Arhīva kalendārs

« May 2022 »
MonTueWedThuFriSatSun
 1
2345678
9101112131415
16171819202122
23242526272829
3031 

“Covid-19 pandēmijas laikā vērienīgākais ekonomiskās aktivitātes samazinājums bija vērojams nozarēs, kuras sniedza sekundārās nepieciešamības pakalpojumus un kurām bija ierobežotas tehniskās spējas īstenot saimniecisko darbību attālināti. Tomēr nebūtiskas izmaiņas šo nozaru uzņēmumu skaitā 2020. gadā norāda, ka valdības atbalsta pasākumi ļauj izvairīties no masveida maksātnespējas viļņa nozarē un liecina par perspektīvu nozarēm saglabāt ilgtermiņa piedāvājuma aktīvus un sekmīgi atsākt līdzšinējo saimniecisko darbību pēc ierobežojumu mīkstināšanas” – tā secināts Vidzemes plānošanas reģiona veiktajā pētījumā, kurā vērtēti atbalsta politikas instrumenti maziem un vidējiem uzņēmumiem  Vidzemes reģionā Covid-19 pandēmijas seku mazināšanai.

Pētījumā analizētas dažādas nozares: no tūrisma pieprasījuma sevišķi atkarīgās izmitināšanas iestādes un ceļojumu biroji, sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniedzēji, specializētie otršķirīgās nepieciešamības preču mazumtirgotāji, kultūras un radošo pakalpojumu sniedzēji.

Novēroti šo nozaru uzņēmumu centieni pielāgoties epidemioloģisko ierobežojumu diktētai tirgus situācijai, attīstot jaunajiem sabiedriskās veselības standartiem atbilstošus noieta kanālus (gatavo ēdienu un preču e-komercija), kā arī paplašinot ārtelpās sniedzamo pakalpojumu klāstu (jauni dabas tūrisma apskates objekti, kultūras un radošie pasākumi ārtelpās). Apgrozījuma indeksa dati liecina, ka šiem pasākumiem bija vien daļējas sekmes līdzšinējās saimnieciskās darbības mēroga saglabāšanai.

Pētījuma ietvaros izdalītas divas uzņēmumu atbalsta instrumentu grupas: speciāli izveidotas programmas un pasākumi COVID-19 pandēmijas izraisīto seku mazināšanai vai novēršanai un citi pieejamie atbalsta instrumenti, kas mērķēti uz inovāciju kapacitātes paaugstināšanu (inovatīvu produktu vai procesu ieviešanu).

Izvērtējot atbalsta pasākumu efektivitāti, secināts, ka būtisks uzņēmumu naudas līdzekļu pieaugums bankas kontos daudzās tautsaimniecības nozarēs liecina par uzņēmumu piesardzību investēt. Naudas līdzekļu pieaugums liecina, ka turpmākajiem valsts atbalsta pasākumiem COVID-19 pandēmijas laikā jābūt ļoti mērķētiem uz krīzes visbūtiskāk skartajiem uzņēmumiem.

Pētījumā izcelti arī divi labās prakses piemēri Vidzemes reģionā – atbalsta instrumenti, kas veicina inovācijas: pakalpojums “Inovāciju brokeris” un ALTUM administrētā atbalsta programma “Atbalsts kultūras nozares komersantiem.” Saņemto atbalsta instrumentu ietekmi uz uzņēmējdarbību video komentē Vidzemes uzņēmēji, kā arī organizāciju pārstāvji, kas līdzdarbojušies atbalsta instrumenta izstrādē, tā garantējot sagaidāmā rezultāta efektivitāti. Saņemtais finanšu atbalsts tiek apzīmēts kā drošības spilvens sinerģijas radīšanai, savukārt inovāciju brokera pakalpojums ļāvis ne tikai apzināties ārējo tirgu potenciālu, bet palīdzējis uzņēmumiem izzināt pašiem sevi, tā ietekmējot uzņēmuma attīstību kopumā.

Skatīt video:

 

Pētījumu pēc Vidzemes plānošanas reģiona pasūtījuma veica SIA Ardenis.

>> PĒTĪJUMS “ATBALSTA POLITIKAS INSTRUMENTI MAZIEM UN VIDĒJIEM UZŅĒMUMIEM VIDZEMES REĢIONĀ COVID-19 PANDĒMIJAS SEKU MAZINĀŠANAI” (pilna teksta versija)  (pdf 1.18MB)

 

Kontekstam:

Vidzemes plānošanas reģions no 2016. gada aprīļa līdz 2020. gada martam piedalījās Interreg Europe programmas līdzfinansētā projekta “Reģionālie pasākumi darbības programmu inovācijai” realizācijā. Projekta mērķis bija uzlabot reģionālo politiku un darbības programmas mazo un vidējo uzņēmumu inovāciju atbalstam. Pēc sākotnējā RATIO projekta noslēguma 2020. gadā Interreg Europe programma apstiprināja projekta pagarinājumu ar mērķi īstenot aktivitātes, lai kopīgi meklētu risinājumus COVID-19 krīzes radīto seku mazināšanai MVU sektorā lauku teritorijās. Lai gan valsts ir īstenojusi novatoriskas darbības, lai veicinātu krīzes novēršanu, mācīšanās no citiem reģioniem ir lieliska iespēja palīdzēt MVU pandēmijas radītās krīzes pārvarēšanā un inovāciju radīšanā.

 

Jautājumiem: Rita Merca, projekta RATIO vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, rita.merca PIE vidzeme PUNKTS lv

Informāciju sagatavojusi: Anita Āboliņa, sabiedrisko attiecību vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, anita.abolina PIE vidzeme PUNKTS lv

Aļģu lampa, zemē stādāmi dēstu podiņi, koka pudeles, aplikācija, kas motivē šķirot atkritumus, organisko atkritumu savākšanas kastes ēdināšanas uzņēmumiem un produkti ar otro dzīvību – šādas inovatīvas idejas ierosināja un attīstīja jaunieši uzņēmējdarbības Vidzemes plānošanas reģiona organizētajā hakatonā “Radi pats Limbažu novadā”. Pirmās trīs godalgotās vietas ieguva: 1. “Walstrītnieki” (Limbažu vidusskola), kuri gaisa kvalitātes uzlabošanas nolūkos radīja aļģu lampu; 2. “Spriganie zaķēni” (Limbažu Valsts ģimnāzija), kuri pārliecinoši prezentēja zemē stādāmus dēstu podiņus, ražotus no organiskiem atkritumiem;  3. ”Zars” (Limbažu Valsts ģimnāzija), kuri nepilnu divu dienu laikā paspēja ne tikai pilnveidot savu ideju, bet arī izstrādāt tās prototipu - koka pudeli.

Hakatonā piedalījās septiņas jauniešu komandas no dažādām Limbažu novada izglītības iestādēm. Katrai komandai tika piesaistīts viens mentors, ar kuru kopā divu dienu laikā līdz prezentēšanas stadijai mērķtiecīgi tika attīstītas idejas.

Komandas sagatavoja savu produktu prototipus, lai pārliecinātu žūriju par spēju ideju realizēt un produkta nepieciešamību tirgū. Jauniešu izvēlētās uzņēmējdarbības idejas bija oriģinālas un atbilstošas organizatoru izvirzītajām prioritārajām jomām: ilgtspējīgs vides resursu patēriņš; atkritumu daudzuma samazināšana; gaisa kvalitātes uzlabošana; bioloģiskās daudzveidības saglabāšana.

Papildus praktiskajam darbam, jaunieši apguva zināšanas par bezatkritumu dzīvesveidu, dažādām tehnikām ideju ģenerēšanai un risinājumu meklēšanai, kā arī efektīvu prezentāciju sagatavošanu.

Hakatona dalībnieki īpaši izcēla klātienes efektu, kas jau ilgāku laiku pietrūcis. Šādā formātā daudz labāk iespējams izjust sacensības garu un azartu. Kā vērtīgākie ieguvumi tika minēti: jaunas zināšanas, informācija un iepazīšanās ar mentoriem. Savukārt mentorus īpaši priecēja jauniešu iniciatīva, vērtības par kurām viņi iestājās, piedāvājot savus risinājumus problēmām, kuras skar visu sabiedrību. Gan dalībnieki, gan organizatori hakatonu noslēdza ar pārliecību, ka ar dalību vai uzvaru šādā pasākumā nekas nebeidzas – idejas jāslīpē līdz pirmajiem pārdotajiem produktiem.

Notikušā un arī turpmāk plānoto hakatonu mērķis ir attīstīt Vidzemes reģiona jauniešu uzņēmējdarbības spējas un motivēt jauniešus uzsākt uzņēmējdarbību. 

 

Jauniešu uzņēmējdarbības hakatons “Radi pats Limbažu novadā” tiek īstenots Eiropas Ekonomiskās zonas finanšu instrumenta 2014.—2021. gada perioda programmas “Vietējā attīstība, nabadzības mazināšana un kultūras sadarbība” projekta “Uzņēmējdarbības atbalsta pasākumi Vidzemes plānošanas reģionā” un Eiropas Komisijas Komunikācijas ģenerāldirektorāta 2020. gada darba programmas ietvaros izsludinātā projektu konkursa projekta „EUROPE DIRECT Vidzeme” ietvaros.

 

Papildu informācijai: Ilze Liepa, projekta “Uzņēmējdarbība Vidzemē” asistējošā eksperte, tālrunis: 29335677, e-pasts: ilze.liepa PIE vidzeme PUNKTS lv

Informāciju sagatavojusi: Sabīne Mieze, sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, e-pasts sabine.mieze PIE vidzeme PUNKTS lv

Piektdien, 13. maijā, plkst. 16.00, Smiltenē (Gaujas ielā 1, Smiltenes kultūras centra telpās) Vidzemes plānošanas reģions organizē bezmaksas semināru “Saules paneļu uzstādīšana un apkures katla nomaiņa ar valsts finansētu programmu atbalstu. Noteikumi, finansējums, risinājumi”.

Seminārā tiks sniegta gan informācija par izsludināto valsts atbalsta programmu atjaunojamo energoresursu izmantošanai mājsaimniecībās, t.sk. finanšu institūcijas ALTUM piedāvāto atbalstu privātmāju energoefektivitātes uzlabojumiem, gan arī varēs uzzināt praktisku informāciju par saules paneļu uzstādīšanu un ar ko jārēķinās, no jauna izbūvējot vai pārbūvējot esošu apkures sistēmu.

Seminārā tiks demonstrēts arī Smart Living interaktīvs bezmaksas rīks mājsaimniecības energoefektivitātes izvērtējumam, kas pieejams latviešu valodā šajā saitē:  https://www.livingsmart.io/lv/. Ievadot dažādus parametrus un datus par savu mājsaimniecību, iespējams noskaidrot, cik energoefektīvi apsaimniekojat savu mājsaimniecību šobrīd un ko varētu mainīt vai uzlabot, lai savu energoefektivitāti paaugstinātu, taupot gan enerģiju, gan naudu.

SEMINĀRA PROGRAMMA

REĢISTRĒŠANĀS DALĪBAI SEMINĀRĀ (līdz š.g. 12. maijam plkst. 15:00; vietu skaits ierobežots)

Semināru ciklu organizē projekts “Smart Living”, aicinot sabiedrību izzināt dažādas ar energoefektivitāti saistītas tēmas un saņemt ekspertu atbildes uz sev interesējošiem jautājumiem. Semināri līdz šim bijuši ļoti plaši apmeklēti.

Pasākumi ir bez maksas, tie notiek ar Interreg Igaunijas-Latvijas pārrobežu sadarbības programmas atbalstu.

 

Par “Smart Living” 

Interreg Igaunijas-Latvijas pārrobežu sadarbības programmas projekta “Praktiski risinājumi gudrai energoresursu izmantošanai” (Smart Living) mērķis ir veicināt sabiedrības izpratni par videi draudzīgu dzīvesveidu un pārdomātu enerģijas resursu izmantošanu Latvijā un Igaunijā, apvienojot abu valstu zināšanas un partneru organizāciju kompetenci. Latvijā projektu īsteno Zaļo un Viedo Tehnoloģiju Klasteris un Vidzemes plānošanas reģions, Igaunijā – Tartu reģionālā enerģētikas aģentūra.


 

 

 

Jautājumiem: Eva Meijere, projekta “Smart Living” vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, eva.meijere PIE vidzeme PUNKTS lv

Informāciju sagatavojusi: Anita Āboliņa, sabiedrisko attiecību vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, anita.abolina PIE vidzeme PUNKTS lv

 

*Augstāk minētā informācija šajā publikācijā atspoguļo autora viedokli un Igaunijas-Latvijas programmas vadošā iestāde neatbild par tajā ietvertās informācijas iespējamo izmantošanu.

 

.

26. aprīlī Vidzemes plānošanas reģions organizēja tiešsaistes pasākumu-diskusiju, kurā interesenti tika iepazīstināti ar SUPER projekta ietvaros veikto pētījumu par atbalstu ekoinovatīviem uzņēmumiem COVID-19 pandēmijas apstākļos Vidzemes reģionā. Pētījuma ietvaros tika aptaujāti uzņēmumi no dažādām jomām, tostarp atkritumu apsaimniekošanas, otrreizējas pārstrādes, eko produktu ražošanas u.c., lai iegūtu informāciju par pandēmijas apstākļu radītiem izaicinājumiem ekoinvoatīviem uzņēmumiem un izmantotajiem atbalsta instrumentiem uzņēmumu stiprināšanai krīzes apstākļos.

Analizējot pētījuma ietvaros veikto interviju rezultātus, secināts, ka krīzes laikā notikusi bez-atkritumu kustības regresija, kas saistīta ar strauji augošo pieprasījumu pēc iepakojuma, ko īpaši veicināja ekoloģisku alternatīvu iztrūkums.

Tirdzniecībā uzņēmumiem barjeras radīja nepietiekamās digitālās prasmes, savukārt inovāciju radīšanai – ierobežotais izejvielu un preču piedāvājums.

Interviju dalībnieki snieguši rekomendācijas atbalsta programmu uzlabošanai nākotnē, lai uzņēmumi sekmīgi pārvarētu krīzes radītos izaicinājumus. Nākotnē uzņēmēji aicina samazināt birokrātiju, t.sk. paātrināt atbalsta piešķiršanas procesu, kā arī pārdomāti izstrādāt kritērijus atbalsta saņemšanai, jo līdzšinējā pieredze rādījusi, ka ne visi, kam atbalsts bija ļoti nepieciešams, tam kvalificējās. Uzņēmēji norādījuši, ka neviens no atbalsta veidiem nebija īpaši paredzēts ekoinovatīvu uzņēmumu darbības stiprināšanai. Kā norādījuši intervējamie, ekoinovatīvo uzņēmumu darbība ir specifiska – ekoinovatīvu risinājumu attīstīšana ir laikietilpīgāka un, salīdzinot ar tradicionālajiem sektoriem, ietver daudz lielāku tehnoloģiju izmantošanas komponenti, tādējādi krīzes apstākļos šādiem uzņēmumiem atbalsts ir īpaši svarīgs uzņēmuma pastāvēšanai un attīstībai.

26. aprīļa pasākumā klātesošie pēc iepazīšanās ar veiktā pētījuma rezultātiem tika aicināti iesaistīties diskusijās, atklājot  arī savus vērojumus par to, kādi ieguvumi un mācības iegūtas krīzes apstākļos un kas būtu jāņem vērā, pārplānojot vai veidojot jaunus atbalsta instrumentus uzņēmumiem, t.sk. ekoinovatīviem uzņēmumiem. Diskusijas dalībnieki secināja, ka, lai arī digitalizācija un attālinātais darbs sākotnēji bija liels izaicinājums, tas neatgriezeniski ir ietekmējis gan privātā sektora, gan valsts pārvaldes darbību.

Pārdomas raisījušas arī nacionāla līmeņa datu sistēmas, kas būtu pilnveidojamas, lai nepieciešamības gadījumā analizējot datus, būtu iespējams automātiski secināt, kuras nozares un uzņēmumi nonākuši grūtībās un kāds atbalsts tiem būtu visatbilstošākais. Turklāt, kā secināja diskusiju dalībnieki, šāda datu analīze noderētu arī ikdienā, mazinot draudus un riskus perspektīvu uzņēmumu darbībā.

Diskusijā tika vērsta uzmanība arī uz inovāciju kā instrumentu, kas var palīdzēt pārvarēt krīzi. Klātesošie aicināja padomāt par finanšu resursu efektīvu izmantošanu, nekoncentrējoties vien uz krīzes radīto zaudējumu kompensāciju, bet paredzot atbalstu arī inovatīvu risinājumu izstrādei, kas ļautu pārvarēt ne tikai krīzi, bet sniegtu ieguldījumu uzņēmuma attīstībā arī pēc krīzes.

Pētījumu pēc Vidzemes plānošanas reģiona pasūtījuma veica SIA GatewayBaltic.

 

KONTEKSTAM

Vidzemes plānošanas reģions ir iesaistījies programmas Interreg Europe 2014.-2020.gadam projektā SUPER (Atbalsts ekoinovāciju virzībai starptautiskajos tirgos), lai kopā ar citiem projekta partneriem no dažādām Eiropas valstīm analizētu eksistējošās problēmas ekoinovāciju ieviešanā un meklētu risinājumus, kā publiskais un privātais sektors var sadarboties un uzlabot politikas instrumentu ieviešanas mehānismus tieši vides vadītas uzņēmējdarbības attīstības atbalstam.

Covid-19 pandēmijas apstākļi ir radījuši gan pozitīvu, gan negatīvu ietekmi uz uzņēmumu darbību,. Ir aktualizējušies jautājumi par piegāžu ķēdi, klientu piesaistīšanu, noieta tirgiem, kas ietekmējuši arī ekoinovatīvu procesu vai produktu ieviešanu.  Daudziem maziem un vidējiem uzņēmumiem pandēmijas laikā liela problēma ir bijusi apgrozāmo līdzekļu trūkums un finansējuma nodrošinājums, bet citiem aktuālāki bijuši jautājumi par sadarbības partneru atrašanu, komercializāciju un klientu uzrunāšanu. Ir arī tādi uzņēmumi, kas pandēmijas apstākļus izmantojuši kā izaugsmes iespēju.

 

Jautājumiem: Rita Merca, SUPER projekta vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, rita.merca PIE vidzeme PUNKTS lv

Informāciju sagatavojusi: Anita Āboliņa, sabiedrisko attiecību vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, anita.abolina PIE vidzeme PUNKTS lv

 

.

Eiropas dienas ietvaros, Liepas Jauniešu centrs “Apelsīns” ciemos uzņēma 2020. gada ietekmīgāko influenceri Latvijā Niklāvu Mičuli. Kopā smēlāmies iedvesmu, motivāciju un klausījāmies, kā nepadoties sava biznesa veidošanā un sevis meklēšanā.

Jaunieši Niklāvam bija sagatavojuši daudz jautājumu gan par satura veidošanas aizkulisēm, gan nākotnes plāniem un gaidāmajiem projektiem.  

“Es esmu lasījis un dzirdējis ļoti nepatīkamas lietas, kas cilvēkiem par mani sakāmas, taču mani tas neietekmē. Dienas beigās mums nav ne no kā jākaunas, jo mēs mēģinām paši kaut ko sev dzīvē padarīt labāku un foršāku,” stāstīja Niklāvs. “Ir ļoti grūti pārspēt cilvēku, kurš nekad nepadodas, tāpēc visu laiku vajag iet un darīt, nevis darbus pārcelt uz nākotni un krāt tos rindiņā.”

Šis pasākums bija pirmais no četriem “Iedvesmojies no jaunieša” pasākumiem, kas šogad gaidāmi Vidzemē. Pasākumu mērķis savest kopā jaunos uzņēmējus/influencerus/ aktīvistus ar jauniešiem no mazāk apdzīvotām Vidzemes teritorijām, lai kopīgi smeltos iedvesmu lieliem darbiem.

Pasākums organizēts projekta “EUROPE DIRECT Vidzeme” ietvaros. EUROPE DIRECT Vidzeme, ar filiālēm Cēsīs un Valmierā, galvenais uzdevums ir sniegt iedzīvotājiem Vidzemē savlaicīgu un objektīvu informāciju par nozīmīgākajām aktualitātēm Eiropā, kā arī rosināt iedzīvotāju diskusijas par Eiropas nākotni. Tā darbības ilgums plānots līdz 2025. gadam.

Kontaktinformācija saziņai:

EUROPE DIRECT Vidzeme vadītāja Maija Rieksta, e-pasts: maija.rieksta PIE vidzeme PUNKTS lv vai eiropassavieniba PIE vidzeme PUNKTS lv

Mājas lapa: http://www.vidzeme.lv/lv/europe_direct_vidzeme

Facebook konts: https://www.facebook.com/EuropeDirectVidzeme

Informāciju sagatavoja: Marta Riekstiņa, sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, e-pasts: marta.riekstina PIE vidzeme PUNKTS lv

Bezmaksas tālrunis saziņai ar EUROPE DIRECT centru (Briselē): 00800 67891011 (tikai no fiksētās tālruņa līnijas).

EUROPE DIRECT Vidzeme darbību finansiāli atbalsta Eiropas Komisija.

Kā jau katru gadu, arī šajā pavasarī Eiropas Komisijas pārstāvniecība aicina Latvijas izglītības iestādes un Eiropas Savienības lietu ekspertus piedalīties ikgadējā akcijā “Atpakaļ uz skolu/ Atpakaļ uz universitāti 2022”, kas norisinās no 28. marta līdz 20. maijam.

Vidzemes plānošanas reģiona projektu vadītāja un EUROPE DIRECT Vidzeme vadītāja Maija Rieksta šo iespēju izmantoja, lai klātienē satiktos ar Valmieras 5. vidusskolas audzēkņiem un pastāstītu par Eiropas Savienības vērtībām: brīvību; demokrātiju; solidaritāti; tiesiskumu; toleranci un dzimumu līdztiesību.

Akcija “Atpakaļ uz skolu” ir lieliska iespēja jauniešiem savā skolā uzzināt un diskutēt par Eiropas Savienības jautājumiem ar ekspertiem, kas strādā ar tiem ikdienā. Šādas lekcijas un diskusijas lieliski papildina pedagogu sniegtās zināšanas un ļauj izvērtēt Eiropas Savienības vērtības jau no daudz praktiskākas puses,” tā Maija.

Akcija “Atpakaļ uz skolu” 2007. gadā tika uzsākta Vācijā, kas tobrīd bija prezidējošā valsts Eiropas Savienības Padomē. Akcija vainagojās panākumiem, un jau 2008. gadā tā pirmo reizi tika īstenota arī Latvijā. Akciju „Atpakaļ uz skolu/ Atpakaļ uz universitāti 2022” rīko Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā un Eiropas Savienības māja.

Vairāk informācijas par akciju: https://esmaja.lv/lv/projekti/atpakal-uz-skolu/aktualitates

Kontaktinformācija saziņai:

EUROPE DIRECT Vidzeme vadītāja Maija Rieksta, e-pasts: maija.rieksta PIE vidzeme PUNKTS lv vai eiropassavieniba PIE vidzeme PUNKTS lv

Mājas lapa: http://www.vidzeme.lv/lv/europe_direct_vidzeme

Facebook konts: https://www.facebook.com/EuropeDirectVidzeme

Informāciju sagatavoja: Marta Riekstiņa, sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, e-pasts: marta.riekstina PIE vidzeme PUNKTS lv

Bezmaksas tālrunis saziņai ar EUROPE DIRECT centru (Briselē): 00800 67891011 (tikai no fiksētās tālruņa līnijas).

EUROPE DIRECT Vidzeme darbību finansiāli atbalsta Eiropas Komisija.