Arhīva kalendārs
Fotoprojekta mērķis ir iepazīstināt sabiedrību ar privāto vēsturisko ēku arhitektūras un kultūrvēsturisko bagātību, vēsturiskajām izmaiņām un īpašnieku spēju ēkām un to ansambļiem piešķirt jaunu elpu. Vienlaikus projekts mudina Latvijas muižu apskati iekļaut tūrisma braucienos, apceļojot Latviju. Idejas autors ir Eiropas Parlamenta deputāts Artis Pabriks, kurš projekta realizācijā ir konsultējies ar Latvijas Privāto un vēsturisko ēku asociāciju, kā arī biedrību Latvijas Piļu un muižu asociācija. Par izstādi stāsta tās idejas autors Artis Pabriks: “Esmu pārliecināts, ka viena no mūsu valsts bagātībām ir kultūrvēsturiskais mantojums, un tā saglabāšana nākamajām paaudzēm ir mūsu pienākums. Aiz katra muižas stāsta atrodami laikmeta, vēstures, politiskās situācijas nospiedumi, bet pāri visam – uzņēmīgu cilvēku neatlaidība šīs vēsturiskās pērles atjaunot, saglabāt un pārvērst par būtiskiem katra novada un tās apkārtnes kultūras centriem.” Fotoprojektā apskatāmi tādi privāto muižu stāsti kā Ārendoles muižas, Berķenes muižas, Bīriņu pils, Blankenfeldes muižas, Dikļu pils, Igates pils, Mazmežotnes muižas, Mālpils muižas, Padures muižas, Piena muižas – Berghof, Rūmenes muižas, Skrundas muižas, Smuku muižas un Sventes muižas. Apkopojot projektā pieteiktos muižu stāstus, jāsecina, ka daudzu muižu likteņi ir bijuši visnotaļ līdzīgi. Pēc ziedu laikiem, kad baroni un hercogi rūpējās par muižu greznību, diemžēl vairums no tām nonāca aizmirstībā vai padomju laikos kalpoja kā kolhoza kantori, pansionāti un skolas. Tas atsaucās ne tikai uz ēku tehnisko, bet arī vizuālo stāvokli, muižām liekot zaudēt daļu no to arhitektūras unikalitātes. Vairums muižās atjaunošanas darbi sākās pēc 2000.gada. Atjaunošanas process vērtējams kā visnotaļ laikietilpīgs un sarežģīts gan laika zoba radīto postījumu, gan finansiālo šķēršļu dēļ. Tagad lielākā daļa muižu ir vērušas savas durvis kā viesu mājas un viesnīcas, ļaujot no jauna sajust īpašo gaisotni, kas ziedu laikos mājoja katras muižas sienās. Latvija Eiropas mērogā ir unikāla ar savu atrašanās vietu, kas dažādu kultūru ietekmē ir piešķīrusi neatkārtojamu kultūrvēsturisko mantojumu. Latvijā starp visām Baltijas valstīm ir kuplākais muižu, pusmuižu un lauku māju skaits, veidojot kopskaitu ar vairāk nekā 2000 kultūrceltnēm. Fotoprojekts Smiltenes pilsētas Kultūras centrā (Smiltene, Gaujas iela 1) būs apskatāms līdz 14. oktobrim.
Papildus informācijai:
Saimons Džefss bija viens no, iespējams, izcilākajiem postmodernisma laikmeta angļu komponistiem, kuru nereti pieskaita pasaules mūzikas aizsācējiem vēl pirms Stinga un Pītera Geibriela. Viņš izveidoja pasaulslavenu apvienību Penguin Cafe Orchestra, kuras atskaņoto mūziku pats Saimons dēvēja par “moderno pusakustisko kamermūziku”. 1980-tajos un 90-tajos gados grupa devās daudzās pasaules turnejās un guva ievērojamu popularitāti. Pēc Saimona Džefsa nāves viņa dēls Arturs Džefss izveidoja pēctecīgu apvienību, nosaucot to par Penguin Cafe. Tās repertuārā ir gan tēva radītie skaņdarbi, gan paša Artura rakstīta mūzika, kas balstās Penguin Cafe Orchestra filozofijā. A. Džefsa melodijās ieskanas afrikāņu, venecuēliešu, brazīļu, avangarda, minimālisma un klasiskās mūzikas elementi, izmantojot visplašāko mūzikas instrumentu klāstu – stīgas, klavieres, ermoņikas, ģitāras, kalimbas, kā arī elektroniskās mūzikas skaņu cilpas. Penguin Cafe apvienojušies mūziķi, kas spēlējuši tādās grupās kā “Gorillaz”, “Suede”, “Florence and the Machine” un “Razolight”. Apvienības jaunākais mūzikas albums “The imperfect sea” iznācis 2017. gadā “Erased Tapes” paspārnē. Kontaktiem:
Konkursā aicinām piedalīties Valmieras pilsētas un Kocēnu, Beverīnas, Burtnieku, Mazsalacas, Naukšēnu, Rūjienas, Valkas, Strenču un Smiltenes novada vispārējo, speciālo, interešu un profesionālās ievirzes izglītības iestāžu audzēkņus. Dalībnieka paša sagatavotu zīmējumu vai gleznojumu, kur atainota pasažieru pārvadāšana ar autobusu, uzņēmuma autobuss vai cita veida interpretācija, kas atspoguļo uzņēmuma ikdienu un ir reprezentatīvs materiāls, gaidīsim līdz 2018.gada 17.oktobrim (ieskaitot). Pirmās vietas ieguvējs saņems naudas balvu – 150 EUR, otrās vietas – 100 EUR, bet trešās vietas – 50 EUR. Konkursa nolikums skatāms ŠEIT vai arī uzņēmuma mājaslapā vtu-valmiera.lv.
Zane Bulmeistare
Šogad Baltijas valstis svin 100 gadu jubileju, tas dod iespēju mums labāk vienam otru iepazīt Madonas novadā, kas ģeogrāfiski ir Baltijas viduspunkts. Konkurss ir muzikāla satikšanās jaunajām rok grupām no Lietuvas, Igaunijas un Latvijas, lai sevi parādītu muzikāli un iegūtu kādu balvu grupu un/vai individuālajās nominācijās. Festivāla kapacitāte ir 12 grupas, balvu fonds 400,- eur. Konkursu profesionāli vērtēs pieaicināti mūziķi – Atis Ieviņš un grupa Rock Brothers kā arī viesis no Lielbritānijas ģitārists - Paul Glover, kuri pēc apbalvošanas ceremonijas sniegs koncertu. Konkursu organizē Praulienas pagasta pašvaldība (Sarmīte Lazdiņa - +371 27825165) sadarbībā ar Ģitāristu sesiju. e-pastu:imantspulkstenis PIE madona PUNKTS lv/+371 29411619. Pēc konkursa ir iespēja palikt un piedalīties Ģitāristu sesijā, kurā piecu dienu laikā notiks 14 meistarklases ģitāristiem, vokālistiem, bundziniekiem un koklētājiem. Ģitāristu sesijā notiek nodarbības grupās, kuras vada atzīti muzikani un skolotāji, vakaru koncertos uzstāsies Latvijas grupas, viesi no Lietuvas un Igaunijas, kā arī ģitāristi Paul Glover un Andy Baker no Apvienotās karalistes. Trešdien ekskursija - atpūtas brauciens uz Kučuru dzirnavām. Ceļā uz Aronas kalnu, Lazdonas baznīcā noklausīsimies Haralda Sīmaņa ērģeļmūzikas koncertu. Ceturtdien Praulienas skolā gaidāmi brīnišķīgi koncerti – neatkārtojamais ģitārists Matīs Čudars ar solo koncertu, grupa Lupa. Jaudīga atgriešanās sesijā ir Andy Baker, piedaloties Deniss Paškevičs, Andris Buiķis, Jānis Rubiks, Alina Bistrica piedāvā projektu, kurš solās mūs aizvest jazz/funk ceļojumā. Noslēguma koncertā iecerēts apvienot igauņu, latviešu un lietuviešu tautas dziesmu motīvus, kāzu dziesmas. Tas guvis atbalstu Latvijas valsts mežu un Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstītajā Vidzemes kultūras programmā 2018.
Ģitāristu sesijas motīvs ir - Vienoti mūzikā! Vairāk informācijas: www.gitaristusesija.lv
Informāciju sagatavojis Imants Pulkstenis e-pasts: imants.pulkstenis PIE madona PUNKTS lv; tālr. 29411619
Tevi sagaidīs Minna, skaisti skati ar Dzērbenes pili un grūstošām pils kompleksa ēkām, staļļiem, ezeriem, kalniem, lejām un laba sabiedrība. Pasākumā piedalīsies un savās zināšanās dalīsies māksliniece, mākslas terapeite DACE VISNOLA, kas mācījusies ASV un ikdienā darbojas Siguldā. Darbu sāksim 13. oktobrī 10.00 blakus pilij, Sabiedriskā centra 3.stāva Semināru zēlē. Papīrs, otas, ūdenstrauki un akrila krāsas būs arī uz vietas, pārējo katrs ņem pats, ko vajag, piem., akvareli, guašu, eļļu, audeklu utml. Lūgums, kam ir, paņemt līdzi arī jau gatavus rudens gleznojumus izstādei, kas pēc pasākuma notiks pilī. Aicināti piedalīties interesenti visās prasmju grupās no 13 gadu vecuma. Mazākus bērnus var ņemt līdz, bet vecākiem jāpieskata pašiem, lai netraucētu lielos. Nakšņošana paredzēta turpat uz vietas ( ir matrači, gultas veļa, arī dažas gultas). Būs pieejama Minnas vārda dienas virtuve, ir centrā TOP veikals. Pasākums notiek Latvijas valsts mežu un Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstītās Vidzemes kultūras programmas projekta „Amats zelta pamats-2018” un Vecpiebalgas novada projektu konkursa „Dažādosim savu ikdienu” ietvaros. Pieteikties pa tālruni pie mākslinieces Ērikas Mālderes, t.29424560
Informāciju sagatavojusi Ērika Māldere.
Valmieras vārds arheologiem līdz šim bija saistīts galvenokārt ar Valmieras ordeņa pils pētījumiem. 20.gadsimta sākumā uzmanība tika pievērsta Beverīnas meklējumiem pils vietā. Par vecpilsētu interese nebija liela. Daudzu postījumu rezultātā, karos un ugunsgrēkos, kā arī pēdējo gadsimtu celtniecības darbos senā Valmiera pazuda zem zemes. Sadega arī pilsētas arhīvs. Tikai pateicoties veiktajiem arheoloģiskajiem izrakumiem, par pilsētu uzzināts daudz jauna: atsegti aizsargmūru pamati, Rīgas vārti, vairākas dzīvojamās ēkas, amatnieka darbnīca un pat bruģēta iela ar dzīvojamo māju pamatiem. Atrastās senlietas deva iespēju spriest par pilsētnieku materiālo kultūru no 13. līdz 17.gadsimtam. Tas stāstīts grāmatas ievadā, norādot, ka iegūtais arheoloģiskā materiāla apjoms ir pietiekams, lai pirmo reizi daļēji restaurētu vecpilsētas vēsturi un iztēlotos, kā izskatījās pilsēta pirms 300 – 600 gadiem. No 1979. līdz 2010.gadam izpēti Valmieras pils un vecpilsētas teritorijā veikusi Latvijas vēstures institūta arheoloģe Tatjana Berga. Viņa bija viena no darbu vadītājiem arī 2018.gada vasarā pils teritorijā veiktajiem izrakumiem. Grāmatas izdošanu finansiāli atbalstīja Valsts kultūrkapitāla fonds un Valmieras pilsētas pašvaldība. Aicināti visi interesenti!
Informāciju sagatavoja:
Kā saprasties ar vietējiem iedzīvotājiem Āfrikā? Kā tikt pie servisa pakalpojumiem, ja ceļojuma laikā gadās kāda ķibele? Kā palikt dzīvam un netikt sagūstītam? Kādus papildu piedzīvojumus var sagādāt moto braukšana lietus sezonas laikā? Vai kārtīga latvieša vēders var pierast pie maltītes, kādu nākas baudīt Āfrikas kontinentā? Ceļojuma laikā motobraucēji sarunās ar vietējiem iedzīvotājiem pētījuši, ko Eiropas Savienība dara Āfrikas valstīs, lai veicinātu šī kontinenta labklājību. Par pieredzēto ceļotāji stāsta gan Latvijas skolēniem, gan citiem interesentiem. Atbildes uz šiem un citiem jautājumiem dēkainais moto ceļotājs Andžs Ūbelis atklās Ceļotāju stāstu vakarā. Dalība Ceļotāju stāstu vakarā ir bez maksas. Tā kā vietu skaits ir ierobežots, aicinām interesentus pieteikties savlaicīgi, rakstot e-pastu tic PIE valmiera PUNKTS lv, ierodoties Valmieras Tūrisma informācijas centrā (Rīgas ielā 10) vai zvanot pa tālruni 26332213. Nākamais stāstu vakars notiks 13. novembrī, un par to plašāku informāciju atradīsiet www.visit.valmiera.lv.
Informāciju sagatavoja:
Komponists Jānis Lūsēns ir teicis: “Sieviete man vienmēr bijusi liels noslēpums, līdz galam neatklāta pasaule. Sieviete var būt gan mūza, gan dieviete, gan amazone, gan būrēja… Gluži tāpat, kā to savos vārdojumos apliecina mūsdienu dzejnieces.” Autora un izpildītāja mijiedarbības nozīmi uzsver arī I.Rudzīte, stāstot, ka klausītājs dzird gan autora domu, gan mākslinieka interpretāciju. “Esmu mamma divām brīnišķīgām meitām, sieva, meita savai mammai, esmu arī Islandes goda konsule Latvijā, tāpēc man ir iespēja izbaudīt dažādās sievietes būtības šķautnes, par ko stāstu arī mūzikā.” Komponistu Jāni Lūsēnu iedvesmojušas izcilas latviešu dzejnieces: Vizma Belševica, Anna Rancāne, Anna Auziņa, Astrīde Ivaska, Velta Sniķere, Māra Zālīte, Liāna Langa, Ieva Roze, Ingmāra Balode, Amanda Aizpuriete, Inga Gaile, Inese Zandere, Velga Krile un Velta Toma. Koncertprogrammā dziesmas skanēs gan latviešu, gan dāņu, norvēģu, islandiešu, somu un zviedru valodā. No 11. līdz 14.oktobrim Valmierā notiks Ziemeļvalstu dienas, kas pilsētas un apkārtējo novadu iedzīvotājiem piedāvās iespēju piedalīties semināros un diskusijās, klausīties priekšlasījumus, vērot izstādes, skatīties kino un klausīties muzikālus priekšnesumus. Informācija pieejama Ziemeļvalstu Ministru padomes biroja Latvijā mājaslapā www.norden.lv un Valmieras mājaslapā www.valmiera.lv. Ziemeļvalstu dienas Valmierā rīko Ziemeļvalstu Ministru padomes birojs Latvijā, Zviedrijas vēstniecība, Norvēģijas vēstniecība, Somijas vēstniecība, Dānijas vēstniecība, Dānijas Kultūras institūts sadarbībā ar Valmieras pilsētas pašvaldību un citiem partneriem.
Informāciju sagatavoja:
Vēl līdz decembra beigām turpinās „Latvijas valsts mežu un Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstītās Vidzemes kultūras programmas 2018" projektu pasākumi - programma ir ļoti bagātīga un daudzveidīga, kur katram iespējams atrast sev interesējošus notikumus. Lielākā daļa no Vidzemes kultūras programmas atbalstītajiem projektiem saistīti ar bērnu un jauniešu kultūrizglītību, radošo industriju attīstību, meistarklašu, semināru, nometņu rīkošanu. Ar programmas atbalstu tiks izveidotas vairākas izstādes un tiks rīkotas meistarklases par vidzemniekiem nozīmīgām tēmām tradicionālās kultūras un nemateriālā mantojuma saglabāšanai. Tāpat arī jau tradicionāli ar Vidzemes kultūras programmas atbalstu tiek izdotas dažādas grāmatas. Tā kā vasara ir festivālu un koncertu laiks, arī šogad vairākās vietās norisināsies brīvdabas pasākumi. Sekojiet līdzi pasākumu kalendāram. Aicinām ikvienu izbaudīt un apmeklēt plašo pasākumu programmu!
Vairāk par visiem Vidzemes kultūras programmas pasākumiem variet uzzināt Vidzemes plānošana reģiona mājas lapā www.vidzeme.lv kultūras sadaļā. Plašāka informācija: Dace Laiva, Vidzemes kultūras programmas koordinatore, tel. 25670756, dace.laiva PIE vidzeme PUNKTS lv No 2018. gada maija līdz decembrim Drabešu muižas Amatu mājā tiek īstenots projekts bērniem un skolu jauniešiem „Reiz dzīvoja Āraišos”. Projekta ietvaros Amatu mājā notiek amatu un tradīciju darbnīcas, kurās bērni un skolu jaunieši apgūst iemaņas darbā ar vilnu, koku, mālu, aušanas pamatus, stikla apgleznošanu, tautas mūzikas instrumentus un stāstītprasmi. Apgūtās prasmes un pašu izveidotos „rekvizītus”/pasaku tēlus un citus priekšmetus/ bērni izmantos, paši izveidojot animācijas filmu „Reiz dzīvoja Āraišos”. Filmas sižets tiek veidots, izmantojot Drabešu un Āraišu apkaimē pierakstītās latviešu tautas teikas. Projekta ietvaros notiek vilnas velšanas, leļļu gatavošanas, aušanas, keramikas, stikla apgleznošanas, koka /kokļu gatavošana un citi koka priekšmeti/, mūzikas / tautas mūzikas instrumenti, skaņu rīki, spēlēšana, dziedāšana/ , stāstu darbnīcas un animācijas darbnīca. Darbnīcas vada Drabešu muižas Amatu mājas amatu meistari un māksliniece Dace Liepa, tekstu un mūziku filmai bērni ierakstīs skaņu ierakstu studijā „Lauska”. Projektā iesaistījušās un aktīvi darbojas 6 Amatas novada skolas. Savu darbu jau gandrīz pabeigusi keramikas darbnīca – ir izgatavoti un apdedzināti māla podi, putniņi, mājas, cilvēki. Aktīvi un aizrautīgi turpinās darbs stikla apgleznošanas darbnīcā – tiek zīmēts ezers – tas tiks veidots no daudziem maziem stikla gabaliņiem, spociņi un citi interesanti tēli. Koka darbnīcā tiek gatavotas kokles un koka mājiņas. Filcētāji mācās izgatavot lelles, suņus un citus sīkdzīvniekus. Mūzikas darbnīcas dalībnieki veido visam skaņu pavadījumu – spēlē kokles un citus instrumentus, izmanto dažādus skaņu rīkus, lai atveidotu vēja šalkšanu, ūdens šļakstus, putnu balsis un citas. Stāstnieki mācās, lai izteiksmīgi izstāstītu teikas. Kad sagatavošanas darbi tiks paveikti, mūzika un stāsti ierakstīti, sāksies pati interesantākā – animācijas darbnīca, kurā notiks filmēšana. Tajā piedalīsies visi bērni, kuri cītīgi strādājuši amatu darbnīcās. Filmas pirmizrāde paredzēta 30. novembrī. Projektu realizē biedrība „Tradicionālās kultūras iniciatīvu centrs „KasTe”, finansiāli atbalsta Vidzemes plānošanas reģions un Valsts Kultūrkapitāla fonds.
Informāciju sagatavojusi Inese Roze, TKIC "KasTe".
Gaidām ciemiņus – jaunos koklētājus un pedagogus no Cēsīm, Valmieras un Strenčiem. Pasākumā piedalīsies arī tuvākie kaimiņi no Valgas mūzikas skolas. Pieredzējušu pedagogu vadībā notiks kokles spēles meistarklases. Jāpiezīmē, ka Igaunijā populāra ir etnogrāfiskās kanneles spēles apgūšana mūzikas skolās. Latvijā vairāk izplatīta ir muzicēšana uz tradicionālās koncertkokles. Šajā reizē latviešu koklētājām būs iespēja iepazīties ar igauņu kanneles spēles pamatelementiem. Savukārt vakara pusē, pl. 17.30 visi kokļu mūzikas cienītāji aicināti Mūzikas skolā uz kokļu mūzikas koncertu, kurā muzicēs Cēsu, Valmieras, Strenču, Valgas un J.Cimzes Valkas Mūzikas skolas audzēkņi gan solo, gan ansambļos, gan vienā lielā kopīgā kokļu saspēlē.
Informāciju sagatavojusi Līga Veinberga, J.Cimzes Valkas Mūzikas skolas direktore
Lielāko daļu ekspozīcijas veido plenēra gleznojumi, bet izstādes darbi sniedz ieskatu visās simpozija aktivitātēs. Izstādītas ne tikai eļlas un akrila, bet arī ekoprinta gleznas, austo audumu dzijas dabīgajās krāsvielās krāsotas gan simpozija laikā, gan vēlāk izmantojot iegūtās zināšanas. Apskatāmi darbi no roksmēluma papīra, kas gatavots izmantojot dažādus izejmateriālus – rabarberus, kartupeļu lakstus, nātres. Izstādes laikā notiks radošās darbnīcas Mālpils novada vidusskolas audzēkņiem. Simpozijs, izstāde un darbnīcas tiek rīkotas ar Valsts Kultūrkapitāla fonda un Latvijas Valsts mežu finansētās Vidzemes kultūras programmas un Mālpils novada domes atbalstu.
Projekta kuratore Ērika Zutere zutere PIE gmail PUNKTS com, tel. 29467668 informācija Helēna Medne – helena.medne PIE sidegunde PUNKTS com
Intriģējošs muzikāls eksperiments ‒ vienas klavieres, ko spēlē desmit rokas ‒ pārvērš instrumentu veselā orķestrī. BrazilPianorquestra pievēršas tradicionālajām brazīliešu mūzikas ritmiskajām saknēm un vienlaikus pilnīgi jaunam skanējumam. Koncerta laikā viss norisinās reāllaikā ar vienu klavieru palīdzību - tās ir sagatavotas ar virkni paņēmienu, ko klasiskie pianisti parasti neizmanto. Grupas priekšnesums sajūsmina un pārsteidz.
Publicitātes fotogrāfija. PianOrquestra izmantotās sagatavoto klavieru tehnikas pamatā ir Džona Keidža eksperimenti, kas tiecas apgūt šķietami bezgalīgās šī instrumenta skanējuma iespējas. Četri klasisku izglītību ieguvuši pianisti un perkusioniste ‒ Klaudio Dauelsbergs, Marina Spoladore, Prisila Azevedu un Masako Tanaka ‒ spēlē uz instrumenta klaviatūras, iekšpuses un sāniem, novietojot uz klavieru stīgām dažādus priekšmetus un izmantojot filcu, akrilu un metālu, kā arī makšķerauklu, pludmales sandales un daudzus citus objektus. Sitamajiem instrumentiem raksturīgie efekti tiek panākti, liekot lietā klavieru āmuriņus un bungu vālītes. Šādā veidā mūziķi spēj izvilināt no klavierēm skaņas, kas raksturīgas ģitārai, portugāļu stīgu instrumentam kavakinju, kontrabasam, vijolei vai klavihordam, kā arī visdažādākās sitamo instrumentu skaņas. BrazilPianorquestra izklausās pēc sambas orķestra, indonēziešu gamelanu ansambļa vai perkusionistu grupas. Pianisti neticami veikli maina savas vietas un uzdevumus, radot vienotu, saliedētu skanējumu.
Publicitātes fotogrāfija. Koncertā Cēsīs dzirdēsim mūziku, kas harmoniskā plūdumā pāriet no klasikas pie populāras brazīliešu mūzikas, iekļaujot gan mūsdienu komponistu, piemēram, Heitora Villas-Lobosa, Ernesto Nazareta, Antonio Karlosa Žobima un Miltona Nasimentu skaņdarbus, gan etniskus ritmus - tādus kā samba, šoru, koku, marakatu un siranda. Koncertuzvedumu vēl īpašāku dara fakts, ka klavieru korpusā, zem un virs tā uzstādītas kameras. Attēli no tām tiek vienlaicīgi projicēti uz skatuves ekrāna, ļaujot skatītājiem izsekot visām mūziķu darbībām gan instrumentā, gan zem tā. Biļetes nopērkamas koncertzāles “Cēsis” kasē, “Biļešu paradīze” tirdzniecības vietās un internetā www.bilesuparadize.lv. Mediju kontaktiem:
Izrāde “Tango bez asinīm” ar Ditas Lūriņas režiju un dramaturģiju, Zanes Dombrovskas muzikālo dizainu un Agneses Vanagas kustību dizainu ir koncertstāsts pēc Alesandro Bariko stāsta motīviem. Agnese Vanaga stāsta: “Tango ir tāds interesants deju žanrs. Tas der gan cilvēkam, kurš vēlas sociāli padejot, gan arī “Cirque du Soleil” akrobātiskā līmeņa izrādēm. Šajā izrādē stāstu es risinu, caur tango kustību uzbūves mehānismiem izmantojot to, ko tautā sauc par kaskadieru trikiem, uz skatuves radot 3D kino efektu. Lidojam 10 metru augstumā, staigājam pa virvi pāri skatītājiem, neizpaliek arī skrējiens pa sienu un neliela promenāde, balstoties ar pēdām pret tilta apakšu… Tam visam cauri tango muzikālā precizitāte, kuras pamatuzdevums ir izrādē radīt trillera sajūtu.”
Skats no Latvijas Nacionālā teātra izrādes “Tango bez asinīm”, dejo Agnese Vanaga un Andris Kačanovskis. Fotogrāfs: Kristaps Kalns. Agnese Vanaga laikmetīgo deju apguvusi Latvijas Kultūras akadēmijā (LKA) un Helsinku Teātra akadēmijā. No 2006. gada Agnese ilgstoši dzīvoja un strādāja Argentīnā. No 2008. gada vada izpētes projektu “Tango Aéreo”, kas apvieno tango un gaisa dejas žanrus. Viņas veidotās horeogrāfijas kopš 2011. gada redzamas Buenosairesas lielākajā tango šovā “Señor Tango”. Kā dejotāja un horeogrāfe 2015. gadā piedalījās “Cirque du Soleil” pirmā mākslinieciskā vadītāja Gija Karona (Guy Carón) izrādē “Julia” Roterdamā, 2017.–2018. gadu mijā – “Salto Natale” izrādē “Fuego” Šveicē, 2018. gada vasarā – TV šovā “Tu Si Que Vales” Romā. 2016.–2018. gadā Latvijā Agnese veidojusi horeogrāfijas Nacionālā teātra izrādēm, LKA horeogrāfijas specialitātes studentiem, Jūrmalas pilsētas svētkiem utt. Pasākums norisināsies Lādezera pamatskolā. Rīkotāji lūdz apmeklētājus ierasties ar ērtu apģērbu un atvērtu sirdi. Ieeja pasākumā par ziedojumu, ieteiktais apjoms – 1,50 eiro, kas atbilst vienas loterijas biļetes cenai. Tādējādi cikla veidotāji aicina domāt par mākslas pieredzi nevis kā preci, bet gan kā loteriju – emocijas var būt dažādas, laimesti atšķirīga lieluma, ir arī tukšas lozes, bet ir vērts turpināt, jo pašam vai citiem gadās arī lielie laimesti. Cikla “Kāda deja der laukiem?” rīkotāji, biedrība “LAUKKU”, ar šo projektu vēlas apšaubīt aizspriedumu, ka laikmetīgā māksla paredzēta vien šauram, elitāram interesentu lokam, un parādīt, ka to savā ikdienā var iekļaut jebkurš cilvēks, tostarp lauku iedzīvotāji, kam bieži vien ir ierobežota pieeja kultūras aktualitātēm. Gada garumā paredzēti 12 pasākumi, kuros savus gatavos un topošos darbus prezentē horeogrāfi Agate Bankava, Agnese Bordjukova, Kristīne Brīniņa, Rūdolfs Gediņš, Andris Kačanovskis, Elīna Lutce, Krišjānis Sants, Sintija Siliņa, Agnese Vanaga, Ilze Zīriņa, Olga Žitluhina u. c.
Atbalsta: Valsts Kultūrkapitāla fonds un Lādezera pamatskola. Informācija: www.laukku.lv, www.facebook.com/laukkugroup, laukku PIE laukku PUNKTS lv, tālr. 29211203.
Iedvesmojoties no bērnu un jauniešu lielās aktivitātes un vecāku, skolotāju, deju pasniedzēju pozitīvajām atsauksmēm un gandarījumu par paveikto pagājušogad, projekts notiek jau otro gadu pēc kārtas, ar vēlmi to ieviest kā stabilu un augošu tradīciju. Projekta noslēgums noritēs 2 dienu garumā, kad tā ietvaros 7 profesionāli un Latvijā atzīti dejas speciālisti dosies uz Jaunpiebalgu un vadīs 7 dažādu stilu deju meistarklases. To nobeigumā tiks prezentēts katrs no tiem, kurā meistarklašu dalībnieki, ar pasniedzēju palīdzību, izveido nelielu dejas performanci. Projekts veidots ar Valsts kultūrkapitāla fonda un Vidzemes kultūras programmas, Jaunpiebalgas novada domes atbalstu.
Informāciju sagatavojusi Inga Zēbolde, projekta vadītāja.
Festivāls “Dzīvā mūzika” ir tradīciju pārmantošanas projekts, tas, kā ierasts, oktobra beigās aicina pārlūkot instrumentu spēles tradīcijas un par šī gada tēmu izraudzīta kokles spēle. Latvijas Nacionālā kultūras centra Tautas mūzikas eksperts Ilmārs Pumpurs stāsta: ”Nacionālā simbola statusu ieguvušais tautas instruments Latvijas simtgades gadā nav palicis bez ievērības. Arī “Dzīvā mūzika” vēlas dot savu artavu kokļu daudzināšanā un festivāla koncertos un meistarklasēs piedāvā atskatīties, kādas izmaiņas šis arhaiskais instruments piedzīvojis pēdējo simts gadu laikā. Kādu jaunu spēles tradīciju un instrumentu rašanos tas ir rosinājis un kā šie procesi – gan tradīcijas izmaiņas, gan seno instrumentu atdzimšana ir noritējusi pie mums un kaimiņu zemēs, kas arī sevi pieskaita Baltijas kokļu spēles reģionam.”
Publicitātes fotogrāfija. Tautas mūzikas festivāla “Dzīvā mūzika” ietvaros notiekošos pasākumus aicināts apmeklēt ikviens interesents. Ieeja koncertos un meistarklasēs – bez maksas. Festivālu rīko Latvijas Nacionālais kultūras centrs un biedrība “Skaņumāja”. Atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds, Latvijas Valsts meži un Limbažu novada dome. Festivāla programma 19.oktobrī Koka ēku renovācijas centrā “Koka Rīga”, Krāsotāju ielā 12, Rīgā 19.00 Festivāla ieskaņu pasākums – tradicionālo deju vakars kokļu mūzikas pavadībā. Piedalās koklētāji un dancotāji no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas. 20.oktobrī Limbažu novada domes zālē, Rīgas ielā 16, Limbažos 18.00 Svētku koncerts “Koklēdamis, spēlēdamis” 21.oktobrī Koka ēku renovācijas centrā “Koka Rīga”, Krāsotāju ielā 12, Rīgā 12.00 Lekcijas un meistarklases. Vada: Aušra Butkauskienė (Birži), Gaļina Lobkova (Sanktpēterburga), Laura Lukenskiene (Kauņa), Tuule Kann (Tallina), Ansis Jansons un Ilmārs Pumpurs (Rīga) 17.00 Kokļu mūzikas koncerts Festivālā piedalās: Ansis Jansons un kokļu spēles studija “Kokļu mežs” (Rīga), koklētāju ansamblis “Accorda” (Valmiera), Valters Reiznieks un grupa “Ziemeļmala” (Limbaži), “Skaņumājas muzikanti” (Krape), Tulle Kaan, Karmen Juhkam, Laura Lehto (Igaunija), Laura Lukenskiene, Aušra Butkauskienė (Lietuva), Gaļina Lobkova (Krievija).
Informāciju sagatavoja: Ceļā uz Latvijas simtgadi Nacionālais kultūras centrs organizē iniciatīvu “Katram savu tautastērpu”, kura mērķis ir stāstīt par tautastērpa rašanās, valkāšanas, darināšanas tradīcijām un aicināt katram latvietim veidot savu tautastērpu. Arī biedrības “Lauku sieviešu atbalsta grupa “Vaive”” dalībnieces vēlas saposties Latvijas simtgadei un turpināt sava tautastērpa izgatavošanu. Pagājušajā gadā sievietes izgatavoja tautiskos linu kreklus baltajā izšuvumu tehnikā un šogad auž tautiskos brunčus. Biedrība iesniedza Latvijas valsts mežu un Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstītās Vidzemes kultūras programmas 2018. gada projektu konkursam pieteikumu “Etnogrāfiskās Vidzemes sievu cepures (izšūtās)” un ieguva finansiālu atbalstu. No maija mēneša Vaives amatu mājā ir uzsākta projekta realizācija. Daiļamatu meistares Dagnijas Kupčes vadībā ir veikta esošo, saglabāto etnogrāfisko Vidzemes sievu cepuru izpēte muzeju fondos un privātkolekcijās. Paveikta pareizo materiālu izvēle un sagāde.
Iedomāsimies, ka pēkšņi risinās savādi notikumi, un mēs visi aizmirstam, kā sauc pilsētu, kurā dzīvojam. Kādā veidā mēs spētu savu pilsētu atpazīt un atcerēties tās vārdu? Katrā pilsētā ir savas īpašas vietas, kas raksturo tieši šo pilsētu. Vai mēs tās zinām? Vai zinām teikas un vēsturi, kas saistītas ar šīm vietām? Ja mēs to uzzinām un iepazīstam, tad kā puzles gabaliņus varam salikt savas pilsētas vārdu no jauna. Koncertuzvedums „Vali, mierā!” ar Valmieras Viestura vidusskolas skolēnu, kā arī profesionālu aktieru līdzdalību aizvedīs mūs neparastā ceļojumā un piedzīvojumos. Iepazīsim kopā savu brīnišķīgo pilsētu, kas ir mūsu mājas!
Režisore: Santa Tanenberga Scenārijs: Kristīne Dina Bitēna Mūzika: Atvars Sirmais Horeogrāfija: Linda Mīļā Vokālais izpildījums: popgrupa „Notiņas" Lomās: aktieris Ivars Brakovskis, Valmieras Viestura vidusskolas skolēni Video: Emīls Spuņģis
Biļetes: EUR 2,-. Grupām lūgums rezervēt biļetes Valmieras Kultūras centra kasē, zvanot pa tālruni 64207207. Pasākums notiek ar Vidzemes plānošanas reģiona un Valsts kultūrkapitāla fonda finansiālu atbalstu. Plašāk: www.vkc.lv.
Ideja pasaku grāmatai radusies 2017. mācību gadā, kad bērni ar savām ģimenēm kopīgi radīja grupas pasaku grāmatas. Projekts visiem šķita tik aizraujošs, ka liela daļa stāstu tika pārveidoti teātra uzvedumos un piedzīvoja pirmizrādes pirmsskolas ģimeņu dienā. Kopīgi darbojoties, sapratām, ka bērnus vairāk interesē grāmata, kuras tapšanā piedalījušies viņi paši vai bērniem tuvi pieaugušie. Grāmatas “Mana Priedīte pasakās” tapšanā piedalās pirmsskolas “Priedīte” darbinieki, vecāki, Jāņa Simsona Madonas mākslas skolas skolēni un Madonas novada bibliotēka. Grāmatā plānotas 15 ilustrētas pasakas. Pasaku autori ir pirmsskolas darbinieki un vecāki. Katra pasaka ir saistīta ar grupas nosaukumu, rezultātā sacerēti stāsti par ezīšiem, zaķēniem, vāverēniem, bitītēm, mārītēm, pelēniem, sienāzīšiem, pūcītēm, zīlītēm, taurenīšiem un citiem, bērniem saprotamiem tēliem. Pasaku ilustrācijas top sadarbībā ar Jāņa Simsona Madonas mākslas skolas audzēkņiem. Lepojamies, ka daļa ilustrāciju autoru ir mūsu bērnu dārza absolventi. Ilustrācijas ir svarīgs palīgs bērniem grāmatas lasīšanā, kur kāds no pasakas tēliem ir zīmēts. Tas veicina aktīvu bērna iesaisti lasītapguves procesā un apziņu, ka lasīt ir aizraujoši jebkurā vecumā. Vēl jo vairāk, bērna un pieaugušā kopīga lasīšana ir vērtīgs ieguldījums ģimenisko saišu stiprināšanā. Tuvākajās dienās tiks uzsākts darbs grāmatas maketēšanai un drukāšanai. Decembra sākumā ieplānoti grāmatas “Mana “Priedīte” pasakās” atvēršanas svētki Madonas pilsētas bibliotēkā. Grāmatas maketēšana un izdošana notiek ar VKKF un Latvijas valsts mežu atbalstītās Vidzemes kultūras programmas 2018 finansiālu atbalstu projekta “Mana “Priedīte” pasakās” ietvaros.
Informāciju sagatavojusi: Projekta “Mana “Priedīte” pasakās” vadītāja Gita Lancmane un pirmsskolas skolotāja Guna Ruļuka e-pasts: pried%C4%ABte PIE madona PUNKTS lv
Latvijas vienaudzis, saukts arī par Pārcēlāju, Ēriks Tomsons, rīkojoties drosmīgi un pašaizliedzīgi, ir izglābis dzīvības un palīdzējis kopā palikt ģimenēm. Otrā pasaules kara laikā, veicot astoņus braucienus pāri jūrai, Ē.Tomsons drošībā nogādāja vairāk nekā tūkstoti cilvēku. Par to izcieta sodu Sibīrijas lēģerī. Saņēmis arī valsts augstāko apbalvojumu. Ē.Tomsons savas 100.dzimšanas dienas gadā saņems titulu “Goda valmierietis 2018”. Apbalvojumu “Goda valmierietis 2018” saņems arī sporta skolotājs, sportists, vecmeistars Elmārs Gulbis. Viņš piedzima dažas dienas pirms neatkarīgās Latvijas 10.gadskārtas. Sacensībās piedalās joprojām, šogad Latvijas Sporta veterānu – senioru savienības 55.sporta spēlēs iepriecinot ar uzvaru 1500 m distancē 85+ grupā. Viņam pieder arī valsts rekords. Arī šobrīd E.Gulbis turpina trenēties, četras reizes nedēļā noskrienot 12 kilometrus. Aizraušanās ir arī šahs, kura iemaņas nodod jaunajai paaudzei Valmieras Pārgaujas ģimnāzijā. Saņēmis Valmieras pilsētas pašvaldības apbalvojumu par mūža ieguldījumu sportā 2014.gadā. Dzejnieks un savas pilsētas patriots, “zaļās” domāšanas aizstāvis un daudzu lasītāju cienīts laikraksta “Liesma” žurnālists Aivars Ustups. “Goda valmierietis 2018” pieteikumā norādīts, ka “visu mūžu nostrādājot laikrakstā, Aivara Ustupa galvenie rakstu varoņi ir vietējie valmierieši, savos rakstos ir atspoguļojis gan viņu ikdienas lietas, gan svētku brīžus. Aivars nebaidās būt arī kritisks un tiešs, lai vēstītu par problēmām, kas, viņaprāt, Valmierai un tās iedzīvotājiem svarīgas”. Apbalvojumu “Goda valmierietis 2018” saņems Valmieras Drāmas teātra aktrise kopš 1968.gada Skaidrīte Putniņa, šogad atzīmējot 50 gadu darba jubileju Valmieras Drāmas teātrī. Viņa Valmieras teātrī ienāca režisoru Māras Ķimeles un Oļģerta Krodera drosmīgās darbības laikā. Gan dzīvē, gan uz skatuves ir sievišķības etalons ar apbrīnojamu dzīvesprieku. O.Kroders teicis, ka Skaidrītei Putniņai ir Dieva dots talants. Tam apliecinājums ir skatītāju un kritiķu novērtētais sniegums un radošās amplitūdas plašums. Titulu “Goda valmierietis 2018” 18.novembrī saņems sporta skolotājs, treneris, sportiska dzīvesveida entuziasts un, kā pieteikumā uzsvērts, “ļoti labs cilvēks” Ēriks Roštoks. Par mūža ieguldījumu Valmieras sporta jomas attīstībā, esot gan Valmieras Bērnu sporta skolas pirmajam direktoram, Jāņa Daliņa stadiona direktoram, gan Valmieras rajona Fiziskās kultūras un sporta komitejas priekšsēdētājam, gan daudzu sportistu skolotājam un trenerim. Pateicībā par mīlestību pret sportu veicināšanā bērnu un jauniešu vidū. Par sabiedriski aktīvu darbošanos, vienmēr aktīvi sekojot līdzi sporta dzīvei Valmierā, to turpinot darīt, šogad nosvinot 90.dzimšanas dienu. Saņēmis Valmieras pilsētas pašvaldības apbalvojumu par mūža ieguldījumu sportā 2011.gadā. Apbalvojumu “Gada valmierietis 2018” saņems adītāja Tija Frīdenberga. Ikdienā veicot grāmatvedes pienākumus, T.Frīdenberga brīvo laiku velta nodarbei, kuras siltumu gan tiešā, gan pārnestā nozīmē izjūt katrs jaundzimušais valmierietis. Jau četrus gadus mazulīši dāvanā saņem T.Frīdenbergas adītu cepurīti ar Valmieras vārdu. Šī gada vasarā tapa jau tūkstošā cepurīte. “Gada valmierietis 2018” apbalvojumu saņems arī barikāžu dalībnieks, sabiedriski aktīvs valmierietis Jānis Kalnačs. Sadarbojoties ar Valmieras muzeju, viņš brīvprātīgi veic barikāžu dalībnieku apzināšanu bijušā Valmieras rajona teritorijā. Nedaudz vairāk nekā gada laikā saraksts ir papildināts ar vairāk nekā 300 vārdiem, lielākā daļa barikāžu dalībnieki uzrunāti personīgi, gūstot gan atmiņu stāstus, gan arī vērtīgas tā laika liecības, kas nodotas Valmieras muzeja īpašumā. Darbu novērtējuši arī vēsturnieki, sarakstu reģistrējot Barikāžu muzejā. Viņa mērķis ir sagatavot pēc iespējas pilnīgāku sarakstu līdz barikāžu atceres trīsdesmitgadei 2021.gadā. Par ieguldījumu pilsētas attīstībā pateicamies vēstures skolotājai ar stāstnieces talantu, gidei Inetai Amoliņai. “Gada valmierietis 2018” tituls piešķirts par aizrautību, stāstot par Latvijas un Valmieras notikumiem, veicinot patriotismu dažāda vecuma cilvēkiem par savu pilsētu un valsti. Tematisku ekskursiju organizēšana un vadīšana, pasākumu organizēšana, dalība dažādos projektos, atmiņu dokumentēšana – tie ir tikai daži veidi, kā I.Amoliņa rada interesi par vēsturiskiem notikumiem, kas ietekmējuši ikvienu no mums, ļaujot tajos klausītājam saskatīt katram savu vēsturi. Goda un Gada valmierieši tiks sveikti Latvijas Republikas proklamēšanas dienai veltītā svinīgā sarīkojumā 18.novembrī plkst.18.00 Valmieras Drāmas teātrī. Svinīgajā sarīkojumā uzstāsies vokālā grupa “Latvian Voices”, kā arī būs “Dziesmas par Valmieru” videoklipa pirmizrāde. To kopā ar Valmieras grupu “Age of Stones” iedziedāja, kā arī kopā filmēšanā brīvprātīgi piedalījās 12 valmierieši. Ieeja bez maksas, iepriekš izņemot ielūgumu “Biļešu paradīze” kasē Valmieras Kultūras centrā vai Valmieras teātrī. Apbalvojuma saņēmējiem tiks pasniegts Valmieras pilsētas pašvaldības atzinības raksts un īpaši izgatavota piemiņas nozīmīte – Valmieras izaugsmes medaļa, kurā iegravēts apbalvojuma saņēmēja vārds un uzvārds. Laikā no 21.augusta līdz 8.oktobrim iedzīvotāji bija aicināti izvirzīt kandidātus apbalvojumu saņemšanai, lai pateiktos cilvēkiem, kuri veicinājuši Valmieras attīstību, izaugsmi, iedzīvotāju labklājību un pilsētas atpazīstamību. Atbilstoši Valmieras pilsētas pašvaldības nolikumam “Par Valmieras pilsētas pašvaldības apbalvojumiem” visus kandidātus izvērtē un apbalvojumu ieguvējus apstiprina Valmieras pilsētas pašvaldības dome. Valmieras pilsētas apbalvojumi “Goda valmierietis” un “Gada valmierietis” tiek piešķirti kopš 1999.gada.
Informāciju sagatavoja:
Kādi notikumi risinājušies Valmierā, lai atzītu Latviju par autonomu valsti? Cik bezbailīga bijusi Vīlandes Skolnieku rota, kura 1919.gadā cīnījusies par Latviju un iedvesmojusi arī Valmieras skolu jaunatni aizstāvēt savu valsti? Kā veidojusies Valmieras aizsardzības sistēma? Kādi notikumi saistīti ar Valmiera ģerboņa izveidi? Kur Valmierā tika iespiesta pirmā pastmarka un kādi notikumi risinājušies Vecpuišu parkā pirms simts gadiem? Atbildes uz šiem un citiem jautājumiem par Valmieras patriotiem uzzināsiet ekskursijas laikā.Dalība ekskursijā ir bez maksas. Aicinām interesentus pieteikties savlaicīgi, rakstot e-pastu tic PIE valmiera PUNKTS lv, ierodoties Valmieras Tūrisma informācijas centrā vai zvanot pa tālruni 26332213, 64207177.Ekskursija norisināsies projekta “Brīvības ielas stāsts 9 pilsētās, reģionu simboli un vērtības” ietvaros. Projektu “Brīvības ielas stāsts 9 pilsētās, reģionu simboli un vērtības” īsteno Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, Valsts reģionālās attīstības aģentūra, Latvijas Lielo pilsētu asociācija sadarbībā ar deviņām republikas pilsētām.
Jānis Valfrīds Ruģēns cēlies no ievērojamas zemnieku dzimtas. Viņš bijis Brīvības cīņu dalībnieks, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris, agronoms un ilggadējs Valmieras divgadīgās Lauksaimniecības skolas pārzinis. Lai gan par Valmieras pilsētas vadītāju nostrādāja vien dažus gadus, no 1934. līdz 1940.gadam, viņš paveica daudz. Kāds tieši bija viņa devums un kā tas ietekmēja pilsētas attīstību, par to uzzināsiet sarunā ar Ingrīdu Zīriņu. Savukārt 15.novembrī plkst.18.00 aicinām piedalīties pilsētas ekskursijā “Valmiera – patriotisma simbols”. Ekskursiju vadīs Valmieras gide un vēsturniece Ineta Amoliņa, atklājot vēsturiskus, patriotisma pilnus stāstus, kas cieši saistīti ar Valmieru un valmieriešiem. Tikšanās interesentiem paredzēta pie Valmieras ūdenstorņa K.Valdemāra ielā 1, blakus Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcai, kur Inetas Amoliņas stāstījums iesāksies ar faktiem par Latvijas valsts sarkanbaltsarkanā karoga svinīgo pacelšanu virs pilsētas 1988.gada 18.novembrī. Jāpiebilst, ka dalība abos pasākumos ir bez maksas. Aicinām interesentus pieteikties savlaicīgi, rakstot e-pastu tic PIE valmiera PUNKTS lv, ierodoties Valmieras Tūrisma informācijas centrā (Rīgas iela 10) vai zvanot pa tālruni 26332213, 64207177.
Informāciju sagatavoja:
Lādezerā mūks viesosies 2. decembrī pulksten 14.00 ar sesiju “Iekšējā miera loma ceļā uz laimi”, kas notiks Lādezera pamatskolā, savukārt tās pašas dienas vakarā 18.00 mūks viesosies Matīšu pamatskolā ar sesiju “Kā attīstīt savu intuīciju?”. Sesijām vēlams pieteikties pa telefonu (26111319) vai aizpildot reģistrācijas anketu: Iekšējā miera loma ceļā uz laimi (Lādezers) un Kā attīstīt savu intuīciju (Matīši). Sesijas tiek organizētas par dažādām tēmām, izzinot aktuālas mūsdienu problēmas, piemēram, stresa menedžments, apzinātības prakse, sabalansēta dzīve, karma, intuīcija, dzīves misijas atrašana un citas tēmas. Tāpat arī katrā sesijā mūks iepazīstinās ar meditācijas tehnikām, kas ļauj iepazīt meditāciju kā līdzekli prāta attīrīšanai un dzīves uzlabošanai. Sesijas ir bezmaksas (par ziedojumiem mūka vizītes izmaksu nosegšanai), kā arī tiks nodrošināts tulkojums no angļu uz latviešu valodu. Godājamais John Paramai Dhanissaro ir Teravādas budistu mūks, kas dzimis Bangkokā 1979. gadā. Mūks ir ieguvis bakalaura un maģistra grādu datorzinātnē Chulalongkorn Universitātē un Āzijas Tehnoloģiju Institūtā. 2003. gadā viņš nolēma papildināt savas zināšanas Norvēģijas Zinātnes un Tehnoloģiju Universitātē Trondheimā, kur ieguva doktora grādu telemātikā. Doktorantūras laikā viņš attīstīja interesi par meditāciju un 2008. gadā kļuva par Teravādas budistu mūku Taizemē. Drīz pēc tam mūks Džons tika uzaicināts pievienoties Peace Revolution projektam kā meditācijas instruktors. Kopš tā laika viņš dalās meditācijas mākslā ar cilvēkiem no visas pasaules retrītos, darbnīcās un citās miera veicināšanas aktivitātēs. Mūks Džons ir attīstījis un programmējis Peace Revolution platformu, tai skaitā unikālo 42 dienu pašattīstības (self-development) programmu, kas ļauj apgūt meditāciju internetā un ko izmantojuši vairāk nekā 50 tūkstoši cilvēku 260 pasaules valstīs. Mūks ir arī viens no skolojošajiem mūkiem Facebook grupā Mind Stories. Mūka vizīti Latvijā organizē Peace Revolution Latvia sadarbībā ar Make Room Europe un vietējiem partneriem. Tūres sadarbības partneri Lādezerā un Matīšos ir Lādezera pamatskola, Matīšu pamatskola, Burtnieku novada pašvaldība un biedrība Laukku.
Papildus informācija:
https://www.facebook.com/PeaceRevolutionLatvia/ http://www.draugiem.lv/peacerevolutionlatvia/ https://www.facebook.com/mindstoriesmeditation/
3. novembrī plkst. 13.30 Trapenē atklās Ojāram Vācietim veltītu izstādi “Atpakaļlaiks”. Izstāde tapusi ar VKKF un VPR atbalstu un ir veltījums Ojāra Vācieša 85 jubilejai. Tajā apkopoti unikāli priekšmeti, vēstuļu un atmiņu fragmenti un dzejoļi, kas stāsta par to pamatu, kas veidoja viņu par vienu no izcilākajiem 20. gadsimta latviešu dzejniekiem- ģimeni, mājām un saknēm. Izstāde veidota, lai īpaši uzrunātu Ziemeļvidzemes skolēnus, rosinātu iepazīt Ojāru Vācieti un veicinātu izpratni par dzimtās Vidzemes nozīmi viņa daiļradē. Akadēmiķis Jānis Stradiņš viņu nosaucis par „lielu dāvanu mazai tautai”, Imants Ziedonis – par „tautas sirdsapziņu”, par „piemērīšanās vertikāli”, Jānis Peters atzinis, ka viņš kā „pārjūtīgs seismogrāfs reģistrē apakšzemes grūdienus, brīdinot zemes iemītniekus jau iepriekš”. Rakstīdams savam laikam, dzejnieks rakstīja mūžībai, pravietiski skatīdamies laikā. Visi laipni aicināti!
“Es sēdu Zem bērnības saules, Un pulksteņa rādītāji man iet No labās uz kreiso- Uz atpakaļlaiku Uz mirkli atpakaļlaika” (O. Vācietis)
Informāciju sagatavojusi Ineta Riepniece, biedrība "Vītolēni"
J.Cimzes Valkas Mūzikas skola ar Valsts Kultūrkapitāla fonda un Vidzemes Plānošanas reģiona atbalstu realizē projektu “Rosinoša kultūrvide un profesionālās mūzikas pieejamība kā vienota platforma kvalitatīvas kultūrvides nodrošināšanai Vidzemes reģiona sabiedrībā”.
Jūlija beigās Valkā, saules pielietā Mūzikas skolas zālē baudījām kvarteta “RIX” virtuozo, vitālas enerģijas pilno priekšnesumu, kas visa koncerta garumā klausītājus uzlādēja ar bagātīgu pozitīvu emociju lādiņu. Savukārt oktobra vidū organizējām kokļu mūzikas entuziastu pēcpusdienu. Valkas koklētāji sagaidīja jaunos koklētājus ar skolotājiem no Cēsīm, Valmieras un Strenčiem. Pasākuma pirmajā daļā notika kokles spēles meistarklases un speciālistu metodiska satura pārrunas un diskusijas, bet turpinājumā sekoja kokļu mūzikas Koncerts, kurā uzstājās koklētāji, kas savu prasmi rādīja solo izpildījumā un ansambļu spēlē. Koncertā muzicēja ne tikai skolēni, bet arī skolotājas, kas prot ne tikai labi iemācīt, bet prasmīgi attīsta arī pašas savu radošo darbību. Noslēgumā izveidojās draudzīga kokļu saspēle, visiem kolektīviem muzicējot kopā. Projekta noslēdzošais pasākums notiks 7. novembrī, kurā plānotas atzītu un zinošu, pieredzes bagātu speciālistu vadītas meistarklases saksofona, klavieru un flautas spēles skolotājiem un skolēniem. Kā skaista un skanīga projekta izskaņa 7. novembrī pl.17.30 J.Cimzes Valkas Mūzikas skolā sagaidāms Emīla Dārziņa mūzikas skolas audzēkņu Koncerts ar saksofonista Aigara Raumaņa piedalīšanos.
Informāciju sagatavojusi Līga Veinberga, J.Cimzes Valkas Mūzikas skolas direktore. 2. novembrī Limbažu muzejā par godu Latvijas simtgadei notiks J. Ulmja grāmatas "Par tēvzemi mīļo” atvēršanas svētki. Līdz ar Latvijas valsts proklamēšanu 1918.g. 19. novembrī sākās arī tās Atbrīvošanas karš un bruņoto spēku veidošanās darbs. Brīvprātīgo latviešu karavīru pirmajās rindās bija jūras virsleitnants Vilis Gelbe, kura vadībā tika izcīnītas varonīgās un liktenīgās kaujas Vidzemē. 1919.g. 19. jūnijā kaujā pret vācu dzelsdivīzijas karaspēku pie Vidrižu muižas viņš un pēc nāves apbalvots ar Lāčplēša kara ordeni. Grāmatā pirmo reizi ar bagātu arhīva materiālu parādīts Limbažu komandatūras nozīmīgais devums un grūtības, ar kurām nācās saskarties, veicot iedzīvotāju mobilizācijas un armijas apgādi no lieliniekiem atbrīvotajos Ziemeļvidzemes pagastos. Grāmatā pievērsta arī uzmanība latviešu un igauņu savstarpējām attiecībā kara apstākļos, kas ietekmēja arī V. Gelbes turpmāko dienesta karjeru. Grāmata “Par Tēvzemi mīļo…”, kas iznāk Latvijas nozīmīgu jubileju priekšvakarā, ir sava veida paliekošs piemineklis V. Gelbem un viņa cīņu biedriem. Tā ir kā ceļvedis Ziemeļvidzemes atbrīvošanas kara pētniekiem un rokasgrāmata jaunās paaudzes patriotisma audzināšanā . Grāmatas izdošanu finansiāli atbalstījuši Valsts kultūrkapitāla fonds un Vidzemes plānošanas reģions.
Informāciju sagatavojusi rojekta Grāmata “Par tēvzemi ‘mīļo…” koordinatore Limbažu muzeja galv. krājuma glabātāja D. Nipāne.
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Smiltenes pilsētas Kultūras centrā apskatāms fotoprojekts “Latvijas kultūrceltņu mantojums laikmeta griežos”, kurā iekļauti 14 Latvijas privāto muižu likteņstāsti par ēku ziedu laikiem, padomju okupācijas gadiem un mūsdienām. Visus stāstus vieno apņēmīgu cilvēku paveiktais muižu atjaunošanā un izglābšanā no bojāejas.
Sestdien, 1. decembrī, koncertzālē “Cēsis”, ciklā Ambiente skatuve gaidāms muzikālās apvienības Penguin Cafe pirmais koncerts Baltijā. Šis ir britu komponista un mūziķa Saimona Džefsa pasaulslavenās grupas Penguin Cafe Orchestra tradīciju turpinājums Saimona dēla Artura Džefsa interpretācijā.
SIA “VTU Valmiera” aicina 7.-12.klases bērnus un jauniešus piedalīties konkursā, zīmējumā vai gleznojumā atainojot pasažieru pārvadāšanu ar autobusu. Dalībnieku darbi tiks izmantoti uzņēmuma 2019.gada kalendāros, kā arī pirmās trīs vietas ieguvēji saņems naudas balvu.
Madonas novada Praulienas pagasta skolā 21. oktobrī plkst. 17.00 norisināsies Jauno rokgrupu konkurss „Pasaules Ritmi Praulienā”. Konkurss notiks jau ceturto gadu Ģitāristu sesijas ietvaros.
Cik liela bija Valmieras vecpilsēta, kāda tā izskatījās, kādus amatus pilsētnieki ieņēma, kāda bija viņu sadzīve – uz šiem un vēl daudziem citiem jautājumiem grāmatā “Valmieras vecpilsētas arheoloģija” atbildes meklē Latvijas vēstures institūta arheoloģe, vēstures doktore Tatjana Berga. Grāmatas atklāšanas svētki Valmieras muzejā norisināsies 4.oktobrī plkst. 16.30.
Trešdien, 24. oktobrī, plkst. 18:30 Valmieras Tūrisma informācijas centrs piedāvā unikālu iespēju noklausīties stāstu par divu latviešu, ceļojumu grāmatas “Vēstules no Āfrikas” autoru piedzīvojumiem, dodoties ar motocikliem no Āfrikas līdz mājām Latvijā.Neskaitāmus pārbaudījumus Andžs Ūbelis un Mārtiņš Sils piedzīvoja trīs mēnešu garumā, ar motocikliem šķērsojot 13 valstu robežas, lai nokļūtu no Labās cerības raga Dienvidāfrikā līdz Nordkapam Norvēģijas ziemeļos.
Ziemeļvalstu dienu Valmierā laikā, 11.oktobrī plkst.18.30, Valmieras Drāmas teātrī skanēs komponista Jāņa Lūsēna un dziedātājas Inetas Rudzītes dziesmu cikls "Manā varā”, kas saturiski balstās 14 izcilu latviešu dzejnieču dzejā. “Izpildīt dziesmas, kuru vārdu autores ir sievietes, ir ļoti viegli. Sajūtas, dzīves situācijas ir piedzīvotas,” stāsta soliste Ineta Rudzīte.
J.Cimzes Valkas Mūzikas skolā 17. oktobrī notiks Valsts Kultūrkapitāla fonda un Vidzemes Plānošanas reģiona atbalstītā projekta “Rosinoša kultūrvide un profesionālās mūzikas pieejamība kā vienota platforma kvalitatīvas kultūrvides nodrošināšanai Vidzemes reģiona sabiedrībā” pasākums, kas veltīts kokļu mūzikai un kokles spēles attīstībai.
No 7.10.2018. līdz 7.11.2018. Mālpils kultūras centrā apskatāma gadskārtējā mākslinieku biedrības Sidegunde simpozija izstāde.
Sestdien, 13. oktobrī, Eiropas tūres ietvaros koncertzālē “Cēsis” viesosies muzikālā apvienība BrazilPianorquestra, kas demonstrē fascinējošu pieeju klavierspēlei. Izmantojot sagatavoto jeb preparēto klavieru paņēmienu, četri pianisti un perkusioniste vienlaicīgi muzicē uz vienām klavierēm, atklājot daudzšķautņainu un jaunu skaņu pasauli.
19. oktobrī plkst. 20:00 norisināsies piektais laikmetīgās dejas projekta “Kāda deja der laukiem?” notikums. Šoreiz Lādezerā ciemosies horeogrāfe, dejotāja, dejas, teātra un cirka pasniedzēja Agnese Vanaga. Apkārtnes iedzīvotājiem un citiem interesentiem būs iespēja ne tikai redzēt video fragmentus no Latvijas Nacionālā teātra izrādes “Tango bez asinīm” un piedalīties sarunā ar horeogrāfi, bet arī pašiem iemēģināt tango kā improvizācijas dejas elementus un darboties kā mentoriem.
Projekts "Diena dejai Jaunpiebalgā" šogad norisinās 18. un 19. oktobrī, Jaunpiebalgā. Tā mērķis ir apvidus bērnus un jauniešus iepazīstināt un veicināt viņu izpratni par deju daudveidību – tās žanriem, kas ne visi arī ikdienā patstāvīgi pieejami interešu izglītībā, kā - klasikā deja, hip-hops, laikmetīgā deja, džeza, dažādu tautu (krievu, poļu, grieķu, itāļu, spāņu u.c.) raksturdejas, balles un tradicionālā deja.
Laikā no 2018.gada 19. līdz 21. oktobrim Limbažos un Rīgā notiks tautas mūzikas festivāls “Dzīvā mūzika”. Šajā gadā festivāls veltīts kokles spēlei.
28. novembrī plkst.10.00 un plkst.18.00 Valmieras Kultūras centrā notiks muzikāls koncertuzvedums par Valmieru „Vali, mierā!".
Latvijas Republikas proklamēšanas 100.gadadienā, 18.novembrī, Valmieras Drāmas teātrī svinīgā sarīkojumā sveiks Goda un Gada valmieriešus, ko apbalvojumam par ieguldījumu sabiedrības labā, nesavtīgu darbu, pilsētas attīstības veicināšanu un Valmieras vārda nešanu pasaulē izvirzījuši līdzcilvēki. Valmieras pilsētas pašvaldības domes sēdē 25.oktobrī lemts par apbalvojuma saņēmējiem.
Sagaidot Latvijas simtgades patriotisko mēnesi, 15. novembrī Valmieras Tūrisma informācijas centrs aicina piedalīties pilsētas ekskursijā “Valmiera – patriotisma simbols”. Ekskursiju vadīs Valmieras gide un vēsturniece Ineta Amoliņa, atklājot stāstus, kas cieši saistīti ar Latvijas vēsturi, Valmieru un valmieriešiem. Pulcēšanās ekskursijai plkst.18:00 pie Valmieras ūdenstorņa Kr. Valdemāra ielā 1, iesākot ar stāstu par Latvijas sarkanbaltsarkanā karoga svinīgo pacelšanu virs pilsētas 1988.gada 18.novembrī.
13.novembrī plkst.18.30 Valmieras Tūrisma informācijas centrā (Rīgas ielā 10) aicinām apmeklēt trešo un noslēdzošo stāstījumu par Valmieras pilsētas pašvaldības vadītājiem no 1919. līdz 1940.gadam. Sagaidot Latvijas simtgadi, Valmieras muzeja vēsturniece Ingrīda Zīriņa sagatavojusi īpašu stāstu par Valmieras pilsētas vadītāju Jāni Valfrīdu Ruģēnu un Valmieru pirms Otrā pasaules kara.
No 22. novembra līdz 5. decembrim Latvijā jau trešo gadu viesosies Teravādas budistu mūks Džons (John Paramai) no Taizemes, lai piedāvātu bezmaksas meditācijas un apzinātības prakses sesijas visā Latvijā, tostarp 2. decembrī vadītu lekcijas un meditācijas sesijas Matīšos un Lādezerā.
