No 2019. gada 14. līdz 20. janvārim Vācijas pilsētā Ķelnē norisināsies starptautiska mēbeļu un interjera izstāde IMM Cologne, kurā Vidzemes plānošanas reģiona īstenotā projekta “Koksne un mēbeles” ietvaros kā apmeklētājiem iespējams piedalīties arī uzņēmējiem no Latvijas un Igaunijas.

Vidzemē procentuāli ir vieni no lielākajiem siltuma zudumiem tīklos, kas liecina par nepieciešamību sakārtot esošās centralizētās siltumapgādes sistēmas. Otrdien, 6. novembrī, Gulbenē notika seminārs “Zemas temperatūras centralizētās siltumapgādes sistēmas iespējas Latvijā”, vienuviet pulcējot vairāk nekā 60 pasākuma dalībniekus - Vidzemes un citu reģionu pašvaldību pārstāvjus, siltumapgādes uzņēmumus, nekustamo īpašumu apsaimniekotājus un citus interesentus.

7. novembrī Vidzemes uzņēmējdarbības centra (VUC) organizētā hakatona finālā profesionāļu atzinību gūst ideja par ledus biezuma mērītāju upēs un ezeros, kas spētu izglābt daudzu zemledus makšķernieku dzīvības no ielūšanas ledainajos ūdeņos. Uzvarētāju komanda, kuru pārstāv gan Valmieras tehnikuma, gan Valmieras Dizaina un mākslas vidusskolas audzēkņi par uzvaru hakatonā saņēma EUR 200 naudas balvu tālākai savas idejas attīstībai. Iegūto naudas balvu “Chill ice” komanda izmantos, lai iegādātos dažādas elektriskās komponentes ledus mērīšanas ierīces pirmā prototipa izstrādei.

Vidzemē ir unikālas kultūras un dabas mantojuma vērtības, un reģiona sociālekonomiskā attīstība lielā mērā ir atkarīga no šī mantojuma potenciāla apzināšanās un ilgtspējīgas izmantošanas. Lai stiprinātu attieksmi par novadu rīcībā esošā mantojuma vērtību un ilgtspējīgas izmantošanas iespējām, Vidzemes plānošanas reģions (turpmāk – VPR) projektā “SWARE” izstrādājis rīcības plānu dabas un kultūras mantojuma pārvaldībai un ilgtspējīgai attīstībai Vidzemes reģionā. Tā izstrādē tika meklētas atbildes uz jautājumu, kā radīt labāku līdzsvaru starp Vidzemes dabas un kultūras mantojuma aizsardzību un ilgtspējīgu izmantošanu tūrismā. Plāna galvenais nosacījums ir virzīties uz dabas un kultūras mantojuma integrētu pārvaldību, kuras pamatā ir skaidra un vienota izpratne, kādas vērtības jāsaglabā un kā jārīkojas katrai iesaistītajai pusei.

"Industriālajam mantojumam Latvijā un Igaunijā ir lielas attīstības iespējas, un tā objekti iegūst arvien nozīmīgāku lomu tūrisma piedāvājumā," pēc septembrī un oktobrī notikušajām industriālā mantojuma nedēļas nogalēm secinājuši organizētāji un objektu saimnieki. Industriālā mantojuma tūrē piedalījās arī 10 objekti Vidzemes plānošanas reģionā.

“Mēs domājam, ka iekštelpās pavadām vien 66% no sava laika, patiesībā telpās pavadītais laiks sasniedz līdz pat 90%. Tādēļ mūsdienās daudz vairāk jādomā par to, kā nodrošināt veselīgu iekštelpu klimatu un kvalitatīvu ēku būvniecību,” tā “GreenEST samitu 2018: Ēku nākotne” Tallinā 30. oktobrī atklāja uzņēmuma “VELUX” Pārdošanas vadītājs Latvijā un Lietuvā Dmitrijs Astašonoks. Starp vairāk nekā 200 dalībniekiem samitā piedalījās arī Vidzemes plānošanas reģiona pārstāvji kopā ar pašvaldību nekustamo īpašumu apsaimniekotājiem, lai klātienē satiktu zaļo un viedo tehnoloģiju uzņēmumus, kā arī uzdotu savus jautājumus par energoefektīviem risinājumiem ēkās.

26.oktobrī Latvijas Nacionālajā bibliotēkā norisinājās forums “Brīvība, ainava – mēs”, un tā laikā klātesošie tika iepazīstināti ar aktivitātes “Latvijas ainavu dārgumi vakar, šodien, rīt” norisi. Pasākuma laikā Kocēnu novada domei svinīgi tika pasniegts atzinības raksts par izcilu rezultātu Eiropas Padomes Ainavu balvas nacionālajā atlasē par augstvērtīgu, nacionālā mērogā nozīmīgu publisko telpu Dikļos – Latvijas kultūras tradīciju un Dziesmu svētku pirmsākumu vietu. Vienlaikus Kocēnu novada projekts izvirzīts pārstāvēt Latviju sacensībā par starptautisko Eiropas Padomes Ainavu balvu. Pieteikumus vērtēja gan plānošanas reģionos, gan arī īpaši veidota ekspertu padome.

Vides risinājumu institūts sadarbībā ar partneriem no Igaunijas un Latvijas, tostarp Vidzemes plānošanas reģionu, izsludina mākslas projektu konkursu “NOT out of sight, NOT out of mind” māksliniekiem, dizaineriem, arhitektiem un citiem radošo industriju pārstāvjiem. Lai vēstītu par patērētāju sabiedrības radīto atkritumu apjomu, to izraisītajām problēmām un atkārtotas izmantošanas iespējām, mākslinieki līdz 15. novembrim aicināti pieteikt projektus dažādās disciplīnās – vizuālā, audio-vizuālā māksla, tēlniecība, fotogrāfija, grafiskais dizains, arhitektūra, performanču māksla u. c.

Oktobra vidū dabas un tehnoloģiju parkā “URDA”, klātesot Ziemeļvalstu vēstniekiem un dažādu interešu grupu pārstāvjiem, tika diskutēts par aprites ekonomiku un sabiedrības līdzatbildību vides ilgtspējas saglabāšanā.Semināra laikā ar pieredzes stāstiem par ražošanas atlikumu lietderīgu izmantošanu un dabu saudzējošiem ikdienas paradumiem uzņēmumā dalījās divi Vidzemes uzņēmēji – SIA “Valmiermuižas alus” saimnieks Aigars Ruņģis un funkcionālās pārtikas ražošanas uzņēmuma SIA “Felici” vadītāja Alise Balgalve. Abi uzņēmēji ir arī Latvijas Augstvērtīgas un veselīgas pārtikas klastera ilggadēji biedri un projekta “RDI2CLuB” idejas atbalstītāji. Valmiermuižas alus darītavas saimnieks tic, ka aprites ekonomikas principi būtu jāievēro ikvienam uzņēmumam, jo “aprites ekonomika var lieliski kalpot par biznesa garšvielu”.

Oktobra sākumā Rīgā un Cēsīs norisinājās divi Vidzemes plānošanas reģiona (VPR) rīkoti semināri par pētniecības un inovāciju infrastruktūras (PII) pieejamības uzlabošanu uzņēmumiem. Seminārus vadīja augsta līmeņa eksperti no Francijas Dr. Pjērs Padilla (Pierre Padilla) un Dr. Emanuēls Budārs (Emmanuel Boudard) (N-ABLE). Abu semināru laikā P. Padilla uzsvēra, ka Latvijas un Vidzemes PII ir jādomā nevis tikai par to, kā labāk sadarboties savā starpā un padarīt savas infrastruktūras un pakalpojumus pieejamus vietējiem uzņēmumiem, bet arī par to, kā sadarboties ar citām PII Eiropā un uzņēmumiem ārvalstīs, jo vairākos gadījumos reģionā attīstītās zinātniskās kompetences nav lietderīgi fokusēt tikai uz ļoti ierobežotu vietējo pieprasījumu, bet ir jāmeklē sadarbības iespējas arī citur Eiropā. Lai tas notiktu, PII ir ne vien jāiesaistās dažādās ES līmeņa inovāciju platformās, bet arī jāveic reālistisks savu stipro pušu, resursu un PII piedāvājuma izvērtējums – ir jākoncentrē resursi un jāattīsta nišas specializācijas jomas, kurās ir ekselences potenciāls.