čells,Itālija/ Ēriks Kiršfelds /čells/ Lietuvas Nacionālais Simfoniskais orķestris Diriģents Modests Pitrens
Svētdiena, 16. septembris, 13.00 Koncertzāle “Cēsis”, Lielā zāle ČELLA PASAKAS AR DA GAMBA. TUKSNESIS Koncertuzvedums bērniem
Mediju kontaktiem:
Egija Saļņikova Koncertzāles “Cēsis” Mārketinga un komunikācijas vadītāja E-pasts: egija.salnikova PIE cesukoncertzale PUNKTS lv Tālr.: +371 26171151
Seno pilsētu ikdienas ainas uzburs amatu pratēji, aicinot gan vērot, gan līdzdarboties meistarklasēs. Ikvienam būs iespēja izgatavot sev Rīgas arhibīskapa māla karotīti, izkalt senās Hanzas monētu. Īpaši viduslaiku pilsētu atmosfēru papildinās dažādi meistari, kas savas prasmes un iemaņas ieguvuši gadsimtiem izkoptās un paaudžu paaudzēs nodotiem seniem amatiem. Darbošanos ar ādu un paraugdemonstrējumus piedāvās amatniecības centrs “Mazā kāpa” un SIA “Marten”. Biedrība “9 arodi” pastāstīs par aušanu, dziju krāsošanu ar dabīgiem materiāliem, aicinās apgūt celaiņu darināšanu. Ekstrēmu izjūtu cienītāji varēs izmēģināt sēdēšanu uz Zinātkāres centra ZINOO adatu krēsla vai atrisināt uz galvaspilsētu atvestos galvlauža uzdevumus. Savukārt gardēžiem piedāvājums nobaudīt sierus no “Ievas siers” plauktiem, Limbažu maiznīcas “Lielezers” produkciju, Cēsu maizi, Gogelmogels saldējumu, unikāla iespēja pagaršot kazu saimniecības z/s "Virbotnes" kazas piena mīksto saldējumu vafeļu konusā, kazas sieru, izgaršot z/s “Ezermalas” īstu Latvijas pļavu ziedūdeni, noskaidrot ziedu vēstījumus, iegādāties bioloģiskās z/s “Janavas” dabisko kosmētiku (krēmi, losjoni utt.), baudīt Hanzas pilsētu vietējo mājražotāju sarūpētos kulinārijas un konditorejas izstrādājumus. Muzikāli pasākumu kuplinās bungu ritmi no Limbažiem, bet dančus vedīs kapela “Aizezeres muzikanti” no Kokneses. Lieliskai piemiņai no Hanzas pilsētu apmeklējuma noderēs paša darināts suvenīrs no tekstilmākslinieces Neldas Blūmas lina maisiņu un kartīšu apdrukas darbnīcas.
Pasākumā pārstāvētas piecas apburošas Hanzas pilsētas, kas kopā ar citām mazajām Hanzas pilsētām no Latvijas, Igaunijas un Zviedrijas īsteno Centrālā Baltijas jūras reģiona programmas 2014.-2020. gadam projektu “Hanzas vērtības ilgtspējīgai sadarbībai (HANSA)”, kura mērķis ir stiprināt vēsturiskās Hanzas savienības vērtības. Projekts vieno 11 projekta partnerus no Latvijas, Igaunijas un Zviedrijas. Sekojiet līdzi aktualitātēm arī projekta Facebook lapā un projekta mājaslapā!
Informāciju sagatavojusi: Liene Sarapova, projekta HANSA sabiedrisko attiecību speciāliste, liene.sarapova PIE vidzeme PUNKTS lv, +371 22307826.
23. augustā Cēsīs Pils ielas 12 nama pagalmā, kurā padomju okupācijas gados atradās čekas īslaicīgās aizturēšanas izolators, tiks atklāta vēstures ekspozīcija “SIRDSAPZIŅAS UGUNSKURS”. Latvijas Politiski represēto Cēsu biedrība sadarbībā ar kuratori Elīnu Kalniņu un māksliniekiem Kristu un Reini Dzudzilo, izveidojusi Latvijas okupāciju vēsturi skaidrojošu ekspozīciju, kas vēsta par notikumiem Centrālvidzemē (kādreizējā Cēsu apriņķa teritorijā) laika posmā no 1940. līdz 1957. gadam. Ekspozīcija izgaismo okupāciju norises gaitu un atklāj par kādreizējā Cēsu apriņķa iedzīvotāju uzdrīkstēšanos – daudzveidīgo pretošanos okupācijām (gan padomju, gan nacistiskajai), salīdzina komunistiskā un nacistiskā režīma politiku pret Latvijas tautu, iepazīstina ar atsevišķu indivīdu pretošanās stāstiem un ļauj apjaust viņu motivāciju, pašaizliedzīgi iestājoties par Latvijas valstij un tautai svarīgām vērtībām šķietami bezcerīgos brīžos. Ekspozīcijas kuratore Elīna Kalniņa skaidro ekspozīcijas saturā ietverto jēgu: “Vērtības, par kurām mūsu priekšteči, kam bija lemts piedzīvot okupāciju norisi, iestājās un atdeva savas dzīvības, nav mums neizprotamas, tālas un svešas. Arī mēs šodien ar tām dzīvojam, arī mūsu sirdsapziņu tās biksta. Proti, runa ir par taisnīgumu, godu, brīvību, neatkarību, demokrātiju. Būtībā ekspozīcija būs stāsts par šo vērtību nozīmi individuālā līmenī un līdz ar to arī par mūsu sirdsapziņām, tamdēļ ekspozīcijai ir dots nosaukums – SIRDSAPZIŅAS UGUNSKURS”. Tas, ko apmeklētājiem piedāvās ekspozīcija Cēsīs, kā arī tas, ko okupāciju vēsturē vēl izpētīsim un sapratīsim mēs paši pilsētās, pagastos, novados ir svarīgi ikvienam no mums. Ja gribam dzīvot labāk šodien, tad saskaņa, vienotība, tēvzeme un brīvība tāpat kā gods kalpot Latvijai nedrīkst būt tikai tukši, politiķu novazāti saukļi, nonivelētas vērtībiņas. Tām atkal jākļūst par mūsu lielajām vērtībām, mums tikpat nozīmīgām kā tās bija mūsu priekštečiem-cīnītājiem par brīvību un demokrātiju 20.gadsimta vidū. Tām jābūt vērtībām, kas mums tik lielā mērā svarīgas, ka spējam par tām iestāties un pastāvēt, ka spējam mainīties, pārvarēt savu savtīgumu, savu nevēlēšanos saprast un pieņemt citādo, zināt savu pagātni un godā turēt mūsu nacionālās pretošanās kustības dalībnieku piemiņu.” Ekspozīcijas “SIRDSAPZIŅAS UGUNSKURS” izveidi atbalsta: Valsts Kultūrkapitāla fonda mērķprogramma „Latvijai-100”, Kultūras ministrija, Konrāda Adenauera fonds, Valmieras Novada Fonds, Vidzemes Plānošanas reģiona Kultūras programma, Cēsu novada pašvaldība, Amatas novada pašvaldība, Ērgļu novada pašvaldība, Gulbenes novada pašvaldība, Jaunpiebalgas novada pašvaldība, Madonas novada pašvaldība, Pārgaujas novada pašvaldība, Priekuļu novada pašvaldība, Raunas novada pašvaldība, Smiltenes novada pašvaldība un Vecpiebalgas novada pašvaldība, privātie sponsori un ziedotāji. 2018. gadā Latvijas valsts svin simtgadi, un plaša norišu programma iecerēta līdz pat līdz 2021. gadam, lai padziļinātu izpratni par Latvijas valstiskumu, vēsturi, notikumiem un personībām, kas veidojušas Latvijas valsti. Informāciju sagatavojusi: Ekspozīcijas kuratore: Elīna Kalniņa e-pasts: elina.cesis PIE gmail PUNKTS com / mob.tālr.: 25445433 Latvijas Politiski represēto Cēsu biedrības valdes priekšsēdis Pēteris Ozols e-pasts: cesu_prb PIE inbox PUNKTS lv / mob. Tālr.: 29297513
Broņislavas Martuževas fonds RAKSTĪTĀJA (BMFR), sadarbībā ar Lubānas novada pašvaldību, īsteno ELFLA atbalstītu projektu “Broņislavas Martuževas dzejas klēts” : tiek rekonstruēta B.Martuževas pēdējās dzīvesvietas (1974. - 2012.) “Dārziņu” māju senā klēts (būvdarbus veic SIA “Kalna nami”, vad. P.Igaunis), kurā iekārtota piemiņas vieta – veltījums dzejnieces un dzimtas vērtību apcirkņiem. Sadarbībā ar scenogrāfu Ivaru Noviku veidots klēts apcirkņu saturiskais iekārtojums (par atbalstu pateicība Vidzemes Kultūras programmai), interjera priekšmetu restaurācijas firma SIA “Intarsija” (vadītājs J.Ceplis) ir restaurējusi B. Martuževas mātes pūra lādi (par atbalstu pateicība Latgales Kultūras programmai), pasākumu un tipogrāfijas darbus atbalsta Valmieras novada fonds un Kultūras ministrija. Dzejas diena Broņislavās Lubānas Dārziņos, 2018. gada 26. augustā 15:00 ŠĶIRITĒS, ZŪSU PULKI – Broņislavas dienas ieskandināšana, folkloras kopu un kapellu sadziedāšanās un saspēle, izdziedot B.Martuževas dziesmas; 16:00 IZSOLE / ZIEDOJUMS Dzejas klētij. Izsolāmie priekšmeti iepriekš apskatāmi. 16:30 DZEJAS KLĒTS IESVĒTĪBAS (pr. Andrejs Kazakevičs, pr. Rihards Rasnacis), klēts apcirkņu vērtību daudzinājums.
Piedalās: Bērzpils folkloras kopa “Saivenis”, folkloras kopa “Lubāna”, Lubānas lauku kapela “Meldiņš”, Lubānas jauktais vokālais ansamblis “Naktsputni”, Meirānu tradīciju kopa “Sietiņš”, Miķelis Gruzītis, režisors Valdis Lūriņš, Latvijas Nacionālā teātra aktrise Dace Bonāte, Andris Baltacis un solistu apvienība “Jubilāri”, Latvijas Ordeņu brālība.
Informāciju sagatavojusi: Lubānas novada pašvaldības kultūras darba speciāliste
Latvijas simtgades pasākumu ietvaros Zeltiņu tautas nams realizē projektu ”Dots devējam atdodas”, kas guva atbalstu “Latvijas valsts mežu un Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstītās Vidzemes kultūras programmas 2018” projektu konkursā. Projekts sākās ar sevis izglītošanu un emocionālu sagatavošanu psiholoģes Daigas Sliņķes un mācītāja Viļņa Sliņķa vadībā. Dalībnieki - Zeltiņu pagasta bērni, jaunieši un pieaugušie - guva daudz vērtīgu atziņu un tagad, tiekoties ar bērniem, kas izņemti no ģimenēm, kuriem ir invaliditāte, dažādas uzvedības problēmas, saprot, ka šīs zināšanas ir ļoti noderīgas. Viņi spēja šos bērnus un jauniešus saprast un pieņemt tādus, kādi viņi ir. Un viņi ir dažādi… pārdzīvotās sāpes, neciešamie dzīves apstākļi, vecāku alkoholisms un citas nebūšanas šo bērnu psihē un uzvedībā ir radījušas sekas. Un tagad ar šīm sekām soli pa solītim ar milzīgu pacietību cīnās aprūpes centru un ģimenes atbalsta centru darbinieki. Vieglāk ir nosodīt un šausmināties, grūtāk padodas iedziļināties un saprast. Lielisks devums nāca no Inas Zvirbules (Strautiņi), Aijas un Alises Prancānēm, kas ieguldīja lielu darbu un daudz brīvā laika, lai šūtu stilīgas auduma somas, kuras ar prieku saņēma bērnu sociālās aprūpes centra “Gaujiena” un Valkas novada ģimenes atbalsta centra “Saulīte” bērni un jaunieši. Auduma somas tika darinātas, lai nebūtu jālieto plastmasas iepirkuma maisi, lai pa mazam solītim mācītos dzīvot videi draudzīgi. Bērni nodarbībās apgleznoja T-kreklus, pina aproces, veidoja piekariņus, arī šis lietas tika dāvinātas jaunajiem draugiem. Šīs prasmes bērni apguva pie skolotājas Mārītes Kaļānes, savukārt galda kultūru, modes un stila gudrības bērniem mācīja stiliste Antra Reismane. 7. jūlijā notika pirmā tikšanās ar bērnu sociālās aprūpes centra “Gaujiena” bērniem un jauniešiem, kas atbrauca uz zirgaudzētavu “Purenes” Beļavā, kur viņiem tika dāvināta zirgu izjāde, somas, cienāts ar gardumiem. Kopā tika darinātas aproces. Bērni bija pieklājīgi, tomēr sarunām un kopīgām aktivitātēm atraisījās pamazām. 11. jūlijā Zeltiņu pārstāvji devās uz Valkas novada ģimenes atbalsta centru “Saulīte”, kas atrodas Ērģemes pagastā. Tur uz vietas bija tie bērni, kurus neviens nebija izvēlējies paņemt ģimenē vasaras brīvlaikā. Bērniem bija dažāds uzvedības modelis un komunikācija. Viesi iepazinās ar sadzīves apstākļiem un radās iespaids, ka praktiski jau nekā viņiem netrūkst, ir gards ēdiens cik gribās, drēbes, televizors, tīras, gaišas telpas. Bet…nav paša galvenā - māju un vecāku mīlestības. Un tādēļ ir tādi mazi “ezīši”, kuri nesaprot, kā izkliegt šai pasaulei savu sāpi. Arī šiem bērniem tika vestas dāvanas, dažādi kārumi un tas, ko viņi paši visvairāk vēlējās - biļetes uz Valmieras kinoteātri. 24. augustā norisināsies vizīte Cēsu novada bērnu atbalsta un aprūpes centrā - internātā “Skangaļi”, kur, visticamāk, gaida vislielākais pārbaudījums, jo šajā iestādē pamatā mitinās bērni un jaunieši ar garīga rakstura traucējumiem. Šiem bērniem tiks vestas galda spēles, kas iegādātas uzklausot mācību iestādes speciālistu ieteikumus. Bērniem nepieciešami arī apavi, apģērbs. Protams, neiztikt bez kārumiem, tādēļ ik viens, kas vēlas bērniem radīt ko gardu pašu rokām, ir aicināts to darīt, jo veikalos pirktie saldumi nevar aizstāt mājās ceptos, kam pielikti ne tikai labākie produkti, bet arī sirds siltums un mīlestība. Tiks vests arī muzikāls sveiciens. Projekts noslēgsies 28. augustā, kad Zeltiņu pārstāvji apmeklēs dzīvnieku patversmi “Astes un Ūsas”. Bērni jau gatavo kaķiem mājas un gudro ko garšīgu vedīs, kā dosies ar sunīšiem pastaigā. Noslēdzot projektu, tiks veidots filmas materiāls, kurā tiks atspoguļotas aktivitātes un visas gaitas projekta laikā. Jau tagad jāsaka paldies visiem, kas iesaistās un aicinām to darīt arī uz priekšu.
Informāciju sagatavojusi: Gunita Paleja Zeltiņu tautas nama vadītāja
Bibliokuģis “Krišjānis Valdemārs” (Salacgrīva) sācis nopietnu gatavošanos 28 Vidzemes bibliotēku apmeklējumam “Latvijas Valsts mežu” un Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstītajai Vidzemes kultūras programmai, kas no septembra līdz pat Ziemassvētkiem noritēs ar devīzi “Meklējiet jūras ābeci bibliotēkās!” Bibliokuģa komanda jūrniecības arodizglītības veicināšanai izvēlējusies novadu Gaismas pilis – bibliotēkas, lai astoņos tematiskajos lokos jauniešus uzrunātu izvēlēties ar jūrniecību saistītus arodus, mācības turpinot Rīgas jūrskolā, Liepājas Jūrniecības koledžā vai Latvijas Jūras akadēmijā. Visa pamatā tiks likta grāmata, lasīšana, zināšanas. Tematisko loku “Visas upes plūst uz jūru” aptvertās bibliotēkas apņem visu Vidzemi. Braucienu loģistika izkārtota atbilstoši novadu ģeogrāfijai: “Ziemeļu stīga, kas Salacu skar” (Staicele, Mazsalaca, Rūjiena, Naukšēni), “Malēnijas lielais loks” (Ape, Liepna, Lejasciems, Cesvaine), “Piebalgas ūdensrozes” (Jaunpiebalga, Vecpiebalga, Ērgļi), “Kur Lubāns viļņus veļ” (Ļaudona, Varakļāni, Lubāna), “Amatas krastos Rāmuļu takās” (Rāmuļi, Līgatne, Nītaure), “Ciemos Beverīnas zemē” (Kauguri, Burtnieki, Kocēni), “Kantrī dzimis Smiltenē!” (Smiltene, Strenči, Valka) un “Tur, kur Gauja, tur, kur Rauna” (Stalbe, Priekuļi, Rauna). Tikšanās laikā bibliotēkās tiks demonstrēta videofilma “Salacas plostnieki”, stāstīts par mūsu novada zvejniecības tradīcijām, skolēnus mudinās apmeklēt Salacas nēģu tačus, novada muzejus un randu pļavas. Kopā ar Bibliokuģa komandu būs tālbraucēji kapteiņi, zvejnieki un zivju apstrādātāji – mūsu novada izcilās personības. Šīs aktivitātes tradicionāli atbalsta Salacgrīvas novada dome.
Tematiskie loki – “Visas upes tek uz jūru” 1. loks: “Ziemeļu stīga, kas Salacu skar” – 13. septembris 1) Alojas novada Staiceles bibliotēka – 10.00 2) Mazsalacas novada Mazsalacas pilsētas bibliotēka – 12.00 3) Rūjienas novada Rūjienas pilsētas bibliotēka – 14.00 4) Naukšēnu novada Naukšēnu bibliotēka – 15.30
2. loks: “Malēnijas lielais loks” – 20. septembris 1) Apes novada Apes bibliotēka – 10.00 2) Alūksnes novada Liepnas bibliotēka – 13.00 3) Gulbenes novada Lejasciema bibliotēka – 15.00 4) Cesvaines novada Cesvaines bibliotēka – 17.00
3. loks: “Piebalgas ūdensrozes” – 27. septembris 1) Jaunpiebalgas novada Jaunpiebalgas bibliotēka – 10.00 2) Vecpiebalgas novada Vecpiebalgas bibliotēka – 12.00 3) Ērgļu novada Ērgļu pagasta bibliotēka – 14.00
4. loks: “Kur Lubāns viļņus veļ” – 11. oktobris 1) Madonas novada Ļaudonas pagasta bibliotēka - 10.00 2) Varakļānu novada Varakļānu bibliotēka – 12.00 3) Lubānas novada Lubānas bibliotēka – 14.00
5. loks: “Amatas krastos Rāmuļu takās” – 18. oktobris 1) Cēsu novada Vaives pagasta Rāmuļu bibliotēka – 10.00 2) Līgatnes novada Līgatnes pilsētas bibliotēka – 12.00 3) Amatas novada Nītaures bibliotēka – 14.00
6. loks: “Ciemos Beverīnas zemē” – 29. novembris 1) Beverīnas novada Kauguru pagasta bibliotēka – 10.00 2) Burtnieku novada Burtnieku bibliotēka – 12.00 3) Kocēnu novada Kocēnu bibliotēka – 14.00
7. loks: “Kantrī dzimis Smiltenē!” – 31. oktobris 1) Smiltenes novada Smiltenes bibliotēka – 10.00 2) Strenču novada Strenču pilsētas bibliotēka – 12.00 3) Valkas novada Centrālā bibliotēka – 14.00
8. loks: “Tur, kur Gauja, tur, kur Rauna” – 22. novembris 1) Pārgaujas novada Stalbes pagasta bibliotēka – 10.00 2) Priekuļu novada Priekuļu bibliotēka – 12.00 3) Raunas novada Raunas bibliotēka – 14.00
9. loks: “No Svētupes līdz Liepupei” – 6. decembris 1) Limbažu novada Pāles bibliotēka – 10.00 2) Salacgrīvas novada Liepupes bibliotēka – 13.00
Informāciju sagatavojis: Gints Šīmanis žurnālists, biedrības “Bibliokuģis Krišjānis Valdemārs” valdes loceklis
Madonas novadpētniecības un mākslas muzejs 2018. gada 13. septembrī plkst. 12:00 aicina ikvienu interesentu uz J. Podnieka filmas “Vai viegli būt jaunam?” (1986) seansu un diskusiju kopā ar kinokritiķi Anitu Uzulnieci par tēmu “Padomju laiki jauniešiem – vai bija viegli būt jaunam? Domu un rīcības brīvība dzīvē un kino”. Filma “Vai viegli būt jaunam?” ir viena no vispopulārākajam Latvijas dokumentālajām filmām. Gada laikā pēc pirmizrādes filmu noskatījās 28 miljoni skatītāju visā pasaulē un to turpina rādīt un skatīties arī vairāk kā 30 gadus pēc pirmizrādes. Filmas centrā jaunieši, to ikdiena, sapņi un apkārtējā sabiedrība. Kāds no filmas personāžiem ir saistīts arī ar Madonu… “Vai viegli būt jaunam?” – nāc, skaties, klausies un atceries! Pirms un pēc pasākuma ikviens aicināts arī apskatīt izstādi “Vai viegli būt jaunam? – PROTESTS [Madonas rajona 50-90. gadu jaunatne]. Pasākumi tapuši ar Valsts Kultūrkapitāla fonda, Vidzemes plānošanas reģiona, AS “Latvijas valsts meži” projekta “Vai viegli būt…?” finansiālo atbalstu. Ieeja uz kino seansu un diskusiju bez maksas! Laipni lūdzam!
Līga Irbe
Ruckas mākslas rezidenču centrs sadarbībā ar biedrību "Cēsu mantojums" aicina pieteikties "Vēsturiskā apmetuma restaurācijas meistarklasei", kas notiks no 14.-16. septembrim Cēsīs Ruckas muižā.
Dalība meistarklasē ir bezmaksas un pieteikties var rakstot uz epastu sermauksa PIE gmail PUNKTS com Infromāciju sagatavojusi: Zane Sērmaukša Rucka Artist Residency Piebalgas iela 19, Cēsis No 2018. gada maija līdz decembrim Valmierā, Naukšēnos, Ēvelē un Drabešos Vidzemes stāstnieku kopa īsteno projektu “Papīra teātris KAMIŠIBAI jeb skolnieki bērniem un stāstnieks pa vidu”. Vidzemes stāstnieki sadarbībā ar Valmieras Mākslas vidusskolu (VMV) maijā uzsākuši darbu pie papīra/attēlu teātra KAMIŠIBAI komplekta izveidošanas, kuru iecerēts izmantot pirmskolas un sākumskolas vecuma bērnu runas prasmju, valodas un domāšanas attīstībā, kā arī stāstīšanas un klausīšanās prasmju veicināšanā un attīstīšanā, vienlaikus iedzīvinot un popularizējot papīra teātri Vidzemē. Šīs sadarbības rezultātā taps papīra teātra komplekts ar pārveidojamu kartona skatuves kārbu, 4 pasaku ilustrāciju komplektiem un metodisko līdzekli lietotājiem. Pēc VMV skolēnu sagatavota prototipa paredzēts izgatavot un lietotājiem dāvināt 100 teātra komplektus. Projekts noslēgsies ar izglītojošu semināru Valmieras un apkārtējo novadu sākumsskolu un pirmskolu pedagogiem, logopēdiem, bibliotekāriem, kas aktīvi strādā ar bērnu auditoriju, kā arī stāstniekiem. Visi semināra dalībnieki saņems KAMIŠIBAI komplektu. KAMIŠIBAI ir viena no japāņu kultūrā izplatītajām un iecienītajām stāstniecības tradīcijām, kas uzrunā gan bērnus, gan pieaugušos. Ceļojošie stāstnieki savus stāstus ilustrē ar maināmiem attēliem, tos ievietojot skatuvei līdzīgā ietvarā. Pakāpeniski izņemot attēlus, tiek izstāstīts notikums vai pasaka. Stāstītājs atrodas blakus skatuvei un var uzturēt acu kontaktu ar publiku, kā arī sākt sarunu par dzirdēto un redzēto. Lai veicinātu bērnu valodas attīstību, ļoti svarīgi ir lasīt priekšā grāmatas, stāstīt pasakas un sarunāties, kas vienlaikus ir bērna domāšanas spēju attīstīšana. Lai arī ne vienmēr izdodas bērnu uzmanību piesaistīt ar grāmatu, mēs uzdrošināmies apgalvot, ka visiem bērniem patīk klausīties stāstus. Ja stāstus papildina kvalitatīvs vizuālais materiāls, tad verbālo un neverbālo izteiksmes līdzekļu apvienojums nodrošina panākumus valodas un domāšanas attīstībā. Šie uzdevumi palīdz veidot saistītu runu, paplašina vārdu krājumu, veicina sadarbības prasmes, attīsta kognitīvo procesu darbību. Valodas un runas attīstība ir cieši saistīta ar vispārējo un smalkmotorikas attīstību, tāpēc svarīgi veidot interaktīvus uzdevumus, kas veicina šo procesu kvalitatīvu attīstību. Vasaras mēnešos Vidzemes stāstnieki izvēlējušies un sagatavojuši četras pasakas. Septembrī Pasaku stundā VMDV audzēkņiem un pedagogiem stāstnieki stāstīs pasakas un pārrunās tās kopā ar jaunajiem māksliniekiem. Iecerēts, ka jaunākās klases dažādās tehnikās veidos pasaku ilustrācijas, bet vidusskolēni strādās pie skatuves kārbas dizaina. Nedaudz par Vidzemes stāstnieku kopu: tā ir domubiedru grupa, kas uztur, attīsta un popularizē stāstniecības tradīciju kā nozīmīgu nemateriālā kultūras mantojuma izpausmi. Kopa izveidojās 2015. gadā un tās dalībnieki individuāli un grupā piedalās dažādos stāstnieku notikumos, t.sk. visos četros stāstnieku festivālos Latvijā. Šobrīd grupas aktīvais kodols ir pieci stāstnieki, kas rīko stāstu pasākumus bērniem un pieaugušajiem Valmierā, Cēsīs, Drabešos, Mazsalacā un Rūjienā, kā arī aktīvi iesaistās jauno stāstnieku sagatavošanā, rīkojot jauno stāstnieku konkursa “Teci, teci valodiņa” Valmieras pusfinālu un citas aktivitātes. Projekta mērķis ir Vidzemes novadam raksturīgo vērtību, tradīciju un kultūrvides bagātināšana, izmantojot stāstniecību kā rīku ar attēlu teātra KAMIŠIBAI palīdzību Vidzemes stāstnieku kopa realizē projektu biedrības „Tradicionālās kultūras iniciatīvu centrs „KasTe””paspārnē un to finansiāli atbalsta Latvijas valsts mežu un Valsts kultūrkapitāla fonda Vidzemes kultūras programma 2018.
Informāciju sagatavojusi projekta koordinatore Agita Lapsa, biedrība „Tradicionālās kultūras iniciatīvu centrs „KasTe””.
Līdz 21. septembrim pulksten 12.00 (sūtot pa pastu - līdz 17. septembrim) VKKF pieņem pieteikumus "Latvijas skolas somas" satura radīšana 2. projektu konkursā. Līdz 21. septembrim pulksten 12.00 (sūtot pa pastu - līdz 17. septembrim) VKKF pieņem pieteikumus mērķprogrammas "Latviešu oriģinālmūzika" 2. projektu konkursā. Pirms pieteikumu iesniegšanas lūdzam pārliecināties, ka līdzšinējās saistības ar VKKF ir nokārtotas līgumos noteiktajos termiņos!
Šī gada festivāla unikālākais piedāvājums bija Latvijas Radio 3 “Klasika” raidījuma TĪRKULTŪRA veidotā 36 stundu ilgā dzīvas skaņas instalācija “Negaidītie avoti/Unexpected sources”. Tās realizēšanā piedalījās 19 starptautiski atzīti mūziķi un mākslinieki no Amerikas, Japānas, Eiropas un Latvijas, kuri drosmīgi eksperimentē ar savu mediju iespējām un nebaidās no vēl neizpētītām teritorijām. "Šis festivāls paliks atmiņā ar izmēģinātu jaunu konceptu vizuālās mākslas reprezentācijā – mēģinājumā parādīt skaņu. Sākām veiksmīgu sadarbību ar apvienību TĪRKULTŪRA un lielais notikums - 36 stundu skaņas un attēla performance, jaunajā festivāla laukumā izdevās iespaidīga. Tā vēl neviens pie mums nebija darījis, un man patīk! Ja mēs varam producēt pasākumus, kam var pievienot epitetu "pirmoreiz", tas attaisno mūsu festivāla devīzi "Eksperiments un izcilība",” divpadsmito Cēsu Mākslas festivālu raksturo tā direktors Juris Žagars. Festivāla partneris – Latvijas Mobilais telefons, nodrošināja iespēju šo notikumu vērot tiešraidē. Bet tiem, kuriem nebija iespēja būt klāt Cēsīs, joprojām ir iespēja to noskatīties LMT Straume arhīvā: http://straume.lmt.lv/cmf-2018. Tur atradīsiet spilgtākos un negaidītākos instalācijas mirkļus Andrea Belfi, Gents, Takaši Makino, Breda Nata un citu mākslinieku izpildījumā. Sadarbībā arī Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru TĪRKULTŪRAS skaņas instalāciju Cēsu Mākslas festivālā apmeklēja arī vairāki starptautisku mūzikas un kultūras mediju pārstāvji no The Quietus, Drowned in Sound, WIRE, Soho Radio un citām nozīmīgām ārvalstu kultūras platformām, kas ir publicējuši jau vairākus atskatus par pieredzēto: http://drownedinsound.com/in_depth/4151957-unexpected-sources--dis-does-tirkultura-2018; http://thequietus.com/articles/25097-tirkultura-festival-review. Cēsu Mākslas festivālā liela loma vienmēr bijusi laikmetīgajai vizuālajai mākslai. Izstādē, kas Cēsu alus brūzī bija skatāma visu festivāla laiku, vieta bija dota Džeimsam Beningam. Ekspozīciju veidoja Beninga gleznas no sērijas After Paintings, kas veltīta amerikāņu māksliniekiem-autsaideriem, un instalācija Two Cabins. Jau otro gadu festivāla apmeklētājus pārsteidza Jāņa Putniņa kino programma, kuras seansi notiek brīvā dabā – šovasar kino mākslu baudījām gleznainā vietā mežā, pie Spoguļklintīm. Četrās nedēļas nogalēs vērojām filmu “Vilkatis Toms” (rež. Ēriks Lācis, 1983) jaunā un kvalitatīva digitālā versijā, izcilā japāņu režisora Akiras Kurosavas Padomju Savienībā tapušo darbs “Dersu Uzala” (1975), kā arī tā laika bērnu un jauniešu kulta filmu “Čingačguks jeb Lielā Čūska” (VDR, rež. Rihards Grošops, 1967) ar neatkārtojamo Gojko Mitiču galvenajā lomā. Kino programmu mežā noslēdza franču režisora Barbē Šrēdera vizuāli iespaidīgā filma “Ieleja” (1972). Klasiskās vērtības Cēsu Mākslas festivālā dāvāja neparasti siltā jūlija vakara Lielkoncerts “Salut d’amour” Cēsu pils parka estrādē. Romantiskā senā parka atmosfēra veidoja mīlestības tēmai veltītās koncertprogrammas īpašo noskaņu. Koncerta soliste bija latviešu operdīva Marina Rebeka, bet pie Latvijas Festivāla orķestra diriģenta pults stājās jaunais diriģents Guntis Kuzma. Baudījām Elizabetes āriju no operas “Tanheizers”, valsi no Pētera Čaikovska baleta “Gulbju ezera”, Rebekas izpildījumā skanēja Tatjanas vēstules skats no operas “Jevgeņijs Oņegins”, bet orķestra sniegumā - Sergeja Prokofjeva baleta svītu “Romeo un Džuljeta”. Koncerta kulminācijā Marinas Rebekas apbūra ar lielisko vokalīzi no Jāņa Mediņa “Ārijas”. Neiztrūkstoši Cēsu Mākslas festivāls piedāvāja arī jau skatītāju iemīļoto Grand Prix teātru izrāžu skati. Pieredzējusī teātra kritiķe Silvija Radzobe skatei bija izraudzījusies Dailes teātra iestudējumu "Art", Jaunā Rīgas teātra izrādi "Pēdējo Ļeņina eglīti", Dearty Deal Teatro skatuves darbu “Dvēseļu utenis” un Latvijas Nacionālā teātra izrādi "Dūja". 12. Cēsu Mākslas festivāls notiek ar patrona SEB bankas, vadošā telekomunikāciju operatora un festivāla ģenerālsponsora LMT, Cēsu novada domes, mākslas mecenāta SIA Alfor, Latvijas Republikas Kultūras ministrijas, Valsts Kultūrkapitāla fonda, koncertzāles “Cēsis” un ASV vēstniecības Latvijā atbalstu.
Mediju kontaktiem:
|
|
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Starpnozaru mākslas grupa SERDE laidusi klajā 20. tradīciju burtnīcu “Zaļumballes”. Izdevums tapis sadarbībā ar Latvijas Valsts simtgades biroju, par godu Simtgades zaļumballei, kas notiks 11.augustā vairāk kā 150 vietās visā Latvijā. Tradīciju burtnīcā apkopotas atmiņas un stāsti par mazpētītu, taču nozīmīgu un populāru tradīciju Latvijā – zaļumballēm. 
Sestdien, 11. augustā, simts dienas pirms Latvijas simtās dzimšanas dienas, vairāk nekā 140 vietās visā Latvijā norisināsies Latvijas Simtgades Zaļumballe. Latvijas Radio rūpēsies par to, lai Zaļumballe varētu notikt arī katrā sētā, kas būs noskaņojusies uz Latvijas Radio 2 viļņa, kur spēlēs īpašu Zaļumballes programmu no plkst. 18.00 līdz 1.00 naktī.
Septembra vidū tiks atklāta Koncertzāles “Cēsis” jaunā sezona, kura jau ceturto reizi iesāksies ar čella skaņām – starptautisko festivālu Čello Cēsis. No 14. līdz 16. septembrim klausītājus pārsteigsim ar festivāla viesiem – izpildītājmāksliniekiem, kuri plaši pazīstami uz starptautiskām skatuvēm, bet Latvijā viesosies pirmo reizi. Duetā ar Vācijā dzīvojošo latviešu pianisti Laumu Skridi dzirdēsim izcilo vācu čellistu Danielu Milleru Šotu, savukārt lielkoncertā baudīsim itāļu čellista un komponista Džovanni Solimas azartisko čellspēli kopā ar Lietuvas Nacionālo simfonisko orķestri, Modesta Pitrena vadībā. Kā ierasts, īpaša programma veidota arī bērniem – šoreiz kopā ar čellu grupu DA GAMBA.
18. augustā no plkst. 10:00 līdz plkst. 19:00 Rīgas svētku ietvaros Esplanādes parkā projekta HANSA pilsētas – Koknese, Kuldīga, Straupe, Limbaži un Cēsis – aicinās uz virkni daudzveidīgu aktivitāšu, piedāvājot rīdziniekiem un svētku viesiem iepazīt un izpētīt vēsturisko Hanzas laiku un tā mantojumu mūsdienās.
Godinot Latvijas valsts simtgadi, Cēsīs – kādreizējā čekas īslaicīgās aizturēšanas izolatorā, ir izveidota pastāvīga vēstures ekspozīcija “Sirdsapziņas ugunskurs”, kas vēsta par kādreizējā Cēsu apriņķa iedzīvotāju pretošanos okupāciju varām no 1940. līdz 1957. gadam.
Līdz 21. septembrim pulksten 12.00 (sūtot pa pastu - līdz 17. septembrim) Valsts kultūrkapitāla fonds (turpmāk VKKF) pieņem pieteikumus šā gada 3. kultūras projektu konkursiem 
Aizvadītajā nedēļas nogalē noslēdzies divpadsmitais Cēsu Mākslas festivāls, kas mēneša garumā piedāvāja gan radošus laikmetīgās kultūras eksperimentus, gan notikumus ar klasiskām mākslas vērtībām. Sadarbība ar LR 3 raidījuma TĪRKULTŪRA komandu ilggadīgajam festivālam šajā vasarā ieskicēja jaunus vaibstus un deva iespēju savai uzticamajai auditorijai iepazīt negaidītus mākslas un mūzikas avotus.