Arhīva kalendārs
Olga Žitluhina un Ramona Galkina rādīs fragmentus no izrādes “Varētu likties, ka esam māsas”, ko abas radījušas gandrīz 2 gadus ilgā kopdarbā ar Austrijā dzīvojošo krievu performances mākslinieku un horeogrāfu Oļegu Suļimenko. Izrādes centrā ir divu atšķirīgu personību smalka saspēle un refleksija par savu privāto un profesionālo pieredzi.
Izrādes "Varētu likties, ka esam māsas" publicitātes foto. Olga Žitluhina ir viena no laikmetīgās dejas aizsācējām un virzītājām Latvijā. Absolvējusi Ļeņingradas Kultūras institūta Horeogrāfijas nodaļu, ieguvusi maģistra grādu horeogrāfijā Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā. 1996. gadā izveidojusi Latvijā pirmo laikmetīgās dejas apvienību “Olgas Žitluhinas dejas kompānija”, ar kuru līdz 2012. gadam radījusi vairāk nekā 20 dejas izrādes. Latvijas Kultūras akadēmijas Laikmetīgās dejas horeogrāfijas programmas izveidošanas iniciatore un vadītāja (kopš 1999. gada). Starptautiskā laikmetīgās dejas festivāla “Laiks dejot” mākslinieciskā direktore. Šogad nominēta Dejas balvai kategorijā “Ieguldījums dejas mākslā” par savu māksliniecisko, pedagoģisko un organizatorisko darbību Latvijā un starptautiskā līmenī. Ramona Galkina absolvējusi Latvijas Kultūras akadēmiju, ieguvusi maģistra grādu horeogrāfijā Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā. Vairāk nekā 10 gadus dejojusi Rīgas Estrādes koncertu apvienības varietē trupā, bijusi Olgas Žitluhinas dejas kompānijas dejotāja (1996-2012). Strādājusi kā kustību konsultante un horeogrāfe dramatiskā teātra izrādēs. Sertificēta Feldenkraisa metodes speciāliste. Latvijas Kultūras akadēmijas docente. Starptautiskā laikmetīgās dejas festivāla “Laiks dejot” izpilddirektore. Savukārt Andris Kačanovskis sniegs ieskatu savā topošajā izrādē “Vientuļais gans”, ko pats raksturo kā pseidoromantiskas pārdomas par tēmu “princis baltā zirgā”. Cik daudz patiesības tādos teicienos kā “Ne viss ir zelts, kas spīd” un “Neskati vīru no cepures”? Kas seko pēc tam, kad princis baltā zirgā ir sagaidīts? Andris Kačanovskis absolvējis Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Horeogrāfijas un dejas pedagoģijas nodaļu (2002). Papildus dejas izglītība iegūta, piedaloties kursos, meistarklasēs un darbnīcās Latvijā un ārzemēs. No 2003. līdz 2012. gadam strādājis Olgas Žitluhinas dejas kompānijā. Dažādu māksliniecisko un izglītības projektu izpildītājs un autors. Izrāde “Future Freak” Ģertrūdes ielas teātrī, ko viņš radījis kopdarbā ar Agati Bankavu, šogad nominēta Dejas balvai kā labākais laikmetīgās dejas iestudējums. Pasākums norisināsies Lādezera pamatskolā. Rīkotāji lūdz apmeklētājus ierasties ar ērtu apģērbu un atvērtu sirdi. Ieeja pasākumā par ziedojumu, ieteiktais apjoms – 1,50 eiro, kas atbilst vienas loterijas biļetes cenai. Tādējādi cikla veidotāji aicina domāt par mākslas pieredzi nevis kā preci, bet gan kā loteriju – emocijas var būt dažādas, laimesti atšķirīga lieluma, ir arī tukšas lozes, bet ir vērts turpināt, jo pašam vai citiem gadās arī lielie laimesti. Cikla “Kāda deja der laukiem?” rīkotāji, biedrība “LAUKKU”, ar šo projektu vēlas apšaubīt aizspriedumu, ka laikmetīgā māksla paredzēta vien šauram, elitāram interesentu lokam, un parādīt, ka to savā ikdienā var iekļaut jebkurš cilvēks, tostarp lauku iedzīvotāji, kam bieži vien ir ierobežota pieeja kultūras aktualitātēm. Kopumā notikuši jau 7 pasākumi, kuros savus gatavos un topošos darbus prezentējuši horeogrāfi un dejotāji Agnese Bordjukova, Kristīne Brīniņa, Ieva Gaurilčikaite, Rūdolfs Gediņš, Linda Krūmiņa, Elīna Lutce, Alise Putniņa, Krišjānis Sants, Sintija Siliņa, Agnese Vanaga un Ilze Zīriņa. Atbalsta: Valsts Kultūrkapitāla fonds un Lādezera pamatskola. Informācija: www.laukku.lv, www.facebook.com/laukkugroup, laukku PIE laukku PUNKTS lv, 29211203 (Inta Balode).
Jau vienpadsmit gadus Vidzemes plānošanas reģions ir īstenojis Vidzemes kultūras programmu (VKP), un šajā laikā ir pierādījies, ka Vidzemes kultūras programma ir būtisks finanšu instruments, kas sekmē un nodrošina kultūras procesu Vidzemē, tādejādi veidojot un saglabājot daudzpusīgu kultūrvidi reģionā. Vidzemes kultūras programmas īstenošanā vērojama liela vietējās sabiedrības ieinteresētība. To pierāda gan katru gadu pieaugošais projektu pieteikumu skaits, gan arī atbalstīto projektu īstenošanā iesaistīto dalībnieku un apmeklēju skaits. Konkursā šogad tiks sadalīts finansējums – 85 500 eiro apmērā. Atbalsts būs pieejams tādiem kultūras projektiem, kuri tiks sagatavoti atbilstoši programmas nolikumam, mērķim un prioritātēm un kurus plānots īstenot laika posmā no 2019. gada maija līdz 2019. gada 15. decembrim. 2019. gadā Vidzemes kultūras programmas mērķis ir nodrošināt līdzsvarotu, daudzveidīgu un kvalitatīvu kultūras procesu un tā pieejamību Vidzemē, saglabājot un attīstot Vidzemes novadam raksturīgās vērtības, tradīcijas un kultūrvidi. Šī mērķa sasniegšanai paredzēts finansiāli atbalstīti tādus reģionālas un vietējas nozīmes projektus, kuru īstenošanā noteiktas sekojošas prioritātes: • Vidzemes kultūras mantojuma vērtību saglabāšana, pārmantošana un popularizēšana, stiprinot vidzemnieku identitāti, atbalstot kopienu iniciatīvas, iesaistot sabiedrību kultūras pasākumu organizēšanā; • Bērnu un jauniešu kvalitatīva kultūrizglītība un iesaiste kultūras pasākumu norisē, veidošanā un projekta aktivitātēs; • Radošo industriju attīstība, sadarbojoties dizaina speciālistiem, studentiem un Vidzemes amatniekiem; • Sabiedrības iesaiste dabas un kultūras mantojuma vērtības apzināšanā un integrētā attīstībā, iesaistot un informējot sabiedrību par iespēju brīvprātīgi veikt dabas un kultūras mantojuma vērtību apzināšanu un uzturēšanu. Projektu pieteikumu iesniegšanas termiņš ir līdz 2019. gada 29. martam plkst. 17:00. Projektu pieteikumi jāiesniedz Vidzemes plānošanas reģionā Cēsu birojā personīgi vai jānosūta pa pastu (pasta zīmogs - piecas dienas (25.03.2019.) pirms konkursa beigu termiņa). Adrese - Vidzemes plānošanas reģions, Bērzaines iela 5, Cēsu novads, Cēsis, LV - 4101. Konkursa pieteikuma veidlapa un nolikums: Prezentācija par projektu pieteikumu sagatavošanu pieejama šeit. Vidzemes kultūras programmas projektu konkursu jau divpadsmito gadu rīko Vidzemes plānošanas reģions saskaņā ar Valsts kultūrkapitāla fonda padomes apstiprināto nolikumu un noslēgto līgumu. Vidzemes kultūras programmas finansējums saņemts Valsts kultūrkapitāla fonda mērķprogrammā ""Latvijas valsts mežu" atbalsts kultūras programmām reģionos", par piešķirto finansējumu konkursa kārtībā konkurējot ar citiem Latvijas reģioniem. Pagājušā gadā, sadalot 126 600 eiro, Vidzemes kultūras programmā tika atbalstīti pavisam 59 projekti no konkursā iesniegtajiem 119 pieteikumiem. No 2008. līdz 2018. gadam Vidzemē realizēti pavisam 347 dažāda mēroga kultūras projekti, kultūras nozarei piesaistot vairāk nekā 676 600 eiro, kas ir būtiska un ievērojama summa reģionālā kontekstā. Marta vidū plānots informatīvs seminārs par projektu pieteikumu sagatavošanu, uzsvaru liekot uz prioritāti “Sabiedrības iesaiste dabas un kultūras mantojuma vērtības apzināšanā un integrētā attīstībā, iesaistot un informējot sabiedrību par iespēju brīvprātīgi veikt dabas un kultūras mantojuma vērtību apzināšanu un uzturēšanu”.
Sīkāka informācija: Dace Laiva, Vidzemes kultūras programmas koordinatore, mob.tel. 25670756, dace.laiva PIE vidzeme PUNKTS lv.
Šī ir jauna prioritāte, tādēļ, lai palīdzētu sagatavot projektu pieteikumus vērtīgiem un saturiski nozīmīgiem projektiem, aicinām uz semināru š.g. 19. martā, plkst. 10.30 (ierašanās no plkst. 10.00), Bērzaines ielā 5, Cēsīs. Seminārā esam aicinājuši piedalīties dažādu jomu ekspertus - Ievu Švarcu (UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas Kultūras sektora vadītāju), Aldi Liepiņu (Dabas aizsardzības pārvaldes ekspertu), Ievu Vītolu (Latvijas Kultūras akadēmijas Zinātniskā pētniecības centra pētnieci, Dr. art). Visiem ekspertiem ir liela pieredze dažādu projektu realizācijā par dabas un kultūras mantojuma vērtības apzināšanu. Seminārā īsi pastāstīsim arī par VKP 2019 projektu pieteikumu sagatavošanu un administratīvo vērtēšanu. Lūdzam reģistrēties semināram šeit līdz 18. martam, plkst. 10:00.
Informāciju sagatavojusi: Dace Laiva, Vidzemes kultūras programmas koordinatore, mob.tel. 25670756, dace.laiva PIE vidzeme PUNKTS lv.
Lai sekmētu Ziemeļvidzemes amatierteātru sadarbību un celtu aktiermākslas meistarību, aktieris Kārlis Neimanis un Rencēnu pagasta kultūras nama amatierteātris “Jautra kompānija” uzsāka organizēt festivālu “Ļembasts”. Šī būs jau trešā reize, kad amatierteātru kolektīvi tiksies, lai aizvadītu intensīvi radošu dienu profesionālu pasniedzēju pavadībā. Festivāla noslēgumā dalībnieki atrādīs iegūtās prasmes kopīgi iestudētās etīdēs. Festivāla programma:
Amatierteātru radošajā festivālā “Ļembasts” aicināti piedalīties kolektīvi (līdz 7 dalībniekiem) no Vidzemes novadiem. Pieteikties var līdz 2019. gada 26. martam, nosūtot pieteikuma anketu uz e-pastu: ilona.kalnina PIE burtniekunovads PUNKTS lv Dalības maksa vienam dalībniekam – 5.00 EUR, par ēdināšanu (brokastis, pusdienas un vakariņas) – 8.00 EUR. Plašāka informācija: Ilona Kalniņa, Rencēnu pagasta kultūras nama vadītāja, tālr. 29183069, e-pasts: ilona.kalnina PIE burtniekunovads PUNKTS lv
Amatierteātru radošo festivālu “Ļembasts” organizē Rencēnu pagasta kultūras nama amatierteātris “Jautra kompānija”. Finansiāli atbalsta Burtnieku novada pašvaldība. Informāciju sagatavoja: Edīte Stērste, sabiedrisko attiecību speciāliste Tālr. 20219631, e-pasts: prese PIE burtniekunovads PUNKTS lv
No 8. līdz 14.aprīlim Valmieras restorānos uzplauks pavasaris, jo norisināsies gardēžu iecienītā Valmieras Restorānu nedēļa. Viesiem tiks piedāvātas Latvijas dabas velšu un vitamīnu bagātas maltītes, lai garšīgi sagaidītu pavasara spirgtumu un košumu. Restorāni saviem apmeklētājiem sagatavojuši īpašas trīs kārtu maltītes 20 EUR vērtībā. Pavasara garšas aicina izbaudīt pieci restorāni:
Cik salda ir cukurniedru cukura karamele, vai piena salāti ir sniega baltumā, cik daudz meža enerģijas ir zaķskābeņu krēmā, vai melno ķiploku-vinegreta mērcē vadību uzņemas tumšie vai sārtie toņi, cik spirgts ir bērzu sulas un rabarberu tandēms, kas apvienojies sīrupā? Meistari atklās, cik dažāds ir Latvijas dabas piedāvājums. Gardās maltītēs varēs sajust pavasarim raksturīgās garšas – dārzeņus, maurlociņus, sparģeļus, bērzu sulas, rabarberus, zaķskābenes un meža ķiplokus. Garšas kārpiņas lutinās izsmalcināti ēdieni no truša, liellopa un teļa gaļas, kā arī piedāvājumi, ko veidos jūras asaris, zutis, palija un pikša. Savukārt deserta piedāvājumā pavāri pārsteigs ar augļu saldējumu, aveņu, vaniļas un tumšās šokolādes musa kūku, pavasara olu desertu izlasi, kaņepju želejkrēmu, kā arī īpašu desertu ar nosaukumu “Latvijas zeme mostas”. Lai nobaudītu Restorānu nedēļas piedāvājumus, nepieciešams veikt iepriekšēju galdiņu rezervāciju. Plašāka informācija par piedāvājumiem restorānos, www.visit.valmiera.lv, kā arī restorānu mājaslapās un sociālo tīklu kontos. Piedzīvo Restorānu nedēļu Valmierā!
Informāciju sagatavoja: Inita Nerātne Valmieras Tūrisma informācijas centra Tūrisma projektu vadītāja Mob. tālr.: 25664420
"Pēc daudziem gadiem, kas pavadīti atskaņojot elektronisko mūziku, kā arī ceļojot ar debijas albuma programmu un senāk – ar savu grupu GusGus, jutu, ka jāmeklē jauni ceļi mūzikā. Stīgu kvarteta zemais tembrs un skanējums mani vienmēr ir vilinājis. Ticu, ka šī mūzikas forma ir ļoti nozīmīga mūsdienu trauksmainajā tehnoloģiju mirāžu laikmetā. Tās pirmatnējais ceļš un radītās emocijas tagad uzrunā spēcīgāk nekā jebkad,” jaunās programmas tapšanas ceļu raksturo Högni.
Koncertā, kas arī šoreiz izskanēs tikai un vienīgi Cēsīs, līdzās Högni uz skatuves dzirdēsim arī mūsu pašu lielisko Sinfonietta Rīga stīgu kvartetu - Kristiāna Širante/vijole, Agnese Kalniņa-Liepiņa/II vijole, Artūrs Gailis/alts un Kārlis Klotiņš/čells. Bērnībā Högni Egilsons apguva vijoles spēli, bet pusaudža gados pašmācības ceļā apguva ģitāru un arvien vairāk ieinteresējās par kompozīciju. Drīz vien viņš brīvi pārvaldīja arī klavierspēli un papildināja zināšanas improvizācijā, bet balsi palīdzēja attīstīt dziedāšana vidusskolas korī. Pirms iestāšanās Islandes Mākslu akadēmijā Högni jau bija pazīstams kā talantīgs mūziķis. Turpmākā Högni muzikālā karjera bija saistīta ar divām pasaules slavu iemantojušām apvienībām - elektroniskās mūzikas apvienību GusGus un indie rock grupu Hjaltalín. Paralēli viņš rakstījis mūziku arī kino un televīzijai. Högni pārstāv izdevniecību Erased Tapes. 2017. gada izskaņā Högni laida klajā savu pirmo solo albumu Two Trains un devās Eiropas koncerttūrē, kuras ietvaros ar vienīgo koncertu Baltijā 2018. gada februārī viesojās arī Koncertzāles “Cēsis” ciklā Ambiente skatuve. Biļetes nopērkamas koncertzāles “Cēsis” kasē, “Biļešu paradīze” tirdzniecības vietās un internetā www.bilesuparadize.lv.
Mediju kontaktiem: Egija Saļņikova Koncertzāles “Cēsis” Mārketinga un komunikācijas vadītāja E-pasts: egija.salnikova PIE cesukoncertzale PUNKTS lv Tālr.: +371 26171151
Kas tad īsti ir vienotais kultūras un dabas mantojums Vidzemē, kur to meklēt un ko ar to var darīt – par to prezentācijās stāstīja vairāki Vidzemes plānošanas reģiona pieaicinātie speciālisti.
Semināra dalībnieki. UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas Kultūras sektora vadītāja Ieva Švarca iepazīstināja ar UNESCO kultūras programmām – pasaules mantojumu, nemateriālo kultūras mantojumu, kultūras izpausmju daudzveidību un dokumentāro mantojumu, rosinot klātesošos domāt par ilgtspējīgu un integrētu mantojuma attīstību. Kā vienu no piemēriem un iedvesmas avotiem I. Švarca pieminēja UNESCO īstenoto projektu “Jauno mantotāju skola”, kurā vidusskolas vecuma jaunieši saistošā veidā tiek iepazīstināti ar UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā iekļautā Rīgas vēsturiskā centra vērtībām, parādot, kā dažādos veidos iespējams iesaistīties kultūras mantojuma saglabāšanā un veicināšanā. Nodarbību cikla ietvaros jauniešiem un viņu pedagogiem būs iespējams klausīties arhitektu un nozares profesionāļu lekcijas un pieredzes stāstus par kultūras mantojuma mūsdienīgu saglabāšanu un izcelšanu, arhitektūru, dizainu, pilsētplānošanas procesiem, kā arī doties ekskursijās, pašiem restaurēt vēsturisku ēku koka detaļas, veidot mākslas instalācijas pilsētvidē, sadarbojoties ar māksliniekiem u.c. Tāpat Ieva atgādināja arī par Valsts izglītības satura centra (VISC) īstenoto projektu “Skola 2030”, kas var kalpot par pamatu idejām iesniedzamo kultūras projektu kontekstā, piemēram, īstenojot aktivitātes, kas veicina izpratni par dabas un kultūras vērtību saglabāšanu gan skolēniem, gan pedagogiem. Dabas aizsardzības pārvaldes vecākais eksperts Aldis Liepiņš turpināja semināru ar prezentāciju par “Dabas un kultūras mantojumu kopējā ainavas telpā”. Viņš skaidroja, ka katrs kultūras un dabas piemineklis atrodas kādā vietā – unikālā novietnē, un ir neatņemama daļa no kultūrainavas veseluma. Izmantojot ainavisko pieeju kultūras mantojuma aizsardzībā, dabas un kultūras mantojums praksē netiek atdalīts, respektīvi – kultūras mantojums kā uzkrāto resursu kopums ietver arī vidi, kurā šis kultūras mantojums laikam ejot veidojies. Šis varētu būt vēl viens aspekts, kādā uzlūkot Latvijas kultūrvēsturisko mantojumu, sagatavojot projektu pieteikumus kultūras programmai.
Dabas aizsardzības pārvaldes vecākais eksperts Aldis Liepiņš. Savukārt Latvijas Kultūras akadēmijas Zinātniskā pētniecības centra pētniece Ieva Vītola dalījās ar idejām un stāstīja par savu pieredzi jau realizētajos dabas un kultūras mantojuma projektos. Dabas un kultūras mantojuma vērtību apzināšanu iespējams īstenot izglītojošās aktivitātēs, piemēram, lekcijās, pārgājienos un ekskursijās. Būtisks, taču nereti piemirsts informācijas avots mantojuma pētīšanas procesā ir vietējie ļaudis – viņu atmiņas par pieredzēto ir autentiska laikmeta liecība. Nevar nepiekrist I. Vītolai, ka Vidzemes kultūras programma 2019 ir laba iespēja un instruments radošu ideju īstenošanai.
Latvijas Kultūras akadēmijas Zinātniskā pētniecības centra pētniece Ieva Vītola. Semināra noslēgumā Vidzemes kultūras programmas koordinatore Dace Laiva atgādināja par visām četrām ‘Vidzemes kultūras programmas 2019’ prioritātēm: Vidzemes kultūras mantojuma vērtību saglabāšana, pārmantošana un popularizēšana; bērnu un jauniešu kvalitatīva kultūrizglītība un iesaiste; radošo industriju attīstība; sabiedrības iesaiste dabas un kultūras mantojuma vērtības apzināšanā un integrētā attīstībā. Tāpat D. Laiva aicināja projektu pieteikumos pievērst īpašu uzmanību pareizai projekta sastāvdaļu aizpildīšanai, kas ir būtisks priekšnoteikums, lai projekts tiktu atbalstīts.
Vidzemes kultūras programmas koordinatore Dace Laiva. Ar projektu pieteikumu sagatavošanas prezentāciju var iepazīties šeit. Ekspertu prezentācijas:
Projektu pieteikumu iesniegšanas termiņš ir līdz 2019. gada 29. martam plkst. 17:00. Projektu pieteikumi jāiesniedz Vidzemes plānošanas reģionā Cēsu birojā personīgi vai jānosūta pa pastu (pasta zīmogs - piecas dienas (25.03.2019.) pirms konkursa beigu termiņa). Adrese - Vidzemes plānošanas reģions, Bērzaines iela 5, Cēsu novads, Cēsis, LV - 4101. Tāpat pieteikumi jāiesniedz arī elektroniski (pdf formātā vienā failā), nosūtot uz e pasta adresi vidzeme PIE vidzeme PUNKTS lv. Sīkāka informācija: Dace Laiva, Vidzemes kultūras programmas koordinatore, mob.tel. 25670756, dace.laiva PIE vidzeme PUNKTS lv.
Arī šogad meistari interesentus iepazīstinās ar aušanas, adīšanas, tamborēšanas, izšūšanas prasmēm, kokamatniecību, keramiku, dažādiem mūzikas instrumentiem, latviskām dziesmām un dančiem, un vēl daudz citām interesantām lietām, ko iespējams atrast garajā norišu sarakstā portālā www.satiecsavumeistaru.lv. Aicinām pie meistariem pieteikties jau iepriekš, jo norišu vietās var būt ierobežots apmeklētāju skaits. “Savdabīgi savas saknes pagātnē meklēs Līgatnē – izstādē un seminārā „Priekšauts ar stāstu”. Izstāde un seminārs būs veltīti varbūt mazāk pētītam priekšmetam –priekšautam, kas valkāts pie tradicionālā apģērba, bet nav zaudējis savu aktualitāti arī mūsdienās. Tāpat būs iespēja apgūt dažādas tradicionālo ēdienu gatavošanas prasmes – Koknesē kaņepju piena, viltoto irbīšu un ķirbju krēma gatavošana, Kandavā ozoļzīļu kafijas gatavošana, Andrupenes lauku sētā iespēja iepazīt Latgales kulināro mantojumu, savukārt Vaiņodē aicina piedalīties garšaugu darbnīcā. Ja šīs aktivitātes šķiet sievišķīgas, tad vīrieši var apmeklēt gan kalēju Turaidas muzejā, gan iepazīt galdnieka darbus Baldonē, kā arī rotu darināšanu Rīgā un Kuldīgā,” stāsta Latvijas Nacionālā kultūras centra lietišķās mākslas eksperte Linda Rubena. Kopš 2017. gada „Satiec savu meistaru!” Latvijas programmā iekļauta arī pasākuma norise ārvalstīs. Asociācijas „Luksemburga–Latvija” rokdarbu kopa „Sāntāpslis” Luksemburgas pilsētas parkā pie apaļās strūklakas aicinās apgūt dažādus cimdu valnīšu adīšanas veidus. „Satiec savu meistaru!” ir 2009. gadā aizsāktās Tradicionālo prasmju skolas turpinājums. Tas, kā ierasts, norisināsies vienlaikus ar projektu „Eiropas amatu prasmju dienas”, kas aizsākts 2002. gadā Francijā un kļuvis par plašāko starptautisko pasākumu, kas veltīts amata prasmju saglabāšanai, popularizēšanai un tālāknodošanai. 2018. gadā šajā akcijā piedalījās jau 19 Eiropas valstis. 2019. gada pasākuma centrālā tēma – „Teritoriju paraksti”, kur īpaša uzmanība pievērsta lokālajām tradīcijām, veicinot novadam, pagastam raksturīgo amatniecības prasmi, kas tiek pārmantota un atjaunota. Projekta būtība ir vēstīt plašākai sabiedrībai par nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu un pārmantošanu, kā arī meistariem, viņu zināšanām un prasmēm, veicinot sadarbību vietējo kopienu, nevalstisko organizāciju, valsts un pašvaldību institūciju, kā arī privāto organizāciju starpā. Informāciju sagatavoja:
4.aprīlī plkst.19.00 režisora Alberta Meisla (Albert Maysles) filma “Airisa” – par allaž krāšņi tērpto stila ikonu Airisu Apfelu (Iris Apfel). Šis ir stāsts par modi, radošumu un spēju iedvesmot. Viņa nemitīgi atgādina, ka apģērbs un dzīve ir viens vienīgs eksperiments. 95 gadu vecumā Airisa turpina iepriecināt modes cienītājus ar savu neatkārtojamo stilu, pārsteidz ar humora izjūtu, iesaistās dažādās norisēs un dalās pieredzē. Filma tiks demonstrēta angļu valodā ar sinhrono tulkojumu latviešu valodā. Savukārt franču kino leģendas, režisores Anjēzes Vardas (Agnès Varda) un fotomākslinieka JR jeb Žana Renē (Jean Rene) filma “Sejas, ciemi” stāsta par viņu pašu neparasto ceļojumu. Abi viesojas Francijas ciemos, sastop cilvēkus, fotografē viņus un turpat mazpilsētas ielās vai lauka vidū izlīmē palielinātos uzņēmumus. Tas ir unikāls stāsts par draudzību un radošu brīvību, kuram kinokritiķis Glens Kenijs no portāla RogerEbert.com veltījis šādus vārdus: “Lai arī A.Vardai ir gandrīz deviņdesmit gadu, viņa vēl aizvien rada brīnišķīgas filmas – jūtīgas, provokatīvas, jautras un nedaudz skumjas. Jums šī filma noteikti jāredz, bet pēc tam jāiet dejot ielās!” Filma kino “Gaisma” 11.aprīlī plkst.19.00, tā ir angļu valodā ar subtitriem latviešu valodā. Mākslas dienu laikā būs skatāma arī pasaulē pirmā gleznotā pilnmetrāžas filma. “Mīlošais Vinsents” ir par gleznotāja Vinsenta van Goga dzīves pēdējām nedēļām. Mākslinieka mūža nogale atainota vairāk nekā 65 000 kadros, kas ir ar rokām darināti eļļas gleznojumi uz audekla. Unikālajā Vinsenta van Goga manierē gleznojuši 115 mākslinieki. Lomu atveidošanai tika izraudzīti izcilākie britu aktieri, kuriem piemīt portretiska līdzība ar personāžiem Vinsenta van Goga darbos. Vispirms tapa filma ar aktieriem, pēc tam uzņemto materiālu uzgleznojot. Režisoru Dorotas Kobeļas (Dorota Kobiela) un Hjū Velšmena (Hugh Welchman) filma būs skatāma 18.aprīlī plkst.19.00. Tā tiks demonstrēta angļu valodā ar sinhrono tulkojumu latviešu valodā. Kāpēc esam radoši – uz šo jautājumu atbildēs pasaulē pazīstamas personības, piemēram, Deivids Bovijs, Marina Abramoviča, Filips Starks, Joko Ono, Vivjena Vestvuda, Andželina Džolija, Stīvens Hokings u.c. Jau 30 gadu režisors Hermans Vaske (Herman Vaske) meklē atbildi šķietami neizskaidrojamam fenomenam – nepieciešamībai pēc radošuma. Filma kino “Gaisma” būs skatāma 25.aprīlī plkst.19.00. Tā tiks demonstrēta angļu valodā ar sinhrono tulkojumu latviešu valodā. Kino seansu brīvbiļetes iepriekš jāizņem kinoteātra kasē. Filmu programmu Valmierā atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds. No 1.aprīļa līdz 1.maijam Valmierā norisināsies Mākslas dienas, radošās norises apvienojot tematikā #Soļi.Pilsēta.Es. Programma skatāma Valmieras mājaslapā www.valmiera.lv (sadaļā “Kultūra”) un www.visit.valmiera.lv. Valmieras Mākslas dienas organizē Valmieras pilsētas pašvaldība sadarbībā ar Valmieras Kultūras centru, Valmieras muzeju, Valmieras integrēto bibliotēku, Valmieras Dizaina un mākslas vidusskolu, Valmieras Mūzikas skolu, biedrību “Valmieras Attīstības aģentūra”, Valmieras Jaunatnes centru “Vinda”, Valmieras Sv.Sīmaņa baznīcu, Valmieras Drāmas teātri un citiem partneriem. Informatīvi atbalsta portāls “Valmieras Ziņas”. Māksla – klātesoša it visā. Tā runā ar pilsētu un tevi, aicina atklāt un doties tālāk. Rast jaunu sākumu, virzienu un iedvesmu.
Informāciju sagatavoja:
Klātesošajiem būs iespēja iepazīt izrādes mākslinieka darba vidi, uzzināt par radošo procesu un uzdevumiem izrādes tapšanas gaitā. Savukārt pēc tam abas mākslinieces ar interesentiem tiksies Valmieras muzejā personālizstāžu atklāšanā. Helēna Heinrihsone ir viena no spožākajām un daudzpusīgākajām gleznotājām Latvijā. Viņa strādā ne tikai eļļas un akvareļa glezniecības tehnikā, bet arī litogrāfijā, apglezno porcelānu un darbojas arī ar filmu animēšanu. Viņas spēkos ir mainīties, doties nezināmajā, atklāt jauno un atkal atgriezties pie reiz atrastā. Helēnas Heinrihsones glezniecību varētu raksturot kā dienasgrāmatu. Jebkurš darbs ir konkrēts notikums vai pārdzīvotas sajūtas no gleznotājas dzīves, tas ir par Helēnu pašu. Helēnas Heinrihsones varā ir gleznot dziļi personisko, uzgleznojot to bez personiskām robežām. Viņas piedzīvotais prieks un pārdzīvojumi kļūst par skatītāja notikumiem un sajūtām.
Anna Heinrihsone par personālizstādi stāsta: “Kāds ir patiess pārdzīvojums, ko es izjūtu kā savu magnētisko pievilkšanās punktu? Pielūgsmes objekts, apslēpts, intīms, citiem nesvarīgs. Spēka vietas auglis, pie kā domas atgriežas kā pie reliģiska avota. Gar jūru ripinās sakņu murskulis. Saknes kustība ir steidzīga, saraustīta, saprātīga. Es to neuztveru kā zīmi, es to sajūtu aiz sevis turpinājumā kā elpu pakausī. Paņemu rokās, un mani pārņem absolūts prieks, pilnīga apziņa par to, ka viss ir pareizi, ka tā tam ir jābūt, ka nav cita ceļa un vēl neskaitāmas atbildes uz jautājumiem, kurus nepagūstu uzdot, jo tie jau ir aizmirsušies. Saknes ir neparasti veidojumi. Tās ir kā gals un sākums vienlaikus. Esmu tām pateicīga par daudziem laimīgiem apskaidrības mirkļiem, pielīdzinu to zināmai pielūgsmei.”
Izstādes apskatāmas Valmieras muzeja Izstāžu namā no 5.aprīļa līdz 11.maijam. Pasākuma laikā var tikt fotografēts un filmēts. Fotogrāfijas un videomateriāli var tikt izmantoti Valmieras pilsētas pašvaldības publicitātes vajadzībām. Informāciju sagatavoja:
Semināra mērķis ir informēt Latvijas pašvaldību un to padotības iestāžu, kā arī nevalstisko organizāciju un biedrību pārstāvjus par programmu „Eiropa pilsoņiem” saistībā ar uzsaukumiem - 2019.g. 2.septembrī. Detalizētāka informācija šeit - https://www.km.gov.lv/lv/fondi-un-es-politika/es-programma-eiropa-pilsoniem-2014-2020/jaunumi/aprili-notiks-bezmaksas-informativais-seminars-par-es-programmu-eiropa-pilsoniem-3505 Agnese Rubene Latvijas Republikas Kultūras ministrija
Nominācijā “Ainava” Alūksnes Pilssalas infrastruktūras būve ieguva augsto pirmo vietu. Projekta autori: SIA “Nams” (Māris Malahovskis, Gunita Čepanone, Madara Lezdiņa, Aleksejs Circenis), projektētāji – konstruktori: Artūrs Rakstiņš, Raimonds Vanags, Igors Musijenko, Rūdolfs Liberts, galvenais būvuzņēmējs: pilnsabiedrība “Asfaltbūve un Ķekava – PMK” (Mārcis Rezgals), būvuzraudzību nodrošināja SIA “Būvuzraugi LV” (Ivo Rozentāls).
Balvu par 1. vietu nominācijā “Ainava” saņem SIA “Nams” ainavu arhitekte Gunita Čepanone, Alūksnes novada pašvaldības projektu vadītāja Sanita Adlere, Alūksnes novada domes priekšsēdētāja vietnieks Dzintars Adlers, SIA “Būvuzraugi LV” tehniskais direktors Artūrs Ščurs, balvu pasniedza labklājības ministre Ramona Petraviča. Foto: Sanita Pāsa. Nominācijā “Koka būve” Alūksnes Bānīša stacijas šķūņa pārbūve ieguvusi otro vietu. Projekta autori: SIA “Arhitektes Ināras Caunītes birojs” (Ināra Caunīte, Jānis Caunītis, Irēna Boks, Ilmārs Andrējevs–Empelis). Galvenais būvuzņēmējs: SIA “RERE meistari” (Ervīns Koncevičs, Andris Sausiņš), galvenie darbuzņēmēji: SIA “Ozolmājas” – Viktors Dubovs, SIA “RCI Gulbene” – Andris Rozentāls būvuzraugs: AS “Būvuzņēmums Restaurators” (Dāvis Priede).
Balvu par Alūksnes Bānīša stacijas šķūņa pārbūvi saņem Ināra Caunīte un pārstāvji no SIA “Arhitektes Ināras Caunītes birojs”, būvuzraugs Dāvis Priede no AS “Būvuzņēmums Restaurators”, Alūksnes novada domes priekšsēdētāja vietnieks Dzintars Adlers, Alūksnes novada pašvaldības projektu vadītāja Sanita Adlere. Foto: Sanita Pāsa. Abu godalgotās vietas ieguvušo projektu vadītāja – Sanita Adlere. Apbalvojumus saņēma arī bērnu zīmējumu konkursa “Mana novada dārgakmens – jaunā būve” labāko darbu autori. 1.-3. klašu grupā pirmo vietu ir ieguvusi Ieva Balane no Alūksnes Mākslas skolas, kura zīmēja stacijas šķūni vakarā. Atzinību nopelnījusi Sofija Forstere no Bejas pamatskolas ar zīmējumu “Putnu paviljons”. 7.-9. klašu grupā trešo vietu dala divas Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijas audzēknes Paula Pūpola, kura zīmējusi Alūksnes Pilssalas infrastruktūras izbūvi, un Kristiāna Līga Melngaile par atjaunotā Saules tilta zīmējumu. Atzinību guvusi Keita Rutkovska no Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijas par darbu “Atjaunotie Alūksnes objekti: Aleksandra paviljons (Tējas namiņš) pils muižas parkā, Saules tilts, Paviljons – rotonda Tempļa kalnā”. Skatītāju simpātiju balvu balsojumā, kurš notika skates „Gada labākā būve Latvijā 2018” profilā Facebook, ieguvusi Paula Pūpola no Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijas ar darbu “Alūksnes Pilssalas infrastruktūras izbūve”. Alūksnes novada pašvaldība pateicas visām godalgoto projektu sagatavošanā un īstenošanā iesaistītajām personām. Paldies arī novada skolu audzēkņiem par piedalīšanos zīmējumu konkursā un skolotājiem par ieguldīto darbu bērnu sagatavošanā.
Sagatavoja: Sanita PĀSA,
2018.gadā ekspluatācijā nodotais Valmieras peldbaseins ir Latvijā pirmais 25 metru peldbaseins, kas ticis sertificēts pēc jaunajām Starptautiskās Peldēšanas federācijas prasībām. Tā būvniecības pasūtītājs – Valmieras pilsētas pašvaldība, galvenais būvuzņēmējs – SIA “Arčers”. Savukārt daudzstāvu daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkas Ķieģeļu ielā 8 un Mālu ielā 1 pasūtītājs bija SIA “Valmieras Namsaimnieks”, galvenais būvuzņēmējs – SIA “MONUM”. Namos īrei ir nodoti 150 dzīvokļi, vienas, divu un trīs istabu mājokļus nodrošinot ģimenēm no dažādiem Latvijas reģioniem. Skatei “Gada labākā būve Latvijā 2018” otrajai kārtai šogad kopā tika izvirzīti 79 objekti. “Gada labākā būve Latvijā 2018“ ir Latvijas būvniecības nozares 20 sabiedrisko organizāciju organizētā skate. Tās mērķis ir veicināt būvniecības procesa kvalitāti, nosakot un popularizējot labākās būves un labās prakses piemērus būvniecības procesā Latvijā un ārzemēs 2018. gadā, veicināt profesionālo izaugsmi un darba kvalitāti nozarē, izteikt atzinību un motivēt nozares pārstāvjus profesionāliem izaicinājumiem, akcentējot būvniecības procesa galarezultātu – būvi. Skate tiek balstīta uz skaidri definētiem kvalitātes kritērijiem. Būves objektīvi izvērtē 50 eksperti, kurus darbam žūrijā ir deleģējušas 26 valsts un būvniecības nozares sabiedriskās organizācijas. Skate notika jau 21. gadu un bija Latvijas valsts simtgades svinību pasākums.
Informāciju sagatavoja:
Valmieras integrētajā bibliotēkā (Cēsu iela 4) 9.aprīlī plkst.17.30 ar interesentiem tiksies dzejnieks un dziesminieks Valdis Atāls, aicinot uz lekciju “Virzība pret mani. Cilvēka, sevis un kosmiskās realitātes uztvere” un klātesošos iepriecinot arī ar muzikālu sveicienu. Valdis Atāls ir neviennozīmīgs, vispusīgs, vienmēr atklāts sava viedokļa paudējs. Viņa dziesmas, dzeja, aforismu krājumi aicina ļauties domu lidojumam. Savukārt rokraksts atpazīstams gan mākslas darbos, gan interjeros un pat īpaši veidotos kamīnos. Nozīmīga Valda Atāla darbošanās bijusi atmodas laikā, piedaloties Latvijas Tautas frontes dibināšanā un valsts neatkarības atjaunošanā. 2018.gadā iznākot viņa pirmajai autobiogrāfiskajai grāmatai “Elles debesis”, pie lasītājiem nonāca personisks, tiešs un nesaudzīgs vēstījums par padomju laikā piedzīvoto. 16.aprīlī plkst.17.30 Valmieras integrētajā bibliotēkā viesosies Daugavpils Marka Rotko mākslas centra izstāžu kuratore Farida Zaletilo. Ja pirms desmit gadiem kāds teiktu, ka Latvijā būs pastāvīgi aplūkojami viena no 20.gadsimta slavenākā pasaules gleznotāja Marka Rotko darbi, liela daļa atsacītos tam ticēt. Farida Zaletilo ir mākslas centra idejas autore, un lekcija “Māksla pārkāpt robežas: Daugavpils Marka Rotko centra piemērs” būs stāsts par ticību un sekošanu saviem sapņiem, lai cik neiespējami tie šķistu. Tas ir piemērs, kā kultūras institūcija var kļūt par pagrieziena punktu pilsētas attīstībā, Daugavpilij ieņemot stabilu vietu Eiropas un pasaules kultūras kartē. Par miera atrašanu ikdienas steigā 23.aprīlī plkst.17.30 Valmieras integrētajā bibliotēkā aicinās padomāt Laura un Andis Arnicāni. Viņi dzīvo pēc zero waste (bezatkritumu) pamatprincipiem, pieredzē daloties ar bloga “Seek the simple” lasītājiem. Laura un Andis iedvesmo meklēt mierīgāku, laimīgāku un zaļāku dzīvesstilu, neskriet līdzi pasaules radītām iegribām, bet padomāt, kas ir patiesi svarīgi, kas rada prieku. Laura un Andis par lekciju “Solis pretī efektīvākai dzīvei: strādā mazāk, lai dzīvotu vairāk” stāsta: “Pieaugušajiem darbs ir ikdiena, un to mēs visi saprotam. Daļa no mums pavada ikdienu stresā un, iespējams, pat nepatikā pret darāmo. Nav jāpārstrādājas līdz baltajām pelītēm vai dīkdienībā jāgaida dzīves lielā iespēja. Ir jāatrod balanss starp darbu un brīvo laiku. Aicināsim ieviest ikdienā pārmaiņas, pārrunājot iespējas, kā izlēkt no vāveres rata, atvilkt elpu un atgūt mieru.” Savukārt radošās rakstīšanas darbnīcā 2.aprīlī plkst.17.30 Valmieras integrētajā bibliotēkā Vidzemes Augstskolas pasniedzēja Dr.paed. Anžela Jurāne-Brēmane aicina: "Varbūt tie būs tavi pirmie soļi, atklājot rakstītprieku, iespējams, ka tu jau to dari, kādam varbūt tas būs mēģinājums no dvēseles norakstīt smagumu.” Līdzi jāņem rakstāmrīks un papīrs. Dalība lekcijās un radošajā darbnīcā ir bez maksas. No 1.aprīļa līdz 1.maijam Valmierā norisināsies Mākslas dienas, radošās norises apvienojot tematikā #Soļi.Pilsēta.Es. Programma skatāma Valmieras mājaslapā www.valmiera.lv, sadaļā “Kultūra” un www.visit.valmiera.lv. Valmieras Mākslas dienas organizē Valmieras pilsētas pašvaldība sadarbībā ar Valmieras Kultūras centru, Valmieras muzeju, Valmieras integrēto bibliotēku, Valmieras Dizaina un mākslas vidusskolu, Valmieras Mūzikas skolu, biedrību “Valmieras Attīstības aģentūra”, Valmieras Jaunatnes centru “Vinda”, Valmieras Sv.Sīmaņa baznīcu, Valmieras Drāmas teātri un citiem partneriem. Informatīvi atbalsta portāls “Valmieras Ziņas”. Māksla – klātesoša it visā. Tā runā ar pilsētu un tevi, aicina atklāt un doties tālāk. Rast jaunu sākumu, virzienu un iedvesmu. Pasākuma laikā var tikt fotografēts un filmēts. Fotogrāfijas un videomateriāli var tikt izmantoti Valmieras pilsētas pašvaldības publicitātes vajadzībām.
Informāciju sagatavoja:
|
|
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Piektdien, 8. martā plkst. 19.00 notiks priekšpēdējais laikmetīgās dejas projekta “Kāda deja der laukiem?” pasākums. Šoreiz Lādezerā viesosies trīs ievērojami horeogrāfi un dejotāji – Olga Žitluhina, Ramona Galkina un Andris Kačanovskis. Pasākuma apmeklētājiem būs iespēja vērot viņu izrāžu fragmentus, kā arī pašiem iemēģināt dejas elementus un darboties kā mentoriem.
Vidzemes plānošanas reģions izsludina kultūras projektu konkursu „Latvijas valsts mežu un Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstītā Vidzemes kultūras programma 2019”. Pretendentus aicina iesniegt projektu pieteikumus no 2019. gada 4. marta līdz 29. martam. 
Vidzemes plānošanas reģions izsludinājis kultūras projektu konkursu „Latvijas valsts mežu un Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstītā 
Sestdien, 6. aprīlī, Rencēnu pagasta kultūras namā norisināsies amatierteātru radošais festivāls “Ļembasts”. Festivālā dalībniekus iepazīstinās ar dažādām aktiermākslas tehnikām: improvizāciju, skatuves runu, partnerattiecību veidošanu uz skatuves. Festivāla meistarklases vadīs aktieris, Dzīvesprieka skolas pasniedzējs Artūrs Breidaks, skatuves mākslas pedagogs Pēteris Krilovs un aktieris Kārlis Neimanis.
5. aprīlī, ar jaunu programmu Koncertzālē “Cēsis” viesosies viens no pazīstamākajiem islandiešu mūziķiem Högni Egilsons. Vienīgajā šī pavasara koncertā Baltijā dzirdēsim viņa jaunākos skaņdarbus balsij un stīgu kvartetam, kā arī populārākās dziesmas no debijas solo albuma Two Trains.
19.martā Vidzemes plānošanas reģions rīkoja informatīvu semināru par projektu pieteikumu sagatavošanu konkursam “Latvijas valsts mežu un Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstītā Vidzemes kultūras programma 2019”. Šogad Vidzemes kultūras programmā iekļauta jauna prioritāte - sabiedrības iesaiste dabas un kultūras mantojuma vērtību saglabāšanā un uzturēšanā.
2019.gadā laikā no 5. līdz 7. aprīlim jau 11 reizi 155 vietās Latvijā 306 dažādu prasmju meistari gaidīs ikvienu interesentu, lai dalītos zināšanās un parādītu savas amata prasmes.
Valmieras Mākslas dienu #Soļi.Pilsēta.Es laikā, 4., 11., 18. un 25.aprīlī, aicinām kino “Gaisma” apmeklēt bezmaksas filmu seansus. Mode un iedvesmošana, cilvēki ielās, filma, kas patiesībā ir gleznojums, radošuma meklējumi – dažādi skatupunkti par mākslas nozīmi cilvēku dzīvēs.
Valmieras Mākslas dienu laikā, 5.aprīlī plkst.16.30, Valmieras muzejā atklās Helēnas Heinrihsones gleznu izstādi “Dienasgrāmata” un Annas Heinrihsones zīmējumu un telpisko objektu izstādi “Mans miers ir beigts”. Savukārt plkst.15.00 interesenti aicināti ar Annu Heinrihsoni, Valmieras Drāmas teātra izrādes “Hamlets” mākslinieci, tikties teātrī.
Latvijas Republikas Kultūras ministrija informē par iespēju piedalīties Kultūras ministrijas ES programmas „Eiropa pilsoņiem” informācijas punkta Latvijā rīkotajā bezmaksas informatīvajā seminārā, kurš notiks š.g. 25.aprīlī viesnīcā „Rixwell Hotel Konventa Sēta” (zāle „Jānis”), Kalēju ielā 9/11, Rīgā.
28. martā Rīgā norisinājās svinīgs pasākums, kura laikā apbalvoja 2018. gada labākās būves, tostarp arī vairākus Alūksnes novada pašvaldības objektus. Alūksnes Pilssalas infrastruktūra skatē plūca uzvaras laurus nominācijā “Ainava”, savukārt nominācijā “Koka būve” 2. vieta Alūksnes Bānīša stacijas šķūņa pārbūvei.
Ceturtdien, 28.martā, notika skates “Gada labākā būve Latvijā 2018” laureātu apbalvošanas ceremonija. Valmieras peldbaseinam piešķirta pirmā vieta nominācijā “Publiskā jaunbūve”. Savukārt Valmieras daudzdzīvokļu īres namiem Ķieģeļu ielā 8 un Mālu ielā 1 piešķirta atzinība nominācijā “Dzīvojamā jaunbūve”.
Valmieras Mākslas dienu laikā aicinām iedvesmoties trīs lekcijās. Ļauties domu lidojumam, uzdrošināties piepildīt sapni un atrast līdzsvaru starp darbu un atpūtu – saruna ar dziesminieku Valdi Atālu, Daugavpils Marka Rotko mākslas centra idejas autori Faridu Zaletilo un bloga “Seek the simple” (meklējumi pēc vienkāršā) veidotājiem Lauru un Andi Arnicāniem. Savukārt, kā pašam kļūt par stāsta autoru, aicinām izmēģināt radošās rakstīšanas darbnīcā.