.png)
|
Arhīva kalendārs
Projekta “Stāmerienas pils romantisma meistarklases” NOSLĒGUMA STUNDĀ ar LEĢENDU stāstiem par pils vēsturi, iemītniekiem, notikumiem jaunieši dalījās pili notiekošajā Leģendu naktī.
30. un 31.oktobrī Stāmerienas pilī LEĢENDU meistarklasē jaunietes “pavēra durvis” zināšanām, KĀ atrast, saklausīt, uzzināt vēsturiskus notikumus, izpētīt dzīvesveidu, likteņstāstus aizrautīgas Stāmerienas pils pētnieces, tūrisma speciālistes Ingas Lapses vadībā.
Stāmerienas pils jau ietinās vakara krēslā, kad pilī iededzās klusinātais apgaismojums, maigu gaismu radīja sveces, šad un tad ieskanējās romantiska mūzika. Iedziļinoties pils iemītnieku likteņos, pils sienas, šķiet, “atvērās” domu lidojumam par nezināmo, nepiedzīvoto laiku. Vēlāk, pils zālē, uzklausot I.Lapses interesantos, dokumentālos-arhīvos un periodikās atrastos, stāstus par Volfu dzimtas likteņiem, sazarojumu un radītajām kultūras vērtībām visā Eiropā, pieauga vietas vērtība un atskārsme-ak, cik daudz mēs nezinām! Akcentējot Aleksandras Volfas un viņa vīra Džuzepes Tomazi di Lampedūzas dzīves stāstus, kas lika rasties romānam GEPARDS (un pēc tā- arī daudzām grāmatām un filmām), jaunieši izzināja veidus, kā pētīt, kādus pieejamos interneta resursus izmantot, ar kādiem “atslēgas vārdiem” meklēt informāciju. Tika apmeklēta arī Stāmerienas bibliotēka, kur Spodra Kaļva dalījās ar novadpētniecības darbā iegūtajiem materiāliem. Protams, visinteresantākie ir “dzīvie” atmiņu stāsti, tāpēc meitenes iejutās arī leģendu pētnieku lomā, intervējot divus pārus, kam atmiņu un zināšanu pūrā ir reālie stāsti no pils vēstures. Līga un Leonīds Brosovi dalījās atmiņās par laikiem, kad, mazi būdami, paši satikuši baronesi Aleksandru, kāda izskatījusies viņa un kādas -pils telpas; kas risinājies pils telpās padomju gados. Savukārt Gunārs un Gaida Vīksniņi stāstīja savu radinieku un citu stāmerieniešu stāstus par piedzīvoto pilī baronu laikos. Sestdienas vakarā, kad pils uzņēma Leģendu nakts pasākuma apmeklētājus (ievērojot visus valstī noteiktos drošības pasākumus Covid 19 saistībā), meitenes jau dalījās ar uzklausītajiem stāstiem, vienlaikus apliecinot, ka radusies milzīga interese uzzināt vairāk! Noslēguma stundas rezumējumā jaunietes izteica vēlēšanos nākamgad, skolēnu vasaras brīvdienās, būt par pils gidēm. Jau novembrī aicinām pilī apmeklēt projekta “Stāmerienas pils romantisma meistarklases” FOTO IZSTĀDI, kas liek ieraudzīt brīnišķu mirkļa tvērumu- mūsdienu romantismu vēsturiskā vidē.
Projekts “Stāmerienas pils romantisma meistarklases” noslēdzies un jaunieši, kas darbojās meistarklasēs, ir atvēruši sirds un prāta logu zināšanām, iedvesmai un nākotnes perspektīvām. Vienlaikus attīstot savstarpējo sadarbību, attīstot savu talantus un spējas, sapratuši, ka viss mūsdienīgais sakņojas vēsturē!
Edīte Siļķēna, Gulbenes novada pašvaldības ATPN projektu vadītāja
Projektu “STĀMERIENAS PILS ROMANTISMA MEISTARKLASES” finansē:
Mālpils Mūzikas un mākslas skola Vidzemes kultūras programmas ietvaros organizēja izstādes apskati un radošas darbnīcas pirmssskolas un skolas vecuma bērniem. Vispirms bērni kopīgi noskaidroja, kas tad īsti ir ainava, Vidzeme un plenērs, kā top gleznas un kā uz tām skatīties. Pēc izstādes apskates, bērni iejūtās detektīvu lomā un mēģināja sameklēt fotografēta fragmenta atrašanos izstādes darbos. Kad ar krāsainu fragmentu atrašanu jau sāka padodiet tīri veikli, tad uzdevums tika sarežģīts – meklējām fragmentu no melnbalta attēla. Noslēgumā bērni iejūtās mākslinieku ādā – uz lapas, kur uzlīmēts kāda darba fragments, bija jāmēģina to turpināt un papildināt veidojot savu Vidzemes ainavu. Pateicoties Vidzemes kultūras programmas atbalstam, bija iespēja strādāt ar kvalitatīviem materiāliem un sasniegt labus rezultātus. Izstādi apmeklēja un tajā darbojās Mālpils PII “Māllēpīte” vecāko grupu audzēkņi, Allažu pamatskolas pirmsskolas izglītības grupas, kā arī Mālpils novada vidusskolas pirmo klašu audzēkņi.
Lai ar bērnu veikumu varētu iepazīties arī viņu ģimenes un citi interesenti, no 13. – 20. novembrim paralēli plenēra izstādei, kultūras nama telpās tiks iekārtota bērnu darbu pop–up Izstāde. Pēc tam daļa izstādes ceļos uz Allažu pamatskolu. Vienlaikus darbnīcas notika Mālpils Mūzikas un mākslas skolas audzēkņiem, savu ainavu zīmējot un gleznojot uz telpiska pamata – kuba, tāpat kā mazajiem, darbu sākot ar iedziļināšanos plenēra izstādē un konkrēta autora darba fragmenta papildināšanu. Mākslas skolas audzēkņu darbus no 4. novembra var apskatīt Mālpils novada vidusskolas bibliotēkā. Darbnīcas un izstādes tiek rīkotas ar Valsts Kultūrkapitāla fonda un Latvijas Valsts mežu finansētās Vidzemes kultūras programmas un Mālpils novada domes atbalstu. Informāciju sagatavojusi: projekta vadītāja Ērika Zutere, zutere PIE gmail PUNKTS com, tel. 29467668.
Izdevniecība “Latvijas Mediji” ir izdevusi biedrības “Kalngalieši” vairāku gadu gaitā rūpīgi apkopotu apkaimes pētījumu – grāmatu “Kalngale – piejūras vējos”. Lauvas tiesu satura veidošanā paveicis kalngalietis ar stāžu – Visvaldis Voins, kurš gadu gaitā apmeklējis visas apkaimes dzimtas un mājas, lai vīzija par seno ciemu starp jūru un Eimuru pļavām izvērstos aizraujošā stāstā – sava laikmeta dokumentējumā. Ar novadpētnieka precizitāti viņš vācis foto liecības un dzimtu sāgas, pats būdams neglābjams optimists, kurš droši tic Kalngales nākotnei. Ciema vēsturē bijuši uzplaukuma un panīkuma gadi – no pajūgiem izdangātā kāpu ceļa, pa kuru zirgi pēdējiem spēkiem vilka ratus un ragavas ar tīkliem uz jūru, līdz augšupejai kolhoza “Ādaži” laikā, kad Kalngalē bija bagātās saimniecības trešā brigāde. No kūpinātām vistiņām un zelta smiltīm liedagā līdz “ubagu lomiem”, kad jūra bija kļuvusi skopa un cieminiekiem pagriezusi muguru. Tomēr visos laikos Kalngalē ir dzīvojuši dvēselē bagāti un ar asu prātu apveltīti cilvēki – par to arī šis stāsts, kas savu dienasgaismu ierauga Latvijas valsts proklamēšanas svētku priekšvakarā. Biedrība “Kalngalieši” ir pateicīga visiem tiem, kas finansiāli un ar vēsturiskajām liecībām atbalstīja grāmatas tapšanu. Kā arī mūsu lielākajiem atbalstītājiem – Vidzemes plānošanas reģionam, Valsts kultūrkapitāla fondam, AS “Latvijas Valsts meži” un Carnikavas novada pašvaldībai, kas palīdzējuši manuskriptam tikt līdz izdevniecībai. Bet vislielākais paldies izdevniecībai “Latvijas Mediji” un projekta vadītājai Jūlijai Dibovskai. Grāmata jau novembra otrajā pusē nonāks pie lasītājiem. Informāciju sagatavojusi: Gunita Dzene.
Noskaidrosim, kāda situācija Vidzemē ir ar bērnu folkloras kopām, kā tās ietekmējis pandēmijas laiks un, kas tām raksturīgs, skatoties pa dažādām teritorijām, ņemot vērā valodas, vai arī kādas citas tradīcijas, piemēram, dziedāšanas veida, īpatnības. Sarunās ar fokloristi, filozofi, bērnu folkloras kustības „Pulkā eimu, pulkā teku” krustmāti Māru Mellēnu, kā arī Ilmāra Gaiša Kokneses vidusskolas folkloras kopas „Tīne” vadītāju Ingunu Žogotu un Lēdurgas folkloras kopas „Putni” vadītāju Ilzi Kļaviņu atklāsim, kas ir vissvarīgākais šīs nemateriālā mantojuma tradīcijas saglabāšanā un kāpēc folkloras kopas vadītāja darbs ir tik nozīmīgs.
„Parasti folkloras kopu vadīšana cilvēkiem ir sirdsdarbs, tomēr vajag jau arī kādu maizes darbu. Līdz ar to laiks ir ierobežots, tomēr tas, kas viņiem ir jāprot un jāizdara, prasa renesanses laikmeta cilvēka vērienu – jāvar bērnam iemācīt stāstīt, dziedāt, dancot, spēlēt instrumentus un vēl to visu salikt kopā,” uzskata M. Mellēna. Eksperte arī teic: ja runājam par noteiktu tradicionālās kultūras izpausmju kopumu, tad Vidzemē tas ir ļoti daudzveidīgs. „Folkloras kopas pārsvarā izveidojas tur, kur ir kāds entuziasts, vilcējs. Dažreiz no tā viena viss arī sākas un veidojas. Arī mums ar bērnu folkloras kopu bija tāpat – kad pārnācu dzīvot uz Koknesi no Ikšķiles, 90. gados bija folkloras kustības vilnis. Skolās daudz kur Latvijā toreiz notika baltās stundas ar folkloras mācību, un arī es biju viena no tiem, kas tās sāka. Kokneses vidusskolā tās ir joprojām,” stāsta Inguna Žogota , Kokneses bērnu folkloras kopas „Tīne” vadītāja, kura koordinē arī bērnu folkloras kustību Piedaugavā. „Mums ir svarīga doma, ka tautas tērps nav noliekams kultūras nama noliktavā un paņemams tikai uz koncertu, jo tad tajā nejūtas brīvi. Brīvi ir tad, ja šo tērpu iedzīvini, padari par savu, ar to dzīvojies,” uzskata Krimuldas novada Lēdurgas kultūras nama folkloras kopas “Putni” vadītāja Ilze Kļaviņa. „Putni” ir atpazīstami visā Latvijā – arī tādēļ, ka valkā 12. gs. arheoloģiskos tērpus, kas ir pašu un vadītājas darināti. Informāciju sagatavojusi: A. Bormane.
Tīmekļa vietnē plašam interesentu lokam pieejamas ekspozīcijas:
Darbs pie tematisko izstāžu plānošanas, sagatavošanas un digitalizēšanas turpinās. Skatiet, lasiet un uzkrājiet zināšanas par Cēsīm un vēsturiskā Cēsu rajona novadu kultūrvērtībām! Informāciju sagatavoja:
Vislabāk par šīm pierobežas pagastam nozīmīgajām vērtībām var pastāstīt Pededzes pagasta tautas nama vadītāja Tatjana Steklova, kura pētījusi tās abas, un Masļeņicā katru gadu pārsteigusi ne tikai ar tradicionālo, bet arī ar jaunu norišu iedzīvināšanu. Tādēļ ar viņu galvenā saruna. Publikācijā par pavasara svētku pirmsākumiem Pededzē atmiņās dalās arī citi laikabiedri. Tāpat stāstām, kā šīs tradīcijas varētu attīstīties nākotnē.
Masļeņicas svētki Pededzē vienmēr izceļas ar īpašu vieskolektīvu uzstāšanos, kas svētkiem piedod pierobežas kolorītu. Attēlā – Pededzē uzstājas folkloras kopa “Lavrovskije ģevčata” no Lauriem, Pleskavas apgabala. Foto: Sandra Apine, “Alūksnes un Malienas Ziņas” Šis būs jau septītais stāsts stāstu sērijā par Alūksnes un Apes novadu pierobežas unikālajām tradīcijām. Līdz šī gada decembrim taps kopumā astoņas publikācijas laikrakstā un portālā, gan stāstu, gan multimediālā formā, saglabājot un popularizējot liecības par mūsu kopējo unikālo nemateriālās kultūras mantojumu.
Pededzes pagasta pareizticīgo iedzīvotāju tradicionālais kāzu rituāla pētniecības procesā pagastā atrasta un restaurēta 20 gadsimta sākuma kāzu kleita, līgavaiņa krekls, jostas, dvieļi, cimdi un citi senie Pededzes apvidus sadzīves priekšmeti. Attēlā – tērpus demonstrācija. Foto: Sandra Apine, “Alūksnes un Malienas Ziņas” Kādas ir kultūras un tradīciju saglabāšanas aktivitātes mūspusē, kas ir cilvēki un organizācijas, kas tradīciju nes no paaudzes paaudzē, kā to mūsdienās iedzīvina? Par to laikraksts “Alūksnes un Malienas Ziņas” un portāls “Alūksniešiem.lv” šogad vēsta saviem lasītājiem. Vēl stāstīsim par Veclaiceni kā latviešu un igauņu kultūras mijiedarbes vietu. Projekts “Unikālas kultūras tradīcijas Alūksnes un Apes novadu pierobežā” tiek īstenots ar Vidzemes plānošanas reģiona un Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu. Informāciju sagatavojusi:
Vidzemes plānošanas reģions jau 14. gadu gatavojas realizēt Valsts kultūrkapitāla fonda un AS “Latvijas valsts meži” atbalstīto kultūras programmu reģionos, kurā iespējams pretendēt uz finansējumu kultūras projektu īstenošanai. Programmas mērķis ir veicināt līdzsvarotu visu kultūras un mākslas nozaru jaunrades attīstību un kultūras mantojuma saglabāšanu valstī. Ik gadu konkursa nolikums tiek pilnveidots, iekļaujot tajā aktuālākās kultūras prioritātes, balstoties uz nozares ekspertu viedokli, pētījumiem kultūras nozarē, plānošanas dokumentiem un kopš pagājušā gada – arī vidzemnieku viedokli. Līdzīgi kā pērn, arī šogad sabiedrības balsojuma rezultāts būs būtisks konkursa nolikuma veidošanā, definējot tās kultūras prioritātes, kurās būs iespējams iesniegt kultūras projektu pieteikumus 2021. gadā. Vidzemes plānošanas reģions saredz, ka līdz ar sabiedrības iesaisti kultūras prioritāro jomu noteikšanā, konkursam iesniegtie projekti kļūs daudzveidīgāki un arī iedzīvotāju interesēm atbilstošāki. Tāpat ikviens tiek aicināts savu izvēli izdarīt, ņemot vērā arī šī brīža izaicinājumus, ar ko sastopas kultūras nozare. Paust viedokli var līdz šī gada 30. decembrim, aizpildot tiešsaistes anketu – https://ej.uz/parkulturuvidzeme, kā arī vairākās vietās klātienē. Šobrīd klātienē aptauja pieejama apmeklētājiem šādās iestādēs: Valkas novada valsts un pašvaldības vienotajā klientu apkalpošanas centrā, Lubānas pilsētas bibliotēkā, Lubānas novada Meirānu bibliotēkā, Alūksnes novada Valsts un pašvaldības vienotajā klientu apkalpošanas centrā un Alūksnes novada bibliotēkās, Gulbenes novada valsts un pašvaldības vienotajā klientu apkalpošanas centrā, kā arī Beverīnas novada Kauguru pagasta Mūrmuižas Pagastmājā, Kauguru pagasta bibliotēkā, Brenguļu pagasta pārvaldē un bibliotēkā, Brenguļu sporta centrā "Kaimiņi", Pārgaujas novada bibliotēkās, Valmieras Kultūras centrā un Valmieras integrētajā bibliotēkā; Vecpiebalgas novada bibliotēkās; Varakļānu tautas bibliotēkā. Pagājušajā gadā viedokli pauda 726 iedzīvotāji un balsojuma rezultāts iekļauts konkursa nolikumā. Papildus, pamatojoties uz vidzemnieku ieteikumiem, šogad izveidota jauna tematiskā prioritāte – sabiedrības iesaiste un kultūrizglītība. 2020. gadā konkursam “Vidzemes kultūras programma” pavisam tika pieteikti 149 projekti par kopējo summu 637 373 EUR. Atbalstīti – 69 projekti, sadalot konkursā pieejamo finansējumu 143 000 EUR apmērām. Konkursā apstiprinātie projektu pieteikumi tika balstīti uz sabiedrības noteiktajām prioritātēm. Vairāk par īstenotajiem pasākumiem un aktivitātēm: http://www.vidzeme.lv/lv/vidzemes_kulturas_programma Ar apkopoto informāciju par balsojuma rezultātiem varēs iepazīties 2021. gada janvārī Vidzemes plānošanas reģiona mājas lapā www.vidzeme.lv Kultūras programmu reģionos izsludina VKKF, ik gadu no jauna lemjot par konkursa realizētājiem reģionos.
*Vizuālā materiāla tapšanā izmantoti konkursā "Vidzemes kultūras programma 2020" iesniegto un realizēto projektu “Zīļu vainagi Vidzemes muzejos”; koncerts "Vidzemes talanti"; "Stāmerienas pils romantisma meistarklases"; “Kuļam un kaļam” meistardarbnīcas Valmiermuižā; Faktu papildinājums kartē ekspozīcijā “Sirdsapziņas ugunskurs”; Audiovizuāla ekspozīcija „Ienāc pasakā!”; “Seviļas kaislības Sēļu muižā”; Tautas mūzikas diska izdošana; “Gaujas plostnieku tradīcija” (Foto autors: Annija Ratniece); “Gudra izaugsme: Smiltenes novada muzeja ekspozīcijas dizaina stratēģija” (Foto autors: Jānis Ūdris); Grāmatas "Tā pirmā pavāru grāmata, no vāces grāmatām pārtulkota" izdošana (Foto autors: Uģis Brālēns) publicitātes foto.
Iedzīvotāju aptauja īstenota projektā “Līdzdalības budžeta procesa attīstība Baltijas jūras reģionā” (EmPaci) Interreg Baltijas jūras reģiona transnacionālās sadarbības programmas 2014.-2020. gadam ietvaros, ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda atbalstu. Vairāk: https://bit.ly/30hOMvy Informāciju sagatavoja: Ieva Bīviņa, Vidzemes plānošanas reģiona sabiedrisko attiecību speciāliste, ieva.bivina PIE vidzeme PUNKTS lv. |
|
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
No 20.09.2020. līdz 20.11.2020. Mālpils kultūras centrā apskatāma gadskārtējā mākslinieku biedrības "Sidegunde" plenēra izstāde "Vizuālais stāsts. Saskare".
Grāmata "Kalngale – piejūras vējos" ir otra biedrības “Kalngalieši” dāvana Latvijas simtgadei Kalngales ciemam un tās iedzīvotājiem.
Pirmdien, 30. novembrī, laikrakstā „Latvijas Avīze” un vēlāk arī interneta portālā „LA.LV.” varēs lasīt žurnālistes Anitas Bormanes rakstu par bērnu tradicionālo muzicēšanu Vidzemē, kas tapis Valsts Kultūrkapitāla fonda "Vidzemes kultūras programma 2020" ietvaros, ko finansē VAS "Latvijas valsts meži" un atbalsta Vidzemes plānošanas reģions.
Pateicoties Latvijas valsts mežu un Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstītās Vidzemes kultūras programmas 2020 ietvaros finansētajam projektam, Cēsu Centrālās bibliotēkas mājaslapā 
Laikraksts Alūksnes un Apes novadiem “Alūksnes un Malienas Ziņas” un portāls “Alūksniešiem.lv” turpina īsteno projektu “Unikālas kultūras tradīcijas Alūksnes un Apes novadu pierobežā”. Piektdienas, 27. novembra, numurā stāstīsim par Pededzes pagasta unikālajām tradīcijām - Masļeņicu, kas nākamgad svinēs 55 gadskārtu un šogad nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā iekļauto Pededzes pagasta pareizticīgo iedzīvotāju tradicionālo kāzu rituālu. 
Līdz 30. decembrim ikvienam vidzemniekam ir iespēja nobalsot par svarīgākajiem kultūras virzieniem reģionā, tā izsakot viedokli par to, kādām kultūras aktivitātēm būtu jāsaņem finansējums Vidzemes kultūras programmas ietvaros 2021. gadā.
