Arhīva kalendārs

« September 2022 »
MonTueWedThuFriSatSun
 1234
567891011
12131415161718
19202122232425
2627282930 

Tuvojoties divus gadus ilgušā projekta “Vienotu darbību kopums efektīvākai kopējo pazemes ūdeņu resursu apsaimniekošanai” (WaterAct) aktivitāšu noslēgumam, 13. septembrī norisināsies tā noslēguma pasākums, kurā tiks runāts par no pazemes ūdeņiem atkarīgo ekosistēmu identificēšanu Latvijā un Igaunijā, brīvprātīgo avotu monitoringu un citām projekta norisēm.

Ikviens jomas profesionālis aicināts piedalīties noslēguma pasākumā 13. septembrī no plkst.11:00-16:30 Valmierā, viesnīcas “Wolmar” konferenču zālē “Vidzeme”, Tērbatas ielā 16a.

Lūdzam pieteikt savu dalību līdz 8. septembrim, elektroniski reģistrējoties: https://forms.gle/XqynqM4Ca9GBdThu9

Darba valoda pasākumā: angļu.  

Pasākuma PROGRAMMA pieejama >> ŠEIT 

Lai iepazītos ar projekta “WaterAct” mērķiem, kā arī gūtu nelielu ieskatu par paveikto līdz šim, aicinām iepazīties ar informatīvo ziņu lapu: 

 

Informāciju sagatavoja: Ieva Bīviņa, Vidzemes plānošanas reģiona sabiedrisko attiecību speciāliste. E-pasts: ieva.bivina PIE vidzeme PUNKTS lv.

Foto autors: Līga Strazdiņa, Dabas aizsardzības pārvalde 

Aktivitātes notiek Interreg Igaunijas-Latvijas pārrobežu sadarbības programmas projekta “Vienotu darbību kopums efektīvākai kopējo pazemes ūdeņu resursu apsaimniekošanai” (WaterAct) ietvaros. Tā mērķis ir veicināt ilgtspējīgu kopīgo pazemes ūdens resursu apsaimniekošanu pārrobežu teritorijā. Projekts ir nozīmīgs pārrobežu sadarbības nostiprināšanai, jo tas nodrošinās harmonizētu pieeju pazemes ūdens resursu pārvaldībai un pazemes ūdensobjektu stāvokļa novērtēšanai Latvijas - Igaunijas pārrobežas reģionā, ilgtermiņā nodrošinot ilgtspējīgu galvenā dzeramā ūdens resursa – pazemes ūdeņu – pārvaldību un aizsardzību.

Vidzemes reģiona pašvaldības 6. septembrī Alūksnē deleģēja Vidzemes plānošanas reģiona attīstības padomes priekšsēdētāju Gunti Gladkinu iepazīstināt 14. Saeimas vēlēšanu kandidātus ar Vidzemes pašvaldību vērtējumu par apstākļiem, kas veicina vai kavē efektīvas uzņēmējdarbības vides attīstību. Pasākuma iniciatori bija Vidzemes uzņēmēji, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera un Latvijas Darba devēju konfederācija, un tas tika organizēts ar mērķi vairot politiķu izpratni par uzņēmēju un pašvaldību patiesajiem izaicinājumiem un sekmēt atbilstošas valsts politikas attīstīšanu un realizēšanu.

Pasākumā, klātesot reģiona uzņēmējiem, dažādu organizāciju pārstāvjiem un topošajiem politiķiem, tika akcentētas prioritāri nepieciešamās izmaiņas uzņēmējdarbības sekmīgai attīstībai Vidzemē.

Daži no piemēriem – neveiksmīga prioritāšu sakārtošana, vāja konsultēšanās ar uzņēmējiem politikas izmaiņu rosināšanā, nodokļu politikas neefektivitāte, pārmēru liela birokrātija, nepietiekams dzīvojamais fonds, nekvalitatīvs izglītības piedāvājums reģionā u.tml. Tāpat klātesošie tika iepazīstināti ar pašvaldību infrastruktūras projektiem, kas ir ne tikai būtiski vietējās teritorijas, bet arī visa reģiona attīstībai kopumā, no kuriem vairākiem nepieciešams nacionāla līmeņa atbalsts – gan politisks, gan finansiāls. Pašvaldības Vidzemē, veicinot vietu attīstību un uzņēmējdarbību, plāno vērienīgus infrastruktūras projektus, tostarp koprades un inovāciju centru izveidi, mazo ostu  infrastruktūras un dzelzceļa pievadu izbūvi, kultūrvēsturisku ēku atjaunošanu un kultūras telpu izveidi, u.c.

 

Guntis Gladkins, Vidzemes plānošanas reģiona attīstības padomes priekšsēdētājs: “Gadu no gada mēs esam norādījuši, ka reģionālā politika netiek plānota un virzīta pietiekami spēcīgi. Iespējams, te ir jautājums par prioritātēm un gribu. Plānošanas reģioniem jāuztic plašākas funkcijas – ne visu var vadīt no galvaspilsētas. Turklāt Vidzemes pašvaldības ikdienas darbā vislabāk spēj izvērtēt situāciju, brīdinot vai sniedzot priekšlikumus par lietām, kas būtu maināmas, pilnveidojamas vai no jauna rosināmas. Par to vēlreiz atgādinājām arī pasākumā – ka politika jāveido, iesaistot arī to pusi, kas vistiešāk jutīs sekas. Ceru, ka topošie politiķi ne tikai klausījās, bet arī dzirdēja. No dažiem izskanēja frāzes par reģionu konkurētspējas celšanu, par to attīstības sekmēšanu, no dažiem – ka nedrīkst apdalīt Rīgu.. Vēl ir laiks vērot, vērtēt un izdarīt savu izvēli! Prieks par izdevušos diskusiju un drosmīgajiem jautājumiem no auditorijas!”

Pasākumu organizēja biedrības Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) Vidzemes reģiona nodaļa sadarbībā ar biedrību “Valmieras uzņēmēju klubs”. Pasākumā piedalījās Vidzemes uzņēmēji un Vidzemes plānošanas reģiona pašvaldības, kā arī 14. Saeimas vēlēšanās pieteikto politisko spēku – partiju un partiju apvienību – pārstāvji.

 

Jautājumiem: Guntis Gladkins, Vidzemes plānošanas reģiona attīstības padomes priekšsēdētājs, t. 2 9145558

Informāciju sagatavojusi: Anita Āboliņa, sabiedrisko attiecību vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, anita.abolina PIE vidzeme PUNKTS lv 

 

Vidzemes plānošanas reģions uzsācis darbu “Erasmus+” programmas projektā "Byp4Dev", kura galvenā iecere ir mācību programmas izstrāde pārtikas un lauksaimniecības jomas profesionāļiem, studentiem, absolventiem un citiem interesentiem, lai veicinātu lauksaimniecības un pārtikas sektora blakusproduktu un atlikumvielu efektīvāku izmantošanu jeb valorizāciju. Partneri koncentrēsies uz eksperta profila izstrādi, kas viegli integrējams profesionālās izglītības programmās. Plānots, ka jaunizveidotais profils atbildīs bioekonomikas nozarē pastāvošajām vajadzībām un iespējām dažādos projektā iesaistītajos reģionos Spānijā, Somijā, Grieķijā, Latvijā un Portugālē.

Šobrīd uzsākts aktīvs darbs pie esošās situācijas izpētes, apzinot, kādas būtu ekspertam nepieciešamās zināšanas, prasmes un kompetences un kā šādai mācību programmai labāk iekļauties izglītības sistēmā. Mācību programmas testēšanā nākamgad piedalīties tiks aicināti arī vietējie Vidzemes uzņēmumi. Izstrādātais mācību saturs būs brīvi pieejams visiem interesentiem. 

Lai pēc iespējas efektīvāk izstrādātu pārtikas un lauksaimniecības blakusproduktu un atkritumvielu valorizācijas eksperta profilu, aicinām aizpildīt detalizētu anketu, kas paredzēta lauksaimniecības un pārtikas nozares uzņēmumiem, izglītības iestādēm, pētniecības centriem un politikas veidotājiem, kas darbojas bioekonomikā vai izglītībā. Anketu īpaši aicināti aizpildīt uzņēmumi, kuri kaut reizi ir domājuši par savu ražošanas atkritumvielu vai blakusproduktu pilnvērtīgāku izmantošanu. Oktobrī paredzēta arī fokusgrupa tiem, kas ieinteresēti sniegt savu ieguldījumu šīs programmas attīstībā. To iespējams norādīt, aizpildot anketu šeit: https://forms.gle/vRHJu7G6HFbqsdrN7.

Plānots, ka šāda profila un tam nepieciešamā mācību satura izstrāde sniegs būtisku ieguldījumu Vidzemes reģiona bioekonomikas attīstībā, uzlabojot uzņēmumu spējas pilnvērtīgi izmantot savā ražošanas procesā radušos blakusproduktus un atlikumvielas, kā arī palīdzot atbalstīt biznesa projektus, kas spēj radīt jaunus produktus un procesus ar augstu pievienoto vērtību.

Vairāk informācijas par projektu var atrast: http://byp4dev.eu/

Projekts “Profesionālā pilnveide pārtikas jomas blakusproduktu izmantošanā” (Byp4Dev) finansēts no Eiropas programmas "Erasmus+", kas atbalsta iniciatīvas, kas saistītas ar izglītību, apmācību, jaunatni un sportu Eiropā. Tā īstenošanā iesaistījušies pieci partneri no Spānijas, Somijas, Grieķijas, Latvijas un Portugāles.

Vairāk par projektu: Maija Rieksta, projektu vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, +371 26099521, maija.rieksta PIE vidzeme PUNKTS lv

Informāciju sagatavojusi: Marta Riekstiņa, sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, +371 25865495, marta.riekstina PIE vidzeme PUNKTS lv

Aicinām interesentus š.g. 16. septembrī apmeklēt Tartu, lai piedalītos vērtīgā, diskusijas rosinošā seminārā “Daudzdzīvokļu namu renovācija un pēc-renovācijas aktivitātes”. Pasākumā tiks aplūkotas gan priekšrocības, gan izaicinājumi, kas sagaidāmi, renovējot daudzdzīvokļu ēkas, kā arī eksperti pastāstīs par tām lietām, ar kurām jārēķinās pēc tam, kad ēkas renovācijas darbi ir pabeigti. Semināra darba valoda – angļu. Semināru varēs skatīties arī tiešsaistē interneta vidē.

Attēlā: Viena no projekta SmartEnCity ietvaros renovētajām daudzdzīvokļu ēkām Tartu, Igaunijā (Avots: https://mobilitylab.ut.ee/smartencity/)

Kā norāda pasākuma organizatori, Tartu reģionālā enerģētikas aģentūra, – ir būtiski, lai namu iedzīvotāji un ēkas apsaimniekotājs apzinātos, ka pēc tam, kad ēku renovācijas process noslēdzies, ar to viss nebeidzas – nākotne sev līdzi nes mazākus, bet joprojām nozīmīgus ēkas uzturēšanas darbus.

Kā uzskates materiāls seminārā tiks aplūkoti vairāki Latvijas un Igaunijas daudzdzīvokļu renovācijas projekti. Klātienes apmeklētājiem būs iespējams paviesoties vienā no renovētajiem daudzdzīvokļu namiem Tartu, lai vērtētu paveikto un uzklausītu pieredzi par nama pēc-renovācijas posmu.

 

DETALIZĒTA DARBA KĀRTĪBA:

11:00-11:30 Pusdienas SPARK Demo

11:30-14:00

  • Ieskats projektā Smart Living un bezmaksas interaktīva energoefektivitātes mērījumu rīka demonstrācija
  • Kalle Virkus (Tartu reģionālās enerģētikas aģentūra - TREA)  - stāsts par renovāciju un labo-slikto pieredzi SmartEnCity projektā 
  • Martin Kikas (TREA) -  pieredze par daudzdzīvokļu namu renovāciju un pēc-renovācijas aktivitātēm 
  • Edgars Augustiņš (RenEsco; Vidzemes plānošanas reģions) pieredze ar ESKO (energoservisa pakalpojuma sniedzējs) pakalpojumiem daudzdzīvokļu namu ēkās, garantējot enerģijas ietaupījumus un darbu kvalitāti 20 gadiem 

14:00-15:30 SmartEnCity projekta ietvaros renovētās daudzdzīvokļu ēkas apmeklējums

(Pasākuma norises vieta klātienē: Tartu, SPARK Demo (Narva mnt 3))

 

Aicinām REĢISTRĒTIES DALĪBAI seminārā šajā saitē: https://forms.gle/4vsoVEwGtia7qi79A, reģistrēšanās būs atvērta līdz š.g. 15. septembrim. Tiešsaistes apmeklējumam saite tiks nosūtīta uz reģistrēto e-pasta adresi.

Semināru organizē projekta Smart Living partneri Latvijā un Igaunijā ar Interreg Igaunijas-Latvijas pārrobežu sadarbības programmas finansiālu atbalstu.

 

Informāciju sagatavojusi: Anita Āboliņa, sabiedrisko attiecību vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, anita.abolina PIE vidzeme PUNKTS lv

*Augstāk minētā informācija šajā publikācijā atspoguļo autora viedokli un Igaunijas-Latvijas programmas vadošā iestāde neatbild par tajā ietvertās informācijas iespējamo izmantošanu.

 

 

>>CITAS PROJEKTA SMART LIVING ZIŅAS

>>IEPRIEKŠ ORGANIZĒTO SMART LIVING SEMINĀRU VIDEO IERAKSTI

Piektdien, 30. septembrī, Agroresursu un ekonomikas institūtā Mazajā zālē Rīgā ( Struktoru ielā 14) no plkst.11.00 līdz plkst. 14.00 notiks klātienes (ar iespēju pieslēgties arī attālināti) seminārs “Digitālie rīki lauku telpas attīstības plānošanai”, kura ietvaros interesentiem būs iespēja iepazīties ar praktisku digitālo rīku izmantošanas iespējām reģionālās attīstības novērtēšanā un plānošanā. Plānošanas rīki izstrādāti starptautiska mēroga komandā, teju 40 Eiropas organizācijām un uzņēmumiem pielietojot plašas starpnozaru zināšanas un prasmes. Rīku izstrādē iesaistījušās arī četras organizācijas no Latvijas – Agroresursu un ekonomikas institūts, Baltic Open Solutions Center (BOSC), Vidzemes plānošanas reģions un Latvijas Lauku forums.

Semināra programmā:

  • PoliRural projekta gaita un rezultāti / Progress and results of the PoliRural project (Pavels Koguts - Plan4all zs. (Plan4all) analītiķis, facilitators, Čehija)
  • Uz rīcību vērsta lauku attīstības plānošana /Action Oriented Foresight for Rural Development/ Mission oriented regional development (Crehan, Kusano and Associates S.P.R.L (CKA), Beļģija)
  • Semantiskais pārlūks: teksta ieguves rīks viedajai izpētei / Semantic Explorer: A Text Mining Tool for Smart Research (KAJO s. r. o (KAJO), Slovākija)
  • Sistēmdinamiskā modelēšana (SDM) lauku attīstībai / System dynamic modeling for rural development (Antoni Oliva Quesada (22SISTEMA), Spānija, Asplan Viak Internet AS (AVINET), Norvēģija) 
  • Baltic Open Solutions Center Ltd. (BOSC) pieredze – Datos balstīts plānošanas rīks (Raitis Bērziņš, Baltic Open Solutions Center (BOSC) sistēminženieris, Latvija)
  • PoliRural projekta partneru paneļdiskusija par pieredzi un ieguvumiem projektā (Lelde Ābele, Krišjānis Veitners - Vidzemes plānošanas reģions, Anita Seļicka - Latvijas lauku forums, Armands Pužulis – Agroresursu un ekonomikas institūts)

DETALIZĒTA PASĀKUMA PROGRAMMA >> ŠEIT <<.

Pieteikšanās līdz š.g. 25. septembrim saitē: https://forms.gle/613YsjHmDCsT5bCh7

Semināra darba valoda – latviešu un angļu, tulkošana netiks nodrošināta.

Semināram, iepriekš reģistrējoties, būs iespējams pieslēgties arī attālināti Zoom platformā. Ārvalstu lektori semināram pieslēgsies attālinātajā režīmā.

Digitālie plānošanas rīki izstrādāti un informatīvais seminārs tiek īstenots ar programmas Apvārsnis 2020 atbalstu, īstenojot projektu “Sadarbības virzīta nākotnes politika lauku reģioniem un iedzīvotājiem (PoliRural)”.

Par PoliRural

PoliRural ir pētniecības un inovācijas projekts, kas veicina lauku politikas izstrādi daudzveidīgu datu un tehnoloģiju laikmetā, lai nodrošinātu uzticamu, mērogojamu un pārnesamu risinājums politikas kopveidošanai. Tas apvieno lēmumu pieņēmējus, ekspertus un lauku iedzīvotājus, izmantojot progresīvus politikas simulācijas rīkus, lai labāk izprastu un risinātu reģionālās problēmas, galu galā padarot lauku apvidus un profesijas pievilcīgākas un dzīvotspējīgākas jau seniem iedzīvotājiem un neseniem vai potenciāliem jaunpienācējiem. Projekts apvieno attīstības plānošanas rīkus ar atbalsta instrumentiem – sistēmdinamisko modelēšanu, teksta ieguves un analīzes rīkiem, ar praktisku pilotteritoriju līdzdalību. Plašāku informāciju skatīt projekta mājaslapā: https://polirural.eu/

Papildu informāciju sniegs PoliRural projekta vadītājs un AREI pētnieks Armands Pužulis (tālr. 22020778, e-pasts: armands.puzulis PIE arei PUNKTS lv).

Informāciju apkopoja: Anita Āboliņa, sabiedrisko attiecību vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, anita.abolina PIE vidzeme PUNKTS lv.

Augusta izskaņā Vidzemes plānošanas reģiona pārstāvji kopā ar delegāciju no Latvijas, projekta “BioBaltic” ietvaros, devās izpētes braucienā uz Jitlandi Dānijā, lai gūtu jaunas zināšanas par zaļo pāreju pārtikas nozarē. Brauciena laikā viesi tika iepazīstināti ar produktu, organizāciju un pārvaldības inovācijām, kas būtiski attīsta Jitlandes reģionu.

Vizītes laikā pārstāvji ciemojās pie vairākiem uzņēmumiem, kas strādā uz ilgtspēju. Viens no tiem – Organic Plant Protein –, kura mērķis ir paātrināt sabiedrības pāreju uz augu izcelsmes uzturu, izstrādājot un ražojot bioloģiskus augu izcelsmes proteīnus. Uzņēmums iepazīstināja ar dažādu augu valsts pulveru ražošanu no zirņiem, dažādu veidu pupiņām, lēcām u.c. produktiem, kas tiek piedāvāti gan cilvēku, gan dzīvnieku barības ražošanā. Kā atzīst uzņēmuma īpašnieks Ulrihs Kerns-Hansens, lielākais izaicinājums ir izstrādāt produktu, kas garšo labi un sniedz pat labāku pieredzi nekā gaļa.

Delegācija apmeklēja arī uzņēmumu Ausumgaard, ģimenei piederošu senu muižas saimniecību, kas kļuvusi par modernu uzņēmumu, fokusējoties uz vides, sociālajiem un ekonomiskajiem ieguvumiem no apritīguma skatupunkta. Uzņēmuma teritorijā uzbūvētas 4 vēja turbīnas un saules paneļi un tas iegūst biogāzi no lauksaimniecības un pārtikas biomasas, kā arī no atlikumiem, kas piegādāti no citām reģiona saimniecībām.

Vizīte turpinājās Green Lab, zaļās un aprites ekonomikas parkā, kas darbojas kā tehnoloģiju veicinātājs un nacionālās pētniecības koordinators. Parkā bāzējas uzņēmumi, kas spēj viens otru nodrošināt, veidojot jaunas vērtību ķēdes. Daži no esošajiem uzņēmumiem ir Skīves pilsētas biogāzes rūpnīca un Quantafuel – uzņēmums, kas ražo sintētiskās degvielas un ķīmiskos produktus no citādi nepārstrādājamiem plastmasas atkritumiem. Parks turpinās paplašināties un drīzumā uzņems arī jaunus biedrus. Tā ilgtermiņa ambīcija ir demonstrēt simbiozi un palīdzēt pasaulei to pārņemt, kā arī panākt, lai šāds modelis būtu ekonomiski dzīvotspējīgs.

Delegāciju uzņēma arī Dānijas Pārtikas Bioklasterī, kas ir vienojoša platforma vietējiem un ārvalstu uzņēmumiem un iestādēm pārtikas un bioresursu nozarē. Klastera ietvaros tiek veidotas spēcīgas vērtību ķēdes, kur ilgtspējīga attīstība caurvijas visos tās posmos. Galvenais klastera mērķis ir nodrošināt pasauli ar veselīgu un ilgtspējīgu pārtiku. Viens no ilgtspējas izaicinājumiem ir sasniegt pārtikas rūpniecības saražotā CO2 samazinājumu līdz 17% līdzšinējo 25-30% vietā. Lai to paveiktu, kā risinājumi tiek saredzēti digitalizācijas un automatizācijas mērķtiecīgāka attīstīšana.

Vizīte ne tikai sniedza jaunas zināšanas, bet radīja arī jaunas sadarbības. Klastera prezentētais darbības modelis ļoti ieinteresēja Latvijas Pārtikas bioekonomikas klastera pārstāvjus, tika pārrunāta tālākā sadarbība, lai veicinātu abu klasteru mērķu sasniegšanu un biedru interešu realizāciju. Latvijas delegāciju pārstāvēja Aloja-Starkelsen, Felici un Very Berry uzņēmumi, Vidzemes plānošanas reģions, Latvijas Pārtikas un bioekonomikas klasteris, Vidzemes Augstskola, Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs (LLKC), kā arī Ziemeļvalstu Ministru padomes birojs Latvijā un Nordregio.

Pasākums norisinājies projekta “Ziemeļvalstu un Baltijas valstu sadarbība bio- un aprites ekonomikas veicināšanai” (BioBaltic) ietvaros. Tā mērķis ir padziļināt Ziemeļvalstu un Baltijas valstu sadarbību bioaprites ekonomikas jomā.

Vairāk par projektu: Maija Rieksta, projekta vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, +371 26099521, maija.rieksta PIE vidzeme PUNKTS lv

Informāciju sagatavojusi: Marta Riekstiņa, sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, +371 25865495, marta.riekstina PIE vidzeme PUNKTS lv

Aktualizējot jaunienācējus laukos kā nozīmīgu un perspektīvu vietējās kopienas daļu, Vidzemes plānošanas reģions ir sagatavojis video, kurā par savu pārcelšanos uz dzīvi Vidzemes laukos stāsta divas ģimenes. Viena no tām – māksliniece-grafiķe Ērika Māldere un dizaineris Aigars Lenkevičs (Cēsu novads), kuri ikdienā vada Dzērbenes radošo māju "Memberi” un prasmīgi kombinē papīru ar gaismu “Lampu dizaina  darbnīcā”. Savukārt Mazsalacas novadā uz dzīvi mežsarga mājā pārcēlušies jauns pavāru pāris - Danija un Ēriks Pudniki-Lindes, kuri pavisam drīz pēc pārcelšanās Mazsalacas pilsētā atvēra kafejnīcu “Būda”, kas nu jau pazīstama gan tuvākā, gan tālākā apkārtnē.

Jaunienācēji Latvijas laukos ir nozīmīga kopienas daļa -  tie ne tikai piepilda pamestas mājas, bet atved sev līdzi  pilsētas pieredzi un prasmes, tā palīdzot jaunajai dzīvesvietai augt un attīstīties.

“Jau 15 gadus mēs braucām cauri Dzērbenei (..), ieraudzījām skaistu māju un iekārojām. Te ir bijis gan veikals, gan kafejnīca, gan dzīvokļi, un tas tagad viss ir mūsu īpašumā. Nelolojam ilūzijas, ka mēs te būsim visu izdarījuši – atstāsim kaut ko arī nākamajām paaudzēm padarīt. Esam pieraduši pie nepadarītu darbu sajūtas – darbi apkārt ir visu laiku, jāsaliek tikai prioritātes, ko darīsim vispirms, ko pēc tam. (..) Ja jūs šaubāties, iesakām noteikti rīkoties un nevilkt garumā. Neko nevajag atlikt, negaidiet – labāk nebūs!” – tā saka mākslinieku pāris Ē. Māldere un A. Lenkevičs.

  

Kadri no video: Ērika un Aigars Dzērbenē vada radošo māju "Memberi", kā arī kopā darina skaistus gaismekļus savā dizaina darbnīcā

Savukārt pavāri Danija un Ēriks Pudniki-Lindes pastāsta savu stāstu: “Mēs dzīvojām Rīgā, strādājām kopā virtuvē un sākām domāt par savu ēdināšanas uzņēmumu, un tad mēs izdomājām, ka gribam māju – tā bija tāda pavisam spontāna ideja. Sākotnēji [paralēli izbraukuma ēdināšanai] strādājām arī pamatdarbu, bet pienāca brīdis, kad vairs nebija jāstrādā citu labā  – telefons palika pārāk “karsts”. Atvērām arī kafejnīcu Mazsalacā. Tagad ir forši – strādāt pašam sev, kas nav vieglāk, bet tas ir tā vērts! Ja tev patīk izaicinājumi – meties iekšā, ja nē – diemžēl jāpaliek turpat, kur esi!”

  

Kadri no video: Danija un Ēriks atveduši Rīgas garšu uz Mazsalacas laukiem; rosība atsākusies gan vecajā mežsarga mājā, gan arī Salacas krastos - kafejnīca "Būda" kļūst arvien populārāka

Abas ģimenes tika pieteiktas 2021. gadā Vidzemes plānošanas reģiona izsludinātajā akcijā “Meklējam kaimiņu, kurš iedvesmo!”; kopumā akcijā tika saņemti 39 pieteikumi par 32 kaimiņiem-jaunienācējiem, daļa no tiem bija pieteikti vairākas reizes. Akcijas mērķis bija ne tikai dot iespēju vietējai kopienai apzināties tās ciešās saites un palepoties ar jauniegūtajiem kaimiņiem – draugiem, bet, izzinot jaunienācēju stāstus, iedvesmot un iedrošināt arī citus dzīvei laukos, identificējot šķēršļus un motivējošos faktorus, kas kavēja vai paātrināja procesu.

>> Aicinām iepazīties ar šiem un citiem jaunienācēju stāstiem Latvijā un Eiropā digitālā starptautiska mēroga labo prakšu atlantā:

https://hub.polirural.eu/best-practises  (stāsti publicēti angļu valodā).

 

Par PoliRural (Horizon 2020)

Projekts “Sadarbības virzīta nākotnes politika lauku reģioniem un iedzīvotājiem” (PoliRural) tiek īstenots Eiropas Savienības pētniecības un inovāciju programmas Apvārsnis 2020 ietvaros. Tajā spēkus apvienojuši 36 partneri no 16 valstīm. Latvijā projektu īsteno Vidzemes plānošanas reģions, Latvijas Lauku forums,  Agroresursu un ekonomikas institūts un uzņēmums Baltic Open Solutions Center.

Projekta “PoliRural” mērķis ir sekmēt lauku politikas attīstību, izveidojot spēcīgu lauku ekosistēmā ieinteresēto personu kopienu un izstrādājot konceptuālu lauku ekosistēmas modeli. Vairāk par projektu uzziniet https://polirural.eu/.  Par projekta aktivitātēm Vidzemes plānošanas reģionā lasiet VPR mājaslapā http://www.vidzeme.lv, sadaļā “Projekti”.

Jautājumiem: Lelde Ābele, projekta PoliRural vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, lelde.abele PIE vidzeme PUNKTS lv

Informāciju sagatavojusi: Anita Āboliņa, sabiedrisko attiecību vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, anita.abolina PIE vidzeme PUNKTS lv 

Vidzemes plānošanas reģions Igaunijas-Latvijas pārrobežu sadarbības programmas 2014-2020 ietvaros līdzdarbojies astoņu pārrobežas projektu ieviešanā. 2022. gada 9. septembrī Liepājā tika atzīmēti gan pārrobežu programmas, gan īstenoto projektu rezultāti un panākumi, tostarp tika sumināti arī projektu ieviesēji.

Pasākumā tika prezentēti programmas sasniegumi un rezultāti, notika dalīšanās ar projektu stāstiem un projektu īstenotāju  atziņām par sadarbības pieredzi. Svinīgajā pasākumā dalībniekus sveica Valsts prezidenta padomniece informatīvās telpas un digitālās politikas jautājumos Ieva Ilvesa, kā arī abu dalībvalstu par reģionālo politiku atbildīgie ministri, paužot gandarījumu par paveikto darbu, ieviešot abām valstīm nozīmīgus projektus Igaunijas-Latvijas programmā.

Vidzemes plānošanas reģionā sešu gadu laikā piesaistīts Eiropas Savienības finansējums, un ar Interreg Igaunijas-Latvijas pārrobežu sadarbības programmas 2014-2020 atbalstu īstenoti projekti uzņēmējdarbības un tūrisma attīstības, kā arī dabas un energoresursu izmantošanas jomās:

 

Vidzemes plānošanas reģiona Projektu un attīstības nodaļas vadītāja Laila Gercāne norāda: “Ņemot vērā Igaunijā un Latvijā notikušās administratīvi teritoriālās reformas un izprotot pierobežas specifiskās problēmas, Vidzemes plānošanas reģions jaunajā plānošanas periodā veidos mērķtiecīgu iesaistīto pušu dialogu Igaunijas-Latvijas pierobežas teritorijā. Vēlamies izstrādāt pierobežas teritorijas attīstības stratēģiju un rīcību plānu, kā arī daudzlīmeņu pārvaldības modeli šī plāna ieviešanai.”

Tāpat iecerēts nākamajā plānošanas periodā attīstīt jaunā kvalitātē jau izveidotos pārrobežu tūrisma produktus – šis būs viens virzieniem, kurā plānošanas reģions strādās tuvākajā nākotnē.

Atzīmējot Interreg Igaunijas-Latvijas programmas perioda noslēgumu Liepājā.

Foto: Andrejs Strokins

Jautājumiem: Laila Gercāne, VPR Projektu un attīstības nodaļas vadītāja, laila.gercane PIE vidzeme PUNKTS lv

Informāciju sagatavojusi: Anita Āboliņa, sabiedrisko attiecību vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, anita.abolina PIE vidzeme PUNKTS lv

 

 

No 26. septembra līdz 1. oktobrim pirmo reizi Vidzemē notiks virkne pasākumu Iekļaujošās nedēļas ietvarā, kad ikviens iedzīvotājs aicināts uz kopīgu darbošanos jaunizveidotajos dienas aprūpes centros, grupu dzīvokļos un specializētajās darbnīcās reģiona pašvaldībās.

Nedēļas garumā dažādās vietās Vidzemē plānoti vairāk nekā 15 dažāda formāta un tematikas pasākumi, tostarp praktiskās darbnīcas un meistarklases, diskusijas.

Smilšu kino, māla apstrādes, šūšanas, pleķošanas, grafiti, burgeru gatavošanas meistarklases, dabas materiālu paklāju veidošana, sveču liešana, ziepju darbnīca, labdarības tirdziņš, tikšanās ar uzņēmējiem un demokrātiskas sarunas par iekļaujošu sabiedrību – tā ir tikai daļa no pasākumiem, kuros būs iespēja līdzdarboties kopīgi ar šo pakalpojumu dalībniekiem. 

Informāciju par katru no notikumiem aicinām aplūkot vietnē ieklauj.vidzeme.lv. Pasākumi ir bez maksas. Daļai no tiem ir nepieciešama iepriekšēja pieteikšanās.

Šo aktivitāšu mērķis ir vērst plašākas sabiedrības uzmanību uz līdz šim paveikto sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu izveidē pieaugušajiem ar garīga rakstura traucējumiem, bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, kas noris valstī īstenotā deinstitucionalizācijas procesa ietvaros. Vidzemē to  sadarbībā ar pašvaldībām īsteno šī pasākuma iniciators – Vidzemes plānošanas reģions.

Vidzemes iekļaujošās nedēļas pasākumi notiks dažādās vietās Madonas, Gulbenes, Cēsu, Valmieras, Alūksnes, Smiltenes un Valkas novadā. Tos sadarbībā ar Vidzemes plānošanas reģionu un pašvaldībām organizē arī biedrības ”Dēms”, “Cerību spārni”,  “Latvijas Samariešu apvienība”, “Drustu acs”,  “Latvijas Sarkanais Krusts” Vidzemes komiteja, nodibinājums “Alūksnes un Apes novada fonds”, "Latvijas Evanģēliski luteriskās Baznīcas Diakonijas centrs" kopienas centrs “Baltā ūdensroze” un SIA “Terra Opemele”.

Vidzemes iekļaujošo nedēļu kā pasākumu kopumu organizē Vidzemes plānošanas reģions projekta “Vidzeme iekļauj” ietvaros sadarbībā ar pašvaldībām un nevalstiskajām organizācijām. Projekta mērķis ir Vidzemes plānošanas reģionā palielināt ģimeniskai videi pietuvinātu un sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamību pieaugušajiem ar garīga rakstura traucējumiem un bērniem ar funkcionāliem traucējumiem. Vairāk Vidzemes plānošanas reģiona mājas lapā.

Informāciju sagatavoja: Ieva Bīviņa, Vidzemes plānošanas reģiona sabiedrisko attiecību speciāliste. E-pasts: ieva.bivina PIE vidzeme PUNKTS lv.

Sestdien, 17. septembrī, Liepas pagasta “Maizes mājā” draudzīgā gaisotnē pirmo reizi norisinājās remigrantu ģimeņu no Vidzemes salidojums ar nosaukumu “Satikšanās Latvijā”. To organizēja Vidzemes plānošanas reģions. Pasākums pulcēja gandrīz 40 cilvēku - pieaugušos un bērnus. Viņi ir atgriezušies uz dzīvi Latvijā no visdažādākajām pasaules valstīm: Lielbritānijas, Beļģijas, Dānijas, Norvēģijas, Krievijas, Kanādas, Brazīlijas, Austrālijas un Jaunzēlandes. Šobrīd savu mājvietu atraduši Vidzemē.

Remigrantu ģimeņu salidojuma "Satikšanās Latvijā" dalībnieki "Maizes mājā" Cēsu novada Liepas pagastā. Foto: G. Māziņš

Īsajā uzrunā remigrācijas koordinatore Vidzemes plānošanas reģionā Eva Meijere teica: “Rudens ir laiks, kad daudzi dalās ar dārza veltēm, un mēs šodien arī esam sanākuši dalīties, tikai dārzeņu vietā - pieredzes, idejas, domas, viedokļi. Esam daudzi un dažādi, un mums ir daudz ko dot citiem.”

 

No kreisās: remigrantu ģimeņu salidojuma "Satikšanās Latvijā" dalībnieki pie pasaules kartes, remigrācijas koordinatore Vidzemes plānošanas reģionā Eva Meijere. Foto: G. Māziņš

Salidojumā piedalījās ģimenes, kas ir pārbraukušas mājās gan pirms vairākiem gadiem, gan pavisam nesen - mazāk nekā pirms mēneša. Dalībnieki izmantoja laiku, lai arī aprunātos cits ar citu, apmainītos ar saviem pieredzes stāstiem. Viņiem bija svarīgi tikt sadzirdētiem, uzklausītiem. Un, lai gan pārcelšanās pieredze katram ir unikāla, tomēr ir bijuši izaicinājumi, kurus visiem nācies risināt.

 

No kreisās: salidojuma dalībnieku izliktās spēka zīmes, psihoterapeita Dr. Artūra Miksona nodarbība - saruna. Foto: G. Māziņš

Pasākuma norisi papildināja psihoterapeita Dr. Artūra Miksona iedvesmas nodarbība par to, kā pārvarēt pārcelšanās krīzi. Dalībnieki uzzināja to, ka dusmas, skumjas un citas emocijas šai situācijā ir normālas. Krīzes pārvarēšanai svarīgi ir "lietot pareizos instrumentus”, emocijas izanalizēt, un tad šo pieredzi iekļaut savā dzīvē. Gan vecāki, gan bērni var nonākt krīzē. Ja vecāki nav pārliecināti par pārcelšanās lēmuma pareizību, tad bērniem var nebūt drošības sajūtas. Viņš uzdeva jautājumu: “Vai paši esat pieņēmuši faktu, ka esat šeit? Ja paši nenoticat, bērns arī tam netic.” Klātesošie atzina, ka stāstīto būtu bijis noderīgi dzirdēt pirms pārcelšanās un tas būtu aiztaupījis daudz domstarpību.

 

 

No kreisās: ekspedīcija bērniem “Izzini Vidzemes laukus”, karašu cepšana. Foto: G. Māziņš

“Maizes mājas” latvisko noskaņu papildināja arī citas salidojuma aktivitātes – ekspedīcija bērniem “Izzini Vidzemes laukus”, spēka zīmju veidošana, karašu cepšana, danči un rotaļas kopā ar folkloras kopu “Ore”, kā arī mūziķes Emīlijas Kates Tomsones akustiskais koncerts. Pasākuma noslēgumā remigrantu ģimenes atzinīgi novērtēja to, cik svarīga ir šāda satikšanās un kopā būšana.

 

No kreisās: danči un rotaļas kopā ar folkloras kopu "Ore", mūziķes Emīlijas Kates Tomsones akustiskais koncerts. Foto: G. Māziņš 

Saimniecības LAUX saimnieces Marta un Madara, kuras atgriezās Latvijā šī gada martā, uzsvēra: “Reti, bet reizēm tomēr šad tad gadās dzirdēt sakām: “Ko tā Latvija man ir devusi?” Uz to var atbildēt tikai katrs pats. Par citiem pateikt nevaram, bet šodien Latvija mums "ielēja kārtīgu krūzi iedvesmas", parādot tik dažādus cilvēkus, kas, īsto vietu un lietu atraduši, dalās savā dzīvespriekā."

 

***

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) un Vidzemes plānošanas reģions realizē funkciju "Diasporas likuma normu īstenošana (Atbalsta pasākums remigrācijas veicināšanai "Reģionālās remigrācijas koordinators")".

Papildu informācijai: Eva Meijere, remigrācijas koordinatore Vidzemes plānošanas reģionā, tālr. +371 29374285, remigracija PIE vidzeme PUNKTS lv

Informāciju sagatavojusi: Zane Kaķe, sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, zane.kake PIE vidzeme PUNKTS lv

CITAS VIDZEMES REMIGRĀCIJAS ZIŅAS

---

Valmieras novada un Cēsu novada pašvaldības, turpinot izstrādāt ilgtspējīgas enerģētikas un klimata rīcības plānus (SECAP), saņēmušas vietvaru politisku atbalstu darba turpināšanai. Novadu pašvaldību domes vienbalsīgi pieņēmušas lēmumus par pašvaldību aktīvu rīcību gan Vidzemes plānošanas reģiona īstenotā projekta CEESEU mērķu sasniegšanai, kā ietvaros plāni tiek izstrādāti, gan arī pievienoties Pilsētas mēru paktam un brīvprātīgi sasniegt klimata un enerģētikas mērķus. Plānots, ka 2023. gada nogalē abas iepriekšminētās pašvaldības būs pilntiesīgas Eiropas Pilsētu mēru pakta kopienas dalībnieces, tostarp iesniegušas SECAP plānus, kas ir viena no obligātajām prasībām. Cēsu novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs: “Klimata pārmaiņas ietekmē ikvienu iedzīvotāju,  dzīves vidi un infrastruktūru. Lai mazinātu cilvēka radīto ietekmi, kā arī lai  nodrošinātu  iedzīvotājiem  drošu un ilgtspējīgu enerģiju, esam lēmuši pastiprināti pievērsties klimata pārmaiņu mazināšanai. Dalība Mēru paktā ļaus stiprināt pašvaldības spēju pielāgoties nenovēršamajai klimata pārmaiņu ietekmei un smelties pieredzi  pie pieredzējušākajām  dalībpilsētām.”

Valmieras novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Jānis Baiks: Pievienošanās dalībai paktā Valmieras novada pašvaldībai nozīmē apņemšanos un rīcību. 10 gadu laikā, ieviešot dažādus energoefektivitātes pasākumus, Valmieras novada pašvaldība ir ievērojami samazinājusi enerģijas patēriņu. Turpināsim mūsu ieguldījumu gan Eiropas klimata mērķu sasniegšanā, gan dzīvesvides kvalitātes uzlabošanā novada cilvēkiem šodien un nākotnē. Esam apņēmušies izstrādāt Valmieras novada Ilgtspējīgas enerģētikas un klimata rīcības plānu līdz 2030.gadam, paredzot ar klimata pārmaiņu mazināšanu saistītus pasākumus, pielāgošanos klimata pārmaiņām, kā arī pasākumus enerģētiskās nabadzības nepieļaušanai.  Dalība Eiropas Pilsētu mēru paktā un pašvaldības ilgtspējīgas enerģētikas un klimata rīcības plāns būs instruments sekmīgākai ārējā finansējuma piesaistei ēku energoefektivitātes uzlabošanai, atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju ieviešanai, kā arī enerģijas krīzes, energonabadzības izaicinājumu risināšanai un energoneatkarības nostiprināšanai.”

Eiropas Pilsētu mēru pakts klimata un enerģētikas jomā ir brīvprātīga iniciatīva, kurā piedalās tūkstošiem vietējo pašvaldību, kas ir apņēmušās sasniegt Eiropas Savienības izvirzītos mērķus klimata un enerģētikas jomā. Tā tika uzsākta 2008. gadā ar mērķi palīdzēt vietējām pašvaldībām sasniegt klimata pārmaiņu mazināšanas mērķus, ko Eiropas Savienība noteikusi – līdz 2030. gadam samazināt CO2 emisijas  vismaz par 40% un izmantot integrētu pieeju klimata pārmaiņu mazināšanai un spējai pielāgoties izmaiņām.  Šobrīd kustībā iesaistījušās vairāk nekā 9000 vietējās un reģionālās pašvaldības no 57 valstīm.

Eiropas pilsētu mēru pakts izstrādājis SECAP jeb ilgtspējīgas enerģētikas un klimata rīcības plāna konceptu, lai sniegtu detalizētu pārskatu par enerģētikas situāciju un SEG emisijām pašvaldībās un definētu darbības emisiju samazināšanai, energoefektivitātes pasākumu noteikšanai un atjaunojamās enerģijas mērķu sasniegšanai. Plāns paredz iekļaut arī tādas aktivitātes, ka palīdzētu pielāgoties klimata pārmaiņām, ņemot vērā riskus, piemēram, plūdus vai karstuma viļņus. Vēl viens no plāna mērķiem paredz rīcības,  kas mazinātu enerģētisko nabadzību.

Jau iepriekš ziņots, ka Vidzemes reģionā ir uzsākts darbs pie divu ilgtspējīgas enerģētikas un klimata rīcības plānu (SECAP) izstrādes. Valmieras novada un Cēsu novada pašvaldības izrādījušas interesi iesaistīties projekta “Centrālās un Austrumeiropas ilgtspējīgas enerģētikas savienība” (CEESEU) ieviešanā un apņēmušās izstrādāt vietēja līmeņa rīcības plānus mērķu sasniegšanai enerģētikas un klimata pārmaiņu jautājumos. Abu pašvaldību speciālistiem būs iespēja pārņemt zināšanas un saņemt rekomendācijas no projektā iesaistītajiem vietējiem un starptautiskiem ekspertiem.

CEESEU projekta aktivitātes Latvijā koordinē Vidzemes plānošanas reģions.

Jautājumiem: Baiba Šelkovska, projekta CEESEU vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, baiba.selkovska PIE vidzeme PUNKTS lv

Informāciju sagatavojusi: Anita Āboliņa, sabiedrisko attiecību vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, anita.abolina PIE vidzeme PUNKTS lv

No 19. – 22.septembrim Jūrmalā norisinājās konference “Aizsargājamo dabas teritoriju apmeklētāju pārvaldība” (Monitoring and Management of Visitors in Recreational and Protected areas, turpmāk tekstā MMV), kuru organizēja Vidzemes Augstskola sadarbībā ar Latvijas Kongresu biroju.

Šajā pasākumā piedalījās Vidzemes plānošanas reģiona projektu eksperte Ilze Grīnfelde, uzstājoties ar ziņojumu par projekta SWARE rezultātiem un vadot vienu no konferences darba sesijām. Ziņojumā eksperte akcentēja vietējās labās prakses kā atbildes reakciju COVID 19 pandēmijas radītajai negatīvajai ietekmei uz dabas mantojumu Vidzemē. Pēc prezentācijas konferences dalībnieki aktīvi uzdeva jautājumus un diskutēja tieši par vietēja mēroga labo prakšu nozīmi, dalīšanos ar šo pieredzi, kā arī labo prakšu pieredzes pielāgošanas iespējām un līdzīgu aktivitāšu ieviešanu citviet. Konferencē dzirdētais dalībniekos raisīja interesi par Interreg programmas labo prakšu datu bāzi. Ziņojuma izvērsts apraksts publicēts konferences elektroniskajā izvērsto kopsavilkumu krājumā ŠEIT.

MMV konference ir pasākums, kas notiek reizi divos gados, pulcējot pētniekus, aizsargājamu dabas teritoriju pārvaldītājus, politikas veidotājus, starptautisku organizāciju pārstāvjus un tūrisma speciālistus no visas pasaules. Konferencē piedalījās vairāk nekā 100 dalībnieku no 27 pasaules valstīm. Vairāk par konferenci ŠEIT.

Projekts “Mantojuma ilgtspējīga apsaimniekošana ūdensceļu reģionos” (SWARE) tika īstenots ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda programmas “Interreg Europe 2014.-2020. gadam” atbalstu. Šī publikācija atspoguļo tikai tās autora viedokli, un Interreg Europe programmas vadības organizācijas nevar būt atbildīgas par jebkādu tās satura izmantošanu.

 

.

Vidzemes plānošanas reģiona organizētais hakatons “Jauniešu biznesa idejas energoefektivitātes paaugstināšanai” šoreiz norisināsies Smiltenē 28. un 29. septembrī.

Pasākuma mērķis ir attīstīt jauniešu uzņēmējdarbības spējas, motivēt jauniešus uzsākt uzņēmējdarbību. Atbilstoši hakatona formātam, dalībniekiem būs nodrošināts viss, sākot no ērtas vides, materiāliem, zināšanām un atbalsta personāla līdz pat ēdienreizēm, lai jaunieši spētu pilnībā koncentrēties galvenajam – ģenerēt inovatīvas un īstenojamas idejas, kas ļautu paaugstināt energoefektivitāti ekonomikai, sabiedrībai, videi un kultūrai svarīgās nozarēs un pasākumos. Hakatonā dalību pieteikuši 38 Smiltenes vidusskolas un Smiltenes tehnikuma audzēkņi, kuri darbosies astoņās komandās.

Hakatonu vadīs biedrības “Zināšanu un inovācijas sabiedrība” valdes priekšsēdētāja Vita Brakovska, jauniešus ideju radīšanas un attīstīšanas procesā atbalstīs mentori – Smiltenes novada uzņēmēji, Vidzemes augstskolas un LIAA Valmieras biznesa inkubatora pārstāvji. Hakatona noslēgumā komandu prezentācijas vērtēs žūrija – visu komandu ieguldījums tiks novērtēts un trīs godalgoto vietu ieguvēji saņems īpašas balvas.

Hakatona īpašie viesi ir projekta "Uzņēmējdarbība Vidzemē" partneri no Norvēģijas. Šīs divas dienas Elverum pašvaldības un skolas pārstāvji gūs ieskatu hakatonu organizēšanā, lai šāda paša formāta pasākumus organizētu paši. Jau nākamgad uz kādu no Vidzemes plānošanas reģiona rīkotajiem hakatoniem kā dalībniekus ir plānots atvest skolēnus no Norvēģijas, tādejādi padarot sacensību par labāko un ilgtspējīgāko biznesa ideju vēl aizraujošāku.

Šis ir otrais hakatons projektā “Uzņēmējdarbība Vidzemē” plānoto četru hakatonu ciklā.

Hakatons ir pasaulē plašu popularitāti guvis pasākuma formāts, kura laikā noteiktas mērķa grupas pārstāvji apvienojas komandās, lai attīstītu kādu ideju un īsā laikā intensīvi rastu risinājumu kādai aktuālai problēmai.

Hakatons “Jauniešu biznesa idejas energoefektivitātes paaugstināšanai” tiek īstenots Eiropas Ekonomiskās zonas finanšu instrumenta 2014.—2021.gada perioda programmas “Vietējā attīstība, nabadzības mazināšana un kultūras sadarbība” projekta “Uzņēmējdarbības atbalsta pasākumi Vidzemes plānošanas reģionā” ietvaros.

Strādājam kopā konkurētspējīgai Eiropai!

Otrdien, 4. oktobrī plkst. 14.00 Valkā (Beverīnas ielā 3) notiks seminārs “Publiskā un privātā sektora rīcības tuvojoties energokrīzei”, uz kuru aicināti pašvaldību pārstāvji, uzņēmēji, kā arī citi interesenti, kuriem būtu aktuāli iepazīties ar Latvijas un Igaunijas pieredzi par to, kā veiksmīgāk pārdzīvot energokrīzi gan publiskajā, gan privātajā sektorā. Semināra tēmas ietver gan plānošanas aktivitātes, gan arī konkrētas rīcības, kas ļautu mazināt energopatēriņu, līdz ar ko – ietaupīt naudu. Pieredzē dalīsies speciālisti un eksperti, kas ikdienā saistīti ar energojautājumiem, t.sk. energoauditori.

Semināru organizē projekta Smart Living partnerība Latvijā un Igaunijā; seminārs notiks klātienē, darba valoda – angļu.

DARBA KĀRTĪBA

REĢISTRĒŠANĀS (atvērta līdz š.g. 3. oktobrim, plkst.15:00)

Šis būs pēdējais projekta “Smart Living” organizētais pasākums semināru ciklā par mājsaimniecībām, pašvaldībām un energospeciālistiem aktuālām tēmām.  Seminārs tiek organizēts projekta “Praktiski risinājumi gudrai energoresursu izmantošanai (Smart Living)” ietvaros ar  Interreg Igaunijas-Latvijas pārrobežu sadarbības programmas finansiālu atbalstu.

Papildus informējam, ka š.g. 26. oktobrī Valmierā plānots projekta noslēguma pasākums – konference, kuras centrālā tēma būs energokopienas un to potenciāls energoneatkarībai.

 

Informāciju sagatavojusi: Anita Āboliņa, sabiedrisko attiecību vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, anita.abolina PIE vidzeme PUNKTS lv

*Augstāk minētā informācija šajā publikācijā atspoguļo autora viedokli un Igaunijas-Latvijas programmas vadošā iestāde neatbild par tajā ietvertās informācijas iespējamo izmantošanu.


>>CITAS PROJEKTA SMART LIVING ZIŅAS

>>IEPRIEKŠ ORGANIZĒTO SMART LIVING SEMINĀRU VIDEO IERAKSTI

 

Stargate projekta jaunumi būs īpaši interesanti tiem, kas interesējas par klimata gudru lauksaimniecību un pasākumiem, kad, izmantojot inovācijas, saimniekošana tiek padarīta efektīvāka un pielāgošanās klimata pārmaiņām kļūst realitāte.

Šoreiz informatīvā izdevuma centrālā tēma – ūdens produktivitāte, izmantojot attālināti ievāktus datus atvērto datu portālā. Tas ir tehnoloģisks risinājums, ko administrē Apvienoto Nāciju Organizācijas Pārtikas un lauksaimniecības organizācija.

“Panākt nākotnē nodrošinātību ar pārtiku, ilgtspējīgi izmantojot ūdens resursus, ir liels izaicinājums gan mums visiem šodien, gan arī nākamajām paaudzēm. Nepieciešama rūpīga ūdens produktivitātes uzraudzība lauksaimniecībā, jo šī nozare ir galvenais ūdens lietotājs, un ir jāizpēta iespējas, kā produktivitāti varētu palielināt (..).

Avots: https://wapor.apps.fao.org/home/WAPOR_2/2  

Ūdens ražīgumu lauksaimniecībā var izteikt kā produkta daudzumu uz vienu ūdens vienību, ko augs patērē (..). Vēl izstrādes stadijā esošais rīks apstrādā satelīta datus, kas palīdz sniegt informāciju lauksaimniekiem apūdeņošanas sistēmu optimizēšanai un lielākas lauksaimniecības ražas sasniegšanai. Rīks papildus apkopo arī iztvaikošanas datus, ļaujot precīzi novērtēt, cik daudz ūdens kultūraugs patērē noteiktā periodā, piemēram, augšanas sezonā. Salīdzinot biomasu un novācamo ražu, tas piedāvā risinājumu, kā izmērīt ūdens produktivitāti. Šis rīks arī veido ūdens ražīguma kartes, kas parāda biomasu un tās iznākumu attiecībā pret vienu kubikmetru ūdens.” – konspektīvas piezīmes no raksta PoliRural informatīvajā izdevumā, kas izdots š.g. septembrī.

Plašāk šeit: https://www.stargate-h2020.eu/project-newsletter-6/  (sadaļa “Monitoring water productivity”).

Izdevums lasāms angļu valodā. Tajā pieejamas vairākas sadaļas, t.sk. par projektā īstenoto aktivitāšu – rīku attīstīšanas progresu.

Iepriekšējie informatīvo izdevumu numuri pieejami šeit: https://www.stargate-h2020.eu/newsletter/.

Lai noder!

 

***

Ja vēlaties  izdevumu saņemt regulāri savā e-pasta kastītē,

aicinām pieteikties >> ŠEIT.

Izdevumos var lasīt ne tikai projekta ietvaros paveikto, bet iepazīties ar citām gudras lauksaimniecības tendencēm un inovācijām visā pasaulē.

 

Par StarGate

Projektā StarGate piedalās 26 partneri no 13 valstīm, taču risinājumu testēšana realitātē notiks vien sešās valstīs - Čehijā, Izraēlā, Grieķijā, Beļģijā, Spānijā un arī Latvijā. Projektu Latvijā īsteno Vidzemes plānošanas reģions un Vidzemes Augstskola. Projekta īstenošanas ilgums – līdz 2023. gada 30.septembrim. Vidzemes Augstskola projekta StarGate ietvaros izstrādās un testēs tehnoloģisku rīku, kas uzlabotu lauksaimniecības sistēmas noturību pret mainīgajiem laikapstākļiem.

Programma “Apvārsnis 2020” ir visu laiku lielākā Eiropas Savienības pētniecības un inovāciju programma, kuru atbalstījuši politiskā līmenī Eiropas valstu līderi un Eiropas Parlamenta deputāti, vienojoties, ka ieguldījums pētniecībā un inovācijās ir nozīmīgs Eiropas nākotnei. Ar programmas starpniecību pētniecība tiek sasaistīta ar inovācijām, pievēršot uzmanību trīs konkrētām jomām: zinātnes izcilībai, rūpniecības prioritātei un sabiedrības problēmām. Projekta mājaslapa: https://www.stargate-h2020.eu.


 

Informāciju sagatavojusi: Anita Āboliņa, sabiedrisko attiecību vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, anita.abolina PIE vidzeme PUNKTS lv