Arhīva kalendārs
Foruma ietvaros katrs no plānošanas reģioniem bija izvēlējies akcentēt vienu no desmit reģionā esošajiem ainavu dārgumiem. Vidzemē klātesošie tika aicināti iepazīties ar stāstu par Vidzemes lauku sētu un balto lielceļu ainavu. Dace Laiva, aktivitātes koordinatore Vidzemes plānošanas reģionā ainavu pieteica, sakot: “Vidzemes plānošanas reģions ir lielākais teritorijas ziņā un mazāk apdzīvotais. Un tā kā mūsu ir maz, mēs esam savrupi un ļoti lepni. Šodien mēs stāstīsim par savām mājām, par savu dzīvesveidu un dzīvesvietu.”
Iepazīstinot klātesošos konferences dalībniekus ar vienu no Vidzemes raksturīgākajām ainavām, Līva Grudule, Piebalgas muzeju apvienības “Orisāre” vadītāja akcentēja jau visiem zināmajā Brāļu Kaudzīšu romānā “Mērnieku laiki” aktualizēto zemes un ainavas nozīmi vidzemnieka dzīvē. Turpinot domu, L. Grudule norāda: “Uz simtgadīgiem laukakmens pamatiem jaunā paaudze būvē savu mājvietu un viss turpinās. Tur, kur pirms simts vai divsimt gadiem ezera krastā ganījās aitas, tagad ganās alpakas un lamas. Bet joprojām ikvienam ciemiņam ir iespēja uzkāpt eksotiskā ganāmpulka noganītajā pakalnā, lai elpa aizrautos un krūtīs sirds sāktu stiprāk un lepnāk pukstēt – cik skaista tomēr ir Latvija. Pa baltajiem un līkumotajiem lielceļiem ripo koši skolēnu autobusi un ved bērnus ikdienas gaitās. Kaudzīšu Reinis basām kājām gāja uz baznīcu, mans vectēvs brauca jērot, bet mans dēls ar svaigas maizes cepienu dodas uz Kalnciema tirdziņu. Pa melno asfalta lenti būtu ātrāk, taču praktiskais piekāpjas romantisma priekšā.”
Citējot K.Skalbes dzejas rindas par Piebalgas puses krāšņumu un vidzemnieka lepnumu, kas apkārt esošā krāšņuma ietvaros veidojies, zālē atskanēja skaļi aplausi, apliecinot mīlestību pret savu zemi un ainavu, kas ir daļa latvietības. Pasākumā ar uzrunu uzstājās arī Tautas frontes muzeja pētnieks Dainis Īvāns, uzsverot zemteksta ainavas lomu Latvijas sabiedrībā un tās ciešo saikni ar brīvības aspektu. Lai domu paskaidrotu precīzāk, kā spilgts piemērs tika nosaukts Staburags, kas savulaik sabiedrībā bija kļuvis par brīvības simbolu un kas tika iznīcināts, iespējams, tieši politiskos nolūkos. D.Īvāns norādīja, ka brīdī, kad Latvijas karogu nebija atļauts uzvilkt, daudzās mājās bija atrodama glezna ar Staburaga ainavu – latvieši to asociēja kā valsts simbolu, turot to līdzvērtīgu karogam. D.Īvāns šo saskata kā vienu no latviešu tautas lielākajām cīņām par ainavu un tās saglabāšanu, kur ainava kalpo kā patriotisma un neatkarības simbols. Cīņa ļāvusi joprojām saglabāt dabā Daugavas lokus. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Valsts sekretāra vietnieks reģionālās attīstības jautājumos Aivars Draudiņš klātesošos aicināja rūpēties par ainavu – ne tikai to apzināt un fiksēt, bet to prasmīgi apsaimniekot un uzturēt, lai to varētu nodot arī nākamajām paaudzēm.
Savukārt Latvijas Nacionālās bibliotēkas Pakalpojumu departamenta pārstāvis Jānis Kreicbergs atzina, ka Latvijā nosauktie 50 ainavu dārgumi, no kuriem 10 atrodas Vidzemē, ir vienlaikus daudz un maz, jo pavisam kopā balsojumam tika nodotas 243 ainavas, bet aktivitātes ietvaros tika saņemti 928 pieteikumi. Tāpat J.Kreicbergs uzsvēra, ka, lai arī Ainavu dārgumu aktivitāte uzskatāma par pabeigtu, portāls www.zudusilatvija.lv ir joprojām atvērts ikvienam interesentam vērtēšanai un papildināšanai ar savos krājumos esošajiem ainavu dārgumiem. Jāatgādina, ka visus 50 ainavu dārgumus iespējams vienviet aplūkot mājaslapā www.ainavudargumi.lv. Latvijas Universitātes vadošā pētniece Aija van der Steina pasākuma izskaņā ainavu mīļotājiem un pārvaldītājiem bija sarūpējusi ceļa vārdus, aicinot savas vērtības (t.sk. ainaviskās) apzināties ne tikai pašiem, bet par tām stāstīt arī plašajai pasaulei. Taču vienlaikus uzsverot, ka ne par visām vietām ir jāstāsta un ne visas vietas ir jārāda – kaut kas jāpatur sev, jo ainava ir kodēta vērtība. “Tas nav tikai stāsts par kādu cilvēku, viensētu vai ciemu – tas ir Latvijas stāsts,” savu uzrunu noslēdza A. van der Steina. >> 171 Vidzemes ainavu dārgums 322 paskartēs
Aktivitāti “Latvijas ainavu dārgumi vakar, šodien, rīt” īsteno Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) sadarbībā ar Latvijas Nacionālo bibliotēku (LNB) un plānošanas reģioniem.
Papildu informācija: Dace Laiva, aktivitātes koordinatore Vidzemes plānošanas reģionā, mob.t. 26566680, dace.laiva PIE vidzeme PUNKTS lv
Plenērā radītos darbus plašākai publikai izstādīja 28.jūlijā Ērģemes kapusvētkos, kurus apmeklēja ap 400 cilvēku, no kuriem ap 200 novērtēja mākslas darbus, piešķirot tiem atpazīstamības vai simpātijas atzīmi, piesienot krāsainu lentu. Kapusvētkus apmeklēja ģimenes, kuru dzimtas saknes aizsākušās no šīs vietas, un pauda prieku par šādām aktivitātēm.
Pateicoties lielajai atsaucībai, pēc šīs izstādes, mākslas darbi no septembra beigām līdz novembra sākumam tika izrādīti Valkas novada Lugažu muižā. Visu novembri izstāde būs apskatāma Ērģemes pagasta Turnas kultūras namā, pēcāk daži no apmeklētāju puses visvairāk novērtētajiem darbiem būs apskatāmi arī Omuļu bibliotēkā. Gan kapusvētku laikā Ērģemē, gan izstādes laikā tika aktualizēta nepieciešamība izdod vēl papildus 100 eksemplāru Ēvalda Kivilanda Omuļu grāmatai. Pēc plenēra darbu radīšanas tika izveidotas pastkartes ar Omuļu skatiem un aktualizēta līdzekļu vākšana Omuļu grāmatas papildus eksemplāru izdošanai. Jau kapusvētku laikā tika apzināti vismaz 20 cilvēki, kuri gribētu iegādāties grāmatu. Potenciālos grāmatu pircējus aicina sazināties ar Valkas novada bibliotēku vadītājiem vai arī ar biedrības pārstāvi rakstot uz e-pastu valkasgimenem PIE inbox PUNKTS lv vai arī zvanot uz tālruni 29234102. Pastkartes tika pasniegtas Omuļu iedzīvotājiem un ir arī pieejamas Valkas, Ērģemes, Omuļu bibliotēkās. Projekta mērķis ir veicināt Valkas novada Ērģemes pagasta Omuļu apkārtnes iedzīvotāju identitātes apziņu, īstenojot pasākumu programmu “Omuļu pastāsti” kā instrumentu kultūrvēsturiskās vides izziņai, popularizēšanai, attīstībai un pieejamības sekmēšanai, pielietojot sociālo mākslu.
Latvijas simtgades svētku svinības 18. novembrī Alūksnē sāksies jau pulksten 13.00 ar ekumēnisku dievkalpojumu Alūksnes evaņģēliski luteriskajā baznīcā. Pulksten 14.30 Alūksnes Kultūras centrā ikvienu aicinām uz valsts jubilejas pasākumu “Es esmu Latvija”, ko ar muzikālo sniegumu kuplinās leģendārais ansamblis “Menuets”. Šajā pasākumā Alūksnes novada pašvaldības augstākais apbalvojums “Sudraba zīle” nonāks pie piecām īpašām personām, kuru devums Alūksnes novadā pamanīts un novērtēts. Šogad nominācijā “Kultūra” apbalvojumu saņems Alsviķu Kultūras nama vadītāja, aktīva dažādu sabiedrisku norišu rīkotāja un atbalstītāja Marina Ramane par nerimstošu enerģiju Alsviķu pagasta kultūras norišu organizēšanā, nozīmīgu devumu nozares attīstībā Alūksnes novadā. Nominācijā „Medicīna” pašvaldības augstākais apbalvojums piešķirts mediķei, daudzu novada iedzīvotāju ģimenes ārstei Ausmai Miningai par nozīmīgu profesionālu devumu Alūksnes novada iedzīvotāju veselības aprūpē un medicīnas profesijas prestiža celšanā. Nominācijā „Sabiedrība” apbalvojumu pasniegs bijušajai skolotājai, arvien aktīvai, līdzcilvēkus mīlošai un vēsturiskos notikumus cienošai alūksnietei Vizmai Orlovskai par aktīvu un pašaizliedzīgu sabiedrisko darbību, sirdssiltumu un atbalstu līdzcilvēkiem. Nominācijā “Izglītība” “Sudraba zīle” skolēnu ļoti mīlētai un cienītai izcilai mūzikas pedagoģei, Alūksnes pilsētas sākumskolas un Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijas skolotājai Inai Perevertailo par profesionalitāti un inovatīvu pieeju Alūksnes novada jauniešu muzikālajā izglītībā. Nominācijā “Tautsaimniecība” apbalvojumam “Sudraba zīle” ar Latvijas amatniecības kameras maiznieka amata meistara un vēl vairāk nekā 160 cilvēku parakstiem ieteikts un apbalvojumu saņems Alūksnes Maizes kombināta kolektīvs - par ilggadīgu darbu un noturīgu kvalitāti ražošanā, saglabājot un attīstot maizes cepšanas tradīciju Alūksnes novadā. Aicinām ikvienu apmeklēt svinīgo valsts simtgades pasākumu Alūksnē un sumināt Alūksnes novada pašvaldības apbalvojuma “Sudraba zīle” saņēmējus. Svētku svinības turpināsies vakarā, kad no pulksten 19.00 Alūksnes Kultūras centrā Tautas lietišķās mākslas studija “Kalme” kopā ar Alūksnes muzeju aicina uz radošām darbnīcām ar līdzdarbošanos, kurās varēs apgūt cimdu rakstu veidošanu. Būs arī skaistāko rakstaino cimdu parāde un tirdziņš. No pulksten 20.00 pie Alūksnes Kultūras centra, bet sliktu laika apstākļu gadījumā – Kultūras centrā, ikvienu novada iedzīvotāju aicinām uz tautas sadziedāšanos “Latvietim tīk dziedāt”, kad spēka dziesmas Latvijai izdziedāsim kopā ar novada mūziķiem un dziedošajiem tautas mākslas kolektīviem. Pēc tam, pulksten 21.00, pie Alūksnes Kultūras centra būsim visi kopā Latvijas valsts simtās dzimšanas dienas vakarā, dziedot mūsu valsts himnu un sveicot Latviju ar svētku uguņošanu. Svētku dienā būs atvērts arī Alūksnes muzejs, kas no pulksten 10.00 līdz 14.00 aicina bez maksas apmeklēt muzeja ekspozīcijas un izveidot savu amuletu ar spēka zīmi. Ieeja uz visiem valsts svētku pasākumiem ir bez maksas.
Sagatavojusi: Evita APLOKA, Alūksnes novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Tālruņi: 64381502; 26646749 evita.aploka PIE aluksne PUNKTS lv
Bejas novadpētniecības centrs īsteno VAS “Latvijas valsts meži” un Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstītās Vidzemes kultūras programmas 2018. gada projektu “Nacionālo partizānu kustība Jaunalūksnes pagasta teritorijā 1945.–1953.”. 8. novembrī notiks projekta ietvaros tapušās ekspozīcijas atklāšanas pasākums.
Šī projekta mērķis ir izpētīt un atspoguļot Latvijas nacionālo partizānu un iedzīvotāju pretošanās kustību padomju okupācijas varai Jaunalūksnes pagasta teritorijā no 1945. līdz 1953. gadam. Projekta ideju rosināja Jolanta Baldiņa, un ieceri īstenoja Astrīda Ievedniece sadarbībā ar dizaineri Antru Lielmani un mākslinieku Ivaru Vecānu. Bejas novadpētniecības centrā šobrīd ir izveidota un iekārtota pastāvīga ekspozīcija, kuras pamatā ir pētījuma dati par partizānu grupām un to pretošanos, partizānu mītņu atrašanās vietām, aculiecinieku atmiņu stāstiem. Ekspozīciju “Nacionālo partizānu kustība Jaunalūksnes pagasta teritorijā 1945.–1953.” atklāsim projekta noslēguma pasākumā 8. novembrī. Aicinām visus interesentus šajā dienā pulksten 13.00 Bejas novadpētniecības centrā uz diskusiju par partizānu kustību Latvijā. Diskusijā piedalīsies vēsturnieks Zigmārs Turčinskis, Ainārs Bambāls, novadpētnieki Astrīda Ievedniece, Dzidra Mazika, un to vadīs Jolanta Baldiņa. Līdztekus projekta aktivitātēm, godinot nacionālo partizānu piemiņu, Virguļicas mežā Pededzes pagastā ir attīrīta teritorija partizānu bunkura atrašanās vietā. Šajā vietā 1951. gada 8. novembrī dzīvību zaudēja Jaunalūksnes pagasta ļaužu atmiņās ar cieņu un pietāti novērtēta nacionālā partizāne – Velta Kromule. Šā gada septembrī notika jau trešā piemiņas vietas sakopšanas talka, tajā piedalījās Jaunalūksnes pagasta pārvaldes un Bejas novadpētniecības centra darbinieki, Druvis Tomsons ar dēlu, Juris Kromulis, Zemessardzes 31. kājnieku bataljona un veterānu vienība, Alūksnes muzeja pārstāvis, represēto kluba “Sarma” priekšsēdētāja Dzidra Mazika. Paldies arī Mālupes iecirkņa mežkopim Ivaram Fērmanim un mežzinim Guntim Krapānam, Alūksnes novada domes deputātei Līgai Langratei. 12. oktobrī šajā vietā atklāts piemiņas akmens. Īstenojot projektu, būs iemūžināta Jaunalūksnes pagasta nacionālo partizānu piemiņa, izveidojot Bejas novadpētniecības centrā pastāvīgo ekspozīciju, sakārtojot piemiņas vietu Virguļicas mežā un dodot iespēju ikvienam interesentam piedalīties vēsturnieku vadītā diskusijā par nacionālo partizānu kustību Latvijā, Ziemeļvidzemē. Informāciju sagatavojusi: Ligija Priede,
No 2018. gada maija līdz decembrim Drabešu muižas Amatu mājā tiek īstenots projekts bērniem un skolu jauniešiem „Reiz dzīvoja Āraišos”. Projekta ietvaros Amatu mājā notiek amatu un tradīciju darbnīcas, kurās bērni un skolu jaunieši apgūst iemaņas darbā ar vilnu, koku, mālu, kā arī aušanas pamatus, stikla apgleznošanu, tautas mūzikas instrumentus un stāstītprasmi.
Apgūtās prasmes un pašu izveidotie „rekvizīti” tiek izmantoti, veidojot animācijas filmu „Reiz dzīvoja Āraišos”. Tautas mūzikas darbnīcas dalībnieki un stāstnieki, jau cītīgi pastrādājuši, devās uz Rīgu, uz tautas mūzikas ierakstu studiju „Lauska”, kur ierakstīja topošās filmas skaņu pavadījumu. Stāstnieki ierunāja galveno varoņu lomas un teikas. Mūzikas darbnīcas bērni bija ierakstam sagatavojuši tautas dziesmu dažādu tautas instrumentu pavadījumā, kā arī ierakstīja vēja, ūdens, negaisa, malšanas, spociņu un citas skaņas. Ierakstā piedalījās Skujenes pamatskolas, Amatas pamatskolas, Amatas novada mūzikas un mākslas skolas, Drabešu Jaunās pamatskolas, Amatas novada mūzikas un mākslas skolas, Nītaures vidusskolas un Drabešu muižas Amatu mājas bērni. Turpmāk ieraksta materiālu apstrādās un filmai sagatavos skaņu ierakstu studijas „Lauska” skaņu režisors Kaspars Bārbals. Projektu realizē biedrība „Tradicionālās kultūras iniciatīvu centrs „KasTe”, finansiāli atbalsta Vidzemes plānošanas reģions un Valsts Kultūrkapitāla fonds. Informāciju sagatavojusi: Inese Roze, TKIC "KasTe" vadītāja, projekta "Reiz dzīvoja Āraišos"vadītāja
Valmieras muzeja Izstāžu namā 8. novembrī plkst. 16.30 tiks atvērta fotogrāfes Vikas Ekstas pētniecības mākslas izstāde “Vītola arheoloģija”, kas būs apskatāma līdz 8. decembrim. “Melnbalta pilsēta 1920., 1930. gadu ziemā, bruģis, veikalu izkārtnes, baznīcas torņi, laternas, pirmais sniegs, sniegs pārklāj visu, aizsalusī upe, slēpotāji, apsnigusī eglīte, tumšais kūstošais sniegs, Purvītis, applūdis mežs, ūdens sakustas, plostnieki, ģimnāzisti, sapņainas jaunavas ziedu rotās, jaunavas ar skumju skatienu, copes, garas kleitas ar pogām, pusmūža Venēra kažokā, mācītājs, bēres ar apelsīnkociņiem, melns suns, melns suns dzied, saldsērīgi dzejas panti, pikantas tautasdziesmas, buramvārdi, velni, muižkungi, ceļojums divričos, tapšana neredzamam, notikumi siena gubās, receptes, kas atbrīvo no trakuma, zobu sāpēm un nezināmām kaitēm. To un vēl daudz ko citu piedzīvoju, pētot fotogrāfa un zīmēšanas skolotāja Jura Vītola (1869–1944) personīgo arhīvu, kas ir viens no Valmieras muzeja krājuma dārgumiem. Šajā arhīvā ir ap 400 dažādu priekšmetu, no kuriem lielākā daļa ir Vītola uzņemto fotogrāfiju stikla negatīvi, kā arī dažas ļoti interesantas burtnīcas. Iepazīstoties ar viņa radītiem attēliem un citiem materiāliem, atklāju bezgala talantīgu un neparastu cilvēku ar jūtīgu dvēseli, kurš ir gan sekojis laikmetīgām norisēm, gan arī spējis dažkārt skatīties tām pāri. Cilvēks ar labu humora izjūtu un, protams, saviem noslēpumiem. Juris Vītols no sirds mīlējis ziemu, savu sievu Mariju un audžumeitu Klāru. Varbūt tieši tāpēc viņa veikums šķiet interesants vēl šodien,” stāsta Vika Eksta. Izstādes autore cer, ka apmeklētāji uzburs katrs savu ainu par fotogrāfa un skolotāja Jura Vītola pasaules izjūtu, vietu un laiku, kurā šis cilvēks dzīvoja un strādāja. Iedvesma gūta, iztaujājot muzeja krājuma darbinieces, izgatavojot negatīvu kontaktkopijas laboratorijā un studējot Vītola savāktās īpatnējās tautas mutvārdu daiļrades pierakstus. Vika Eksta ir māksliniece un pedagoģe, kuru interesē ilgtermiņa foto projekti, performance un vizuālu arhīvu pētniecība. Kopš 2014.gada piedalās izstādēs Latvijā un starptautiski. Fotogrāfijas mākslu apguvusi pie Andreja Granta un EFTI fotoskolā Madridē. V.Ekstai ir bakalaura grāds filmu teorijā un maģistra grāds vizuālajā komunikācijā. 2016. gadā viņa saņēma ADC Young Guns balvu un Rīgas Fotogrāfijas biennāles balvu jaunajiem Baltijas fotogrāfiem. Izstāde tapusi ar Valmieras pilsētas pašvaldības un Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu. Pasākuma laikā var tikt fotografēts un filmēts. Fotogrāfijas un videomateriāli var tikt izmantoti Valmieras pilsētas pašvaldības publicitātes vajadzībām.
Brīva Latvija, vārda brīvība, brīvība izvēlēties cīņās aizstāvēt savu valsti, cilvēki, kas nesuši brīvības ideju, iedzīvotāji, kas iesaistās pilsētas attīstībā, brīvība sportot zem savas valsts karoga. Neatkarīgu Latviju veidoja dažādas brīvības formas. Kā to ietekmēja Valmierā notikušais, aicinām apskatīt vides izstādē “Brīvības ielas stāsts. Valmiera”. 8. novembrī laukumā starp Valmieras Kultūras centru un tirdzniecības centru “Valleta” astoņos lielformāta stendos būs atainoti stāsti un vēsturiskas fotogrāfijas par notikumiem un cilvēkiem Valmierā, kam bijusi būtiska nozīme pilsētas attīstībā, kā arī proklamējot Latvijas valsti un aizstāvot tās neatkarību. Valmierieši aktīvi iesaistījās Latvijas kā brīvas valsts izveides ceļā. Aicinām uzzināt vairāk un godināt priekšgājēju paveikto, saskatot, ka ikviens šodien Latvijas labā varam paveikt ļoti daudz. Sagaidot Latvijas simtgadi, izstāde aicina padomāt, ko mums katram nozīmē brīvība, kas tā ir valstij, kas – Latvijas iedzīvotājiem, lepoties ar savu pilsētu, savu valsti. Jāpiemin, ka 8. novembrī koncertzālē “Valmiera” no plkst. 14.00 norisināsies “Brīvības forums. Valmiera. Latvija. Šodien un rīt”, kurā komponists Ēriks Ešenvalds, uzņēmēja Baiba Rubesa, dzejniece un skolotāja Daina Sirmā un vēl citi iedvesmojoši cilvēki dalīsies pārdomās, kas viņiem ir brīvība un Latvija. Aicināts ikviens interesents! Dalība forumā ir bez maksas, reģistrēties apmeklējumam var šeit. Izstāde notiks Latvijas simtgades iniciatīvas “No Brīvības līdz brīvībai. Brīvības ielu stāsts” laikā, kas šogad norisinās deviņās republikas nozīmes pilsētās. Organizē Valmieras pilsētas pašvaldība sadarbībā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, Valsts reģionālās attīstības aģentūru, Latvijas Lielo pilsētu asociāciju un Latvijas Republikas Kultūras ministriju. Pasākuma laikā var tikt fotografēts un filmēts. Fotogrāfijas un videomateriāli var tikt izmantoti Valmieras pilsētas pašvaldības publicitātes vajadzībām. Informāciju sagatavojusi: Zane Bulmeistare Valmieras pilsētas pašvaldības Zīmolvedības un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājas vietniece Mob. tālr.:26443410
Dzērbene gleznotāju uzmanībā bijusi jau arī agrāk, te gleznojuši daudzi profesionāļi un Mākslas skolu audzēkņi. Šoreiz gleznotāju pulkā bija paši dzērbenieši, taurenieši, jaunpiebaldzēnieši, drustēnieši, rīdzinieki, inčukalnieši, vecpiebaldzēniete, raunēniete, jelgavniece un mālpiliete. Mazākajam dalībniekam bija 16 gadi, bet lielākajam 78. Visi klātesošie vienlaicīgi iejutās gan skolotāja, gan skolnieka lomā, viens otru atbalstot, pamācot un piepalīdzot. Dalībniekiem bija dažādas pieredzes un prasmes, bet visus vienoja kopīga vēlme gleznot. Ar novada projekta „Dažādosim savu ikdienu” atbalstu, visiem bija iespēja gleznot ar profesionālām akrila krāsām, daudzi to darīja pirmo reizi. Viens no aizrautīgākajiem skolotājiem izvirzījās gleznotājs Pauls Putniņš, kas visus iedvesmoja gleznot, arī dizaineru Aigaru Lenkeviču, un ar pārliecību ieteica, ko nu katram derētu ātri izdarīt, lai tiktu pie laba rezultāta. Klātesošo vakara sarunas raisījās pēc mākslas terapeites Daces Visnolas lekcijas par pamatkrāsām un to ietekmi uz cilvēku. Dažādiem cilvēkiem sanākot kopā un daloties, uzzinājām daudz par Japānas tradīcijām, ceļošanas pieredzi, Tai-či enerģijas gūšanu, dejām un, protams, gleznošanu. Plenēra dalībnieku darbi ir apskatāmi pils vestibilā, izstādē „Dzērbenes krāsu atvasara-2018”. Izstādes atklāšanā piedalījās Vecpiebalgas novada domes priekšsēdētāja vietnieks Viesturs Melnbārdis, rakstniece Ingūna Bauere un vietējās sabiedrības pārstāvji, kam pils liktenis nav vienaldzīgs. Daudzi viesmākslinieki savos darbos attēloja apkārtnes skaisto dabu, rudens krāsu noskaņas, Lielmātes aleju, Lauksaimniecības skolas ābeļdārzu, Mācītājnieku un Arājezeru, pakalnus un ceļu. Pils centrālo ēku gleznot izvēlējās vietējie meistari Ņina Paeglīte un Ingūna Plūme, bet pārliecinošākā grūstošā staļļa ēkas daļa ar akmeņu rakstiem lieliski izdevās Ingūnai Bauerei. Par skaistāko un gleznotāko motīvu tika atzīts skats no 3.stāva loga uz zudušo Mācītājmuižu jeb Pastorātu ar tagadējo Geņas māju.
Grēta Šmite ar gleznoto ainavu. Skats uz Pastorātu. Plenērs tika realizēts ar Latvijas valsts mežu un Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstītās Vidzemes kultūras programmas atbalstu projektam „Amats zelta pamats-2018” Radošās brīvdienas, RADI TE! Šī projekta ietvaros Amatu mājā jau divus gadus kopīgās darbībās ir satikušies dizaineri un amatnieki, lai domātu, kā izmantot vietējos resursus, lai apzinātu nepieciešamības laukos un meklētu veidus, kā vienoties kopīgā idejā un to radītu laukos uz vietas. Šī gada atvasara tika atvēlēta radošiem gleznotgribētājiem, jo radošums ir cilvēka privilēģija, tas nevar piemist tehnoloģiskai ierīcei, lai cik sarežģīta tā būtu. Tādēļ arī zināšanu sabiedrībā galvenā nozīme ir cilvēkam, jo zināšanu (atšķirībā no informācijas) nesējs ir vienīgi cilvēks. Bet aktivitātes, kuru izcelsme balstīta cilvēka radošajā darbībā, prasmēs un talantā ir potenciāls celt labklājību un radīt jaunas darbavietas. Projekta organizatore, māksliniece Ērika Māldere.
Varakļānu Mūzikas un mākslas skolā pilnā sparā rit pirmais mācību gada cēliens ne tikai jaunajiem mūziķiem un māksliniekiem, bet arī viņu vecākiem, vecvecākiem un citiem novada iedzīvotājiem, kuri vēlas iegūt zināšanas un prasmes amatniecībā, aužot tautiskos brunčus un pinot klūdziņu grozus. Varakļānu novada kultūrizglītības atbalsta biedrība ar Vidzemes plānošanas reģiona un Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu īsteno projektu “Neturi sveci zem pūra”. Tā mērķis ir attīstīt radošo industriju Vidzemes plānošanas reģionā, saglabāt amatniecības kultu, tradīcijas. Pārmantot amatniecības prasmes popularizēt Varakļānu novada nemateriālo mantojumu. Projekta laikā interesentiem notiek aušanas un klūdziņu pīšanas nodarbības līdz pat decembra mēnesim. Mācīties gribētāju skaits pārsniedza mūsu projekta iespējas, līdz ar to visi netika apmācību grupās. Tas liek secināt, ka varakļāniešiem ir vēlme apgūt un saglabāt amatnieku darbību novadā un nodot to no paaudzes paaudzei augstu vērtējot kultūrvēsturisko mantojumu. Paralēli nodarbībām tiek apzināti Varakļānu novada amatnieki un tiek vākta iespējamā informācija, materiāli par meistaru dzīves atziņām un meistarstiķiem. Cienījamo meistar, ja vēl neesi uzrunāts vai esi piemirsts, tad dod ziņu mums un piesakies, zvanot pa tālr. 29221493! Katra meistara padomi noderēs jaunajiem amatniekiem, kuri vēlas apgūt seno amatu meistarību, tādējādi saglabājot nepārtrauktu amatnieku darbošanos Varakļānu novadā. Informāciju sagatavojusi: Ieva Melne-Mežajeva.
Sievietes vasaras tērpu demonstrēja “Vecpiebalga atver durvis” amatniecības demonstrējumu laikā, goda saimniece “Latvijas goda apļa” ietvaros, kur ar goda tērpu greznojās pasākuma vadītāja. Tērpi bija apskatāmi arī mākslas un amatniecības izstādē “Radošā dominante. Svētki.” Pētera baznīcā, kas apmeklētājos izraisīja lielu ieinteresētību. Ar šiem tērpiem piebaldzēni greznosies “Latvijas goda apļa “ noslēguma pasākumā 3. novembrī Ogrē. 17. novembrī projekta vadītāja un Latvijas karoga autore goda tērpā piedalīsies pasākumā Brazīlijā “Ar Latviju sirdī”, lai saņemtu karogu, kas divus gadus ceļojis par pasaules valstīm pie latviešiem, un atvestu atpakaļ Latvijā. Visi, kas vēlas aplūkot tērpus, to var izdarīt tautas tērpu ekspozīcijā aušanas darbnīcā “Vēverīšas”. Par tiem jau ir priecājušās vairākas ārzemju delegācijas no Ķīnas un Japānas. Pateicoties projekta realizācijai, tērpi kalpos Piebalgas atpazīstamībai un liecinās par to valkāšanas tradīcijām. Informāciju sagatavoja: Dagnija Kupče, projekta vadītāja.
Radošajā animācijas nometnē un nodarbībās topošie mākslinieki izzināja multiplikācijas tapšanu, izmēģināja dažādas tehnikas un apguva profesionālos paņēmienus. Valmierai ir būtiska loma Latvijas kā brīvas valsts izveides ceļā. 1916.gada otrajā pusē pēc pedagoga Jāņa Lapiņa zīmēta meta Valmieras bērnu patversmes skolotāja Marianna Straumane uzšuva sarkanbaltsarkanu karogu. Valmierā darinātais karogs (sarkanbaltsarkans ar saulīti) bija pirmais zināmais latviešu nacionālais karogs, kas ir saglabājies līdz mūsdienām un aplūkojams Cēsu Vēstures un mākslas muzejā. Jau 1917.gadā Valmierā, klātesot un ar referātu uzstājoties agronomam Kārlim Ulmanim, tika pieņemta rezolūcija par Latvijas autonomijas un pašnoteikšanās tiesībām. 1918.gada 18.novembrī Latvju operas namā Latvijas valsts proklamēšanas svinīgajā sēdē piedalījās arī valmieriešu delegācija, esot vieni no pirmajiem ziedotājiem Latvijas valsts idejas atbalstam. Tajā pašā dienā Valmierā, vācu okupācijas varu apmānot, ka tiek rīkota sporta biedrības pilnsapulce, Dr. Georgs Apinis ar domubiedriem atklāja klātesošajiem, ka ir proklamēta Latvijas valsts, pirmo reizi Valmierā nacionālo karogu paceļot kā valsts karogu un dziedot jaunās valsts himnu “Dievs, svētī Latviju”. “Varbūt karoga dzimtene ir Rīga, varbūt visa Vidzeme, varbūt katra latvieša sirds. Arī tava. Kamēr ir atmiņas, ir stipra tauta, tai ir nākotne. Karoga stāsts nebeidzas,” animācijas filmā uzsver Karogs, ko ierunājis aktieris Gundars Āboliņš. Savukārt mazā Jēkaba balss ir vienam no multfilmas veidotājiem – animācijas studijas audzēknim Gustavam Šķudītim. Stāstu par Latvijas valsts nacionālā karoga vēsturisko attīstību saistošu dažāda vecuma skatītājiem veidojusi filmas scenārija autore Evita Ašeradena, dramaturģe, Valmieras Drāmas teātra direktore.
Animācijas filmas "Karoga stāsts" publicitātes materiāls. Animācijas filmas “Karoga stāsts” pirmizrāde Valmierā notika Brīvības foruma “Latvija. Valmiera. Šodien un rīt” laikā, 8.novembrī, koncertzālē “Valmiera”. Filma skatāma šeit. Filmiņa tapusi ar Valsts kultūrkapitāla fonda, Valmieras pilsētas pašvaldības, Valmieras Dizaina un mākslas vidusskolas, Tehniskās jaunrades nama “Annas 2” un animatores Ilzes Ruskas atbalstu. Informāciju sagatavoja:
Konkursā piedalīsies dalībnieki no Alojas, Alūksnes, Cēsīm, Daugavpils, Jūrmalas, Limbažiem, Ogres, Rīgas, Staiceles, Smiltenes, Ulbrokas, Tukuma, un Viļņas (Lietuva).
Konkurss tiek īstenots ar Cēsu novada pašvaldības, Valsts kultūrkapitāla fonda un Vidzemes plānošanas reģiona atbalstu. Ieeja bez maksas. Informāciju sagatavojusi Elīna Eglīte, Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolas projektu vadītāja.
No 21. novembra bērnu veikums apskatāms Mālpils novada bibliotēkā košā izstādē “Krāsu frekvence. Brīnumputns.” Simpozijs, izstādes un darbnīcas tiek rīkotas ar Valsts Kultūrkapitāla fonda un Latvijas Valsts mežu finansētās Vidzemes kultūras programmas un Mālpils novada domes atbalstu. Projekta kuratore Ērika Zutere zutere PIE gmail PUNKTS com, tel. 29467668
Daumantam Vasmanim piemīt humora izjūta, kas pauž vēsturnieka veselīgo attieksmi pret dažādām sadzīviskām, vēsturiskām un politiskām norisēm. Uz autorvakaru – grāmatas “Cēsis gadsimtu mijā (1877–1914)” atvēršanas svētkiem – Cēsu bibliotēkā, 12. decembrī plkst. 18.00, aicināts ikviens interesents! Pasākuma laikā būs iespēja iegādāties autora jaunāko grāmatu. Grāmata izdota Latvijas valsts mežu un Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstītās Vidzemes kultūras programmas 2018 ietvaros.
Kristīne Brīniņa savā izrādē “I am a really shy person (Es esmu ļoti kautrīgs cilvēks)” atveido fiktīvu notikumu – viņas un latviešu diriģenta Andra Nelsona nejaušu tikšanos Bostonā. Ar šīs fantāzijas palīdzību Kristīne stāsta par skatuves mākslinieka un diriģenta līdzībām, skatītājiem izrādē ieņemot orķestra lomu. Kā izteiksmes līdzekli horeogrāfe izmanto diriģenta ķermeņa valodu, žestus un izteiktos vārdus, kas mijās ar viņas pašas ekspresiju un domām. Tāpat Kristīne sniegs meistarklasi, kurā iepazīstinās ar izrādes radīšanā izmantotajām metodēm. Galvenais dejas kustības avots būs notikumi, kas radīsies turpat uz vietas deju zālē. Dejas kompozīcijas klase, kurā ikdienas kustības tiks pārveidotas dejas valodā, dalībniekiem pavērs jaunu skatu uz horeogrāfijas izveidi. Kristīne Brīniņa ir absolvējusi Laikmetīgās dejas horeogrāfijas programmu Latvijas Kultūras akadēmijā. Piedalījusies starptautiskos projektos Latvijā, Kiprā, Turcijā, Norvēģijā, Islandē, ASV un Korejā. Viņas izrādes “I am a really shy person”, “Noķer mani”, “Pietiekami labs” (sadarbībā ar režisoru Andreju Jarovoju) un “Stundas” (sadarbībā ar horeogrāfēm Evu Krūmiņu un Evitu Biruli) tikušas nominētas teātra balvai “Spēlmaņu nakts” kā gada sasniegums laikmetīgajā dejā. Kristīne pēta dažādus veidus, kā pārnest ikdienas pieredzi uz skatuvi, veidojot tiešākas un empātiskākas attiecības mākslinieka, mākslas darba un skatītāja starpā. 2014. gadā viņa pārcēlās uz dzīvi laukos Cīravā, kur kopā ar vīru vada starptautisku mākslinieku rezidenci bijušajās ūdensdzirnavās un meklē veidus, kā pievērst un noturēt vietējo iedzīvotāju interesi laikmetīgās mākslas projektiem.
Pasākuma apmeklētājiem būs iespēja redzēt arī Rūdolfa Gediņa darbu “Solo Nr. 01”, ko autors raksturo kā brīdi starp vairākiem nozīmīgiem radošiem posmiem. Idejas no mākslinieka pēdējos mēnešos padarītā vēl aizvien ir klātesošas, kamēr tuvākās nākotnes lielākie izaicinājumi vēl aizvien meklē realizācijas formu. Šī nav gatava izrāde, tas nav arī darbs procesā, tā drīzāk ir terapeitiska saruna, kas ir arī praktiski vērtīga tās autoram, bet var būt rosinoša arī skatītājam. Rūdolfs Gediņš 2015. gadā absolvējis Latvijas Kultūras akadēmijas Laikmetīgās dejas horeogrāfijas programmu, bet vēl pirms tam darbojies tautas dejās un kapueirā. Kopš izglītības iegūšanas aktīvi darbojies kā izpildītājs un dažkārt arī horeogrāfs laikmetīgās dejas izrādēs, mūzikas videoklipos, šovos un teātra izrādēs Liepājas teātrī, Dailes teātrī, Ģertrūdes ielas teātrī, Latvijas Nacionālajā teātrī un Latvijas Nacionālajā operā. Pēdējā laikā arvien vairāk virzās uz radīšanu, ne tik daudz izpildīšanu, kā rezultātā 2017. gadā uzsāka teātra režijas maģistra studijas. Pasākums norisināsies Lādezera pamatskolā. Rīkotāji lūdz apmeklētājus ierasties ar ērtu apģērbu un atvērtu sirdi. Ieeja pasākumā par ziedojumu, ieteiktais apjoms – 1,50 eiro, kas atbilst vienas loterijas biļetes cenai. Tādējādi cikla veidotāji aicina domāt par mākslas pieredzi nevis kā preci, bet gan kā loteriju – emocijas var būt dažādas, laimesti atšķirīga lieluma, ir arī tukšas lozes, bet ir vērts turpināt, jo pašam vai citiem gadās arī lielie laimesti. Cikla “Kāda deja der laukiem?” rīkotāji, biedrība “LAUKKU”, ar šo projektu vēlas apšaubīt aizspriedumu, ka laikmetīgā māksla paredzēta vien šauram, elitāram interesentu lokam, un parādīt, ka to savā ikdienā var iekļaut jebkurš cilvēks, tostarp lauku iedzīvotāji, kam bieži vien ir ierobežota pieeja kultūras aktualitātēm. Gada garumā paredzēti 12 pasākumi, kuros savus gatavos un topošos darbus prezentē horeogrāfi Agate Bankava, Agnese Bordjukova, Kristīne Brīniņa, Rūdolfs Gediņš, Andris Kačanovskis, Elīna Lutce, Krišjānis Sants, Sintija Siliņa, Agnese Vanaga, Ilze Zīriņa, Olga Žitluhina u. c. Atbalsta: Valsts Kultūrkapitāla fonds un Lādezera pamatskola. Informācija: www.laukku.lv, www.facebook.com/laukkugroup, laukku PIE laukku PUNKTS lv, 29211203
Kad mūzika un stāsti jau ierakstīti skaņu studijā „Lauska”, laiks ķerties pie filmēšanas. Veselu nedēļu Skujenes pamatskolas, Amatas pamatskolas, Amatas novada mūzikas un mākslas skolas, Drabešu Jaunās pamatskolas, Nītaures vidusskolas, Zaubes pamatskolas un Drabešu muižas Amatu mājas bērni strādāja Drabešu muižas Amatu mājā kopā ar māksliniecēm animatorēm Daci Liepu, Silvu Liepu un Viju Liepiņu – kustināja, cilāja, pārvietoja pašu taisītās lelles, taisīja Āraišu ezeru no apgleznota stikla gabaliņiem, „uzcēla” Āraišu vējdzirnavas, Āraišu baznīcu un Ezerpili, dancināja lielo un mazo pūķi – ar vārdu sakot, darīja visu, lai taptu animācijas filma „Reiz dzīvoja Āraišos”. Process brīžam bija grūts un nogurdinošs, toties, ļoti interesants – pa centimetram pārvietot filmas personāžus, „kokus”, kustināt lelles, brīžam sēdēt zem galda un pacietīgi raustīt aukliņas vai turēt rokās lidojošā paklāja stūrus, kurš mēģina „izrauties”, šļūkt pa trepēm lejā ar lielo pūķi klēpī un vēl un vēl. Lai palīdzētu mazajiem stāstniekiem un muzikantiem sagatavoties filmas prezentācijai pirmizrādē, Amatu mājā viesojās Valmieras teātra aktieris Ģirts Rāviņš, lai dalītos pieredzē, kā uzstāties, kā sagatavoties priekšnesumam, trenēt dikciju, izmantot runas vingrinājumus un sadalīt uzstāšanās lampu drudzi „uz galviņām”. 30.novembrī plkst.18.00 aicinām visus uz animācijas filmas „Reiz dzīvoja Āraišos” pirmizrādi Drabešu Jaunajā pamatskolā, Drabešu muižā. Projektu realizē biedrība „Tradicionālās kultūras iniciatīvu centrs „KasTe”, finansiāli atbalsta Vidzemes plānošanas reģions un Valsts Kultūrkapitāla fonds.
Informāciju sagatavoja projekta vadītāja
Savukārt 7. decembrī plkst.18.00 norisināsies projekta ceturtā - noslēdzošā meistardarbnīca – Ziemas Saulgrieži Sēļu muižā. Pasākumā ikviens aicināts izmēģināt zīlēšanu, gatavot puzurus, baudīt kulināro mantojumu un piedalīties vakarēšanā ar dziesmām, dančiem un rotaļām. Deju meistarklasi vadīs tradicionālās dejas pētnieks un skolotājs Ernests Spīčs kopā ar Sēļu Tautas nama folkloras kopu “Sēlene” un kapelu “Sēļu muižas muzikanti”. Paralēli dančiem būs iespējams apgūt tradicionālās vijoļspēles meistarklasi pie vijolnieces un etnomuzikoloģes Lienes Brences. Aicinām pieteikties dalībniekus līdz 6. decembrim! Sīkāka informācija: Iveta Dukaļska (tālr.20019452) un Ināra Blūma (tālr. 26321158). Pasākuma organizatore Ināra Blūma: “Meistardarbnīcu mērķis ir aizrautīgi un zināšanām bagāti pavadīt savu brīvo laiku un veicināt kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu, mācot mūsu tradīcijas arī bērniem un jauniešiem! Aicinu visus uz latviskajiem svētkiem Sēļu muižā!” Visi projektā iekļautie pasākumi ir bezmaksas. Projekts “Meistardarbnīcas “Gadskārtas Sēļu muižā”” (projekta numurs VKP/2018-90) tiek īstenots no 2018. gada maija līdz 15. decembrim, pateicoties Vidzemes plānošanas reģiona atbalstam un Valsts Kultūrkapitāla fonda piešķirtajam finansējumam 2000 euro apmērā. Projekts „Meistardarbnīcas “Gadskārtas Sēļu muižā”” ir izstrādāts ar mērķi, lai stiprinātu Vidzemes tradicionālā kultūrvēsturiskā mantojuma lietojumu mūsdienās, veicinātu sabiedrības izpratni par tradicionālo kultūru un iepazītu tautas mūzikas instrumentus.
Pasākuma laikā var tikt fotografēts un filmēts. Vairāk informācijas: www.mazsalaca.lv.
Anete Gluha, Mazsalacas novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
26.oktobrī Latvijas Nacionālajā bibliotēkā norisinājās forums “Brīvība, ainava – mēs”, un tā laikā klātesošie tika iepazīstināti ar aktivitātes “Latvijas ainavu dārgumi vakar, šodien, rīt” norisi. Pasākuma laikā Kocēnu novada domei svinīgi tika pasniegts atzinības raksts par izcilu rezultātu Eiropas Padomes Ainavu balvas nacionālajā atlasē par augstvērtīgu, nacionālā mērogā nozīmīgu publisko telpu Dikļos – Latvijas kultūras tradīciju un Dziesmu svētku pirmsākumu vietu. Vienlaikus Kocēnu novada projekts izvirzīts pārstāvēt Latviju sacensībā par starptautisko Eiropas Padomes Ainavu balvu. Pieteikumus vērtēja gan plānošanas reģionos, gan arī īpaši veidota ekspertu padome.
Biedrība „Atbalsts Valkas ģimenēm” piedalījās “Latvijas valsts mežu un Valsts Kultūrkapitāla fonda Vidzemes kultūras programmas 2018” projektā, kur saņēma finansējumu plenēra organizēšanai un pastkaršu “Omuļu pastāsti” izdošanai. Deviņi vietējie mākslinieki atveidoja Omuļu senās vietas un ainavas gan zīmējumos, gan fotogrāfijās tagadnes skatījumā. Kopumā tika radīti 23 darbi un izveidotas ap 50 fotogrāfiju. Plenāra laikā dalībnieki apmeklēja Omuļu vēsturiskās vietas, kur ne tikai iemūžināja redzēto, bet arī uzklausīja izsmeļošu informāciju par Omuļiem un to vēsturi Omuļu bibliotēkas vadītājas Valves Āboliņas stāstījumā.
Šogad Latvijas valstij aprit simtā gadadiena. Alūksnes novadā šos svētkus svinēsim plaši, un arī novada centrā, Alūksnē, 18. novembrī būs vairāki simtgadei veltīti pasākumi, tādēļ aicinām ikvienu novada iedzīvotāju piedalīties svētku aktivitātēs un visiem kopā svinēt mūsu valsts dzimšanas dienu.
Lai pievērstu sabiedrības uzmanību vietējās pils kompleksa grūstošajiem mūriem, pašā zelta rudens kulminācijā un Minnas vārda dienas apskāvienos, 13., 14.oktobrī, Dzērbenes Amatu mājā norisinājās 1. Ainavu gleznošanas plenērs.
Sagaidot Latvijas simtgadi, Vecpiebalgas audēju kopa ar Latvijas valsts mežu un Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu ir izpētījusi un darinājusi trīs tautas tērpu komplektus – ziemas kažokjaku, goda tērpu un vasaras tērpu. Visas vasaras garumā tērpu darināšanas procesā iesaistījās visas audēju kopas dalībnieces – Dagnijas Kupčes vadībā viņas auda, šuva, izšuva un tamborēja, gūstot par padarīto darbu lielu gandarījumu.
Cik senas ir sarkanbaltsarkanā karoga saknes, ko tas pieredzējis un kāpēc simbolizē valsts brīvību, sarunā ar mazu zēnu Jēkabu stāsta pats Karogs. Runāto multfilmā atainojuši Valmieras Dizaina un mākslas vidusskolas un Tehniskās jaunrades nama “Annas 2” skolēni profesionālas animatores Ilzes Ruskas vadībā.
23.novembrī Koncertzāles “Cēsis” Lielajā zālē plkst. 11.00 notiks IX Starptautiskais Alfrēda Kalniņa jauno pianistu konkurss. Ar šo konkursu tiks iesākts konkursu cikls, kas veltīts dižā komponista Alfrēda Kalniņa 140. gadu jubilejai. Konkursu organizē Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskola sadarbībā ar skolas atbalsta biedrību.
No šī gada 7. oktobra līdz 7. novembrim Mālpils kultūras centrā bija apskatāma gadskārtējā mākslinieku biedrības Sidegunde simpozija izstāde. Lielāko daļu ekspozīcijas veidoja plenēra gleznojumi, bet izstādes darbi sniedza ieskatu visās simpozija aktivitātēs. Izstādes laikā tika organizēta ekspozīcijas apskate un radošās darbnīcas Mālpils novada vidusskolas un Mālpils Mūzikas un mākslas skolas audzēkņiem. Iedvesmojoties no mākslinieku krāsu prieka un Ilmāra Reinholda darba “Laimes putns”, bērni veidoja daudzkrāsainas kartiņas augstspiedes tehnikā.
2018. gada nogalē klajā nāk cēsinieka mag.hist. Daumanta Vasmaņa grāmata – apceres par sen pagājušām dienām “Cēsis gadsimtu mijā (1877–1914)”. Daumants Vasmanis ir arī tādu grāmatu autors kā “Cēsu novada pagātnes ainas” (1996) un “Cēsu pils: tās saimnieki un iemītnieki” (1997). Būdams ilggadējs Cēsu muzeja darbinieks un vēstures skolotājs, autors izzinājis Cēsis caur dažādu laikmetu ritējumu. Par viņa vadītajām ekskursijām, plašajām zināšanām Cēsu vēsturē tūristi ne reizi vien pauduši sajūsmu.
Piektdien, 30. novembrī plkst. 19:00 laikmetīgās dejas projekta “Kāda deja der laukiem?” ietvaros Lādezerā viesosies divi horeogrāfi un dejotāji – Kristīne Brīniņa un Rūdolfs Gediņš. Pasākumā tiks rādīta Kristīnes izrādes “I am a really shy person” un Rūdolfa darbs “Solo Nr. 01”, turklāt apmeklētājiem būs iespēja arī pašiem iemēģināt dejas elementus un darboties kā mentoriem.
No 2018.gada maija līdz decembrim Drabešu muižas Amatu mājā tiek īstenots projekts bērniem un skolu jauniešiem „Reiz dzīvoja Āraišos”. Projekta ietvaros Amatu mājā notiek amatu un tradīciju darbnīcas, kurās bērni un skolu jaunieši apgūst iemaņas darbā ar vilnu, koku, mālu, aušanas pamatus, stikla apgleznošanu, tautas mūzikas instrumentus un stāstītprasmi. Apgūtās prasmes un pašu izveidotie „rekvizīti” tiek izmantoti, veidojot animācijas filmu „Reiz dzīvoja Āraišos”.
Latvijas valsts mežu un Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) Vidzemes kultūras programmas 2018. gada projektu konkursā atbalstīts Sēļu pagasta Tautas nama iesniegtais projekts “Meistardarbnīcas “Gadskārtas Sēļu muižā””. Pirmajā meistarklasē 22. jūnijā Sēļu muižas estrādē apmeklētāji iepazinās ar Jāņu rituāliem, pina vainagus, sēja sieru un mācījās Jāņu dziesmas. Otrajā meistardarbnīcā apguva cītaras spēli un iepazina Miķeļu – rudens saulgriežu - tradīcijas. Trešajā meistardarbnīcā apmeklētāji mācījās Mārtiņdienas tradicionālo ēdienu gatavošanu un mandolīnas spēli.