.png)
|
Arhīva kalendārs
2020. gadā tika saņemti 149 projektu pieteikumi par kopējo summu 637373,67 EUR. No pieteiktajiem projektiem atbalstu guva 69 projekti, to realizācijai tika sadalīti 143000,00 EUR. Projekta finansējumu prasmīgi izmantoja visi atbalstīto projektu ieviesēji, bet ārkārtas situācijas dēļ divu projektu noslēguma pasākumi (koncerti) notiks šogad, kad būs iespējams tos īstenot. Jau martā noteiktie ierobežojumi būtiski ietekmēja mērķprogrammas ekspertu lēmumus par finansējuma piešķiršanu iesniegtajiem projektiem. Vairākiem labiem projektiem diemžēl to nācās atteikt. Tas tāpēc, ka šos projektus pandēmijas apstākļos nav iespējams realizēt. Vairākkārt ekspertu lēmums bija par labu projektiem, kuri paredzēti nelielam apmeklētāju skaitam.
"Tā pirmā pavāru grāmata". Foto: U. Brālēns 2020. gadā ar VKP atbalstu ir izdots rekordliels grāmatu skaits - kopā deviņas izcilas grāmatas. Jaunpiebalgas mūzikas un mākslas skola izdeva grāmatu „100 Piebalgas tautas dziesmas”, bet Valmieras mūzikas skola – saturā bagātu un vērtīgu grāmatu par godu skolas simtgadei „Starp nošu līnijām skolotāju dzīvē”. Kaives pagasta biedrība „Līdzās” laida klajā vietējās dzejnieces Ērikas Buravas dzejoļu grāmatu „Es noteikti atgriezīšos”. Ilgi gaidīta un jau guvusi lielu popularitāti bija Kocēnu novada domes publicētā grāmata „Tā pirmā pavāru grāmata, no vāces grāmatām pārtulkota”, kurā iespiestas senas ēdienu receptes. Vidzemes plānošanas reģions īpaši priecājās, ka īstenotajā Igaunijas - Latvijas pārrobežu sadarbības programmas projektā “Livonijas kulinārais ceļš” izveidotais 18. gs. pavārgrāmatas pārcēlums mūsdienu latviešu valodā turpina savu dzīvi skaistā izdevumā. Līgatniešiem nozīmīga bija kafejnīcas “Zeit” izdotā grāmata „Mana mīļā Līgatne”, bet dzērbenieši var palasīt jaukus stāstiņus par dzīvi 20 gs. sākumā grāmatā „Dzērbenes vectēva stāsti”, kuras izdošanu jau sen bija iecerējusi SIA „Lampu dizaina darbnīca”. Biedrība „Kalngalieši” iespieduši piejūras kopienai svarīgo grāmatu „Kalngale piejūras vējos”. Pateicoties rokdarbnieču rūpīgajam darbam un veiktajiem pierakstiem un zīmējumiem, biedrība „9 Arodi” izdevusi grāmatu „Tamborētais mantojums”. Pie lasītājiem nonācis "Camphill" nodibinājuma „Rožkalni” izdevums „Pasaka par zaļo čūsku un skaisto liliju”. Šogad ir iecerēts iestudēt izrādi pēc šī darba, iesaistot tajā personas ar īpašām vajadzībām. Jau 2019. gadā tika iesākta jauka tradīcija – publikācijas par kultūras tēmām. Šogad SIA „Latvijas Mediji” sagatavoja izzinošu rakstu sēriju par Vidzemes muzikālajām tradīcijām, ko katru mēnesi interesenti varēja lasīt laikrakstā “Latvijas Avīze” un portālā “LA.LV”. SIA „Reģionu mediji” sagatavoja rakstu sēriju „Informējot iedvesmojam”, bet SIA „Malienas ziņas” savos rakstos stāstīja par unikālām kultūras tradīcijām Alūksnes un Apes novadu pierobežā. Projektus īstenojot, izdoti arī mūzikas ierakstu CD un veikti digitālie ieraksti. Uzrakstīts ļoti interesants pētījums par Vidzemes zīļu vainagiem.
Lielvārdes vainags projektā “Zīļu vainagi Vidzemes muzejos”. Publicitātes foto Divu projektu rezultāti tieši saistīti ar kultūras un dabas mantojuma vienoto pārvaldību - Āraišu novadā veikts ainavas pētījums, bet Jaunlaicenes muižas parkam izstrādāts ainavu tematiskais plāns. Radīta pavisam jauna kultūras vieta „Savvaļa” ceļa posmā Gatarta - Jaunpiebalga. Aktīvi bijuši, kā katru gadu, piebaldzēni – Jaunpiebalgā rīkotas deju meistarklases un danči folkloras kopai, bet Vecpiebalgā Kārļa Skalbes memoriālajā muzejā "Saulrieti" izveidota audiovizuāla ekspozīcija „Ienāc pasakā”. Laikā, kad ierobežojumi Covid-19 izplatības mazināšanai liedza pulcēties un satikties, izveidota arī Valmieras muzeja virtuālā tūre „Ceļojums Bruņinieku ielā”, bet Cēsu bibliotēka izstrādājusi bibliotēkas digitālās tīmekļvietnes sadaļu „Digitālās izstādes”. Smiltenes muzejs sagatavojis muzeja ekspozīcijas dizaina stratēģiju. Izdarīt var arī sarežģītos apstākļos, tikai jābūt radošiem! To pierādījis arī Imanta Ziedoņa muzeja fonds, izstrādājot jaunu metodisko materiālu bērnu programmām un izveidojot pastaigu maršrutu „Lasīttaka”. Ar jauniem faktiem ir papildināta vēstures ekspozīcija „Sirdsapziņas ugunskurs” Cēsīs. Sen iecerētu darbu – video ierakstu digitalizāciju veicis Imants Pulkstenis Madonā.
Ekspozīcija "Ienāc pasakā" Kārļa Skalbes memoriālajā muzejā "Saulrieti". Publicitātes foto Vasarā notika jau tradicionālie koncerti Sēļu muižā, Valmieras koncertzālē, Cēsu, Valmieras un Limbažu baznīcās, danču etnonakts Ērmaņu muižā. Cēsīs, Ruckas muižas parkā tika sarīkots kamermūzikas festivāla “Sansusi” vakars. Risinājās mākslas plenērs un izstādes Mālpilī un Cēsīs, festivāls Gulbenē un radošās darbnīcas māksliniekiem Zvārtavas pilī. Mākslinieki un arī tie, kas tādi jūtas sirdī, vasarā un rudens pusē pulcējās radošajā mājā MEMBERI Dzērbenē, jaunieši baudīja romantisma meistarklases brīnišķīgajā Stāmerienas pilī, bet senu amatu prasmes varēja apgūt Valmiermuižā. Radošas nodarbības notika Auļukalna muižā un Ziemeru muižā, kur saimnieko idejām bagātas ģimenes. Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs Vecpiebalgas filiālē "Vēveri" rīkoja radošo nometni skolas vecuma bērniem un jauniešiem, kur tie varēja apgūt interesantas zināšanas par vēsturi, etnogrāfiju un amatniecību. Lubānas novadā notika jau tradicionālās Broņislavas Martuževas dzejas dienas.
Darbnīca radošajā mājā MEMBERI Dzērbenē. Foto: D. Meija
Projekta “STĀMERIENAS PILS ROMANTISMA MEISTARKLASES" fotomākslas meistarklase. Publicitātes foto Savukārt amatierteātru aktieri projektu ietvaros apguvuši jaunas prasmes, bet Lubānas novadā biedrība „Aborieši” iestudējusi kopienas teātra izrādi. Restaurācijas darbu meistari varēja mācīties jaunas prasmes Oleru muižā un tradicionālo koka konstrukciju meistarklasē Cēsīs. Zinātnes un vēstures popularizēšanas biedrība „Apvārsnis” organizēja lieliskus seminārus un mācību ekskursijas pa muižām. Alūksnes novadā sagatavotas interesantas kultūrvēstures izziņas spēles un Alūksnes muzejā notikušas radošās meistarklases „Viduslaiku pils spēles un rotaļlietas”. Strenčos, ar iedzīvotāju līdzdarbošanos, izveidota foto kolekcija un tradicionāli notika plostu siešanas meistarklase, tiesa gan, šogad ar mazāku apmeklētāju skaitu nekā citus gadus.
Fotogrāfija no Strenču fotokolekcijas. Publicitātes foto Gulbenes novada vidusskolas jaunieši sagatavojuši filmu par saviem novadniekiem - barikāžu laika pirms 30 gadiem dalībniekiem. Nofilmēts un izveidots jauns TV raidījums ciklā par Latvijas upēm „Pa straumei”, kura pirmizrādi gaidīsim jau pavisam drīz. Dace Laiva, VKP koordinatore Vidzemē, saka: “Novēlam ikvienam kultūras projektu realizētājam stāstīt par saviem labajiem darbiem, jo kopā ir paveikts ļoti daudz! “Vidzemes kultūras programmas 2020” ietvaros notikuši vairāk nekā 224 dažādi pasākumi un aktivitātes, projektu īstenošanā bijuši iesaistīti 2134 dalībnieki un pasākumu apmeklētāju skaits bija vairāk nekā 21650, neskaitot laikrakstu publikāciju lasītājus un TV skatītājus. Ar sasniegtajiem rezultātiem esam ļoti apmierināti un priecīgi, jo 2020. gadā bija ierobežotas daudzas aktivitātes, pasākumu rīkošana un apmeklētāju skaits. Kopumā izdotas 9 grāmatas (kopā 6480 eksemplāri), 500 eksemplāri blīvplašu, 23 publikācijas laikrakstos un interneta vietnēs, izgatavotas 4 vēsturiskas spēles. Vidzemes plānošanas reģions ir gandarīts par aizvadītajā gadā sasniegto, īstenotajiem projektiem un priecājas par iespēju realizēt Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstīto Kultūras programmu reģionā. Jau šobrīd Vidzemes plānošanas reģions gatavo pieteikumu konkursam par tiesībām administrēt Vidzemes kultūras programmu 2021. gadā.”
Papildu informācija:
“Ideja par novadnieku barikāžu liecību dokumentēšanu ir īpaši nozīmīga, atzīmējot barikāžu 30. gadadienu, turklāt videostāstu par barikāžu notikumiem mūsu vēstures apzināšanā nav nemaz tik daudz. Filma ir īpaša ar to, ka tās veidošanu “pieskatījuši” kino profesionāļi, tomēr īstie autori ir jaunieši, kuri dokumentējuši barikāžu stāstus - filmējot, montējot, intervējot un piešķirot oriģinalitāti, emocijas un svaigumu vēsturisku faktu arhivēšanas procesam,” stāsta muzeja Vēstures nodaļas vadītāja Ineta Bauere.
Publicitātes foto Projekta idejas aizsākumi meklējami novadnieces, nu jau Latvijas Kultūras akadēmijas absolventes, režisores Montas Gāganes skolas laika pētījumos par barikādēm. Viņas zināšanas un personiskā ieinteresētība ļāvusi veiksmīgi koordinēt gan filmēšanas procesu, gan jauniešu zināšanu papildināšanu kino jomā. Projekta ietvaros tapusi 33 minūšu gara dokumentālā filma, kā arī jauniešiem organizētas kopumā 4 meistarklases par kino režiju, aktiermeistarību, sižeta veidošanu, montāžu un filmas audio noformējumu tādu kino jomas profesionāļu vadībā kā Pēteris Krilovs, Armands Začs, Dainis Juraga un Aleksandrs Grebņevs.
Publicitātes foto Filma tiešsaistē būs skatāma no 20. janvāra plkst. 10:00 muzeja mājaslapā www.gulbenesmuzejs.lv un www.facebook.com/Gulbenesmuzejs. Projekts “Uguns dzelzi mīkstu taisa” tiek īstenots ar Vidzemes plānošanas reģiona un Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu, līdzfinansē Gulbenes novada pašvaldība. Informāciju sagatavoja:
Sabiedrības aptauja organizēta no 2020. gada 26. novembra līdz 30. decembrim. Balsošana vienlaikus norisinājās elektroniski un klātienē vairākās pašvaldībās, klientu apkalpošanas centros un bibliotēkās. Aptaujā tika lūgts atzīmēt no vienas līdz četrām būtiskākajām kultūras jomām. Kā svarīgākās visvairāk atzīmētas un konkursa nolikumā tiks iekļautas – bērnu un jauniešu kvalitatīva iesaiste kultūras procesos, Vidzemes reģiona vienotais kultūras un dabas mantojums, profesionālās nacionālās un starptautiskās mākslas un kultūras pieejamība Vidzemē un kultūras jaunrade. Papildus aptaujā iekļautajiem formulējumiem, iedzīvotāji vairākkārt norādījuši to, cik svarīga ir visu vecuma grupu iesaiste kultūras procesos, nevalstisko organizāciju iesaiste, atzīmējuši vietējās kopienas nozīmi savas dzīves vietas un personības veidošanā, kā arī kultūras notikumu pieejamību no centra un pilsētām attālākos reģionos, kas Vidzemē ir īpaši svarīgi. Šāda aptauja īstenota jau otro gadu. Pagājušajā gadā viedokli pauda 726 iedzīvotāji. Papildus, pamatojoties uz vidzemnieku ieteikumiem, šogad tika izveidota jauna tematiskā prioritāte – sabiedrības iesaiste un kultūrizglītība. Vidzemes plānošanas reģions saredz, ka līdz ar sabiedrības iesaisti kultūras prioritāro jomu noteikšanā, konkursam iesniegtie projekti kļūs daudzveidīgāki un arī iedzīvotāju interesēm atbilstošāki.
Vidzemes plānošanas reģions jau 14. gadu gatavojas realizēt Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) un AS “Latvijas valsts meži” atbalstīto kultūras programmu reģionos, kurā iespējams pretendēt uz finansējumu kultūras projektu īstenošanai. Programmas mērķis ir veicināt līdzsvarotu visu kultūras un mākslas nozaru jaunrades attīstību un kultūras mantojuma saglabāšanu valstī. 2020. gadā konkursam “Vidzemes kultūras programma” pavisam tika pieteikti 149 projekti par kopējo summu 637 373 EUR. Atbalstīti – 69 projekti, sadalot konkursā pieejamo finansējumu 143 000 EUR apmērām. Konkursā apstiprinātie projektu pieteikumi tika balstīti uz sabiedrības noteiktajām prioritātēm. Vairāk par īstenotajiem pasākumiem un aktivitātēm: http://www.vidzeme.lv/lv/vidzemes_kulturas_programma. Sabiedrības aptauja īstenota projekta “Līdzdalības budžeta procesa attīstība Baltijas jūras reģionā” (EmPaci) Baltijas jūras reģiona transnacionālās sadarbības programmas 2014.-2020. gadam ietvaros, ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda atbalstu. Tā mērķis ir veicināt pilsonisko līdzdalību un veidot sociālās saites pašvaldībās, izplatīt ideju par līdzdalības budžeta veidošanu un projekta labajām praksēm Baltijas jūras reģionā. Vairāk informācijas: https://bit.ly/30hOMvy Informāciju sagatavoja: Ieva Bīviņa, Vidzemes plānošanas reģiona sabiedrisko attiecību speciāliste, ieva.bivina PIE vidzeme PUNKTS lv.
Koncertu cikls “Pērles kabatā” iepazīstina ar Latvijas Nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā iekļautām vērtībām – tautas mūzikas instrumentu spēles tradīcijām. Piecos tiešsaistes koncertos iespējams iepazīt Pēterburgas ermoņiku, caurspēlējamās un dūru cītaras, Ieviņa ermoņikas un mazo bundziņu spēli. Pērles, kas paslēptas kabatā, iemirdzas tad, kad tiek izceltas gaismā, pārsteidzot citus un priecējot pašu prasmju pārmantotāju. Biedrības “Skaņumāja” organizētajā tautas mūzikas koncertu ciklā “Pērles kabatā” iespējams uzzināt, kā Latvijas Nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā iekļautās muzicēšanas prasmes tiek uzturētas dzīvā tradīcijā, kas ir viens no nosacījumiem, lai šīs prasmes tiktu iekļautas sarakstā. Koncertu ciklu atklāj tā idejas autors, etnomuzikologs Ilmārs Pumpurs: “Nemateriālais kultūras mantojums – tās ir prasmes, kas ir saglabājušās ilgākā laika gaitā un joprojām tiek uzturētas dzīvas. Joprojām ir cilvēki, kas labprāt tās apgūst un ar tām nodarbojas ikdienā. Mūzikas instrumentu spēle ir viena no šīm prasmēm, kuras mēs Latvijā atzīstam par krāsainu papildinājumu mūsu kultūrvidei.” Koncertos piedalās gan tautas muzikanti, kas spēles prasmes pārmantojuši dzīvā tradīcijā ģimenē vai vietējā kopienā, gan mūsdienu spēlmaņi, kas tās apguvuši pašmācībā vai biedrības “Skaņumāja” organizētajos tautas mūzikas instrumentu spēles kursos. Tādējādi koncertu skatītājiem ir iespēja novērtēt, kā mūsdienās nemateriālā kultūras mantojuma prasmes tiek koptas, attīstītas un saglabātas dzīvā tradīcijā. Savā pieredzē dalās viens no koncerta dalībniekiem, Pēterburgas ermoņiku spēlmanis Pēteris Justs: “Aprunājos ar profesionāli, jautājot, vai tāds sirmiem matiem vēl var iemācīties? Viņš saka, droši! Un te, Skaņumājā, valda tāda laba aura, vienmēr tieku atbalstīts un iedrošināts. Bet sāku spēlēt spīta pēc – domāju, vai tad mans tētis bija daudz gudrāks par mani, ka viņš mācēja spēlēt šo sarežģīto instrumentu? Zinātāji piekritīs, ka šīs nav parastas ermoņikas – grūti spēlēt. Bet kaut kā pamazām laužos uz priekšu.” Līdzās Latgalei tradicionālo Pēterburgas ermoņiku un mazo bundziņu, kas Latgalē zināmas kā bubyns, spēlei, koncertos iespējams dzirdēt arī savulaik Latvijā izgatavotās un Vidzemē tik iecienītās Ieviņa ermoņikas un retāk plašākai sabiedrībai zināmās caurspēlējamās cītaras un dūru cītaras, kas piedzīvojušas jaunu tradīcijas atdzimšanu tautas mūzikas kapelās daudzviet Latvijā. Jau kopš saraksta izveides biedrība “Skaņumāja” mērķtiecīgi strādā, lai arvien jaunas muzikālās prasmes tiktu atzītas par Latvijas Nemateriālo kultūras mantojumu. Ar muzicēšanas prasmēm saraksts tika papildināts jau tā pirmajā gadā, 2017. gadā iekļaujot Latgales mazo bundziņu spēles prasmes un Ieviņa tipa ermoņiku būvēšanas un spēlēšanas tradīciju. Bet nupat 2020. gada nogalē nemateriālā kultūras mantojuma saraksts tika papildināts ar dūru cītaras būvēšanas un spēles tradīciju.
Koncertu cikls “Pērles kabatā” skatāms biedrības “Skaņumāja” sociālā tīklā “YouTube” kontā un brīvi pieejams ikvienam latviešu tautas mūzikas interesentam visā pasaulē.
Koncertu cikla "Pērles kabatā" programma:
Pēterburgas ermoņikas. Piedalās: Alberts Mednis, Oskars Patjanko, Ilona Dzērve-Tālute, Austra Eriņa, Pēteris Justs, Irēna Skrinda, Lauris Neikens un Andris Rutkis.
Caurspēlējamās cītaras. Piedalās: Valters Reiznieks, Ilmārs Pumpurs, tautas muzikanti “Ziemeļmala” (Valters Reiznieks, Estere Eglīte, Annija Petrušova, Dana Silāja).
Ieviņa ermoņikas. Piedalās: Oskars Patjanko, Juris Golvers, Valdis Andersons, tautas mūzikas grupa “Brička” (Līga Broduža, Līva Priede, Andris Rutkovskis).
Dūru cītaras. Piedalās: Juris Golvers, Valdis Andersons, Valters Reiznieks, Reinis Noviks, Inga Stafecka, Rasma Igaune, Gunārs Igaunis, kapela “Hāgenskalna muzikanti” (Sandra Lipska, Zane Kriumane, Rolands Zelčs, Ilmārs Pumpurs).
Mazās bundziņas (latgaliski: bubyns). Piedalās: “Skaņumājas muzikanti” (Sandra Lipska, Ilmārs Pumpurs, Alma Pumpure), folkloras kopa “Josta” (Indra Jaundāldere, Ilze Vecmane, Īra Ārberga, Anatolijs Onckulis), tautas mūzikas grupa “Brička” (Līga Broduža, Līva Priede, Andris Rutkovskis).
Koncertu ciklu veidojusi biedrība “Skaņumāja” ar Valsts Kultūrkapitāla fonda "Vidzemes kultūras programma 2020" atbalstu, ko finansē VAS "Latvijas valsts meži" un atbalsta Vidzemes plānošanas reģions.
Sagatavoja: Jānis Dzimtais, biedrības “Skaņumāja” sabiedrisko attiecību speciālists. |
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Pagājušā gada izskaņā noslēdzās Valsts kultūrkapitāla fonda un akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži” atbalstītās “Vidzemes kultūras programmas 2020” projektu realizācija. Jau trīspadsmito gadu programmas ietvaros no 2020. gada maija līdz decembrim tika īstenoti dažādi kultūras pasākumi, kuros iesaistīti kultūrvēsturiskā Vidzemes novada iedzīvotāji. 2020. gadā, tāpat kā iepriekš, “Vidzemes kultūras programmas” (VKP) mērķis bija nodrošināt līdzsvarotu, daudzveidīgu un kvalitatīvu kultūras procesu un tā pieejamību Vidzemē, saglabājot un attīstot Vidzemes novadam raksturīgās vērtības, tradīcijas un kultūrvidi. Pagājušajā gadā VKP prioritātes tika noteiktas pēc sabiedrības balsojuma, kopā saņemot pavisam 726 balsis.
Gulbenes novada vidusskola sadarbībā ar Gulbenes novada vēstures un mākslas muzeju (turpmāk tekstā - muzejs) 9 mēnešu garumā realizējusi Vidzemes kultūras programmas 2020 finansētu projektu “Uguns dzelzi mīkstu taisa”. Projekta mērķis bija dokumentālajā filmā iemūžināt Gulbenes novada cilvēku liecības par dalību barikādēs, filmēšanas procesā iesaistot gan novada jauniešus, gan kino jomas profesionāļus.
Pērnā gada izskaņā Vidzemes plānošanas reģions izsludināja aptauju, lai noskaidrotu vidzemnieku viedokli par to, kādām kultūras jomām būtu jāsaņem finansējums Vidzemes kultūras programmas ietvaros. 1004 vidzemnieki izteikuši viedokli un vislielāko atbalstu saņēmušās prioritātes tiks iekļautas jaunajā konkursa nolikumā, definējot jomas, kurās varēs iesniegt kultūras projektus, ja Vidzemes plānošanas reģions arī šogad iegūs iespēju īstenot konkursu Vidzemē.
