Arhīva kalendārs

« October 2019 »
MonTueWedThuFriSatSun
 123456
78910111213
14151617181920
21222324252627
28293031 

No šī gada 1. oktobra līdz 31. oktobrim ikviens interesents aicināts piedalīties ceļošanas akcijā “Kļūsti par Via Hanseatica ekspertu!”, lai palutinātu sevi un savus mīļos ar vietējo uzņēmēju radītajiem ēdieniem, iepazītu plašo tūrisma piedāvājumu Vidzemē un gūtu iespēju laimēt “Impro ceļojumi” dāvanu karti ceļojumam 200 eiro vērtībā.

Akcijas dalībniekiem ceļojuma plānotājā www.viahanseatica.info/lv  jāizveido savs individuāls ceļojuma maršruts, tajā iekļaujot vismaz piecus tūrisma objektus, turklāt vismaz divām pieturvietām jābūt atlasītām no Via Hanseatica mājaslapas sadaļas “Izgaršo”.

Viesojoties izvēlētajos tūrisma objektos, dalībniekiem jāuzņem fotogrāfijas, tās jāievieto savā sociālā tīkla Facebook vai Instagram kontā, pievienojot tēmturi #ViaHanseatica.

Saite ar izveidoto ierakstu, kā arī ceļojuma plānotājā izveidotā maršruta saite jānosūta uz e-pastu via.hanseatica PIE gmail PUNKTS com.

Ceļošanas akcijas noteikumi pieejami tūrisma maršruta Via Hanseatica Facebook kontā (www.facebook.com/ViaHanseaticaLatvija) un augstākminēto pašvaldību tūrisma interneta vietnēs.

Akcijas nolikums pieejams https://ieej.lv/Wz5eC.

Akcijas noslēgums plānots 31. oktobrī, savukārt, uzvarētāju izloze norisināsies 5. novembrī. Dalībnieki, kuri būs izpildījuši visus akcijas noteikumus, piedalīsies balvu izlozē. Trīs uzvarētāji izlozes kārtā saņems konkursa galveno balvu – dāvanu kartes  200 eiro vērtībā ceļojuma iegādei tūrisma aģentūrā “Impro ceļojumi”. Balvu ieguvēji tiks paziņoti 2019. gada 5. novembrī tiešsaistē Via Hanseatica Instagram un Facebook kontos. Lai vienotos par balvu saņemšanu, ar uzvarētājiem sazināsimies e-pastā. Balvas būs iespējams saņemt laika posmā no 2019. gada 6. novembra līdz 2019. gada 31. decembrim.

Ceļošanas akciju organizē Vidzemes plānošanas reģions sadarbībā ar Amatas, Beverīnas, Burtnieku, Cēsu, Kocēnu, Pārgaujas, Raunas, Strenču novadu un Valmieras pilsētas pašvaldībām.

Aicinām Jūs piedalīties ceļošanas akcijā “Kļūsti par Via Hanseatica ekspertu!” – ceļot, fotografēt, garšīgi paēst un laimēt ceļojumu!

Via Hanseatica ir pārrobežu tūrisma maršruts, kas savieno vairāku valstu pilsētas – Sanktpēterburgu, Narvu un Ivangorodu, Tartu, Valku un Valgu, Valmieru un Siguldu. 580 km garais ceļš starp Rīgu un Sanktpēterburgu aicina ceļot vienatnē, kopā ar draugiem vai ģimeni, sekojot savām interesēm un vaļaspriekiem – dabas vērošanai, piedzīvojumu meklēšanai vai kultūras baudīšanai.

Informāciju sagatavoja: Marta Riekstiņa, akcijas “Kļūsti par Via Hanseatica ekspertu!” organizatore, tālr. 25865495, e-pasts: via.hanseatica PIE gmail PUNKTS com.

Vidzemes plānošanas reģions pēdējos gadus mērķtiecīgi strādā pie transporta nozares attīstības jautājumiem, t.sk. aktualizējot diskusiju par alternatīviem risinājumiem mobilitātes nodrošināšanai iedzīvotājiem reģionos.

Š.g. 16. oktobrī Līgatnē (Zeit, Gaujas ielā 4) tiks organizēts seminārs-darbnīca, rosinot pašvaldību un transporta speciālistus saskatīt radošu mobilitātes risinājumu potenciālu ikdienas darbā.

***

 Seminārā tiks aplūkotas dažādas tēmas:

>> Jauni individuālās elektromobilitātes veidi (elektriskie velosipēdi, elektriskie skrejriteņi) un tiem nepieciešamā infrastruktūra,

>> Jauno mobilitātes veidu piemērotība ikdienas vajadzībām un tūrismam,

>> Pakalpojuma “transports pēc pieprasījuma” pilotprojekts Vidzemē,

>> Mobilitātes veidu attīstība pašvaldībās 2021.-2027. gadam.

 


 

Seminārā aicināti piedalīties valsts pārvaldes un pašvaldību darbinieki, transporta speciālisti un citi interesenti, kuri ikdienas darbā ir saistīti ar transporta plānošanu, teritorijas attīstības plānošanu, tūrismu.

 

>> Lūdzu reģistrēt dalību pasākumā līdz 2019. gada 10 .oktobrim plkst.17:00 ŠEIT, jo, lai arī dalība ir bez maksas, tomēr vietu skaits ir ierobežots.

 

Pasākums tiek organizēts projektu “MARA” (Interreg Baltijas jūras reģiona transnacionālās sadarbības programma 2014.-2020.gadam) un “Baltijas transporta loks jeb starptautiskajā vidē pazīstams kā BALTIC LOOP” (Interreg Centrālā Baltijas programma 2014.-2020. gadam ) ietvaros.

 

Plašāka informācija:

Rita Merca, projekta “MARA” vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, rita.merca PIE vidzeme PUNKTS lv

Andžejs Stepančuks, teritorijas plānošanas eksperts andzejs.stepancuks PIE vidzeme PUNKTS lv

Inese Jēgere, projekta “Baltic Loop” vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, inese.jegere PIE vidzeme PUNKTS lv

Informāciju sagatavoja: Anita Āboliņa, sabiedrisko attiecību vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, anita.abolina PIE vidzeme PUNKTS lv; mob.t. 29454752

 

27. septembrī Cēsīs notika kārtējā Vidzemes plānošanas reģiona (VPR) Attīstības padomes sēde. Tās laikā tika apstiprināta VPR Ilgtspējīgas attīstības stratēģijas 2030 un Attīstības programmas 2015 -2020 Uzraudzības ziņojums.

Ņemot vērā, ka plānošanas reģiona kompetencē ir 1) ilgtermiņa attīstības galveno pamatprincipu, mērķu un prioritāšu noteikšana reģionā, kā arī 2) attīstības plānošanas dokumentu izstrāde sadarbībā ar vietējām pašvaldībām un valsts iestādēm un 3) plānoto aktivitāšu ieviešana, tika pieņemts VPR Attīstības padomes lēmums uzsākt darbu pie jaunās VPR Attīstības programmas 2027 izstrādes.

VPR Teritoriālās plānošanas nodaļas vadītāja Ieva Kalniņa uzsvēra, ka Attīstības programmas izstrāde notiks ciešā sadarbībā gan ar pašvaldības, gan sabiedrības pārstāvjiem, vienlaikus informējot, ka aktīvāks darbs pie dokumentu izstrādes uzsāksies 2020. gadā, kad būs apstiprināts arī Nacionālais attīstības plāns 2021.-2027.gadam.

Padome sēdes laikā apstiprināja VPR publisko pārskatu par 2018. gadu, ar kuru klātesošos iepazīstināja VPR administrācijas vadītāja Guna Kalniņa-Priede.

Ņemot vērā, ka divu gadu garumā kopā ar iesaistītajām pusēm no visas Latvijas noritējis rūpīgs darbs pie rīcībplāna izstrādes zināšanās balstītas bioekonomikas inovāciju ekosistēmas attīstīšanai, šobrīd tas ir gatavs ieviešanai Vidzemes plānošanas reģionā. Par izvirzītajiem bioekonomikas ekosistēmas attīstības mērķiem un plānotajām aktivitātēm to sasniegšanai attīstības padomē informēja Interreg Baltijas jūras reģiona programmas projekta “RDI2CluB” projekta vadītāja Santa Niedola (santa.niedola PIE vidzeme PUNKTS lv) un projekta eksperte Irīna Kulitāne.

Izstrādātajā rīcības plānā noteikti 6 mērķi, kas būtu sasniedzami ar 14 definētām rīcībām, tomēr īpaši jāatzīmē, ka par prioritāro aktivitāti projektā izvirzīta sabiedrības informēšana par bioekonomiku kopumā, paaugstinot reģiona iedzīvotāju izpratni un stiprinot pārliecību par bioekonomikas potenciālu, bioresursu vērtību un sadarbības iespējām.

Paralēli zināšanu bāzes uzlabošanai, ar projekta starpniecību tiek veidota virtuāla krātuve specifisku, ar bioekonomiku saistītu zināšanu, datu un kontaktu apmaiņai –  http://biobord.eu.  Īpaši tika atzīmēta krātuves piedāvātā iespēja rast specifiskās zināšanās un ārvalstu ekspertīzē balstītus risinājumus kādai reālai vietējā uzņēmēja problēmai, kas nav spēta risināt uz vietas, jo, iespējams, prasa īpašas zināšanas vai tehnoloģijas, kas Latvijā vēl nav pieejamas. Šis uzskatāms par unikālu projekta ieguldījumu nozares attīstībā kopumā ne tikai nacionālā, bet arī starptautiskā līmenī.

Vienlaikus, izklāstot turpmākos plānus attiecībā uz bioekonomikas attīstību reģionā, klātesošie tika aicināti apmeklēt arī Bioekonomikas forumu “Digitalizācija bioekonomikas attīstīšanai”, kas notiks 15. oktobrī Līgatnē. Foruma mērķis ir iepazīstināt uzņēmējus un pašvaldību, augstskolu un zinātnisko institūciju vadītājus ar inovatīviem risinājumiem bioekonomikas vērtību ķēdes attīstīšanā, kā arī Eiropā un Latvijā pieejamiem digitalizācijas risinājumiem un iespējām. Plānotais bioekonomikas forums š.g. oktobrī uzskatāms par secīgu turpinājumu VPR aizsāktajai diskusijai forumā “Bioekonomika – inovāciju iespējas”  š.g. martā Cēsīs, kad pazīstamu un atzītu ārvalstu un vietējo bioekonomikas ekspertu pieredzi uzklausīja kupls skaits interesentu, t.sk. augstskolu un pētniecības institūciju pārstāvji, uzņēmēji, pašvaldību pārstāvji un citi.  

Secīgi, klātesošie pašvaldību pārstāvji tika iepazīstināti arī ar “Inovāciju nedēļa 2020” plānoto konceptu. Turpinot iedzīvināt bioekonomikas nozīmību, arī par šī pasākuma kopuma centrālo tēmu izvēlēta bioekonomika, tā kā tā uzskatāma par vienu no Vidzemes reģiona attīstības perspektīvākajām nozarēm. Priekšsēdētāji pauda atbalstu izvēlētajai tēmai, kā arī saredzēja pašvaldību iespējas iesaistīties pasākumu organizēšanā nedēļas ietvaros. Arī šoreiz plānots par pasākumiem sabiedrību informēt, izmantojot mājaslapu http://innovation.vidzeme.lv .

VPR Attīstības padomes septembra sēdē tika skatīts arī jautājums par Kocēnu novada domes iniciētu sūdzību AS Latvijas Pasts saistībā ar trūkumiem pasta pakalpojumu organizēšanā reģionos, kas rezultējies vājā un neregulārā pakalpojuma sniegšanā, nostādot mazāk apdzīvotu vietu iedzīvotājus nevienlīdzīgā pozīcijā. Arī Vidzemes plānošanas reģions pievienojas kopējai kritikai par Latvijas Pasta pakalpojumu sniegšanas īpatnībām, samazinot pakalpojuma sniegšanas vietu un pasta tīkla piekļuves punktu izvietojumu un skaitu. Jāatzīst, ka problemātika ir aktuāla ne vien konkrētajam novadam, bet attālo lauku teritorijām kopumā. Dokuments, aicinot sniegt atbildi, adresēts arī Satiksmes ministrijai un Tiesībsarga birojam.

Attīstības padomes sēdē tika apstiprināta arī kārtība par to, kā tiks koordinēta speciālo atļauju (licenču) un licenču kartīšu izsniegšana pasažieru komercpārvadājumiem ar taksometriem Vidzemes plānošanas reģionā.

VPR Attīstības padome tika informēta arī par plānoto pilotprojektu par ģimenes asistenta pakalpojuma attīstību vairākās pašvaldībās Latvijā. Iniciatīvas pārstāvis Viesturs Kleinbergs un LR Labklājības ministrijas pārstāve Ilze Kurme aicināja klātesošās pašvaldības apsvērt ideju iesaistīties projekta īstenošanā, kura rezultātā tiks apmācīti 50 asistenti.

Jautājumiem: Guna Kalniņa-Priede, VPR administrācijas vadītāja, guna.kp PIE vidzeme PUNKTS lv

Informāciju sagatavoja: Anita Āboliņa, VPR sabiedrisko attiecību vadītāja, anita.abolina PIE vidzeme PUNKTS lv

Jaunie uzņēmēji – Oskars un Elvijs – Latvijā atgriezās vairāk kā pirms gada. Būtisks stimuls biznesa uzsākšanai bija dalība Vidzemes plānošanas reģiona uzņēmējdarbības atbalsta grantu konkursā “Atgriešanās atbalsts”, kur viņi ieguva līdzfinansējumu autotransporta servisa izveidei.

Abi ilgu laiku dzīvojuši katrs savā valstī – Oskars 9 gadus dzīvojis Beļģijā, savukārt Elvijs 10 gadus mājojis Īrijā. Pazīstami bijuši jau pirms aizbraukšanas, proti, abi iepazinušies divdesmit gadu vecumā un sapratuši, ka viņus vieno kopīga interese par automašīnām, kas tagad transformējusies kopīgā biznesā.

Aizbrauca uz mēnesi, atgriezās pēc 9 gadiem

Aizbraukt no Latvijas uz tik ilgu laiku neviens no viņiem nebija plānojis. Oskars stāsta, ka sākotnēji uz Beļģiju aizbrauca uz mēnesi ciemos pie brāļa, kurš brauca motokrosā ar blaķeni – bija kantētājs blakus braucējam, kurš, savukārt, strādāja lielā transporta kompānijā jau paaudžu paaudzēs. Brālis Oskaram deva iespēju pastrādāt garāžā, kā pirmo uzdevumu lūdzot nokrāsot mašīnas detaļu, kam sekoja jauni pienākumi. Takā Latvijā tai laikā bija ekonomiskā krīze, tika pieņemts lēmums palikt.

“Dzīve tā iekārtojās, ka plānotā mēneša vietā atgriezos tikai pēc 9 gadiem,” stāsta Oskars, kurš visus šos gadus strādāja lielajā transporta kompānijā “Hendrickx & Zonen”. Vienam no darbiniekiem aizejot pensijā, viņam tika piedāvāts jauns darbs – krāsot smagās mašīnas. “Toreiz paskatījos uz to mašīnu, tā bija griestu augstumā. Pārliecības, ka to varu izdarīt, nebija. Tomēr teicu, ka mēģināšu, jo man nebija ko zaudēt,” atceras Oskars. “Sākumā deva vecākas mašīnas, bet gada laikā jau krāsoju pilnīgi jaunas mašīnas. Paralēli apprecējos, piedzima bērns. Kad mazais pieteicās, sieva aizbrauca atpakaļ uz Latviju. Nopirku Latvijā dzīvokli un bija skaidrs, ka pienāks diena, kad atgriezīšos, tas bija tikai laika jautājums.” Lai gan Oskars jau gadiem runāja par braukšanu atpakaļ, Elvijs, kurš teica, ka atpakaļ nebrauks, jo viss ir labi tāpat, atgriezās Latvijā ātrāk un iedvesmoja atgriezties arī Oskaru. “Es jau piecus gadus braucu atpakaļ,” smejas Oskars. “Beļģijā man bija Latvijas televīzija, sekoju līdzi aktualitātēm, skatījos ziņas. Es esmu patriots. Nemaz negribēju braukt prom no Latvijas, bet Beļģijā redzēju iespējas sevi pilnveidot un arī nopelnīt.”

Savukārt Elvijs uz Īriju sākotnēji braucis pie sievas krustmātes un strādāja dažādus gadījuma darbus, līdz brīdim, kad ar draugu dabūja garāžu, kur varēja sākt darboties ar auto virsbūvju remontu. Īrijā viņš dzīvoja kopā ar sievu un plānoja tur palikt vēl 3 gadus pēc kāzām, taču apstākļi sakārtojās savādāk – “pēc kāzām, atbraucot no ceļojuma, saņēmām vēstuli, ka sešdesmit dienu laikā ir jāizvācas, jo māju pārdod. Reģionā, kurā dzīvojām, ir milzīgas problēmas ar mājokļa atrašanu, tādēļ teicu sievai, ka braucam mājās. Tas viss notika ļoti pēkšņi un neplānoti.”

Ir jāiet un jādara

Elvijs stāsta, ka gan viņa tēvs, gan audžu tēvs šajā jomā ir darbojušies vairāk kā 20 gadus, tādēļ pieļauj iespējamību, ka arī tas atstājis uz viņu iespaidu un no tā iedzimusi interese par automašīnām. “Tas, ka darbs pašam patika un sanāca, bija viens no iemesliem, kādēļ bija skaidrs, ka, atbraucot atpakaļ uz Latviju, neiesim strādāt pie kāda cita, bet paši veidosim savu uzņēmumu.” Arī Oskars piekrīt, ka bija jau skaidrs, ka neies pie kāda garāžā strādāt, bet vēlēsies veidot kaut ko savu.

Atgriežoties Latvijā un sākot jau konkrētāk domāt par savu biznesu, viens no pirmajiem izaicinājumiem bija telpu atrašana – ātri sapratuši, ka paši tās nevar atrast, abi domubiedri gāja uz Cēsu domi pēc palīdzības. Domes darbinieki aizsūtīja pie Remigrācijas koordinatores Vidzemes plānošanas reģionā Ijas Grozas, kura, savukārt, izstāstīja par grantu konkursu. “Viss ļoti veiksmīgi sakrita – bijām tikko atgriezušies un tieši tai gadā tika rīkots pirmais pilotprojekts šim uzņēmēju atbalstam”, stāsta Elvijs. Uzsākot pieteikšanās procesu, jaunie uzņēmēji saskarās ar vairākām problēmām un jau apdomāja iespēju padoties un konkursā nepiedalīties, taču Ija neesot ļāvusi padoties. “Ija teica, ka redz, ka mums ir pareizā domāšana, ir jāiet un jādara. Neļāva mums nolaist rokas. Tā arī izcīnījāmies, bija jāstaigā no vienas iestādes uz otru. Un finālā veiksmīgi tikām pie atbalsta.”

Uzsākot savu biznesu, ir jābūt gatavam uz visu

Vērtējot šādu konkursu un projektu nozīmi, abi piekrīt, ka tādi ir nepieciešami, lai gan iegūstamās summas parasti nenodrošina visu nepieciešamo finansējumu, bet kalpo kā līdzfinansējums paša ieguldījumiem. “Ja grib uzsākt biznesu no nulles, tad tas ir tikai mazs procents no kopējās summas, bet tas joprojām ir liels atbalsts un noteikti palīdz noturēt fokusu uz savu mērķi un ātrāk to sasniegt”, pārdomās dalās Oskars. Jaunie uzņēmēji atzīst, ka divatā veidot biznesu ir vieglāk, kā darot to vienam pašam. Izdevumu apjoms viennozīmīgi atkarīgs no biznesa, bet svarīga loma, īpaši sākuma procesā, ir pazīstamajiem, kurus var piesaistīt. “Mēs nācām jau ar pamatu uzņēmumam, jo abi bijām gadiem pirkuši savus instrumentus, ierīces. Kaut kas arī no tēviem, vecmeistariem, kā saka, dabūts. Tagad jau atkal ir daudz lietas, ko varam uzskaitīt, kas ir nepieciešamas,” stāsta Elvijs.

 Par spīti nepārtraukti nepieciešamajiem ieguldījumiem biznesā – neviens no viņiem savu izvēli atgriezties Latvijā un veidot savu biznesu nenožēlo. Abi gan atzīst, ka, uzsākot savu biznesu, ir jābūt gatavam uz visu. Pirmā gada laikā trakākā pieredze bijusi, kad bija jāstrādā līdz sešiem rītā, lai varētu laicīgi nodot klientam mašīnu. Tāpat ir ieguldījuši daudz savus līdzekļus, pārdevuši savu kustamo un nekustamo mantu. Ar pārliecību par to, ko dara. “Mēs jau abi to darām gadiem, zinām, ko varam,” pārliecinošo gājienu uz savu biznesu komentē Elvijs. “Zinām arī apkārtējos uzņēmējus, kuri darbojas tai pat sfērā, zinām kvalitāti un piedāvātos pakalpojumus. Sapratām, ka, ja esi darītājs, tad šeit var strādāt un dzīvot! Un prasīt par to tieši tikpat naudu kā tur – Īrijā vai Beļģijā.”

Tiesa, labus darbiniekus atrast ir grūti, tādēļ abi joprojām darbojas divatā, lai gan pēc darbu apjoma būtu nepieciešams vēl kāds palīgs. Lielākais izaicinājums esot atrast darbinieku, kurš tiešām labi strādātu, nevis sēdētu telefonā, saņemot par to 30-50 eiro dienā. Oskars norāda, ka sagādnieku būtu vieglāk atrast kā vēl vienu meistaru, bet tādu vēl abi nav atraduši: “Brīžiem citādi sanāk tā, ka viens no mums pus dienu braukā apkārt, pērkot krāsas un citas lietas. Atbrauc atpakaļ un secini, ka kaut kas ir iedots vai nopirkts nepareizi, brauc atpakaļ uz veikalu mainīt. Beigās sanāk tikai dienas otrajā pusē uzvilkt darba drēbes un ķerties klāt darbiem. Bet arī šādam darbiniekam jābūt zinošam, jo mums ir ļoti svarīga kvalitāte.”

Arī ārzemēs neko par velti nedod

Tiem, kuri saka, ka Latvijā viss ir slikti un nav nekādu iespēju, puiši saka, ka tā ir pašu izvēle – arī ārzemēs neko tāpat vien par velti nedod. Elvijs norāda, ka dzīvojot Īrijā kopā ar ģimeni izdevumi un ienākumi kopumā sanāk aptuveni tādi paši, neko iekrāt īsti nav iespējams, ja ir labs dzīvoklis vai māja, mašīna un citi ikdienas tēriņi. “Uz ārzemēm aizbrauc un iet strādāt siltumnīcās, fabrikās. Nekas prestižs jau tas nav. Bet ir cilvēki, kuri tādos apstākļos ir laimīgi, galvenais, ka ir noteikta mēnešalga un var par to nedomāt,” stāsta Elvijs. Abi norāda, ka ir gadījumi, kad cilvēks pirms tam ir dzīvojis tikai dziļos Latvijas laukos un, no turienes aizbraucot uz ārzemēm, paveras iespējas, kādas līdz šim nav redzētas un rodas iespaids, ka Latvijā tas nav iespējams, lai gan patiesībā bieži vien to nosaka atrašanās vieta un skats uz situāciju. Oskars gan atzīst, ka, ja būtu viens pats, nav pārliecināts par biznesa rezultātiem, atzīstot, ka noteikti būtu daudz grūtāk.

 

Informāciju sagatavojusi:

Kaiva Anna Upleja,

Vidzemes plānošanas reģiona pārstāve,

E-pasts: kaiva.upleja PIE strategies PUNKTS lv


Vidzemē, tāpat kā visā Latvijā, turpinās deinstitucionalizācijas process, kas paredz institucionālās aprūpes samazināšanu valstī un cilvēkiem nepieciešamo pakalpojumu nodrošināšanu ģimeniskā vidē, jeb sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu nodrošināšanu. Būtiska procesa daļa ir jaunu sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu izveide pašvaldībās. Lai izvērtētu deinstitucionalizācijas procesa progresu Vidzemē, septembra beigās Vidzemes plānošanas reģions organizēja tikšanos ar Vidzemes pašvaldību sociālo dienestu, attīstības nodaļu un valsts sociālās aprūpes centru speciālistiem.

Lai deinstitucionalizācijas process Vidzemē būtu iespējams, 15 Vidzemes plānošanas reģiona pašvaldības plāno veidot sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) atbalstu. Šādi pakalpojumi būs neatsverams atbalsts ikvienam cilvēkam ar funkcionāliem traucējumiem. Dienas aprūpes centri bērniem ar funkcionāliem traucējumiem dos iespēju vecākiem atgriezties darba tirgū, atstājot bērnu profesionālu speciālistu uzraudzībā. Tikpat būtiski reģionā ir veidot sociālās rehabilitācijas centrus bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, lai tādi pakalpojumi kā psihologs, Montessori nodarbības, smilšu terapija u.c. ir pieejami tuvāk dzīvesvietai.

Būtiskākais pakalpojums, lai cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem varētu dzīvot sabiedrībā, ir grupu dzīvokļa pakalpojums. Šis pakalpojums vienlīdz svarīgs un nepieciešams gan cilvēkiem, kuri šobrīd dzīvo institūcijās, gan ārpus institūcijām dzīvojošiem cilvēkiem patstāvīgas dzīves uzsākšanai.

Pozitīvi, ka Vidzemes plānošanas reģiona pašvaldības apzinās šī pakalpojuma izveides aktualitāti un virza to kā vienu no galvenajām prioritātēm, veidojot sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu nodrošināšanai nepieciešamo infrastruktūru. Tāpat pašvaldības veidos  dienas aprūpes centrus un specializētās darbnīcas cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem, lai palīdzētu cilvēkiem saglabāt esošās un apgūt jaunas prasmes, pēc iespējām arī iekļauties darba tirgū.

Šobrīd daudzu Vidzemes pašvaldību ERAF projektu realizācijas veiksme atkarīga no iespējas saņemt Valsts kases aizdevumus. Šo problēmu aktualizējušas gan pašvaldības, gan Vidzemes plānošanas reģions, gan Latvijas Pašvaldību savienība, tāpēc 2019. gada 1. oktobrī Ministru kabinetā izskatīts informatīvais ziņojums un atbalstīts ziņojumā piedāvātais risinājums aizdevumu piešķiršanai prioritārā kārtā informatīvajā ziņojumā minētajiem projektiem, tai skaitā deinstitucionalizācijas plānu īstenošanas investīciju projektiem. Tas vieš cerību, ka pašvaldību plānotais attiecībā uz atsevišķu pakalpojumu izveidi jau 2020. gadā piepildīsies. Visas Vidzemes plānošanas reģiona pašvaldības ir apņēmības pilnas turpināt iesāktos procesus, lai nodrošinātu sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus saviem iedzīvotājiem.

Tas, ka dažāda veida pakalpojumi vidzemniekiem ir nepieciešami, liecina Eiropas Sociālā fonda (turpmāk – ESF) projekta “Vidzeme iekļauj” sasniegtais.  Tajā piedalās visas 26 Vidzemes plānošanas reģiona pašvaldības, un līdz šim pašvaldības šī projekta ietvaros nodrošinājušas sociālās rehabilitācijas pakalpojumus teju 200 bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, kā arī 46 bērnu vecākiem. Bērni, kuriem projekta ietvaros sagatavots individuālais atbalsta plāns, izmantojuši iespēju saņemt dažādus pakalpojumus – smilšu, mūzikas, mākslas terapijas, Montessori nodarbības, hidroterapiju, fizioterapiju, ABA, Tomatis, TheraSuit un G-EO System gaitas rehabilitāciju, citus pakalpojumus. Projekta ietvaros sociālās aprūpes pakalpojumu saņem 35 bērni, kuriem ir VDEĀVK ir noteicis īpašas kopšanas nepieciešamību.  Savukārt 54 cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem nodrošināti sabiedrībā balstīti sociālie pakalpojumi, galvenokārt tie bijuši mākslas, mūzikas terapijas un fizioterapijas pakalpojumi. Salīdzinoši nelielais pakalpojumu saņēmēju skaits skaidrojams ar sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu ierobežoto pieejamību, tāpēc svarīgi pēc iespējas ātrāk izveidot pakalpojumu sniegšanai nepieciešamo infrastruktūru.

Pielikumā prezentācija no semināra “Deinstitucionalizācijas horizonts. Vai sasniedzams?”

Ina Miķelsone – projekta “Vidzeme iekļauj” progress (25.09.2019.)

Vairāk informācijas: 

ESF projekta “Vidzeme iekļauj” vadītāja Ina Miķelsone, mob.t. 29289487, ina.mikelsone PIE vidzeme PUNKTS lv

Sociālo pakalpojumu eksperte Laine Zālīte, mob.t. 26536286, laine.zalite PIE vidzeme PUNKTS lv 

Informāciju sagatavoja: Naula Dannenberga, ESF projekta "Vidzeme iekļauj" sabiedrisko attiecību speciāliste, mob.t. 26148024, anita.abolina PIE vidzeme PUNKTS lv

Sestdien, 12. oktobrī, Simjūda tirgū, kas risināsies no plkst. 9.00 līdz 16.00 Valmieras vecpilsētā, ielās un laukumos, pie Hanzas sienas varēs satikt arī gardēžu ceļa “Livonijas garša” viesmīlības pieturvietu saimniekus. Šie tirgotāji būs īpaši kuplā skaitā, turpinot daudzināt Latvijas un Igaunijas tūrisma zīmolu ar senatnīgo nosaukumu “Livonijas garša”.

Simjūda tirgus Valmierā sendienās bija lielākais tirgus Ziemeļvidzemē pirms ziemas. Tur andelējās, brangi iepirkās, tikās un lustējās gan pilsētnieki, gan lauku ļaudis - saimnieki, kalpi un gani. Ikviens varēja iegādāties preces no visas Vidzemes un Piejūras. Atdzīvinot kādreizējo viduslaiku tirgus godību, īpaši izveidotā zonā būs sastopami gardēžu tūrisma ceļa “Livonijas garša” tirgotāji no Vidzemes, Kurzemes un pat kaimiņiem – Igaunijas.  

Viduslaikos tirgū preču piedāvājums bija bagātīgs. Tur varēja iegādāties ne tikai ierastas dabas veltes, bet arī iepazīt jaunus produktus un garšvielas, uzzināt kādu jaunu recepti izmēģināšanai mājās. Šoreiz arī tā būs. Par to būs parūpējušies projektā “Livonijas garša” iesaistījušies viesmīlības pieturvietu saimnieki un šīs tirgus daļas organizētāji – Valmiermuižas kultūras biedrība.

Tirgotāju galdi būs pilni arī ar viduslaiku Livonijā nopērkamiem labumiem: kūpinājumiem un žāvējumiem, maizi, govs un kazas piena sieriem, dažādu putnu olām, medu, kaņepēm, dārzu un mežu veltēm. Būs dažādas ogas, ķiploki un to produkti, sukādes, ievārījumi, sulas un brūvējumi – vīni, sidrs un kreptīgi uzlējumi. Bagātīgo piedāvājumu papildinās arī jaunmodīgas ēdamlietas, kuras viduslaiku valmierietim liktu brīnīties - dārzeņu čipsi, tomāti, bioloģiskās želejas konfektes un citi mūsdienīgu garšu meistarstiķi.

Gardēžu tūrisma ceļa “Livonijas garša” tirgotāji muižas tirgū Kokmuižas svētkos. Autors: Klāvs Vasiļevskis.

Simjūda tirgū Livonijas garšas cels galdā šādas viesmīlības pieturvietas: zemnieku saimniecības “Adzelvieši”, “Birznieki”, “Buliņi”, “Indrāni”, “Jaunkalēji”, “Mežvijas”, “Skujas” un “Stūri”, uzņēmumi “Burkānciems”, “Dabas auglis”, “Latvijas Ķiploks”, “Linarium Cannabinum”, “Olalā!” un “Tāldimdi”, ražotne “Lielkalni”, Rožkalnu mājas maize no Straupes, Rūjienas amatnieku biedrība “Rūzele”, vīna darītavas “Matilde” un “Līgatnes vīna darītava”, sidra darītava “Abuls”, stipro dzērienu darītava “Veselības laboratorija” un daudzi citi.

Viduslaikos pazina arī uz vietas audzētas vai ievestas garšvielas – piļu, muižu un pilsētnieku ķēķos zināja un lietoja piparus, ingveru, pētersīļus, mārrutkus, sīpolus, ķiplokus, safrānu, kanēli un daudz ko citu. Lai senās zintes par garšaugiem un garšvielām aizceļotu tautās, kā arī mudinātu izzināt receptes no senām pavārgrāmatām, tai skaitā “Tā pirmā pavāru grāmata, no vāces grāmatām pārtulkota” (1795), pie “Livonijas garša” tirgotājiem ikviens varēs atrast recepšu krājumus līdzņemšanai.

Gastronomiskā tūrisma piedāvājums Latvijā un Igaunijā – zīmols “Livonijas garša” ar apakšzīmolu “Taste HansEATica” ļauj ceļotājiem izzināt kulināro mantojumu un baudīt sezonālus, vietējos produktus. Projekts tiek īstenots "Interreg Estonia-Latvia" programmas ietvaros no Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF). Projekta kopējais ERAF finansējums - 900 820,65 EUR. Šis raksts atspoguļo autora viedokli. Programmas vadošā iestāde neatbild par tajā ietvertās informācijas iespējamo izmantošanu.

Informāciju sagatavojusi: Zane Kaķe, kulinārā ceļa “Livonijas garša” sabiedrisko attiecību speciāliste, Vidzemes plānošanas reģions, tālr.: +371 29334753, zane.kake PIE vidzeme PUNKTS lv, www.vidzeme.lv.

Vidzemes plānošanas reģiona izsludinātajā konkursā “Remigrācijas sekmēšanas pakalpojumi pašvaldībās” atbalstu saņems piecas reģiona pašvaldības. Četras no tām iegūs finansējumu pilnā apjomā, bet vienai finansējums būs mazāks. Plānotās aktivitātes un to izmaksas patlaban ir saskaņošanas procesā, taču zināms, ka kopēja pieejamā atbalsta summa, kas tiks sadalīta starp pašvaldībām, ir EUR 40 000.

Augusta sākumā izsludinātajā konkursā pieteikumus iesniedza 5 no 26 pašvaldībām – Valkas novads, Gulbenes novads, Cēsu novads, Smiltenes novads un Valmieras pilsētas pašvaldība. Saskaņā ar konkursa nolikumu piešķirtais finansējums vienai pašvaldībai nedrīkst pārsniegt EUR 10 000. Aktivitātes maksimālās summas ietvaros ieplānoja divas pašvaldības – Smiltene un Valka, savukārt EUR 9800 atbalstu saņems Valmiera, EUR 6200 –  Gulbene un EUR 4000 atbalstu iegūs Cēsis.

Ar konkursa atbalsta finansējumu četras no pašvaldībām plāno izveidot vai papildināt jau esošo informatīvo materiālu (brošūru) izveidi par pašvaldību, atbildot uz remigrantu biežākajiem jautājumiem, atgriežoties dzimtenē – par dzīvošanu, skolām, atbalsta formām uzņēmējdarbībai un cita svarīga informācija. Savukārt vizītes pie diasporas plāno Cēsu un Gulbenes novada, kā arī Valmieras pašvaldības.

Smiltene, kura saņēma atbalstu remigrācijas sekmēšanai arī pagājušajā gadā, turpmākā gada laikā plāno realizēt video stāstus, atspoguļojot citu remigrantu pieredzi, atgriežoties Latvijā, kā arī sniegt nepieciešamo atbalstu mācību materiālu iegādei un izstrādei, lai veicinātu valodas apguvi remigrantu ģimeņu bērniem Smiltenes novada izglītības iestādēs. Tāpat plānots tīklošanās pasākums, kā arī, izmantojot dažādas platformas, uzrunāt tautiešus ārzemēs atgriezties pie savām ģimenēm, lai kopā svinētu Smiltenes pilsētas 100 gadu jubileju.

Valkas pašvaldībā plānots piesaistīt mentorus latviešu valodas apguvei, lai apmācītu sveštautiešus, kas ir dzīvesbiedri latviešu remigrantiem, kā arī rīkot divus pasākumus remigrantiem, dodot platformu dalīties pieredzē un veidot kontaktus ar pašvaldības cilvēkiem. Tāpat plānots rīkot nometni diasporas un remigrantu bērniem kopā ar Valkas novada līdzīga vecuma bērniem/jauniešiem.

Valmieras pašvaldības pārstāvji ārvalstīs, tiekoties ar latviešiem konstatējuši, ka cilvēkiem ir novecojis priekšstats par Valmieru un Latviju kopumā. Tādēļ, sekojot līdzi laika tendencēm un pētījumiem par to, cik daudz laika cilvēki pavada internetā un sociālajos tīklos, skatoties dažāda veida vizuālos materiālus, kā visefektīvākā metode tika izvēlēta īsu, sociālo tīklu formātam piemērotu video izveide. Tādā veidā tiks atbildēts uz aktuāliem jautājumiem, kā arī veidos priekštatu  par Valmieru šodien – par pilsētvidi, infrastruktūru, izglītības iespējām atgriežoties, dzīvojamo fondu, darba iespējām un  kultūrvidi. Tāpat plānoti divi semināri Valmieras pašvaldības speciālistu kompetences celšanai par remigrācijas jautājumiem gan iekļaujošās izglītības jautājumos, gan citos visaptverošos tematos.

Gulbenes novada teritorijas bagātību un sociāli ekonomisko vērtību apzinājušies vairāki remigranti, kuri pavadījuši ārvalstīs atšķirīgu laika posmu un šobrīd dzīvo dzimtenē. Lai veicinātu sadarbību un izpratni par remigrantu dzīvi reģionos dažādos aspektos, Gulbenes pašvaldība plāno izveidot spilgtāko stāstu sēriju drukātā un video formātā, kas atklās izaicinājumus, iespējas, problēmsituācijas un risinājumus. Paredzēts izveidot arī vairākus īsos video stāstus vai podkāstus (audio saturs), kuros atspoguļos Gulbenes novadu ar Eiropas brīvprātīgo acīm. Pašvaldība plāno arī speciālistu un skolotāju apmācības.

Kā jau iepriekš ziņots, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) sadarbībā ar Vidzemes plānošanas reģionu organizēja konkursu Latvijas Republikas pašvaldībām “Remigrācijas sekmēšanas pakalpojumi pašvaldībās”. Projekta ietvaros pašvaldības tika aicinātas plānot informatīvu materiālu sagatavošanu, sabiedriskās attiecības, vizītes pie diasporas, seminārus un apmācības, kā arī citas, saistītas aktivitātes. Konkurss tiek organizēts, lai atbalstītu pašvaldību darbu remigrācijas sekmēšanai, sniedzot finansiālu atbalstu ar to saistītiem pašvaldību projektiem.

 

Informāciju sagatavojusi:

Kaiva Anna Upleja,

Vidzemes plānošanas reģiona pārstāve,

E-pasts: kaiva.upleja PIE strategies PUNKTS lv

Ceturtdien, 10. septembrī, plkst. 17.30 Valmieras muzeja Izstāžu namā, Bruņinieku ielā 3 interesenti ir aicināti uz Valmierā notikušās Eiropas Mobilitātes nedēļas izvērtēšanas un Eiropas Sociālās riteņbraukšanas izaicinājuma dalībnieku apbalvošanas pasākumu.

19. septembra “Ar velo uz darbu dienā” valmierieši un pilsētas viesi laukumā pie tirdzniecības centra “Valleta” tika uzrunāti sniegt ierosinājumus un vērtējumu Valmieras pilsētas transporta infrastruktūrai. Iedzīvotāju viedokļu un ideju noskaidrošana tika turpināta arī “Dienā bez auto” 21. septembrī, kad valmieriešiem tika prezentēta arī iespējamā Ziloņu ielas pārbūve par Teātra laukumu.

Ceturtdienas vakarā Valmieras muzejā tiks prezentēts ierosinājumu apkopojums, skaidrojot iespējas to īstenošanai, kā arī tiks apbalvoti Eiropas Sociālās riteņbraukšanas izaicinājuma Valmieras dalībnieki.

Eiropas Sociālās riteņbraukšanas izaicinājums norisinājās no 16. septembra līdz 6. oktobrim. Tā ir Eiropas Savienības iniciatīva ar mērķi veicināt riteņbraukšanu kā ikdienas ieradumu un sociālu aktivitāti. Valmierā izaicinājums notika ar starptautiskās pārtikas ražošanas grupas “Food Union”, kurā ietilpst arī “Valmieras piens”, atbalstu.

 

Informāciju sagatavojusi:

Līga Bieziņa

Valmieras pilsētas pašvaldības

Zīmolvedības un sabiedrisko attiecību nodaļas

sabiedrisko attiecību speciāliste vides komunikācijā

Tālr.: 64210682; 26495997

Vidzemes plānošanas reģions sadarbībā ar nozares ekspertu, Vides izglītības fonda Ekoskolu programmas vadītāju Danielu Trukšānu, ir izstrādājis atkritumu audita rīku – palīgu ceļā uz atkritumu daudzuma samazināšanu. Šis detalizētais metodiskais materiāls sākotnēji izstrādāts skolām un bērnudārziem, bet ir pielāgots arī ģimenēm un darbavietām.

Mūsdienu dzīvesveids un paradumi ir iemesls, kāpēc atkritumu kalns poligonā tikai aug un aug. Pēdējos gados sabiedrības uzmanība īpaši pievērsta atkritumu šķirošanai, tomēr svarīgi iegaumēt atkritumu apsaimniekošanas hierarhijupirmkārt, atteikties no liekā un neradīt atkritumus! Tikai pēc tam domāt, kā samazināt to, no kā nevaram atteikties, iegādāties vairākkārt izmantojamas lietas, nodot šķirojamo pārstrādei un pārējo apglabāšanai poligonā.

Bet ar ko gan sākt? Kā radīt mazāk atkritumu? Lai varētu izlemt par rīcībām un paradumu maiņu, ir jābūt skaidram priekšstatam par esošo situāciju. Atkritumu audits var būt pirmais solis, lai izvērtētu, ko tad īsti izmetam atkritumu tvertnē.

 

Audita materiālu komplekts pieejams lejupielādei

 Izvēlieties sev piemēroto variantu:

  • SKOLĀM > ŠEIT <
  • Vienkāršotais komplekts ĢIMENĒM > ŠEIT <
  • Pilnais komplekts DARBAVIETĀM un MĀJSAIMNIECĪBĀM > ŠEIT <

 

Vairāk informācijas: Maija Rieksta, projekta "WasteArt" vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, +371 26099521, maija.rieksta PIE vidzeme PUNKTS lv

Informāciju sagatavojusi: Māra Sproģe, sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, +371 26488091, mara.sproge PIE vidzeme PUNKTS lv

 

Audita metodika izstrādāta projektā “WasteArt” (“Otrreizēja atkritumu izmantošana, pielietojot mākslu un amatniecību”), kura mērķis ir pievērst sabiedrības uzmanību pieaugošā atkritumu daudzuma problēmai un izglītot par atkritumu daudzuma samazināšanu, atkritumu atkārtotu izmantošanu un pārstrādi. Projektu finansiāli atbalsta Igaunijas–Latvijas pārrobežu sadarbības programma un līdzfinansē projekta partneri. No Latvijas projektā piedalās Vidzemes plānošanas reģions, Vides risinājumu institūts un atkritumu apsaimniekotājs ZAAO.

 

Šis raksts atspoguļo tikai tā autora viedokli. Programmas vadošā iestāde neatbild par tajā ietvertās informācijas iespējamo izmantošanu.


 

Pirms vairāk kā trim gadiem tika uzsākts RATIO projekts, lai  aktivizētu ekonomiskās attīstības procesus Vidzemē, veicinātu augstākas pievienotās vērtības produktu ražošanu, uzņēmēju un zinātniski pētniecisko institūciju sadarbību un zināšanu pārnesi, kā arī veidotu reģionālo inovāciju politiku. Vidzemes plānošanas reģionam ir izdevies sasniegt RATIO projekta mērķus, tādējādi sekmējot aktīvāku Vidzemes uzņēmumu dalību inovāciju atbalsta programmās.

Noslēguma konferencē Saragosā bija pulcējušies 9 Eiropas Savienības valstu inovāciju politikas veidotāji, uzņēmēji un biznesa atbalsta organizāciju pārstāvji, lai dalītos savā labākajā pieredzē. ,,Interreg Europe” programmas sekretariāta pārstāvis Etjēns Verels (Etienne Verhelle) savā prezentācijā uzteica Vidzemes plānošanas reģiona panākumus: veikti uzlabojami Latvijas vienotajā darbības programmā ,,Izaugsme un nodarbinātība”. Tagad pieejams atbalsts augsti kvalificētu speciālistu piesaistei ne tikai jaunuzņēmumiem, bet arī citiem MVU; vienkāršota procedūra Inovāciju vaučeru atbalstam; ieviests vienreizējs 5000 EUR finansējums pirmreizējai sadarbībai ar pētniecības organizācijām.

 

Konferences paneļdiskusijā RATIO projekta vadītāja Laima Engere atsauca atmiņā, kādēļ VPR pievienojās projektam. ,,Latvija un Vidzeme atpaliek no vidējā Eiropas Savienības līmeņa inovāciju jomā. Mums ir salīdzinoši zems inovatīvo uzņēmumu īpatsvars ekonomikā. Ar RATIO mēs gribējām sniegt savu ieguldījumu inovāciju politikas uzlabošanā reģionā. Pirmkārt, bija jāsniedz MVU informatīvs atbalsts par inovāciju atbalsta instrumentu iespējām Latvijā. Kā rāda statistika, vidzemnieki maz izmanto projektu iespējas. Mēs gribējām uzklausīt uzņēmēju vajadzības un izstrādāt kopīgi priekšlikumus, kā vienkāršot un pilnveidot projektu pieteikumu izstrādes un īstenošanas noteikumus.  RATIO ietvaros mums bija svarīgi apgūt ārvalstu biznesa modeļus un stratēģijas, kas palīdzētu MVU kļūt zinošākiem un konkurētspējīgākiem. Strādājām aktīvi, lai projekta īstenošanā iesaistītu Ekonomikas ministriju, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA), pašvaldības un uzņēmējus. Kopīgi izdevās izstrādāt labu rīcības plānu MVU inovāciju sekmēšanai. Mūsu priekšlikumi ir sadzirdēti un iestrādāti Inovāciju vaučeru programmā. Šo uzlabojumu rezultātā Vidzemes uzņēmēji aktīvāk sākuši iesaistīties atbalsta instrumentu apguvē. Esam organizējuši vairākus seminārus uzņēmējiem, kur prezentējām dazādus biznesa modeļus, stratēģijas un sniedzām zināšanas par labākajiem ārvalstu piemēriem no Īrijas, Čehijas, Polijas un  Itālijas”.

Kā  lielisku inovatīva uzņēmuma piemēru L.Engere nosauca Vides risinājumu institūtu (VRI), kas ar savu darbību iedvesmo citus un sniedz nozīmīgu ieguldījumu reģiona ekonomikas  attīstībā.  Konferencē VRI pārstāvēja projektu vadītājs Roberts Rotbergs, piesaistot  vislielāko auditorijas uzmanību ar Vides risinājumu institūta inovācijām un pētniecisko darbu. ,,VRI nav valsts finansēts institūts, tādējādi tas ir neatkarīgs savu lēmumu pieņemšanā. VRI veic pētījumus jomās, kas institūtam būtiskas. Bioekonomika ir viena no tām - ar milzīgu attīstības  potenciālu. Piemēram, VRI pēta, kā zemes īpašniekiem efektīvi izmantot zemi un gūt ienākumus no tās, sabalansējot biznesa intereses ar videi draudzīgu saimniekošanu.” R. Rotbergs  pieminēja arī Cēsīs plānoto  Kosmosa kompetences centra izveidi un VRI aktivitātes sadarbībā ar Eiropas Kosmosa aģentūru. ,,Uzņēmuma atrašanās vietai nav izšķirošas nozīmes, lai veiktu globāla mēroga inovācijas,” ar šo atziņu savu uzrunu pabeidza R.Rotbergs.

Vidzemes plānošanas reģions pateicas ekspertiem, augstskolu pētniekiem, Ekonomikas ministrijai, LIAA, pašvaldībām un uzņēmējiem par idejām un ieguldījumu RATIO projekta īstenošanā.

,,RATIO projekts bija pirmais reģionā, kas uzsāka inovāciju politikas un inovāciju atbalsta instrumentu pilnveides procesu. Paveikts nozīmīgs darbs, bet tas ir tikai sākums. Vēl daudz jāpaveic: talantu/inovatoru piesaiste uzņēmumiem, MVU inovāciju komercializācija un daudz kas vēl , “ rezumē L.Engere.

RATIO projekts īstenots Eiropas Reģionālā attīstības fonda ‘’Interreg Europe” 2014.-2020. gadam programmas ietvaros.

 

Vairāk informācijas:

Laima Engere, RATIO projekta vadītāja

e-pasts: laima.engere @ vidzeme.lv, tālr. 28376912

 

No šī gada oktobra informācija par deinstitucionalizācijas projektu “Vidzeme iekļauj” kļūst vēl pieejamāka sabiedrībai. Sociālo tīklu vietnē Facebook izveidota lapa “Vidzeme iekļauj”, kurā atrodama informācija par pakalpojumiem un to saņemšanas kārtību gan cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem, gan bērniem ar funkcionāliem traucējumiem un viņu vecākiem. Papildus projekta aktualitātēm, lapā būs lasāma noderīga informācija par sociālās rehabilitācijas pakalpojumiem un pakalpojumu sniedzējiem Vidzemes reģionā.

 

Sociālo pakalpojumu eksperte Laine Zālīte:“ Šis projekts ir ļoti dinamisks un visu aktuālo informāciju nav iespējams nodot cilvēkam tieši tajā brīdī, kad šī informācija cilvēkam ir nepieciešama. Mēs visi pamanām to informāciju, kura mums ir konkrētajā brīdī aktuāla, tāpēc esam izveidojuši projekta informācijas krātuvi, kura ir publiski pieejama. Caur Facebook lapu, ceram sasniegt ģimenes, kurās ir cilvēks ar funkcionāliem traucējumiem, lai tās rastu atbildes par pieejamajiem pakalpojumiem projektā un to saņemšanas kārtību.”

Lai skaidrotu nepieciešamību pēc sabiedrībā balstītiem sociālajiem pakalpojumiem, Facebook lapā “Vidzeme iekļauj” būs lasāmi cilvēku stāsti par to, kā pakalpojumu saņemšana dzīvojot ģimenē, nevis institūcija, ietekmē dzīves kvalitāti, veselību un palīdz iekļauties sabiedrībā. 

Eiropas Sociālā fonda deinstitucionalizācijas projekta “Vidzeme iekļauj” ietvaros pilngadīgiem cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem, bērniem ar funkcionāliem traucējumiem un viņu vecākiem ir iespēja saņemt sociālās rehabilitācijas pakalpojumus, lai veicinātu iekļaušanos sabiedrībā un uzlabotu savu dzīves kvalitāti. Projekts ir daļa no deinstitucionalizācijas procesa valstī, tā mērķi nodrošināt sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus, lai cilvēki ar funkcionāliem traucējumiem nepieciešamo atbalstu saņemtu ģimeniskā vidē, nevis institūcijās. Projekts noris no 2015.gada decembra līdz 2023.gada decembrim.

Vairāk informācijas: 

ESF projekta “Vidzeme iekļauj” vadītāja Ina Miķelsone, mob.t. 29289487, ina.mikelsone PIE vidzeme PUNKTS lv

Sociālo pakalpojumu eksperte Laine Zālīte, mob.t. 26536286, laine.zalite PIE vidzeme PUNKTS lv 

Informāciju sagatavoja: Naula Dannenberga, ESF projekta "Vidzeme iekļauj" sabiedrisko attiecību speciāliste, mob.t. 26148024, anita.abolina PIE vidzeme PUNKTS lv

Septembrī notika Vidzemes plānošanas reģiona rīkots seminārs izglītības iestāžu vadītājiem un izglītības pārvalžu speciālistiem “Remigrējušo ģimeņu bērnu iekļaušanās Latvijas skolās”, kurā tika apspriesti izaicinājumi, saistītie normatīvie akti, dalījās pieredzes stāstos, ieteikumos un atbildēja uz jautājumiem. Daloties savā pieredzē par šobrīd sabiedrībā apspriesto iekļaujošo izglītību, nespēju nodalīt atsevišķu grupu “remigrējušie bērni”, jo skolā ienāk bērni ar dažādiem stāstiem, tai skaitā cittautieši , kuriem tieši tāpat nepieciešama papildus skolotāju un vecāku uzmanība. Un jautājumu daudz, jo katra situācija ir unikāla.

Mazākumtautību bērni, kuri ienāk latviešu plūsmas skolās, nereti saskaras ar zināmām grūtībām atšķirīgo valodas zināšanu dēļ. Līdzīgā situācijā atrodas arī patvēruma meklētāji un bēgļi. Juglas vidusskolai  šajā mācību gadā pievienota Rīgas Ezerkrastu pamatskola, un, uzņemot skolā bērnus speciālajās izglītības programmās, ir jāievēro - ja mēs gribam ar katru bērnu strādāt individuāli, tad jāievēro, ka katram skolēnam ir vajadzīga īpaša uzmanība un rūpes.

Kopš 2010.gada savā skolā izmantojam Franklina Koveja piedāvātās līderisma tehnikas no programmas “Līderis manī” (kas pamatojas uz viņa izveidoto 7 paradumu teoriju). Teorija saka – jo vairāk mēs koncentrējamies uz procesiem, ko paši varam ietekmēt un izmainīt, jo vairāk šis loks paplašinās. Savukārt - jo vairāk koncentrējamies uz lietām, ko paši nespējam ietekmēt, jo mūsu ietekmes loks samazinās. Tādēļ savā ikdienas darbā es izvērtēju informāciju, kas ir manā ietekmes lokā, lai ieguldītu savu uzmanību un enerģiju tur.

Strādājot ar faktoriem, kurus varu ietekmēt, iedalu tos trīs daļās – pedagogs, iekļaujoša vide un sistēma. Būtiski, lai pedagogi būtu ar izaugsmes domāšanu, par kuru runā Kerola Dveka (pasaules vadošā pētniece motivācijas un personīgās pilnveides jautājumos) -pārliecību, ka cilvēka inteliģenci un spējas var attīstīt – mēs redzam katru bērnu un ticam, ka viņš var vairāk. Jo, uzņemot skolā bērnu, kurš 6. klasē ir 4. klases zināšanu līmenī, mums jāsāk no tās vietas, kur viņš ir, un jābūt ļoti tolerantiem. Ir svarīgi ar šiem bērniem veidot uzticības pilnas attiecības un jāveido apziņa, ka bērns iederas savā klasē, ka viņa spējas un kompetences, ieguldot darbu, aug. Šī attieksme nāk no pedagoga, kurš nejautā, “kādēļ šis cittautietis ir pie manis?!”, “par ko man tas?”, bet iejūtas bērna, kurš ir iemests svešā vidē, lomā. Par to jārunā arī ar citiem bērniem, lai viņi saprastu un spētu pieņemt. Svarīgi, ka pedagogi, arī jaunieši, vecāki un visa sabiedrība kopumā spēj pieņemt dažādību, jo ikdienā reizēm esam neiecietīgi, konservatīvi,  vēlamies Latviju tikai latviešiem un neesam gatavi iziet ārpus savas komforta zonas. Pārmaiņas domāšanā atrisinātu daudzas citas problēmas.

Kultūra, kurā tiek atzīta dažādība

Jau gadiem savā darbā veidoju tādu organizācijas kultūru, kurā tiek atzīta dažādība. Nozīmīgi faktori veiksmīgas skolas kultūras veidošanā ir “atklāta komunikācija” un “atzīta dažādība”, bez kuriem mēs nevaram iegūt “pozitīvu atmosfēru” un “savstarpēju sadarbību”.

Domājot, kā šādu vidi veidot, gadu laikā kā skolas direktore esmu ievērojusi piecus principus. Pirmais princips ir darīt lietas kopā – bērni ar skolotājiem un vecākiem. Nesacensties savā starpā, bet sacensties ar sevi. Skolēnos mīt spēcīgs sacensību gars, ir svarīgi ar to darboties. Tādēļ skolā veidojam izaugsmes topu, kurā  atzinību var iegūt arī skolēni ar viduvējām sekmēm. Bērniem, kuri  mācās ļoti labi , atzinību iegūt grūtāk, , jo strauja izaugsme nav iespējama. Līdz ar to dažādie reitingi, manuprāt, valstiskā līmenī ir jāmaina, jo ir pilnīgi skaidrs, ka bērni, par kuriem runājam, reitingam neiedod neko. Tāpat arī neimitējam procesus – nevis runājam, kā svinējām Baltā galdauta svētkus, bet klājam baltus galdautus un svinam svētkus, esot kopā.

Otrais princips ir neko nedarīt ķekša pēc. Ir svarīgi argumentēt, kāpēc mums vajag, piemēram, konkrētu iekšējo dokumentu.

Trešais ir brīvība un atbildība –  ir svarīgi ļaut pedagogiem brīvi izvēlēties. Piemēram, informatīvās sanāksmes un administrācijas sēdes nav obligātas. Svarīgi, ka visi zina darba kārtību , par ko runāsim, un cilvēki atbilstoši savām prioritātēm izvēlas paši, kas ir svarīgi iestādei un viņiem. Taču vēlos uzsvērt, ka brīvība nozīmē arī , atbildību.

Ceturtais princips – katrs ir svarīgs. Man kā iestādes vadītājai ir svarīgs katrs, kas mācās un strādā skolā, un ir svarīgi, ka visi to zina un jūt.

Un pēdējais princips ir atrast vietu un laiku, kad ļaut runāt par savām sajūtām. Veidot vidi, kur gan remigrējušie, gan citi bērni var runāt par savām sajūtām. Lielām skolām arī šis ir izaicinājums, taču tas ir svarīgi. Mūsu skolā visi kopā esam atbildīgi, lai šie principi tiktu ievēroti. Vidi veidojam caur dažādām aktivitātēm, piemēram, mūsu skolas simbols ir koks. Katra klase ir izveidojusi pati savu vērtību koku -par skolas un arī savām vērtībām runā caur šo metaforu. Šāds  fokuss sakārto un veido kopīgo vidi.

Tas ir tāds ievads, kā es cenšos stūrēt.  Jautājums paliek, kā to visu stūrēt Latvijā, jo izaicinājumu būs arvien vairāk, no dažādības mums neizbēgt. Esošo izglītības standartu reizām nevar izpildīt pat mūsu bērni, tādēļ jādomā, kā nesagraut pašapziņu tiem, kuri nespēj pabeigt 9. klasi. Varbūt mums ir jāļauj pabeigt bērnam pamatskolu un tad izvirzīt augstākas prasības tiem, kuri grib tālāk mācīties vidusskolā – tas ir mans subjektīvais viedoklis. Bet, kā šai sistēmai tikt līdzi tiem, kuri ir ielekuši pēkšņi jaunā situācijā, atgriežoties Latvijā  bez zināšanām latviešu valodā  vai, piemēram, vēsturē. Šis ir jautājums, kurš jārisina.

Pilno pieredzes stāstu ar plašāku informāciju un vairāk piemēriem iespējams noskatīties Vidzemes plānošanas reģiona YouTube profilā, kur pieejami visu semināra runātāju prezentācijas un uzrunas.

Kā iepriekš ziņots, š.g. 11. septembrī norisinājās Vidzemes plānošanas reģiona organizēts seminārs izglītības pārvalžu speciālistiem un vispārizglītojošo skolu direktoriem “Remigrējušo ģimeņu bērnu iekļaušanās Latvijas skolās”.

Aija Melle, Rīgas Juglas vidusskolas direktore

 

Informāciju sagatavoja:
Kaiva Anna Upleja,
Vidzemes plānošanas reģiona pārstāve, 
E-pasts: kaiva.upleja PIE strategies PUNKTS lv

 

 

Vidzemes plānošanas reģions informē, ka nākamnedēļ, no 21.oktobra  Mazsalacas novadā un Alūksnes novadā tiks uzsākts pilotprojekts “transports pēc pieprasījuma”, kas veiksmes gadījumā varētu kļūt par daļu no sabiedriskā pasažieru pārvadājumu modeļa Latvijā. Pakalpojums ir pasažieru vajadzībās balstīts mobilitātes risinājums, kas vienlaikus ir arī videi draudzīgs un ekonomiski izdevīgs, turklāt spēj ietaupīt valsts un pašvaldību kopējās izmaksas cilvēku pārvietošanās vajadzību nodrošināšanai.

Pakalpojuma sniegšana tiks uzsākta līdz ar skolēnu brīvlaika iestāšanos, t.i. no 21.oktobra, kad vietām iedzīvotāji paliek bez sabiedriskā transporta, zvanus mobilitātes centrā sāks pieņemt jau no 18. oktobra.

Iedzīvotāji varēs pieteikt braucienu 24 stundas iepriekš, zvanot vai rakstot īsziņu (tālr.nr. +371 27891000) vai e-pastu (tpp PIE vidzeme PUNKTS lv) mobilitātes centra koordinatoram darba dienās no plkst.8.30 līdz plkst.14:00. Iedzīvotāji “transports pēc pieprasījuma” pakalpojumu varēs izmantot darba dienās no plkst.4:00 līdz plkst.23:00. Ja zvani no iedzīvotājiem nebūs saņemti, transports nekursēs.

Pilotprojekta testēšanas laikā par pakalpojumu iedzīvotājiem nebūs jāmaksā.

Jānorāda, ka abās teritorijās pakalpojums tiks sniegts atšķirīgi – Mazsalacas novadā pakalpojumu sniegs visā novada teritorijā, kamēr Alūksnes novadā ir noteiktas piecas teritorijas, kur katrā no tām “transports pēc pieprasījuma” kursēs konkrētā nedēļas dienā, ja būs saņemti zvani.

Alūksnes novada “transports pēc pieprasījuma” pilotteritorijas un kursēšanas dienas būs sekojošas: Mārkalne – trešdienās, Ilzene – ceturtdienās, Alsviķi – trešdienās, Jaunlaicene – piektdienās, Veclaicene – piektdienās. Šo teritoriju iedzīvotāji varēs pieteikt braucienus uz Alūksnes pilsētu dažāda veida pakalpojuma saņemšanai, piemēram, lai apmeklētu veikalu, aptieku, ārstu, bibliotēku, bankomātu, vai nokļūtu līdz autoostai.

Kultūras pasākumu apmeklējumam Alūksnes novada iedzīvotāji “transports pēc pieprasījuma” varēs pieteikt arī citās nedēļas dienās, taču tad brauciens jāpiesaka vismaz vienu nedēļu iepriekš.

Mazsalacas novadā, atbilstoši iedzīvotāju pieprasījumam, būs iespējams pieteikt “transports pēc pieprasījuma” braucienu arī sestdienās no/uz Rūjienas tirgu, kas atrodas ārpus Mazsalacas pašvaldības teritorijas.

Divi modeļi izvēlēti ar nolūku, lai pēc tam, kad pilotprojekts noslēgsies, būtu iespējams izvērtēt, kurš no modeļiem bijis veiksmīgāks un spējis efektīvāk risināt mobilitātes problēmas attālos lauku reģionos, pielāgojoties vietējo iedzīvotāju ikdienas vajadzībām un pārvietošanās paradumiem.

Piesakot braucienus, vēršam uzmanību, ka “transports pēc pieprasījuma” nebūs pieejams laikā, kad kursēs sabiedriskais transports. Ja iedzīvotājs pieteiks braucienu laikā, kad  salīdzinoši netālu no plānotā brauciena uzsākšanas vietas ir autobusa pietura un stundas ietvaros iecerēto maršrutu iespējams veikt ar sabiedrisko transportu, pakalpojumu “transports pēc pieprasījuma” izmantot nebūs iespējams.

Iedzīvotāji “transports pēc pieprasījuma” pakalpojumu varēs izmantot arī nokļūšanai atpakaļ mājvietā, kā arī, nepieciešamības gadījumā, par to iepriekš informējot, varēs pieprasīt transporta piebraukšanu līdz mājas durvīm. Tas iespējams tajos gadījumos, kad objektīvu iemeslu dēļ (grūtības pārvietoties, mazi bērni, smagi saiņi) nav iespējams iziet, piemēram, līdz iebraucamā ceļa galam. Bērnu drošai pārvadāšanai transportlīdzeklī būs pieejams arī bērnu sēdeklītis.

Pakalpojumu aicināti izmantot ne tikai konkrēto novadu iedzīvotāji,  bet arī novadu viesi, t.sk. tūristi, kuriem nepieciešami transporta pakalpojumi. Lai kļūtu par pakalpojuma lietotāju, ir jāaizpilda reģistrēšanās anketa, kas pieejama dažādās vietās novadā. Anketas būs pieejamas arī “transports pēc pieprasījuma” transportlīdzekļos.

Pakalpojumu “transports pēc pieprasījuma” Alūksnes novadā sniegs SIA “Sabiedriskais autobuss”, Mazsalacas novadā – SIA “VTU VALMIERA”. Pakalpojuma sniedzēji tika izvēlēti atklāta konkursa kārtībā. 

Pilotprojekta ieviešana paredzēta līdz 2020. gada 30.septembrim.

Pilotprojekts abos novados tiek īstenots Eiropas Savienības pārrobežu projekta ietvaros, to līdzfinansē Interreg Baltijas jūras reģiona 2014.-2020. gadam programmas projekts “Mobilitātes un pakalpojumu pieejamības palielināšana demogrāfisko pārmaiņu skartajos reģionos (MAMBA)”.

Projektu MAMBA īsteno Vidzemes plānošanas reģions sadarbībā ar partneriem no Vācijas, Polijas, Somijas, Dānijas, Zviedrijas un Latvijas Interreg Baltijas jūras reģiona (BJR) programmas 2014.-2020. gadam ietvaros, ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējumu. Tā mērķis ir uzlabot mobilitātes  pakalpojumu pieejamību attālajos lauku apvidos un demogrāfisko pārmaiņu skartajos reģionos, un pilnveidot transporta pakalpojumu sniedzēju kapacitāti. Latvijā projektu MAMBA īsteno Vidzemes plānošanas reģions, Vidzemes Augstskola un Autotransporta direkcija.

Papildu jautājumiem: Līga Puriņa – Purīte, projekta “MAMBA” vadītāja, Vidzemes plānošanas reģions, mob.t. 29214024, liga.pp PIE vidzeme PUNKTS lv.

Informāciju sagatavoja: Anita Āboliņa, sabiedrisko attiecību vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, mob.t. 29454752, anita.abolina PIE vidzeme PUNKTS lv.

Vidzemes plānošanas reģions lepojas, ka Līgatne ar papīrfabriku un Eiropas mērogā unikālo strādnieku ciemata pilsētbūvniecības ansambli ir pirmā dalībniece no Baltijas valstīm, kas iekļauta Eiropas industriālā mantojuma ceļā, lai tūristiem popularizētu industriālo objektu pievilcību.

 Līgatnes novada Tūrisma informācijas centra vadītāja Santa Jermičuka atzīst, ka Vidzemes plānošanas reģiona pirms 4 gadiem izteiktais uzaicinājums piedalīties Igaunijas–Latvijas pārrobežu sadarbības programmas projektā “Industriālais mantojums” un pēdējo divu gadu laikā projektā paveiktais ir bijis pirmais grūdiens, lai spertu soli tālāk.

 

“Projektā “Industriālais mantojums” Līgatnes novads izveidojis jaunu tūrisma objektu  papīrfabrikas strādnieku dzīvokli –, kas palīdz iepazīstināt viesus ar Līgatnes industriālās vēstures stāstu un papildina tūrisma piedāvājumu novadā. Dzīvoklī, kas atjaunots 20. gadsimta sākuma vēsturiskajā veidolā, iespējams redzēt un izzināt papīrfabrikas strādnieku ģimeņu sadzīvi un dzīves ritmu, kas atainots autentiskā dzīvokļa interjerā un papildināts ar izzinošu videofilmu, kuras inscenētā sižeta līnija balstīta uz tā laika liecinieces stāstīto. Tapusi arī strādnieku ikdienas un svētku tērpu kolekcija. Viesi var pielaikot kostīmus, iejusties strādnieku tēlā un iemūžināt sevi fotogrāfijās.

Foto: Madara Židaua

"Dalība Eiropas industriālā mantojuma ceļā mums ir iespēja uzrunāt plašāku starptautisko auditoriju un nest ne tikai Līgatnes, bet arī Latvijas vārdu pāri robežām," tā Santa Jermičuka.

Eiropas industriālā mantojuma ceļš (ERIH - European Route of Industrial Heritage) ir tūrisma informācijas tīkls – viens no 38 Eiropas Kultūras ceļiem. Eiropas Kultūras ceļi (Cultural Routes of the Council of Europe) ir 1987. gadā Eiropas Padomes izveidota programma, lai sabiedrībai, ceļojot telpā un laikā, demonstrētu, kā dažādu valstu kultūra un kultūras mantojums sniedz pienesumu kopīgajam Eiropas mantojumam.

Līgatnes identitāte: daba un industriālais mantojums

"Pētot industriālo mantojumu dziļāk, sapratām – mēs vēlamies atdzīvināt vietējiem iedzīvotājiem mūsu identitāti, ka Līgatne sākotnēji bija industriālais ciemats. Daudzviet pasaulē šādi objekti dzīvo caur mākslas un kultūras aktivitātēm un kļuvuši par atsevišķu pieprasītu tūrisma nišu,” stāsta Santa Jermičuka.

Patiesi, Līgatnes industriālais stāsts iestiepjas diezgan tālā pagātnē – 1815. gadā jaunā papīrfabrika darbu uzsāka pielāgotās Paltmales muižas miltu dzirnavās. Līdz ar papīra ražošanu un fabrikas attīstību strauji uzplauka arī Līgatne. Strādniekiem būvētās ēkas ir senākās koka rindu mājas Latvijā, un 20. gadsimta sākumā strādnieku nodrošinājums bija viens no augstākajiem Eiropā.

Līgatnes industriālā identitāte ir cieši saistīta arī ar unikālo dabu. Līgatnes upe ir viena no straujākajām upēm Latvijā ar īpaši mīkstu ūdeni, kas bijuši izcili priekšnoteikumi papīrfabrikas veiksmīgai darbībai. Tāpat arī smilšakmens atsegumi, kuros Līgatnieši sadzīves un rūpnieciskām vajadzībām izveidojuši alu un pagrabu sistēmas, ir dabas un kultūrvēsturisks mantojums, kas mūsdienās piesaista lielu skaitu tūristu.

Vairāk par tūrismu Līgatnē: Santa Jermičuka, Līgatnes novada Tūrisma informācijas centra vadītāja, tic.vaditaja PIE ligatne PUNKTS lv

Ziņu sagatavojusi: Māra Sproģe, Vidzemes plānošanas reģiona sabiedrisko attiecību speciāliste, tālr.: +371 26488091, mara.sproge PIE vidzeme PUNKTS lv