Arhīva kalendārs

« July 2017 »
MonTueWedThuFriSatSun
 12
3456789
10111213141516
17181920212223
24252627282930
31 

 

 

Piektdien, 30. jūnijā, aizvadīts jau trešais Sarunu festivāls LAMPA, kur šoreiz ar aktuālu diskusiju par viedajām specializācijām piedalījās arī Vidzemes plānošanas reģions. Pulcējot dažādu nozaru speciālistus un praktiķus, meklējām atbildes uz jautājumu: “Kā viedi, gudri un efektīvi specializēties reģionos un vai tas vispār ir nepieciešams?”. Eiropas Savienībā jau ilgāku laiku ir skaidrs, ka viedās specializācijas ir mūsu nākotne un uzņēmējdarbības izaugsmes iespējas, taču nereti uzņēmēji un zinātnes pārstāvji izvairās no politiskās nostādnēs lietotiem terminiem, kas, viņuprāt, ir arī “viedā specializācija”. Izrādās, ka ikdienā katrs ar tās izaicinājumiem saskaramies ik dienas un arī izvērtējam tos, domājot par saviem nākotnes plāniem. Kas tad ir Svešais “Viedā specializācija”? Kā to izmantot savā labā? Kur varam meklēt sadarbības iespējas un izaugsmes potenciālu Vidzemē? Kā labāk? LAMPA bija kā veiksmīga platforma, kur kopā ar zinātnes, ekonomikas, uzņēmējdarbības un radošo industriju speciālistiem meklējām atbildes un uzdevām arī jaunus jautājumus.

Jau sarunas sākumā mulsumu radīja pats termins “viedā specializācija”, jo  ikdienā to savās sarunās pielieto tikai zinātāji. Viedā specializācija ir izpratne, ka ik viena nozare un uzņēmējdarbības joma ir jāvirza uz mūsdienām aktuālu un arī tehnoloģiski atbilstošu darbību. Svarīgi ir specializēties, saprotot savas un sava reģiona stiprās puses un potenciālu. Lai sasniegtu pēc iespējas augstākus uzņēmējdarbības un reģionālās attīstības rādītājus, mūsdienās atslēgvārds ir “sadarbība” – ne tikai uzņēmējiem savā starpā, bet, jo īpaši, starpdisciplinārā kontekstā. Sarunā vairākkārt izskanēja "triple helix" jeb "trīskāršā spirāle" koncepts – mūsdienīgai un konkurētspējīgai attīstībai sadarbojas uzņēmējdarbības, zinātnes un valsts pārvaldes pārstāvji, lai kopīgiem spēkiem atvieglotu viens otra darbu un augtu roku rokā.

Kā paskaidroja arī sarunas moderators Kristaps Ročāns, viedās specializācijas stratēģijas no Eiropas Savienības tiek pieprasītas katrai dalībvalstij un reģionam. Stratēģijā izvirzām savas konkurētspējīgās nozares un jomas, kurās mēs esam īpaši spēcīgi vai kurās mums ir attīstības potenciāls. Plānojam tajās specializēties un cenšamies nedublēties ar citiem reģioniem savā valstī un Eiropā – attīstām savas stiprās puses. Valdība definējusi nacionālās jomas, kuras iekļautas dažādās politikās, savukārt Vidzemes plānošanas reģions savā Ilgtermiņa attīstības stratēģijā 2030. gadam izstrādājusi detalizētu skatījumu, ņemot vērā nacionālās prioritātes, vēsturisko pieredzi un pašreizējo situāciju plānošanas reģionā. Papildus 7 prioritātēm, iekļāvām arī trīs jomas, kuras neietilpst nacionālajās prioritātēs, taču kurās Vidzeme var būt vai jau ir konkurētspējīga – rekreācija un tūrisms, kultūra un radošās industrijas, kā arī attālināts darbs un pakalpojumi.”

“Plānošanu un Eiropas Savienības dokumentus, kā arī viedās specializācijas varētu pielīdzināt ar ikdienišķu un mūsu dzīvei ierastu situāciju. Iedomājaties, ka jūs aizejat uz kafejnīcu vai restorānu – jūs varat pasūtīt noteiktas lietas, taču pirmā lieta, ko jūs gribat apskatīt ir ēdienkarte. Ēdienkarte kļūst par mūsu izvēles rāmi. Līdzīgi ir ar viedajām specializācijām – ja mēs savā ēdienkartē neesam to ierakstījuši, tad mēs arī to nevaram dabūt.” Plānošanas būtību skaidro Latvijas Universitātes vadošais pētnieks Visvaldis Valtenbergs. Ekonomikas pētniece Ilona Platonova papildina, ka pašlaik viedo specializāciju izmantojam kā instrumentu, lai apgūtu Eiropas Savienības finansējumu, “pievelkot” visu iespējamo, jo iztrūkst bāzes finansējums nacionālā līmenī, taču būtu jāmaina finansējuma sadalījums, lai tik tiešām attīstītu reģionus. “Viedā specializācija ir mēģinājums attīstīt daļu nevis visas nozares un uzņēmējus. Jābūt atbalstam augstākā līmeņa darbiniekiem, lai viņi arī iedarbinātu citus pakalpojumu sniedzējus un finansējums atgrieztos. Te ir jautājums arī par radošajām industrijām – kā mēs iemācāmies ar viņām ne tikai tērēt, bet arī pelnīt naudu,” tā Platonovas kundze. Savukārt LR Kultūras ministrijas Kultūrpolitikas departamenta, Radošo Industriju nodaļas vadītāja Lilita Sparāne: “Vidzemes plānošanas reģions mēģina savu balsi Eiropai jau parādīt, ka jāsaprot – viedās specializācijas neies vienas pašas, tās būs kopā ar radošām industrijām, kas ir viena no atbalsta funkcijām. 558 miljardi no Eiropas Savienības ieņēmumiem ir pateicoties tieši radošām industrijām un kultūrai. Mums jāstrādā pie sevis pilnveidošanas – radošo metožu apgūšana palīdzēs mums izdzīvot un attīstīties.”

Kāda tad loma konkurētspējas veicināšanā ir valsts iestādēm, zinātniskajiem institūtiem, uzņēmējiem un katram iedzīvotājam? Kā tieši savstarpējā sadarbība var uzlabot konkurētspēju un radīt inovatīvus un mūsdienām aktuālus produktus un pakalpojumus? “Tas ir labi, ka cilvēku skaits pieaug, jo pieaug tirgus, tirgus ir tā vieta, kur varam veikt inovācijas. Inovācija, savukārt ir pavisam vienkārša lieta – zināšanu pārvēršana naudā. Ir jāmeklē zināšanas, kuras var pārvērst naudā,” pārliecināts LLU Kokapstrādes katedras lektors, Meža un koksnes produktu pētniecības un attīstības institūta direktors Andrejs Domkins. Tieši zināšanu pārnešana ir viens no atslēgvārdiem, kur arī Vidzemes Augstskola jau tagad veido savu pienesumu ekonomiskajai attīstībai. “Mēs esam nodefinējuši jomas, kas ir nacionāli un starptautiski aktuālas, atstājot arī reģionam nozīmīgās nozares. Ir jāriskē arī ar ko jaunu – jābūt drosmīgiem un tad tu būsi piemērs. Pateicoties veiksmīgai sadarbībai, katru nedēļu Augstskolas darbinieki un arī studenti palīdz kādam uzņēmuma ar konkrēta risinājuma piemeklēšanu,” pieredzē dalās Vidzemes Augstskolas rektors Gatis Krūmiņš.

Taču starpdisciplinārā sadarbība pašreiz nebūt nav vienkārša, ko uzsver arī Lilita Sparāne, “Jāsāk mācīt valsts pārvaldē starpdisciplinārs sadarbības modelis, kurā valsts ierēdnis, uzņēmējs, zinātnieks, students ģenerē kopā lietas, kā tas tālāk virzīsies uz priekšu. Un visgrūtāk, manuprāt būs zinātniekiem un valsts iestādēm. Mēs neskatām kopumu – šim procesu dizainam ir jābūt tam, kas savieno lietas. Pētniecības institūcijām jāspēj nodemonstrēt savas kompetences, lai uzņēmēji zinātu, ko var prasīt un noticētu rezultātam un kvalitātei, savukārt valsts iestādei jāveido apmācības ierēdņiem, kas būtu jādara, lai savstarpējā sadarbība notiktu ātrāk un nebūtu “sprunguļu”.” Ilona Platonova papildina, ka būtiskas arī reālas zinātnieku prakses uzņēmumos, taču vispirms būtu jāizvērtē esošie grantu nosacījumi, lai zinātnieks, praktizējot uzņēmumā, nezaudētu atbalstu no valsts un Eiropas Savienības.

Diskusijas noslēgumā sarunas dalībnieki tikai aicināti minēt jau pavisam konkrētus piemērus, kādi praktiski soļi būtu nepieciešami viedās specializācijas attīstībai Vidzemē. Gatis Krūmiņš apstiprināja, ka “ritenis jau ir iegriezts”: “Svarīgas ir regulāras tikšanās visām pusēm. Esam jau ierosinājuši daļu no Vidzemes pašvaldībām, institūtus, pētniecības pārstāvjus un uzņēmējus izveidot tādu kā konsultatīvo padomi, kurā ģenerē idejas, meklē risinājumus. Jāpanāk, ka pie viena galda sēž tie, kas ir ieinteresēti. Tas nenotiks ātri, bet rezultāts būs iespaidīgs.” Lilita Sparāne papildina, ka nevajag aizmirst studentus un vidusskolēnus, pat mazākus, jo nevajag domāt, ka mēs zinām, kas viņiem vajadzīgs: “Pajautājam, nākam kopā un iesaistām arī viņus – citādi tas nedarbosies.”

Runājot par uzņēmējdarbības konkurētspēju un attīstību, jāsaprot, ka tas viss jau ir tepat: “Es gribētu aicināt netaisīt jaunu stratēģiju, jaunu programmu, bet paskatīties to, ko dara un tur saredzēt viedumu. Mums jau viss notiek un ar projektiem varam to sākt realizēt. Vidzemes plānošanas reģionā jau projektos veido sadarbību starp studentiem, zinātniekiem, uzņēmējiem, dizaineriem. Svarīgi ir paņemt labo praksi, palīdzēt sadarboties, lai attīstītos vēl vairāk,” sarunu noslēdz Andrejs Domkins.

 

 

Vidzemes plānošanas reģiona (VPR) pārstāvji kopā ar Vidzemes Augstskolas (ViA) un Vides risinājumu institūta vadītājiem jūnijā devas uz Eindhovenu (Nīderlande) un Flandriju (Beļģija), lai iepazītos ar šo reģionu labajiem piemēriem pētniecības un inovāciju infrastruktūras atvēršanai un izmantošanas veicināšanai mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Kopā ar projekta INNO INFRA SHARE partneriem no citiem Eiropas reģioniem Vidzemes pārstāvjiem bija iespēja ielūkoties viena no vadošo Eiropas pētniecības un inovāciju reģiona aizkulisēs.

Projekta INNO INFRA SHARE partnerībā ir reģioni no Itālijas, Beļģijas, Vācijas, Latvijas, Igaunijas, Čehijas un Zviedrijas. Daloties ar savu valstu praksi un mācoties no citu pieredzes, partneri strādā pie pētniecības un inovāciju (P&I) infrastruktūru uzlabošanas ar mērķi padarīt tās pieejamākas un piemērotākas mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) vajadzībām.

Pieredzes apmaiņas vizīte 
Projekta pirmā fāze ir pilnībā veltīta zināšanu apmaiņai starp partneriem, tajā skaitā gan pieredzes apmaiņas vizītēm, gan vietējās situācijas analīzei. Pirmajā pieredzes apmaiņas vizītē partneri devās uz Brainport attīstības aģentūru Eindhovenā Nīderlandē un uz Flandriju Beļģijā. Partneri viesojās Eindhovenas Tehniskajā Universitātē, kur iepazinās ar reģiona inovāciju vidi un tās vēsturi, kur īpaša loma ir bijusi ekosistēmai un daudzpusējai sadarbības struktūrai, kas ir veicinājusi P&I attīstību reģionā. Vēlāk partneriem bija iespēja apmeklēt "Nanolab@tu/e" tīrtelpas, kas pieejamas gan Universitātes studentiem un mācībspēkiem, gan ārējiem interesentiem, piemēram, uzņēmumiem.  

Atvērto inovāciju pieeja

Otrajā vizītes dienā partneri devās uz "High Tech Campus Eindhoven", kur tā vadītājs iepazīstināja ar atvērto inovāciju pieeju un vēlāk saules enerģijas tehnoloģiju pētniecības institūts "Solliance Solar Research" demonstrēja šo pieeju savā darbībā. Institūtu, kurā pieejamas modernākās iekārtas pētniecībai un pilot-ražošanai vienotā partnerībā izveidojuši trīs Nīderlandes, Beļģijas un Vācijas pētniecības institūti, reģionu pašvaldības un uzņēmumi, lai kopīgi izmantotu vienu infrastruktūru un veiktu kopīgus pētījumus, kas tālāk izmantojami produktu ražošanā un jaunu tehnoloģisko risinājumu testēšanā. Savukārt Beļģijā partneri apmeklēja "iMec" Gentes laboratorijas, kurās tiek veikti fleksiblās elektronikas (piem. mikroshēmas, kas iestrādājamas lokanos materiālos) un bezvadu tīkla risinājumu un tehnoloģiju pētījumi un testēšana uzņēmumu vajadzībām, kā arī ar Flanders FOOD pārtikas klasteri, kurā ražotāji cieši sadarbojas ar pētniekiem jaunu risinājumu izstrādē pilot-laboratorijās.

Gūtā pieredze

Vizītes noslēgumā partneri, balstoties uz šajās dienās gūto pieredzi, meklēja risinājumus savu reģionu izaicinājumu risināšanai. Vidzemes pārstāvji kopā ar Čehijas un Nīderlandes partneriem strādāja pie idejām inovāciju ekosistēmas izveidei un talantu piesaistei reģionam. Kā secināja Vides risinājumu institūta vadītāja Inese Suija-Markova:

Būtisks priekšnosacījums inovāciju ekosistēmas ilgtspējīgai attīstībai ir politiķu un ierēdņu izpratne par šādu struktūru nepieciešamību, kā arī vitāla uzņēmējdarbības vide, kurā darbojas gan globālas korporācijas, gan arī starptautiska un nacionāla līmeņa mazie un vidējie uzņēmumi un jaunuzņēmumi. Latvijā vēl ir tāls ceļš ejams, lai izveidotu tāda tipa inovāciju ekosistēmu, kāda ir abās šajās valstīs, bet es ticu, ka mēs varēsim izmantot šeit iegūtās zināšanas un pieredzi situācijas uzlabošanai mūsu reģionā. Mums jāsāk būvēt savstarpējā uzticība un sadarbība starp vietējiem politiķiem, uzņēmējiem un pētniekiem, un jāpārvērtē esošās investīciju stratēģijas, veidojot tās gudrākas un fokusētākas."

Nepieciešamību attīstīt inovāciju vidi reģionā, ņemot vērā ārvalstu pieredzi, uzsvēra arī Vidzemes Augstskolas rektors Gatis Krūmiņš:

“Galvenā atšķirība no Latvijas – visas puses darbojas orientēdamās uz ilgtermiņa mērķiem, vidējā termiņā pašas sev uzstādot kādus sasniedzamos rezultātus.

Tiešā veidā Nīderlandes un Beļģijas pieredzi pārnest uz Vidzemes reģionu nav iespējams, jo tie ir ļoti atšķirīgi lielumi (g.k. industriālās intensitātes, cilvēkresursu un pieejamo finanšu apjoma ziņā). Pieredzi var pārnest izpratnes ziņā – industrijas un zinātnes sadarbība ir ilgtermiņa pasākums, no kura iegūst visas puses. Piemēram, ViA varētu savās telpās atrast vietu dažiem nelieliem uzņēmumiem, kuru darbības virziens sakrīt ar ViA pētniecības virzieniem un laboratorijām. Vidzemē varētu izveidot spēcīgāko pašvaldību un zinātnisko institūciju, kā arī uz attīstību orientēto uzņēmumu konsorciju, kas plāno kopīgu ilgtermiņa attīstību.”

 

Nākamā INNO INFRA SHARE pieredzes apmaiņas vizīte ir plānota novembrī uz Itāliju. Pirms tās atsevišķi partneri ar kopīgām interesēm tiksies salīdzinošās izvērtēšanas tikšanās, lai mācītos no interesantākajām labajām praksēm un meklētu turpmākas sadarbības iespējas starp reģionos esošajām P&I infrastruktūrām.

Plašāk par projektu lasiet projekta mājaslapā vai VPR mājaslapā.

Papildu informācija: Kristaps Ročāns, Projekta vadītājs Vidzemes plānošanas reģionā, e-pasts: kristaps.rocans PIE vidzeme PUNKTS lv

Pēdējos pāris gadus tūrisma maršruts “Via Hanseatica” tika popularizēts, izmantojot iepriekš īstenotā projekta partneru Latvijā brīvprātīgu līdzfinansējumu, taču nu pienācis brīdis, lai mērķtiecīgi izmantotu Eiropas Savienības finansiālo atbalstu tālākai maršruta attīstībai. Tāpēc 28. jūnijā Burtnieku novadā pulcējās līdzšinējie tūrisma maršruta “Via Hanseatica” partneri no Latvijas, lai kopā ar igauņu kolēģiem vienotos par kopīgu vīziju jauna tūrisma produkta izveidē.

Tā kā pēdējā laikā īpaši aktuāls Eiropā kļuvis gastronomiskais tūrisms, un ēdiena baudīšana šobrīd ir teju katra Eiropas tūrista ceļojuma dienaskārtībā, Vidzemē izlemts attīstīt jaunu, uz vietējo kulināro mantojumu balstītu tūrisma maršrutu -  “TasteHanseatica”.

Maršruts tiks veidots Interreg Estonia-Latvia programmas projekta “Livonijas kulinārajā mantojumā balstīta tūrisma produkta izveide un popularizēšana (Livonijas kulinārais ceļš)" ietvaros, kura īstenošanu Latvijā sadarbībā ar lauku tūrisma asociāciju “Lauku ceļotājs” uzsācis Vidzemes plānošanas reģions.

Jaunā projekta darba grupas dalībnieki, kas vienlaikus ir arī “Via Hanseatica” tūrisma maršruta veidotāji, sanāksmē diskutēja par aktivitātēm, kuras tiks īstenotas,  lai veicinātu tūrisma galamērķa pievilcību, popularizējot nacionālo virtuvi un stiprinot sadarbību starp vietējiem pārtikas ražotājiem un ēdināšanas pakalpojumu sniedzējiem.

“TasteHanseatica” stāsts tiks veidots, par pamatu ņemot pirmo latviešu valodā izdoto pavārgrāmatu, kas tulkota un izdota Kocēnu novada Rubenē vēl 18.gs.beigās. Grāmata, ko izdeva Rubenes luterāņu draudzes mācītājs Kristofs Harders, ar 334 lappusēm bija neparasti apjomīga, kas liecina par muižnieku ģimeņu gaumi, ēšanas paradumiem un izvēlīgumu. Receptes ietver virkni eksotisku ēdienu, taču arī daudzus šodien aizmirstus ēdienus, kas pagatavoti no vietējām dabas veltēm. Ēdienu nosaukumi vācu un latviešu valodā liecina, ka grāmata veltīta muižu pavāriem, kas vairumā bija latvieši. Grāmatas oriģināls ir saglabājies un atrodas Latvijas Nacionālās bibliotēkas Reto grāmatu un rokrakstu nodaļā. Tur ir divi šīs grāmatas eksemplāri – viens piederējis slavenajam Vidzemes karšu autoram grāfam Ludvigam Augustam Melīnam, otrs-noslēpumainajam latviešu grāmatu kolekcionāram Albertam Fortiņam.

Plānots, ka “TasteHanseatica” piedāvājums tiks popularizēts ne vien pašmāju garšas baudītājiem, bet kulinārās meistarklases tiks demonstrētas arī Igaunijas gardēžiem vairākos kulinārajos festivālos.

Kā zināms, Vidzeme ir zaļākais Latvijas reģions. Mežos rodama liela daļa vidzemnieku vietējās virtuves pamatsastāvdaļu – gan svaigas, gan “ieziemotas”. Marinētas sēnes un lāceņu ievārījums ir mums tik ierasts ēdiens, kamēr citiem – īsts baudījums.  Nav šaubu, ka  medījuma gaļa un zivis ir savvaļas vitamīnu krātuve un dabas garšu apkopojums, tāpēc latvietis uzdrīkstas domāt, ka nacionālā virtuve, kas ir tik unikāla katrā no Latvijas reģioniem, ir konkurētspējīga starp kulinārā tūrisma galamērķiem citviet Eiropā.

Lai iegūtu vairāk informācijas par projektu “Livonijas kulinārajā mantojumā balstīta tūrisma produkta izveide un popularizēšana (Livonijas kulinārais ceļš)" un tūrisma maršrutu “TasteHanseatica”, aicinām sazināties ar projekta vadītāju Lienīti Priedāju-Kleperi (lienite.priedaja PIE vidzeme PUNKTS lv; mob.t. 26133028).

Foto: Kocēnu novada domes arhīvs

Informāciju sagatavoja: Anita Āboliņa, sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, mob.t. 29454752, anita.abolina PIE vidzeme PUNKTS lv

Jūnijs projektā “Vidzeme iekļauj” bijis ļoti aktīvs mēnesis  - deinstitucionalizācijas (DI) plāna izstrādātāji intensīvi apmeklēja arī visus Vidzemes plānošanas reģiona teritorijā esošos bērnu sociālās aprūpes centrus (BSAC), kā arī uz tikšanos aicināja pašvaldību sociālo dienestu pārstāvjus.

Vizīšu mērķis bija izzināt šī brīža situāciju,  pārrunāt nākotnes perspektīvas ārpus ģimenes aprūpes sociālo pakalpojumu kvalitatīvai attīstībai reģionā. Institūciju darbības izpēte paredz arī datu ievākšanu – tos izmantos, lai izstrādātu iestāžu reorganizācijas plānus. Jāatzīmē, ka reorganizācijas plāni neparedz iestāžu slēgšanu, bet gan to darbības pilnveidošanu. Plāna izstrādātāji mērķtiecīgi izzina pašvaldību pārstāvju, kā arī iestāžu vadītāju un darbinieku viedokli, lai rekomendācijas, kas tiks iestrādātas reorganizācijas plānos, būtu realizējamas praksē un saskanētu ar pašvaldību un pašu iestāžu vadītāju vīziju par plānoto attīstību nākotnē.

 

Apzinot reālo situāciju un iestādēs dzīvojošo bērnu stāstus (pēc BSAC darbinieku stāstītā), skaidrs, ka šāda veida institūcijas ilgstošai dzīvei ārpus ģimenes aprūpes neizzudīs, bet tajās esošos pakalpojumus ir nepieciešams būtiski pilnveidot, lai bērni varētu dzīvot ģimeniskai videi pietuvinātos apstākļos.

Viesojoties sociālās aprūpes centros, jau šobrīd projekta ieviešanas komanda nonākusi pie vairākām atziņām. DI plāns tiek izstrādāts, lai nodrošinātu sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamību, ņemot vērā projekta mērķa grupu personu vajadzības katrā no pašvaldībām. Tās savukārt tika apzinātas dažus mēnešus atpakaļ, kad kopumā 660 personām no Vidzemes tika izstrādāti individuālie atbalsta plāni sociālo pakalpojumu saņemšanai. Tagad pakalpojumi jāsaplāno pašvaldībās, ņemot vērā vispārējo pakalpojumu pieejamību un pašvaldību vēlmi veidot sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus.

Ir dažādi apstākļi, kas attaisno šo iestāžu esamību – vispirms tas ir nodrošinājums bērniem, kuri palikuši bez apgādības un  nevar par sevi parūpēties.

Bērnu sociālās aprūpes centru vadītāju pieredze liecina, ka visgrūtāk klājas tiem bērniem, kas jau sasnieguši  pusaudžu vecumu – ir ļoti grūti atrast audžuģimeni (adoptētāju, aizbildni) bērniem, kuri jau ir padsmitgadnieki, turklāt ar ļoti emocionāliem pārdzīvojumiem bagātu pagātni.

Taču Bērnu sociālās aprūpes centru darbinieku pieredze liecina, ka visbiežāk bērniem, kas nokļūst t.s. bērnu namos, ļoti reti izdodas atgriezties pie saviem vecākiem. Šādos gadījumos tiek meklētas jaunas ģimenes.

Tikpat liela problēma ir ar bērniem, kas nāk no daudzbērnu ģimenēm, un diemžēl, tādu nav mazums – spēt uzņemties gādību par visiem bērniem vienlaikus nav viegli, jo reizēm ar gribēšanu ir par maz, nepieciešams nodrošināt arī atbilstošus apstākļus. Kā BSAC vadītāji, tā pašvaldību sociālā dienesta pārstāvji ir vienisprātis – pirms bērns vispār nonāk pie jauniem vecākiem, prioritāri jāpieliek maksimālas pūles, lai situāciju bioloģiskajā ģimenē uzlabotu un bērns tomēr atgrieztos pie saviem īstajiem vecākiem.

Neuzticēšanās pieaugušajiem un skarbā dzīve tos bieži ir mētājusi no vienas audžuģimenes pie citas, tādēļ pašaizsardzības nolūkos pusaudži nocietinās un sagādā ne mazums rūpes cilvēkiem, kuri būtu gatavi ieguldīt pusaudžu personības attīstībā, sniedzot padomu un ģimenes siltumu.

Te BSAC vadītāji izceļ vēl kādu problēmu - nav daudz tādu cilvēku, kuri gatavi veltīt gadus, lai prasmīgi spētu palīdzēt bērnu namu bērniem atgūt ticību labākai dzīvei. Turklāt, kā secina arī lielākā daļa Vidzemes pašvaldību sociālo dienestu pārstāvju - nepieciešams attīstīt audžuģimeņu kustību Latvijā, tā kā tās joprojām ir nepietiekošā skaitā. Arī Vidzemē ir vairāki novadi, kuros, diemžēl, joprojām neviens nav uzņēmies pildīt šo darbu – un tas nav tikai darbs, bet savā ziņā arī misija.

Ja bērns tomēr nonācis BSAC, arī vidi nepieciešams padarīt maksimāli ģimeniskāku. Piemēram, virtuve un ēdamistaba, kas atgādina skolas ēdamzāli, personāls, kas pasniedz jau pagatavotu ēdienu un nomazgā traukus – nekas no tā neatgādina dzīvi ģimenē. Š.g. 1.jūlijā stājās spēkā  Ministru Kabineta noteikumi nr.338 “Prasības sociālo pakalpojumu sniedzējiem”, kuros, cita starpā, tika uzsvērtas bērna tiesības uz ģimeniskai videi pietuvinātiem dzīves apstākļiem – tās vērā būs jāņem arī  bērnu sociālās aprūpes iestādēm, līdz 2022. gadam pielāgojot savas telpas un darbības principus, centrā noliekot bērnu un viņa vajadzības.

Arī reorganizācijas plāni tiks veidoti, to centrā noliekot bērnu, kas palicis bez vecāku gādības.

Ļoti būtisku lomu ģimeniskas vides nodrošināšanā spēlē arī iestādes vadība un personāls, kas ikdienā ir blakus  bērniem. Jau tagad ir iestādes, kurās pēc darbinieki stāstītā, daudz kas notiek kā ģimenē - kopā ar bērniem tiek ravēts dārzs, marinēti gurķi ziemai, ceptas kūkas svētkiem, utt. 

Tomēr, kā atzina pašu institūciju darbinieki, pastāv liels risks padoties izdegšanas sindromam, tāpēc ļoti būtiski būtu organizēt atbalsta pasākumus arī personālam, stiprinot to motivāciju un zināšanas par konfliktu vadību, darbu ar pusaudžiem un vardarbībā cietušiem bērniem utt. Lielas cerības tiek liktas uz dažādām apmācību iespējām deinstitucionalizācijas projekta ietvaros.

Deinstitucionalizācijas plānu Vidzemē paredzēts izstrādāt līdz 2017. gada 31.oktobrim. Līdzīgus plānus izstrādā arī citviet Latvijā, procesu koordinē plānošanas reģioni.

Vairāk par deinstitucionalizācijas projekta ieviešanu gaitu Vidzemē lasīt Vidzemes plānošanas reģiona mājaslapā un arī Labklājības ministrijas mājaslapā.

Papildu informācija: Ineta Puriņa, projekta “Vidzeme iekļauj” projekta vadītāja, mob.t. 26382820, ineta.purina PIE vidzeme PUNKTS lv

Līdz 15. jūlijam ikviens vidzemnieks aicināts pieteikt ainavas, kuras ne tikai raksturo Vidzemi, bet ir arī atzīstamas par kultūrvēsturiski nozīmīgām dabas vērtībām, ar kurām lepojušies jau mūsu senči un kuru liecību saglabāšana nākošajām paaudzēm ir mūsu atbildībā. Nav noslēpums, ka ainavas ar gadiem mainās, tāpēc jo īpaši svarīgi fiksēt katra reģiona ainavu dārgumus, kādi tie ir šobrīd, veidojot Latvijas ainavu dārgumu krātuvi.

Uz 10.jūliju iedzīvotāji kopumā pieteikuši 200 Latviju raksturojošas ainavas, no kurām 45 ainavas pieteiktas Vidzemē.

Līdz šim saņemtie pieteikumi apkopoti un šobrīd pieteiktas šādas Vidzemes ainavas – Viktora Ķirpa Ates muzejs, Alūksnes ezers ar cepurītes salu un Tempļa kalns Alūksnē, Zaubes Augšezers Amatas novadā,  Ķiruma ezers, Vecates parks un Salaca, Rencēnu muiža Burtnieku novadā, Cēsu pils parks, Bākūža kalns, Jumurdas ezers un Rūdolfa Blaumaņa muzejs Ērgļu novadā, Dižakmens un Gauja Jaunpiebalgā, Spriņģu iezis Līgatnē, Lubānas evanģēliski luteriskā baznīca, tilts pār Aivieksti, Bezdelīgu klintis Mazsalacā, Raunas Evanģēliski luteriskā baznīca, Tanīskalns un Brīvības piemineklis Raunā, Launkalnes muiža Smiltenes novadā, Ķoņu kalns un Naukšēni, Kaņepju dižozols Strenču novadā, Celīškalns, Lugažu muižas parks Valkas novadā, Zāģezers, Putraskalns un estrāde Valkā, stāvie krasti Valmierā, Lejas Kaibēni un Kalna Kaibēni, Alauksta ezers Vecpiebalgā. 

Projekta koordinatore Vidzemē Dace Laiva norāda: “Esam priecīgi, ka salīdzinoši vidzemnieki ir visaktīvākie, pieteikumu skaita ziņā esam pagaidām pirmajā vietā, tomēr bažīgu rada tas, kas pieteikto ainavu sarakstā neredzam nevienu Vidzemē līdz šim jau zināmu kultūrvēsturiski nozīmīgu dabas objektu/ainavu. Gribu aicināt vidzemniekus sarosīties, jo neesam pieteikuši ne Zvārtes iezi, ne Gaiziņkalnu, ne Cēsu pili, ne Burtnieku ezeru, ne Āraišu pili – šie ir tikai daži no mums visiem jau zināmajiem Vidzemes lielākajiem ainavu dārgumiem. Varbūt esam pieņēmusi pašu par sevi saprotamu, ka šādi objekti nav jāpiesaka, vai ka kāds tos jau pieteicis – esiet aktīvi un piesakiet jūsuprāt skaistākās ainavas. Dubults neplīst.”

Atgādinām, ka ekspertu komisija un iedzīvotāji varēs balsot tikai par tām ainavām, kuras būs pieteiktas līdz 15.jūlijam – tikai 10 no katra reģiona tiks iekļautas Latvijas ainavu dārgumu krātuvē. Visērtāk ainavu dārgumus pieteikt tiešsaistē http://www.ainavudargumi.lv (fotogrāfija nav obligāta).

Jau stāstījām, ka Latvijas simtgades svinību ietvaros, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija sadarbībā ar Latvijas Nacionālo bibliotēku, pašvaldību publiskajām bibliotēkām un  plānošanas reģioniem organizē aktivitāti “Dāvana Latvijai - elektroniska ainavu dārgumu krātuve “Latvijas ainavu dārgumi vakar, šodien, rīt””.

Tās mērķis - sekmēt kvalitatīvu un daudzfunkcionālu ainavu saglabāšanu, kas visā Latvijā uzlabo cilvēku dzīves kvalitāti, veicina vietu, reģionu un valsts ekonomisko aktivitāti un atpazīstamību.

Aktivitātes gaitā, iesaistot visas Latvijas iedzīvotājus, tiks apzināti Latvijas ainavu dārgumi - vietas un teritorijas laukos, ciemos un pilsētās, kuras tiek identificētas kā īpašas Latvijas un tās reģionu vērtības, neatkarīgi no to pašreizējā aizsardzības statusa un saglabātības pakāpes. Apzinot skaistākās un latvietim vērtīgākās ainavas, notiks arī to izvērtēšana iekļaušanai Latvijas Kultūras kanonā – ikvienam no reģioniem un novadiem tas būs liels pagodinājums.

* Ainavu dārgumi ir vietas un teritorijas Latvijas laukos, ciemos un pilsētās, ko uzskatām par īpašām Latvijas vērtībām, neatkarīgi no to pašreizējā aizsardzības statusa un diženuma. Tās ir ainavas, kuras vēlamies ierakstīt Latvijas vēsturē un nodot bērniem un mazbērniem. Apzinot skaistākās un latvietim vērtīgākās ainavas, notiks arī to izvērtēšana iekļaušanai Latvijas Kultūras kanonā – ikvienam no reģioniem un novadiem tas būs liels pagodinājums.

 

Vairāk informācijas: Dace Laiva, aktivitātes koordinatore Vidzemes plānošanas reģionā, dace.laiva PIE vidzeme PUNKTS lv; mob.t. +371 26566680

Jūnija beigās Vidzemes plānošanas reģiona pašvaldību par energopārvaldību atbildīgie speciālisti devās pieredzes apmaiņas braucienā uz Kurzemi, lai iepazītos ar Liepājas pilsētas pašvaldības pieredzi energopārvaldības sistēmas ISO 50001 ieviešanā, t.sk. par energopārvaldības plāna izstrādi un ieviešanas gaitu, kā arī citiem jautājumiem, kas saistīti ar energoefektivitāti. Tika iepazīta Liepājas pilsētas pašvaldības pieeja un uzkrātās zināšanas par daudzdzīvokļu ēku renovāciju, enerģijas patēriņa uzskaiti, telpu mikroklimata nodrošināšanu un darbinieku motivācijas sistēmas izveidi.

 

Raunas novada pašvaldības izpilddirektore Linda Zūdiņa-Sivko, vērtējot projekta “PANEL2050” uzstādītos mērķus un dalību pieredzes apmaiņas braucienā: “Darbojoties, Raunā allaž esam centušies pieņemt ekonomiskus lēmumus, taču līdz šim neesam domājuši par energoefektīvu saimniekošanu, kas faktiski ir nepārdomāti iztērēti finanšu līdzekļi. Protams, esam siltinājuši ēkas, ierīkojuši ventilācijas sistēmas, taču, piemēram, no darbinieku puses nav bijusi pārliecinoša izpratne par to, kam tas īsti nepieciešams un ko tas maina. Projektā PANEL2050 iesaistījāmies, jo vispirms gribam samazināt izdevumus, un te liela interese ir arī par sabiedrības izglītošanas jautājumiem, kā lietderīgi izmantot enerģiju, samazinot patēriņu, kur tas iespējams un līdz ar to arī izdevumus. Pieredzes apmaiņas brauciens uz Liepāju deva skaidru redzējumu, kā motivēt darbiniekus taupīt to, kas netiek apmaksāts no pašu kabatas. Tajā pašā laikā, vērtējot  Liepājas pilsētas pašvaldības un mūsu pašu pieredzi saistībā ar energoefektivitātes projektu ieviešanu daudzdzīvokļu namos, redzams, ka iedzīvotāji redz nepieciešamību sakārtot  savu vidi tad, kad saņemto pakalpojumu izmaksas kļūst milzīgas. Diemžēl mūsu pašvaldība piedāvā salīdzinoši lētus pakalpojumus, tādējādi nespējam motivēt iedzīvotājus savus ieradumus mainīt, sākot taupīt resursus. Šobrīd strādājam pie detalizētas tarifu aprēķinu sistēmas izveides, kas ļaus uzskaitīt un pievienot aprēķiniem līdz šim pat neuzskaitītus izdevumus, līdz ar ko var prognozēt izmaksu paaugstinājumu – varbūt tad būs pienācis brīdis, kad sabiedrība  saredzēs nepieciešamību kaut ko mainīt. Jāmācās dzīvot pārdomāti!”

Projekta eksperts Dzintars Jaunzems novērtē redzēto Liepājā, sakot: “Brauciens uz Liepāju bija iespēja uzzināt un arī praktiskā veidā redzēt, kā tiek organizēta energopārvaldība pašvaldībā, kur energoefektivitātes jautājumi, ēku iekštelpu mikroklimats un saprātīga ēku ekspluatēšana ir prioritāte. Gribas atzīmēt arī to, ka energoefektivitātes paaugstināšana šeit tiek kombinēta ar atbalstu atjaunoto ēku tuvumā esošās infrastruktūras sakārtošanai, piemēram, ēku iekšpagalmi un ceļi, bērnu rotaļu laukumi.”


Atceļā brauciena dalībnieki piestāja Jelgavā, lai tiktos ar Zemgales reģionālās enerģētikas aģentūras direktori Ingu Kreicmani, kura klātesošos iepazīstināja ar biedrības centieniem paaugstināt energoefektivitāti reģionā, īstenojot ne tikai dažādus Eiropas Savienības finansētus projektus, bet arī uzturot enerģētikas datu bāzi, izstrādājot plānošanas dokumentus pašvaldībām, veicinot sadarbību un piesaistot investīcijas, un īstenojot vēl citas līdzīgas aktivitātes. Kā zināms, biedrība tika savulaik dibināta apvienojoties četrām pašvaldībām pēc Jelgavas domes iniciatīvas un, iespējams, arī Vidzemē ir laiks veidot no jauna šādu organizāciju.

Vienlaikus brauciena laikā ar lekciju par enerģētikas sektora līderu nozīmi uzstājās Mareks Muiste (Marek Muiste) no Tartu reģionālās enerģētikas aģentūras Igaunijā, stāstot, cik svarīgi ir aktīvi līdzdarboties un atrast īstos cilvēkus, kas ir ieinteresēti mūsdienīgu enerģijas risinājumu īstenošanā,  lai  ar tiem kopā uzlabotu energopārvaldību reģionā, t.sk. katrā no pašvaldībām.

Brauciena laikā turpinājās arī projektā PANEL2050 iesāktās mācību lekcijas.  Šoreiz VPR energoefektivitātes eksperts un Rīgas Tehniskās universitātes docents Dr.sc.ing Dzintars Jaunzems stāstīja par to, ko darīt ar enerģijas datiem, cik detalizēti  un kādā griezumā tie analizējami, lai šie dati sniegtu visu nepieciešamo informāciju iecerēto energoefektivitātes pasākumu īstenošanai.

Par projektu PANEL2050

2017. gada aprīlī Vidzemes plānošanas reģiona īstenotajā projektā “PANEL2050” uzsākās nodarbības Vidzemes pašvaldību energopārvaldniekiem par efektīvas energopārvaldības ieviešanu pašvaldībās. Ik mēnesi pašvaldību speciālisti nāk kopā, lai gūtu jaunas zināšanas gan par datu nozīmi, to ievākšanas un analizēšanas metodēm, gan arī, lai iepazītu jaunus tehnoloģiskos risinājumus un apzinātu dažādus finansēšanas mehānismus energoefektīvu aktivitāšu īstenošanai. Līdz ar 18 pašvaldībām mācībās piedalās arī pārstāvji no Vidzemes reģionālās slimnīcas. 

Aicinām iepazīties ar "VPR Jaunumi" izdevumu par aktualitātēm Vidzemes plānošanas reģionā šā gada maijā un jūnijā.

Šajā izdevumā lasiet par:

- VPR organizēto diskusiju “Viedā specializācija inovāciju attīstībai Vidzemē” Sarunu festivālā LAMPA;
- Aktualitātēm no Baltijas Attīstības foruma;
- Aktualitātēm transporta jomā;
- Šīs vasaras Vidzemes kultūras programmas pasākumiem;
- Vidzemes energopārvaldnieku pieredzes apmaiņas braucienu uz Kurzemi;
- Aktualitātēm Vidzemes reģiona deinstitucionalizācijas plāna izstrādē;
- Gūto pieredzi tūrisma galamērķu pārvaldībā, sabiedrības iesaistē dabas un kultūras mantojuma attīstībā, kā arī inovāciju ekosistēmas pilnveidē;
- VPR uzsāktiem jauniem projektiem un citām aktualitātēm.

Patīkamu lasīšanu!

Ņemot vērā pēdējā laika aktualitātes par sadarbības teritoriju izveides nepieciešamību Latvijā, pirms nedēļas publiskajā telpā izskanēja ziņas, ka teritoriālās reformas varētu risināt arī sabiedriskā transporta pieejamības problēmas valstī, t.sk. arī Vidzemē.

Teritoriālās reformas mēdz kļūt aktuālas, ja sabiedriskā labuma nodrošināšana ar dažādiem pakalpojumiem kļūst pārāk dārga valsts makam. Vēl 2012. gadā notika krass dotāciju samazinājums sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējiem, visa pamatā – nerentablie reisi, jo autobusi turpināja kursēt, lai nodrošinātu pakalpojumu pieejamību arī tiem iedzīvotājiem, kas izvēlējušies dzīvi nomaļos reģionos. Arī Vidzemes plānošanas reģionā (turpmāk - VPR) tradicionālo sabiedriskā transporta pakalpojumu piedāvājums sarūk, jo regulārie sabiedriskā transporta reisi ir ekonomiski neizdevīgi zemās apdzīvotības, lielo attālumu, sliktā ceļu stāvokļa un pieaugošo sabiedriskā transporta izmaksu dēļ.

 

Latvijas Nacionālais attīstības plāns un Transporta attīstības pamatnostādnes 2014. -2020. gadam runā par ilgtspējīgu transporta sistēmu un pieejamu sabiedrisko transportu, kas nodrošina sasniedzamību visā Latvijas teritorijā. Reģiona sasniedzamība un ekonomiskā attīstība ir lielā mērā atkarīga tieši no transporta infrastruktūras nodrošinājuma.

Līdzšinējais tiesiskais regulējums neliedz veidot maršrutu tīklus pārklājot vairākus novadus, kā arī saskanīgi organizējot pakalpojumu sniegšanu, iesaistoties vairākiem atsevišķiem sabiedriskā transporta pārvadātājiem.

Tāpēc VPR neuzskata, ka priekšlikums par sadarbības teritoriju izveidi spētu veiksmīgi risināt pēdējā laika sabiedriskā transporta organizēšanas problēmas Latvijā. VPR Sabiedriskā transporta nodaļas vadītāja Inita Ozoliņa: “Jau tagad maršrutu tīkls reģionos ir pielāgots pamatā skolēnu vajadzībām – skolēni ir tie, kas vēl sabiedrisko transportu regulāri izmanto. Bet arī skolēnu skaits ar katru gadu rūk - to nevar neņemt vērā. Tomēr tajā pašā laikā tiek nodrošināti savienojumi ar reģionālajiem centriem, tādējādi ikvienam iedzīvotājam neatkarīgi no dzīves vietas ir iespēja apmeklēt publisko pakalpojumu sniedzējus. Saprotams, ka nodrošināt sabiedriskā transporta pakalpojumus arī attālākos lauku nostūros ir finansiāli neizdevīgi, tomēr mēs runājam par cilvēkiem un valsts pienākumu organizēt savus pakalpojumus tā, lai iedzīvotājiem nebūtu jāpieņem lēmums par dzīves vietas maiņu, piemēram, tikai tāpēc, ka dzīvo vietā, kur nekad nekursē autobuss un dzīve norit atrauti no visiem pārējiem. Sabiedriskā transporta pārvadātāji jau sniedz savus pakalpojumus starp vairākiem novadiem, veidojot savienojošos reisus – sadarbība jau sen notiek, neredzu jēgu mākslīgi iezīmēt robežas. Šeit nepieciešams pavisam cits risinājums, piemēram, iespējams, vajadzētu apsvērt ideju par daļu pasažieru pārvadājuma funkcijas deleģēšanu attālāko novadu pašvaldībām, novirzot daļu valsts dotāciju tām šo pakalpojumu sniegšanai. Pašvaldību rīcībā ir mazas ietilpības autobusi, ar kuriem tiek izvadāti skolēni. Kāpēc mēs tik stingri pieturamies pie principa, ka ar tiem nedrīkst pārvadāt citus vietējos pagasta vai novada iedzīvotājus – varbūt laiks mainīt normatīvos aktus, kas šo regulē? Lūk, tas gan ir jautājums par ekonomisku saimniekošanu!”

Šobrīd Latvijā jau notiek darbs pie normatīvo aktu izmaiņām kas paredz, ka sabiedriskā transporta pakalpojumus varēs veikt ar vieglo automašīnu. Tiek plānots, ka transports kursēs maršrutā vai maršruta posmā, kur ir zems pieprasījums pēc pārvadājumiem. Pakalpojums tiks izpildīts tikai tad, ja pasažieris iepriekš būs to pieteicis vai iegādājies biļeti. Kas būtiski - reiss tiks izpildīts arī tad, ja būs pieteicies tikai viens pasažieris. Šādu pakalpojumu organizēšanu varētu veikt arī attālāko pagastu pārvaldes. 

Šis ir atzīts par ekonomiski izdevīgu risinājumu arī citviet Eiropā, to nosaucot par transportu pēc pieprasījuma. Ideju Latvijā plāno iedzīvināt Vidzemes plānošanas reģions, uzsākot projekta MAMBA īstenošanu. Tā ietvaros tiks īstenots pilotprojekts Vidzemē, lai testētu šāda risinājuma piemērotību Latvijas situācijai un apstākļiem.

Tieši šāda veida inovatīvi pakalpojumu sniegšanas veidi un jaunu sadarbības partneru meklējumi, kuriem deleģēt daļu funkciju, ir ar daudz lielāku potenciālu rast konkrētus un īstenojamus risinājumus.

Vairāk informācijas: Inita Ozoliņa, Vidzemes plānošanas reģiona Sabiedriskā transporta nodaļas vadītāja, inita.ozolina PIE vidzeme PUNKTS lv; mob.t. +371 26516182