.png)
|
Arhīva kalendārs
Projekta aktivitāšu ietvaros Madonas reģiona profesionālās ievirzes mākslas skolu pedagogi ir tikušies vairākās praktiskajās darbnīcās. Darbnīcu aktivitātes interesenti var aplūkot sociālā tīkla Facebook profilā: https://www.facebook.com/madona.lv. Darbnīcu vadītāji ir arī sagatavojuši iedvesmas darba lapas attālinātam darbam par dažādām projekta aktivitātēs iekļautajām tēmām – keramika, dizaina objektu izgatavošana, tekstils, mode, vizuālā komunikācija. Projektā ietvertajām aktivitātēm iezīmēta viena kopējā tēma – Gaisma. Biedrības izsludinātajā radošo darbu konkursā “Gaismas rādiusā” piedalījušies 150 audzēkņi no astoņām Latvijas mākslas skolām (Aizputes Mākslas skolas, Cēsu pilsētas Mākslas skolas, Ērgļu Mākslas un mūzikas skolas, Siguldas Mākslu skolas “Baltais flīģelis”, Ķekavas Mākslas skolas, Jura Soikāna Ludzas mākslas skolas, Jāņa Simsona Madonas mākslas skolas, Carnikavas Mūzikas un mākslas skolas, Aizputes Mākslas skolas, Varakļānu Mūzikas un mākslas skolas un Ludzas Bērnu un jauniešu centra). Iesūtītie darbi šobrīd apskatāmi Madonas novada pašvaldības ēkā, tiek gatavots iespiešanai konkursa laureātu kalendārs 2021. gadam, kā arī veidota izstādes versija aplūkošanai āra apstākļos.
Projekts “Mēs esam par” noslēgsies ar vairākām aktivitātēm. 3.decembrī notiks metodiskā diena profesionālās ievirzes pedagogiem platformā Zoom. Programmā paredzēts dalīties ar iedvesmas stāstiem par projekta aktivitātēm, kā arī plānota tikšanās ar Madonas novada pašvaldības izglītības nodaļas vadītāju Solvitu Seržāni, lai viņa pastāstītu un kopīgi apspriestu, kāds pēc administratīvi teritoriālās reformas būs profesionālās ievirzes mākslas skolu darbs apvienotā Madonas novadā. Semināra dienā paredzēta tikšanās ar iedvesmojošu personību Raimondu Plataci. Sarunas tēma būs “Kas ir dizains?”. Projekta laikā sadarbībā ar Madonas novadpētniecības un mākslas muzeju izveidotas vairākas spēles par tēmu “No skaliņa līdz elektrībai”, tās būs pieejamas interesentiem pēc 12. decembra. Projekta noslēgumā 12. decembrī pie Jāņa Simsona Madonas mākslas skolas varēs vērot gaismas instalāciju izstādi, kā arī video ierakstā būs aplūkojami modes darbnīcā tapušie tērpi un aksesuāri. Informāciju sagatavojusi: Kristīne Šulce, projekta vadītāja.
Latvijas Mākslinieku savienībai 2020. gads ir nozīmīgs neformālās izglītības jomā ar radošo darbnīcu ciklu “MANTO. ZĪMĒ. ĢIPSĒ”. Cikls veidots, lai nodarbību dalībniekiem sniegtu ieskatu apkaimes kultūras mantojumā, tēlniecībā un arhitektūrā. Radošajā nodarbībā “Vilku mēnesī velkam vilku” būs iespēja iepazīt radošas izpausmes, veicot vilka tēla cilnī veidošanu ģipsī un tā papīra nospieduma izveidi dobspiedes tehnikā. Darbnīcas nosaukums ir veidots kā darbnīcas uzdevums – mīkla, vārdu spēle, kas semantiski norāda uz norises laika etnogrāfisko saikni ar bijušā Gaujienas muižas īpašnieka uzvārdu.
LMS radošajā nodarbībā, ievērojot valstī noteiktās epidemioloģiskās drošības prasības, mākslas dažādās izpausmes palīdzēs izzināt LMS prezidents, tēlnieks Igors Dobičins, mākslinieces un pedagoģes – Ineta Riepniece, Māra Kārkliņa, Dace Lazdiņa, Vizbulīte Jaukule. Nodarbības noslēgumā norisināsies dalībnieku izstāde un labāko darbu autoru apbalvošana. Latvijas Mākslinieku savienības radošās darbnīcas “MANTO. ZĪMĒ. ĢIPSĒ” atbalsta Vidzemes plānošanas reģions, Valsts kultūrkapitāla fonds, akciju sabiedrība „Latvijas valsts meži”, Apes novads, Gaujienas mūzikas un mākslas skola. Informāciju sagatavojis: Igors Dobičins, Latvijas Mākslinieku savienības prezidents.
Nacionālajā nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā no Vidzemes muzikālajām tradīcijām šobrīd iekļauta Ieviņa ermoņiku spēles tradīcija, caurspēlējamās cītaras spēle un dūru cītaras būvēšanas un spēles tradīcija. Zoom formātā notikušā apaļā galda dalībnieki – Latvijas Nacionālā kultūras centra Nemateriālā kultūras mantojuma eksperte Gita Lancere, folkloriste, filozofe, bērnu folkloras kustības „Pulkā eimu, pulkā teku” organizētāja Māra Mellēna un etnomuzikologs, seno instrumentu izgatavotājs Ilmārs Pumpurs – diskutēs par to, ko vērtības kopšanai un saglabāšanai sniedz iekļaušana šajā sarakstā; vai var uzskatīt, ka Vidzemes muzikālo tradīciju lietpratēji jeb meistari tiek pietiekami apzināti, novērtēti, aizsargāti un atbalstīti; kā veicināt tradicionālo instrumentu spēles apgūšanu skolās un kādām Vidzemes vērtībām vēl būtu vieta šajā sarakstā.
Kapelas „Ieviņas” dibinātājs, seno instrumentu meistars Valdis Andersons pats ir rekonstruējis šo Vidzemei raksturīgo mūzikas instrumentu, kas iekļauts Nacionālajā nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā. Foto: A. Krauze. „Lai mūzikas instrumentu spēles saglabāšanu nodrošinātu daudzmaz pietiekamā līmenī, beidzot jāpanāk tas, lai tradicionālā mūzika ienāk mūzikas skolās ne tikai kā fakultatīvs priekšmets – folkloras ansamblis vai pulciņš –, bet arī specializēts mācību priekšmets, kas gan arī no pasniedzēja prasītu specializētas zināšanas,” uzskata etnomuzikologs, seno instrumentu izgatavotājs, biedrības „Skaņumāja” pārstāvis Ilmārs Pumpurs. Savukārt folkloriste, filozofe, bērnu folkloras kustības „Pulkā eimu, pulkā teku” organizētāja Māra Mellēna uzsver: „Jaunajā kompetenču izglītībā parādās tas pats jautājums, kas bija 80. gadu sākumā – ka profesionālā māksla nav augstāka vērtība par tradicionālo mākslu – tautasdziesma nav avots profesionālajai mūzikai, bet ir līdzvērtīga kultūrvides daļa.” Informāciju sagatavoja A. Bormane
Bērnu darbi eksponēti kopā ar gleznu fotogrāfijām no Mālpils plenēra izstādes, kas iedvesmoja bērnus uz viņu radošo veikumu. Darbnīcas un izstāde tiek rīkotas ar Valsts Kultūrkapitāla fonda un Latvijas Valsts mežu finansētās Vidzemes kultūras programmas un Mālpils novada domes atbalstu. Informāciju sagatavojusi: projekta vadītāja Ērika Zutere, zutere PIE gmail PUNKTS com, tel. 29467668
Šī projekta mērķis ir ar inovatīviem līdzekļiem izstāstīt Alūksnes viduslaiku pils vēstures stāstu, saglabājot ēkas kultūrvēsturiskās vērtības, kā arī izveidot funkcionālu, mūsdienu prasībām atbilstošu pakalpojumu, nodrošinot atjaunotā kultūras mantojuma ilgtermiņa darbību. Kā zināms, šī gada sākumā Alūksnes ezera lielākajā salā – Pilssalā – noslēdzās Alūksnes viduslaiku pils Dienvidu torņa pārbūve Eiropas Reģionālās attīstības fonda projektā “Gaismas ceļš caur gadsimtiem”. Lai apmeklētājiem saistošā un interesantā veidā parādītu šo objektu, sagatavots mūsdienu digitalizācijas laikmetam atbilstoša piedāvājuma plāns ar inovatīvu pieeju - iedarbojoties uz vairākiem maņu orgāniem vienlaikus, tiks radīts spēcīgs piedzīvojums, kas ļaus vēl ilgi pēc objekta apmeklējuma gremdēties pieredzētajā un ilgoties pēc līdzīga baudījuma. - Torņa ekspozīcijas pamata komponente ir stāsts, kura iedarbība sakņojas mūzikā, dziedājumā. Projekts paredz radīt stāstu par Marienburgas pils brāļiem - torņiem, kurā tie pārtop reālās, cauri gadsimtiem dzīvojušās un dzīvojošās būtnēs, par tēliem, kuros spējam tvert cilvēces universālās kaislības, izjūtas un vērtības, - stāsta Dienvidu torņa atjaunošanas un ekspozīcijas izveides projektu vadītāja, Alūksnes novada pašvaldības projektu vadītāja Sanita Adlere. Īstenojot izstrādāto ekspozīciju, aptuveni 40 minūtes garā apmeklējuma laikā apmeklētājs caur skaņu un dziedājumu tiks virzīts no torņa pirmā līdz trešajam stāvam. Pirmais stāvs apmeklētājam stāstīs par tumšo pamatu, sākotni un ikdienu, otrajā valdīs dinamika, tas vēstīs par kaujām un izlietajām asinīm, savukārt trešais stāvs būs ekspozīcijas kulminācija, kur valdīs kaislības un apskaidrība. Atpakaļceļā lejup apmeklētāju pavadīs gaišums un cerība, no vēsturiskā sajūtu ceļojuma atgriežot mūsdienu pasaulē. Kopējās ekspozīcijas tehniskā projekta izmaksas ir 11979,00 EUR ar PVN, tai skaitā 5324,00 EUR ir Valsts kultūrkapitāla fonda piešķirtais finansējums, pārējais ir Alūksnes novada pašvaldības budžeta finansējums. FOTO: Alūksnes viduslaiku pils Dienvidu tornis pēc pārbūves Riharda Rožkalna (drona), Evitas Aplokas foto
Sagatavoja: Evita APLOKA, Alūksnes novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Tālruņi: 64381502; 26646749 evita.aploka PIE aluksne PUNKTS lv
Par igauņu un latviešu kultūras mijiedarbību vislabāk var pastāstīt Veclaicenes tautas nama vadītāja Maija Rozīte, kura ir ne tikai pierobežas kultūras norišu plānotāja, bet arī dalībniece. Foto: Loreta Jargane, “Alūksnes un Malienas Ziņas” Par sadarbību ar kaimiņiem – igauņiem publikācijā stāsta cilvēks, kurš pats ir gan šīs sadarbības organizētājs daudzu gadu garumā, gan arī sadarbības pasākumu dalībnieks, un pats arī kaimiņtautu mijiedarbības rosinātājs, proti, Veclaicenes tautas nama vadītāja Maija Rozīte. Vai zināt, ka daudzi veclaicenieši runā igauniski, kaimiņu mēlē arī dzied un mācās kaimiņu deju soļus? To uzzināsiet arī īpašā videostāstā. Tāpat publikācijā saulītē celsim abām tautām tik nozīmīgos dziesmu un deju svētkus, kuros abpus robežas ir piedalījušies gan latvieši, gan igauņi. Ar īpašu prieku stāstām, ka pierobežas kultūras mijiedarbība notiek arī visu paaudžu līmeņos – arī par to videostāstā.
Par abu tautu kopīgajiem pasākumiem, sadarbību Veclaicenē apkopots izziņas materiāls, kas pieejams Veclaicenes tautas namā. Foto: Loreta Jargane, “Alūksnes un Malienas Ziņas” Šis būs noslēdzošais raksts stāstu sērijā par mūspuses unikālajām tradīcijām. Šogad kopumā tapušas astoņas publikācijas laikrakstā un portālā, gan stāstu, gan multimediālā formā, saglabājot un popularizējot liecības par mūsu kopējo unikālo nemateriālās kultūras mantojumu. Kādas ir kultūras un tradīciju saglabāšanas aktivitātes mūspusē, kas ir cilvēki un organizācijas, kas tradīciju nes no paaudzes paaudzē, kā to mūsdienās iedzīvina? Par to laikraksts “Alūksnes un Malienas Ziņas” un portāls “Alūksniešiem.lv” šogad vēstīja saviem lasītājiem, veidojot vērtīgus izziņas materiālus. Projekts “Unikālas kultūras tradīcijas Alūksnes un Apes novadu pierobežā” tiek īstenots ar Vidzemes plānošanas reģiona un Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu. Informāciju sagatavoja:
Kocēnu novada dome, saņemot atbalstu Vidzemes plānošanas reģiona organizētajā projektu konkursā “Vidzemes kultūras programma 2020”, ir pārizdevusi Latvijā pirmo pavārgrāmatu “Tā pirmā pavāru grāmata, no vāces grāmatām pārtulkota”. Balstoties uz lielo interesi par grāmatas iegādi, 2020. gada nogalē izdots jau otrais grāmatas papildizdevums un to iespējams iegādāties arī "Jānis Roze" grāmatnīcās Valmierā, Rīgā un arī internetā. Grāmatu iespējams iegādāties arī Kocēnu novada pagastu pārvalžu kasēs - Bērzaines, Dikļu, Kocēnu, Vaidavas un Zilākalna pagastos, kā arī jaunizveidotajā Zilākalna kultūrvēstures un apmeklētāju centrā Zilākalna pagastā. Pavārgrāmatu iespējams iegādāties arī attālināti un saņemt izmantojot Latvijas pasta pakalpojumus. Par grāmatas iegādi attālināti aicinām sazināties ar Kocēnu novada domes galveno kasieri Līgu Māliņu rakstot uz liga.malina PIE kocenunovads PUNKTS lv. Vienas grāmatas cena ir 15 EUR. Latvijā pirmo pavārgrāmatu no vācu valodas iztulkoja un 1795. gadā Rubenes drukātavā izdeva Rubenes luterāņu draudzes mācītājs Kristofs Harders. Tā atklāja muižniecības dzīves smalkumus, domājot par latviešu tautības muižu pavāriem un pavārēm. Pavārgrāmatas oriģināls pieejams pētniekiem vien trīs eksemplāros Latvijas Nacionālās bibliotēkas Reto grāmatu un rokrakstu nodaļā un Latvijas Universitātes Akadēmiskās bibliotēkas Rokrakstu un reto grāmatu krājumā. Projekta “Grāmatas "Tā pirmā pavāru grāmata, no vāces grāmatām pārtulkota" izdošana” kopējās izmaksas ir 6770,18 eiro, no kuriem 3221,00 eiro ir Vidzemes plānošanas reģiona un Valsts Kultūrkapitāla fonda finansējums, atlikusī izmaksu daļa ir Kocēnu novada domes līdzfinansējums. Informāciju sagatavojis: Kristers Blūms Kocēnu novada domes Attīstības nodaļas Sabiedrisko attiecību speciālists Mob.tel.: 27333921 E-pasts: kristers.blums PIE kocenunovads PUNKTS lv
Imants Pulkstenis dzīvo Madonas novada Praulienā, ir strādājis LTS - Latgales televīzijas sabiedrībā un Valmieras TV par video operatoru. Sākot ar 1991. gadu, 14 darba gadu laikā ir sakrāti video materiāli par Madonas un blakus novadu attīstību, pāreju no sociālisma uz kapitālismu. Arhīvs sevī ietver arī festivāla Sinepes un Medus un Ģitāristu sesijas koncertus, meistarklases, raidījumus. Video arhīvs sākas ar ar senākajiem VHS ierakstiem, tie ir "darba materiāli", no kuriem sadarbībā ar korespondenti Inesi Elsiņu, dzimušu Andersoni, tika veidoti sižeti LTS. Amatieru - VHS formāts ir "laika zoba" apdraudēts, tas var neatgriezeniski pazust.
Digitalizēšanas rezultāts ir ievietots un apskatāms YouTube platformā zem nosaukuma - Imanta Pulksteņa arhīvs. Tas ir pieejams ikvienam pasaules iedzīvotājam ilgā lietošanas laika posmā. Arhīvs ir nozīmīga kultūrvēsturiska liecība par valsts veidošanās procesiem un to gaitu Madonas novadā un valstī. Tas nes audiovizuālas liecības par Trešās atmodas cilvēkiem un notikumiem kultūrā, mākslā, medicīnā, izglītībā, uzņēmējdarbībā, teritoriālās reformas gaitu u.c. Digitalizēšana un augšuplāde turpinās. Imanta Pulksteņa arhīvā glabājas materiāli 8 dažādos informācijas nesējos, formātos - VHS; S-VHS; Video-8; HI-8; Digital-8; Mini DV; DVCam; BetaCam un DVD ar kopējo hronometrāžu aptuveni 1820 stundas, tā vēsturiskā un materiālā vērtība ir liela un augoša. Video arhīvs ģeogrāfiski aptver Madonu, Madonas rajona pagastus, pilsētas, kā arī blakus rajonu notikumus. VHS kasetēm draud sadrupšanas sindroms, tekošais laiks nenāk tiem par labu. Atsevišķa arhīva sadaļa ir festivāla raidījumi „Sinepes un Medus” 14 gadu garumā, kur ir sastopamas unikālas uzstāšanās no deviņdesmito un divtūkstošo sākuma gadu Latvijas rokmūzikas pērlēm. ievērojamu arhīva daļu aizņem Ģitāristu sesijas meistarklases un koncerti, daži filmēti daudzkameru režīmā un straumēti internetā. Latviešu sakāmvārds teic - Darbs dara darītāju! Lai sāktu arhīva digitalizēšanu un tos publiskotu bija vajadzīgas daudzas tikšanās, sarunas un konsultācijas ar speciālistiem. Uzkrājās pieredze, digitalizācijas darbi prasīja telpas iekārtošanu, jaudīgas datortehnikas, servera, informācijas nesēju iegādi, saslēgumus. Konsultācijas sniedza Kārlis Kumsārs, novada datorspeciālisti Edgars Veips, Ingars Lauva, pieredzējis TV3 video tehniķis Didzis Pučs, projektu vadītāja Linda Miščenkova un Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīva direktore Dace Bušante. Apjomīgajam darbam papildus finansējums tiek lūgts no Madonas novada pašvaldības. Pirmais posms ietver sevī VHS videomateriālu digitalizāciju no 1991. līdz 1995. gadam un festivāla Sinepes un Medus koncertus filmētus BetaCam formātā. Paredzētais darba rezultāts - 400 arhīva stundu aprakstīšana un publiskošana. Darbs pie augšupielādes joprojām turpinās. Process kopā aizņems vairāk kā 800 st. rūpīga arhivēšanas darba. Video digitalizēšana ir laika ietilpīgs pasākums. Pirms to ievieto YouTube platformā tika veikti priekšdarbi. Vispirms digitalizēšana .avi failā un aprakstīšana, sekoja informācijas ievadīšana programmā Exel, tad video tiek augšupielādēts un publiskots You Tube kanālā. Viena sižeta digitalizācija, aprakstīšana un augšupielāde vidēji prasa divas stundas. Video materiālu augšupielādes procesā YouTube platformā radās sarežģījumi. Atklājās faila apjoma ierobežojumi, "robots" neļāva publicēt klipus, kuri saistās ar autortiesībām, mājsaimniecībā notika neparedzēts elektrības pārrāvums. Problēmas tika atrisinātas, tika atrasts optiskā kabeļa pieslēgums, video arhīva lietošana testa režīmā ir sākusies You Tube - Imanta Pulksteņa arhīvs.
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Madonas Mākslas skolas atbalsta biedrība īsteno Latvijas valsts mežu un Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstītās Vidzemes kultūras programmas 2020 projektu konkursa projektu “Mēs esam PAR”.
Šā gada 4. decembrī no plkst. 13.00 līdz 16.00 Gaujienas mūzikas un mākslas skolā, Gaujienas pagastā, Apes novadā, norisināsies Latvijas Mākslinieku savienības (LMS) rīkotā vizuālās mākslas radošo darbnīcu cikla “MANTO. ZĪMĒ. ĢIPSĒ” noslēdzošā nodarbība “Vilku mēnesī velkam vilku”. Radošā nodarbība paredzēta kā mākslinieciska neformālās izglītības aktivitāte, kurā piedalīsies Gaujienas mūzikas un mākslas skolas audzēkņi. 
Piektdien, 11. decembrī, laikrakstā „Latvijas Avīze” un vēlāk arī interneta portālā „LA.LV.” varēs lasīt žurnālistes Anitas Bormanes organizēto un vadīto tiešsaistes diskusiju "Vidzemes dziedāšanas un muzicēšanas tradīcijas Nacionālajā nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā: pozicionējums, ieguvumi un perspektīvas", kas tapusi Valsts Kultūrkapitāla fonda "Vidzemes kultūras programma 2020" ietvaros, ko finansē VAS "Latvijas valsts meži" un atbalsta Vidzemes plānošanas reģions.
No 8. decembra Allažu pamatskolas pirmsskolas izglītības grupās skatāma bērnu darbu pop-up izstāde. Izstādes darbi tika radīti radošajās darbnīcās Mālpilī projekta “Vidzemes ainava tuvplānā. Pieskāriens” ietvaros.
Ar Valsts kultūrkapitāla fonda līdzfinansējumu ir izstrādāts Alūksnes viduslaiku pils Dienvidu torņa dizaina ekspozīcijas projekts “MARIENBURGAS ASTOTAIS BRĀLIS”.
Laikraksts Alūksnes un Apes novadiem “Alūksnes un Malienas Ziņas” un portāls “Alūksniešiem.lv” turpina īsteno projektu “Unikālas kultūras tradīcijas Alūksnes un Apes novadu pierobežā”. Nākamais un noslēdzošais stāsts būs piektdienas, 18. decembra numurā, kurā stāstīsim par igauņu un latviešu kultūras mijiedarbību un abu tautu kopīgajiem pasākumiem, sadarbību Veclaicenē.
Pateicoties Valsts Kultūrkapitāla fonda un Vidzemes Plānošanas reģiona atbalstam notikusi Imanta Pulksteņa video arhīva "Pārmaiņu laika digitalizācija" pirmā posma realizācija.