Arhīva kalendārs

« December 2018 »
MonTueWedThuFriSatSun
 12
3456789
10111213141516
17181920212223
24252627282930
31 


Piektdien, 30.novembrī Cēsīs kopā pulcējās Vidzemes plānošanas reģiona attīstības padome. Tās laikā no jauna tika rosināta diskusija par Vidzemes plānošanas reģiona ceļu infrastruktūras prioritātēm. Padome vienojās, ka prioritāšu sarakstam katra no pašvaldībām iesūtīs ceļa posmus, kuru kopējais garums nav lielāks par 10 % no esošā kopējā valsts autoceļu garuma novada teritorijā. Šobrīd plānots, ka kopējais Vidzemes reģiona prioritāšu sarakstā iekļautais ceļu posmu kopgarums būs aptuveni 500 kilometri. Ņemot vērā, ka Vidzemes plānošanas reģions teritoriāli ir lielākais reģions Latvijā ar visgarāko autoceļu tīklu, autoceļu sakārtošana 500 km apjomā būtu ievērojams rezultāts, bet joprojām tikai  neliela daļa no kopumā nepieciešamajiem remontdarbiem, lai samazinātu sliktā un ļoti sliktā stāvoklī esošo ceļu posmu kopgarumu.

Padome apstiprināja arī Vidzemes reģiona mobilitātes investīciju plānu 2030, kurā iekļauts iepriekšminētais prioritāšu saraksts, nosakot to par īstermiņa mērķi.

Padomes sēdes dalībnieki tika iepazīstināti ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) organizētā konkursa “Pašvaldību atbalsta pasākumi uzņēmējdarbības sekmēšanai” rezultātiem, kas aizvadītajā gadā tika organizēts sadarbībā ar plānošanas reģioniem. Vidzemē laureātu vidū bija trīs pašvaldības.

Valmieras pilsētas pašvaldība konkursā iegūtu naudas balvu (5390 eiro) izmantojusi, lai kopā ar kaimiņu novadiem veidotu inovāciju atbalsta programmu “Zīle”. Tās mērķis – veicināt jaunu produktu un inovāciju realizēšanu, rosinot privāto un publisko sektora uz savstarpēju sadarbību. Kā informēja Valmieras pilsētas pašvaldības Attīstības pārvaldes vadītājs Gints Bērtiņš:Atbalsta programmas “Zīle” kopējais budžets bija 21 708 eiro, tāpēc uzņēmējdarbības atbalsta konkursā iegūtais finansējums ļāva būtiski palielināt maksimālo projekta atbalsta apjomu. Uzņēmēji varēja pieteikties uz atbalstu, kas bija robežās no 2000 eiro līdz pat 10 000 eiro, ar 60 % atbalsta intensitāti.” No septiņiem iesniegtajiem projekta pieteikumiem atbalstu saņēma pieci: ekoloģisku peldkostīmu ražošana, metālapstrādes ražotnes digitalizācija, saliekama kajaka izstrāde, SPA kosmētikas zīmolveikala/laboratorijas iekārtu iegāde, telpisku plānu un projektu izstrāde.

Savukārt Pārgaujas novada pašvaldība iegūto naudas balvu (3000 eiro) izlietojusi, izveidojot vienotu preču zīmi “Radīts Pārgaujas novadā”, kuru šobrīd ikdienā izmanto jau 14 mazie ražotāji un pakalpojumu sniedzēji. Tāpat uzstādītas arī norādes zīmes uz novadā esošajām uzņēmējdarbības vietām.  Aktivitātes veiktas ar mērķi stiprināt vietējo uzņēmēju identitātes sajūtu, ļaujot lepoties ar vietējo resursu izmantošanu un augstas kvalitātes produktu un preču radīšanu.

Konkursā naudas balvu ieguva arī Smiltenes novada pašvaldība, un saņemtos 2000 eiro izlietojusi, lai godinātu un iedrošinātu tieši jaunos uzņēmējus. Daļa finansējuma izmantota, lai organizētu īpašu godināšanas pasākumu, kura ietvaros tika sniegta arī būtiska informācija par atbalsta iespējām, kā arī tika piedāvāts noklausīties pieredzējušu jauno uzņēmēju atklāsmēs un padomos. Smiltenes novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Gints Kukainis norādīja: “Mums ir svarīgs ikviens uzņēmējs un ikviena viņu ideja. Šāds pasākums noteikti būs arī nākamgad – jaunie uzņēmēji ir īpaši jāatbalsta, jāiedrošina un jāpaslavē.”

Vidzemes Uzņēmējdarbības centra vadītājs Māris Ozols piebilda, ka šobrīd nav informācijas, vai arī nākamgad būs līdzīga veida aktivitāte, vienlaikus atzīstot, ka “ir jāuzteic šāda veida iniciatīvas, kuru ietvaros publiskais finansējums tiek izmantots, lai sekmētu uzņēmējdarbību reģionos. Lai arī  atbalsta finansējuma apmērs nebija liels, tomēr tā rezultātā īstenotas vairākas būtiskas aktivitātes pašvaldībās.

Vidzemes pašvaldību priekšsēdētāji tika iepazīstināti arī ar projekta “SWARE” ieviešanas gaitu un sagatavoto rīcības plānu, kā arī tika apstiprināta VPR Dokumentu pārvaldības kārtība.

Nākamā Vidzemes plānošanas reģiona Attīstības padomes sēde plānota 2019. gada 25.janvārī, Valkā.

 

Vairāk informācijas: Guna Kalniņa-Priede, VPR administrācijas vadītāja, guna.kp PIE vidzeme PUNKTS lv, mob.t. 29477997

Informāciju sagatavojusi: Anita Āboliņa, VPR sabiedrisko attiecību vadītāja, anita.abolina PIE vidzeme PUNKTS lv, mob.t. 29454752. 

23.novembrī Koncertzāles “Cēsis” Lielajā zālē izskanēja IX Starptautiskais Alfrēda Kalniņa Jauno pianistu konkurss, kas pulcēja 28 jaunos pianistus no Latvijas un Lietuvas mūzikas skolām. Katra jaunā mākslinieka uzdevumā ietilpa J.S.Baha invencijas, kāda no Vīnes klasiķu sonatīnēm vai sonātēm un Alfrēda Kalniņa skaņdarbiem. Konkursu vērtēja starptautiska žūrija: JVLMA profesors Ventis Zilberts, Tallinas Mūzikas akadēmijas un Tartu Mūzikas vidusskolas pasniedzējs - pianists Tanels Joamets un Rīgas 3. Mūzikas skolas klavieru nodaļas vadītājs un Emīla Dārziņa Mūzikas vidusskolas pasniedzējs Rūdolfs Vanks.

Pēc konkursa žūrija dalījās iespaidos par dzirdēto.

V. Zilberts: “Esmu jau vairākkārt bijis A. Kalniņa pianistu konkursa žūrijā Cēsīs, un mans salīdzinājums ar iepriekšējām reizēm - skolēnu kopējais līmenis ir audzis gan tehniskā, gan mākslinieciskā ziņā. Iepriecināja skolotāju prasme izvēlēties repertuāru atbilstoši audzēkņa spējām. Godalgoto vietu ieguvēju priekšnesumi - dzīvi, dabiski, bija jūtama jauno pianistu spēja uz lielās skatuves atraisīties un muzicēt. Vēlos īpaši atzīmēt 5. klases audzēknes Melissas Takanbekovas (AKCMV, sk. I.Mazkalne) muzicēšanu - manā skatījumā teicami un spilgti nospēlēti visi trīs konkursa skaņdarbi. C grupā visveiksmīgākie un pārliecinošākie bija 8. klases godalgoto vietu ieguvēji - Aleksandrs Komka (Salaspils MS, sk. N. Karpova), Raivo Groza ( AKCMV, sk. I.Mazkalne) un Eva Blumberga (Tukuma MS, sk. M. Zute). Šiem audzēkņiem nopietna programmu izvēle un adekvāts priekšnesums. Visi cerīgi un ar labu perspektīvu nākotnē.”

Arī pārējie žūrijas locekļi īpaši atzīmējuši Melissas Takanbekovas un Aleksandra Komkas spilgto priekšnesumu.
Igaunijas pārstāvis Tanels Joamets bija gandarīts par konkursantu sniegumu un novērtēja konkursa programmas augsto grūtības pakāpi, kura ne visiem ir pa spēkam, līdz ar to, uz konkursu atbrauc skolu labākie audzēkņi. 

Rūdolfs Vanks izteica atzinību par iespēju jaunajiem pianistiem uzstāties akustiski augstvērtīgajā koncertzālē ar labu koncertinstrumentu, kas dod neatņemamu pienesumu jauno mākslinieku profesionālajai izaugsmei. Viņš pateicās Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolai par silto uzņemšanu un darbu, kas ieguldīts Alfrēda Kalniņa daiļrades popularizēšanai, kā arī jauno pianistu pulcēšanai Vidzemes kultūras pērlē Cēsu Koncertzālē “Cēsis”.

Konkursa rezultāti:

A grupa:

1. vieta - Annemarija Frolova (P. Jurjāna MS, sk. T. Pogrebņaka)
2. vieta - Elza Cerbule (Rīgas Doma kora skola, sk. I. Monastirska - Urtāne)
              Estere Dambīte (Emīla Dārziņa MV, sk. L. Muižarāja)
Atzinības raksts - Keita Koreņkova (AKCMV, sk. I.Mazkalne)
                          Anna Sāre (Juglas MS, sk. G. Čerņavska)
B grupa:
1. vieta - Melissa Takanbekova (AKCMV, sk. I.Mazkalne)
              Gļebs Jevsejenkovs (Rīgas 3. MS, sk. N. Hozjainova)
2. vieta - Ruslans Andrejevs (Staiceles MM, sk. A. Rulle)
3. vieta - Georgs Maķis (Rīgas 3. MS, sk. N. Hozjainova)
Atzinības raksts - Laura Barkovska (Limbažu MMS, sk. I. Javiča)
                          Egle Buinevičiūte (NM. K. Čiurlionis MMS, sk. V. Geležiūte)
                          Elīza Peļņa (Emīla Dārziņa MV, sk. I. Pinkule)
C grupa:
1. vieta - Aleksandrs Komka (Salaspils MM, sk. N. Karpova)
2. vieta - Raivo Groza (AKCMV, sk. I.Mazkalne)
              Eva Blumberga (Tukuma MS, sk. M. Zute)
3. vieta - Laura Reķe (A. Dombrovska MS, sk. I. Sāre)
Atzinības raksts - Vitālija Koļasa (Juglas MS, sk. I. Švāne)
                         Kristiāna Bērziņa (Ulbrokas MMS, sk. L. Mazurova)

Liels paldies koncerta atbalstītājiem: Vidzemes plānošanas reģionam, Valsts kultūrkapitāla fondam, Cēsu novada pašvaldībai un Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolas atbalsta biedrībai!

Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskola pateicas visiem dalībniekiem, skolotājiem un žūrijai par ieguldīto darbu un gaida uz 10. Alfrēda Kalniņa starptautisko Jauno pianistu konkursu 2020. gadā.

 

Elīna Eglīte

Alfrēda Kalniņa

Cēsu Mūzikas vidusskolas

Projektu vadītāja

Vidzemes plānošanas reģions šobrīd veic aktīvu darbu pie rīcībplāna izstrādes par atbalsta instrumentu pilnveidi, lai uzlabotu mazo un vidējo uzņēmumu konkurētspēju un videi draudzīgu inovāciju kapacitāti Latvijā, tostarp arī Vidzemē. Plānots, ka dokuments būs gatavs 2019. gada pirmajā ceturksnī. Taču līdz tam, lai nodrošinātos, ka plāns risinās identificētās problēmas, tā saturs un iecerētās rekomendācijas tiek izstrādātas sadarbībā ar vairāku uzņēmumu un organizāciju pārstāvjiem. Savu vērtējumu un ieteikumus darba grupās snieguši arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Reģionālās politikas departamenta un Ekonomikas ministrijas Inovācijas nodaļas pārstāvji, kā arī  Latvijas Pašvaldību savienības padomniece uzņēmējdarbības jautājumos, Lauku tīkla uzņēmējdarbības konsultanti, pašvaldību un reģionālo augstskolu pārstāvji, u.c.

Rīcībplānā izvērsti tiks izstrādāti trīs svarīgākie virzieni – 1) pilnveidot atbalsta programmu un politikas instrumentus, 2) triple helix* sadarbības veicināšana reģionā 3) citas aktivitātes, kas bāzētas uz vietējām vajadzībām sistēmas uzlabošanai, piemēram, risinot nepilnīgu informācijas apriti, kā rezultātā būtiska informācija par pieejamo atbalstu uzņēmējus nesasniedz.

Rīcībplāna virzienus palīdzējušas noteikt gan intervijas ar uzņēmumu pārstāvjiem, gan arī diskusijas darba grupās, kurās piedalījās dažādu organizāciju un valsts iestāžu pārstāvji un dalījās saviem vērojumiem. Paustais viedoklis apkopots un izvērtētas arī citu valstu pieejas atbalsta sistēmas izveidei.

Diskutējot par līdzšinējiem rīcībplāna virzieniem un definētajām plānotajām aktivitātēm, gan vietējās darba grupās, gan arī iesaistoties projekta partnervalstu ekspertiem, iecerētais Vidzemē novērtēts pozitīvi. Projekta partnerība, sniedzot savu vērtējumu, uzteica plāna praktiskumu un izvēlēto fokusu un rīcību detalizācijas pakāpi, piebilstot -  “ja Vidzemē iecerētais izdosies, ir skaidri paredzama tā ietekme uz inovāciju atbalsta sistēmas uzlabošanu uzņēmumiem, un šis vēlāk varēs kalpot kā labās prakses piemērs arī citām valstīm, lai risinātu līdzīgas problēmas.” Šobrīd kā vienīgo draudu partnerība norādījusi spēju saglabāt aktivitāšu ilgtspēju.

Ekonomikas ministrijas Inovācijas departamenta Inovācijas politikas nodaļas vadītāja vietnieks Jānis Siliņš norāda: “Vidzemes plānošanas reģions ir visaktīvākais plānošanas reģions Latvijā, kas iesaistās vairāku Interreg Europe projektu īstenošanā, kas sniedz būtisku atbalstu politikas veidotājiem, ļaujot iepazīties ar citu valstu labo praksi, kā arī regulāri komunicēt ar reģionu pārstāvošām organizācijām un uzņēmumiem. Rekomendēju arī turpmāk Vidzemes plānošanas reģionam aktīvi iesaistīties Latvijas uzņēmējdarbības un inovāciju atbalsta ekosistēmas attīstībā, lai veidotu spēcīgu reģionālu ekosistēmu un palīdzētu gan uzņēmējdarbības, gan izglītības un zinātnes sektora pārstāvjiem integrēties inovācijas atbalsta ekosistēmā. Īpaši svarīgi veidot efektīvus komunikācijas kanālus informācijas nodošanai nacionāla atbalsta instrumentu efektīvākai izmantošanai un integrēšanai reģionā.”

Tāpat starptautiskie partneri augsti novērtēja Latvijas centienus izmantot publiskā iepirkuma sistēmu, lai stimulētu inovāciju veidošanos uzņēmumos. Šī uzskatāma par labu metodi, kuras īstenošanai nepieciešamas drosmīgas un radošas pašvaldības, pasūtot un testējot vēl nebijušus, inovatīvus risinājumus. Inovatīva iepirkuma rezultātā tiek  radīti dažādi, praktiski jau gatavi risinājumi, kurus piedāvāt tirgū, pat ja konkrētajā iepirkumā nav uzvarēts.

Projekta “SUPER” partnerībai tiekoties Kopenhāgenā, arī pārējās valstis prezentēja savus rīcību plānus, kas šobrīd atrodas vēl izstādes procesā. Tā, piemēram,  Dānijā šobrīd tiek reformēta visa atbalsta sistēma, jo konstatēts, ka līdzšinējā sistēma ir bijusi uzņēmumiem pārāk sarežģīta un nespēj pielāgoties industriju mainīgajām vajadzībām un pieprasījumam, kā arī ir daudz līdzīgu iniciatīvu, kas pārklājas.

Tajā pat laikā, projekta partneri Vācijā strādā pie jauna reģionāla līmeņa grantu konkursa izstrādes tieši videi draudzīgu inovāciju attīstībai.

Projekts “SUPER” Vidzemes plānošanas reģionā tiek īstenots ar starpreģionu sadarbības programmas Interreg Europe 2014-2020 atbalstu. Tā mērķis - attīstīt videi draudzīgas uzņēmējdarbības un inovāciju atbalsta sistēmas partneru reģionos.

 

*triple helix – sadarbība starp augstskolām, industriju un valsts pārvaldi

 

Vairāk informācijas: Laima Engere, projekta “SUPER” vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, laima.engere PIE vidzeme PUNKTS lv; mob.t.+371 28376912.

Informāciju sagatavojusi: Anita Āboliņa, sabiedrisko attiecību vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, anita.abolina PIE vidzeme PUNKTS lv, mob.t +371 29454752.

Viņnedēļ, 28. novembrī, īpašā Vidzemes plānošanas reģiona rīkotā tīklošanās un jaunu kontaktu veidošanas pasākumā Dikļu pils klētī satikās Vidzemes novada uzņēmēji: pārtikas ražotāji un viesmīlības pakalpojumu sniedzēji. Lai arī pasākums notika projekta “LIVONIJAS KULINĀRAIS CEĻŠ” ietvaros, šeit varēja satikt ne tikvien projekta dalībniekus Vidzemē, bet arī citus interesentus no tuvākas un tālākas apkārtnes – ar tūrisma nozari saistītos uzņēmējus un ražotājus pat no Zemgales. Daži uzņēmēji pauda interesi turpmāk iesaistīties gastronomijas projektā.

Tīklošanās pasākuma mērķis bija vienkopus pulcināt ražotājus un restorānu, krodziņu, viesu namu pārstāvjus, lai abas puses klātienē tiktos un iepazītos, kā arī gūtu ierosmes jaunām produktu idejām un kopīgai sadarbībai. Tas savukārt atbalsotos gardēžu pieturvietu gatavotajos ēdienos, kuros būtu vairāk izmantoti vietējo ražotāju produkti.

Tīklošanās un jaunu kontaktu veidošanas pasākums Dikļu pils klētī. Fotogrāfs - Jānis Balodis.

Pasākuma laikā dalībnieki tikās ar divu augstu vērtētu restorānu, kuru virtuvēs tiek lolotas Latvijas garšas, šefpavāriem – Mārtiņu Sirmo (3 pavāru restorāns “Tam labam būs augt”) un Jāni Siliņu (Dikļu pils restorāns). Katrs no viņiem stāstīja savu pieredzes stāstu par sadarbību ar ražotājiem, mājražotājiem un zemnieku saimniecībām. Dikļu pils restorāna šefpavārs Jānis Siliņš uzsvēra, ka, veidojot Dikļu pils restorāna piedāvājumu, viņam ir svarīgi dot iespēju viesiem baudīt Vidzemes lauku labumus, meža un upju veltes, to, kas audzēts netālos dārzos, tapis vietējās saimniecībās. J. Siliņš uzteica sanākušos ražotājus, novērtēja viņu degustācijā pasniegtos un kopīgai maltītei sarūpētos gardumus, kā arī sniedza savus ieteikumus, kā pasniegt konkrētus produktus, uzlabot tos, kā arī sniedza ierosmes jaunām biznesa idejām.

Dikļu pils restorāna šefpavārs Jānis Siliņš. Fotogrāfs - Jānis Balodis.

Kā vienmēr tiešs un atklāts, daloties savā pieredzē par sadarbību ar vietējiem produktu ražotājiem, bija populārais šefpavārs Mārtiņš Sirmais. 3 pavāru restorāna “Tam labam būs augt” ēdienu buķete, Mārtiņa Sirmā vārdiem runājot, ir “ziemeļvalstiski postsovjetiski kontinentāla”. Viņš uzsvēra, ka nevar ignorēt globalizācijas ietekmi arī pārtikas nozarē. Jāpērk vislabākais, bet par adekvātu cenu, un jāizmanto viss plašā tirgus piedāvājums. M. Sirmais rosināja domāt par to, kā noturēt kvalitāti, spēt piedāvāt nemainīgu cenu, apjomu, kā arī pauda, ka restorāni ir specifiska lieta, kur ražotāji nopelnīt nevar, tālab jāmeklē citas vietas, nišas tirgi produkcijas noietam.

3 pavāru restorāna “Tam labam būs augt” šefpavārs Mārtiņš Sirmais. Fotogrāfs - Jānis Balodis.

Savukārt Valts Grasbergs no zemnieku saimniecības “Zilūži” un zīmola “Grasbergs” teica: “Restorāni nebūs mājražotāju galvenais tirgus, protams, ar izņēmumiem. Galvenokārt - tie būs kā piedeva. Jo tu vairāk vietās būsi, jo tavs apgrozījums būs lielāks.” Sanākušie vienojās, ka katram laiks augt un attīstīties, bet tas jādara arī, domājot par loģistiku, kvalitāti un iepakojumu.

Ražotāju rīkotās degustācijas tīklošanās pasākumā Dikļu pils klētī. Fotogrāfs - Jānis Balodis.

Pasākumā augsti tika novērtēta iespēja kopā satikties ražotājiem un viesmīlības pakalpojumu sniedzējiem, tādējādi rodot jaunas idejas un iespējamus partnerus nākotnē. Pasākumā organizētajās degustācijās viesmīlības pakalpojumu sniedzēji nepiespiestā gaisotnē varēja iepazīt dažādus ražotājus - uzņēmumus “Siera ražotne”, "Zeltlejas" ar zīmolu "ZELT", “Veselības Laboratorija”, “Vīna darītava Matilde”, "J-parks", “Latvijas Ķiploks”, “Gusts Apinis”, zemnieku saimniecība “Zilūži” ar zīmolu “Grasbergs”, “Kaņepītes”, "Pilsgravas", „Adzelvieši”, “Mežvijas” un mājražotājus “pesto.lv”, “Sandriņas ievārījumi” un nogaršot dažādus meistarstiķus. Ražotāji iepazīstināja ar sevi īsās prezentācijās arī pasākuma viesus, stāstot par sortimentu, saražotajiem apjomiem, piegādes iespējām.

Ražotāju rīkotās degustācijas tīklošanās pasākumā Dikļu pils klētī. Fotogrāfs - Jānis Balodis.

Turklāt šefpavāri M. Sirmais un J. Siliņš bija izveidojuši īpašu ēdienkarti pasākumam, izmantojot šai notikumā iesaistīto ražotāju produkciju, pārvēršot to gardā trīs kārtu ēdiena maltītē un komplimentā no šefpavāriem. Pasākuma dalībnieki atzinīgi vērtēja ideju šādā veidā iepazīt ražotājus un iespējas izmantot dažādus produktus, kā arī dibināt jaunas attiecības un pazīšanās.

Tīklošanās pasākuma dalībnieki. Fotogrāfs - Jānis Balodis.

Pārrobežu kulinārais ceļš “Livonijas garša” top projektā "Livonijas kulinārais ceļš". Vairāk informācijas: https://ej.uz/Cels_LivonijasGarsa. Tas tiek īstenots "Interreg Estonia-Latvia" programmas ietvaros no Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF). Projekta kopējais ERAF finansējums - 900 820,65 EUR. Šis raksts atspoguļo autora viedokli. Programmas vadošā iestāde neatbild par tajā ietvertās informācijas iespējamo izmantošanu.

Informāciju sagatavojusi: Zane Kaķe, kulinārā ceļa “Livonijas garša” sabiedrisko attiecību speciāliste, Vidzemes plānošanas reģions, zane.kake PIE vidzeme PUNKTS lv, tālr.: +371 29334753, www.vidzeme.lv.

Līdz 2019. gada nogalei Vidzemes plānošanas reģiona īstenotā projekta EcoRIS3 ietvaros plānots izstrādāt reģiona viedās specializācijas rīcības plānu. Tas tiek veidots, lai uzlabotu reģionālos politikas instrumentus vairākās prioritārās jomās un veicinātu privātā sektora interesi ieguldīt pētniecībā, attīstībā un pētniecības rezultātu komercializēšanā, tādejādi uzlabojot arī reģiona uzņēmumu produktivitāti un konkurētspēju. Balstoties uz jau izstrādātu pētījumu par reģiona inovāciju ekosistēmu viedo specializāciju jomām, novembrī darba grupas ietvaros tika pārskatītas tajā definētās jomas un pārrunātas nepieciešamās izmaiņas, ko vēlāk iestrādāt rīcības plānā.

Darba grupā piedalījās un par rīcības plāna izstrādi diskutēja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Reģionālās politikas departamenta un Ekonomikas ministrijas Inovācijas nodaļas pārstāvji, Latvijas Pašvaldību savienības padomniece uzņēmējdarbības jautājumos, Lauku tīkla uzņēmējdarbības konsultanti, pašvaldību un reģionālo augstskolu pārstāvji un citi speciālisti.

Projekta EcoRIS3 vadītājs Vidzemes plānošanas reģionā, Māris Ozols, iepazīstināja klātesošos ar definētajām viedās specializācijas jomām, kas ir – augstas pievienotās vērtības koksnes izstrādājumi, veselīgas pārtikas un dzērienu ražošana, biomasas izmantošana ķīmiskajai pārstrādei un enerģijai, rehabilitācijas un veselības aprūpes pakalpojumi, viedie materiāli, informācijas un komunikāciju tehnoloģijas (IKT), rekreācija un ilgtspējīgs tūrisms, kultūras un radošās industrijas, kā arī attālinātais darbs un pakalpojumi. “Saskaņā ar 2014. gadā veikto pētījumu, šīs ir jomas, kur Vidzemes plānošanas reģionam ir augstākais viedās specializācijas potenciāls, proti, nozares, kurās attīstīt pētniecību un inovāciju vietējās uzņēmējdarbības vajadzībām, tomēr šobrīd nepieciešams tās aktualizēt, vērtējot atbilstību šī brīža situācijai reģionā,” uzsvēra M. Ozols.

Diskusijas ietvaros LIAA Valmieras biznesa inkubatora pārstāvis Juris Čeičs uzsvēra, ka visas jau definētās jomas pēc būtības ir saglabājamas, tomēr tās būtu jāpārskata, nosakot prioritārās. Izskanēja arī viedokļi, ka nepieciešams izdalīt virtuālo realitāti kā atsevišķu virzienu, lai arī šobrīd tas ir iekļauts IKT jomā. Tāpat tika uzsvērts, ka nepieciešams analizēt un definēt uzņēmumu profilu, kas ir vai atbilst kultūras un radošo industriju jomai, jo šobrīd tas ir problemātiski.

Lai izstrādātu reģiona viedās specializācijas rīcības plānu, papildus tiek analizētas iespējas un identificēti labākie piemēri, lai rezultātā izveidotu jaunus un efektīvākus atbalsta līdzekļus, kurus būtu iespējams ieviest starpnozaru inovāciju un pētniecības pārnesei – sadarbības veicināšanai starp zinātnes un tehnoloģiju centriem un reģionālo biznesa sektoru. Tiek analizēta inovāciju ekosistēma reģionā un aspekti, kas MVU sektoram traucē ieviest zināšanu pārnesi izaugsmei, izaicinājumi, ar ko saskaras vietējie talanti, kā publiskais sektors var to atbalstīt, kāda ir pētniecības institūciju loma inovāciju radīšanai uzņēmējdarbības sektoram u.c. Ar mērķi gūt idejas par dažādu veiksmīgu prakšu pārneses iespējām tieši Vidzemē un Latvijā, EcoRIS3 ietvaros norisinājušies vairāki zināšanu apmaiņas pasākumi ārvalstīs, iepazīstoties ar tur  reāli darbojošām organizācijām, kas reprezentē biznesa sektora sadarbību ar pētniecības institūtiem.

Projekts “Vietējo un reģionālo inovāciju ekosistēmu atbalsta politikas instrumenti (EcoRIS3)” īstenots Interreg Europe programmas 2014-2020. gadam ietvaros un tā mērķis ir analizēt iespējas un identificēt labākos piemērus, lai rezultātā izveidotu jaunus, efektīvākus atbalsta līdzekļus un vadlīnijas, kurus būtu iespējams ieviest starpnozaru inovāciju un pētniecības pārnesei un sadarbības veicināšanai starp zinātnes un tehnoloģiju centriem un reģionālo biznesa sektoru viedo specializāciju jomās. Projekta īstenošanā sadarbojas partneri no Spānijas (vadošais partneris), Īrijas, Portugāles, Lietuvas, Somijas, Itālijas, Francijas un Latvijas.

Papildu informācija: Māris Ozols, projekta ecoRIS3 vadītājs Vidzemes plānošanas reģionā, Tālr.: +371 26449919, maris.ozols PIE vidzeme PUNKTS lv.

Informāciju sagatavoja: Ieva Bīviņa, projekta EcoRIS3 sabiedrisko attiecību speciāliste, Vidzemes plānošanas reģions, tālr.: +371 28674617, e-pasts: ieva.bivina PIE vidzeme PUNKTS lv.

Vidzemes reemigrācijas koordinatores Ijas Grozas darba vieta ir Cēsīs, Vidzemes plānošanas reģiona birojā, galvenie darba rīki – dators un telefons. Uzrunātas 130 ģimenes Lielbritānijā, Īrijā, Holandē, Vācijā. "Šobrīd cilvēki vairāk vai mazāk ir noticējuši un ir izteikuši šo vēlmi, ka viņi vēlas atgriezties. Šinī vasarā bija cilvēki, kuri atgriezās, ir cilvēki, kuri interesējas, salīdzinoši daudz, kuri saka, mēs nākamgad to darīsim, nākampavasar, nākamvasar," stāsta Ija Groza.

No ģimenēm, ar kurām viņai ir bijusi saziņa, šogad atgriezusies 21 ģimene, bet 24 apsver iespēju atgriezties nākamajā gadā. Taču koordinatora uzdevums ir ne tikai pārliecināt par mājupbraukšanu, - jo būtībā tā jau ir katra paša personīga izšķiršanās -, bet ļoti svarīgi ir palīdzēt tiem, kas atgriežas, neapjukt dažādās sadzīves situācijās, likumu prasībās, vai birokrātijā.

"Tas salīdzinoši grūtais jautājums, kas cilvēkiem ir, - piemēram, Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) jautājums, jo, lai tu atjauninātu vai pielīdzinātu tiesības, vai iegūtu no jauna, tev obligāti ir jābūt pusgadu nodzīvojušam Latvijā. Bija situācija - cilvēks bija martā atbraucis, un viņam jānomaina šīs tiesības, bet viņai vēl nav pagājuši seši mēneši, bet cilvēks ir laukos, bērni jāved uz skolu..."

Šāda situācija bija Zandai Vasiļevskai, viņai pēc atgriešanās vajadzēja samainīt autovadītāja apliecību, kurai bija beidzies derīguma termiņš: ' "Man pietrūka piecu dienu līdz tam laikam, kad es varu viņas samainīt. Tā pirmā sajūta bija tāda - nu tad sveiki Latvijā! Beigās domāju - zvanīšu mūsu Ijai, kas te ir, uzprasīju viņai, ko man tagad darīt, es esmu atgriezusies un jāsāk strādāt, man ir bērni jāved uz bērnudārzu, bet tiesību nav. Tad viņa bija zvanījusi uz Rīgas CSDD un teica, lai es tad piezvanu pati viņiem, teica, jā, tāds likums ir, bet viņu var apiet, uzrakstīt to iesniegumu un tanī dienā var dabūt tās tiesības."

Vidzemes reemigrācijas koordinatore vērtē, ka birokrātijas džungļi un ierēdņu attieksme ir viens no galvenajiem jautājumiem, ar kuriem ir nācies saskarties.

"Cilvēki saka, kādas ir prasības ārzemēs un kas tomēr mums ir jāiet cauri; otra lieta ir šī sausā birokrātiskā atbilde no valsts iestādēm, ko es pati kā koordinatore esmu saņēmusi - likumu, likumu normu nocitēšana. Un tai pašā laikā viņi [atbraucēji] netic arī pēc iepriekšējās pieredzes uzņēmējiem, visiem netic, cik viņi godīgi ir. Svarīgs šobrīd ir ne tikai darbs un darba iespējas, bet arī darba vide, kā izturas pret cilvēku, tas arī mums kopumā būtu jāmācās," klāsta Ija Groza.

Savukārt cēsnieki Elvijs Sotnieks un Oskars Liepiņš stāsta, ka pēc atgriešanās koordinatora palīdzība viņiem bijusi būtiska, startējot uzņēmējdarbības „Atgriešanās atbalsta” projektu konkursā, lai veidotu savu autoservisu, jo puiši nebija ārzemēs nokārtojuši deklarēšanās jautājumu, bet šī bija viena no konkursa prasībām: "Aizgājām uz domi, un tad viņi mūs aizsūtīja pie Ijas, viņa palīdzēja šo projektu izbīdīt. - Mēs jau tā kā atmetām, nolaidām galvu, ka ne es, ne Elvijs vairs neko nevaram izdarīt, neesam deklarējušies, un tad beigās Ija mums saka, - nekur jūs neiesiet, es redzu, ka jums ir dzirkstele acīs, jums vajag to kārtot tālāk, tā arī viņa saka, kas ir vēl par variantiem."

Tiem, kas vēlas atgriezties, jautājumu ir daudz, jo prombūtnē ir pagājuši gadi desmit, pat vairāk, daudzi aizbraucēji vēl arvien arī dzīvo ar to informācijas bagāžu par Latviju, kāda tā bija, prom dodoties, bet dzīve jau ir mainījusies. Lai arī cik tas dīvaini nebūtu, bet interneta laikmetā trūkst šīs informācijas.

"Tas tā arī ir, bet patiesībā mēs neviens nemākam atrast to risinājumu, un mums bija saruna - šīs diasporas organizācijas, dažādas apvienības, latviešu apvienības, viņi paši ir izpētījuši, ka viņi aptver tikai 11 procentus, tad kur ir visi pārējie? Ja šis projekts turpināsies nākamgad, tad, piemēram, ir šie amatiermākslas kolektīvi, kas ļoti ir aktivizējušies ārvalstīs, tad viņiem varētu šo informāciju dot, lai cilvēki zina, kādas iespējas viņiem tiek dotas."

Reemigrācijas koordinatori ir pilotprojekts, par kuru Ija saka, ka tas būtu jāturpina: "Tie ir mūsu cilvēki, un tas būtu lietderīgi, un arī mērķtiecīgi. Un vairāk vai mazāk cilvēki ir noticējuši, neskatoties arī uz to negatīvo, kas nāk līdzi."

To, ka šis darbs būtu jāturpina, sarunā ar reģionālajiem žurnālistiem uzsver arī Latvijas vēstniecības Apvienotajā Karalistē otrais sekretārs Kaspars Krumholcs:

"Reģionālie reemigrācijas koordinatori, viņi nodrošina šo vienas pieturas aģentūras punktu cilvēkiem, kad viņi sāk interesēties par reemigrācijas iespējām. Cilvēkiem nepatīk birokrāti, administratīvi procesi, normatīvu pētīšanas un lasīšanas, tas, manuprāt, ir ļoti dabiski, ka cilvēkam nav vēlme [to darīt], vismaz vairākumam nav. Tāpēc ir ļoti svarīgi, lai ir iespēja vienā kontaktpunktā daudzus no šiem jautājumiem saprast un atrisināt. Cilvēki negrib daudz lasīt, viņi grib to personīgo skaidrojumu, tāpēc mēs arī redzam, ka reģionālajiem reemigrācijas koordinatoriem ar šo tiešo dialogu arī izdodas pārliecināt cilvēkus, cilvēkus ar ģimenēm pārcelties, tāpēc es domāju, tas ir veiksmes stāsts. Protams, reģionālie koordinatori nav atbilde un risinājums pilnīgi visam, tas ir kompleksi, tas ir tas, ko pašvaldības dara, jo tā ir reālā fiziskā vieta, kur cilvēki pārceļas, turpmāk uzturēsies un dzīvos, tāpēc ļoti liela loma ir tam, cik atvērtas ir pašvaldības."

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā informē, ka atbilstoši Diasporas likumam arī turpmāk būtu nosakāms atbalsts reemigrācijai un līdz ar to ir sniegts priekšlikums to iekļaut arī nākamā gada budžetā, tātad tas arī ir jaunās valdības jautājums.

AutorsGunta Matisone (Latvijas Radio korespondente Vidzemē), lsm.lv 

Vai jūs zināt, kā izskatās cilvēks ar garīga rakstura traucējumiem? Iespējams, ka cilvēks kaut ko nesaprotami stāsta vai vienkārši ilgi raugās vienā punktā, varbūt viņam ir nesaprotama sejas izteiksme, nekoordinētas kustības.  Visticamāk, ka jums no viņa ir mazliet bail. Jūs sevi mierināt ar domu, ka šie cilvēki dzīvo sociālās aprūpes iestādēs un ikdienā viņus nesatiekat... Bet, satiekot viņus – novēršaties…

Un bērni ar funkcionāliem traucējumiem? Noteikti esat redzējuši kampaņas, kuru laikā šādu bērniņu veselības uzlabošanai tiek vākti līdzekļi. Iespējams, ka esat ziedojuši naudu, lai palīdzētu kādam bērnam atgūt veselību vai vismaz saglabāt to..  Bet vai ikdienā esat gatavi šādus bērniņus satikt? Kā būtu, ja bērni ar funkcionāliem traucējumiem mācītos vienā klasē ar Jūsu bērnu? Satiekot šādu bērnu uz ielas vai veikalā, varbūt kādā koncertā vai bērnu laukumā, visticamāk, ka mēģināt neskatīties uz viņa pusi vai izliekaties, ka neredzat. Iemesli tam var būt dažādi – bailes aizvainot, kauns, žēlums… Un bērniņu mammas – jums  noteikti ir priekšstats, kā jāuzvedas, kā jāizskatās un kas jādara šī bērniņa mammai…

Iespējams, ka sabiedrisko mediju ietekmē esat mazliet saprotošāki attiecībā uz bērniem bērnu namos. Esat pārliecināts, ka viņiem patiešām nepieciešama ģimene, taču vienlaicīgi noteikti pārdomājat arī to, ka viņiem ir slikti gēni, lielākoties visiem ir veselības problēmas, viņi slikti mācās un viņiem nav ne jausmas, kāda būs viņu dzīve tad, kad viņi pieaugs. Jūs paši, visticamāk, nevarat parūpēties par šādu bērniņu, jo jums nav nepieciešamo zināšanu, nav laika, ir savi bērni, par kuriem jārūpējas… Bet, kas tad ir tie cilvēki, kas pieņem savā ģimenē bez vecāku gādības palikušus bērnus? Kas viņus pamudina uz šo soli? Kāda ir viņu motivācija?

Šis tematiskais izdevums veltīts deinstitucionalizācijas tēmai un tā mērķis ir iepazīstināt ar deinstitucionalizācijas procesa norisi Vidzemē, informēt par turpmāk plānotajiem darbiem  un iepazīstināt ar dažiem procesa ieviešanā iesaistītajiem cilvēkiem un organizācijām.

Ina Miķelsone

Projekta “Vidzeme iekļauj” vadītāja

Piektdien, 7.decembrī, Valmieras integrētajā bibliotēkā norisinājās metodiska materiāla – attēlu teātra “Kamišibai” – atvēršanas svētki. To radījuši Vidzemes stāstnieki kopā ar Valmieras Dizaina un mākslas vidusskolu (VDMV). Materiāls paredzēts pirmsskolas un sākumskolas vecuma bērniem runas, domāšanas, stāstīšanas un klausīšanās prasmju uzlabošanai, kā arī lai Latvijā iepazīstinātu ar jaunu stāstniecības formu. 

Tas ir komplekts ar kartona skatuvi, kas vienlaikus ir iepakojuma kārba, četriem pasaku ilustrāciju komplektiem un metodisko ieteikumu grāmatiņu.

“Pirmais solis bija tekstu atlase. Stāstnieki kopā ar logopēdiem izvēlējās dzejoli par ozolu, rosinot domāt par dalītiesprieku un turpināšanos, pasaku par kastani – ārējās spurainības un iekšējā vēlīguma mijiedarbība, savukārt stāsts par mušām un medu aizved mūs arhetipiskajā triju tēva dēlu pasaulē,” tā grāmatiņas ievadā raksta Latvijas stāstnieku asociācijas valdes priekšsēdētāja Māra Mellēna. Kā skan šīs pasakas,  VDMV audzēkņi atklāja, ciemos sagaidot un noklausoties Vidzemes stāstniekus.

Kopā ar skolotājām Silviju Melnūdri, Daci Arāju, Inesi Andersoni, Ilzi Ērgli-Vanagu, Daci Brizausku un Veltu Roni ilustrācijas veidoja vairāk nekā astoņdesmit VDMV audzēkņu. Noslēgumā tika izvēlēti četri darbu komplekti, viens no tiem – māla pasaka – ir kolektīvs darbs. Savukārt kārbu/skatuvi radīja skolas Interjera dizaina nodaļas 12.kursa jaunieši pasniedzējas Inetas Perovas vadībā. Martas Ozolas kārbas prototips tika realizēts projektā un kļuva par pasaku ietvaru.

“Materiāls ir lielisks palīgs pedagoga un logopēda darbā. Variācijas tā izmantošanai ir daudz: pirkstiņspēles, runas vingrinājumi, rotaļas, lasītprasmes veicināšana, iztēlošanās spēju attīstīšana, prasme izteikties, klausīties, izprast, atklāt sakarības, vizualizēt. Turklāt tas nav tikai bērniem, arī pieaugušajiem būs interesanti, jo vienu un to pašu varam interpretēt dažādi,” stāsta projekta koordinatore Agita Lapsa.

Attēlu teātri dāvinās logopēdiem, pirmsskolas izglītības iestādēm Valmierā un tās apkaimē, desmit bibliotēkām, kuras aktīvi strādā ar bērniem. Arī stāstnieki saņems šo komplektu. “Bibliotekāriem šāds darbošanās veids ir ļoti saistošs, jo tā ir vēl viena iespēja ieinteresēt bērnus lasīt grāmatas, veicināt izpratni un interesi par izlasīto. Tas savukārt palīdz sakopot domas, paplašina vārdu krājumu,” uzsver A.Lapsa.

Atvēršanas svētkos piedalījās logopēdi, pirmsskolas un sākumskolas pedagogi, uzzinot gan par projektu, gan materiāla izmantošanas veidiem. Inese Roze klātesošos iepazīstināja ar biedrības “Tradicionālās kultūras iniciatīvu centrs “KasTe”” projektu, kurā piedalījās bērni stāstnieki. Tā ir animācijas filma “Reiz dzīvoja Āraišos”, kuras tapšanā iesaistījās Amatas novada skolēni, izmantojot Drabešu muižas darbnīcās apgūtas prasmes, piemēram, filcēšanu, stikla apgleznošanu, aušanu, kokapstrādi.

Papīra teātra komplektā redzēsiet jauno mākslinieču Sandijas Rumbas, Annas Melderas, Grietas Brālēnas veidotās ilustrācija, bet māla pasakas autori ir Ariana Buliņa, Evelīna Delvere, Katrīne Dzērve-Tāluda, Mišela Denīze Estenberga, Daniels Lāns, Brigita Peļņa, Grieta Avotiņa. Kārbas dizains – Marta Ozola. Ainas fotografēja Beatrise Ozoliņa.

Projekta aktivitātēs piedalījās stāstnieces Sanda Salmiņa, Aelita Punkstiņa, Agrita Gruzdiņa, Agita Lapsa, Latvijas stāstnieku eksperti Māra Mellēna un Guntis Pakalns un Valmieras sākumskolas logopēde Ilona Tropa.

Projekts tiek īstenots, pateicoties Latvijas valsts mežu un Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstītās Vidzemes kultūras programmas finansējumam. Projektu biedrības “Tradicionālās kultūras iniciatīvu centrs “KasTe”” paspārnē realizē Vidzemes stāstnieku kopa sadarbībā ar Valmieras Dizaina un mākslas vidusskolu. Atbalsta Valmieras integrētā bibliotēka.

 

Informāciju sagatavoja:
Zane Bulmeistare
Valmieras pilsētas pašvaldības
Zīmolvedības un sabiedrisko attiecību nodaļas 
vadītājas vietniece
Mob. tālr.:26443410

 

 

 

 

12.decembrī Vidzemes vārds vairākkārt izskanēja pasākuma laikā Siguldā, kur risinājās seminārs-diskusija par demogrāfiju veicinošiem pasākumiem, tostarp remigrācijas pilotprojektu. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas organizētajā pasākumā ar savu pieredzi par pašvaldības lomu un iespējām remigrantu atbalstam dalījās Smiltenes novada pašvaldības pārstāve Inga Kovala, remigrācijas projekta vadītāja pilotpašvaldībā. Savukārt ar savu stāstu par to, cik viegli vai grūti bija piedalīties remigrācijas uzņēmējdarbības atbalsta konkursā un ko iecerēts attīstīt Priekuļu novada Liepā, stāstīja konkursa uzvarētāji – topošā autoservisa saimnieki Vidzemē.

Monta Sotniece, konkursa pieteikuma autore atzīst, ka darbs, ko veic remigrācijas koordinatori Latvijā, konsultējot un palīdzot risināt dažādas situācijas, ir ļoti vērtīgs un vajadzīgs. “Lielu paldies gribu teikt remigrācijas koordinatorei Vidzemē Ijai Grozai; viņa, neskatoties uz to, vai bija agrs rīts vai vēls vakars, bija sasniedzama un atbildēja uz visiem mums interesējošajiem jautājumiem,“ tā M. Sotniece.

Smiltenes novada pašvaldība ir viena no divām remigrācijas pilotpašvaldībām Vidzemē (otra – Gulbenes novada pašvaldība). Ļoti bieži tiem, kas atgriežas uz dzīvi Latvijā, problēmas sagādā mājvietas atrašana, tāpēc Smiltenes novada pašvaldība projekta laikā attīstījusi dzīvojamā fonda  un investīciju objektu datubāzi, kurā apkopoti gan privātīpašumi, gan arī pašvaldības īpašumā esošas ēkas. Tikuši aptaujāti arī vairāki simti novadnieku, kuri šobrīd mīt citā zemē, tomēr I.Kovala uzsver, “ka lēmumu par atgriešanos jāpieņem katram pašam un tas nenotiek ātri, šobrīd svarīgākais, lai novadnieki zina, ka tad, kad viņiem būs nepieciešama palīdzība, viņi to varēs saņemt”.

“Laiks bērniem! Ceļā uz ģimenēm draudzīgām pašvaldībām!” diskusijas centrālais temats bija demogrāfijas izaicinājumi Latvijā, uzsvaru liekot gan uz daudzbērnu ģimenēm, gan pašvaldību lomu, nodrošinot ģimenēm labvēlīgu vidi. Arī remigrācijas pilotprojekts uzskatāms par vienu no demogrāfiju veicinošiem pasākumiem.

Kā novērojusi remigrācijas koordinatore Vidzemē Ija Groza, “tieši ģimenes ar bērniem visvairāk izrāda interesi par atgriešanos uz dzīvi Latvijā, un jāsaka, ka pašvaldības šeit noteikti var piedāvāt plašu pakalpojumu klāstu, kas vecākiem ir ļoti svarīgi.”

Vairāk informācijas par remigrācijas pilotprojektu: Vidzemes plānošanas reģiona mājaslapas sadaļā , kā arī mājaslapā www.paps.lv

Jautājumiem: Ija Groza, remigrācijas koordinatore Vidzemē, Vidzemes plānošanas reģions, mob.t. +371 29287585, ija.groza PIE vidzeme PUNKTS lv.

Informāciju sagatavojusi: Anita Āboliņa, sabiedrisko attiecību vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, mob.t. +371 29454752, anita.abolina PIE vidzeme PUNKTS lv

Vidzemes plānošanas reģions decembrī noslēdza līgumu ar Kocēnu novada domi par konsultatīvo atbalstu. Savstarpējās sadarbības mērķis ir ēkas renovācijas procesā integrēt skaidri noteiktas energoefektivitātes garantijas prasības.

Foto autors: Kocēnu novada pašvaldība

Vidzemes plānošanas reģions (VPR) šobrīd īsteno projektu “Efektīvi finanšu instrumenti ēku energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu ieviešanai" (EFFECT4buildings). Šī projekta pamatuzdevums ir analizēt virkni finanšu instrumentus un modeļus ēku renovācijai, tos testēt pašvaldību ēkās un nepieciešamības gadījumā tos pilnveidot. Sākot ar šī gada pavasari VPR aicināja pašvaldības pieteikt savas ēkas finanšu instrumenta vai modeļa testēšanai. Kocēnu novada pašvaldība bija viena no tām pašvaldībām, kas izteica vēlmi piedalīties projektā un izvirzīja Kocēnu novada domes administrācijas ēku par potenciālo pilotvietu. Piesaistot Eiropas Savienības finansējumu, Kocēnu novada domes administrācijas ēkā plānots veikt atjaunošanas darbus ar mērķi samazināt ēkas enerģijas patēriņu un pilnībā atjaunot ēku - jumta siltināšana, aizstājot veco jumta segumu ar jaunu, sienu siltināšana, logu nomaiņa, cokola siltināšana, pagraba pārseguma siltināšana, apkures sistēmas rekonstrukcija un ventilācijas sistēmas izveide, paredzot siltumenerģijas atgūšanas efektivitāti virs 75%.

Līgums starp VPR un Kocēnu novada domi ir pirmais no plānotajiem sadarbības līgumiem par finanšu instrumentu un modeļu testēšanu ēkās. Sadarbības līguma ietvaros VPR piedāvās papildināt Kocēnu novada domes administrācijas ēkas renovācijas tehnisko dokumentāciju, būvniecības līguma projektu un iepirkuma dokumentāciju  ar energoefektivitātes garantijas prasībām ēkai, kā arī veikt sasniegto rādītāju monitoringu.

Nosakot energoefektivitātes garantijas ēkai, pašvaldība iegūst kvalitatīvāku būvniecības darbu izpildi, kā arī garantētu ilgtermiņa enerģijas ietaupījumu, salīdzinot ar iepriekšējo patēriņu. Tāpat arī līgumā tiek iestrādātas prasības organizēt ēkas tehniskā personāla apmācību, lai nodrošinātu augstu komfortu telpās, pareizu apkures sistēmu un gaisa apstrādes iekārtu darbināšanu un to efektīvu izmantošanu ar mērķi nodrošināt zemu ēkas enerģijas patēriņu, nodrošinot temperatūru samazinājumu naktīs, brīvdienās un svētku dienās,” stāsta “EFFECT4buildings” projekta vadītāja Aija Rūse.

Šāds līguma veids Latvijā tiek saukts par Energoefektivitātes pakalpojuma līgumu, citās Baltijas jūras reģiona valstīs tiek dēvēts par EPC, reizēm arī par ESKO līgumu. Tas ir ilgtermiņa līgums ar uzņēmumu/izpildītāju jeb energoefektivitātes pakalpojuma sniedzēju. Līgums tiek noslēgts, lai īstenotu energoefektivitātes veicinošus pasākumus ēkā ar garantētu enerģijas ietaupījumu un lai samazinātu risku neveiksmīgai renovācijai, kad būvdarbi ēkā nesasniedz gaidīto efektu. Vairāk par finansēšanas iespējām energoefektivitātes pasākumu īstenošanā lasiet VPR Jaunumi izdevumā “Energopārvaldība Vidzemē”, 24.lpp.

“EFFECT4buildings” projekta ietvaros tiks testēti arī citi finanšu instrumenti un modeļi. 2019. gada janvārī ir plānots noslēgt sadarbības līgumus ar SIA “Vidzemes slimnīca”, Priekuļu novada pašvaldību, Cēsu novada pašvaldību par finanšu modeļu un instrumentu testēšanu pašvaldības ēkās.

Interreg Baltijas jūras reģiona programmas 2014.-2020. gadam ietvaros Vidzemes plānošanas reģions kopā ar deviņiem partneriem no Zviedrijas, Somijas, Norvēģijas, Dānijas, Polijas un Igaunijas īsteno projektu "Efektīvi finanšu instrumenti ēku energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu ieviešanai" (EFFECT4buildings) ar Eiropas Reģionālā attīstības fonda un Norvēģijas atbalstu. “EFFECT4buildings” mērķis ir palielināt ēku energoefektivitātes pasākumu skaitu publiskajās ēkās visā Baltijas jūras reģiona teritorijā. Vairāk par projektu uzziniet: http://www.vidzeme.lv 

Informāciju sagatavoja: Baiba Norberte, sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, baiba.norberte PIE vidzeme PUNKTS lv, mob.t. 28752793, www.vidzeme.lv

Papildu informācija: Aija Rūse, projekta “EFFECT4buildings” vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, aija.ruse PIE vidzeme PUNKTS lv, mob.t. 26400288.