.png)
|
Arhīva kalendārs
“Uzņēmīgums, ideju ģenerēšana, savstarpēja sadarbība un izpratne par pētniecības un zinātnes nozīmi ir tas, ko vēlējāmies stiprināt caur šo pasākumu, un tas noteikti izdevās. Jauniešiem ir ideju bagāti prāti, un, iejūtoties arī pētnieku un uzņēmēju ādā, tie spēj radīt gan trakas un šķietami nereālas idejas, gan iedot pavisam svaigu redzējumu it kā pašsaprotamiem procesiem,” tā par pasākuma norisi stāsta Santa Vītola, Vidzemes Atvērto inovāciju centra vadītāja. Treniņa laikā dalībnieki piedalījās aktivitātēs, kas veicina radošu ideju ģenerēšanu un problēmu risināšanu. ViA asociētais profesors Arnis Cīrulis, kurš ir arī virtuālās realitātes laboratorijas vadītājs, dalījās ar savu pieredzi tehnoloģiju un uzņēmējdarbības jomā. Savukārt ViA topošā doktorante Vera Grāvīte-Lapere iepazīstināja ar mārketinga pētniecības iespējām. Lilitas Sparānes moderētās darbošanās laikā dalībnieki iepazina dizaina domāšanas principus un radīja jaunas idejas reģionam aktuālu izaicinājumu risināšanai. “Pasākuma laikā secināju, ka reizēm pat visdīvainākās idejas, par kurām nekad neaizdomātos, nākotnē var nest dažādas vērtīgas iespējas,” tā par pasākumā gūto pieredzi stāsta viens no ViA biznesa vadības programmas studentiem. Jolanta Pinkule, Mazsalacas Jauniešu centra darbiniece, uz pasākumu bija atvedusi četrus Mazsalacas vidusskolas jauniešus, un atzina, ka: “Mēs cenšamies doties uz iespējami vairāk pasākumiem, it sevišķi, ja tie jauniešiem ir interesanti un vērtīgi!” Aktivitāti "Uzņēmējs ar zinātnieku satikās un sapratās" rīkoja Vidzemes Atvērto inovāciju centrs sadarbībā ar Vidzemes uzņēmējdarbības centru. Pasākumu atbalstīja Eiropas Universitāte E³UDRES² un projekts “Accelerate Future HEI”.
19. septembrī, konferences pirmajā dienā, notika kultūras un noturības tematikai veltīta diskusija. Tās norisi atbalstīja projekta BSR Cultural Pearls partnerība, un to vadīja projekta Vācijas partnerorganizācijas ARS BALTICA vadītājs Markuss Hagemans (Marcus Hagemann). Šī bija viena no īpašajām reizēm, kad starptautisko auditoriju ar sevi iepazīstināja titula "Baltijas jūras reģiona kultūras pērle 2024" ieguvēji: Svendborga Dānijā, Ķīle Vācijā, Jākobstāde jeb Pietarsāri Somijā un Rūjiena Latvijā. Pilsētu pārstāvju vidū bija arī Rūjienas iedzīvotāju kopienas pārstāve Anna Paula Gruzdiņa un Valmieras novada Kultūras pārvaldes kultūras projektu vadītāja Madara Seile. Anna Paula Gruzdiņa atbildēja uz paneļdiskusijas jautājumiem par to, kas varētu padarīt sociālo noturību ilgtspējīgu ilgtermiņā, kā kultūras iniciatīvas var pielāgoties mainīgajiem sabiedrības izaicinājumiem un kāda ir kultūras loma sabiedrības noturības veicināšanā Rūjienā.
No kreisās: Valmieras novada Kultūras pārvaldes kultūras projektu vadītāja Madara Seile, Rūjienas iedzīvotāju kopienas pārstāve Anna Paula Gruzdiņa, BSR Cultural Pearls projekta vadītāja VPR Lelde Ābele un VPR sabiedrisko attiecību speciāliste Zane Kaķe. Foto: VPR Savukārt konferenci papildinošajā Baltijas jūras kultūras pērļu godināšanas pasākumā 19. septembrī Anna Paula Gruzdiņa no skatuves iepazīstināja teju 400 cilvēku lielu auditoriju ar Rūjienas piemēru un to, kādas aktivitātes šogad tiek īstenotas pilsētā un kā tās vieno dažādas iedzīvotāju grupas - jauniešus, seniorus un citus.
Rūjienas iedzīvotāju kopienas pārstāve Anna Paula Gruzdiņa (2. no kreisās) Baltijas jūras kultūras pērļu godināšanas pasākumā Ķīlē. Foto: BSSSC publicitātes Viesošanās laikā Ķīlē Rūjienas un pārējo "Baltijas jūras reģiona kultūras pērle 2024" titulu saņēmušo pilsētu pārstāvjiem bija iespēja apmeklēt dažādas kultūrvietas un satikt sociālās un kultūras jomas pārstāvjus. Viņi ir ne tikai iesaistīti "Ķīle - kultūras pērle 2024" aktivitāšu īstenošanā, bet arī veido alternatīvas kultūrvietas un organizē tur dažādus pasākumus. Tie bagātina pilsētas dzīvi un veicina kopienu aktīvu līdzdalību, kas ir būtiska noturīgas un harmoniskas sabiedrības veidošanā. Valmieras novada Kultūras pārvaldes kultūras projektu vadītāja Madara Seile pastāsta: "Bija vērtīgi viesoties vienā no Kultūras pērles pilsētām 2024 - Ķīlē, uzklausīt pilsētas pieredzi saistībā ar jaunu kultūrvietu, kultūrobjektu veidošanu pilsētvidē, kā arī tos klātienē apskatīt. Mums bija arī iespēja iepazīt organizācijas, kuras ir iesaistītas Ķīles kultūras un sociālās noturības plāna realizēšanā. Ieguvām jaunas idejas, uzzinājām par jaunām metodēm, kuras noteikti vēlamies izmantot turpmākajā darbā kopienas stiprināšanai."
Projekta BSR Cultural Pearls partneri tikšanās reizē Ķīlē. Foto: Lara Knigge, ARS BALTICA BSSSC ikgadējai konferencei bija pieskaņota arī projekta BSR Cultural Pearls divu dienu sanāksme, kas notika 17. un 18. septembrī. Tās laikā partneri aktīvi diskutēja par titula "Baltijas jūras reģiona kultūras pērle" nākotni 2026. gadā. Tikšanās laikā tika akcentēta nepieciešamība veidot ciešāku partneru, pilsētu un pašvaldību tīklojumu, lai uzlabotu sadarbību un zināšanu apmaiņu. Partneri apsprieda līdz šim sasniegto projektā, kā arī runāja par to, cik svarīgi būtu nodrošināt, ka projekta iniciatīvām ir pēctecība un ilgtermiņa ietekme arī pēc projekta noslēguma 2026. gadā. Sanāksmē diskutēja par iespējamiem ilgtermiņa attīstības scenārijiem un finansēšanas modeļiem. Līdz šim projektā paveiktais ļauj secināt, ka tas rada pozitīvu ietekmi uz vietējām kopienām, tai skaitā Rūjienas pilsētā. * Ilustrācijai izmantotajā fotogrāfijā: BSR Cultural Pearls projekta partneri, titula "Baltijas jūras reģiona kultūras pērle 2024" ieguvēji un bijušais Latvijas Valsts prezidents Egils Levits. Foto: BSSSC publicitātes. _____ Jautājumiem par projektu BSR Cultural Pearls: Lelde Ābele, Vidzemes plānošanas reģiona projektu vadītāja, tālr. +371 29266757, lelde.abele PIE vidzeme PUNKTS lv Informāciju sagatavoja: Zane Kaķe, sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, zane.kake PIE vidzeme PUNKTS lv
.
Green4HEAT mērķis ir paātrināt ilgtspējīgu siltuma un dzesēšanas risinājumu ieviešanu Eiropas Savienības teritorijās, atbalstot reģionu pāreju uz zemas temperatūras siltumapgādes tīkliem. Projekts koncentrējas uz uzlabotu teritoriālo siltuma plānošanu, atjaunīgo energoresursu izmantošanu un investīciju veicināšanu zaļajās tehnoloģijās. Tiek plānots veidot sadarbību iedzīvotājiem, veidojot siltumapgādes enerģijas kopienas, un tiks organizēti starptautiski mācību pasākumi, kas veicinās zināšanu apmaiņu starp iesaistītajiem reģioniem un partneriem. Pasākumu atklāja Vidzemes plānošanas reģiona projektu vadītāja Baiba Šelkovska, uzsverot, cik svarīgs ir šis projekts reģionam: "Lai gan šis projekts neparedz tiešas investīcijas infrastruktūrā, tā vērtība slēpjas tajā, ka tas kalpo kā platforma sarunām, informācijas apmaiņai un diskusijai par videi draudzīgu un ilgtspējīgu siltumapgādi Vidzemē. Tas var dot impulsu pašvaldībām, siltumenerģijas ražotājiem un piegādātājiem aktīvāk pievērsties šiem risinājumiem, kā arī mainīt sabiedrības nostāju par nepieciešamību pāriet uz zaļākiem siltumapgādes risinājumiem." Viņa arī izcēla, ka Vidzemes reģions jau ir guvis pieredzi, piedaloties LowTEMP projektā, kur tika veikti vairāki pilotprojekti Beļavas ciemā un Alūksnē, kas parādīja zemas temperatūras siltumapgādes potenciālu. Rīgas Tehniskās universitātes profesors Aleksandrs Zajacs sniedza padziļinātu tehnisko pārskatu par zemas temperatūras apkures sistēmu iespējām Latvijā. Viņš skaidroja, ka, lai gan Latvijas klimata apstākļi un infrastruktūras stāvoklis prasa saglabāt noteiktu temperatūras līmeni apkures sistēmās (vismaz 60 grādi), ir iespējams pakāpeniski pāriet uz zemākām temperatūrām ar atbilstošām tehnoloģijām. Viņš uzsvēra, ka, samazinot temperatūru apkures sistēmās, ir iespējams integrēt tādus atjaunīgos energoresursus kā siltumsūkņi, saules kolektori un rūpniecisko procesu siltuma pārpalikumi. Viņš norādīja, ka galvenais izaicinājums ir esošo ēku atjaunošana un apkures sistēmu pielāgošana. Siltinātās ēkās zemas temperatūras apkure var darboties efektīvi, savukārt neatjaunotās ēkās tas būtu sarežģīti un ekonomiski neizdevīgi. “Mums jāstrādā pie dalītām siltumapgādes sistēmām, kurās dažādām ēkām tiek nodrošināta siltumenerģija atbilstošā temperatūrā, lai saglabātu energoefektivitāti un samazinātu siltuma zudumus,” sacīja A. Zajacs. Krišjānis Upāns, Gulbenes novada pašvaldības pārstāvis, dalījās pieredzē par pilotprojektu Beļavas ciemā, kurš tika īstenots LowTEMP projekta ietvaros. Viņš izcēla, ka Beļavā ieviestā siltumapgādes sistēma ļāva ievērojami samazināt siltuma zudumus no 40% līdz 5%, pateicoties efektīvākai katlu mājas darbībai un centralizētās siltumapgādes tīklu modernizācijai. “Pilotprojekta rezultāti skaidri parāda, ka zemas temperatūras apkures sistēmas ir ne tikai efektīvas, bet arī ilgtspējīgas,” viņš uzsvēra. K. Upāns arī norādīja, ka atjaunotās ēkās zemas temperatūras apkures sistēmas darbojas efektīvi un ekonomiski izdevīgi, bet neatjaunotās ēkās tas būtu sarežģīti. Viņš uzsvēra, ka šādi projekti ir būtiski ne tikai energoefektivitātes uzlabošanai, bet arī vietējās kopienas labklājības palielināšanai. Sanāksmes laikā dalībnieki vienojās, ka zemas temperatūras siltumapgādes sistēmām Latvijā jādarbojas ar 65–70 grādu temperatūru, kas ir optimāla gan apkures nodrošināšanai, gan karstā ūdens sagatavošanai bez riskiem, piemēram, leģionellas baktēriju izplatībai. Tika uzsvērts, ka zemas temperatūras apkures sistēmas veiksmīgai ieviešanai ir nepieciešama cieša sadarbība starp visām pusēm – siltumenerģijas ražotājiem, piegādātājiem un patērētājiem. Visiem iesaistītajiem jāstrādā kopā, lai izveidotu uzticamu un efektīvu infrastruktūru. Turklāt būtiski ir uzlabot gala patērētāju – iedzīvotāju – informētību un izpratni par zemas temperatūras siltumapgādes sistēmām, lai veidotu pieprasījumu pēc šādām sistēmām un sekmētu sabiedrības pāreju uz videi draudzīgākiem risinājumiem. Pasākuma dalībnieki izteica pozitīvas atsauksmes par darba grupas norisi un gūtajām atziņām. Vairāki dalībnieki norādīja, ka tikšanās bija vērtīga, jo deva iespēju labāk izprast pārejas nepieciešamību uz zemākām temperatūrām ne tikai mazākām sistēmām, bet arī lielākām siltumapgādes infrastruktūrām. Viņi izteica gatavību aktīvi iesaistīties šī jautājuma tālākā attīstībā. Iepriekš projektā LowTEMP iesaistītie pauda gandarījumu, Vidzemē energoefektivitātes kopiena ir aktīva un gatava spert nākamos soļus, lai veicinātu ilgtspējīgu enerģijas pārvaldību reģionā. Projekts Green4HEAT ir cieši saistīts ar Vidzemes plānošanas reģiona ilgtermiņa stratēģiskajiem dokumentiem. Vidzemes plānošanas reģiona Ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030. gadam un Attīstības programma līdz 2027. gadam izceļ reģiona prioritātes virzībā uz zema oglekļa ekonomiku, energoresursu efektīvu izmantošanu un videi draudzīgu tehnoloģiju ieviešanu. Šajos plānošanas dokumentos īpaši uzsvērta nepieciešamība veicināt energoefektivitātes risinājumus, kas palīdzētu samazināt atkarību no fosilā kurināmā un integrēt atjaunīgos energoresursus. Projekta laikā tiks sagatavotas rekomendācijas pašvaldībām un siltumapgādes uzņēmumiem, sniedzot vadlīnijas, kā veicināt ilgtspējīgu siltumapgādes sistēmu ieviešanu reģionā. Tas radīs impulsus ne tikai tehnoloģiskajām izmaiņām, bet arī attieksmes maiņai sabiedrībā, veidojot lielāku pieprasījumu pēc videi draudzīgām un ilgtspējīgām siltumapgādes sistēmām. Projekts “Zaļo apkures un dzesēšanas risinājumu ieviešanas paātrināšana ES teritorijās” (Green4HEAT) tiek īstenots Interreg Europe pārrobežu sadarbības programmas no 2021. līdz 2027. gadam ietvaros. Tā mērķis ir atbalstīt iesaistīto reģionu centienus nodrošināt ilgtspējīgu centralizēto siltumapgādi un dzesēšanas risinājumu ieviešanu, uzmanību pievēršot teritorijas ilgtspējīgai attīstībai, samazinot SEG emisijas un nodrošinot atjaunīgo energoresursu integrēšanu. Aicinām sekot līdzi projekta aktivitātēm VPR tīmekļa vietnē www.vidzeme.lv un sociālajos tīklos – Facebook un LinkedIn. Šī publikācija ir sagatavota ar Eiropas Savienības finansiālu atbalstu. Par tās saturu pilnībā atbild Vidzemes plānošanas reģions un tā nevar tikt izmantota, lai atspoguļotu Eiropas Savienības uzskatus.
___________________________________________________________________ Papildu informācijai: Baiba Šelkovska, projektu vadītāja, Vidzemes plānošanas reģions E-pasts: baiba.selkovska PIE vidzeme PUNKTS lv Tālrunis: 28752793
Informāciju sagatavojis: Dzintars Močs, sabiedrisko attiecību speciālists, Vidzemes plānošanas reģions E-pasts: dzintars.mocs PIE vidzeme PUNKTS lv, Tālrunis: 28246484
Šoreiz nodarbības galvenais mērķis ir vairot iedzīvotāju izpratni par vides ilgtspējas jautājumiem un aprites ekonomiku, īpaši izceļot pārtikas atlikumu otrreizēju pārstrādi. Dalībniekiem būs iespēja uzzināt, kā ikdienā efektīvāk samazināt pārtikas izšķērdēšanu un pārveidot atlikumus videi draudzīgos produktos. Pasākuma laikā SIA “ZAAO” dalībniekus vedīs ekskursijā pa atkritumu poligonu, īpašu uzmanību pievēršot bioloģisko atkritumu šķirošanas nozīmei un skaidrošanai par to, kā šis process norit poligona teritorijā. Dalībnieki uzzinās, kā bioloģisko atkritumu pareiza šķirošana palīdz samazināt vides piesārņojumu un veicināt resursu atkārtotu izmantošanu. Notiks arī meistarklase, kuru vadīs veselīgo našķu radītavas “Labas saknes” pārstāv. Ikvienam būs iespēja praktiski darboties un pagatavot našķus no augļiem, ogām un dārzeņiem, uzzināt vairāk par dažādu produktu tapšanu un dārzeņu nozīmi uzturā. Pasākuma laikā dalībniekiem tiks nodrošināta kopīga maltīte. Dalība pasākumā un visas aktivitātes pasākuma laikā ir bez maksas. Iepriekšēja pieteikšanās obligāta, zvanot pa tālruni 26099521 vai aizpildot reģistrācijas anketu: https://ej.uz/EDDzivoZali līdz 21. oktobrim. Pasākuma dienā izbraukšana plkst. 9.00 no Valmieras Kultūras centra (Rīgas iela 10, Valmiera) uz norises vietu un atpakaļ ne vēlāk kā plkst. 16.00. Vietu skaits ierobežots. Pasākumu organizē Europe Direct Vidzeme sadarbībā ar SIA "ZAAO".
EUROPE DIRECT ir Eiropas Komisijas informācijas centru tīkls, kas darbojas visās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs, lai sniegtu bezmaksas informāciju ikvienam iedzīvotājam par ES darbības jomām, kā arī aicinātu iesaistīties ES notiekošajos procesos un izmantot iespējas, ko sniedz dalība ES. EUROPE DIRECT Vidzeme darbību finansiāli atbalsta Eiropas Komisija. Kontaktinformācija saziņai: Maija Rieksta, EUROPE DIRECT Vidzeme vadītāja
Informāciju sagatavoja: Laima Spalva, sabiedrisko attiecību speciāliste, Vidzemes plānošanas reģions, e-pasts: laima.spalva PIE vidzeme PUNKTS lv
Lai mazinātu diskrimināciju darba vietās un iekļautu cilvēkus ar īpašām vajadzībām darba tirgū, Valmieras Attīstības aģentūra uzsākusi Interreg Centrālās Baltijas jūras reģiona programmas projektu “Stiprāki kopā ceļā uz iekļaujošāku darba tirgu” (Stronger Together), par ko mums pastāstīja aģentūras pārstāve. Apmeklējām arī sociālo pakalpojumu centru “Solis”, kas Valmierā durvis vēris šī gada sākumā. Atbalsta centrs paredzēts pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem un bērniem ar funkcionāliem traucējumiem. Klienti šeit darbojas gan dienas aprūpes centrā, gan arī specializētajās darbnīcās, kur top skaistas, ar mīlestību darinātas neatkārtojamas lietas. Vizītei sociālo pakalpojumu centrā “Solis” sekoja Skangaļu muižas apmeklējums, kurā darbojas Latvijas Bērnu Atbalsta fonds. Tā galvenais mērķis ir nodrošināt visaptverošu atbalstu bērniem, īpaši tiem, kas atrodas grūtībās vai nelabvēlīgās situācijās, lai veicinātu viņu fizisko, emocionālo un sociālo attīstību. Fonds tiecas uzlabot bērnu dzīves kvalitāti, aizsargāt viņu tiesības un veicināt līdzvērtīgas iespējas visiem bērniem Latvijā. Tāpat iepazināmies ar Vidzemes inovāciju programmu, kas darbojās Vidzemes Augstskolas paspārnē un sniedza iespēju individuāli vai komandā īstenot inovatīvas biznesa idejas vai izstrādāt risinājumu kādam no Latvijas uzņēmumu vai organizāciju dotajiem izaicinājumiem. Šī pieredze ir īpaši nozīmīga, jo projekta turpmākajos mēnešos plānots īstenot sociālās uzņēmējdarbības hakatonu jauniešiem, lai sekmētu viņu iesaisti uzņēmējdarbības vidē un veicinātu jaunas idejas ar sociālu nozīmi. Hakatoni ir atzīti par efektīvu veidu, kā jaunieši var gūt praktiskas zināšanas, veidot kontaktus un attīstīt savas uzņēmējdarbības prasmes. Otrā vizītes diena sākās ar Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācijas un “Reach for Change” inkubatora apmeklējumu. LSUA rūpējas par kopējo sociālās uzņēmējdarbības ekosistēmas veidošanu un virzību Latvijā, sociālās uzņēmējdarbības interešu pārstāvniecību un biedru organizāciju kapacitātes paaugstināšanu, zināšanu un prasmju veicināšanu, kā arī sabiedrības informēšanu par sociālo uzņēmējdarbību. Vizīti turpinājām sociālajā uzņēmumā “Visas iespējas”, kas apkopo jauniešu organizācijas un to rīkotos projektus gan Latvijā, gan pasaulē. Viņu mērķis ir atļaut ikkatram jaunietim atrast sev atbilstošākās iespējas un izmantot savu potenciālu. Tieši šis uzņēmums izveidojis platformu MatchWork. Tā izstrādāta, lai atvieglotu un uzlabotu darba meklēšanas procesu jauniešu vidū, kā arī savienotu darba meklētājus ar uzņēmumiem, kas meklē darbiniekus, izmantojot personalizētus un mērķtiecīgus algoritmus, kas palīdz atrast labākos atbilstošos kandidātus. Platforma ļauj darba meklētājiem filtrēt darba piedāvājumus atbilstoši savām prasmēm, pieredzei un karjeras mērķiem, tādējādi radot piemērotākus un interesantākus piedāvājumus. Vizīti noslēdzām labdarības organizācijā “Tuvu”, kas palīdz grūtībās nonākušām Latvijas ģimenēm un vientuļiem cilvēkiem, kā arī darbojas ar jauniešiem, organizējot nometnes un pasākumus, dodot jauniešiem iespēju lietderīgi pavadīt brīvo laiku veselīgā un pilnvērtīgā vidē. Vairāk informācijas: Lienīte Priedāja-Klepere, projektu vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, lienīte.priedāja PIE vidzeme PUNKTS lv Informāciju sagatavoja: Marta Riekstiņa, sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, marta.riekstina PIE vidzeme PUNKTS lv
Tiek prognozēts, ka pasākumu apmeklēs vismaz 60 interesenti, pārstāvot gan Eiropas Savienības institūcijas, gan arī dažādu ES valstu reģionus un organizācijas. Plašā interese apliecina, ka ilgtspējīga lauksaimniecība un pārtika ir aktuāls un svarīgs dienaskārtības jautājums Eiropā. Savukārt uzaicinājums Vidzemes plānošanas reģionam dalīties pieredzē liecina par reģionu spēju veicināt jaunus sadarbības veidus gan dažādu sabiedrības grupu un starpsektoru līmenī, gan arī veiksmīgi iesaistot dažādus pārvaldības līmeņus. Vidzemes stāsts koncentrēsies uz vietējiem apstākļiem pielāgotu pieeju izmantošanu un mērķtiecīgi veidotu sadarbību starp kopienām, uzņēmējiem, nevalstisko sektoru un pašvaldību un citām institūcijām. Pasākuma apmeklētāji uzklausīs stāstu par to, kā aizsākās ideja par pirmā bioreģiona Baltijā izveidi Gaujas Nacionālā parka teritorijā un kādas aktivitātes tā izveides procesā stimulējušas nonākt pie reālām rīcībām, tostarp testējot metodi “pārmaiņu arēna (angliski - local transition arena)”, lai efektīvi iesaistītu vietējās kopienas pārmaiņu veicināšanā. Jāpiebilst, ka metode testēta, piesaistot starptautiska projekta “We Make transition!” (Interreg BSR) zināšanu un finanšu resursus, tā izceļot Eiropas Savienības finansētu projektu pievienoto vērtību un ietekmi uz vietējiem procesiem to īstenošanas valstīs. Tāpat klātesošos Vidzemes reģiona pārstāve iepazīstinās ar Latvijas pārtikas bioekonomikas klastera izaugsmes stāstu – organizācija no savulaik Vidzemes plānošanas reģiona iniciēta lokāla sadarbības tīkla 14 gadu laikā izaugusi par starptautiski aktīvu un atpazītu bioekonomikas klasteri Baltijas valstīs. Pasākumā Briselē ar savu prezentāciju piedalīsies arī komisāra Januša Voicehovska biroja pārstāve Taru Hāpaniemi (Taru Haapaniemi), kura izklāstīs Eiropas Savienības lauksaimniecības un pārtikas sistēmas redzējumu, un kāpēc reģioniem tā ir īpaši nozīmīga tēma. Tāpat auditorijā uzstāsies Ansi Pūsinks (Anssi Pyysing), Tērenpeli alus un destilātu darītavas izpilddirektors, kurš iepazīstinās ar Somijas Graudu klastera ilggadējas sadarbības nozīmību reģiona attīstībā. Jāatzīmē, ka prezentāciju autori, tostarp Vidzemes plānošanas reģiona pārstāve L. Priedāja-Klepere, piedalīsies arī paneļdiskusijā. Tās laikā notiks viedokļu apmaiņa par to, kādā mērā reģioni var iesaistīties attīstības vīzijas izstrādē un īstenošanā, un kā vietēja līmeņa aktivitātes (t.s. bottom-up pieeja) var palīdzēt sasniegt ES līmeņa mērķus. Pasākums ir uzskatāms par platformu sadarbības stiprināšanai un jaunu kontaktu dibināšanai starp dažādiem Eiropas Savienības reģioniem un potenciāli ieinteresētajām pusēm. Pasākums notiks Helsinku ES biroja telpās Briselē, 8. oktobrī, no plkst. 18.00 līdz 21.00. Vairāk:https://interreg-baltic.eu/event/vision-for-agriculture-and-food-for-the-regions-brussels/
Aktivitāte notiek Interreg Baltijas jūras reģiona programmas 2021.-2027. gadam projekta “Ceļā uz ilgtspējīgu un noturīgu sabiedrību, stiprinot pilsonisko līdzdalību un inovāciju (We Make Transition!)” ietvaros. Papildu jautājumiem: Lienīte Priedāja-Klepere, projektu vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, +371 26133028, lienite.priedaja PIE vidzeme PUNKTS lv Informāciju sagatavojusi: Zane Kaķe, sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, zane.kake PIE vidzeme PUNKTS lv .
Vidzemes plānošanas reģiona teritorijā projekta ietvaros tiks uzlabota 4 peldvietu infrastruktūra, papildināts ūdenstūrisma maršrutu piedāvājums un apmācīti vietējie ūdenstūrisma pakalpojumu sniedzēji. Tāpat paredzēts iedzīvotājiem piedāvāt iespēju piedalīties vairākos sporta un atpūtas pasākumos, kas tiks organizēti projekta ietvaros, lai mudinātu cilvēkus izvēlēties ūdenstūrismu kā vienu no aktīvās atpūtas iespējām un praktiski parādītu, ka šis atpūtas veids ir pieejams teju visiem. Projekta ietvaros paredzēta vēl virkne citu tūrisma attīstībai būtisku aktivitāšu: apsekot ūdenstūrisma vietas un apzināt ūdestūrisma produktus, izstrādāt maršrutus, sagatavot ceļvedi un papildināt interneta vietnes upesoga.lv un mapeirons.lv. Plānotas investīcijas arī infrastruktūras attīstībā, uzlabojot un labiekārtojot peldvietas un piestātnes un nodrošinot tām ērtu un netraucētu piekļuvi, kas ir piemērota arī senioriem, cilvēkiem ar īpašām vajadzībām un ģimenēm ar maziem bērniem. Aktivitātes tiks īstenotas ar mērķi meklēt un piemērot inovatīvus un ilgtspējīgus risinājumus, lai padarītu ūdenstūrismu pieejamāku ikvienam, vienlaikus ierobežojot un mazinot cilvēku ietekmi uz apkārtējo vidi.
Projektā Riverways II iesaistījies 21 partneris no Latvijas un Igaunijas – projekta ietvaros sadarbosies reģionālie partneri (Kurzemes plānošanas reģions, Rīgas plānošanas reģions, Vidzemes plānošanas reģions, Tartu Universitātes Pērnavas koledža un Dienvidigaunijas Tūrisma klāsteris) un 16 pašvaldības (11 Latvijas, 5 Igaunijas). Projekta vadošais partneris ir Kurzemes plānošanas reģions. "Riverways II" ir secīgs turpinājums projektam, kas tika ieviests 2013. - 2015. gadā, un kura īstenošanā bija iesaistījies arī Vidzemes plānošanas reģions. 23. - 24. septembrī Kuldīgā notika pirmā partneru sanāksme, kuras dalībnieki bija vienisprātis, ka ir nepieciešams uz vides labiekārtošanas darbiem skatīties kompleksi, uzlabojot un padarot visiem pieejamu ne tikai pašu piestātni vai peldvietu, bet arī ceļu vai taku līdz tai. Tāpat partneri dalījās ar idejām, kā ar dažādiem risinājumiem šos atpūtas objektus pie ūdeņiem padarīt pieejamus un ērti lietojamus cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Tika secināts, ka ne vienmēr nepieciešamas lielas investīcijas – bieži vajadzīgais efekts ir panākams ar salīdzinoši vienkāršām un nelielām izmaiņām.
Tikšanās laikā partneri arī iezīmēja tuvāko mēnešu darba plānu. Viens no paveicamajiem darbiem ir ūdenstūrisma vietu un pakalpojumu vides pieejamības apsekojumi, kas tiks veikti sadarbībā ar vides pieejamības ekspertiem. Zelma Mičule, projekta Riverways II vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, uzsver šīs aktivitātes sniegtās iespējas apzināt un izcelt Vidzemes plānošanas reģiona teritorijā esošo ūdenstilpju un ūdensceļu bagātību. Z. Mičule stāsta: “Vidzemes plānošanas reģiona novadi ir patiešām bagāti ar ūdeņiem – mums ir ne vien Latvijas garākā upe Gauja un citas labi zināmas laivojamās upes, piemēram, Brasla, Salaca, Aiviekste un Amata, bet arī krāšņi ezeri: lielākais ezers Latvijā Lubāns, Burtnieks, Alauksts, Inesis, Ungurs un Alūksnes ezers. Taču mums ir arī ļoti daudz mazāku upju un ezeru, kurus noteikti gribam ienest ūdenstūrisma maršrutu kartē, piedāvājot jaunus tūrisma galamērķus un bagātinot ceļotāju pieredzi. Ļoti ceram, ka šī apsekošana ļaus mums identificēt jaunas, plašāk nezināmas, skaistas un plašākai sabiedrībai pieejamas atpūtas vietas pie ūdeņiem.” Tāpat tuvāko mēnešu laikā Vidzemes plānošanas reģions organizēs vienu no projekta nozīmīgākajiem pasākumiem – pārrobežu hakatonu, kura fokusā būs inovatīvi risinājumi aktīvā ūdenstūrisma produktiem un pakalpojumiem. Hakatons notiks 2025. gada sākumā, un tajā būs aicināti piedalīties tūrisma pakalpojumu sniedzēji, nevalstisko organizāciju pārstāvji, dabas aizsardzības institūciju pārstāvji, pašvaldību pārstāvji, tūrisma operatori u. c. interesenti. Projekts Riverways II ilgs 3 gadus un noslēgsies 2027. gada 31. augustā. Projekts tiek īstenots ar Interreg Igaunijas - Latvijas sadarbības programmas 2021. - 2027. gadam atbalstu. Papildu informācijai: Zelma Mičule, projekta “Ūdenstūrisma pieejamības veicināšana” (Riverways II) vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, zelma.micule PIE vidzeme PUNKTS lv" target="_blank">zelma.micule PIE vidzeme PUNKTS lv, +371 28327962. Informāciju sagatavoja: Liene Pelēkzirne, Vidzemes plānošanas reģions Foto: Kurzemes plānošanas reģions
Pievienojies Stora Enso hakatonam un kļūsti par izaicinājuma risinājuma daļu, kas saskaņo ražošanu ar vides atbildību! Stora Enso hakatona mērķis Tā kā saldūdens ir būtiska Stora Enso ražošanas procesu sastāvdaļa un svarīgs mežu augšanas elements, gan ūdens pieejamība, gan ilgtspējīga ūdens apsaimniekošana ir uzņēmumam īpaši nozīmīgas. [...] Ūdens apsaimniekošana kļūst arvien svarīgāka stratēģiskā jomā, piedāvājot iespējas samazināt izmaksas, efektīvāk izmantojot ūdeni un enerģiju [...] tādēļ Stora Enso mērķis ir uzlabot ūdens izmantošanas efektivitāti un samazināt ražošanas procesa notekūdeņu izplūdes intensitāti, izmantojot mērķtiecīgas investīcijas un nepārtrauktus uzlabojumus ikdienas darbībās. #StoraEnso #BioBoosters #MadewithInterreg #boostyourbusiness Kādus risinājumus vēlas iegūt Stora Enso?
Kas ir Stora Enso? Somijas un Zviedrijas uzņēmums Stora Enso ir vadošais atjaunojamu produktu piegādātājs iepakojuma, biomateriālu un koka būvniecības jomā. Tā darbība aptver Eiropu, Āziju un ASV, atspoguļojot dažādo portfeli un globālo ietekmi. Uzņēmuma darbība ietver ražošanas iekārtas, tirdzniecības birojus un pētniecības centrus. Stora Enso ir stratēģiski izvietojis savu darbību reģionos, kur ir pieejami atjaunojami resursi un ir iespēja attīstīt inovatīvus risinājumus ilgtspējīgai nākotnei. Vairāk par uzņēmumu: Par Stora Enso Lasiet vairāk par noteikumiem šeit: BioBoosters hakatona noteikumi
Kāpēc piedalīties Stora Enso hakatonā? Hakatons ir atvērts visām ieinteresētajām komandām: MVU (mazie un vidējie uzņēmumi), jaunuzņēmumi, pētniecības institūti, ilgtspējīgu produktu izstrādātāji, izglītības iestādes, mežsaimniecības eksperti, ilgtspējas un resursu izmantošanas speciālisti, kā arī citi dalībnieki, kuri interesējas par koksnes rūpniecības risinājumiem. Hakatona uzvarētāju komandai potenciāli būs iespēja pilotēt savu risinājumu Stora Enso Launkalnes kokzāģētavā. Turklāt jums būs iespēja:
Hakatona pasākumu norises datumi
Reģistrējies hakatonam šeit: https://link.webropolsurveys.com/S/B8095F63EA1AEC05 Vairāk informācijas: Inguna Kucina, inguna.kucina PIE vidzeme PUNKTS lv" target="_blank">inguna.kucina PIE vidzeme PUNKTS lv, +371 26598678, Krišjānis Pundurs, krisjanis.pundurs PIE vidzeme PUNKTS lv" target="_blank">krisjanis.pundurs PIE vidzeme PUNKTS lv , +371 26567624 Organizatori: Vidzemes plānošanas reģions sadarbība ar BioBoosters by Jamk Projekts “BioBoosters” uzsākts 2023. gada janvārī, to īsteno partneri no Somijas, Zviedrijas, Vācijas, Polijas, Igaunijas, Latvijas un Lietuvas. Projekts ilgs trīs gadus un tā kopējais budžets ir 2,8 miljoni eiro. Projektu līdzfinansē Interreg Baltijas jūras reģiona programma.
Pievienojies vebināram, lai uzzinātu vairāk par izaicinājumu un kļūtu par daļu no risinājuma, kas harmonizē ražošanu ar vides atbildību! Vebināra laikā Stora Enso iepazīstinās ar uzņēmumu un izaicinājumu "Meklējot inovatīvus, videi draudzīgus risinājumus, lai izvairītos no baļķu kvalitātes pasliktināšanās Launkalnes kokzāģētavā vasaras sezonā”. Izaicinājuma mērķis ir cīnīties pret diviem galvenajiem baļķu kvalitātes apdraudējumiem: zilo plankumu parādīšanos zāģētos baļķos un koksni bojājošajiem kukaiņiem, vienlaikus neradot papildu ūdens patēriņu". Stora Enso ir apņēmies pārveidot mežsaimniecības sektoru ilgtspējīgākai nākotnei." Hakatona rezultātā uzņēmums cer iegūt realizējamu un efektīvu produktu vai risinājumu baļķu kvalitātes saglabāšanai vasaras sezonā, kas atbilst Stora Enso ilgtspējības mērķiem un mērķim samazināt ūdens patēriņu. Hakatona uzvarētāju komandai potenciāli būs iespēja pilotēt savu risinājumu Stora Enso Launkalnes kokzāģētavā. Vebināra norises datums: 17 oktobris, no plkst. 14:15 līdz 15:45 Norises vieta: Tiešsaiste, Zoom platforma Vebināra reģistrācijas saite: https://forms.office.com/e/cxVCxywMFQ Hakatona norises laiks: 2024. gada 5. un 6. decembris *Pasākuma norise angļu valodā
Hakatona uzsaukuma vebināraprogramma: 14:15-14:20 Atklāšana un ievads, moderatore Inguna Kucina, Vidzemes plānošanas reģions 14:20-14:40 Stora Enso hakatona izaicinājums – Uldis Deisons, uzņēmuma Stora Enso Latvija Launkalnes kokzāģētavas direktors un Ivars Skudra, uzņēmuma Stora Enso Latvija Launkalnes kokzāģētavas Vides un energo resursu vadītājs 14:40 – 15:00 Prezentācija par koksnes izturību un aizsardzību, materiālu izstrādi un inovācijām, eksperts (Zviedrija) – tiks precizēts 15:00-15:20 Prezentācija par koksnes zilēšanu un kukaiņiem, Mats Jonsell, meža entomologs, Zviedrijas Lauksaimniecības zinātņu universitāte – tiks precizēts 15:20-15:35 BioBoosters hakatonu koncepts un 1.pilotraunda rezultāti – Anna Alto, JAMK Lietišķo zinātņu universitāte, Inguna Kucina, Vidzemes plānošanas reģions 15:35-15:45 Jautājumu un atbilžu sesija, noslēguma vārdi Vairāk informācijas par Stora Enso hakatonu šeit. Vairāk informācijas par dalību hakatonā: Inguna Kucina, inguna.kucina PIE vidzeme PUNKTS lv" target="_blank">inguna.kucina PIE vidzeme PUNKTS lv, tālrunis saziņai: +371 26598678 vai Krišjānis Pundurs, krisjanis.pundurs PIE vidzeme PUNKTS lv" target="_blank">krisjanis.pundurs PIE vidzeme PUNKTS lv, tālrunis saziņai: +371 26567624 Projekts “BioBoosters” uzsākts 2023. gada janvārī, to īsteno partneri no Somijas, Zviedrijas, Vācijas, Polijas, Igaunijas, Latvijas un Lietuvas. Projekts ilgs trīs gadus un tā kopējais budžets ir 2,8 miljoni eiro. Projektu līdzfinansē Interreg Baltijas jūras reģiona programma. Pamatinformācija par projektu: http://www.vidzeme.lv/lv/projekti/pareja_uz_aprites_ekonomiku_baltijas_juras_regiona_bsr_bioboosters Informāciju sagatavoja: Marta Riekstiņa, marta.riekstina@vidzeme.lv, +371 25865495
Septembra izskaņā, no 25. līdz 27. septembrim, ES pētniecības un inovācijas programmas “Apvārsnis 2020” projekta “CITIES2030” partneri pilotteritorijā Vidzemē - Vidzemes plānošanas reģions (VPR) un Latvijas Lauku forums (LLF) devās uz Horvātiju, lai piedalītos pasākumos, kas veltīti pārmaiņām pilsētu un reģionu pārtikas sistēmās. Pasākumu programmā bija gan starptautiska konference "Pilsētas pārtikas sistēmas transformācija", gan pārtikas festivāls un vietējās pārtikas aprites modeļu izzināšanai veltītas aktivitātes. 25. septembrī Veļika Goricā notika projekta “CITIES2030” partnera - Veļika Goricas pilsētas attīstības aģentūras “VE-GO-RA” organizēta starptautiska konference. Tajā galvenā uzmanība tika pievērsta pārejai uz ilgtspējīgu pārtikas sistēmu un pasākumiem pārtikas izšķērdēšanas mazināšanai. Ko kopīgi varam darīt ilgtspējīgas pārtikas sistēmas attīstīšanā - tas bija konferences ziņojumus caurvijošais motīvs. Runātāji pievērsās tādām iniciatīvām kā Milānas Pilsētu pārtikas politikas pakts, piemēriem bioloģisko atkritumu pārvaldībai Veļika Goricas pilsētā, iepazīstināja ar urbāno jeb pilsētvides dārzu konceptu un dalījās redzējumā par gastronomiskā tūrisma attīstību Zagrebas apgabalā. Savukārt konferences lektori, kuri pārstāvēja “CITIES2030” projektu, dalījās savā pieredzē par blokķēžu un digitālo tehnoloģiju izmantošanu mazo un vidējo lauku saimniecību attīstībā, veselīga uztura veicināšanu bērnu vidū, kā arī pastāstīja par projektā veikto aptauju, kas notika visās partneru valstīs, un galvenajām atziņām, kas skar īsās pārtikas piegādes ķēdes un vietējās pārtikas sistēmas Eiropas valstīs. Konference, kurā piedalījās dažādu Eiropas valstu eksperti, kalpoja par platformu, lai apmainītos ar pieredzi un zināšanām.
Konferences "Pilsētas pārtikas sistēmas transformācija" norise Veļika Goricas pilsētā
Projekta CITIES2030 partneri konferences laikā Savukārt 26. septembrī projekta “CITIES2030” partneri devās uz Novo Čičes ciemu netālu no Veļika Goricas pilsētas. Tur notika pārtikas festivāls ar kulinārijas darbnīcām un īsa formāta lekcijām par tradicionāliem un interesantiem ēšanas paradumiem dažādās valstīs. Darbnīcās un lekcijās piedalījās projekta “CITIES2030” partneri un kulinārijas skolas audzēkņi. Darbnīcu norises laikā bija iespēja uzzināt par Horvātu virtuvei raksturīgiem ēdieniem – “štrukli”, “kotlovinu”, tradicionālo maizi un uz koka iesma grilētu zivi. Turpretī lekciju sērijas ietvaros projekta “CITIES2030” vadītāja VPR Lienīte Priedāja-Klepere iepazīstināja klātesošos ar Vidzemi, kā arī pastāstīja par nacionālo virtuvi Latvijā un produktiem, kuri visbiežāk sastopami Vidzemes iedzīvotāju ēdienkartē. Vidzemē ir atrodami labās prakses piemēri pārtikas inovāciju un apritīguma jomā, tāpēc L. Priedāja-Klepere stāstīja par diviem Vidzemes uzņēmumiem, kuri savā darbībā īsteno aprites ekonomikas principus. Viens no piemēriem bija Valmiermuižas alus darītava, kas alus brūvēšanas procesā radušos blakusproduktu - iesala drabiņas - pārvērtusi oriģinālā uzkodā pie alus. Otrs piemērs - ģimenes uzņēmums “Labas saknes”, kur ražošanas atlikumi pārtop veselīgos kārumos. Kā partneri, tā jaunieši izrādīja lielu interesi par stāstījumu, labprāt garšoja Valmiermuižas drabiņu cepumus un “Labas saknes” našķus un atzina tos par garšīgām uzkodām. Tika uzdoti arī jautājumi par šo produktu tapšanas procesu. Starptautiskie projekta partneri novērtēja, ka šie ir veiksmīgi piemēri aprites ekonomikai, kas Eiropā kļūst arvien aktuālāka.
VPR pārstāves pārtikas festivālā Novo Čičes ciemā
Kulinārijas darbīcas dalībnieki Novo Čičes ciemā Turpretī lekciju sērijas ietvaros projekta “CITIES2030” vadītāja VPR Lienīte Priedāja-Klepere iepazīstināja klātesošos ar Vidzemi, kā arī pastāstīja par nacionālo virtuvi Latvijā un produktiem, kuri visbiežāk sastopami Vidzemes iedzīvotāju ēdienkartē. Vidzemē ir atrodami labās prakses piemēri pārtikas inovāciju un apritīguma jomā, tāpēc L. Priedāja-Klepere stāstīja par diviem Vidzemes uzņēmumiem, kuri savā darbībā īsteno aprites ekonomikas principus. Viens no piemēriem bija Valmiermuižas alus darītava, kas alus brūvēšanas procesā radušos blakusproduktu - iesala drabiņas - pārvērtusi oriģinālā uzkodā pie alus. Otrs piemērs - ģimenes uzņēmums “Labas saknes”, kur ražošanas atlikumi pārtop veselīgos kārumos. Kā partneri, tā jaunieši izrādīja lielu interesi par stāstījumu, labprāt garšoja Valmiermuižas drabiņu cepumus un “Labas saknes” našķus un atzina tos par garšīgām uzkodām. Tika uzdoti arī jautājumi par šo produktu tapšanas procesu. Starptautiskie projekta partneri novērtēja, ka šie ir veiksmīgi piemēri aprites ekonomikai, kas Eiropā kļūst arvien aktuālāka. “CITIES2030” vadītāja VPR L. Priedāja-Klepere iepazīstina ar Vidzemi, tradicionālo virtuvi, Valmiermuižas alus darītavas un uzņēmuma "Labas saknes" aprites ekonomikas piemēriem 27. septembrī projekta “CITIES2030” partneri iepazinās ar Zagrebas tirgus “Dolac” labo piemēru. Tur īsteno veiksmīgu un inovatīvu konceptu par tirgus teritorijas radošu izmantošanu. Ikdienā tirgus paviljonā un laukumā var iegādāties vietējos labumus no Horvātijas zemnieku saimniecībām - piena produktus, gaļu, dārzeņus, augļus, ogas un daudz citu preču, taču vasaras sezonā piektdienu vakaros tirgus laukums kļūst par ielu ēdiena (street-food) festivāla norises vietu. Tur neformālā un neierastā vidē ir sastopami vietējie restorāni un kafejnīcas ar kvalitatīvu ēdienu piedāvājumu. Ielu ēdiena festivāls raisa lielu vietējo iedzīvotāju un tūristu interesi. Redzētais kalpo par iedvesmu tam, kā atdzīvināt pilsētā ierastas vietas un piešķirt tām “otro elpu”.
Zagrebas tirgus “Dolac” ______
Papildu jautājumiem: Lienīte Priedāja-Klepere, projekta CITIES2030 vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, +371 26133028, lienite.priedaja PIE vidzeme PUNKTS lv Informāciju sagatavojusi: Zane Kaķe, sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, zane.kake PIE vidzeme PUNKTS lv .
Īpaša uzmanība projektā tiek pievērsta lauku teritorijām, kurās aktuāla ir gados jauno cilvēku noturēšana, kavējot to aizplūšanu uz lielākām pilsētām. Šī ir problēma, ar kuru cīnās visā Eiropā, tāpēc jo īpaši aktuāli ir kopā meklēt risinājumus, kā ar izaicinājumu cīnīties un kavēt lauku teritoriju iztukšošanos. #2 ZIŅU LAPA (angļu valodā) ŠEIT. #2 ZIŅU LAPA (latviešu valodā) ŠEIT. Jautājumiem: Lienīte Priedāja-Klepere, projekta vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, lienite.priedaja PIE vidzeme PUNKTS lv
Dzīve Lielbritānijā: izglītība un pieredze Pirms trim gadiem Valters devās uz Lielbritāniju, lai iegūtu izglītību starptautiskajās attiecībās un attīstībā. Viņam vienmēr bijusi interese par pasaules procesiem, tāpēc šīs studijas šķita piemērots veids, kā iegūt plašāku redzesloku un padziļināt zināšanas. Lai gan izglītība bija primārais iemesls viņa aizbraukšanai, Valters jau no paša sākuma zināja, ka viņu vienmēr vilks atpakaļ uz Latviju. „Es nezināju, vai es palikšu tur uz visiem laikiem. Mana doma bija - “gan jau dzīve rādīs”, bet jau pirmajos mēnešos sapratu, ka ļoti ilgojos pēc mājām,” stāsta Valters. Studiju gados Valters daudz ceļoja, piedaloties starptautiskos projektos, kas deva iespēju iepazīt dažādas kultūras un paplašināt savu pieredzi. Viņš apmeklēja Indiju, Vjetnamu, Portugāli un citas valstis, un tas ļāva viņam redzēt pasauli no dažādām perspektīvām. Tomēr, neskatoties uz šīm aizraujošajām pieredzēm, Valters arvien vairāk sāka ilgoties pēc mājām. „Bija brīži, kad, esot tur, domāju par to, cik ļoti man pietrūkst Latvijas kultūra, ģimene un vide. It īpaši ģimene, jo mums ir tuvas attiecības, un man bija svarīgi būt kopā ar saviem radiem,” viņš dalās. Papildus studijām Valters aktīvi piedalījās latviešu diasporas dzīvē Londonā. Viņš bija Londonas latviešu kora dalībnieks un regulāri piedalījās latviešu kopienas pasākumos. „Dziedot latviešu korī Londonā, es ne tikai uzturēju saikni ar dzimteni, bet arī sapratu, cik ļoti man svarīga ir latviešu kultūra un tās vērtības,” viņš atceras. Šī pieredze vēl vairāk nostiprināja viņa vēlmi atgriezties Latvijā. Lielbritānijā dzīve bieži šķita emocionāli vientuļa, īpaši tādā lielā pilsētā kā Londona. Valters atzīst, ka pilsētas straujais dzīves ritms, lai gan sākotnēji pievilcīgs, ar laiku kļuva smagnējs. „Londona ir liela pilsēta ar milzīgu cilvēku plūsmu, bet es bieži jutos ļoti vientuļš,” viņš atceras. Daudzi cilvēki dodas uz ārzemēm finansiālu apsvērumu dēļ, bet Valtera stāsts bija citāds – viņš meklēja zināšanas un iespējas. Tomēr viņš atzīst - lai gan iespējas nopelnīt ārzemēs bija vieglāk pieejamas, tomēr emocionālā saikne ar dzimteni un ģimeni viņu aizvien vairāk vilka atpakaļ uz Latviju. Atgriešanās Latvijā un uzņēmējdarbības uzsākšana Kad Valters beidzot nolēma atgriezties, viņš jau bija skaidri izplānojis, ka Latvijā vēlētos veidot uzņēmējdarbību, kas ļautu viņam izmantot gūto pieredzi. Viņš atgriezās ar ideju par piedzīvojumu spēļu organizēšanu uzņēmumiem – spēles, kas tiek veidotas digitāli un palīdz komandas saliedēšanas un mārketinga nolūkiem. „Latvijā ir vairāk vietas radošumam, šeit ir lielākas iespējas izmēģināt ko jaunu,” saka Valters, piebilstot, ka viņš apzināti izvēlējās riskēt un izmēģināt uzņēmējdarbību tieši dzimtenē. Viņa ideja ir veidot orientēšanās spēles, kas notiek reālajā vidē, izmantojot mobilās aplikācijas. Šīs spēles ir paredzētas, lai veicinātu uzņēmumu darbinieku saliedēšanos un piedāvātu jaunu veidu, kā uzņēmumi varētu uzrunāt savus klientus. Valters ir pārliecināts, ka šis inovatīvais risinājums spēs piesaistīt gan vietējo, gan starptautisko interesi. Atgriešanās mājās un uzņēmējdarbības sākšana nebija viegla. „Finansiāli tas bija izaicinājums, jo, kamēr es dzīvoju Lielbritānijā, man bija nodrošināts darbs, bet atgriežoties Latvijā, man bija jārisina daudz praktisku jautājumu, sākot ar finansiālajiem resursiem un beidzot ar atbalsta saņemšanu,” atzīst Valters. Tomēr viņš uzsver, ka atgriešanās Latvijā deva viņam iespēju veidot dzīvi no jauna, ar tuvākajiem cilvēkiem sev līdzās. Remigrācijas programmas un atbalsts Lai iegūtu starta kapitālu, Valters piedalījās uzņēmējdarbības ideju konkursā „Atgriezies Smiltenes novadā!”, kur viņa projekts „Piedzīvojumu spēles Lielbritānijā un Smiltenē” saņēma pašvaldības un Vidzemes plānošanas reģiona finansiālu atbalstu. Šī pieredze viņam parādīja, ka Latvijā ir daudz iespēju, ja esi gatavs izmantot piedāvāto atbalstu un aktīvi darboties. „Latvijā ir ļoti daudz iespēju remigrantiem, un tās vajag izmantot. Man bija iespēja iesaistīties projektā, kas ļāva man attīstīt savu biznesa ideju,” viņš stāsta. Valters atzīst, ka atbalsts no pašvaldības un remigrācijas programmas bija nozīmīgs, jo bez tā uzņēmējdarbības sākums būtu bijis daudz sarežģītāks. Viņš uzskata, ka šāda veida programmas ir lielisks veids, kā atbalstīt tos, kuri vēlas atgriezties Latvijā un veidot savu nākotni šeit. „Man bija iespēja riskēt, jo man bija ģimenes atbalsts, un tas ļāva man vairāk fokusēties uz idejas realizāciju,” viņš piebilst. Nākotnes plāni un patriotisms Valters ir cilvēks, kuram patīk izaicinājumi, un viņš redz daudz iespēju, kā attīstīt savu uzņēmumu nākotnē. Viņa mērķis ir paplašināt savu biznesu un veidot orientēšanās spēles ne tikai Latvijā, bet arī Lielbritānijā, kur viņam jau ir kontakti un pieredze. „Es vēlos izaugt un attīstīt šo ideju. Es redzu, ka tā ir liela iespēja, un esmu gatavs strādāt, lai sasniegtu savus mērķus,” viņš skaidro. Viena no svarīgākajām vērtībām Valtera dzīvē ir patriotisms, kas viņā īpaši izauga, esot ārzemēs. „Es sapratu - ja kāds ienāk manā mājā, es to sargāšu. Tas ir mans pienākums, un tāpēc arī iestājos Zemessardzē. Šīs ir manas mājas, un man rūp, kas ar tām notiek,” stāsta Valters. Viņš uzskata, ka Latvija ir vieta, kur var veidot nākotni, ja esi gatavs ieguldīt darbu. Viņa moto ir skaidrs: „Zāle ir zaļāka tur, kur tu to aplaisti.” Šis teiciens raksturo viņa attieksmi pret dzīvi – lai kur arī tu atrastos, galvenais ir centība un darbs, un tad arī viss izdosies. Pēc atgriešanās Valters turpina dziedāt arī Latvijā – viņš pievienojās korim “Balsis”, jo dziedāšana viņam kļuvusi par neatņemamu dzīves daļu. „Dziedāšana man vienmēr ir bijusi veids, kā izpaust savu mīlestību pret Latviju, un es lepojos, ka varu to turpināt arī šeit,” viņš piebilst. Valters Dāvids Ostrovskis ir spilgts piemērs tam, ka atgriešanās mājās var būt sākums jauniem sasniegumiem un iespējām. Viņa stāsts apliecina, ka, neskatoties uz sarežģījumiem un izaicinājumiem, ko rada dzīve ārzemēs, atgriešanās dzimtenē un ieguldījums tās attīstībā var kļūt par pamatu veiksmīgai nākotnei. Valters uzsver, ka Latvijā ir iespējams realizēt savas idejas un sasniegt mērķus, ja esi gatavs darboties un nebaidies riskēt. ____________________________________________________________________________________________ Informāciju sagatavojis: Dzintars Močs, sabiedrisko attiecību speciālists Vidzemes plānošanas reģionā E-pasts: dzintars.mocs PIE vidzeme PUNKTS lv Tālrunis: +371 28246484
Delegācijas sastāvā bija Odesas apgabala administrācijas vadītāja vietnieks Antons Šalihailo (Anton Shalyhailo), Izglītības un zinātnes departamenta direktors Oleksandrs Lončaks (Oleksandr Lonchak) un Mājokļu nodrošināšanas un energoefektivitātes departamenta vecākais speciālists Romāns Vinnikovs (Roman Vinnikov). Delegācija iepazinās ar aktivitātēm, kas līdz šim organizētas iepriekš minētajās pašvaldībās, lai atbalstītu Ukrainas tautu cīņā par brīvību. Ukrainas pārstāvji pauda apbrīnu par latviešu tautas spēku un mīlestību, par kuru viņi uzzina arvien vairāk. Diskutējot ar pašvaldībām par iespējamo tālāko atbalstu, diskusijās izskanēja priekšlikums pašvaldībām kopīgi organizēt nometnes ukraiņu bērniem – bāreņiem, kuri kara dēļ zaudējuši abus vecākus. Šādi pasākumi stiprinātu viņu mentālo veselību un piedāvātu iespēju radoši darboties mierpilnā vidē. Vizītes laikā delegācija apmeklēja novadu vispārējās un augstākās izglītības iestādes, iepazinās ar jaunākajiem infrastruktūras objektiem, kā arī viesojās pašvaldību kapitālsabiedrībās, tostarp SIA ZAAO, kas ir publiski privāta 11 pašvaldību kapitālsabiedrība. Guna Kalniņa-Priede, Vidzemes plānošanas reģiona administrācijas vadītāja, komentēja: “Neskatoties uz to, ka Odesas apgabals šobrīd atrodas vien dažus simtus kilometru no aktīvās karadarbības zonām, apgabala administrācija turpina pildīt vietējās pārvaldes funkcijas, pielāgojoties kara apstākļiem un nodrošinot iedzīvotājiem nepieciešamos pakalpojumus. Apgabalā joprojām darbojas 712 skolas, 816 bērnudārzi un 16 augstskolas, no kurām liela daļa pārceltas no reģioniem, kur norit aktīva karadarbība. Šī bija nedēļa, kad delegācijas pārstāvji varēja raudzīties mierpilnās debesīs un kaut nedaudz atpūsties no saspringtās ikdienas, kas valda mājās. Mēs ticam, ka drīz iestāsies miers, un ceram uz turpmāku sadarbību nākotnē, bet šobrīd esam gatavi turpināt atbalstīt ukraiņu tautu tik ilgi, cik nepieciešams.” G. Kalniņa-Priede norādīja, ka delegāciju īpaši interesēja sadarbības iespējas ar augstskolām, kā arī novērota vēlme stiprināt partnerattiecības pašvaldību līmenī. Jāpiebilst, ka Odesas apgabalā ir 19 pilsētas, 25 pilsētciemati, 47 lauku teritorijas – kopā 91 teritorijas vienība, kas aptver 7 rajonus. 2021. gadā Odesas apgabalā bija teju 2,4 miljoni iedzīvotāju. Jautājumiem: Guna Kalniņa-Priede, VPR administrācijas vadītāja, guna.kp PIE vidzeme PUNKTS lv, t. +371 29477997 Informāciju sagatavojusi: Anita Āboliņa, galvenā komunikācijas speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā
Vebināru vadīs Svetlana Riškova, viena no Latvijā atzītākajām šefpavārēm. Viņa piedalīsies arī Worldchefs Congress & Expo 2024, kas norisināsies no 20. līdz 25. oktobrim Singapūrā, kur tiksies pavāri no vairāk nekā 100 valstīm, lai apspriestu nozares nākotnes tendences un inovācijas. Vebinārā Svetlana dalīsies ar aktuālākajām atziņām no kongresa, īpaši pievēršoties jaunākajiem ilgtspējīgiem risinājumiem. Vebināra galvenās tēmas: - Mūsdienīgas un energoefektīvas profesionālās virtuves iekārtas - Darba vides ergonomika - Darba plānošana un optimizācija - Darba spēka efektivitāte un personāla motivācija - Kvalitāte un produktu diversifikācija - Jaunie ilgtspējīgie risinājumi no Worldchefs pasaules kongresa Singapūrā Reģistrācija: Lai piedalītos vebinārā, lūdzu, reģistrējieties šeit: https://forms.gle/pDvkS1mtZCNom96q9 Par Ce4Re projektu: Interreg Central Baltic projekta Ce4Re mērķis ir veicināt aprites ekonomikas principu ieviešanu restorānu nozarē, risinot tādas problēmas kā resursu pārmērīgs patēriņš, atkritumu rašanās un CO2 izmešu pieaugums. Projekts apvieno Somijas, Zviedrijas un Latvijas ekspertus un restorānu pārstāvjus, lai izstrādātu risinājumus, kas padarītu nozari ilgtspējīgāku un konkurētspējīgāku, palīdzot uzņēmumiem kļūt konkurētspējīgākiem. Papildu informācija par projektu: https://ej.uz/ce4re; https://centralbaltic.eu/project/ce4re
____________________________________________________________________________ Jautājumiem: Lienīte Priedāja-Klepere, projektu vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, lienite.priedaja PIE vidzeme PUNKTS lv, t. 26133028 Informāciju sagatavojis: Dzintars Močs, sabiedrisko attiecību speciālists Vidzemes plānošanas reģionā, dzintars.mocs PIE vidzeme PUNKTS lv, t. 28246484
Jau šobrīd ir zināms, ka vēsturisko kūdras ieguves vietu īpašniekiem būs iespēja iesniegt projekta pieteikumus Taisnīgas pārkārtošanas fonda finanšu atbalsta saņemšanai, lai īstenotu rekultivācijas plānos paredzētās aktivitātes, tāpēc sagaidāma liela interese par rekultivācijas plānu izstrādes iespējām. Pirmās aktivitātes projektā ir vērstas uz tām vēsturiskajām kūdras ieguves vietām, kuru īpašnieki ir pašvaldības. Jau 23. oktobrī uz pirmo plānošanas sanāksmi pulcēsies ap 30 pašvaldību pārstāvji no visas Latvijas, lai iepazītos ar projekta aktivitātēm, plānoto pašvaldību iesaisti un potenciālajiem ieguvumiem, ko šis projekts varētu sniegt pašvaldībām kā vēsturisko kūdras ieguves vietu īpašniekiem. Jāpiebilst, ka vēsturisko kūdras ieguves vietu revitalizācijas projektu vadīs Vidzemes plānošanas reģions, un aktivitātes notiks četru Latvijas plānošanas reģionu – Kurzemes, Latgales, Vidzemes un Zemgales – teritorijās, kas ir atbilstošas Taisnīgas pārkārtošanās teritoriālajam plāna tvērumam, kas nosaka Taisnīgas pārkārtošanās fonda finansējuma pieejamību Kurzemes, Latgales, Vidzemes un Zemgales statistiskajiem reģioniem saskaņā ar 2022.gada 25. novembrī spēkā esošo statistiski teritoriālo vienību nomenklatūras NUTS 3. līmenī. Tas nozīmē, ka projektā netiek ietvertas teritorijas, kas atrodas Rīgas un Jūrmalas valstspilsētās, Ādažu, Limbažu, Ogres, Ropažu, Ķekavas, Mārupes, Olaines, Salaspils, Saulkrastu, Siguldas un Tukuma novados. Foto: Anita Austvika, momenti.lv
Par projektu Projekta “Atbalsts vēsturisko kūdras ieguves vietu revitalizācijai" aktivitātes tiek īstenotas Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 6.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Pārejas uz klimatneitralitāti radīto ekonomisko, sociālo un vides seku mazināšana visvairāk skartajos reģionos" 6.1.1.1. pasākuma "Atteikšanās no kūdras izmantošanas enerģētikā" ietvaros. Projekta finansējuma saņēmējs un īstenotājs ir Vidzemes plānošanas reģions, sadarbībā ar Kurzemes, Latgales un Zemgales plānošanas reģionu. Projektā izvirzīti un tiks sasniegti trīs mērķi: 1) veicināt vēsturisko kūdras ieguves vietu sanāciju, iegūstot un analizējot datus par vēsturiskām kūdras ieguves vietām Taisnīgas pārkārtošanās fonda mērķteritorijās, to stāvokli un iespējamajiem rekultivācijas veidiem; 2) iegūt un apkopot informāciju par kūdras izmantošanu enerģētikā pašvaldību organizētajos siltumapgādes pakalpojumos un iespējamos risinājumus cita atjaunojamā enerģijas resursa izmantošanai; 3) nodrošināt potenciālos projektu iesniegumu iesniedzējus, pašvaldības un privātpersonas, ar kvalitatīvu informāciju projektu dokumentācijas sagatavošanai Taisnīgas pārkārtošanās fonda investīciju piesaistei.
Jautājumiem un papildu informācijai par projektu: Maija Rieksta, projekta vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā (maija.rieksta PIE vidzeme PUNKTS lv, t. 26099521) Informāciju sagatavojusi: Anita Āboliņa, galvenā komunikācijas speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā
Konkursa mērķis ir veicināt bioloģisko produktu patēriņu, paaugstināt zināšanas un izpratni par to, kas ir bioloģiskā pārtika, kā arī par to, kas no tās tiek audzēts un ražots Gaujas Nacionālā parka teritorijā esošajā bioreģionā, kā to iekļaut skolu ēdienkartēs. Lai piedalītos konkursā, komandām ir jāiesniedz recepte skolas pusdienām, kas veidota, izmantojot bioloģisko un vietējo pārtiku, norādot saimniecības, kuru produkcija izmantota, kā arī tai jāatbilst veselīga uztura principiem. Konkursantiem ir jāsniedz skaidrs receptes apraksts, tās pagatavošanas process un atspoguļojums fotogrāfijās vai video. Pieteikumus konkursam jāiesniedz līdz 2024. gada 8. novembrim plkst. 12.00, sūtot elektroniski uz e-pasta adresi vidzeme PIE vidzeme PUNKTS lv ar norādi “Pieteikums skolu konkursam”. Uzvarētāju izloze un paziņošana notiks laika posmā no 2024. gada 11. novembra līdz 15.novembrim. Kopā tiks izlozētas 3 balvas trīs klašu grupās – 1.-4. klase, 5.-9. klase un 10.-12. klase. Konkursa “Ko celsim galdā skolas pusdienās?” nolikums un pieteikuma viedlapa -> ŠEIT.
Konkurss “Ko celsim galdā skolas pusdienās?” ir secīgs turpinājums bioloģiskās pārtikas patēriņa veicināšanai veltītajām koprades darbnīcām, kas noslēdzās šā gada maijā. Iniciatīva notiek, izmantojot Interreg Baltijas jūras reģiona programmas 2021-2027 projekta "Ceļā uz ilgtspējīgu un noturīgu sabiedrību, stiprinot pilsonisko līdzdalību un inovāciju" (We Make Transition) finanšu atbalstu. Kā koprades darbnīcas, tā konkurss sniedz būtisku atbalstu bioreģiona Vidzemē koncepta attīstībai.
Papildu jautājumiem: Zane Pīpkalēja, Cēsu novada pašvaldības Vides attīstības projektu vadītāja, tālr. +371 29152186, e-pasts: zane.pipkaleja PIE cesunovads PUNKTS lv Informāciju sagatavojusi: Zane Kaķe, sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, zane.kake PIE vidzeme PUNKTS lv
RenoWave projekts ir nozīmīga iniciatīva, kuras mērķis ir izveidot vienas pieturas aģentūras vairākās Baltijas jūras reģiona valstīs, nodrošinot konsultācijas daudzdzīvokļu māju iedzīvotājiem, ēku apsaimniekotājiem par ēkas atjaunošanas soļiem. Galvenais RenoWave rezultāts būs paplašinātais modulis, kas ietvers:
RenoWave projektā VPR izstrādā Mārketinga un komunikācijas moduli. Tas ietvers ieteikumus komunikācijas stratēģijas izveidei, izvērtēšanas veidus, kā arī sagatavos atbalsta materiālu daudzdzīvokļu māju pārvaldniekiem, apsaimniekotājiem un iedzīvotājiem. Viena no RenoWave projekta galvenajām prioritātēm ir ilgtermiņa attiecību veidošana ar mērķa grupām, tostarp arī pašvaldībām.
Savukārt Lapēnrantas pilsēta RenoWave projektā ir veiksmīgs piemērs, kā izveidot dialogu starp iedzīvotājiem, ēku apsaimniekotājiem, pašvaldībām un ekspertiem ēku energoefektivitātes risinājumos. Pilsēta jau vairākus gadus organizē forumus, veidojot ciešu sadarbību ar iedzīvotājiem. Šie forumi veido platformu ideju apmaiņai, zināšanu izplatīšanai un vietējo iedzīvotāju iesaistīšanai pilsētas iniciatīvās. Lapēnrantas pilsēta ir izvirzījusi mērķi kļūt par oglekļa neitrālu pilsētu līdz 2030. gadam, un ir veiksmīgs piemērs klimata pasākumu un zaļo inovāciju ieviešanā. Pilsēta aktīvi veicina ēku atjaunošanu un ir uzsākusi vairākas iniciatīvas enerģijas patēriņa samazināšanai dzīvojamās ēkās. “Daudzdzīvokļu ēku atjaunošana ir ļoti svarīga. RenoWave palīdz īstenot mūsu mērķus un arī izaicina, aktivizē un izglīto iedzīvotājus, īpaši dzīvokļu īpašniekus,” RenoWave sanāksmē ievadvārdus sacīja Johanna Vairynena, Lapēnrantas pašvaldības pārstāve.
Lai palīdzētu iedzīvotājiem virzīties ceļā uz savas daudzdzīvokļu mājas atjaunošanu, kopš šī gada aprīļa ar RenoWave atbalstu VPR teritorijā darbojas Vidzemes EnergoGids. Tas ir bezmaksas informatīvais atbalsta punkts, kas piedāvā iespēju iedzīvotājiem gan klātienē, gan attālināti satikties ar energoefektivitātes ekspertu un uzdot savu jautājumu par ēkas atjaunošanas soļiem. Konsultācijas iedzīvotājiem sniedz Dace Pastva, eksperte daudzdzīvokļu ēku atjaunošanas jautājumos, un tām var pieteikties, zvanot uz tālruni 26675337 vai rakstot uz e-pastu dace.pastva PIE vidzeme PUNKTS lv. Šobrīd klātienes tikšanās notiek Cēsīs, Bērzaines ielā 5, vai Valmierā, Purva ielā 12a (Vidzemes plānošanas reģiona telpās). Iepriekš vienojoties, konsultāciju norises vieta var būt arī citviet Vidzemē. Plašākai informācijai par RenoWave projektu uzziniet: https://interreg-baltic.eu/project/renowave/ Latvijā projektu “RenoWave” īsteno Vidzemes plānošanas reģions un Baltijas Vides Forums. Tas tiek ieviests Interreg Baltijas jūras reģiona programmas 2021.-2027. gadam ietvaros ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda atbalstu. Vairāk informācijas par projektu šeit. Jautājumiem: Eva Meijere, projekta vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, e-pasts: eva.meijere PIE vidzeme PUNKTS lv Informāciju sagatavoja: Baiba Šelkovska, sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, e-pasts: baiba.selkovska PIE vidzeme PUNKTS lv
Starptautisks seminārs Valmierā: sabiedrības līdzdalības nozīme bioloģiskās daudzveidības pārvaldībā
Pasākums ir nozīmīga aktivitāte projektā “Sabiedrības iesaiste bioloģiskās daudzveidības pārvaldībā” (CIBioGo). Semināra dalībnieki – starptautiskie projekta partneri, nozares eksperti no pašvaldībām, nevalstiskajām organizācijām un dabas pārvaldības organizācijām Latvijā – piedalīsies diskusijās un praktiskajās darbnīcās, kuru galvenais mērķis ir dalīties ar labās prakses piemēriem un veicināt jaunu pieeju ieviešanu sabiedrības iesaistē.
Par veiksmīgām iniciatīvām, kas īstenotas Latvijā, klātesošos informēs Dabas aizsardzības pārvalde, AS “Latvijas valsts meži”, Pasaules Dabas Fonds, Latvijas Dabas fonds, Vidzemes Augstskola un Sjennas Universitātes pārstāvji. Semināra otrajā daļā plānota praktiskā darbnīca, kurā dalībnieki analizēs dažādas stratēģijas, lai palielinātu sabiedrības līdzdalību bioloģiskās daudzveidības pētniecībā, pārvaldībā un stiprinātu ilgtermiņa sadarbību starp dažādām iesaistītajām pusēm. Starptautiskie partneri turpinās vizīti Vidzemē līdz 24. oktobrim. Dalībniekiem būs iespēja izpētīt Salacas upes ieleju, kur notiek iedzīvotāju iesaiste upes tīrīšanā un lašveidīgo nārsta aizsardzībā, kā arī apmeklēt Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta Dabas izglītības centru. Vizītes laikā tiks izzināti veiksmīgi sabiedrības līdzdalības piemēri, tostarp Randu pļavu dabas taka un Niedru skulptūru festivāla pieredze un Skaņākalna dabas parks Mazsalacā, kur vietējie iedzīvotāji aktīvi piedalās lēmumu pieņemšanā par teritorijas pārvaldību.
Pieredzes apmaiņas vizīte ļauj starptautiskajiem partneriem iepazīties ar praktiskajiem piemēriem, kā sabiedrības iesaiste var sekmēt dabas aizsardzības procesus un veicināt ilgtspējīgas pārvaldības risinājumus. Šī pieredze dos iespēju integrēt jaunas idejas bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā arī citās projekta partnervalstīs.
Projekts “Sabiedrības iesaiste bioloģiskās daudzveidības pārvaldībā (CIBioGo) tiek īstenots Interreg Europe pārrobežu sadarbības programmas no 2021. līdz 2027. gadam ietvaros. Tā mērķis ir paplašināt zināšanas par līdzdalīgas pārvaldības metodēm bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā un veicināt efektīvu aizsargājamo teritoriju pārvaldību. Vairāk par projektu: https://ej.uz/bd2d. Jautājumu gadījumā lūdzam sazināties ar projekta vadītāju Inetu Tauriņu, tālr. 26382820, e-pasts: ineta.taurina PIE vidzeme PUNKTS lv">ineta.taurina PIE vidzeme PUNKTS lv . Šī publikācija ir sagatavota ar Eiropas Savienības finansiālu atbalstu. Par tās saturu pilnībā atbild Vidzemes plānošanas reģions un tā nevar tikt izmantota, lai atspoguļotu Eiropas Savienības uzskatus. Informāciju sagatavoja: Sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā Laima Spalva, laima.spalva PIE vidzeme PUNKTS lv
Tikšanās sākumā projekta partneri no Igaunijas Austrumviru Uzņēmējdarbības centra iepazīstināja ar dizaina aspektiem, lai sniegtu priekšstatu par dažādajiem pasākumiem ko apmeklēt ciemojoties kaimiņvalstī. Sanāksmei pieslēgušās bija arī projekta dalībnieces no Igaunijas, kuras mācījās par dizainu abās valstīs. Līga Lētiņa igauņu un latviešu dalībniecēm sniedza ieskatu dizaina situācijā Latvijā. Uzzinājām, ka Latvijas Dizaina centra un Latvijas Kultūras ministrijas kopīgā misija ir veicināt dizaina stratēģisko izmantošanu dažādās nozarēs, no radošās industrijas līdz valsts pārvaldei, padarot dizainu par spēcīgu attīstības dzinējspēku Latvijā. Kā norāda Dizaina centrs, dizains nav tikai par to, kā lietas izskatās, bet arī par to, kā tās darbojas un kā tās var ietekmēt ikdienas dzīvi, uzlabojot gan lietotāju pieredzi, gan veicinot inovācijas un ilgtspēju. Savukārt dizaina domāšana ir pieeja problēmu risināšanai, kas koncentrējas uz lietotāja vajadzībām un radošiem risinājumiem. Tās pamatā ir izpratne par to, kas cilvēkiem ir svarīgi, un ideju ģenerēšana, testēšana un uzlabošana, lai atrastu vislabāko risinājumu. Šajā procesā bieži izmanto prototipus un eksperimentē, lai ātri pielāgotu un pilnveidotu idejas. Dizaina domāšana veicina sadarbību un palīdz radīt risinājumus, kas ir gan praktiski, gan estētiski pievilcīgi. “Latviešu valodā runājot par dizainu, mēs vienmēr domājam par estētiskumu, izskatu, tomēr, manuprāt, veiksmīgs dizains sākas ar to, kā lietas strādā. Dizainam jābūt funkcionālam un tam ir jārisina kāda konkrēta problēma,” tā eksperte. “Cilvēki ir egocentriski un dizaina domāšana palīdz atkāpties no sevis un paskatīties uz savu ideju no malas.” L. Lētiņa uzsvēra, cik svarīgi ir vizuāli attēlot to, ko esam iedomājušies, piemēram, uzzīmējot gala lietotājus vai uz sienas līmējot aprakstītas krāsainas lapiņas, lai palīdzētu plānot nākamos soļus biznesa idejas īstenošanai. Galvenokārt tas nepieciešams, lai sevi nedaudz piebremzētu un uz ideju paskatītos no pēc iespējas vairāk pusēm, atrodot piemērotāko risinājumu. Mentoru programmas aktivitātes norisinās no 2024. gada septembra līdz 2025. gada jūnijam. Paredzēts, ka grupas dalībnieces mentoringa programmas laikā saņems mentoru atbalstu, mentorēm daloties ar dažādiem padomiem un ieteikumiem. Aktivitātes organizē Vidzemes plānošanas reģiona Vidzemes uzņēmējdarbības centrs projektā “Uzplaukt radoši: sieviešu, radošo uzņēmēju iedrošināšana”, sadarbībā ar Igaunijas Austrumviru Uzņēmējdarbības centru, ko līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds. Vairāk informācijas: Arta Indriksone, apmācību programmas koordinatore Vidzemes plānošanas reģionā, arta.indriksone PIE vidzeme PUNKTS lv
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Vidzemes Augstskolā (ViA) Eiropas Zinātnieku nakts ietvaros noritējis pasākums, kurā dalībnieki vecumā no 14 gadiem, tai skaitā skolēni un studenti, piedalījās eksprestreniņā "Uzņēmējs ar zinātnieku satikās un sapratās". Pasākums, kas apvienoja dizaina domāšanas un spēļu elementus, radīja lielu interesi jauniešu vidū.
Šī gada septembrī, no 19. līdz 20. septembrim, Ķīlē (Vācijā) jau 32. reizi norisinājās Baltijas jūras valstu reģionu sadarbības organizācijas (BSSSC) ikgadējā konference. Šī gada pasākuma tēma bija sabiedrības un kopienu noturība Baltijas jūras reģionā. Tika atzīmēts, ka reģiona galvenais virzītājspēks ir tādas kopīgās vērtības kā brīvība, kultūra un ekonomika. Konferences laikā notika gan plenārsēdes, gan diskusijas par to, kā stiprināt iedzīvotāju kopienas Baltijas jūras reģiona valstīs. Konferences dalībnieki, kuru vidū bija pašvaldību, valsts pārvaldes un ES iestāžu, nevalstisko organizāciju pārstāvji, pārrunāja jautājumus, kas skar ne tikai klimatu, atjaunīgās enerģijas izmantošanu, transportu un mākslīgo intelektu, bet arī kultūras resursu izmantošanu kopienu saliedēšanai. Te iederīga un svarīga bija projekta "Baltijas jūras reģiona kultūras pērles noturīgākām pilsētām un reģioniem" (turpmāk - BSR Cultural Pearls) partneru, tai skaitā Vidzemes plānošanas reģiona, un titula "Baltijas jūras reģiona kultūras pērle 2024" ieguvēju līdzdalība.
2024. gada 27. septembrī Valmierā projekta Green4HEAT ietvaros norisinājās pirmā Vidzemes reģionālā darba grupa, kuras galvenais mērķis bija apzināt izaicinājumus pārejai uz ilgtspējīgu un zaļu siltumapgādi Vidzemē. Darba grupa, kas pulcēja gan nozares ekspertus, gan pašvaldību pārstāvjus, gan pētniekus, kalpoja kā platforma, lai apspriestu zemas temperatūras siltumapgādes sistēmas ieviešanas iespējas un izaicinājumus reģionā.
25. oktobrī iedzīvotāji tiek aicināti piedalīties otrajā nodarbībā pasākumu ciklā "Dzīvo zaļi”. Pasākums notiks SIA "ZAAO" Dabas un tehnoloģiju parkā “URDA”, kur dalībniekiem būs iespēja iepazīties ar aprites ekonomikas nozīmi un praktiskajiem risinājumiem ilgtspējīgas vides veidošanā. Lai nokļūtu norises vietā, dalībniekiem tiks nodrošināts kopīgs bezmaksas transports no Valmieras Kultūras centra uz norises vietu un atpakaļ.
Šonedēļ Latvijā norisinājusies projekta YOUforSE (Jaunieši – sociālās ekonomikas ekosistēmas pārmaiņu veicinātāji) partneru tikšanās. Tās laikā kopīgi iepazinām dažādas sociālās ekonomikas iniciatīvas, kuru mērķis ir veidot spēcīgas kopienas un sniegt iespēju jauniešiem iesaistīties sociālajā uzņēmējdarbībā.
Otrdien, 8. oktobrī, Vidzemes plānošanas reģiona pārstāve Lienīte Priedāja-Klepere uzstāsies pasākumā “Lauksaimniecības un pārtikas vīzija reģioniem, to veidojot kopā ar reģioniem”, kas norisināsies Eiropas Reģionu un Pilsētu nedēļas 2024 ietvaros Briselē. L. Priedāja-Klepere interesentus iepazīstinās ar Vidzemes reģiona pieredzi vietējās pārtikas sistēmas attīstībā un tās ilgtspējīgas izaugsmes veicināšanā.
Vai es
Baltijas jūras reģiona projekta “
Projekts “CITIES2030” ir saņēmis finansējumu no Eiropas Savienības pētniecības un inovāciju programmas “Apvārsnis 2020” saskaņā ar granta līgumu Nr. 101000640. Ar plašāku informāciju par projektu "CITIES2030" iespējams iepazīties 
Erasmus+ projekta YouForSE (Jaunieši – sociālās ekonomikas ekosistēmas pārmaiņu veicinātāji) ietvaros, ko koordinē Kantabrijas pašvaldības Eiropas projektu birojs (OPE Cantabria), un kurā partneri ir Lousadas pašvaldība (Portugāle) un Vidzemes plānošanas reģions (Latvija), no 2024. gada 1. līdz 2. oktobrim rīkota vizīte Latvijā. Pasākuma, ko organizēja Vidzemes plānošanas reģions, mērķis bija apspriest projekta progresu, dalīties ar atziņām un iepazīstināt ar vietējo sociālās ekonomikas praksi.
Valters Dāvids Ostrovskis ir viens no tiem latviešiem, kuri pēc vairāku gadu pavadīšanas ārzemēs nolēma atgriezties Latvijā. Viņa stāsts ir aizraujošs piemērs tam, kā gūt vērtīgu pieredzi ārzemēs, bet beigās saprast, ka īstās mājas un vieta, kur īstenot savus sapņus, ir dzimtenē. Atgriešanās mājās bija apzināts lēmums, kas tika balstīts ne tikai uz ilgām pēc ģimenes un dzimtenes, bet arī uz vēlmi izmantot iegūtās zināšanas un pieredzi, lai veidotu savu uzņēmējdarbību un iedvesmotu citus.
No 2024. gada 8. līdz 13. oktobrim Vidzemes plānošanas reģionā viesojās delegācija no Odesas apgabala Ukrainā, lai pārrunātu turpmāko sadarbību, tostarp, kā atbalstīt Ukrainas iedzīvotājus. Odesas pārstāvji apmeklēja Ogres, Saulkrastu, Valmieras, Alūksnes un Smiltenes novadu pašvaldības un tikās ar pašvaldību vadītājiem, kā arī iepazinās ar vairāku uzņēmumu un organizāciju darbu, lai smeltos jaunas idejas ikdienas darbam un veidotu jaunus sadarbības kontaktus nākotnē.
2024. gada 12. novembrī no plkst. 11.00 līdz 13.00 notiks bezmaksas vebinārs, kas paredzēts ēdināšanas nozares uzņēmumiem un profesionāļiem. Vebinārs tiek organizēts Interreg Central Baltic projekta Ce4Re ietvaros, kura mērķis ir veicināt ilgtspējību un resursu efektīvu izmantošanu restorānu nozarē.
Šī gada oktobrī uzsākta nacionālā mēroga projekta "Atbalsts vēsturisko kūdras ieguves vietu revitalizācijai" īstenošana ar mērķi inventarizēt pašvaldību un privātpersonu īpašumā esošās vēsturiskās kūdras ieguves vietas un izstrādāt tām rekultivācijas plānus, lai atdzīvinātu šīs teritorijas un samazinātu oglekļa emisiju izdalīšanos. Tāpat projekta ietvaros tiks apkopota informācija par kūdras izmantošanas apmēriem pašvaldību organizētajā siltumapgādē un meklēti risinājumi kurināmā resursa nomaiņai.
Vidzemes plānošanas reģions sadarbībā ar Cēsu novada pašvaldību organizē konkursu “Ko celsim galdā skolas pusdienās?” un aicina tajā piedalīties Cēsu novada pašvaldības vispārizglītojošo skolu 1. līdz 12. klašu skolēnus, skolotājus un skolu pavārus. Izveidojot komandu un sagatavojot uzdevumu – recepti skolas pusdienu ēdienam, komandām būs iespēja sacensties par trim īpašām balvām – ciemošanos ar pusdienām Pavāru mājā Līgatnē un bioreģionā Vidzemē ražotu veselīgo uzkodu komplektu.
Vidzemes plānošanas reģiona (VPR) komanda septembrī devās uz Somijas pilsētu Lapēnrantu, kur vienuviet satikās Interreg Baltijas jūras reģiona (BSR) projekta RenoWave partneri. Tikšanās mērķis bija izvērtēt līdz šim paveikto katrā valstī, kā arī vienoties par turpmākajiem soļiem, lai izveidotu vienas pieturas aģentūras paplašināto moduli.
Šodien, 22. oktobrī, Valmierā notiek starptautisks seminārs par sabiedrības iesaisti bioloģiskās daudzveidības pārvaldībā, kurā piedalās eksperti un organizāciju pārstāvji no deviņām Eiropas valstīm. Semināru organizē Vidzemes plānošanas reģions, un tajā tiks apspriesta sabiedriskās zinātnes un komunikācijas kampaņu nozīme, lai sekmētu efektīvāku dabas aizsardzības pārvaldību.
Oktobra izskaņā norisinājies otrais projekta “Uzplaukt radoši: Sieviešu, radošo uzņēmēju iedrošināšana” Mentoru klubs. Šoreiz dalībnieces iepazina dizaina domāšanas pamatprincipus, Cēsīs uzņemot Līgu Lētiņu, uzņēmuma “Printify” dizaina vadītāju.