Arhīva kalendārs

« April 2021 »
MonTueWedThuFriSatSun
 1234
567891011
12131415161718
19202122232425
2627282930 

 

Kad Ziemassvētki nāca, tad likās, ka jaukāku svētku vairs pasaulē nevar būt. Bet, kad labi apdomā, kas tad tie bija pret gaišajām Lieldienām! Toreiz visi čunčolojās tik pa istabu un uz brītiņu vien varēji tu ārā izskriet, uz visām pusēm acis aplaist, vai nenāk kur kāds žīds vai čigāns (..). Bet kas tagad kaitēja! Visi putni bija klāt. Apses ziedēja. (..)

/Jānis Jaunsudrabiņš, Lieldienas

 

LAI IZDODAS ATRAST PRIEKU! PRIECĪGAS LIELDIENAS!

 

--

Vidzemes plānošanas reģions aicina līdz 25. aprīlim balsot par konkursam “Vidzemes kultūras programma 2021” iesniegtajiem projektiem. Ar balsojuma rezultātiem tiks iepazīstināta projektu vērtēšanas ekspertu komisija.  

Balsot iespējams vietnē http://balso.vidzeme.lv, kur var iepazīties ar visiem šogad konkursam iesniegto kultūras projektu aprakstiem. Autorizējoties vietnē ar latvija.lv, ikviens tiek aicināts balsot par trim dažādiem projektiem (nav iespējams balsot mazāk par trim projektiem). Balsot var ikviens iedzīvotājs no 16 gadu vecuma.

Balsojuma mērķis ir veicināt iedzīvotāju viedokļa paušanu, lai iezīmētu to kultūras produktu loku, kas vidzemnieku skatījumā ir nozīmīgs. Vienlaikus – saņemto balsu apjoms negarantē finansējuma piešķiršanu projektiem, lēmumu par projektu atbilstību programmai un finansējuma piešķiršanu pieņems Valsts kultūrkapitāla fonds saskaņā ar ekspertu komisijas ieteikumu.

Šogad konkursam “Vidzemes kultūras programma” iesniegti 182 kultūras projekti, bet balsošanai un ekspertu vērtēšanai nodoti 172 projekti par kopējo summu EUR 713662,52. Kopumā konkursā tiks sadalīts pieejamais finansējums EUR 141 000,00.

Iesniegtie projekti aptver dažādas kultūras jomas Vidzemes kultūrvēsturiskā novada teritorijā. Līdz aprīļa beigām ekspertu komisija izvērtēs pieteiktos projektus un maija sākumā būs zināmi konkursa rezultāti. Programmas atbalstīto projektu saraksts tiks publicēts Vidzemes plānošanas reģiona mājas lapā www.vidzeme.lv.

"Projektu pieteicēji šķietami ir bijuši tālredzīgi, jo iesniegti ir maz publisku pasākumu, vairāk attālinātā darba projekti. Ir ļoti daudz projektu, kuros ir iesaistīti dažādu nozaru profesionāļi – mūziķi, aktiermāksla, tēlotājmāksla, glezniecība un citi," vērtē Vidzemes kultūras programmas koordinatore Dace Laiva.

Sabiedrības balsošana organizēta INTERREG Baltijas jūras reģiona transnacionālās sadarbības programmas 2014.-2020.gadam “Līdzdalības budžeta procesa attīstība Baltijas jūras reģionā” (EmPaci) ietvaros, ar Eiropas Reģionālā attīstības fonda atbalstu. Tā mērķis ir veicināt pilsonisko līdzdalību un izpratni par līdzdalības budžeta nozīmi pašvaldībās. Vairāk: www.empaci.eu.

Informāciju sagatavoja: Ieva Bīviņa, Vidzemes plānošanas reģiona sabiedrisko attiecību speciāliste, ieva.bivina PIE vidzeme PUNKTS lv. 

Līdz 28. aprīlim vidzemnieki aicināti iesaistīties akcijā “Meklējam kaimiņu, kurš iedvesmo!” un pieteikt sev zināmus jaunienācējus – kaimiņus, kuri pārcēlušies uz dzīvi Vidzemes laukos vai mazpilsētā un varētu būt iedvesmas stāsts arī citiem potenciālajiem vidzemniekiem. Stiprinot pārliecību, ka dzīve arī reģionos var būt piesātināta un rosīga, Vidzemes plānošanas reģions un Latvijas Lauku forums meklē aktīvus jaunienācējus, kas nodarbojas ar uzņēmējdarbību, strādā attālināti, dzīvojot savā lauku sētā vai arī ir atveduši jaunas idejas un svaigas vēsmas un tās iedzīvina vietējā kopienā.

Jaunienācējs var būt gan izbijis pilsētnieks, gan arī kāds ārvalstu iedzīvotājs vai latviešu migrants, kas pārcēlies uz dzīvi Vidzemē, taču tas noticis ne senāk kā pirms septiņiem gadiem

>> Pieteikuma forma: https://ej.uz/piesaki_kaiminu_seit.

Ikviens no iesniegtajiem stāstiem ir nozīmīgs lauku pieredzes izziņā, tādēļ arī pēc akcijas beigām visiem iesaistītajiem būs iespēja veidot saikni ar līdzīgi domājošiem, gūstot savstarpēju pieredzi un dodot idejas tālākajai darbībai. No visiem pieteikumiem tiks izvēlēti pieci jaunienācēji, par kuriem tiks gatavoti pieredzes stāsti latviešu un angļu valodā, kā arī tie tiks publicēti  PoliRural Eiropas labo prakšu atlantā. Izvēlēto stāstu pieteicējiem par iniciatīvas izrādīšanu tiks sarūpētas nelielas pateicības dāvanas.

Digitālajā atlantā (https://atlasbestpractices.com/polirural/) jau šobrīd lasāmi vairāk nekā 10 pieredzes stāsti no visas Eiropas, tostarp arī viens no Latvijas – Burkānciema siera darītavas saimnieki atklājuši savu dzīvesstāstu par pārmaiņām, kas notikušas pēc pārcelšanās uz dzīvi laukos Madonas novadā.

Akciju organizē Vidzemes plānošanas reģions un Latvijas Lauku forums projekta PoliRural ietvaros.

Biedrība “Latvijas Lauku forums” tuvāko divu gadu laikā plāno padziļināti izzināt jaunienācēju laukos pieredzi, identificējot šo grupu kā nozīmīgu reģionu attīstībā. Gūtie rezultāti spēs palīdzēt meklēt risinājumus pievilcīgas lauku vides veidošanai ne tikai Vidzemē, bet arī visā Latvijā, sekmējot reģionu apdzīvotību un veicot pilsētnieku migrāciju uz laukiem. Iegūtie pieredzes stāsti tiks izgaismoti šīs vasaras 5. Latvijas Lauku kopienu parlamentā, kas norisināsies 16.-18. jūnijā Stāmerienā, Gulbenes novadā.

Par jaunienācējiem laukos

Jaunienācēji laukos spēj ne tikai ļoti objektīvi izvērtēt apstākļu labvēlību vai nosaukt šķēršļus, kas varētu kavēt kādu pieņemt lēmumu pārcelšanos uz dzīvi laukos, bet nereti viņi spēj arī iedvesmot un iedrošināt. Jaunienācēju uzskati un vērojumi var nesaskanēt ar pamatiedzīvotāju pārliecību par lietu ierasto kārtību, jo viņi ļoti bieži nāk ar lielu enerģiju, pārdrošām un neierastām idejām un atšķirīgiem uzskatiem, tomēr abas grupas vieno kopīgi mērķi un vēlēšanās savu dzīvi stiprināt tieši laukos, tā tuvinot tās vienu otrai. Rūpīga kopienas grupu profila izzināšana ļauj organizēt kvalitatīvu teritorijas attīstības plānošanas procesu, virzoties uz mērķiem, kurus izvirzījuši un apstiprinājuši paši kopienas dalībnieki.

Iedzīvotāju skaita samazināšanās laukos, to plūsma pilsētu virzienā ir viens no lielākajiem riskiem, kas var apdraudēt lauku reģionu attīstību. Jaunienācēji ir identificēta kā būtiska mērķgrupa, kas potenciāli var palīdzēt mazināt izaicinājumus, kas saistīti ar straujo iedzīvotāju skaita samazināšanos lauku teritorijās. 

Jāpiebilst, ka jaunienācēji Vidzemes laukos ir arī PoliRural izveidotās Konsultatīvās padomes sastāvā, kas ir atbildīga par Vidzemes plānošanas reģiona Attīstības programmas 2021-2027 dokumenta izstrādes procesa uzraudzību, tostarp sniedz rekomendācijas saturiskiem uzlabojumiem.

 

Par PoliRural (Horizon 2020)

Projekts “Sadarbības virzīta nākotnes politika lauku reģioniem un iedzīvotājiem” (PoliRural) tiek īstenots Eiropas Savienības pētniecības un inovāciju programmas Apvārsnis 2020 ietvaros. Tajā spēkus apvienojuši 36 partneri no 16 valstīm. Latvijā projektu īsteno Vidzemes plānošanas reģions, Latvijas Lauku forums,  Agroresursu un ekonomikas institūts un uzņēmums Baltic Open Solutions Center.

Projekta “PoliRural” mērķis ir sekmēt lauku politikas attīstību, izveidojot spēcīgu lauku ekosistēmā ieinteresēto personu kopienu un izstrādājot konceptuālu lauku ekosistēmas modeli. Vairāk par projektu uzziniet https://polirural.eu/.  Par projekta aktivitātēm Vidzemes plānošanas reģionā lasiet VPR mājaslapā http://www.vidzeme.lv, sadaļā “Projekti”.

Jautājumiem: Par akciju: Anita Āboliņa, sabiedrisko attiecību vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, anita.abolina PIE vidzeme PUNKTS lv, +371 29454752. Par projektu PoliRural: Santa Vītola, projekta PoliRural vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, santa.vitola PIE vidzeme PUNKTS lv.

Informāciju sagatavojušas: Anita Āboliņa, sabiedrisko attiecību vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā (anita.abolina PIE vidzeme PUNKTS lv) un Anita Seļicka, Latvijas Lauku foruma izpilddirektore (anita.selicka PIE laukuforums PUNKTS lv).

 

 

CITAS PROJEKTA POLIRURAL ZIŅAS

 

--

Vidzemes plānošanas reģions aicina komandā projekta “Vidzeme iekļauj” sabiedrisko attiecību speciālistu (nepilna slodze 110 h/mēnesī) uz noteiktu laiku (līdz 31.05.2022.). Profesijas kods 2432 08.

Mērķis:

nodrošināt projekta “Vidzeme iekļauj” komunikācijas pasākumu īstenošanu, veidot sabiedrības izpratni par sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu nozīmi un vietu sabiedrībā.

Galvenie darba pienākumi:

-      plānot projekta “Vidzeme iekļauj” (turpmāk – Projekta) ārējo komunikāciju, izvēlēties komunikācijai atbilstošus instrumentus un kanālus;

-      ieviest Vienotajā deinstitucionalizācijas komunikācijas stratēģijas pasākumu plānā paredzētās aktivitātes;

-      piedalīties ar Projekta ieviešanu saistītu pasākumu organizēšanā (semināru, konferenču, apmācību, pieredzes apmaiņas pasākumu, nometņu u.c.);

-      pārraudzīt  “Eiropas Savienības fondu 2014-2020.gada plānošanas perioda publicitātes vadlīnijas Eiropas Savienības fondu finansējuma saņēmējiem” nosacījumu ievērošanu Projekta sadarbības partneru interneta vietnēs un nodrošināt šo vadlīniju prasību izpildi visos ar projektu saistītos izdevumos, publikācijās u.c.;

-      organizēt diskusijas, t.sk. tiešsaistes, dažādām mērķa grupām par Projekta īstenošanas virzību, izaicinājumiem;

-      sagatavot atbildes uz plašsaziņas līdzekļu pārstāvju, nevalstisko organizāciju vai iedzīvotāju jautājumiem (mutiskiem vai rakstiskiem), kas saistīti ar Projekta ieviešanu;

-      sagatavot informatīvos materiālus dažādām mērķauditorijām;

-      monitorēt mediju, t.sk. sociālo mediju saturu par deinstitucionalizācijas jautājumiem;

-      uzturēt un aktualizēt informāciju Vidzemes plānošanas reģiona mājas lapā un sociālajos tīklos;

-      sadarboties ar Labklājības ministriju, citiem plānošanas reģioniem, pašvaldībām un nevalstiskajām organizācijām komunikāciju pasākumu īstenošanā.

Prasības pretendentam:

-      augstākā izglītība sabiedrisko attiecību jomā vai citās jomās, kas nodrošina amata pienākumu izpildei nepieciešamās prasmes;

-      teicamas valsts valodas prasmes;

-      izpratne par sabiedrisko attiecību jomas standartiem un ētikas normām;

-      pieredze tīmekļa vietņu administrēšanā;

-      prasme veidot infografikas un citus vizuālus informatīvus materiālus, pieredze dažādu datorprogrammu pielietošanā;

-      prasme plānot darba uzdevumu savlaicīgu izpildi, spēja strādāt komandā un individuāli, kā arī augsta atbildības sajūta;

-      labas angļu valodas zināšanas tiks uzskatītas par priekšrocību;

-      izpratne par ES struktūrfondu ieviešanas pamatprincipiem tiks uzskatīta par priekšrocību;

-      izpratne par sociālās labklājības nozari tiks uzskatīta par priekšrocību.

Mēs piedāvājam:

-      dinamisku un atbildīgu darbu;

-      labus darba apstākļus;

-      stabilu atalgojumu (EUR 10,07/h) un sociālās garantijas.

Motivētu pieteikumu, dzīves un iepriekšējās darba un profesionālās prakses pieredzes aprakstu (CV) sūtīt līdz 30.04.2021. Vidzemes plānošanas reģiona projekta “Vidzeme iekļauj” vadītājai Inai Miķelsonei (e-pasts ina.mikelsone PIE vidzeme PUNKTS lv) ar norādi: “Sabiedrisko attiecību speciālists”.

Tālrunis uzziņām: 29289487, e-pasts: ina.mikelsone PIE vidzeme PUNKTS lv

Sazināsimies ar pretendentiem, kuri tiks izvirzīti otrai atlases kārtai.

 

Pamatojoties uz Vispārīgo datu aizsardzības regulu, informējam, ka pieteikuma dokumentos iekļautie personas dati tiks apstrādāti tikai šīs vakances atlases procesa nodrošināšanai, datu pārzinis ir Vidzemes plānošanas reģions, reģ. Nr. 90002180246, juridiskā adrese Bērzaines iela 5, Cēsis, Cēsu novads.

Aigars Lauzis, pieredzējis urbānais dizainers un ainavu arhitekts, kura kaislība ir produktu dizains, ir harizmātiska personība, kas spēj ar savām idejām pārsteigt un aizraut. Pēc desmit gadu prombūtnes, kuras laikā Aigars gan mācījās, strādāja daudzviet plašajā pasaulē, gan ceļoja ar divriteni no Londonas līdz Tokijai, 2017. gadā viņš atgriezās Latvijā, savas dzimtas mājās “Zeltiņos”, Smiltenes novadā. Aigara plānos ir drosmīgas ieceres, bet šobrīd visi spēki tiek veltīti elektro veloamfībijas “Z-TRITON” (uzņēmums “ZELTINI”) ražošanas uzsākšanai. Viņš secina: “Ir izaicinājumi, bet patiešām ir okei. Tagad, atskatoties atpakaļ, izrādās, ka tam, ko mēs darām ar “Z-TRITON”, Latvija ir laba vieta.”

Projektēt, uzzināt un mācīties

Par savu izvēli doties prom no Latvijas, Aigars stāsta: “Divus gadus pastrādāju Latvijā, biju pabeidzis Latvijas Lauksaimniecības universitāti [ainavu arhitektūru] un studējis Zviedrijā. Man bija ambīcija projektēt kaut ko ļoti nozīmīgu un lielu. Tur nebija nekāda sakara ar “audziņiem un dārziņiem”. Runa ir par visu ārtelpu, kas cilvēkiem ir svarīga. Vēl bija “treknie gadi”, 2007. gads, vinnēju visādos starptautiskos konkursos. Bet sapratu, ka man ir jāiegūst pieredze ārpus Latvijas, un tad jāatgriežas.” Aigars atzīst, ka jau no pirmā aizbraukšanas brīža esot zinājis, ka agri vai vēlu atgriezīsies. Viņa promdošanās stāsts vairāk bijis par pieredzes uzkrāšanu. “Vēlme bija projektēt, uzzināt un mācīties.” Londonā studējis urbāno dizainu - pilsētplānošanu prestižajā Bartleta Arhitektūras skolā, kuru beidzis ar izcilību. 2009. gadā, kad bija krīze, atsācis darboties ainavu arhitektūrā. Strādājis slavenas amerikāņu ainavu arhitektes Martas Švarcas (Martha Schwartz) birojā Londonā, realizējot atbildīgus projektus Dienvidkorejā, Ķīnā, Indonēzijā un citur. Aigars atklāti stāsta par atziņām, kuras ieguvis sešus gadus dzīvojot un strādājot Londonā: “Kādā brīdī atdūros pret “sienu”. Tu kā ambiciozs dizainers, kurš grib radīt kaut ko unikālu, vienmēr esi saspiests “skrūvspīlēs”, jo nevari realizēt to, kas tev liekas būtu atbilstošs tiem cilvēkiem, tai vietai, pilsētai. Es nekad neguvu īstu baudu no ainavu arhitektūras, pilsētplānošanas, pat projektējot lielās salās Indonēzijā. Vienmēr jau bija doma, ka vajag darīt un projektēt pašam kaut ko savu. Tāpēc es arī devos ceļojumā.”

Izzināt “Sprīdīša momentu”

Aigars atklāj: “Biju sācis iet uz filozofijas skolu un izgāju vienu retrītu. Tajā laikā man bija 32 gadi un es sapratu, ka kaut kas nav okei. Londonā biju sasniedzis to, ko es biju izdomājis, ka gribu sasniegt, nu vajadzēja vēl kaut ko lielāku.” Esot bijis jāizzina tas “Sprīdīša moments”, jāatrod savs garīgums, jāsaprot – kāpēc un kā. Stāstot par savu ceļojumu un nonākšanu līdz amfībijām, Aigars saka: ”Es sapratu, ka gribu kaut kādu savu lietu. Amsterdamā es paliku uz astoņmetrīgas laivas un apjēdzu, ka tagad ar manu dzīvi viss ir kārtībā. Es sapratu, ka šī ir mana lieta. Amfībijas un laivas mani ārkārtīgi fascinē.” Tālāk nokļuvis Stambulā, kur strādājis ainavu arhitektu birojā, un reizi nedēļā studējis Stambulas Tehniskajā universitātē jūras arhitektūru un jūras inženieriju, bet pa vakariem zīmējis “savu baržiņu”. Nosaucis to par “HIPPO” (mājaslapā “Z-NOKOMIS”). Tolaik Aigars vēl nedomāja par atgriešanos Latvijā, bet par to, ka dzīvos pašizdomātā un pašbūvētā laivā Rīdženta kanālā Londonā. Tā kā to nebija iespējams uzreiz īstenot, devies tālāk uz Austrumiem.

Aigars Lauzis Himalajos veloceļojuma laikā. No A. Lauža privātā arhīva 

Aigara ceļojums turpinājās 4 gadus, viņš dzīvoja un strādāja Stambulā, Dubaijā, Singapūrā un Šanhajā. Atbildot uz jautājumu par māju un sakņu sajūtas nozīmi savā dzīvē un atgriešanos Vidzemē, Aigars stāsta: “Māju sajūta ir ļoti svarīga. Es izgāju cauri pilnam “Sprīdīša ciklam”. Es padzīvoju klosteros, biju pilnībā “atidentificējies” no savām saknēm, lai atkal tās atgūtu ar saviem noteikumiem. Man, protams, ļoti svarīgs ir viss senču atstātais mantojums. Tas, kas man ir iedots. Uz tā būvēt ir ļoti forši. To es arī kādā brīdī Mjanmā [Birmā] sapratu. Kāpēc man ko darīt Japānā vai Ķīnā? Es taču to visu varu darīt Latvijā - šeit, kur jau ir visas iestrādes, un viss jau ir sagatavots. Tikai jābrauc un jādara.” Viņš arī atklāj: “Es, protams, šaubījos. Lija [Aigara dzīvesbiedre] bija tā, kas mani iedrošināja sakot: “Aigar, viss taču Latvijā būs kārtībā!”

Veloceļojuma karte. No A. Lauža privātā arhīva 

Lai arī ideja par dzīvošanu un darbošanos “Zeltiņos” esot šķitusi romantiska un iespējama, jo 21. gadsimtā visu var izdarīt attālināti, bijušas arī šaubas. Vai būs kontakti, resursi -  fiziski, materiāli, cilvēku, digitāli.

Īstajā vietā

Kopš atgriešanās Latvijā Aigars pamazām attīsta amfībiju produktu sēriju (plānoti 4-5 amfībiju veidi). “Z-TRITON” ir pirmais produkts, kura aizsākums bijis ceļojuma laikā Šanhajā, kur tas tika testēts Aigara dzīvoklī. Veloamfībijā “Z-TRITON” ir apvienotas trīs lietas: laiva, velosipēds un kemperis. Šobrīd ir izveidots “Z-TRITON” pirmais eksemplārs. Galvenais uzdevums ir noslēgt pirmssēklas investīciju ciklu un attīstīt sērijveida izgatavošanu Valmieras ražotnēVislielākā interese par “Z-TRITON” esot Ziemeļamerikā un Eiropā. To paredzēts pārdot gan gatavu, gan pašsaliekamu, gan pašbūvējamu. Aigars atklāj, ka veloamfībiju piedāvās arī ceļotājiem īrēt par draudzīgu cenu. Viņš saka: “Šobrīd mums jau ir skaidrs biznesa modelis – kā mēs “Z-TRITON” īrējam, kam tas ir paredzēts, kādu emociju mēs ar to radām, ko mēs ar to pārdodam. Iecere ir darboties globāli, kas nozīmē pamatā eksportu. Tomēr arī tepat Latvijā iznomāt “Z-TRITON” varēs, iespējams, jau šovasar.”

Jautājot par izaicinājumiem vai grūtībām, ar kurām nācies saskarties pēc atgriešanās Latvijā un savas uzņēmējdarbības uzsākšanu, Aigars neslēpj, ka tādas ir vienmēr, bet nevarot teikt, ka būtu bijis kas tāds, kas ļoti būtu “buksējis”. Viņš novērtē, ka pēc atgriešanās bija iespējas saņemt Smiltenes domes finansējumu jaunajiem uzņēmējiem, nozīmīgs ir Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) un Valmieras Biznesa inkubatora, kā arī Lauku atbalsta dienesta un LEADER programmas atbalsts “Abulas lauku partnerības” grantu konkursā. Izmantota arī LIAA inovācijas vaučeru programma. “Z-TRITON” attīstīšanai piesaistītas investīcijas no investoriem Singapūrā, Igaunijā un Latvijā. Tomēr viņš iezīmē arī problēmas. Aigars stāsta: “Diezgan daudz kas [no atbalsta uzņēmējdarbībai] ir pieejams, bet kādā brīdī es sapratu, ka liela daļa no tiem ir atbalsti tā saucamajiem SMeS (mazie un vidējie uzņēmumi). Pašā sākumā, apzinot iespējas kādā no finanšu aizdevumu iestādēm, kā pirmais bija noraidījums, jo biznesa plānā iekļāvām prototipēšanu, R&D jeb tā saucamo produkta izstrādi. Savukārt, ja biznesa plāns paredz ražošanu, visiem saprotamas lietas, tad viss ir kārtībā un ir “zaļā poga”. Tāpēc šajā stadijā mēs vairāk strādājam ar biznesa eņģeļiem (privātie investori), tostarp, no Igaunijas, kur "start-up" (jaunuzņēmumu) ekosistēma ir ļoti attīstīta.” Viņš atklāj arī to, ka, attīstot savu uzņēmumu, jāgrib par 500 procentiem, sarunās jāpārliecina investori. “Jāsakrīt ļoti daudzām lietām. Jābūt produktam, un ideāli, ja ir stāsts. Ceļojumā piedzīvotais man kaut kādā veidā palīdz. Kāpēc produkts ir radies? Tas ir radies caur konkrētu pieredzi. Man pašam ir “bekgraunds” (pamats) dizainā, tāpēc produkts ir tāds, kāds tas ir.”

Aigars Lauzis un elektro veloamfībija “Z-TRITON”. Foto: Matīss Markovskis

Aigars dalās savā redzējumā par dzīvošanu vecvectēva īpašumā “Zeltiņos”. Viņš saka: “Te ir seši ar pus hektāru zemes un šeit pats esmu dizainers un pats sev klients. Es vairs neticu lielām pilsētām. Es uzskatu, ka daudzas lietas, ar kurām mēs nodarbojamies, ir 21., 22. gadsimta lietas. Iespējas prototipēt, ražot, dzīvot zaļi. Ne visiem [pasaulē] tas ir. Tas ir tas mūsu lielais dārgums.” Viņa vīzija ir, ka arī ārpus pilsētas var strādāt ar jaunākajām tehnoloģijām, īstenot drosmīgas ieceres. Aigars pats apkopo paveikto  sacīdams: “Taisām amfībijas, taisām trakus projektus, kurus pamana.” Lielā vīzija ir “Zeltiņos” izveidot dizaina laboratoriju, veidot kopienu, kur cilvēki brauc, kopā strādā, darbojas.

Aigars stāsta: “Es šobrīd jūtu, ka es esmu īstajā vietā, es daru to, kas man jādara. Es jūtos harmoniski tāpēc, ka daru pareizo lietu. Man ir vieta un augsne, kur pašam realizēt idejas. Tas nenozīmē, ka ir viegli, neizaicinoši, komfortabli. Tieši pretēji – es šobrīd jūtos vismazākajā komforta zonā nekā jebkad esmu juties, jo man ar savu arhitekta pieredzi ir jāvada uzņēmums, jāattīsta produkts, ražošana, jāizveido komanda. Tas viss ir ļoti izaicinoši. Tai pašā laikā atdeve un sajūta ir vislabākā, kāda jebkad ir bijusi. Šeit ir tā skatuve, platforma, kur to realizēt. Noteikti ir brīvāka sajūta, nekā tas būtu Londonā. Varbūt ir mazāk finanšu atbalsta mehānismu, bet ir kas atbalstīs – ģimene, draugi, cilvēki, kuri atbrauks un palīdzēs bez kāda racionāla izskaidrojuma.”

Jautāts par to, vai, viņaprāt, Vidzemei ir priekšrocības attiecībā pret citiem Latvijas reģioniem, Aigars uzsver: “Man grūti iedomāties sevi kaut kur citur nekā Vidzemē. Man cilvēki ir jautājuši: “Aigar, vai tad tu negribēji palikt Nepālā?” Es saku: "Vidzeme ir tā vieta, kur es jūtos visērtāk.”” Viņš novērtē, ka Valmierā, kur notiks “Z-TRITON” ražošana, ir industrijas konteksts un vēsture, ir lielie uzņēmumi. Kā viņš pats stāsta: “Noteikti gribas, lai ir iespēja sadarbības tīklu ar ražotājiem, piegādātājiem izveidot Valmierā. Lai ir “paēdusi” industrija un paēdušas ģimenes, un ir radies jauns produkts, kuru tu vari rādīt cilvēkiem.” 

Sarunu noslēdzot, atbildot uz jautājumu par to, ko Aigars varētu ieteikt tiem, kuri domā – braukt vai nebraukt atpakaļ uz dzīvi Latvijā, viņš saka: “Katram ir savs ceļš. Man šķiet, ka ir labi, ja izdara kaut kādu “mājasdarbu” un ir kaut kāda pāreja. Viegli ir teikt – brauciet visi atpakaļ, viss te būs ļoti forši! Vislabāk ir sagatavoties kaut kādām pārmaiņām. Es atbraucu, bet vēl turpināju "braukāt uz projektiem". Saikne ar manu iepriekšējo darbu bija un ir joprojām. Man nāk piedāvājumi, un, ja es gribētu, es attālināti varētu strādāt pie projektiem. Noteikti nevajag “sadedzināt tiltus” ar iepriekšējo vietu. Un atnākt šeit sākumā kaut “ar vienu kāju” un pamēģināt. Ja ir kāda biznesa ideja, to var sākt attīstīt pat vēl neesot šeit. Tad atbraukt, kad jau kārtīgi “jāuzloka” piedurknes. Es, protams, varu tikai iedrošināt. Man identitāte un piederība ir ļoti svarīga. Mājas ir mājas. Tā sajūta ir daudz savādāka.” 

Aigara Lauža portretfoto autors: Gatis Priednieks-Melnacis.

***

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) un Vidzemes plānošanas reģions realizē funkciju "Diasporas likuma normu īstenošana (Atbalsta pasākums remigrācijas veicināšanai "Reģionālās remigrācijas koordinators")". 

Papildu informācijai: Rita Merca, remigrācijas koordinatore Vidzemes reģionā, remigracija PIE vidzeme PUNKTS lv, mob.t.: 29374285.

Informāciju sagatavoja: Zane Kaķe, sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, zane.kake PIE vidzeme PUNKTS lv.

 

CITAS VIDZEMES REMIGRĀCIJAS ZIŅAS

---