Arhīva kalendārs

« June 2019 »
MonTueWedThuFriSatSun
 12
3456789
10111213141516
17181920212223
24252627282930

Šogad Eiropas Ilgtspējīgas enerģētikas nedēļa notiks no 17. līdz 21. jūnijam. Tās ietvaros Vidzemes plānošanas reģions (VPR) organizē divus pasākumus. Cēsīs 17. jūnijā notiks paneļdiskusija “No saules līdz elektrībai”. Uzreiz pēc pasākuma 17. un 18. jūnijā VPR aicina Vidzemes publisko ēku apsaimniekotājus, siltumenerģijas piegādātājus un pašvaldību speciālistus energoapgādes jautājumos doties divu dienu pieredzes apmaiņas braucienā uz Daugavpili un Visaginas pašvaldību Lietuvā un uzzināt vairāk par energopārvaldības risinājumiem kaimiņu pašvaldībās. Abiem pasākumiem lūdzam reģistrēties līdz 11. jūnijam, aizpildot saiti: https://forms.gle/pjaf5aZuhNPjCEb69

Saules radiācijas enerģiju Vidzemē var izmantot vidēji 1700 stundas gadā (VPR Ilgtspējīgas attīstības stratēģija 2014-2030, Attīstības programma 2014-2020. Esošās situācijas raksturojums). Turklāt vairākos avotos izskan informācija, ka Latvijā saules enerģijas potenciāls ir līdzīgs kā Vācijā un Lielbritānijā, kur saules paneļi elektroenerģijas ražošanai tiek izmantoti jau vairākus gadus. Kāpēc Latvijā no saules līdz elektrībai vēl tik tāls ceļš ejams?

Lai rosinātu diskusiju par saules enerģijas izmantošanu elektroenerģijas ražošanā un identificētu esošos šķēršļus, kas kavē saules enerģijas izmantošanu elektroenerģijas ražošanai, un lai rastu iespējamos risinājumus, VPR šī gada 17. jūnijā Cēsīs organizē paneļdiskusiju “No saules līdz elektrībai”. Pasākumā VPR aicina piedalīties no visas Latvijas tos interesentus, kas apsver iespēju saules enerģiju izmantot elektroenerģijas ražošanā - valsts un reģionālās politikas veidotājus, pašvaldības, to ēku apsaimniekotājus, saules paneļu iekārtu uzstādītājus un piegādātājus, kā arī pasākumā aicināti piedalīties arī citi atjaunojamo energoresursu atbalstītāji. Paneļdiskusija tiek organizēta VPR īstenotā projekta “EFFECT4buildings” ietvaros.

Alternatīvo energoresursu izmantošana pašvaldībā apliecina vēlmi rūpēties par vidi, kā arī ir labs piemērs pārējiem. Lai smeltos energopārvaldības pieredzi kaimiņu pašvaldībās, VPR uzreiz pēc paneļdiskusijas aicina VPR teritorijā esošās pašvaldības, to publisko ēku apsaimniekotājus, siltumenerģijas piegādātājus un pašvaldību speciālistus energoapgādes jautājumos doties divu dienu, 17. un 18. jūnijā, pieredzes apmaiņas braucienā uz Daugavpili un Visaginas pašvaldību Lietuvā. Pieredzes apmaiņas brauciens tiek organizēts VPR īstenoto projektu “EFFECT4buildings” un “LowTEMP” ietvaros, kā arī iesaistoties Gulbenes novada pašvaldības īstenotajam projektam “Act NOW”.

Dienaskārtība abiem pasākumiem pieejama ŠEIT.

Lūdzam līdz 11. jūnijam pieteikt savu dalību pasākumos, reģistrējoties saitē: https://forms.gle/pjaf5aZuhNPjCEb69

Papildu informācija: Aija Rūse, projektu vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, aija.ruse PIE vidzeme PUNKTS lv, mob.t. +371 26400288 vai Jānis Ikaunieks, Energoefektivitātes eksperts, janis.ikaunieks PIE vidzeme PUNKTS lv,mob.t.: +371 26349224

Informāciju sagatavoja: Baiba Norberte, sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, baiba.norberte PIE vidzeme PUNKTS lv, mob.t. +371 28752793, www.vidzeme.lv

No 11. jūnija aicinām ikvienu interesentu pievienoties Mežtakas maršruta izpētei Vidzemes plānošanas reģionā un jo īpaši aicinām pašvaldību tūrisma speciālistus, tūrisma uzņēmējus un teritorijas pārzinātājus. Mežtaku visā garumā ies un gājienu vadīs Lauku ceļotāja eksperts Juris Smaļinskis, kurš arī dalībniekiem stāstīs par mežu, dabu, sugām un apkaimē esošajām kultūrvēstures vērtībām. Tomēr lūgums visiem dalībniekiem ņemt vērā, ka šī nebūs gidēta ekskursija, bet gan darba ekspedīcija, kuras laikā tiks apsekots un plānots jauns garās distances pārgājiena maršruts cauri divām valstīm – Latvijai un Igaunijai.

1. jūnijā tika dots starts Mežtakas apsekojumu pārgājieniem, uzsākot gājienu no Rīgas pilsētas centra. Līdz 23. septembrim tiks noiets viss plānotais Mežtakas maršruts līdz pat Tallinai. Vidzemes teritorijā apsekojumi notiks no 11. līdz 14. jūnijam un no 11. līdz 18. jūlijam. Vienas dienas laikā paredzēts noiet 17–27 km.

Pārgājienu pulcēšanās vietas:

JŪNIJS

  • Otrdien, 11. jūnijā, pulksten 9.00, Siguldas dzelzceļa stacija, Tūrisma informācijas centrs
  • Trešdien, 12. jūnijā, pulksten 9.00, Līgatne, Tūrisma informācijas centrs (PIETEIKŠANĀS posmam Līgatne–Cēsis SLĒGTA: sasniegts maksimālais dalībnieku skaits)
  • Ceturtdien, 13. jūnijā, pulksten 9.00, Cēsis, Vienības laukums
  • Piektdien, 14. jūnijā, pulksten 9.00, Sietiņieža auto stāvlaukums

JŪLIJS

  • Ceturtdien, 11. jūlijā, pulksten 9.00, Valmiera, Vidzemes augstskola, Cēsu 4
  • Piektdien, 12. jūlijā, pulksten 9.00, Strenču Tūrisma informācijas centrs
  • Sestdien, 13. jūlijā, pulksten 9.00, P24 autoceļa tilts pie Gaujas
  • Svētdien, 14. jūlijā, pulksten 9.00, Kokšu ezeru dabas takas sākums pie Zāļu ezera
  • Pirmdien, 15. jūlijā, pulksten 9.00, Zaķi, P 23 ceļš
  • Otrdien, 16. jūlijā, pulksten 9.00, Gaujiena, Baznīckalns
  • Trešdien, 17. jūlijā, pulksten 9.00, Trapene, veikals “Teikas”
  • Ceturtdien, 18. jūlijā, pulksten 9.00, Apes Tūrisma informācijas centrs

Maršruta karti ar sadalījumu posmos ir iespēja aplūkot ŠEIT.

Kā notiek iešana? Kas jāņem līdzi? Uz šiem un citiem jautājumiem par līdzdalību pārgājienā un takas veidošanu cauri divām valstīm var lasīt ŠEIT.

Visiem gājējiem lūgums pierakstīties šajā DALĪBNIEKU LAPĀ.

 

Apsekojuma pārgājienu laikā katrai dienai tiks veidoti detalizēti maršruta apraksti, kas vēlāk tiks apkopoti Mežtakas ceļvedī un interneta vietnē. Mežtakas maršruts tiks sadalīts 50 atsevišķos vienas dienas gājiena posmos pa ~20km dienā. Mežtaka iekļaus visus Baltijas valstīm raksturīgākos mežu tipus un savvaļas dabas elementus – augus, zvērus, sēnes u. c. To varēs iet dažādos gadalaikos.

 

Vairāk par projektu un aktivitātēm: Maija Rieksta, projekta Pārrobežu pārgājiena maršruts "Meža taka" vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, +371 26099521, maija.rieksta PIE vidzeme PUNKTS lv

Informāciju sagatavojusi: Māra Sproģe, Vidzemes plānošanas reģiona sabiedrisko attiecību speciāliste, +371 26488091, mara.sproge PIE vidzeme PUNKTS lv

Rakstā izmantota Lauku ceļotāja sagatavotā informācija.

 

Projektam var sekot līdzi Facebook lapā: Facebook.com/meztaka

Mežtaka tiek veidota Centrālā Baltijas jūras reģiona pārrobežu sadarbības programmas 2014.–2020. gadam projektā Pārrobežu pārgājiena maršruts “Meža taka” (FOREST TRAIL).


Maija beigās praktiskas digitalizācijas darbnīcas ietvaros Vidzemes plānošanas reģions tikās ar mazo un vidējo uzņēmumu pārstāvjiem no Vidzemes, lai apspriestu rīcības plānu, kā veicināt inovatīvu produktu radīšanu un vairāku prioritāro jomu attīstību reģionā.

Lai izprastu problēmas, ar ko ikdienā sastopas uzņēmēji Vidzemē, uz tikšanos tika aicināti informācijas tehnoloģiju un kokrūpniecības jomu pārstāvji, kā arī pārtikas produktu ražotāji. Šīs ir vienas no reģiona tā sauktajām viedās specializācijas jomām, kuru izaugsmei reģionā ir visi nepieciešamie apstākļi un resursi, un veicams mērķtiecīgs darbs to attīstībai.

Darbnīcas ietvaros viens no pārrunātajiem virzieniem bija tehnoloģiju nākotnes tendences, pievēršot uzmanību tieši ražošanas digitalizācijai. Uzņēmēji pārsprieda iespējas savā uzņēmumā ieviest digitālos risinājumus to attīstībai un norādīja uz vajadzību pēc tādiem digitāliem rīkiem, kas var palīdzēt, piemēram, uzņēmuma iekārtu dīkstāves analīzei, kā arī komunikācijai ar gala patērētāju. Tāpat dažādu ikdienas kalkulāciju veikšanai (cenas, pašizmaksas aprēķini u.c.), lai varētu precīzāk un efektīvāk apstrādāt klientu pasūtījumus.

Šobrīd Vidzemes plānošanas reģions (VPR) strādā pie rīcības plāna izveides, kas iekļaus aktivitātes, lai uzlabotu atbalsta instrumentus inovāciju vides veicināšanai Vidzemē viedās specializācijas jomās. VPR veicis pētījumu, kurā secināts, ka reģiona uzņēmēji maz piesakās inovāciju atbalsta pasākumiem, tāpat pētniecības un inovāciju izstrādes atbalstam, lai gan šis ir viens no veidiem kā iedzīvināt augstas pievienotās vērtības produktu radīšanu. Uzņēmējiem nereti trūkst informācijas par pieejamajiem valsts atbalsta pasākumiem kopumā, kā arī izpratne par to ieviešanu. Tiek norādīts uz valdošu nostāju uzņēmēju vidū, ka dalība šādos atbalsta pasākumos saistās ar augstām izmaksām, kā arī saņemt valsts dotācijas inovāciju radīšanai uzņēmumā ir sarežģīti un tas saistās ar augstu birokrātisko slogu.

Šobrīd VPR organizē rīcības plāna apspriešanu ar visām iesaistītajām pusēm - valsts iestādēm, zinātnes un pētniecības institūcijām, kā arī biznesa sektoru. Viens no piedāvātajiem rīcības plāna risinājumiem paredz nodrošināt, ka uzņēmējiem ir pieejamas speciālistu konsultācijas, lai palīdzētu virzīties cauri atbalsta projektu dažādajiem īstenošanas etapiem, iekļaujot arī sadarbību ar pētniecības institūcijām. Tāpat plānots veidot inovāciju laboratoriju, lai savestu kopā nozares uzņēmējus un zinātniekus. Paredzēts organizēt tematiskos seminārus MVU par Industrijas 4.0 sniegtajām iespējām ražošanā, kas var palīdzēt risināt darbinieku trūkumu.

Tikšanās ar uzņēmējiem notika VPR īstenotā Interreg Europe programmas projekta “Vietējo un reģionālo inovāciju ekosistēmu atbalsta politikas instrumenti (EcoRIS3)” ietvaros, sadarbībā ar Rīgas Tehniskās universitātes Cēsu filiāli un Latvijas informāciju tehnoloģiju klasteri. Tā mērķis ir analizēt iespējas un identificēt labākos piemērus, lai rezultātā izveidotu jaunus, efektīvākus atbalsta līdzekļus un vadlīnijas, kurus būtu iespējams ieviest starpnozaru inovāciju un pētniecības pārnesei, kā arī sadarbības veicināšanai starp zinātnes centriem un reģionālo biznesa sektoru viedo specializāciju jomās.

Papildu informācija: Laima Engere, projekta "EcoRIS3" vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā. E-pasts: laima.engere PIE vidzeme PUNKTS lv. 

Informāciju sagatavoja: Ieva Bīviņa, projekta "EcoRIS3" sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā. E-pasts: ieva.bivina PIE vidzeme PUNKTS lv. 

Eiropas Savienības izstrādātā stratēģija Baltijas jūras reģionam (ESSBJR) ik gadu tiek aktualizēta forumā, katru reizi to veltot kādai noteiktai tematikai. Šogad forums notiks jau desmito reizi, pulcējot aptuveni 800 dalībniekus no Zviedrijas, Dānijas, Somijas, Igaunijas, Latvijas, Lietuvas, Polijas un Vācijas.

12.–13.jūnijā Gdaņskā, Polijā, tiksies reģiona politiķi, eksperti, akadēmiskās vides, reģionālo organizāciju, valsts, pašvaldību un NVO pārstāvji, kā arī citas ESSBJR īstenošanā iesaistītās puses, lai diskutētu par attīstību un izaicinājumiem Baltijas jūras reģionā, kā arī dalītos pieredzē, gūtu jaunas zināšanas un iedvesmotos stratēģijas tālākai īstenošanai.

Forumā notiks diskusijas par tādiem Baltijas jūras reģionam aktuāliem jautājumiem kā iedzīvotāju skaita samazināšanās, novecošana, migrācija, jauni ražošanas un patēriņa modeļi, kā arī jauni sociālie, kultūras, mobilitātes un darba tirgus modeļi, kas ietekmē iedzīvotāju ikdienu Baltijas jūras reģionā.

Pārstāvji no Vidzemes plānošanas reģiona šogad organizēs  tematisko sesiju veltītu viedās specializācijas integrēšanai mūžizglītībā, savukārt vēl divās sesijās par bioekonomiku piedalīsimies kā dalībnieks.

 VPR organizētajā seminārā uzmanība tiks veltīta mazo un vidēju uzņēmumu (MVU) kapacitātes celšanai mūžizglītības jomā. Mainīgajiem demogrāfiskajiem apstākļiem ir liela ietekme uz sociālekonomisko attīstību Baltijas jūras reģionā, un šīs pārmaiņas veicina reģionālās atšķirības. Viedā specializācija, kas vērsta uz mūžizglītību, ir instruments demogrāfisko un ekonomisko problēmu risināšanai. Nepieciešamība pielāgoties pieaug līdz ar klientu vajadzību dažādošanos, tāpēc mācīšanās spēja ir ļoti svarīga uzņēmējdarbības modeļu atjaunošanai un inovāciju ieviešanai MVU.  Semināra mērķis ir veicināt izpratni par elastīgiem mūžizglītības veidiem kā risinājumu MVU spējai pielāgoties pārmaiņām, lai veicinātu pāreju uz ilgtspējīgiem uzņēmējdarbības modeļiem BJR valstīs.

Seminārā ar prezentāciju par MVU un inovāciju perspektīvu mūžizglītībā un pieaugušo izglītībā uzstāsies Ilona Platonova – inovāciju brokere un projektu eksperte no Vidzemes plānošanas reģiona. Semināru vadīs Inese Suija-Markova, nodibinājuma “Vides risinājumu institūts” izpilddirektore.

Papildu informāciju par semināriem skatiet te:

  1. Mūžizglītība viedās specializācijas jomā
  2. Ceļā uz digitālo bioekonomiku Baltijas jūras reģionā
  3. Zilā un zaļā bioekonomika BJR no jaunatnes viedokļa

 

Informāciju sagatavojusi: Liene Leonoviča, Vidzemes plānošanas reģiona sabiedrisko attiecību speciāliste, liene.leonovica PIE vidzeme PUNKTS lv, mob.t. +371 27724884

Vēl tikai šodien ir atvērta pieteikšanās dalībai paneļdiskusijā “No saules līdz elektrībai”. Pasākums notiks 17. jūnijā Cēsīs, Vanadziņa mājā, no plkst. 9:30 līdz 12:00. Pasākumā vienuviet pulcēsies Latvijas enerģētikas nozares pārstāvji – SIA “Enefit Latvija”, Saules enerģijas asociācija, AS “Sadales tīkls”, Ekonomikas ministrija, Latvijas Pašvaldību savienība, enerģētikas uzņēmumu grupa Latvijā “AJ Power” un vēl citi interesenti. Paneļdiskusijas mērķis ir rosināt diskusiju par saules enerģijas izmantošanu elektroenerģijas ražošanā, identificēt esošos šķēršļus un rast iespējamos risinājumus, kā izmantot saules potenciālu. Reģistrācijas saite: https://forms.gle/pjaf5aZuhNPjCEb69

Diskusiju vadīs Inese Dosē, enerģētikas eksperte ar vairāk nekā 10 gadu starptautisku pieredzi konsultāciju sniegšanā enerģētikas sektorā - Rietumeiropā un Baltijas valstīs. Inese ir studējusi Lielbritānijā Varvikas Biznesa skolā (Warwick Business School), kur ieguvusi MBA grādu Globalajā enerģētikā. Atjaunojamie energoresursi, cirkulārā ekonomika, elektroenerģijas uzkrājēji un jaunās tehnoloģijas kā, piemēram, blokķēde, mākslīgais intelekts, robotika ir Ineses intereses un specializācija.

Pasākumā Vidzemes plānošanas reģions aicina piedalīties no visas Latvijas tos interesentus, kas apsver iespēju saules enerģiju izmantot elektroenerģijas ražošanā - valsts un reģionālās politikas veidotājus, pašvaldības, to ēku apsaimniekotājus, saules paneļu iekārtu uzstādītājus un piegādātājus, kā arī pasākumā aicināti piedalīties arī citi atjaunojamo energoresursu atbalstītāji.

Pasākuma dienaskārtība pieejama ŠEIT.

Paneļdiskusiju “No saules līdz elektrībai” organizē Vidzemes plānošanas reģions Eiropas Ilgtspējīgas enerģētikas nedēļas un projekta “Efektīvi finanšu instrumenti ēku energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu ieviešanai” (EFFECT4buildings) ietvaros.

Par EFFECT4buildings projektu

Interreg Baltijas jūras reģiona programmas 2014.-2020. gadam ietvaros Vidzemes plānošanas reģions kopā ar partneriem no vairākām Baltijas jūras reģiona valstīm īsteno projektu "Efektīvi finanšu instrumenti ēku energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu ieviešanai" (EFFECT4buildings) ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda un Norvēģijas atbalstu. EFFECT4buildings mērķis ir palielināt ēku energoefektivitātes pasākumu skaitu publiskajās ēkās visā Baltijas jūras reģiona teritorijā. Vairāk par projektu: http://www.vidzeme.lv/

Papildu informācija: Jānis Ikaunieks, Energoefektivitātes eksperts Vidzemes plānošanas reģionā, janis.ikaunieks PIE vidzeme PUNKTS lv, mob.t.: +371 26349224 vai Aija Rūse, projektu vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, aija.ruse PIE vidzeme PUNKTS lv, mob.t. +371 26400288

Informāciju sagatavoja: Baiba Norberte, sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, baiba.norberte PIE vidzeme PUNKTS lv,  mob.t. 28752793, www.vidzeme.lv

Risinot transporta nozares izaicinājumus attālajos lauku apvidos, Vidzemes plānošanas reģions iesaistījies jauna starptautiska projekta īstenošanā, lai kopā ar citiem jau uzsāktiem transporta nozares projektiem kompleksi risinātu mobilitātes problēmas attālos Vidzemes lauku apvidos.

Domājot par reālās vajadzībās balstītu risinājumu radīšanu, īpaša uzmanība tiks pievērsta iedzīvotāju līdzdalībai – tiks izstrādātas vadlīnijas iedzīvotāju iesaistei mobilitātes risinājumu plānošanas procesā, kas īpaši noderēs pašvaldībām, plānojot savu teritoriju attīstību. Arī pati projekta partnerība pirms inovatīvu mobilitātes risinājumu testēšanas projekta ietvaros veiks rūpīgu iedzīvotāju mobilitātes vajadzību kartējumu, nodrošinot plānotā risinājuma lietderības priekšizpēti.

Izmantojot starptautiskajā partnerībā esošās zināšanas un resursus, tiks meklēti un attīstīti mobilitātes risinājumi lauku apvidos, kur iedzīvotāju blīvums ir neliels un  attālumi starp galamērķiem lieli. Galvenais projekta mērķis ir strādāt pie mobilitātes pakalpojumu pieejamības un kvalitātes uzlabošanas lauku reģionos. Kā atzīst projekta “MARA” vadītāja Rita Merca: “Līdzīgas problēmas ar mobilitāti lauku apvidos ir arī citām valstīm. Sanākot kopā uz pirmo tikšanos, diskutējām par lielākajiem izaicinājumiem, ar kuriem šobrīd katrs individuāli sastopamies savās valstīs un jāsecina, ka tādas pašas problēmas – sabiedriskā transporta trūkums, zemais iedzīvotāju blīvums un nevienlīdzīgās pārvietošanās iespējas laukos – ir gan, piemēram, Polijai, gan Norvēģijai. No savas puses varējām pastāstīt par Latvijas centieniem problēmas risināt, strādājot pie pakalpojuma “transports pēc pieprasījuma” testēšanas. Tas pievērsa vairāku partneru uzmanību, jo daudzi par šādu risinājumi ir dzirdējuši, taču nav bijusi iespēja izjautāt detalizētāk par ieviešanas gaitu. Šāda veida savstarpējā pieredzes un informācijas apmaiņa starptautiskos projektos ir vērtējama kā ļoti nozīmīgs ieguvums.”

Projektā “Mobilitāte un pieejamība lauku reģionos” (saīsinājumā “MARA”) iesaistījušies 12 partneri no Baltijas jūras reģiona, tostarp arī Vidzemes plānošanas reģions kā vienīgais partneris no Latvijas.

Projekta MARA partneri tiekas pirmajā darba sanāksmē Šverīnā, Vācijā (Foto: Vidzemes plānošanas reģions)

Projekta vadošais partneris ir Mēklenburgas-Priekšpomerānijas Enerģētikas, infrastruktūras un digitalizācijas ministrija Vācijā, partnerībā ir arī Polijas, Lietuvas, Igaunijas un Zviedrijas universitātes, reģionālā pārvalde Norvēģijā, Krievijas un Polijas pilsētu administrācijas, kā arī Zviedrijas transporta administrācija.

Jāatgādina, ka vēl nesen Vidzemes plānošanas reģions izstrādājis Vidzemes reģiona mobilitātes investīciju plānu 2030, kura izstrādē iesaistījās LR Satiksmes ministrija,  VAS “Latvijas valsts ceļi” un citas institūcijas. Mobilitātes plāns sniedz būtisku ieskatu nākotnes attīstības virzienos, taču vienlaikus tas palīdz jau šobrīd, plānojot sabiedriskā transporta kustību reģionā, ceļu infrastruktūras uzlabošanas darbus pašvaldībās, kā arī ļauj skaidrāk noteikt prioritātes jautājumos, kuros nepieciešams pārstāvēt reģiona intereses nacionālā līmenī. Savukārt projekta “MARA” ietvaros fokuss būs šaurāks, aplūkojot tieši lauku apvidu problemātiku, lai meklētu risinājumus, kas piemēroti tieši šādām teritorijām, kuru īpatsvars Vidzemē ir ievērojams.

Vidzemes plānošanas reģions teritorijas attīstībai izvēlējies konkrētus virzienus, no kuriem viens – uzlabot sasniedzamību, pieejamību un reģiona pievilcību. Lai tuvinātos Vīzijai 2030 par Vidzemi kā labi savienotu reģionu, mērķtiecīgi tiek meklēti kompleksi risinājumi transporta sistēmas un iedzīvotāju mobilitātes attīstībai. Īpaša loma tiek piešķirta alternatīvo transporta veidu izmantošanas iespējām, ņemot vērā, ka sabiedriskā transporta pakalpojumi vietās ar zemu iedzīvotāju blīvumu ir nerentabli un to apjoms tiek samazināts.

Projekts “Mobilitāte un pieejamība lauku reģionos” (saīsinājumā “MARA”) tiek īstenots Interreg Baltijas jūras reģiona 2014.-2020. gadam ietvaros ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda atbalstu. Projekta mērķis ir uzlabot mobilitātes pakalpojumu pieejamību un kvalitāti lauku reģionos. Tā īstenošanā iesaistījušies 12 partneri no 9 reģioniem. Vairāk informācijas par projektu: https://ej.uz/projekts_Mara


Foto: Evija Ziemiņa, Smiltenes novada pašvaldības arhīvs un Vidzemes plānošanas reģiona arhīvs

 

Jautājumiem: Rita Merca, projekta MARA vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, rita.merca PIE vidzeme PUNKTS lv; Andžejs Stepančuks, telpiskās plānošanas eksperts, andzejs.stepancuks PIE vidzeme PUNKTS lv.

Informāciju sagatavojusi: Anita Āboliņa, sabiedrisko attiecību speciāliste projektā MARA, Vidzemes plānošanas reģions, anita.abolina PIE vidzeme PUNKTS lv.

Apzinoties kultūras un dabas mantojuma potenciālu tūrisma piedāvājuma bagātināšanā, kas līdz ar to ietekmē arī teritorijas ekonomisko izaugsmi, septiņi partneri no piecām dažādām valstīm apņēmušies stiprināt vietējo iedzīvotāju prasmju attīstību, kas palīdzētu pilnvērtīgāk izmantot pašmāju kultūras un dabas mantojumu. Vietējās kopienas apziņas veidošana par tās rīcībā esošo mantojumu ir izšķiroša un tās iesaiste ir nepieciešama ne tikai vienota dabas un kultūras mantojuma pārvaldīšanai, bet arī integrēta piedāvājuma veidošanai tūrismā.

Erasmus+ programmas projekta “Kultūras mantojuma un dzīvesvides izglītība (SPECHALE)” ietvaros iecerēts vēl viens ambiciozs mērķis – izveidot novatorisku mācību programmu. Programma tiks veidota, balstoties uz  vietējās situācijas izpēti par esošo neformālās izglītības pieejamību dabas un kultūras mantojuma izmantošanai tūrismā, piedāvājot tirgū jaunu amatu – speciālists kultūras mantojuma un pievilcīgas dzīves vides jautājumos.

Strādājot pie projekta ieviešanas, komanda 2019. gada maijā tikās jau otro reizi, kad partnerus no Latvijas, Itālijas, Portugāles un Horvātijas uzņēma Francijas Eiropas garšu un smaržu universitāte (Université européenne des senteurs et saveurs). Partneru un to piesaistīto tūrisma un kultūras jomas ekspertu pieredze tiks izmantota, lai veidotu apmācību programmas platformu, kas ir arī galvenais projekta mērķis. Apmācību programma koncentrēsies uz pieaugušo izglītošanu, attīstot fleksiblās iemaņas (jeb t.s. soft skills), piemēram, kas šobrīd darba tirgū tiek vērtētas kā ļoti būtiskas. Paredzams, ka projekta ietvaros arī Latvijā tiks veikta izveidotās mācību programmas testēšana, pēc kuras projekta partnerība lūgs iespēju to integrēt ECVET (Eiropas kredītsistēma profesionālajai izglītībai un mācībām) izglītības sistēmā.

Šobrīd norit aktīvs darbs pie valstu individuālajām izpētēm, uz kurām tiks balstīta jaunā izglītības programmas izveide. Nākamā tikšanās paredzēta gada beigās Itālijā.

Projekta asociētais partneris Latvijā ir arī Vidzemes Augstskola.

 

Jautājumiem: Lienīte Priedāja-Klepere, projekta SPECHALE vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, lienite.priedaja PIE vidzeme PUNKTS lv.

Informāciju sagatavoja: Anita Āboliņa, sabiedrisko attiecību vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, anita.abolina PIE vidzeme PUNKTS lv.

 

 

 

17. jūnija priekšpusdienā Vidzemes plānošanas reģions Cēsīs vienuviet pulcēja pašvaldību speciālistus, energopārvaldniekus, siltumapgādes speciālistus, ēku apsaimniekotājus un citus interesentus uz kopīgu diskusiju par saules enerģijas izmantošanu elektroenerģijas ražošanai Vidzemē un citviet Latvijā. Pasākums “No saules līdz elektrībai” apliecināja, ka Vidzemē tāpat kā citur Latvijā saules enerģiju izmanto maz.

“Latvijas sabiedrībā krasi palielinās interese par elektroenerģijas ražošanu, īpaši izmantojot saules resursu. Finansiālais valsts atbalsts paātrinātu sektora attīstību, lai gan prakse liecina, ka arī bez tā saules paneļu uzstādīšana un elektroenerģijas ražošana pašpatēriņam kļūst arvien pievilcīgāka ar atmaksas periodu līdz pat septiņiem gadiem. Sabiedrības izglītošana par saules enerģijas izmantošanas ieguvumiem un procesa atvieglošana spēlēs svarīgu lomu tālākajā sektora attīstībā,” uzsver Inese Dosē, enerģētikas eksperte ar vairāk nekā 10 gadu starptautisku pieredzi konsultāciju sniegšanā enerģētikas sektorā. I.Dosē pasākuma dalībniekiem ieskicēja šī brīža tendences saules enerģijas izmantošanā elektroenerģijas ražošanai, uzsverot, ka Baltijas jūras reģiona valstu vidū Latvija ievērojami atpaliek.

Diskusijā piedalījās Ekonomikas ministrijas Ilgtspējīgas politikas departamenta direktors Andrejs Apaņuks, iepazīstinot ar šī brīža veiktajiem pasākumiem, kas veicinās saules enerģijas izmantošanu. Šobrīd Ekonomikas ministrija izstrādā Nacionālo enerģētikas un klimata plānu 2021.-2030.gadam, kurā starp Latvijas mērķiem un rīcības virzieniem ir ne-emisiju tehnoloģiju izmantošanas veicināšana elektroenerģijas ražošanā un enerģijas pašražošanas un pašpatēriņa veicināšana. Tiek paredzēts mazināt nodokļu slogu mājsaimniecībās, kā arī izstrādāt regulējumu enerģijas kopienām, kurās atjaunojamie energoresursi, tostarp saules enerģija, tiktu izmantota enerģijas ražošanai. Tālākos plānos izskanēja iespējamība vienā īpašumā saražoto elektroenerģiju nodot tīklā un patērēt citā tam pašam pašpatērētājam piederošā īpašumā. Prezentācija pieejama ŠEIT.

AS “Sadales tīkls” projektu vadītājs Aleksandrs Gavrilovs soli pa solim iepazīstināja ar elektrostacijas pieslēgšanas procesu, kā arī nepieciešamajiem dokumentiem. Prezentācija pieejama ŠEIT. Savukārt Aigars Kalniņš un Georgs Indulēns no Saules enerģijas asociācijas atklāja labās prakses piemērus tepat Latvijā, kur veiksmīgi darbojas saules paneļi elektroenerģijas ražošanai. Viens no šādiem piemēriem ir Tīrainē, kur kādam uzņēmumam uz piederošās biroja un noliktavas ēkas ir uzstādīti saules paneļi. 

Klāt esošie saules paneļu piegādātāji, enerģētikas uzņēmumu grupa Latvijā “AJ Power”, kā arī SIA “Enefit” uzsvēra, ka nozarē ir milzīgs potenciāls saules enerģijai. Citi diskusijas dalībnieki rosināja veidot vienotu elektroenerģijas ražošanas/patēriņa sistēmu, lai, uzstādot saules paneļus, piemēram, Liepājā, kur saules radiācija ir augstāka, saražoto elektroenerģiju būtu iespējams patērēt, piemēram, Alūksnē. Arī mājsaimniecībām ir interese par saules paneļu uzstādīšanu, taču trūkst zināšanas, kā ieviest šādus projektus, kā izvēlēties piegādātājus un kā noteikt uzstādīšanas izdevīgumu. Vairāki eksperti uzvēra, ka ir nepieciešama sabiedrības informēšana, izglītošana un izpratnes veicināšana. “Par saules enerģijas izmantošanu Latvijā tiek runāts daudz mazāk nekā par ēku energoefektivitāti, lai gan atjaunojamo energoresursu izmantošana enerģijas ražošanā ir nozīmīgs aspekts, runājot par energopārvaldību kopumā," piebilst  Aija Rūse, Vidzemes plānošanas reģiona projektu vadītāja.

Paneļdiskusijā piedalījās arī Gulbenes novada pašvaldības Attīstības un projektu nodaļas vadītājs Jānis Barinskis, daloties ar pašvaldības pieredzi tehniskās specifikācijas izstrādē un iepirkuma par saules paneļu uzstādīšanu uz pašvaldības ēkas organizēšanā. Gulbenes novada pašvaldība ir viena no deviņām Vidzemes pašvaldībām, kas atsaukusies uz Vidzemes plānošanas reģiona aicinājumu par saules paneļu ekonomiskā lietderīguma izvērtējumu kādai no pašvaldības ēkām projekta “EFFECT4buildings” ietvaros.

“Lai gan Latvija saules paneļu uzstādīšanā atpaliek citu Eiropas Savienības valstu vidū, tomēr no 2010. gada uzstādītā jauda ir pieaugusi no gandrīz 0 MW līdz 5 MW. Šobrīd esošie projekti atmaksājas aptuveni 7- 10 gadu laikā, bet pašu paneļu dzīves ilgums ir 20 – 25 gadi. Esošie projekti liecina par nepieciešamību saskaņot atsevišķus normatīvos aktus savā starpā un atvieglot administratīvos procesus,” piebilst Jānis Ikaunieks, Vidzemes plānošanas reģiona energoefektivitātes eksperts.

Vidzemes TV sagatavotais ziņu sižets par paneļdiskusiju “No saules līdz elektrībai” pieejams: https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/gulbene-uz-pasvaldibas-ekas-iemeginas-saules-panelus.a322877/?fbclid=IwAR1WosH62Blsn0_XZvcXF190Zj6TnX3tVEcERGTMbsHRMnmhXBJIvJmpWpk

Paneļdiskusiju “No saules līdz elektrībai” organizē Vidzemes plānošanas reģions Eiropas Ilgtspējīgas enerģētikas nedēļas un projekta “Efektīvi finanšu instrumenti ēku energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu ieviešanai” (EFFECT4buildings) ietvaros.

Par "EFFECT4buildings" projektu

Interreg Baltijas jūras reģiona programmas 2014.-2020. gadam ietvaros Vidzemes plānošanas reģions kopā ar partneriem no vairākām Baltijas jūras reģiona valstīm īsteno projektu "Efektīvi finanšu instrumenti ēku energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu ieviešanai" (EFFECT4buildings) ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda un Norvēģijas atbalstu. "EFFECT4buildings" mērķis ir palielināt ēku energoefektivitātes pasākumu skaitu publiskajās ēkās visā Baltijas jūras reģiona teritorijā. Vairāk par projektu: http://www.vidzeme.lv/

Papildu informācija: Jānis Ikaunieks, Energoefektivitātes eksperts Vidzemes plānošanas reģionā, janis.ikaunieks PIE vidzeme PUNKTS lv, mob.t.: +371 26349224 vai Aija Rūse, projektu vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, aija.ruse PIE vidzeme PUNKTS lv, mob.t. +371 26400288

Informāciju sagatavoja: Baiba Norberte, sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, baiba.norberte PIE vidzeme PUNKTS lv,  mob.t. 28752793, www.vidzeme.lv

2019. gada jūnija vidū Vidzemes plānošanas reģions (VPR) jau otro reizi piedalījās Eiropas Savienības Baltijas jūras reģiona ikgadējā forumā (ESSBJR), Gdaņskā (Polijā), organizējot tematisku semināru ar mērķi diskutēt par problemātiku mūžizglītības jomā. Ja 2017. gadā lielāks uzsvars tika likts uz mūžizglītības piedāvājuma sasaisti ar darba tirgus prasībām, tad 2019. gadā VPR un Somijas JAMK Lietišķo zinātņu universitāte aicināja klātesošos pievērst uzmanību mūžizglītības nozīmei tieši mazo un vidējo uzņēmumu konkurētspējas veicināšanā. Ņemot vērā, ka forums ik gadu pulcē vismaz 800 dalībniekus no astoņām valstīm (Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Somijas, Zviedrijas, Dānijas, Vācijas un Polijas), tas uzskatāms par saturiski kvalitatīvu pasākumu un nozarēs atzītu ekspertu diskusiju kopumu.

Ņemot vērā, ka Eiropas Savienības (ES) Baltijas jūras reģiona stratēģijas rīcības plāns tiek regulāri aktualizēts, pasākumu diskusiju rezultāti nereti tiek izmantoti jaunu problemātiku atklāšanai un iekļaušanai rīcības plānā. 

Kā uzsver VPR projektu vadītāja Lelde Ābele, mūžizglītības semināra līdzorganizatore: “Mūžizglītība kā viens no fokusiem ir iekļauts jau esošajā Baltijas jūras reģiona stratēģijas rīcības plānā, taču līdz šim tikai pavisam nedaudz rīcības ir bijušas virzītas uz mūžizglītības aktivitāšu īstenošanu.  VPR pirms dažiem gadiem aizsāka diskusiju par mūžizglītības nozīmi uzņēmumu un darbaspēka attīstībā, jo ne tikai Latvijā, bet arī citviet Eiropā vērojams, ka esošais mūžizglītības piedāvājums ne vienmēr atbilst darba tirgus prasībām. Neatlaidīgi turpinām šo problemātiku uzturēt aktuālu, cerot, ka arī turpmāk radīsim sadarbības iespējas, tā atklājot mūžizglītības potenciālu un tās ietekmi ne tikai uz reģionu ekonomisko attīstību, bet arī uz katra darba tirgus spēlētāja individuālās konkurētspējas celšanu.”

Mūžizglītības seminārā akcents tika likts tieši uz mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) konkurētspējas celšanu, veidojot darbinieku prasmju un zināšanu papildināšanai un uzlabošanai labvēlīgu vidi, koncentrējoties tieši uz tiem uzņēmumiem, kuri darbojas kādā no reģionu viedās specializācijas jomām.

Seminārā tika aplūkotas četras galvenās tēmas – šī brīža ekonomikai nepieciešamo zināšanu plaisa; MVU un inovāciju perspektīva mūžizglītības jomā; ar somu pieskārienu radītas kompetences; nākotnes prasmes. Semināra dalībnieki tika gan ievadīti tēmā, tiem sniedzot pārskatu par aktualitātēm katrā no jautājumiem, gan arī vēlāk piedalījās diskusijās, daloties savā pieredzē un novērojumos.

Apkopojot diskusijas rezultātus, L. Ābele norāda uz galvenajiem secinājumiem“Mazo un vidējo uzņēmumu īpatsvars sastāda teju 99% visu Eiropas uzņēmumu un lielākie izaicinājumi ar ko tie saskarās, ir zinoša darbaspēka trūkums, strauji augšās darbaspēka izmaksas un biznesu spēju pārprofilēties, pielāgoties tirgū pastāvošajām prasībām un apstākļiem. Lielāka uzmanība jāpievērš apmācībām tieši darba vidē un ikviena mazā un vidējā uzņēmuma attīstības stratēģijā būtu jāiekļauj punkts par mūžizglītību. Taču ne mazāk būtisks secinājums – ka joprojām trūkst informācijas par šo uzņēmumu aktuālajām vajadzībām, lai uz tām spētu veidot atbilstīgu mūžizglītības piedāvājumu. Nereti uzņēmumi un darbinieki individuāli izvēlas apgūt pavisam citas prasmes. Vajadzētu būt situācijai, kurā par publiskajiem finanšu līdzekļiem varam apgūt tikai to, kas tajā brīdī tirgū ir pieprasīts, taču programmām, kas domātas tieši MVU darbaspēka attīstībai, jābūt elastīgām un pilnīgā simbiozē ar aktuālajām vajadzībām, turklāt nozīmīgāk arī reģiona ekonomiskās attīstības kontekstā. Ar mūžizglītības piedāvājuma pārdomātu veidošanu pilnīgi noteikti ir iespējams attīstīt ne tikai konkurētspējīgus uzņēmumus, bet arī teritorijas.”

Foto: VPR delegācija Gdaņskā. No kreisās: Liene Leonoviča (sabiedrisko attiecību speciāliste), Ilona Platonova (inovāciju brokeris Vidzemē), Santa Niedola (projektu vadītāja), Lelde Ābele (projektu vadītāja), Laila Gercāne (VPR Attīstības un projektu nodaļas vadītāja), Inese Suija-Markova (Vides risinājumu institūta direktore, mūžizglītības semināra moderatore Gdaņskā)

Interesantākās atziņas, kas izskanēja seminārā:

-          Nākotnes prasmes galvenokārt iekļaus kritisko domāšanu, radošumu, cilvēkresursu vadību, spēju koordinēti sastrādāties ar citiem, emocionālo inteliģenci u.c. ( Joanna Bochniarz, Inovatīvas izglītības centra prezidente, Polija)

-          Nākotnē ekonomikā dominēs nevis produkti, bet pieredze un sajūtas, ko tie spēj sniegt. (Ugnius Savickas, inovāciju instruktors, izglītības dizaineris, biznesa konsultants no Lietuvas)

-          Darbiniekiem mazos un vidējos uzņēmumos ir daudz izteiktāki prasmju trūkumu nekā lielās kompānijās, turklāt tieši šīs kategorijas uzņēmumiem arī ir visgrūtāk piesaistīt un noturēt talantus. Turklāt tieši zināšanu trūkums ierobežo šo uzņēmumu attīstību. (Ilona Platonova, inovāciju brokeris Vidzemes plānošanas reģionā, Latvija)

-          Valstu politikām, tai skaitā arī Somijā prasmju un kompetenču attīstība būtu jāuzskata par ilgtermiņa ieguldījumu un izejas materiālu labklājībai. (Anna Alto, projektu vadītāja JAMK Lietišķo zinātņu universitātē, Somijā)

Seminārā piedalījās arī Esa Kokkonen, ES Baltijas jūras reģiona inovāciju politikas jomas koordinators, sniedzot ieskatu par inovāciju, viedo specializāciju un mazo un vidējo uzņēmumu sasaisti, bet diskusijā ar savu ilggadējo profesionālo pieredzi nozarē dalījās Anders Bergström, ES Baltijas jūras reģiona Prioritātes  "Izglītība" koordinators un Horizontālās rīcības “Kapacitāte” līderis.

Papildus mūžizglītības jautājumu aktualizēšanai, VPR pārstāvji šogad pirmo reizi piedalījās kā dalībnieki arī  divu citu organizatoru vadītās sesijās, iesaistoties diskusijās par bioekonomikas tēmu.

Kopumā forumā tika skatītas tādas aktuālas tēmas kā iedzīvotāju skaita samazināšanās, novecošana, migrācija, jauni ražošanas un patēriņa modeļi, kā arī jauni sociālie, kultūras, mobilitātes un darba tirgus modeļi, kas ietekmē iedzīvotāju ikdienu Baltijas jūras reģionā.

Lai organizētu seminārus ESSBJR foruma ietvaros, pretendentiem ir jāgatavo īpašs pieteikums, kuru konkursa kārtībā vērtē, lai noteiktu aktualitāti un pieteiktās tēmas atbilstību kopējam pasākuma konceptam.

 

Jautājumiem:  Lelde Ābele, projektu vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā un mūžizglītības semināra līdzorganizatore ESSBJR, lelde.abele PIE vidzeme PUNKTS lv

Informāciju sagatavoja:  Anita Āboliņa, sabiedrisko attiecību vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, anita.abolina PIE vidzeme PUNKTS lv 

   

Vai tad, kad dzirdam vārdu “inovācijas”, pieļaujam domu, ka to īstā vieta ir Latvijas reģioni, t.i. ārpus Rīgas?! Vai tur ir cilvēki? Vai tur ir zināšanas? Vai tur ir potenciāls?

Inovācija sākas ar domāšanas maiņu, un tā pilnīgi noteikti ir jāmaina, jo šobrīd mainās arī spēles noteikumi. No vienas puses pastāv tendence likt lietā līdz šim neizmantoto resursu potenciālu, no otras – zinātkāre un eksperimentēšanas gars aicina savienot kopā šķietami nesavienojamo. Sestdien, 29. jūnijā no plkst.17:00-18.30 Cēsu teltī aicinām uz diskusiju “Inovācijas reģionā – mīts vai realitāte?” Pieredzes stāsti, emocijas, apgalvojumi un apņemšanās. Parunāsim, kā tur īsti ir!

 

DISKUSIJAS DALĪBNIEKI un inovācijas procesa pazinēji:

Gundars Skudriņš, Vides risinājumu institūta dibinātājs, vairāku uzņēmumu dibinātājs un vadītājs,

Jānis Garančs, SIA “Aloja-Starkelsen” valdes loceklis un līdzīpašnieks, Latvijas Augstvērtīgas un veselīgas pārtikas klastera valdes priekšsēdētājs

Dagnija Lejiņa, “Digital Freedom Festival” līdzdibinātāja un vadītāja, Reputācijas vadības aģentūras “Lejiņa un Šleiers” līdzdibinātāja,

Kristīne Sirmā, LR Zemkopības ministrijas Lauksaimniecības departamenta Lauksaimniecības ilgtspējīgas attīstības nodaļas vadītāja, Baltijas jūras reģiona Bioekonomikas padomes locekle

Diskusijas moderatore: Lilita Sparāne

 

Ja nebiji klāt pirmajā Vidzemes Inovāciju nedēļā 2019. gada februārī, tad šī ir lieliska iespēja atnākt paklausīties, pajautāt, uzzināt! innovation.vidzeme.lv

 

Diskusija tiek organizēta projekta “Bioekonomikas inovāciju sistēmas attīstīšana reģionos (RDI2CluB)” Interreg Baltijas jūras reģiona (BJR) programmas 2014.-2020. gadam ietvaros (http://www.rdi2club.eu/).

Jautājumiem: Santa Niedola, projekta “RDI2CluB” vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, santa.niedola PIE vidzeme PUNKTS lv, +371 26674261, www.vidzeme.lv