Arhīva kalendārs

« October 2018 »
MonTueWedThuFriSatSun
1234567
891011121314
15161718192021
22232425262728
293031 

Līdz 2018. gada beigām Vidzemē plānots izstrādāt rīcībplānu bioekonomikas inovāciju sistēmas attīstīšanai reģionā, saskaņā ar kuru virkne definēto uzdevumu tiks pārbaudīti arī praksē. Lai plāns būtu praktiski lietojams un to savā ikdienas darbā varētu izmantot ikviens bioekonomikas nozarē strādājošais, Vidzemes plānošanas reģions (turpmāk - VPR) to izstrādā, procesā mērķtiecīgi iesaistot ne tikai reģiona līmeņa bioekonomikas jomu pārstāvjus, bet arī valsts mēroga ekspertus un speciālistus.

 

Septembrī jaundibinātā Bioekonomikas un ilgtspējīgo resursu vadības centra pārstāvji aicināja VPR bagātināt bioekonomikas semināra dienaskārtību Jelgavā. Īstenojot projektu “RDI2CluB”, kas nu jau kļuvis par celmlauzi bioekonomikas inovāciju sistēmas veidošanai Vidzemē, gūta vērtīga pieredze, tostarp viesojoties augsti attīstītos bioekonomikas klasteros ārvalstīs, tāpēc arvien biežāk projekta pārstāvji tiek aicināti pievienoties pasākumos un diskusijās, stāstīt par līdz šim gūtajām atziņām.

Izmantojot to, ka uz semināru “Bioekonomika: vadība un attīstības perspektīvas” pulcējās ievērojams skaits bioekonomikas ekspertu un virzītājspēku (gan Latvijas Lauksaimniecības universitātes  zinātnisko institūtu un Agroresursu un ekonomikas institūta pārstāvji, gan Latvijas investīciju un attīstības aģentūras (LIAA), Zemkopības ministrijas, vairāku pašvaldību un privātā sektora pārstāvji), tie tika aicināti piedalīties arī VPR organizētajā pēcpusdienas diskusijā.

Projekta “RDI2CluB” komandai ir būtiski apjaust rīcībplāna uzmetumā definēto rīcību un uzdevumu atbilstību nozares izaicinājumiem tās pilnvērtīgai attīstībai, un klātesošie tika aicināti piedalīties diskusijā par izaicinājumiem un šī brīža šķēršļiem bioekonomikas nozarē

Valsts atbalsta instrumentiem būtu jāregulē tās nozares un jomas, kurās vēl nav pietiekama attīstība un trūkst dalībnieku, kas, piemēram, šajā gadījumā būtu īpaši novirzīts finansējums tieši bioekonomikas projektu atbalstam, sprieda diskusiju dalībnieki. Turklāt jāņem vērā, ka šobrīd pieejamie finanšu atbalsta instrumenti neatbilst bioekonomikas projektu specifikai – šādos projektos rezultātus visbiežāk tik īsā laika periodā nav iespējams sasniegt. Finansējuma pieejamība ar ilgtermiņa raksturu rosinātu uzņēmējus vairāk domāt par aprites ekonomikai raksturīgiem risinājumiem savas konkurētspējas stiprināšanā.

Atkārtoti tika pausts stingrs uzstādījums, ka Latvijā joprojām produkti, t.sk. biomasa, tiek izmantoti tradicionāli un tiem netiek radīta pievienotā vērtība (piemēram, milti vairs nav uzskatāmi par produktu ar pievienoto vērtību). Turklāt diskusijas dalībnieki vērsa uzmanību uz to, ka Latvijā saražotā biomasa joprojām tiek eksportēta un tās pārstrādes potenciāls uz vietas nav izmantots – “ir neloģiski izvest biomasu, vienlaicīgi importējot enerģiju”

Tāpat diskusijas laikā neviļus izskanēja secinājums, kuram nav iespējams nepiekrist un kas rosina darboties un meklēt ilgtspējīgus risinājumus ikvienu – “mēs visi sēžam vienā laivā un to sauc par planētu Zeme”. Klātesošie norādīja, ka ikviens sabiedrības loceklis ir līdzatbildīgs par apkārt notiekošo – gan patērētāji, gan uzņēmēji, gan arī politiķi, paužot atbalstu un nosaucot prioritātes.

Diskusijās tika secināts, ka bioekonomika ir atbilde uz klimata pārmaiņām – tā ir iespēja ne tikai ietekmēt vides jautājumus, bet radīt jaunas inovācijas, pārņemt citu pieredzi un strādāt mērķtiecīgi uz reģionu, ņemot vērā tā specifisko situāciju, piemēram, apkarojot dažādas augu slimības, uzlabojot augsni un vairojot tās produktivitāti.

Lai stiprinātu bioekonomikas lomu un veicinātu tās attīstību, arī šoreiz diskusijās atkārtoti izskanēja nepieciešamība par attiecīgajām tēmām aktīvāk informēt sabiedrību, turklāt ne tikai par aprites ekonomiku un tās plašajām iespējām vai produktu ar pievienoto vērtību priekšrocībām, bet daudz intensīvāk nepieciešams informēt arī uzņēmējus par iespējām, ko piedāvā pētniecības institūcijas, kas risinātu vienlaikus gan uzņēmēja lokālās vajadzības, gan arī globāla mēroga problēmas Šie un vēl virkne citi pārspriedumi un secinājumi no diskusijām tiks iestrādāti rīcībplānā Vidzemes plānošanas reģionam. Par gaidāmo rīcībplānu interesi izrādīja arī klātesošo institūciju un organizāciju pārstāvji, paužot atbalstu tā izstrādei, kā arī gatavību to izmantot savam darbam.

Projekta ietvaros, izstrādājot rīcībplānu un to pēc tam arī jau sākot ieviest, par lielu priekšrocību uzskatāma iespēja īstenot kādu no plānā minētajām rīcībām kopā ar projekta “RDI2CluB” ārvalstu partneriem. Kopīgas pārrobežu rīcības tiks definētas jau pavisam drīz, š.g. novembrī, projekta delegācijai no Latvijas dodoties pieredzes apmaiņas braucienā uz Norvēģiju un Zviedriju. Lai pieņemtu lēmumu, kuras no rīcībām varētu būt ar starptautisku raksturu, braucienā dosies ne tikai projekta komanda no VPR, bet arī pa pārstāvim no Agroresursu un ekonomikas institūta, Meža un koksnes produktu pētniecības un attīstības institūta,  Izglītības un zinātnes ministrijas, kā arī no trīs Latvijas augstvērtīgas un veselīgas pārtikas klastera uzņēmumiem.

Projektu īsteno Vidzemes plānošanas reģions sadarbībā ar nodibinājumu „Vides risinājumu institūts”, kā arī partneri no Norvēģijas, Somijas, Igaunijas un Polijas Interreg Baltijas jūras reģiona (BJR) programmas 2014.-2020. gadam ietvaros (http://www.rdi2club.eu/), ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda un Norvēģijas līdzfinansējumu. Tā mērķis ir atbalstīt viedu, ilgtspējīgu un iekļaujošu bioekonomikas nozares izaugsmi BJR lauku teritorijās. Šī informācija atspoguļo vienīgi autora uzskatus, un Eiropas Savienība nav atbildīga par tajā ietvertās informācijas iespējamo izmantošanu.

 

Papildu informācija: Santa Niedola, projekta “RDI2CluB” vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, santa.niedola PIE vidzeme PUNKTS lv">santa.niedola PIE vidzeme PUNKTS lv; mob.t. 26674261.

Informāciju sagatavojusi: Anita Āboliņa, sabiedrisko attiecību vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, anita.abolina PIE vidzeme PUNKTS lv; mob.t. 29454752.

Svētdien, 7. oktobrī, no plkst. 11.00 līdz 15.00 Pārgaujas novada Straupes zirgu pastā pulcēsies gan tirgotāji, gan gardēži, lai lauku labumu tirdziņā ne tikai pārdotu un pirktu, bet arī kopā svinētu Dzērveņu svētkus. Šajos svētkos tiks cildināta rudens ogu karaliene Dzērvene. To, dažādi pagatavotu, cels galdā gan tirgotāji, gan krāsainā un gardā maltītē degustācijai piedāvās Zirgu pasta virtuves šefpavāre Baiba Smilga. Ar šo svētku tirdziņu noslēgsies četru pasākumu cikls Vidzemes novadā. Lai sekmētu jaunā Latvijas – Igaunijas tūrisma zīmola “Livonijas garša” atpazīstamību, pārstāvot zīmolu un gardēžu tūrisma ceļu, vasaras festivālu tirdziņos ar saviem gardumiem un veltēm tirgojās kupls skaits jaunā tūrisma ceļa pieturvietu saimnieku.

Atklājuma priekā par to, cik garda ēdienos var būt dzērvene, ar svētku dalībniekiem dalīsies Zirgu pasta šefpavāre Baiba Smilga. Brīvā dabā, stilizētā Livonijas laika kroga gaisotnē, viņa veidos garšā bagātu maltīti, kuru piedāvās degustēt ciemiņiem. Katrā ēdienā, vai tā būtu grūbu zupa, cūkas stilbs, saldā pūpolputra, vai karstais dzērveņu dzēriens, viņa aicinās izgaršot labi zināmo dzērveni. Svinību dalībnieki varēs iegūt savā īpašumā īpašu dzērveņu ēdienu recepšu brošūru, kuru varēs likt lietā, gatavojot maltītes mājās, tādējādi padarot tās vēl bagātīgākas, daudzveidīgākas un garšīgākas.

Dzērveņu svētku publicitātes fotogrāfija.

Dzērveņu svētku tirgus laukumā gardēžu ceļa “Livonijas garša” un tā ceļa posma “Taste HansEATica” uzņēmēji aicinās vērīgi palūkoties, lai atrastu gardumus, kuri ļaus izgaršot labi zināmo dzērveni jaunās, neparastās variācijās – ievārījumos, mērcēs, "štengrākos" dzērienos. Tāpat tirgū būs nopērkami gan jau iecienīti labumi: maize, medus, Latvijas ķiploku gardumi, veselīgi sēkliņu maisījumi, spēcinošie smiltsērkšķi, alus, vīni un uzlējumi, gan pārsteidzošāki “atradumi”.

Dzērveņu svētku publicitātes fotogrāfija.

Dzērveņu svētkos Livonijas garšu ar saviem gardumiem un rudenīgajām veltēm ļaus iepazīt šādas gardēžu pieturvietas: Rūjienas amatnieku biedrība ”Rūzele”, zemnieku saimniecība “Jaunkalēji”, uzņēmēji no „Lienas Medus”, “Latvijas ķiploka”, “Dabas spēka”, “Vīna darītavas Matilde”, “Veselības laboratorijas”, “Raiskuma labumu darītavas", kā arī mājražotāja Ingūna Zukure un citi. Īpašus meistarstiķus būs atveduši svētku ciemiņi - igauņu uzņēmēji "Akaatsia Talu" un "A-Orbu", piedāvājot nogaršot un iegādāties sev vai ciemakukulim, piemēram, ābolu sinepes vai kadiķu sīrupu.

Savukārt rudenīgo vēsumu svinībās kliedēs seši metālmākslinieka Jāņa Martinsona gaismas objekti, kuros kursies dzīva uguns. Tā šie svētki iekļausies festivālā “Latvijas Goda aplis”, kas jau gandrīz gadu apceļo un godina Latvijas pilsētas un laukus.

Gastronomiskā tūrisma piedāvājums Latvijā un Igaunijā – zīmols “Livonijas garša” ar apakšzīmolu “Taste HansEATica” ļauj ceļotājiem izzināt kulināro mantojumu un baudīt sezonālus, vietējos produktus. Projekts tiek īstenots "Interreg Estonia-Latvia" programmas ietvaros no Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF). Projekta kopējais ERAF finansējums - 900 820,65 EUR. Šis raksts atspoguļo autora viedokli. Programmas vadošā iestāde neatbild par tajā ietvertās informācijas iespējamo izmantošanu.

Informāciju sagatavojusi: Zane Kaķe, kulinārā ceļa “Livonijas garša” sabiedrisko attiecību speciāliste, Vidzemes plānošanas reģions, tālr.: +371 29334753, zane.kake PIE vidzeme PUNKTS lv, www.vidzeme.lv.

No š.g. 1. jūnija līdz 1. oktobrim ikviens interesents tika aicināts piedalīties ceļošanas akcijā ‘’Apceļo Via Hanseatica!’’ un izzināt pārrobežu tūrisma maršruta Via Hanseatica piedāvājumu.  Ceļošanas akcija rosināja viesoties tūrisma objektos un pasākumos Vidzemē, uzņemt fotogrāfijas un ievietot tās savā Facebook kontā, aprakstam pievienojot tēmturi #ViaHanseatica. Ceļošanas akcijas fotogrāfiju iesniegšana ir noslēgusies un no š.g. 3. oktobra līdz 15. oktobrim Via Hanseatica sociālā tīkla Facebook kontā norisināsies iesniegto fotogrāfiju vērtēšana.

Akcijas noslēgums būs 19. oktobrī, kad tie dalībnieki, kuri būs piedalījušies akcijā un izpildījuši visus akcijas noteikumus, piedalīsies tiešraides balvu izlozē, kas būs vērojama Via Hanseatica Facebook un Instagram kontos. Galvenajā balvā – dāvanu karte 300 eiro vērtībā ceļojuma iegādei tūrisma aģentūrā “Impro ceļojumi”. Balvu fondā arī dāvanu kartes ceļojumam 100 eiro apmērā, kuras tiks izlozētas papildus trīs nominācijās. Vairāki akcijas dalībnieki iegūs arī pašvaldību un to uzņēmumu sarūpētās balvas. Aicinām Jūs aplūkot visas akcijā iesniegtās fotogrāfijas un nobalsot par tām, spiežot ‘’like’’ vai kādu citu emociju ikonu.

Balsot par ceļošanas akcijas ‘’Apceļo Via Hanseatica!’’ iesniegtajām fotogrāfijām iespējams https://ej.uz/balsoparfoto 

Ceļošanas akciju organizēja Vidzemes plānošanas reģions sadarbībā ar Amatas, Beverīnas, Burtnieku, Cēsu, Kocēnu, Pārgaujas, Raunas, Strenču novadu un Valmieras pilsētas pašvaldībām un ceļošanas akcijā iesaistītajiem tūrisma uzņēmējiem. Ceļošanas akcijā ‘’Apceļo Via Hanseatica!’’ ir piedalījušies 38 dalībnieki, iesniedzot 168 fotogrāfijas. Populārākie apskates un fotografēšanas objekti ir bijuši: Beverīnas koka skulptūru labirinti, Valmiermuižas pils tornītis un Ģīmes dabas taka.

        

Via Hanseatica ir pārrobežu tūrisma maršruts, kas savieno vairāku valstu pilsētas – Sanktpēterburgu, Narvu un Ivanovogorodu, Tartu, Valku un Valgu, Valmieru un Siguldu. 580 km garais ceļš starp Rīgu un Sanktpēterburgu aicina ceļot vienatnē, kopā ar draugiem vai ģimeni, sekojot savām interesēm un vaļaspriekiem – dabas vērošanai, piedzīvojumu meklēšanai vai kultūras baudīšanai.

Informāciju sagatavoja:
Zane Krūmiņa
Akcijas “Apceļo Via Hanseatica!” organizatore
Tālr. 26367732
E-pasts: via.hanseatica PIE gmail PUNKTS com

Šobrīd septiņas valstis Baltijas jūras reģionā, tostarp Latvija, kā intereses pārstāv Vidzemes plānošanas reģions, kopīgi veido pārrobežu sadarbības tīklu mazo un vidējo uzņēmumu internacionalizācijas atbalstam. Tā funkcionalitāte tiks arī pārbaudīta praksē līdz 2020.gada septembrim, pilot-programmā iesaistot Vidzemes uzņēmējus.

Kā viens no tīkla izveides stūrakmeņiem kalpos reģionos pieejamo uzņēmējdarbības atbalsta instrumentu apskats, kas sniedz kvalitatīvu esošā atbalsta pieejamības, lietojamības un vadības apskatu. Veidojot sadarbības tīkla pakalpojumus, ir svarīgi uzsvērt, ka netiks veidota jauna vai konkurējoša atbalsta struktūra jau esošajām. Sadarbības tīkls, ņemot vērā jau esošo atbalstu, meklēs iespējas, kā instrumentus ir iespējams savstarpēji papildināt un savietot, veidojot pārrobežu atbalstu  uzņēmumiem.

Pārrobežu partnerībā iesaistītie eksperti, balstoties uz instrumentu apskatu, jau izstrādājuši tīkla darbības un potenciālo pakalpojumu ietvaru, un apkopojuši rekomendācijas tīkla izveidei. Rekomendācijas ietver tīkla struktūras, vadības, pakalpojumu, lietojamības, sadarbības un izplatīšanas apskatu.

Kā arī ziņots iepriekš, tīkla struktūra veidosies pēc bottom-up principa, iesaistot vietējā, reģionālā un nacionālā līmeņa ieinteresētās puses – uzņēmējus, augstskolas, uzņēmējdarbības atbalsta organizācijas, pašvaldības, valsts iestādes un NVO. Jāpiebilst, ka jau šobrīd Vidzemē notiek aktīva uzņēmēju iesaiste to vajadzību izzināšanai un uzņēmējdarbības atbalsta organizāciju iesaiste sistēmas apskatam. Nozīmīgam tīkla elementam ir jābūt kritēriju tabulai, kas tiktu izstrādāta atbalsta saņēmēju identificēšanai. Tādējādi tiktu nodrošināta cilvēkresursu un finanšu līdzekļu izlietošana to uzņēmumu vajadzībām, kuri ir gatavi veicināt savas uzņēmējdarbības un arī reģiona konkurētspēju Baltijas jūras reģionā. Prioritārai būtu jābūt arī uzņēmuma vēlmei ne tikai stiprināt eksporta spējas, bet arī apmainīties ar zināšanām, strādāt pie jaunu produktu vai procesu izstrādes. Atbalsta tīkls kopumā tiks veidots, lai būtu saskaņā ar rādītājiem un mērķiem, kas noteikti viedās specializācijas stratēģijās katrā no partneru reģioniem un/vai valstīm.

Tīkla vadība plānota centralizēta Baltijas jūras reģionu perspektīvā, taču decentralizēta no satura un atbalsta sniegšanas perspektīvas sākotnēji katrā no septiņu valstu reģioniem. Katra reģiona pārstāvis jeb brokeris būs atbalsta persona, kas stiprinās vietējo ekosistēmu, piemēram, vedot kopā ekspertus ar start-up uzņēmumiem, privātās organizācijas ar valsts pārstāvjiem, pētniecības institūcijas ar pētniekiem, tādējādi veidojot augsni jaunu, inovatīvu risinājumu un ideju radīšanai. Jau pašā sākuma posmā tiks veicināta arī spēcīga sadarbība un informācijas plūsma starp visiem septiņiem tīkla brokeriem, un nodrošinātas mācības un kompetenču pilnveidošana.

Ir skaidrs, ka atbalsta aktivitātes uzņēmumam ir nepieciešamas katrā tā produkta vai pakalpojuma attīstības un izstrādes fāzē. Lai formulētu, kādos uzņēmuma attīstības posmos būs pieejams tieši iepriekš minētā tīkla atbalsts, jau turpmākajos mēnešos tiks definēti tīkla pakalpojumi. Galvenās sadarbības tīkla pakalpojumu priekšrocības plānotas starpvalstu ekspertīze, klasteru veidošana, pieeja datiem, tirgus pētījumiem, tehnoloģiju attīstības apskatiem, finanšu piesaistei un mārketinga rīkiem. Tikpat svarīgi būs nodrošināt konsultācijas par inovāciju procesiem un stratēģijām.

Tikpat svarīga kā kvalitāte, ir arī tīkla lietojamība. Apskatot jau esošo atbalsta instrumentu lietojamību, secināts, ka uzņēmējam būtiska ir birokrātiskā sloga mazināšana un skaidri definētu kritēriju un seku uzskaitīšana. Savukārt iekšējai tīkla lietošanai risinājums būtu datu bāzes izveidošana un administrēšana piemērotu sadarbības partneru meklēšanai ikvienā Baltijas jūras reģiona valstī. 

Tīkla sadarbība ar citām atbalsta programmām un instrumentiem ir obligāta, lai piekļūtu plašākiem tīkliem ārpus katras valsts robežām, lai stiprinātu jau pastāvošo atbalsta sistēmu, stiprinātu vietējās, reģionālās un valsts mēroga ekosistēmas un nodrošinātu informācijas plūsmu. Tīklam jāstiprina ne tikai pārrobežu un starpnozaru sadarbība, bet arī vērtību ķēdes Baltijas jūras reģionā, kur iesaistīti MVU no dažādām valstīm un nozarēm. Potenciālās sadarbības ar jau esošiem atbalsta instrumentiem ir ieskicētas arī Vidzemē, tostarp, papildinot LIAA tehnoloģiju skautu sadarbības un ekspertīzes tīklu.

Esošo atbalsta instrumentu apskatā bieži ieskicējas nepilnības informācijas izplatīšanā, kā rezultātā informācija par vērtīgu atbalstu uzņēmēju bieži nemaz nesasniedz. Tādēļ pārrobežu sadarbības tīkls plāno meklēt citus risinājumus un kanālus, lai nokļūtu tuvāk uzņēmējiem, stāstītu par tīkla iespējām un iespējamiem ieguvumiem uzņēmējiem, veicinot uzticamību un parādot tīkla pievienoto vērtību.

Visvairāk vājo pušu saskatītas tieši instrumentu vadības jautājumos, lietojamībā un pieejamībā – neskaidri saņemšanas kritēriji, atkarība no cilvēkfaktora, birokrātiskais slogs, kas aizņem ievērojamu daļu uzņēmēju laika un cilvēkresursu. To apliecina Vidzemes piemērs – kaut arī uzņēmumiem reģionos ir tiesības pieteikties atbalstam, programmas galvenokārt tiek popularizētas galvaspilsētā, norādot uz ne visai veiksmīgu pieejamību un lietojamību no reģionālas perspektīvas.

Projekta ietvaros veiktais atbalsta instrumentu apskats norāda, ka nepilnības gan attīstītajās, gan mazāk attīstītajās Baltijas jūras reģiona valstīs ir lielākoties vienas un tās pašas. Interesanti, ka pētījums atklāj arī citu tendenci, proti, vieni un tie paši atbalsta instrumenti ar starptautisku raksturu dažādās valstīs var darboties atšķirīgi. Piemēram, viena programma var uzrādīt mainīgu uzņēmumu iesaisti starp partneru valstīm, citviet sasniegtie rezultāti uzrāda atšķirīgu ilgtspējas faktoru. Ir valstis, kur viens un tas pats atbalsta instruments tiek piedāvāts krietni plašākam pretendentu lokam kā citviet. Tādēļ ir svarīgi dalīties pieredzē un labajās praksēs Baltijas jūras reģionā, kā ar esošajiem līdzekļiem maksimāli atbalstīt uzņēmējus un radot ilgtspējīgus rezultātus.

Lai veidotu pārrobežu sadarbības tīkla kontekstu pilnīgi skaidru un praktisku, tika veikta arī uzņēmēju intervēšana un anketēšana, kuru rezultāts būs tikpat vērtīgs papildinājums sadarbības tīkla pakalpojumu veidošanai, proti, apzinoties uzņēmēju patiesās vajadzības un pašreizējās internacionalizācijas barjeras. Informācija par galvenajiem secinājumiem no uzņēmēju vajadzību pētījumā vēl sekos.

Pārrobežu sadarbības tīkla veidošana un reģionos pieejamo uzņēmējdarbības atbalsta instrumentu pētījums tiek veikti projekta “GoSmart BSR” ietvaros. Projektu GoSmart BSR īsteno Vidzemes plānošanas reģions sadarbībā ar partneriem no Somijas, Vācijas, Dānijas, Polijas, Lietuvas un Igaunijas Interreg Baltijas jūras reģiona (BJR) programmas 2014.-2020. gadam ietvaros, ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējumu. Tā mērķis ir palielināt inovāciju ieviesēju (inovāciju starpnieku, iestāžu, pētniecības iestāžu, uzņēmumu) kapacitāti, lai piemērotu viedas specializācijas pieeju.

Par projekta "GoSmart BSR" aktivitātēm iespējams uzzināt arī sociālajos medijos Facebook un LinkedIn.

Papildu informācija: Santa Niedola, projekta "GoSmart BSR" vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, santa.niedola PIE vidzeme PUNKTS lv, mob.t. +371 26674261.

Informāciju sagatavojusi: Liene Sarapova, Vidzemes plānošanas reģiona sabiedrisko attiecību speciāliste, liene.sarapova PIE vidzeme PUNKTS lv, mob.t. +371 22307826.

Nākamās nedēļas sākumā Latvijā viesosies starptautiska līmeņa eksperti no Francijas, lai ar politikas veidotājiem, kā arī Latvijas pētniecības un augstākās izglītības iestādēm pārrunātu jaunākās pētniecības un inovāciju infrastruktūras (PII) attīstības tendences Eiropā un iepazīstinātu ar labās prakses piemēriem šo infrastruktūru pārvaldībā un atvēršanā uzņēmumiem. 9. oktobrī Rīgā un 10. oktobrī Cēsīs eksperti vadīs seminārus, ko rīko Vidzemes plānošanas reģions Interreg Europe programmas projekta INNO INFRA SHARE (Stratēģijas Eiropas pētniecības un inovāciju infrastruktūras izmantošanai) ietvaros.

Eksperti Dr. Pjērs Padilla (Pierre Padilla) un Dr. Emanuēls Budārs (Emmanuel Boudard) ir ar plašu pieredzi pētniecības un inovāciju organizāciju attīstības konsultēšanā, strādājuši gan kā eksperti Eiropas Komisijā, gan OECD, konsultējuši valsts pārvaldes organizācijas un uzņēmumus vairākās Eiropas valstīs. Semināros Rīgā un Cēsīs starptautiskie eksperti stāstīs par PII efektīvas pārvaldības modeļiem, iepazīstinās ar ārvalstu labās prakses piemēriem šo infrastruktūru atvēršanā un sadarbībā ar uzņēmumiem. Tāpat arī iesaistītajām pusēm būs iespēja sniegt pienesumu INNO INFRA SHARE ietvaros gatavotā Rīcības plāna izstrādē par PII pieejamību uzņēmumiem, kā arī vienoties par plāna īstenošanas iespējām Vidzemes reģionā.

Plašāk par Interreg Europe 2014.-2020. gadam programmas projektu INNO INFRA SHARE lasiet projekta mājaslapā vai VPR mājaslapā.

Papildu informācija: Kristaps Ročāns, Projekta vadītājs Vidzemes plānošanas reģionā, e-pasts: kristaps.rocans PIE vidzeme PUNKTS lv

29., 30. oktobrī un 7.novembrī norisināsies jau otrais Vidzemes uzņēmējdarbības centra (VUC) organizētais hakatons Vidzemes profesionālās izglītības iestāžu audzēkņiem. Hakatona mērķis ir iedrošināt jaunos profesionāļus radīt un attīstīt idejas, stiprināt uzņēmējspējas, liekot apzināties savu potenciālu uzņēmējdarbības uzsākšanā.

“29.oktobrī startēsim jaunā kvalitātē, apvienojot divu skolu iespējas, un organizēsim pasākumu, kurā piedalīsies gan Valmieras tehnikuma, gan Valmieras Dizaina un mākslas vidusskolas audzēkņi. Tādējādi tiks veidotas starpdisciplināras komandas, kas strādās pie savu ideju attīstīšanas un arī pirmo prototipu izstrādes,” stāsta Vidzemes uzņēmējdarbības centra vadītājs Māris Ozols.

Hakatona aktivitātes tiks organizētas trīs dienu garumā. Pirmajā dienā audzēkņi identificēs un radīs jaunas biznesa idejas. Otrajā dienā notiks izvēlēto ideju uzlabošana un papildināšana, biznesa modeļu un prototipu izstrādes uzsākšana. Biznesa idejas attīstīt palīdzēs mentori – savas nozares profesionāļi. Tāpat dalībniekiem šajā dienā būs iespēja dzirdēt uzņēmējdarbības iedvesmas stāstus. Savukārt, trešajā dienā hakatona dalībnieki prezentēs savas biznesa idejas un izveidotos prototipus, kurus vērtēs žūrija – biznesa atbalsta u.c. organizācijas, kas, iespējams, kļūs par jauno uzņēmēju nākotnes sadarbības partneriem.

Pasākuma moderators arī šoreiz būs Dāvis Suneps – radoša personība ar pieredzi vairāku jaunuzņēmumu izveidošanā un vadīšanā.

Pirmais VUC organizētais hakatons norisinājās februāra beigās sadarbībā ar Cēsu Tehnoloģiju un Dizaina vidusskolu, kur 30 audzēkņi mācījās sadarboties un pielietot katrs savas individuālās zināšanas, lai radītu jaunus, vēl neredzētus, bet konkurētspējīgus produktus. Vislielāko atzinību pirmajā hakatonā izpelnījās ideja par īpašu koka izlietni.

 

Papildus informācija:
Māris Ozols,
Vidzemes uzņēmējdarbības centra vadītājs,
Tālr. 26449919,
E-pasts: maris.ozols PIE vidzeme PUNKTS lv

Vēl līdz decembra beigām turpinās „Latvijas valsts mežu un Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstītās Vidzemes kultūras programmas 2018" projektu pasākumi - programma ir ļoti bagātīga un daudzveidīga, kur katram iespējams atrast sev interesējošus notikumus.

Lielākā daļa no Vidzemes kultūras programmas atbalstītajiem projektiem saistīti ar bērnu un jauniešu kultūrizglītību, radošo industriju attīstību, meistarklašu, semināru, nometņu rīkošanu. Ar programmas atbalstu tiks izveidotas vairākas izstādes un tiks rīkotas meistarklases par vidzemniekiem nozīmīgām tēmām tradicionālās kultūras un nemateriālā mantojuma saglabāšanai. Tāpat arī jau tradicionāli ar Vidzemes kultūras programmas atbalstu tiek izdotas dažādas grāmatas. Tā kā vasara ir festivālu un koncertu laiks, arī šogad vairākās vietās norisināsies brīvdabas pasākumi. Sekojiet līdzi pasākumu kalendāram.

Aicinām ikvienu izbaudīt un apmeklēt plašo pasākumu programmu!

 

Vairāk par visiem Vidzemes kultūras programmas pasākumiem variet uzzināt Vidzemes plānošana reģiona mājas lapā www.vidzeme.lv kultūras sadaļā.

Plašāka informācija: Dace Laiva, Vidzemes kultūras programmas koordinatore, tel. 25670756, dace.laiva PIE vidzeme PUNKTS lv

Lai veicinātu Vidzemes plānošanas reģiona un Veru apgabala kokrūpniecības nozaru atpazīstamību, parādītu reģionu iespējas uzņēmējdarbības attīstībā, veicinātu investīciju piesaisti kokrūpniecības nozarei, Vidzemes plānošanas reģions sadarbībā ar Kokapstrādes un mēbeļu ražošanas centru Igaunijā TSENTER projekta “Koksne un mēbeles” ietvaros radījis reģionu tēlu veidojošu videoklipu sēriju. Tie tiks izmantoti, lai prezentētu abus reģionus arī projekta turpmākajās aktivitātēs - uzņēmēju tirdzniecības misijās un starptautiskā mēbeļu dizaina izstādē potenciālajiem sadarbības partneriem. 

Reģionus prezentējošie video satur informāciju par kokrūpniecības nozares svarīgākajiem rādītājiem – nodarbināto skaitu nozarē reģionos, uzņēmumu sadalījumu pa konkrētām nozarēm (koka komponentes, mēbeles, koka ēkas u.c.), informāciju par reģionu infrastruktūras priekšrocībām, izglītības iespējām.

 

Video tapšanas procesā piedalījās arī Latvijas un Igaunijas uzņēmumi, lai prezentētu reģionu stiprās puses un iespējas nozares uzņēmumu attīstībā, kas rezultējies ar augstvērtīgiem un interesantiem video stāstiem.

Ar kādu misijas apziņu top koka mājas SIA “Dores Fabrika”?

SIA “Dores Fabrika” ir inovatīvs koka māju ražotājs ar daudzu gadu pieredzi industrijā. Mūsdienīgi risinājumi un modernās tehnoloģijas ir uzņēmuma virzītājspēks.

Kāda ir SIA “Wenden Furniture”  panākumu atslēga?

SIA “Wenden Furniture” ir lielākā masīvkoka krēslu ražotne Latvijā un otrā lielākā Baltijā. Uzņēmumā ražotie krēsli ceļo ārpus Latvijas uz vismaz 10 dažādām valstī.

Iepazīstieties ar visiem unikālajiem stāstiem par mēbeļu, dažādu koka komponenšu un koka māju ražotāju ceļu uz panākumiem, izaicinājumiem, kā arī reģionu priekšrocību izmantošanu savā darbībā >> SIA Kampenuss Furniture, SIA WoodHeart, SIA Wega, Besters Grupp OÜ, Ensoform OÜ, Kapa Puit OÜ, Okka OÜ, Sisustuskoda OÜ, SIA Akords U, Barrus AS.

Video veidoti projektā "Kokapstrādes un mēbeļu industrijas produktu inovācijas un eksports Veru apgabalā un Vidzemes plānošanas reģionā", Latvijas-Igaunijas pārrobežu sadarbības programmas ietvaros, sadarbojotoes projekta partneriem no Vidzemes plānošanas reģiona un Kokapstrādes un mēbeļu ražošanas centra Igaunijā (Tsenter - Puidutöötlemise ja mööblitootmise kompetentsikeskus).

Informācija šajā video atspoguļo autora viedokli un Igaunijas-Latvijas programmas vadošā iestāde neatbild par tajā ietvertās informācijas iespējamo izmantošanu.

Vidzemē notikušie pasākumi, neparastie un unikālie kultūrvēstures un dabas objekti šovasar iemūžināti visdažādākajās fotogrāfijās, kuras ikviens ir aicināts novērtēt pārrobežu tūrisma maršruta Via Hanseatica sociālā tīkla Facebook kontā vai ej.uz/balsoparfoto līdz 15. oktobrim.

Ceļošanas akcijas ‘’Apceļo Via Hanseatica!’’ dalībnieki šobrīd cīnās par 300 eiro vērta ceļojuma iegūšanu no “IMPRO ceļojumi”. Ikviens ir aicināts iesaistīties akcijas fotogrāfiju vērtēšanā un balsošanā, tā palīdzot kādam no akcijas dalībniekiem izcīnīt uzvaru un iegūt galveno balvu. Novērtēt fotogrāfijas un iedvesmoties Vidzemes apceļošanai var līdz 15. oktobrim, apmeklējot Via Hanseatica sociālā tīkla Facebook kontu vai ej.uz/balsoparfoto un spiežot ‘’like’’ vai kādu citu emociju ikonu fotogrāfijām, kuras patīk vislabāk.

Ceļošanas akcija ‘’Apceļo Via Hanseatica!’’ norisinājās no š.g. 1. jūnija līdz 1. oktobrim, un tajā varēja iesaistīties ikviens ceļot gribētājs. Akcija aicināja iepazīties ar pārrobežu tūrisma maršrutu Via Hanseatica, pēc savas izvēles viesoties dažādos apskates objektos (kopumā 27 akcijas objekti), fotografēt tos un fotogrāfijas ievietot savā sociālā tīkla Facebook kontā, aprakstam pievienojot tēmturi #ViaHanseatica.

Ceļošanas akcijas fotorāmis Jērcēnu dienā "Ne pūku, ne spalvu!". Fotogrāfijas autori: Mārtiņš Taube, Annija Ence.

Ceļošanas akcija norisinājās vairākos posmos, tādā veidā katra mēneša beigās nodrošinot pārsteiguma balvu kādam akcijas dalībniekam pēc nejaušības principa. Pirmais akcijas posms jūnijā noslēdzās ar 20 iesniegtām fotogrāfijām, otrais posms jūlijā ar 58, trešais posms augustā ar 34, bet pēdējais posms septembrī ar 56 publicētām ceļošanas akcijas fotogrāfijām.  Fotogrāfiju vērtēšana Via Hanseatica sociālā tīkla Facebook kontā sākās 3. oktobrī un ilgs līdz 15. oktobrim, tāpēc aicinām aktīvi balsot par sev tīkamākajām fotogrāfijām un palīdzēt kādam no 38 dalībniekiem būt par soli tuvāk uzvarai un kārotajam ‘’IMPRO’’ ceļojumam.

Kā informējām iepriekš, akcijas noslēgums būs 19. oktobrī, kad norisināsies uzvarētāju noteikšana tiešraidē. Tā būs vērojama Via Hanseatica Facebook un Instagram kontos. Bez galvenās balvas – dāvanu kartes 300 eiro vērtībā ceļojuma iegādei tūrisma aģentūrā “IMPRO ceļojumi”, balvu fondā būs arī dāvanu kartes ceļojumam 100 eiro apmērā. Tās tiks izlozētas papildus trīs nominācijās – pēc nobalsotu emociju ("mīlu", "Haha" un "Pārsteidzoši!") ikonu skaita. Vairāki akcijas dalībnieki iegūs arī pašvaldību un to uzņēmumu sarūpētās balvas.

Ceļošanas akciju organizēja Vidzemes plānošanas reģions sadarbībā ar Amatas, Beverīnas, Burtnieku, Cēsu, Kocēnu, Pārgaujas, Raunas, Strenču novadu un Valmieras pilsētas pašvaldībām un ceļošanas akcijā iesaistītajiem tūrisma uzņēmējiem.  

Via Hanseatica ir pārrobežu tūrisma maršruts, kas savieno vairāku valstu pilsētas – Sanktpēterburgu, Narvu un Ivanovogorodu, Tartu, Valku un Valgu, Valmieru un Siguldu. 580 km garais ceļš starp Rīgu un Sanktpēterburgu aicina ceļot vienatnē, kopā ar draugiem vai ģimeni, sekojot savām interesēm un vaļaspriekiem – dabas vērošanai, piedzīvojumu meklēšanai vai kultūras baudīšanai.

Informāciju sagatavoja:
Zane Krūmiņa
Akcijas “Apceļo Via Hanseatica!” organizatore
Tālr. 26367732
E-pasts: via.hanseatica PIE gmail PUNKTS com

Latvijā patlaban ir gandrīz 22 tūkstoši cilvēku ar garīga rakstura traucējumiem, kam noteikta 1. vai 2. grupas invaliditāte. Sabiedrībā valdošo stereotipu un aizspriedumu dēļ šo personu socializēšanās iespējas nereti ir ļoti ierobežotas. Lai skaidrotu šo cilvēku iekļaušanas sabiedrībā nozīmību un iespējas, Labklājības ministrija (deinstitucionalizācijas atbalstam) uzsāk sabiedrības informēšanas kampaņu “Cilvēks, nevis diagnoze!”.

 

10. oktobrī atzīmējam Pasaules garīgās veselības dienu. Taču, vai mēs īsti izprotam, kas ir garīgā veselība? Sabiedrības garīgo veselību raksturo ne tikai statistikas dati par to, cik daudz mūsu valstī ir cilvēku ar garīga rakstura traucējumiem. Daudz nozīmīgāks Latvijas kopējās garīgās veselības rādītājs ir tieši sabiedrības attieksme pret cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem. Ja tajā valda bailes, aizspriedumi, vēlme norobežoties un nevēlēšanās pieņemt šos cilvēkus, mūsu valsts garīgā veselība ir pilnveidojama. Ceru, ka ar šo kampaņu mums izdosies mazināt stereotipu sienu, kas patiesībā ir sava veida aizsardzība pret citādajiem, un ka tā mudinās uz veselīgu atvērtību, kurā mēs cits no cita varam daudz iegūt, saskatot primāri cilvēka personību, nevis diagnozi,” uzsver labklājības ministrs Jānis Reirs.

Arī Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centra psihiatrs prof. Māris Taube, kas ikdienā strādā ar cilvēkiem, kuriem ir dažādi garīga rakstura traucējumi un pakāpes, aicina atturēties no pāragru secinājumu izdarīšanas, jo šiem cilvēkiem komunikācija ir tikpat nozīmīga kā ikvienam sabiedrības loceklim. Tādēļ pasperts pirmais solis, uzsākot sarunu, sniegs viņiem iespēju parādīt savas personības pārākumu pār diagnozi.

Aizspriedumi pret cilvēkiem ar psihiskiem traucējumiem ir dziļi iesakņojušies mūsu sabiedrības apziņā. Cilvēki ar psihiskās veselības problēmām šķiet agresīvi, draudīgi, neprognozējami. Bet tāds reizēm var būt ikviens. Kā atzīmē Pasaules Veselības organizācija, cilvēki ar psihiskās veselības problēmām nav bīstamāki par citiem. Taču cilvēka dabā ir baidīties no visa svešā, nezināmā, tādējādi pašiem radot sev ienaidniekus. Ja sabiedrība pārkāptu šiem aizspriedumiem, uzticētos, ieklausītos, tad cilvēks ar psihiskās veselības problēmām ikvienam varētu būt labs kaimiņš, kolēģis vai draugs. Ar gandarījumu varu teikt, ka savā profesionālajā pieredzē redzu, ka lēnām, taču pamazām šī attieksmes maiņa jau notiek.  Ir cilvēki, kuri palīdz savam kaimiņam ar psihiskās veselības problēmām bez kādas atlīdzības. Ir darba kolēģi, kuri cilvēkam grūtībās palīdz nokļūt pie ārsta. Ir draugi, kuri nepamet, un darba devēji, kuri uzticas un to nebūt nenožēlo,” skaidro Taube.

Biedrības Latvijas Kustība par neatkarīgu dzīvi vadītāja Inga Šķestere akcentē: “Sabiedrību veido dažādi cilvēki – cilvēki ar dažādiem uzskatiem, dažādu izskatu un dažādu spēju līmeni. Tai skaitā cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem. Viņos ne vienmēr jāmeklē kāds īpašais talants, ko izcelt, vienkārši ir jādod iespēja cilvēkam būt pašam. Mūsu dienas centrā Mārtiņš ir iemācījies atpogāt pogas, Kārlim izdodas izgatavot lieliskas sveces, bet Baiba spēj noslaucīt putekļus. Vai tie ir sīkumi vai kas nozīmīgs, tas atkarīgs no mūsu katra mērauklas.

Junior Achievement Latvia līderu projekta ietvaros izveidotās sociālās kampaņas Mēs mainīsim pasauli autors Kārlis Krišjānis Rusmanis, iepazīstinot sabiedrību ar savu īpašo brāli, ir izdarījis līdzīgus secinājumus: "Cilvēkiem vienkārši ir bail no nesaprotamā, neiepazītā. Tomēr ir jāmācas pieņemt atšķirīgais, lai kļūtu par labākiem cilvēkiem. Mani draugi tagad ir arī mana brāļa draugi. Viņi viņu ir iepazinuši, pieņēmuši, ka brālis komunicē citādāk, taču viņi saprotas un viņiem ir interesanti. Ja arī pārējā sabiedrība būs atvērtāka un mācīsies saprast cilvēkus, piemēram, ar autismu vai Dauna sindromu, pasaule būs labāka vieta, kur dzīvot ikvienam."

“Cilvēks, nevis diagnoze!” kampaņas ietvaros paredzēts aplūkot tādas garīga rakstura traucējumu diagnozes kā autisms, Dauna sindroms, depresija, šizofrēnija un veģetatīvā distonija. Tiks skaidrots, kā izpaužas katra no diagnozēm, kas tām raksturīgs un ko ir būtiski atcerēties komunikācijā ar cilvēkiem, kuriem ir kāda no šīm diagnozēm.

 

 

 

 

 

Plašāka informācija par kampaņu: http://cilveksnevisdiagnoze.lv/

 

Informāciju sagatavoja:
Ieva Bērziņa
Labklājības ministrijas
Komunikācijas nodaļas
sabiedrisko attiecību speciāliste 
64331666, ieva.berzina PIE lm.gov PUNKTS lv

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija Latvijas valsts simtgades ietvaros īsteno īpaši Latvijas valsts simtgadei veltītu pasākumu kopumu, akcentējot pilsētu un reģionu lomu valsts attīstībā: Brīvības ielu stāstu 9 republikas pilsētās un aktivitāti “Latvijas ainavu dārgumi vakar šodien, rīt”.

Uzsverot šo pasākumu devumu Latvijas attīstībā, interesenti aicināti piedalīties reģionu forumā "BRĪVĪBA, AINAVA - MĒS", kas šī gada 26.oktobrī notiks Latvijas Nacionālās bibliotēkas telpās!

Foruma programmas projekts pieejams šeit. Savu dalību forumā lūdzam pieteikt līdz šī gada 18.oktobrim, reģistrējoties vietnē.

Lūdzam ņemt vērā, ka vietu skaits ir ierobežots un nokļūšana uz forumu dalībniekiem jānodrošina pašiem. Jautājumu gadījumā sazināties, rakstot uz e-pastu: regionuforums PIE registration PUNKTS lv.

Avots: VARAM


Septembra beigās noslēdzies remigrācijas atbalsta pasākuma uzņēmējdarbības projektu konkurss Vidzemē, un maksimālo paredzēto finansiālo atbalstu 9000 eiro apmērā saņēmuši 2 konkursa dalībnieki. Atbalstītie projekti tiks īstenoti, attīstot autotransporta servisa darbību, kā arī uzsākot tūrisma uzņēmējdarbību pierobežā.

Kopumā par projektu konkursu Vidzemē interesi izrādīja ap 30 remigrantu, no tiem pieci iesniedza projektu pieteikumus. Komisija veica rūpīgu izvērtēšanas darbu un konstatēja, ka trīs no pieciem pretendentiem neatbilst konkursa noteikumiem, jo nav uzskatāmi par remigrantu konkrētā projekta ietvaros. Ministru Kabineta noteikumos nr.496 ,,Remigrācijas atbalsta pasākuma īstenošanas, novērtēšanas un finansēšanas kārtība” teikts,ka remigrants ir “persona, kura ir atgriezusies vai pārcēlusies vai plāno atgriezties vai pārcelties no mītnes valsts uz pastāvīgu dzīvi Latvijā pēc ilgstošas prombūtnes”,  un “par ilgstošu prombūtni uzskatāma prombūtne, kas ir ilgāka par trim gadiem kopš ārvalsts adreses norādīšanas Iedzīvotāju reģistrā.Diemžēl ne tikai šiem konkrētajiem trim projekta ideju pieteicējiem, bet arī daļai interesentu galvenais šķērslis dalībai konkursā bija ārvalstu adreses nenorādīšana Iedzīvotāju reģistrā.

Interesentus no projektu pieteikumu iesniegšanas atturējis arī īsais projekta izstrādes laiks, kas bija 1 mēnesis, prasība līdzieguldījumam 50% apmērā, kā arī konkursa nosacījums, ka saņemtais finansējums jāiztērē līdz 2018. gada decembra vidum. Vairāki interesenti sarunās ar remigrācijas koordinatori Vidzemē Iju Grozu atzinuši, ka projektu konkurss viņus interesē un, ja tāds tiktu izsludināts arī 2019. gadā, noteikti piedalītos, tā kā nākamgad plāno atgriezties uz dzīvi Latvijā.

Vērtējot projektu pieteikumus, komisijas locekļi atzina, ka projektu konkursa kritēriji varētu būt mīkstināti, t.sk. par dzīvesvietas norādīšanu, jo tas lielākoties nebija izdarīts tīšuprāt, bet gan tāpēc, ka cilvēki, pārceļoties uz dzīvi ārvalstīs, nav zinājuši, ka tiem kā īpaši par to jāziņo valsts iestādēm Latvijā. Tāpat komisija pieļāva, ka diskusijas varētu būt arī par noteikumos minēto laika termiņu – 3 gadi – , kas remigrantam būtu jāpavada ārvalstīs pirms projekta pieteikuma iesniegšanas. Kā norādīja komisija, pastāv risks, ka tas jau ir pietiekoši ilgs laiks, kura ietvaros cilvēki jau varētu būt “iedzīvojušies” svešajā zemē, kamēr tie, kas prom ir ap gadu, būtu vieglāk ieinteresējami pārdomāt un atgriezties Latvijā, lai attīstītu savu biznesu.

Projekta konkursa pieteikumus Vidzemē vērtēja komisija 5 cilvēku sastāvā. Tajā bija pārstāvji gan no Vidzemes plānošanas reģiona – Guna Kalniņa-Priede (administrācijas vadītāja), Laila Gercāne (Attīstības un projektu nodaļas vadītāja), Māris Ozols (Vidzemes Uzņēmējdarbības centra vadītājs), gan arī valsts finanšu institūcijas “ALTUM” Vidzemes reģiona vadītāja) Olita Untāla un biedrības “Valmieras Attīstības aģentūra” valdes priekšsēdētāja Ilze Eglāja.

 

Papildus informācija: Ija Groza, Vidzemes plānošanas reģiona koordinatore remigrācijas jautājumos, mob.t. +371 29287585, ija.groza PIE vidzeme PUNKTS lv

Informāciju sagatavojusi: Anita Āboliņa, sabiedrisko attiecību vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, mob.t. +371 29454752, anita.abolina PIE vidzeme PUNKTS lv

Lai pateiktu paldies aktivitātes “Latvijas ainavu dārgumi vakar, šodien, rīt” dalībniekiem Vidzemē, katrs no tiem saņēmis personisku vēstuli ar pieteiktās ainavas iemūžinājumu laikā, kad Latvija svin savu simto jubileju. Kopumā ar profesionālu fotogrāfu atbalstu 322 fotogrāfijās iemūžināta 171 Vidzemes ainava. Starp tām gan plašākai publikai zināmas, gan arī pavisam mazam lokam atpazīstamas. Tās vienkopus elektronisku pastkaršu formātā skatāmas arī Vidzemes plānošanas reģiona sociālās vietnes Facebook profilā (@VidzemesPlanosanasRegions).  

Neskatoties uz to, ka aktivitātes ietvaros katrā no reģioniem iedzīvotāju un ainavu ekspertu padomes balsojuma rezultātā noteikti 10 raksturīgākie ainavu dārgumi, aktivitātes koordinatori Vidzemē vēlējušies apkopot vidzemnieku sajūtas par sev nozīmīgākajām ainavām.

Aktivitātes koordinatore Vidzemes plānošanas reģionā Dace Laiva: “Aktivitāte ļāvusi apjaust, ka cilvēks un ainava nav nošķirami. Vērtība var būt ne tikai plaši pazīstamam dabas objektam, ko bieži ieraugām uz pastkartēm, bet tā  var būt atrodama arī savas mājas pagalmā. Ar nolūku izvēlējāmies fotogrāfijas noformēt kā pastkartītes, parādot, ka ikviena cilvēka ainavu sajūta ir unikāla. Jāpiezīmē, ka jau šobrīd esam saņēmuši jautājumus par to, vai plānojam izdot pastkaršu sēriju ar Vidzemes ainavām – cilvēkiem tās patīk. Varbūt kādreiz mums būs pašiem savs pastkartīšu komplekts.

Atgādinām, ka visus ainavu dārgumus vienviet 26.oktobrī varēs aplūkot Rīgā, Latvijas Nacionālās bibliotēkas telpās. Vēlāk ikvienam interesentam tiks dota iespēja iesaistīties Latvijas ainavu dārgumu popularizēšanā, kļūstot par ceļojošās izstādes pieturvietu (vairāk informācijas www.ainavudargumi.lv sadaļā “Aktualitātes”).

Aktivitāti “Ainavu dārgumi vakar, šodien, rīt” plānots noslēgt ar diskusiju par katra reģiona raksturīgāko ainavu iekļaušanu Latvijas Kultūras kanonā. Par to, cik un kuras no ainavām tajā varētu tikt iekļautas, aktualizēsies diskusijās gada nogalē.

Ainavu dārgumu fotoattēli, kā arī iedzīvotāju iesūtītie atmiņu stāsti un iespaidi par tiem tiek saglabāti arī elektroniskajā ainavu dārgumu krātuvē, kuri no oktobra ir aplūkojami tīmekļa vietnē www.ainavudargumi.lv.

Aktivitāti īsteno Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) sadarbībā ar Latvijas Nacionālo bibliotēku (LNB) un plānošanas reģioniem.

 

Papildu informācija: Dace Laiva, aktivitātes koordinatore Vidzemes plānošanas reģionā, mob.t. 26566680, dace.laiva PIE vidzeme PUNKTS lv

Informāciju sagatavojusi: Anita Āboliņa, sabiedrisko attiecību vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, mob.t. 29454752, anita.abolina PIE vidzeme PUNKTS lv

Vidzemes plānošanas reģions kopā ar partneriem no Latvijas, Somijas un Zviedrijas jau 3 gadus strādā pie piesārņoto vietu attīrīšanas jautājumiem projektā “Inovatīva, ilgtspējīga attīrīšana” (INSURE). Partneri oktobra sākumā tikās Valmierā, kur galvenie sanāksmes temati bija izstrādātās attīrīšanas metodes un to testēšana, zemesgabalu īpašumtiesību jautājumi, kā arī tapušās lietotnes, kurās vienkopus kartē apskatāmas piesārņotās un potenciāli piesārņotās vietas.

Bijušajā mazuta saimniecībā testē grunts piesārņojuma attīrīšanas metodi 


Projekta partneris Latvijas Vides, Ģeoloģijas un Meteoroloģijas centrs (LVĢMC), analizējot vairākus iespējamos scenārijus par piesārņojuma virzību caur gruntsūdeņiem uz Gauju, ir izstrādājis gruntsūdens plūsmas modelēšanu Valmieras pilsētas pašvaldības pilotvietai – bijušajai mazuta saimniecībai Dzelzceļa ielā 9. Secinājums – gadījumā, ja teritorijā netiktu veikta piesārņojuma attīrīšana, mazuts ar gruntsūdeņiem Gaujā nonāktu pēc 60 gadiem, taču tā apjoms būtu tik niecīgs, ka tas neradītu draudus ne cilvēkiem, ne videi. Līdzīgu modelēšanu prezentēja arī zviedru partneri no Esterjetlandes reģiona, vienlaikus uzsverot, ka latviešu veiktā modelēšana ir daudz detalizētāka. Viens no šīs sanāksmes gaidītākajiem brīžiem bija Valmieras Dzelzceļa ielas 9 pilotvietas apmeklēšana, kur septembrī tika uzsākti pilottesti, lai pārbaudītu, kā ar mazuta piesārņojumu cīnās viena no bioloģiskajām attīrīšanas metodēm – elektrokinēze, un izdarītu secinājumus, kas varētu noderēt citu līdzīgu vietu attīrīšanai. 

ĢIS darbā ar piesārņotām vietām

Tāpat sanāksmes laikā norisinājās darbseminārs par ģeogrāfisko informācijas sistēmu (ĢIS) izmantošanu darbā ar piesārņotajām vietām. Pārstāvji no Motalas pašvaldības Zviedrijā prezentēja risinājumus, kādus viņi izmanto, kā arī demonstrēja ĢIS sniegtās iespējas piesārņoto vietu pārvaldībā. Diskusijās partneri secināja, ka pārstāvētajās organizācijās šobrīd ĢIS netiek ļoti aktīvi izmantotas, atzīstot tās par diezgan sarežģītām, tomēr tika identificēti virzieni, piemēram, jau iepriekš minētā modelēšana, kurā ĢIS būtu ļoti vērtīgi izmantot. 

Mobilā lietotne un reģistrs par piesārņotajām un potenciāli piesārņotajām vietām Latvijā 

Projekta INSURE ietvaros LVĢMC pārstrādāja Latvijas piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu (PPPV) reģistru, uzlabojot gan šī reģistra funkcionalitāti, gan arī precizējot visu reģistrā iekļauto vietu koordinātes. Vienlaikus ir izstrādāta arī mobilā lietotne ar PPPV atrašanās vietām, ko sanāksmes laikā LVĢMC pārstāvji prezentēja partneriem. PPPV reģistrs, kā arī informācija par mobilo lietotni pieejama LVĢMC mājas lapā.

Rekomendācijas un semināri par piesārņoto vietu pārvaldību

Ne visu piesārņoto vietu attīrīšanā būtiska tikai metodes izvēle – procesu apgrūtinošs faktors var būt arī zemesgabalu un ēku īpašumtiesības. Šobrīd Vidzemes plānošanas reģions veic intensīvu pārrunu darbu ar kādas piesārņotas vietas īpašniekiem, lai panāktu vienošanos par teritorijas izpēti un ieteikumu izstrādi teritorijas iespējamai sanācijai un apsaimniekošanai. Līdztekus notiek rekomendāciju izstrāde piesārņoto vietu pārvaldībai un komunikācijai ar piesārņoto vietu īpašniekiem/pārvaldniekiem. Tiks rīkoti arī semināri pašvaldībām un citiem interesentiem, aktualizējot piesārņoto vietu pārvaldības problemātiku reģionā. 

 

Vairāk informācijas: Maija Rieksta, projekta INSURE vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, mob.t. 26099521, maija.rieksta PIE vidzeme PUNKTS lv

Vidzemes plānošanas reģions (VPR) aicina pašvaldības līdz šī gada 31. oktobrim pieteikt skolas programmai "Efektīvs enerģijas patēriņš skolās". Programmas laikā tās dalībnieki tiks aicināti mainīt paradumus un ieviest nelielus, bet regulārus pasākumus ar mērķi samazināt enerģijas patēriņu, nesamazinot komforta apstākļus telpās. Sasniegtais izmaksu ietaupījums tiks izmantots pašvaldības un skolas vajadzībām. Dalība programmā ir bezmaksas. Programmas nolikumu skatīt pielikumā.

Programmas mērķis:

  • veicināt pārdomātu un racionālu enerģijas patēriņu VPR pašvaldībās;
  • motivēt izglītības iestādes sekot līdzi savam enerģijas patēriņam;
  • iesaistīt skolēnus enerģijas patēriņa samazināšanā savā izglītības iestādē;
  • samazināt nelietderīgas enerģijas izmaksas VPR skolās.

MērķauditorijaSkolas Vidzemes plānošanas reģiona teritorijā.

Enerģijas ietaupījuma mērķis: vismaz 10% pret bāzes gadu.

Programmas ilgums: 01.01.2019. – 31.12.2019.

Programmas nolikums pieejams ŠEIT.

Pieteikšanās termiņš: līdz 31.10.2018., sūtot e-pastu janis.ikaunieks PIE vidzeme PUNKTS lv" target="_blank">janis.ikaunieks PIE vidzeme PUNKTS lv

Par "EFFECT4buildings" projektu:

Interreg Baltijas jūras reģiona programmas 2014.-2020. gadam ietvaros Vidzemes plānošanas reģions kopā ar deviņiem partneriem no Zviedrijas, Somijas, Norvēģijas, Dānijas, Polijas un Igaunijas īsteno projektu "Efektīvi finanšu instrumenti ēku energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu ieviešanai" (EFFECT4buildings) ar Eiropas Reģionālā attīstības fonda un Norvēģijas atbalstu. "EFFECT4buildings" mērķis ir palielināt ēku energoefektivitātes pasākumu skaitu publiskajās ēkās visā Baltijas jūras reģiona teritorijā. Vairāk par projektu lasiet: http://www.vidzeme.lv

Piektdien, 2018. gada 2. novembrī, Vidzemes plānošanas reģions aicina piedalīties pirmajā "WasteArt" atvērtajā darbseminārā, kas norisināsies Dabas un tehnoloģiju parkā "URDA" Daibē. Seminārā  izglītojošās darbnīcās un lekcijās varēs attīstīt ideju par atkritumu audita ieviešanu skolās un bērnudārzos, uzzināt par mākslas un komunikācijas kampaņu par atkritumu samazināšanu un atkārtotu izmantošanu, kā arī piedalīties ekskursijā jaunatklātajā kompleksā "URDA".

Vidzemes plānošanas reģions (VPR) kā vienu no reģiona attīstības prioritātēm ir noteicis dabas kapitāla ilgtspējīgu apsaimniekošanu, kas ietver arī atkritumu pārstrādes un atkārtotas izmantošanas veicināšanu. Lai sasniegtu izvirzīto, VPR kopā ar Latvijas un Igaunijas partneriem šoruden sāk īstenot projektu “Otrreizēja atkritumu izmantošana, pielietojot mākslu un amatniecību” jeb  “WasteArt”, kura mērķis ir veicināt sabiedrības, jo īpaši bērnu un jauniešu, izpratni par pieaugošā sadzīves atkritumu daudzuma problemātiku.

Projektā plānota mākslas kampaņa par šo tēmu, kā arī 12 Vidzemes izglītības iestādēs, iesaistoties bērniem un skolotājiem, tiks veikti atkritumu auditi un izstrādāti rīcību plāni atkritumu daudzuma samazināšanai, pārstrādei un/vai atkārtotai izmantošanai. Akcentējot atkritumu samazināšanas aktivitāšu un resursu efektīvas izmantošanas nozīmi, projekta rezultātā iecerēts mainīt cilvēku ieradumus, lai tie kļūtu videi draudzīgāki. No Latvijas projektā kopā ar Vidzemes plānošanas reģionu strādā arī Vides risinājumu insitūts un atkritumu apsaimniekotājs "ZAAO".

2. novembra darbseminārs būs ideju apmaiņa starp projekta partneriem un vides un izglītības jautājumu interesentiem pirms projekta "WasteArt" aktivitāšu uzsākšanas.

Pasākuma darba valoda – angļu. Darba kārtība atrodama šeit

Dabas un tehnoloģiju parka "URDA" adrese:  "Stūrīši", Daibe, Pārgaujas novads.

Pieteikšanās dalībai pasākumā līdz š.g. 26. oktobra plkst. 17.00, rakstot uz guna.datava PIE videsinstituts PUNKTS lv

 

Vairāk informācijas par Igaunijas–Latvijas pārrobežu sadarbības programmas 2014.–2020. gadam projektu "WasteArt": Maija Rieksta, projekta "WasteArt" vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, tel. +371 26099521, maija.rieksta PIE vidzeme PUNKTS lv

 

Šis raksts atspoguļo autora viedokli. Programmas vadošā iestāde neatbild par tajā ietvertās informācijas iespējamo izmantošanu.