Arhīva kalendārs

Lai pievērstu sabiedrības uzmanību vietējās pils kompleksa grūstošajiem mūriem, pašā zelta rudens kulminācijā un Minnas vārda dienas apskāvienos, 13., 14.oktobrī, Dzērbenes Amatu mājā norisinājās 1. Ainavu gleznošanas plenērs.

Dzērbene gleznotāju uzmanībā bijusi jau arī agrāk, te gleznojuši daudzi profesionāļi un Mākslas skolu audzēkņi. Šoreiz gleznotāju pulkā bija paši dzērbenieši, taurenieši, jaunpiebaldzēnieši, drustēnieši, rīdzinieki, inčukalnieši, vecpiebaldzēniete, raunēniete, jelgavniece un mālpiliete. Mazākajam dalībniekam bija 16 gadi, bet lielākajam 78. Visi klātesošie vienlaicīgi iejutās gan skolotāja, gan skolnieka lomā, viens otru atbalstot, pamācot un piepalīdzot. Dalībniekiem bija dažādas pieredzes un prasmes, bet visus vienoja kopīga vēlme gleznot.

Ar novada projekta „Dažādosim savu ikdienu” atbalstu, visiem bija iespēja gleznot ar profesionālām akrila krāsām, daudzi to darīja pirmo reizi. Viens no aizrautīgākajiem  skolotājiem izvirzījās gleznotājs Pauls Putniņš, kas visus iedvesmoja gleznot, arī dizaineru Aigaru Lenkeviču, un ar pārliecību ieteica, ko nu katram derētu ātri izdarīt, lai tiktu pie laba rezultāta. Klātesošo vakara sarunas raisījās pēc mākslas terapeites Daces Visnolas lekcijas par pamatkrāsām un to ietekmi uz cilvēku. Dažādiem cilvēkiem sanākot kopā un daloties, uzzinājām daudz par Japānas tradīcijām, ceļošanas pieredzi, Tai-či enerģijas gūšanu, dejām un, protams, gleznošanu.

Plenēra dalībnieku darbi ir apskatāmi pils vestibilā, izstādē „Dzērbenes krāsu atvasara-2018”. Izstādes atklāšanā piedalījās Vecpiebalgas novada domes priekšsēdētāja vietnieks Viesturs Melnbārdis, rakstniece Ingūna Bauere un vietējās sabiedrības pārstāvji, kam pils liktenis nav vienaldzīgs. Daudzi viesmākslinieki savos darbos attēloja apkārtnes skaisto dabu, rudens krāsu noskaņas, Lielmātes aleju, Lauksaimniecības skolas ābeļdārzu, Mācītājnieku un Arājezeru, pakalnus un ceļu. Pils centrālo ēku gleznot izvēlējās vietējie meistari Ņina Paeglīte un Ingūna Plūme, bet pārliecinošākā grūstošā staļļa ēkas daļa ar akmeņu rakstiem lieliski izdevās Ingūnai Bauerei. Par skaistāko un gleznotāko motīvu tika atzīts skats no 3.stāva loga uz zudušo Mācītājmuižu jeb Pastorātu ar tagadējo Geņas māju.

Grēta Šmite ar gleznoto ainavu. Skats uz Pastorātu. 

Plenērs tika realizēts ar Latvijas valsts mežu un Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstītās Vidzemes kultūras programmas atbalstu projektam „Amats zelta pamats-2018” Radošās brīvdienas, RADI TE!  Šī projekta ietvaros Amatu mājā jau divus gadus kopīgās darbībās ir satikušies dizaineri un amatnieki, lai domātu, kā izmantot vietējos resursus, lai apzinātu nepieciešamības laukos un meklētu veidus, kā vienoties kopīgā idejā un to radītu laukos uz vietas. 

Šī gada atvasara tika atvēlēta radošiem gleznotgribētājiem, jo radošums ir cilvēka privilēģija, tas nevar piemist tehnoloģiskai ierīcei, lai cik sarežģīta tā būtu. Tādēļ arī zināšanu sabiedrībā galvenā nozīme ir cilvēkam, jo zināšanu (atšķirībā no informācijas) nesējs ir vienīgi cilvēks. Bet aktivitātes, kuru izcelsme balstīta cilvēka radošajā darbībā, prasmēs un talantā ir potenciāls celt labklājību un radīt jaunas darbavietas.

Projekta organizatore, māksliniece Ērika Māldere.

Varakļānu Mūzikas un mākslas skolā pilnā sparā rit pirmais mācību gada cēliens ne tikai jaunajiem mūziķiem un māksliniekiem, bet arī viņu vecākiem, vecvecākiem un citiem novada iedzīvotājiem, kuri vēlas iegūt zināšanas un prasmes amatniecībā, aužot tautiskos brunčus un pinot klūdziņu grozus.

Varakļānu novada kultūrizglītības atbalsta biedrība ar Vidzemes plānošanas reģiona un Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu īsteno projektu “Neturi sveci zem pūra”. Tā mērķis ir attīstīt radošo industriju Vidzemes plānošanas reģionā, saglabāt amatniecības kultu, tradīcijas. Pārmantot amatniecības prasmes popularizēt Varakļānu novada nemateriālo mantojumu. Projekta laikā interesentiem notiek aušanas un klūdziņu pīšanas nodarbības līdz pat decembra mēnesim. Mācīties gribētāju skaits pārsniedza mūsu projekta iespējas, līdz ar to visi  netika apmācību grupās. Tas liek secināt, ka varakļāniešiem ir vēlme apgūt un saglabāt amatnieku darbību novadā un nodot to no paaudzes  paaudzei augstu vērtējot kultūrvēsturisko mantojumu. Paralēli nodarbībām tiek apzināti Varakļānu novada amatnieki un tiek vākta iespējamā informācija, materiāli par meistaru dzīves atziņām un meistarstiķiem.

Cienījamo meistar, ja vēl neesi uzrunāts vai esi piemirsts, tad dod ziņu mums un piesakies, zvanot pa tālr. 29221493! Katra meistara padomi noderēs jaunajiem amatniekiem, kuri vēlas apgūt seno amatu meistarību, tādējādi saglabājot nepārtrauktu amatnieku darbošanos Varakļānu novadā.

Informāciju sagatavojusi: Ieva Melne-Mežajeva.

Sagaidot Latvijas simtgadi, Vecpiebalgas audēju kopa ar Latvijas valsts mežu un Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu ir izpētījusi un darinājusi trīs tautas tērpu komplektus – ziemas kažokjaku, goda tērpu un vasaras tērpu. Visas vasaras garumā tērpu darināšanas procesā iesaistījās visas audēju kopas dalībnieces – Dagnijas Kupčes vadībā viņas auda, šuva, izšuva un tamborēja, gūstot par padarīto darbu lielu gandarījumu.

Sievietes vasaras tērpu demonstrēja “Vecpiebalga atver durvis” amatniecības demonstrējumu laikā, goda saimniece “Latvijas goda apļa” ietvaros, kur ar goda tērpu greznojās pasākuma vadītāja. Tērpi bija apskatāmi arī mākslas un amatniecības izstādē “Radošā dominante. Svētki.” Pētera baznīcā, kas apmeklētājos izraisīja lielu ieinteresētību. Ar šiem tērpiem piebaldzēni greznosies “Latvijas goda apļa “ noslēguma pasākumā 3. novembrī Ogrē. 17. novembrī projekta vadītāja un Latvijas karoga autore goda tērpā piedalīsies pasākumā Brazīlijā “Ar Latviju sirdī”, lai saņemtu karogu, kas divus gadus ceļojis par pasaules valstīm pie latviešiem, un atvestu atpakaļ Latvijā. Visi, kas vēlas aplūkot tērpus, to var izdarīt tautas tērpu ekspozīcijā aušanas darbnīcā “Vēverīšas”. Par tiem jau ir priecājušās vairākas ārzemju delegācijas no Ķīnas un Japānas.

Pateicoties projekta realizācijai, tērpi kalpos Piebalgas atpazīstamībai un liecinās par to valkāšanas tradīcijām.

Informāciju sagatavoja: Dagnija Kupče, projekta vadītāja.