Arhīva kalendārs

« April 2019 »
MonTueWedThuFriSatSun
1234567
891011121314
15161718192021
22232425262728
2930 

“Vidzemes Inovāciju nedēļas” ietvaros īstenota darba grupas sanāksme, kuras laikā dažādu valsts, pašvaldību institūciju pārstāvji, reģiona uzņēmēji, izglītības un pētniecības iestāžu pārstāvji un citas interešu puses diskutēja par nepieciešamajiem uzlabojumiem viedās specializācijas jomu attīstībai reģionā. Vidzemes plānošanas reģions projekta “EcoRIS3” ietvaros strādā pie rīcības plāna izveides, lai uzlabotu reģionālās politikas instrumentus inovāciju vides veicināšanai reģionā un diskusijā saņemtie ieteikumi būs vērtīgs ieguvums šī plāna izstrādē.

Darba grupa veidota, lai aptvertu visu iesaistīto pušu viedokli – zinātnes un pētniecības institūciju pārstāvjus, valsts institūcijas, uzņēmējus. Diskusijā iesaistījās Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pārstāvji, runājot par viedās specializācijas situāciju Latvijā. Vidzemes plānošanas reģions (VPR) iepazīstināja ar paveikto viedās specializācijas attīstībā reģionā. Savukārt zinātnes un privātā sektora pārstāve Inese Suija-Markova atgādināja par inovāciju nozīmību uzņēmējdarbības attīstībā.

IZM pārstāvis Jānis Paiders uzsvēra, ka Latvijas inovāciju rezultāti Eiropas mērogā ir vidēji, taču ar būtisku progresu pēdējo gadu laikā. Latvijai ir laba vide inovācijām un izglītots darbaspēks, taču ir problēmas ar valsts ieguldījumu daļu pētniecībā un attīstībā, kā arī mazo un vidējo uzņēmumu iesaisti inovācijās. Latvijai ir izaicinājums pētniecībā un attīstībā nodrošināt pietiekamu ieguldījumu apmēru bāzes zinātnē, lai ilgtermiņā būtu pietiekama zināšanu pārneses kapacitāte.

Analizējot koppublikāciju skaitu un dalību dažādos starptautiskos pētniecības projektos, IZM pārstāvis arī iezīmēja situāciju par Latvijas zinātnieku sadarbības partneriem. Eiropas valstis ir galvenie sadarbības partneri, taču nozīmīgs partneris ir arī ASV. Pēdējos gados pieaug daudzu Āzijas un D-Amerikas valstu sadarbība ar Latviju. Latvijas starptautiskās sadarbības līmenis ir trešais sliktākais salīdzinājumā ar pārējām ES valstīm, būtiski atpaliekot no Lietuvas un Igaunijas rādītājiem.

Analizējot reģionālo dimensiju, J. Paiders norādīja uz iesniegto projektu pieteikumu apjomu ES pētniecības un inovāciju programmā Apvārsnis 2020 (H2020). Tikai 43 % no 119 pašvaldībām ir bijušas organizācijas un uzņēmumi, kuri ir iesnieguši vismaz vienu H2020 projektu pieteikumu (informācija uz 2018.gada novembri). Rīgas plānošanas reģions būtiski atšķiras ar visvairāk pieteikumiem no pašvaldībām un organizācijām, savukārt Vidzemes plānošanas reģionā ir otrs zemākais rādītājs.  

Vidzemē Cēsu novada un Valmieras iestādes un uzņēmumi ir starp aktīvākajiem Latvijas projektu pieteicējiem H2020 aktivitātē. To vidū VPR, “Vidzemes Augstskola”, SIA "Zelta Liesma", Valmieras pilsētas pašvaldība, SIA "V.L.T", SIA "Sungis" SIA ' ' BalticFloc' ' , SIA ' ' Cēsu siltumtīkli' ' , Cēsu bērnu un jauniešu centrs, Cēsu novada pašvaldība, Agroresursu un ekonomikas institūts, Biedrība "Latvijas Lauku forums", Vidzemes inovāciju un uzņēmējdarbības centrs un Vidzemes tūrisma asociācija. Starp īstenotajiem H2020 projektiem Vidzemes plānošanas reģions ir ar izteiktu Bioekonomikas specializāciju. Skatieties J. Paidera video prezentāciju pilnā apmērā >> ŠEIT  

Ar VPR aktivitātēm, kas tiek īstenotas, lai atbalstītu reģiona uzņēmējdarbību un inovācijas, kā arī stiprinātu viedās specializācijas, iepazīstināja VPR attīstības padomes priekšsēdētāja vietnieks Gints Kukainis. Viņš uzsvēra paveikto inovāciju attīstībai, pieminot īstenotos tūrisma mārketinga pasākumus, uzņēmumu pārstāvniecību Latvijas un ārvalstu izstādēs, reģiona uzņēmējdarbības labo piemēru popularizēšanu, uzņēmumu izpētes vizītes, biznesa kontaktu dibināšanas un virkni citus pasākumus.

Noslēguma diskusijas laikā, kuras mērķis bija identificēt tās rīcības, kas īstenojamas reģionā, lai veicinātu viedās specializācijas jomu attīstību, tika secināts, ka šobrīd ir pieejama virkne instrumentu, bet ir manāmi šķēršļi to izmantošanā. Diskusijā atkārtoti izskanēja nepietiekama informācijas aprite starp pašiem ekosistēmas spēlētājiem, kas bieži vien kavē attīstību reģionos. Papildus tika uzsvērti virkne citu aspektu. Piemēram, joprojām esošā plaisa starp uzņēmēju un zinātnieku sadarbību. Līdz galam izvērtēt reģiona viedās specializācijas kavē arī atbilstošu datu trūkums reģionālā griezumā. Joprojām izskan viedoklis, ka birokrātija kavē pieteikšanos atbalsta aktivitātēm inovāciju attīstīšanai. Daudzi atbalsta instrumenti nav atpazīstami, lai arī informācija ir pieejama. Piemēram, darba grupā secināts, ka Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Tehnoloģiju skautu pakalpojumi ir ļoti noderīgi inovatīvas uzņēmējdarbības attīstībā, tomēr vēl joprojām uzņēmēji pakalpojumu neizprot vai nav informēti par to. Ir būtiski prezentēt praktiskus piemērus ar uzņēmēju pieredzi, kuri šo pakalpojumu jau ir izmantojuši un var definēt konkrētus ieguvumus.

Diskusija norisinājās Interreg Europe programmas 2014-2020 projekta “Vietējo un reģionālo inovāciju ekosistēmu atbalsta politikas instrumenti (ecoRIS3)” ietvaros. Tā mērķis ir analizēt iespējas un identificēt labākos piemērus, lai rezultātā izveidotu jaunus, efektīvākus atbalsta līdzekļus un vadlīnijas, kurus būtu iespējams ieviest starpnozaru inovāciju un pētniecības pārnesei un sadarbības veicināšanai starp zinātnes un tehnoloģiju centriem un reģionālo biznesa sektoru viedo specializāciju jomās. Diskusijas secinājumi tiks izmantoti rīcības plāna izstrādē.

Papildu informācija: Laima Engere, projekta ecoRIS3 vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, laima.engere PIE vidzeme PUNKTS lv.

Informāciju sagatavoja: Ieva Bīviņa, projekta EcoRIS3 sabiedrisko attiecību speciāliste, Vidzemes plānošanas reģions, ieva.bivina PIE vidzeme PUNKTS lv.

 

29. martā SIA ZAAO Dabas un tehnoloģiju parkā “URDA” notika Vidzemes plānošanas reģiona Attīstības padomes sēde. Tās laikā pašvaldību priekšsēdētāji tika informēti par remigrācijas atbalsta projekta 2018. gada rezultātiem un Vidzemes uzņēmējdarbības veicināšanas pasākuma “Vidzemes stāsti 2019” jauno konceptu. Klātesošie tika iepazīstināti ar statistiku sabiedriskā transporta maršrutos Vidzemes plānošanas reģionā, un padomes sēdes laikā tika apstiprināts arī projekta SUPER (Atbalsts eko inovāciju virzībai starptautiskajos tirgos) Rīcības plāns, kā arī skatīti citi jautājumi.

Remigrācijas koordinatore Vidzemē Ija Groza ziņoja, ka pagājušais gads vērtējams kā aktivitātēm bagāts un sākotnēji definētie mērķi sasniegti ne tikai Vidzemē,  bet arī Latvijā kopumā. I. Groza precizēja, ka plānošanas reģionu koordinatoriem bijušas atšķirīgas pieejas, kā tie izvēlējušies piesaistīt remigrantu uzmanību un sniegt informatīvo atbalstu. Vidzemē izvēlēta taktika komunicēt individuāli ar ikvienu, kas vēršas pēc palīdzības, pēc iespējas meklējot atbildes uz jautājumiem, kas remigrantam nav skaidri vai vieš šaubas un tādējādi kavē pieņemt lēmumu par atgriešanos uz dzīvi Latvijā, taču nemēģināt nevienu pierunāt atgriezties, ja persona pati nav izrādījusi interesi, uzsākot saziņu ar koordinatoru.

Laika posmā no 2018. gada 1. marta līdz 31. decembrim Vidzemes koordinatore sazinājusies ar 417 personām (jeb 155 ģimenēm), sagatavojusi individuālus piedāvājumus 379 cilvēkiem (jeb 137 ģimenēm), kā rezultātā uz dzīvi Latvijā atgriezušies 70 cilvēki (jeb 36 ģimenes). I. Groza piebilst: “Šie dati atspoguļo tikai remigrācijas koordinatora darba rezultātu, taču pilnīgi noteikti, ir pietiekami daudz arī to cilvēku, kas pieņēmuši lēmumu atgriezties bez remigrācijas koordinatoru palīdzības.”

Nākamajā gadā remigrācijas koordinatoram Vidzemē sagaidāms aktīvs darba cēliens – jāsagatavo 300 personalizēti piedāvājumi un uz dzīvi Vidzemē jāatgriež vismaz 90 cilvēki. Tiek plānots turpināt arī pilotpašvaldību darbību – šogad uz šādu statusu varēs pretendēt jau četras pašvaldības (2018. gadā Vidzemē bija divas pilotpašvaldības -Smiltenes un Gulbenes novada pašvaldība). Tāpat plānots atkārtoti izsludināt arī grantu konkursu saimnieciskās darbības atbalstam, paredzot atbalstīt 4 projektus ar 10 000 eiro lielu grantu katram, turpinot arī divu 2018. gada atbalstu saņēmušo projektu uzraudzību.

Ija Groza informēja, ka 10. aprīlī Smiltenē tiks organizēts seminārs Vidzemes plānošanas reģiona pašvaldību speciālistiem, kas norādītas kā kontaktpersonas pašvaldībās remigrācijas jautājumos. Seminārā tiks pārrunāti gan 2019. gada aktivitāšu plāni, gan arī tiks diskutēts par citiem kopīgiem darbiem remigrācijas jautājumos reģionā. (Jautājumiem: ija.groza PIE vidzeme PUNKTS lv, mob.t. 29287585.)

Savukārt par jauno konceptu “Vidzemes stāsti 2019” organizēšanā klātesošos iepazīstināja projektu vadītāja Laima Engere.  L. Engere informēja, ka pasākums notiks jau astoto reizi, kā ierasts – vasaras noslēgumā, augustā.

Šogad galvenie nominantu sveicēji būs iepriekšējo gadu stāstu varoņi. Kā ierasts, par katru nominēto uzņēmēju tiks gatavota arī video vizītkarte, taču šogad tās pirmo reizi tiks gatavotas prezentēšanai arī starptautiskā vidē. Kā atzina Mazsalacas novada pašvaldības priekšsēdētājs Harijs Rokpelnis : “Vizītkartes faktiski uzskatāmas par unikālu uzņēmēja atbalsta formu, jo pēc pasākuma video paliek pašu uzņēmēju rīcībā, un zinu, ka vairāki laureāti tos patiešām arī izmanto, lai saviem potenciālajiem sadarbības partneriem pastāstītu par savu uzņēmumu darbību.”

Kā informēja L. Engere, līdz 19. aprīlim Vidzemes plānošanas reģiona pašvaldības aicinātas pieteikt sava novada uzņēmumus šādās nominācijās: mājražotājs/amatnieks, saimniecība, eksportspēja, atbildīgs uzņēmējs, tūrisma uzņēmējs, debija, entuziasts, inovatīvs uzņēmējs. (Vairāk informācijas: Laima Engere, laima.engere PIE vidzeme PUNKTS lv, mob.t. 28376912.)

Sanāksmē par sabiedriskā transporta aktualitātēm Vidzemes plānošanas reģionā informēja Sabiedriskā transporta nodaļas vadītāja Inita Ozoliņa, vienlaikus sniedzot arī ieskatu statistikas datos un salīdzinot 2017. un 2018. gada sabiedriskā transporta maršrutu izpildes rezultātus Vidzemes reģiona teritorijā.

Salīdzinot ar 2017. gadu, jāsecina, ka 2018. gadā izpildīto reisu skaits ir krities par 2% un samazinājies arī nobraukums; veikti 236 maršrutu grozījumi.

Vērtējot pasažieru skaita izmaiņas, jāsecina, ka situācija ir dažāda – vietām vērojams pasažieru skaita pieaugums, taču pārsvarā tomēr, līdzīgi kā visā Latvijā, arī Vidzemes reģionā pasažieru skaits sabiedriskajā transportā samazinās.

Saskaņā ar Autotransporta direkcijas sniegtajiem datiem, dotācija par vienu pasažieri Vidzemē sastāda 1,85 eiro, savukārt kopējās izmaksas par vienu pasažieri Vidzemē – 2,54 eiro.

Ņemot vērā, ka no 2018. gada maija plānošanas reģioniem uzdots izsniegt arī licences un kartītes pasažieru komercpārvadājumiem ar taksometriem (izņemot Valmieras pilsētā), septiņu mēnešu laikā Vidzemes plānošanas reģiona teritorijā izsniegtas 20 licences (jāizņem reizi četros gados) un 101 licences kartīte (komersantam jāizņem katru mēnesi). Šis jautājums bija par pamatu diskusijām pašvaldību priekšsēdētāju vidū, aktualizējot nelegālo pārvadājumu problemātiku.

Tika pieņemts lēmums visu 26 pašvaldību vārdā rakstīt oficiālu vēstuli Satiksmes ministrijai, aicinot to skaidrot situāciju, jo vairākkārtēji pašvaldību priekšsēdētāji uzsvēra, ka būtībā radīti apstākļi, kas nemotivē taksometru pakalpojumu sniedzējus oficiāli reģistrēt savu darbību. To, iespējams, kavē situācija, kad taksometra pakalpojumus var sniegt arī netrafarētas automašīnas, izmantojot mobilo aplikāciju un par to atsevišķa ikmēneša maksa netiek sagaidīta. (Vairāk informācijas: Inita Ozoliņa, inita.ozolina PIE vidzeme PUNKTS lv, mob.t. 26516182.)

Sēdē tika apstiprināts arī projekta SUPER (Atbalsts eko inovāciju virzībai starptautiskajos tirgos) Rīcības plāns. Vairāk informācijas par rīcībplānu šeit.

Nākamā VPR Attīstības padomes sēde plānota 2019. gada aprīļa beigās.

Jautājumiem: Guna Kalniņa-Priede, VPR administrācijas vadītāja, mob.t. +371 29477997, guna.kp PIE vidzeme PUNKTS lv .

Informāciju sagatavoja: Anita Āboliņa, VPR sabiedrisko attiecību vadītāja, anita.abolina PIE vidzeme PUNKTS lv, mob.t.+371 29454752.

Īstenojot remigrācijas pasākumus Vidzemē, pērn desmit mēnešos Latvijā atgriezušās 36 ģimenes. 

Laika posmā no 2018.gada 1.marta līdz 31.decembrim remigrācijas koordinatore Vidzemē Ija Groza sazinājusies ar 417 personām jeb 155 ģimenēm, sagatavojusi individuālus piedāvājumus 379 cilvēkiem jeb 137 ģimenēm, kā rezultātā uz dzīvi Latvijā atgriezušies 70 cilvēki jeb 36 ģimenes. 

I. Groza piebilst: “Šie dati atspoguļo tikai remigrācijas koordinatora darba rezultātu, taču pilnīgi noteikti, ir pietiekami daudz arī to cilvēku, kas pieņēmuši lēmumu atgriezties bez remigrācijas koordinatoru palīdzības.”

VPR Attīstības padomes sēdē remigrācijas koordinatore Vidzemē Groza uzsvēra, ka plānošanas reģionu koordinatoriem bijušas atšķirīgas pieejas, kā tie izvēlējušies piesaistīt remigrantu uzmanību un sniegt informatīvo atbalstu. Vidzemē izvēlēta taktika komunicēt individuāli ar ikvienu, kas vēršas pēc palīdzības, pēc iespējas meklējot atbildes uz jautājumiem, kas remigrantam nav skaidri vai vieš šaubas un tādējādi kavē pieņemt lēmumu par atgriešanos uz dzīvi Latvijā, taču nemēģināt nevienu pierunāt atgriezties, ja persona pati nav izrādījusi interesi, uzsākot saziņu ar koordinatoru.

Ijas Grozas gatavotā prezentācija Vidzemes plānošanas reģiona Attīstības padomes sēdei skatāma ŠEIT.

Šogad remigrācijas koordinatoram Vidzemē jāsagatavo 300 personalizēti piedāvājumi un uz dzīvi Vidzemē jāatgriež vismaz 90 cilvēki. Tiek plānots turpināt arī pilotpašvaldību darbību – šogad uz šādu statusu varēs pretendēt jau četras pašvaldības. Pērn Vidzemē bija divas pilotpašvaldības – Smiltenes un Gulbenes novada pašvaldība. Tāpat plānots atkārtoti izsludināt arī grantu konkursu saimnieciskās darbības atbalstam, paredzot atbalstīt 4 projektus ar 10 000 eiro lielu grantu katram, turpinot arī divu 2018. gada atbalstu saņēmušo projektu uzraudzību.

Ija Groza informēja, ka 10. aprīlī Smiltenē tiks organizēts seminārs Vidzemes plānošanas reģiona pašvaldību speciālistiem, kas norādītas kā kontaktpersonas pašvaldībās remigrācijas jautājumos. Seminārā tiks pārrunāti gan 2019. gada aktivitāšu plāni, gan arī tiks diskutēts par citiem kopīgiem darbiem remigrācijas jautājumos reģionā. 

Aicinām noskatīties/noklausīties arī LR1 veidotā raidījuma "Globālais latvietis. 21.gadsimts" ierakstu, kurā piedalījās arī Ija Groza, skaidojot, kādu atbalstu var sniegt plānošanas reģionu koordinatori, kādi jautājumi visbiežāk saņemti un kas ir tas, kas mudina atgriezties.


29. martā noslēdzās projektu pieteikumu iesniegšana kultūras projektu konkursam „Latvijas valsts mežu un Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstītā Vidzemes kultūras programma 2019”.

Vidzemes plānošanas reģions saņēmis skaitliski vairāk projektu pieteikumu nekā pērn. Konkursā pavisam saņemts 131 projektu pieteikums par kopējo summu 479 354,93 EUR. Šogad Vidzemes kultūras programmā tiks sadalīts finansējums 85 500,00 EUR. Iesniegtie projekti aptver dažādas kultūras jomas un pasākumus Vidzemes teritorijā un atbilst visām mērķprogrammas noteiktajām prioritātēm.

Līdz aprīļa beigām ekspertu komisija izvērtēs pieteiktos projektus, un 29. aprīlī būs zināmi konkursa rezultāti. Tie tiks publiski paziņoti Vidzmes plānošanas reģiona mājaslapā (www.vidzeme.lv) un Valsts kultūrkapitāla fonda mājas lapā (www.kkf.lv). Apstiprinātās ekspertu komisijas sastāvs ir sekojošs:

Ija Groza - Reģionālā koordinatore remigrācijas jautājumos, Vidzemes plānošanas reģions;

Iveta Ence - Plānošanas un attīstības nodaļas vadītāja, Strenču novada pašvaldība;

Ieva Vītola - Starpnozaru mākslas grupa “SERDE”, tradicionālās kultūras pētniece;

Zanda Treimane - VKKF pārstāvis;

Aivars Eipurs - VKKF pārstāvis;

Zemkopības ministrijas vai VAS “Latvijas valsts meži” pārstāvis.

Vidzemes kultūras programma ir iespēja reģiona kultūras organizatoriem saņemt atbalstu savām idejām un iniciatīvām, lai radītu un pilnveidotu kultūras notikumu piedāvājumu Vidzemē.

Atbalsts būs pieejams tādiem kultūras projektiem, kuri tiks sagatavoti atbilstoši programmas nolikumam, mērķim un prioritātēm un kurus plānots īstenot laika posmā no 2019. gada maija līdz 2019. gada 15. decembrim.

2019. gadā Vidzemes kultūras programmas mērķis ir nodrošināt līdzsvarotu, daudzveidīgu un kvalitatīvu kultūras procesu un tā pieejamību Vidzemē, saglabājot un attīstot Vidzemes novadam raksturīgās vērtības, tradīcijas un kultūrvidi. Šogad kā jauna prioritāte noteikta “sabiedrības iesaiste dabas un kultūras mantojuma vērtības apzināšanā un integrētā attīstībā, iesaistot un informējot sabiedrību par iespēju brīvprātīgi veikt dabas un kultūras mantojuma vērtību apzināšanu un uzturēšanu”.

Vidzemes kultūras programma ir būtisks finanšu instruments, kas sekmē  un nodrošina kultūras procesu Vidzemē, tādejādi veidojot un saglabājot kultūrvidi ārpus galvaspilsētas.

Informāciju sagatavojusi: Dace Laiva, Vidzemes kultūras programmas koordinatore, mob.tālr. 25670756, dace.laiva PIE vidzeme PUNKTS lv.

2019. gada 10. aprīlī Smiltenē, Smiltenes novada  domes sēžu zālē, Dārza ielā 3 norisināsies seminārs Vidzemes reģiona pašvaldību remigrācijas jautājumu kontaktpersonām. Semināra mērķis ir stiprināt un pilnveidot  remigrācijas procesa koordināciju Vidzemes reģionā.

Seminārā piedalīsies Smiltenes novada domes priekšsēdētājs, vienlaikus arī Vidzemes plānošanas reģiona (turpmāk – VPR) Attīstības padomes priekšsēdētāja vietnieks Gints Kukainis, VPR administrācijas vadītāja Guna Kalniņa-Priede, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Reģionālās politikas departamenta vecākais konsultants Varis Putniņš.

VPR remigrācijas jautājumu koordinatore semināra dalībniekus iepazīstinās ar remigrācijas veicināšanas pilotprojekta rezultātiem 2018.gadā,  uzdevumiem 2019.gadam un citu aktuālo informāciju. Smiltenes novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Inga Kovala dalīsies pieredzē ar Smiltenes – 2018.gada pilotpašvaldības darbu un secinājumiem.  Par  sadarbības iespējām un pakalpojumiem valsts sektorā informēs Nodarbinātības Valsts aģentūras EURES tīkla Vidzemes reģiona konsultante Zane Meļķe, bet par  sociālās apdrošināšanas koordināciju  Eiropā būtisku informāciju sniegs VSAA Madonas reģionālās nodaļas Valkas klientu apkalpošanas centra vadošā  inspektore Una Ķieģelmane. 

Semināra dienaskārtība pieejama ŠEIT.

Būtiska ir pašvaldību pārstāvju aktīva līdzdalība un iesaiste diskusijās  par problēmām un vajadzībām pašvaldībās, lai tautieši arvien vairāk vēlētos atgriezties  mājās, veidojot saprotošu un uz sadarbību vērstu  sabiedrību.

Semināru organizē Vidzemes plānošanas reģions sadarbībā ar Smiltenes novada pašvaldību.

Vairāk informācijas: Ija Groza, Vidzemes plānošanas reģiona remigrācijas koordinatore, +371 29287585, ija.groza PIE vidzeme PUNKTS lv.

Lai iepazīstinātu plašāku sabiedrību ar Vidzemē radītām inovācijām un inovatīviem uzņēmumiem un iedvesmotu inovāciju radīšanai arī citus, Vidzemes Inovāciju nedēļā tika atklāta Inovāciju izstāde, kuru līdz 23. aprīlim var aplūkot Lubānas pilsētas kluba foajē. Izstādē var iepazīties ar 24 Vidzemes uzņēmumu inovācijām informācijas tehnoloģiju, produktu dizaina, procesu un ražošanas tehnoloģiju jomā. Izstādē iekļautie 24 inovatīvie uzņēmumi pārstāv 17 Vidzemes pašvaldības, kuras finansiāli atbalstījušas izstādes izveidi.

Vidzemes inovatīvāko uzņēmumu vidū izstādē iekļauta arī VAS “Latvijas valsts meži” kokaudzētava “Podiņi”, kurā jau kopš 2001. gada plaši tiek pielietotas inovācijas mežsaimniecībā.

Jaunākā no tām ir robotizētā stādu apstrāde ar videi draudzīgu vasku Ekovax. Apstrāde tiek veikta ar praktiski unikālu iekārtu palīdzību, tādas pieejamas visā pasaulē vien divas, no kurām vienu lieto tieši “Podiņos”.

Apstrādes mērķis ir aizsardzība pret meža kaitēkļa – priežu lielā smecernieka – bojājumiem. Metode ļauj droši, bez videi un cilvēkam kaitīgu pesticīdu lietošanas, efektīvi aizsargāt egļu stādus. Aizsargājošais efekts saglabājas vismaz divas sezonas, salīdzinot ar ķīmiskajiem preparātiem, kuri iztur vien pāris mēnešus.

Līdztekus kokaudzētavā radīts inovatīvs stādu veids – kailsakņu stādi ar uzlabotu sakņu sistēmu. Proti, siltumnīcās un āra poligonos īpaša dizaina stādu kasetēs ar neliela izmēra šūnām izaudzē ietvarsējeņus, kurus pēcāk izstāda uz lauka. Tehnoloģija ļauj stādus izaudzēt daudz ātrāk – nevis četrās sezonās, bet gan divās, vienlaikus iegūstot augstākas kvalitātes stādus.

Kokaudzētavā nemitīgi rūpējas arī par stādu ģenētisko potenciālu, stādu audzēšanai iegūst koku sēklas īpašās selekcionētu egļu, bērzu un melnalkšņu sēklu plantācijās, tādējādi dodot iespēju nākotnes mežaudzes veidot ātraudzīgākas un līdz pat par 20% produktīvākas.

Lubānas novada pašvaldības pārstāvji interesentus aicina: “Aicinām izmantot izdevību un apskatīt Vidzemes inovatīvos uzņēmumu, priecāties par mūsu novada pārstāvi kokaudzētavu “Podiņi” un visiem pārējiem, arī Madonas novada uzņēmumiem. Varbūt atklāsiet kādu jaunu un pārsteidzošu pakalpojumu vai produktu, ko ražo tepat Vidzemē!”


Jāpiebilst, ka Lubānas pilsētas klubs Inovāciju izstādes apskatei būs atvērts laikā, kad tajā norisināsies publiskie pasākumi, kā arī  trīs trešdienas: 3., 10. un 17.aprīlī no plkst.9:00 līdz 18:00. Interesentus, kam norādītie izstādes apskates laiki nav piemēroti, lūdzam sazināties ar Lubānas kultūras nama direktori Velgu Puzuli (tālrunis 26594314), lai vienotos par citu laiku.

 

Foto: VAS Latvijas valsts meži

Informāciju sagatavoja: Anita Āboliņa, sabiedrisko attiecību vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, mob.t. 29454752, anita.abolina PIE vidzeme PUNKTS lv

Vidzemes reģions uzsācis ceļu pretī zināšanās balstītas bioekonomikas inovāciju sistēmas attīstīšanai reģionā, tāpēc Vidzemes plānošanas reģions un Vides risinājumu institūts martā organizēja starptautisku bioekonomikas inovāciju forumu Cēsīs, pulcējot vairāk nekā 100 dalībnieku no Latvijas un ārvalstīm.

Bioekonomika ir atjaunojamo dabas resursu izmantošana produktos un pakalpojumos, ar ko var aizstāt tos resursus, kas dabā neatjaunojas un kas pamazām izsīkst. Lai arī tā ir cieši saistīta ar klimata pārmaiņu radīto apdraudējumu, tomēr vienlaikus tā skatāma arī kā pavisam jauns ekonomikas virziens.

Latvijā bioekonomika ir nacionāli definēta kā viena no viedās specializācijas jomām. Arī Vidzemes reģionā tā identificēta kā joma, kurai nepārprotami saskatāms reģiona attīstības izaugsmes potenciāls, tāpēc bioekonomikai reģiona attīstībā šobrīd piešķirta virzītājspēka loma.

Vidzemes reģionā ir apjomīgs meža resurss, tomēr jāatceras, ka bioekonomika aptver daudz plašāku jomu klāstu – gan pārtikas ražošanas, gan lauksaimniecības sektoru, arī tādas nozares kā mežsaimniecība un kokrūpniecība, ķīmijas un farmācijas rūpniecību, enerģētiku un energoefektivitāti, būvniecību, informācijas un komunikāciju tehnoloģijas (IKT) veselības nozari u.c.

Lene Lange, pētniecības un konsultāciju uzņēmuma “LLA-Bioeconomy” vadītāja un Ziemeļvalstu bioekonomikas paneļa biedre (Dānija), lektore arī Vidzemes bioekonomikas forumā uzsver: "Pārtikas pārstrādes un ražošanas procesā ir ļoti liels blakus produktu apjoms. Tie netiek izmantoti, bet potenciāls ir neiedomājami liels. Iegūstamie produkti ir ne vien ar augstu uzturvērtību, bet arī ar lielu garšas potenciālu".

Foto: Slieku izmantošanas iespējas pārtikā

Bioekonomikas forumā Cēsīs ar savu 25 gadu pieredzi mežsaimniecībā dalījās Arne Rørå – “Norskog Group” izpilddirektors. A. Rørå bijis atbildīgs par Norvēģijas nacionālo meža inventarizāciju un pārstāvējis Norvēģiju vairākās starptautiskās programmās, kas saistītas ar meža inventarizāciju un gaisa piesārņojuma ietekmes uz mežu uzraudzību. Eksperts Latvijā bieži viesojas kopš 2001. gada un secinājis, ka šeit meža potenciāls netiek izmantots pilnībā. 

Arne Rørå norāda“Latvijā ir ļoti augstvērtīga augsne. Novērojumi liecina, ka Latvijas Valsts meži lieliski tiek galā ar mežu apsaimniekošanu, kamēr privātajā sektorā būtu jāvairo zināšanas un jāinformē par iespējām, kā to veikt efektīvāk, vienlaikus iegūstot lielāku pievienoto vērtību no resursa. Latvijā joprojām meži ir pārāk skraji un ir daudz platību, kas aizaugušas krūmiem – tā ir resursa izniekošana.“ Eksperts zina teikt, ka ar  vienu eiro, kas investēts mežā, ieguldījums vērtību ķēdē atmaksājas 10 reizes, vienlaikus atgādinot, ka nekādā ziņā nedrīkst aizmirst par dabas aizsardzību.

Lene Rachel Andersen, ekonomikas eksperte un futūriste no Dānijas ir pārliecināta: “Lai spētu nodrošināt dabas un vides ilgtspējību,  vispirms ir jāmaina domāšanas veids, jo pagaidām vēl domājam no industriālās paradigmas skatupunkta – jo lētāk, jo labāk. Ir laiks paplašināt redzesloku.” 

 

Dr.Andrea Primavera, viens no vadošajiem Itālijas pētniekiem ārstniecības augu jomā, kurš šobrīd aktīvi līdzdarbojas projektos ne tikai ārvalstīs, bet arī tepat Vidzemē, Vides risinājumu institūtā, brīdina: “Klimata pārmaiņas var būt bīstamas sistēmā, kur daži augi pabaro visu pasauli. Ir vērts atgriezties pie vietējiem, tradicionālajiem pārtikas produktiem, un atklāt tiem jaunas īpašības. Agrikultūra ir bioloģiski daudzveidīga, to pilnībā izmantojot, mēs varam pasargāt planētu.”

Aicinām noskatīties >>video atskatu<< par forumu “Bioekonomika -  inovāciju iespējas”, kurā uzaicinātie pašmāju un ārvalstu bioekonomikas jomu eksperti sniedz savas atziņas un novērojumus par nozares potenciālu, aktualitāti un nozīmību.

Jāpiebilst, ka drīzumā tiks uzsākts arī video lekciju publicēšanas cikls, piedāvājot iespēju foruma dalībniekiem atkārtoti noskatīties ekspertu uzstāšanos, kā arī vienlaikus aicinot citus interesentus, kas nebija klāt pasākuma norises vietā, smelties iedvesmu un padomus bioekonomikas principu iedzīvināšanai savā ikdienā.

Tāpat pasākuma organizatori apstiprina, ka bioekonomikas inovāciju attīstīšanai veltīti izzinoši un iedvesmojoši pasākumi Vidzemē tiks rīkoti arī turpmāk, no kuriem tuvākais plānots 2019. gada rudenī.

 

 

Papildinformācijai par projektu

Projektu “Bioekonomikas inovāciju sistēmas attīstīšana reģionos (RDI2CluB)” īsteno Vidzemes plānošanas reģions sadarbībā ar nodibinājumu „Vides risinājumu institūts”, kā arī partneri no Norvēģijas, Somijas, Igaunijas un Polijas Interreg Baltijas jūras reģiona (BJR) programmas 2014.-2020. gadam ietvaros (http://www.rdi2club.eu/), ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda un Norvēģijas līdzfinansējumu. Tā mērķis ir atbalstīt viedu, ilgtspējīgu un iekļaujošu bioekonomikas nozares izaugsmi BJR lauku teritorijās. Šī informācija atspoguļo vienīgi autora uzskatus, un Eiropas Savienība nav atbildīga par tajā ietvertās informācijas iespējamo izmantošanu.

 

Foto: Roberts Āboltiņš

Papildu informācija: Santa Niedola, projekta “RDI2CluB” vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, santa.niedola PIE vidzeme PUNKTS lv, +371 26674261, www.vidzeme.lv

Informāciju sagatavoja: Anita Āboliņa, sabiedrisko attiecību vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, anita.abolina PIE vidzeme PUNKTS lv, +371 29454752


Projektā INSURE izdota informatīvā ziņu lapa, kurā atspoguļots partneru paveiktais laika posmā no 2018. gada septembra līdz 2019. gada februārim.

Ziņu lapa (angļu valodā) pieejama: ŠEIT.

Tajā lasiet:

- par jaunām piesārņotām vietām Somijā, kuru izpēte iekļauta projektā;

- par Valmieras Dzelzceļa ielas 9 pilotvietu, kur septembrī tika uzsākti pilottesti, lai pārbaudītu, kā ar mazuta piesārņojumu cīnās viena no bioloģiskajām attīrīšanas metodēm – elektrokinēze;

- par pilottestiem Mūtalā (Motala) Zviedrijā;

- par projekta partneru tikšanās reizēm Valmierā un Centrālā Baltijas jūras reģiona programmas ikgadējā pasākumā Turku, Somijā, kā arī citām aktualitātēm.


Projekta INSURE mērķis ir palielināt ilgtspējīgu piesārņoto vietu attīrīšanas metožu izmantošanu, uzlabot piesārņoto vietu  attīrīšanas vadības metodes, kā arī uzlabot piesārņoto vietu  vizualizāciju un prioritizēšanu Centrālbaltijas reģionā, sadarbojoties partnerorganizācijām no Latvijas, Zviedrijas un Somijas. Projekts INSURE tiek īstenots Centrālā Baltijas reģiona pārrobežu sadarbības programmā 2014.–2020. gadam.

Vairāk informācijas: Maija Rieksta, projekta INSURE vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, mob.t. 26099521, maija.rieksta PIE vidzeme PUNKTS lv.

Cēsīs un Valmierā darbu turpina starptautisks inovāciju brokeris Ilona Platonova – uzņēmēju atbalsta persona Vidzemes reģionā, kas sniedz konsultācijas mazu un vidējo uzņēmumu attīstības jautājumos. Brokeris palīdzēs meklēt atbildes uz virkni jautājumu – kur rast finansējumu idejām, kur meklēt jaunus sadarbības partnerus un noieta tirgus, un kā tos apgūt, kā spēt paskatīties uz sava uzņēmuma procesiem no cita skatu punkta. Izmantot brokera pakalpojumus aicināti īpaši tie reģiona uzņēmumi, kuriem ir ilgtermiņa attīstības plāni un kuru attīstības iespējas Latvijā ir ierobežotas.

Konsultāciju laiki aprīlī un maijā:

Cēsīs: 17.04., 09.05., 30.05.

Valmierā: 23.04., 02.05., 21.05.

Konsultācijas ir bez maksas un tās ir pieejamas, iepriekš piesakoties pa e-pastu ilona.platonova PIE vidzeme PUNKTS lv vai tālruni 29 282 826. Konsultācijas notiek Vidzemes plānošanas reģiona telpās Cēsīs, Bērzaines ielā 5, un Vidzemes uzņēmējdarbības centrā Valmierā, Purva ielā 12A, B korpusā.

 

Līdztekus brokera darbam septiņas valstis Baltijas jūras reģionā kopīgi veido pārrobežu sadarbības tīklu un tā pakalpojumu piedāvājumu mazo un vidējo uzņēmumu internacionalizācijas atbalstam. Tādējādi brokeris gan veidos datu bāzi, gan uzrunās konsultācijās uzņēmumus, kas vēlētos pārbaudīt jaunizveidotā sadarbības tīkla pakalpojumu piedāvājumus praksē. Pilotprogrammā paredzēts iesaistīt piecus līdz sešus Vidzemes reģiona uzņēmumus.

Pārrobežu sadarbības tīkla veidošana un reģionos pieejamo uzņēmējdarbības atbalsta instrumentu pētījums tiek veikti projekta “GoSmart BSR” ietvaros. Projektu “GoSmart BSR” īsteno Vidzemes plānošanas reģions sadarbībā ar partneriem no Somijas, Vācijas, Dānijas, Polijas, Lietuvas un Igaunijas Interreg Baltijas jūras reģiona (BJR) programmas 2014.-2020. gadam ietvaros, ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējumu. Tā mērķis ir palielināt inovāciju ieviesēju (inovāciju starpnieku, iestāžu, pētniecības iestāžu, uzņēmumu) kapacitāti, lai piemērotu viedas specializācijas pieeju.

Par projekta "GoSmart BSR" aktivitātēm iespējams uzzināt arī sociālajos medijos Facebook un LinkedIn.

Papildu informācija: Santa Niedola, projekta "GoSmart BSR" vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, santa.niedola PIE vidzeme PUNKTS lv, mob.t. +371 26674261.

Informāciju sagatavojusi: Liene Leonoviča, Vidzemes plānošanas reģiona sabiedrisko attiecību speciāliste, liene.leonovica PIE vidzeme PUNKTS lv, mob.t. +371 27724884.


10. aprīlī Smiltenes novada domē notika Vidzemes plānošanas reģiona rīkots seminārs Vidzemes reģiona pašvaldībām par remigrācijas jautājumiem, ar mērķi stiprināt un pilnveidot  remigrācijas procesa koordināciju Vidzemes reģionā. Semināra laikā ar savu pieredzi remigrācijas pasākumu īstenošanā 2018.gadā dalījās arī Smiltenes novads. Kā informēts iepriekš, 2018.gadā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) un Vidzemes plānošanas reģions (VPR) uzsāka prioritārā pasākuma 2018.-2020. gadam "Pilotprojekts pašvaldībās remigrācijas veicināšanai "Reģionālās remigrācijas koordinators"" realizāciju, kurā tika iesaistītas arī 10 Latvijas pašvaldības, starp kurām arī Smiltenes novads. Seminārā tika aicināti piedalīties visu Vidzemes pašvaldību pārstāvji, jo būtiska ir pašvaldību pārstāvju aktīva līdzdalība un iesaiste diskusijās  par problēmām un vajadzībām pašvaldībās, lai tautieši arvien vairāk vēlētos atgriezties mājās, veidojot saprotošu un uz sadarbību vērstu  sabiedrību.

Smiltenes novada domes priekšsēdētājs Gints Kukainis, uzrunāja klātesošos un iedrošināja pašvaldības strādāt kopā, akcentējot sadarbības nozīmi remigrācijas jautājumu risināšanā: “Ir svarīgi saprast, ko mēs katrs savā pašvaldībā esam spējīgi piedāvāt, radīt, lai dzīves vide būtu tāda, lai šeit gribētu dzīvot, strādāt, mācīties. Tas nav stāsts par atsevišķu remigrācijas pasākumu veikšanu vienā teritorijā, bet- stāsts kopumā par visu Latviju”. G.Kukainis arī akcentēja projekta turpināšanas nepieciešamību: “Remigrācijas jautājumi ir milzīgs darba apjoms, kam rezultāts nav rītdien, vai parīt, bet rezultāts ir ilgtermiņā”, aicinot katram paraudzīties un atrast tās lietas, ko katrs savā pašvaldībā var izdarīt, lai spertu šos soļus nākotnei.

VPR administrācijas vadītāja Guna Kalniņa-Priede vērsa uzmanību uz reģiona attīstību un remigrācijas projektu, kā vienu no attīstības un ilgtspējas veicinātājiem.

VPR remigrācijas jautājumu koordinatore Ija Groza semināra dalībniekus iepazīstināja ar remigrācijas veicināšanas pilotprojekta rezultātiem 2018.gadā, uzdevumiem 2019.gadam un aktuālajiem problēmjautājumiem, kurus pašvaldības ir identificējušas jau šobrīd, kā arī aicināja uz divpusēju komunikāciju, lai kopīgi risinātu remigrācijas jautājumus Vidzemē un Latvijā.

Smiltenes novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Inga Kovala, kas ir arī kontaktpersona remigrācijas jautājumos, dalījās pieredzē ar Smiltenes novadā paveikto, esot kā 2018.gada pilotpašvaldībai un galvenajiem secinājumiem, kas būtu jāņem vērā uzsākot mērķtiecīgu darbu remigrācijas veicināšanā. Klātesošie tika iepazīstināti ar izveidotajiem, pa jomām sastrukturizētajiem materiāliem, kuros apkopota informācija par pakalpojumiem un iespējām Smiltenes novadā attiecībā uz dzīves, mācību, darba, atpūtas iespējām. Lai risinātu dzīvojamā fonda trūkuma jautājumus, pašvaldībā ir izveidota interaktīvā karte “Veido un atrodi savas mājas Smiltenes novadā”, ar kuru var iepazīties Smiltenes novada mājas lapā, sadaļā Sabiedrība (http://www.smiltene.lv/new_510_1), kā arī kopumā, septiņu projekta mēnešu laikā, ir apzināti 365 migranti no novada pagastiem, un turpinās komunikācija ar 12 iedzīvotājiem, lai viņiem sniegtu nepieciešamo informāciju, veicinot viņu atgriešanos Smiltenes novadā un Latvijā.

Gan diskusijās, gan I.Grozas un I.Kovalas prezentācijās tika uzsvērta valsts iestāžu, pašvaldību, plānošanas reģionu savstarpējās sadarbības nozīme projekta pasākumu un informatīvā atbalsta sniegšanā, kas noteikti ir viens no soļiem, lai manītu sabiedrības un arī migrantu attieksmi par valsts iestāžu pakalpojumu pieejamību un sniegšanu.

Semināra otrajā daļā EURES Rīgas reģionālās filiāles konsultants Juris Liepiņš iepazīstināja klātesošos ar sadarbības iespējām un pakalpojumiem valsts sektorā, un Nodarbinātības valsts aģentūras EURES konsultantu pakalpojumiem, bet par sociālās apdrošināšanas koordināciju Eiropā, kas ir būtiska informācija migrantiem, iepazīstināja VSAA Madonas reģionālās nodaļas Valkas klientu apkalpošanas centra vadošā  inspektore Una Ķieģelmane. 

Par remigrācijas jautājumiem Vidzemē, aicinām sazināties ar I.Grozu, Vidzemes plānošanas reģiona remigrācijas koordinatori, +371 29287585,ija.groza PIE vidzeme PUNKTS lv, bet par iespējām Smiltenes novadā- I.Kovalu, Smiltenes novada domes Sabiedrisko attiecību speciālisti, e-pasts inga.kovala PIE smiltene PUNKTS lv .

Vairāk informācija par remigrācijas jautājumiem pieejama VPR mājas lapā www.vidzeme.lv, kā arī www.paps.lv.

 

Informāciju sagatavoja,
Inga Kovala
Sabiedrisko attiecību speciāliste

E-pasts: prese PIE smiltene PUNKTS lv;

Mob.tel. 29613117

www.smiltene.lv

Februāra beigās Vidzemē norisinājās Vidzemes Inovāciju nedēļa, 2019. gadā aizsākot jaunu pasākuma formātu inovāciju ekosistēmas stiprināšanai Vidzemē. Viens no nedēļas pasākumiem – divu dienu starptautiskā konference “Inovācija attīstībai” pulcēja ap 150 interesentu no visas Latvijas. Ar savu pieredzi un zināšanām dalījās gan pašmāju, gan arī ārvalstu eksperti. Aicinām noskatīties 180 sekunžu garu video atskatu no konferences “Inovācija attīstībai”.

Video pieejams šeit: https://www.youtube.com/watch?v=G4ONk6pavTg

Apkopotas un publicētas arī ekspertu prezentācijas, kuras pieejamas video formātā Vidzemes inovāciju nedēļas mājaslapā http://innovation.vidzeme.lv sadaļā VIDEO, savukārt fotogrāfijas no pasākuma skatāmas sadaļā GALERIJA.

Organizatori informē, ka 2020. gadā Vidzemes Inovāciju nedēļa norisināsies no 24. līdz 28. februārim.

Informāciju sagatavojusi: Anita Āboliņa, sabiedrisko attiecību vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, mob.t. 29454752, anita.abolina PIE vidzeme PUNKTS lv

Lai gan intelektuāļi diskutē par mobilitāti kā cilvēka pamattiesībām, realitāte Eiropā nemaz nav tik progresīva un patiesībā ir diezgan atšķirīga. Dažviet valsts nodrošina saviem iedzīvotājiem salīdzinoši plašus mobilitātes pakalpojumus, tomēr pastāv tendence tiem arvien samazināties, kamēr citur pakalpojumi tiek novirzīti NVO un uzņēmumu rokās, un visu nosaka situācija tirgū. Kaut arī  projekta MAMBA spēkos nav mainīt valstu politiku, tomēr mūsu rokās ir iespēja attīstīt vietēja līmeņa risinājumus, laužot ierasto ceļu. Par šo diskutēt aicina Mobilitātes semināru cikla trešajā seminārā, kas norisināsies 2019. gada 5.jūnijā, Seinäjoki, Somijā.

Pasākuma organizatori jau pavisam drīz sola detalizētu semināra darba kārtību un norādes par reģistrēšanos dalībai pasākumā. Aicinām sekot līdzi jaunumiem Vidzemes plānošanas reģiona mājaslapā www.vidzeme.lv, kā arī projekta MAMBA mājaslapā www.mambaproject.eu. 

Atgādinām, ka uz semināru aicināts ikviens interesents, taču jāņem vērā, ka ceļošanas un uzturēšanās izdevumus projekts nekompensēs.  Dalība seminārā bezmaksas, darba valoda – angļu.

 

Par mobilitātes semināriem

Mobilitātes seminārus organizē projekts MAMBA, lai atspoguļotu šī brīža mobilitātes aktualitātes un izaicinājumus lauku teritorijās. Katrs no plānotajiem semināriem (kopskaitā seši) tiks veltīts kādai konkrētai tēmai, un uz tiem aicināti gan pētnieki, gan vietējie lēmumpieņēmēji, gan transporta un mobilitātes profesionāļi, kuri ir ieinteresēti apmainīties ar jauniem mobilitātes risinājumiem tieši lauku teritorijās, vienlaikus meklējot jaunus sadarbības partnerus un gūstot pavisam jaunu redzējumu.

Ar šiem semināriem mēs centīsimies apvienot gan tās zināšanas un pieredzi, kas pieejamas projekta MAMBA partnerībā, gan arī ārpus tās. Semināri tiek veidoti tā, lai tiktu atvēlēts arī pietiekams laiks profesionāļu un praktiķu diskusijām, kurām par pamatu varēs ņemt seminārā piesaistītā lektora ieskicēto problēmu apmēru un konkrētus mobilitātes izaicinājumus. Semināra labo piemēru stāsti iedvesmos un sniegs ierosmi iespējamiem risinājumiem.

Vairāk informācijas projekta MAMBA mājaslapā https://www.mambaproject.eu/events/ un Vidzemes plānošanas reģiona mājaslapā www.vidzeme.lv.

Latvijā projekta MAMBA atpazītākā aktivitātē ir pakalpojuma "transports pēc pieprasījuma" pilotēšana divos Vidzemes plānošanas reģiona novados - Alūksnes novadā un Mazsalacas novadā. 

Projektu MAMBA  Vidzemes plānošanas reģions īsteno sadarbībā ar partneriem no Vācijas, Polijas, Somijas, Dānijas, Zviedrijas un Latvijas Interreg Baltijas jūras reģiona (BJR) programmas 2014.-2020. gadam ietvaros, ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējumu. Tā mērķis ir uzlabot mobilitātes  pakalpojumu pieejamību attālajos lauku apvidos un demogrāfisko pārmaiņu skartajos reģionos, un pilnveidot transporta pakalpojumu sniedzēju kapacitāti.

Jautājumiem: Līga Puriņa-Purīte, projekta MAMBA vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, līga.pp PIE vidzeme PUNKTS lv, mob.t. +371 29214024. 

Informāciju sagatavojusi: Anita Āboliņa, sabiedrisko attiecību vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, anita.abolina PIE vidzeme PUNKTS lv; mob.t. +371 29454752

Vidzemes plānošanas reģions izstrādājis stratēģiju piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu pārvaldībai, kuras mērķis ir sniegt rekomendācijas šādu vietu zemju īpašniekiem un pārvaldniekiem. Tā paredzēta lietošanai gan pašvaldībām, gan privātajiem zemju īpašniekiem un sabiedrībai kopumā, tāpat tā paredzēta gan vides jomas speciālistiem, gan cilvēkiem, kuriem vides piesārņojuma jautājumi ir sveši.

Stratēģijā ir iekļauts:

  • īss normatīvo aktu apskats,
  • metodes, kā pašam novērtēt piesārņojuma klātbūtni un nopietnību,
  • skaidrojums par pamatprincipiem, kā piesārņotāji izplatās vidē,
  • iespējamie rīcības modeļi īpašniekiem un pārvaldītājiem un iespējamās sanācijas un atveseļošanas metodes, kā arī
  • ieteikumi sadarbības veicināšanai starp iesaistītajām pusēm.

Stratēģijas dokuments lasāms un lejupielādējams ŠEIT.

Sadarbības trijstūris

Stratēģijā ieteikts veidot tādu piesārņotu un potenciāli piesārņoto vietu pārvaldību, kas balstīta uz sadarbības trijstūri – pašvaldība, zemes īpašnieks un reģionālā vides pārvalde. Rekomendācijas sniegtas, lai iesaistītās puses varētu pieņemt informētus lēmumus un neviens no trīsstūrī iesaistītajiem nesaredzētu piesārņotās vietas un to pārvaldību kā bubuli, no kura jābaidās.

Lai panāktu trijstūra sadarbības efektivitāti un nepārvērstu to par kaujas lauku, pašvaldību un reģionālo vides pārvalžu darbiniekiem jābūt izglītotiem un informētiem par pareizajām izpētes un sanācijas metodēm, kā arī pēc nepieciešamības jāpiesaista eksperti. Tāpat jāizglīto privātīpašnieki – nereti viņi baidās vērsties institūcijās, jo pastāv uzskats, ka piesārņojuma attīrīšana maksā ļoti dārgi un kāds piespiedīs attīrīt vai uzliks sodu. 

Pareiza izpēte ietaupa līdzekļus

Mēs aicinām pievērst daudz lielāku uzmanību un nozīmi potenciāli piesārņotās vietas izpētei. Jo precīzāka būs vietas priekšizpēte (tai skaitā vietas vēsturiskās attīstības liecību analīze) vai detalizētā izpēte, jo precīzāk būs iespējams noteikt piesārņojuma areālu. Izpētes, kas veiktas ar dažiem urbumiem, visbiežāk norādīs uz aptuvenu un pārāk lielu piesārņojuma areālu. Šādam neadekvāti lielam piesārņojuma areālam sanācijas izmaksas būs krietni lielākas, nekā precīzi noteiktam un salīdzinoši mazam areālam,” stāsta projekta INSURE vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā Maija Rieksta. Ja nav iespēju piesaistīt profesionāli, tad labāk mēģināt vismaz pašiem novērtēt situāciju, kam arī šis izstrādātais materiāls domāts. Bieži vien potenciāli piesārņotas vietas atrodas tādās pilsētu vai ciematu centru teritorijās, kurām ir ekonomiskais potenciāls un kurās varētu īstenot sekmīgus pilsētvides attīstības projektus. Situācijas skaidrība ceļ īpašuma vērtību, kā arī izpētes rezultātā var atklāties, ka vieta nemaz vairs nav piesārņota un nav nekādu apgrūtinājumu tās ekspluatēšanai.

 

Latvijā stratēģija tika prezentēta 2019. gada 22. februārī Vidzemes plānošanas reģiona rīkotajā seminārā, kas pulcēja vides speciālistus, pašvaldību attīstības un reģionālo vides pārvalžu speciālistus.

Vēl viens informatīvais seminārs ir paredzēts š. g. maijā, kur vēlreiz runāsim par aktuālajiem jautājumiem saistībā ar piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu pārvaldību. Vidzemes plānošanas reģions ziņos par piesārņojuma izpētes rezultātiem izvēlētajā pilottvietā, alternatīvām attīrīšanas metodēm un risku novērtējumu, savukārt Valmieras pilsēta iepazīstinās ar rezultātiem no savas pilotteritorijas – par piesārņojuma izpēti un veiktajiem attīrīšanas pilottestiem, izmantojot elektrokinēzes metodi. Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs informēs par paveikto saistībā ar Piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu datu bāzi. Interesentus lūdzam sekot līdzi informācijai Vidzemes plānošanas reģiona mājas lapā www.vidzeme.lv vai VPR Facebook lapā.

 

Stratēģiju Vidzemes plānošanas reģiona vadībā izstrādāja A/S “Venteko” Centrālbaltijas pārrobežu sadarbības programmas projektā “Inovatīva, ilgtspējīga attīrīšana” (INSURE).

Vairāk par projektu un aktivitātēm: Maija Rieksta, projekta INSURE vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, +371 26099521, maija.rieksta PIE vidzeme PUNKTS lv

Informāciju sagatavojusi: Māra Sproģe, Vidzemes plānošanas reģiona sabiedrisko attiecību speciāliste, +371 26488091, mara.sproge PIE vidzeme PUNKTS lv

 

 

 


Vidzemes plānošanas reģions 2016.gadā noslēdza sadarbības līgumu ar Madonas novada pašvaldību par dalību projektā “Vidzeme iekļauj”, lai realizētu deinstitucionalizācijas procesu Madonas novada pašvaldībā, veidojot iekļaujošāku sabiedrību un sniedzot sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, bērniem ārpusģimenes aprūpē un pieaugušajiem ar garīga rakstura traucējumiem.

2018. gads Madonas novada pašvaldības Sociālajam dienestam aizvadīts veiksmīgi,  uzsākot pakalpojumu sniegšanu cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem dienas centrā Jaunkalsnavā. Tas izdevies, pateicoties Sociālā dienesta darbiniecēm Ritai Šuvcānei un Kristīnei Drozdovai, kuras organizēja individuālās konsultācijas cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem. Cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem saņēma individuālās konsultācijas  pie mākslas terapeites Lauras Danilānes. Par pakalpojumu ir saņemtas ļoti pozitīvas atsauksmes gan no pašiem dalībniekiem, gan no viņu tuviniekiem. Pakalpojuma sniegšana veiksmīgi turpinās, projektā iesaistot arvien jaunus dalībniekus.

2019. gadā Madonas novada pašvaldībā sniegto pakalpojumu skaits, projekta “Vidzeme iekļauj” ietvaros, strauji pieaug. Pakalpojumus saņem gan pilngadīgi cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem, gan bērni ar funkcionāliem traucējumiem un viņu likumiskie pārstāvji.

Lielu daļu sociālās rehabilitācijas pakalpojumus projekta “Vidzeme iekļauj” ietvaros Madonas novada pašvaldības bērni ar funkcionāliem traucējumiem saņem biedrībā “Mēs saviem bērniem”, kuru vada Elita Badūne.

Rita Šuvcāne: “Sociālais dienests novērtē biedrību kā resursu, jo vienuviet ir iespēja saņemt vairākus sociālās rehabilitācijas pakalpojumus pie kvalificētiem speciālistiem, kas ir ļoti nozīmīgi mūsu sociālajā vidē Madonas novadā.”

Biedrība “Mēs saviem bērniem” Madonas novadā darbojas jau divdesmit gadus, no 2014. gada drošinot dažādus sociālās rehabilitācijas pakalpojumus bērniem un pieaugušajiem ar funkcionāliem traucējumiem. Biedrība nodrošina psihologa, psihoterapeita, ergoterapeita, logopēda, kanisterapeita, fizioterapeita, Montessori, kā arī mūzikas un smilšu terapijas pakalpojumus. Bērni, kuri projekta “Vidzeme iekļauj” ietvaros brauc saņemt šos pakalpojumus ir ne tikai no Madonas novada, bet arī no Ērgļiem, Cesvaines un Lubānas.

Reģionā ir liels speciālistu trūkums, bet biedrībai veiksmīgi izdevies piesaistīt kvalificētus speciālistus no Cēsīm, Valmieras, Rīgas un pat Bauskas.

Biedrības telpas ir pielāgotas bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, saulainas un mājīgas, tomēr kļuvušas par mazu. Biedrība cer uz pašvaldības atbalstu plašākām telpām, jo bērnu skaits, kuriem ir nepieciešami sociālās rehabilitācijas pakalpojumi,  pieaug. Vadītāja Elita Badūne stāsta, ka biedrībai ir vēlme paplašināties, nodrošinot vairāk pakalpojumus arī pilngadīgām personām ar funkcionāliem traucējumiem.

Biedrība aktīvi darbojas arī ārpus projekta -  šeit savu mājvietu radis ansamblis un deju kolektīvs “Mazais cilvēciņš”, kurš darbojas jau vairāk nekā piecpadsmit gadus. Kolektīvs tikko veiksmīgi startējis  reģionālās integratīvās mākslas festivālā “Nāc līdzās” Siguldā un ticis izvirzīts dalībai lielkoncertā Rīgā.

Elita: “Startējām ar jauniem, skaistiem tērpiem, kuriem finansējums iegūts no ziedotājiem. Dalībniekiem uzstāšanās sagādā patiesi lielu prieku!

Nav viegli iestudēt uzvedumu ar bērniem un pieaugušajiem, kuriem ir dažādi funkcionāli traucējumi, tomēr dalībnieki savu spēju robežās sniedz brīnišķīgu priekšnesumu!”

Jautājot par to, kādu Elita vēlētos redzēt nākotni sociālās rehabilitācijas pakalpojumu jomā, viņa atbild, ka būtiski, lai cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem tiek sniegts nepieciešamais pakalpojumu apjoms. “Bērni ar funkcionāliem traucējumiem bieži ir noslēgti un viņiem nepieciešams ilgāks laiks, lai sāktu sadarboties ar speciālistiem. Projektos noteiktais apjoms ir stipri par mazu. Ļoti būtiski ir sniegt sociālās rehabilitācijas pakalpojumus arī bērniem, kuriem ir prognozējamā invaliditāte. Šie bērni šobrīd tiek apdalīti, bet tieši tajā brīdī, kad vecāki saprot, ka bērns kaut kādā jomā neattīstās atbilstoši vecumam, ir nepieciešams tūlītējs atbalsts.“

Kā šodienas lielāko nepieciešamību, Elita uzsver dienas aprūpes centru pieaugušajiem ar garīga rakstura traucējumiem. “Mums ir jaunieši, kuri lielu bērnības daļu ir nākuši uz biedrību saņemt pakalpojumus un šobrīd ir pilngadīgi. Vecākiem jāstrādā, jo valsts atbalsts ir nepietiekošs, lai paliktu mājās ar pilngadīgu bērnu, kuram ir funkcionāli traucējumi. Bet šo bērnu, kurš nekad neizaugs, nav kur atstāt. Zinu mammu, kura sāka strādāt, puisis izaudzis, bet nav iespējams noalgot pieskatītāju. Puisis paliek mājās viens un tas arī nav droši. Ļoti nepieciešams viņu jēgpilni nodarbināt. Strādāt puisis nav spējīgs, bet specializētā darbnīca būtu ļoti piemērota.

Savukārt, projekta “Vidzeme iekļauj” ietvaros vecāki ir izteikuši vēlmi, lai pilngadīgā persona ar garīga rakstura traucējumiem pati varētu izvēlēties pakalpojuma sniedzēju. Daudzi bērni ir izauguši, nākot pie mums un šeit jūtas kā mājās. Šie pilngadīgie bērni vēlas saņemt pakalpojumus pie tiem speciālistiem, pie kuriem ir pieraduši.”

Biedrība “Mēs saviem bērniem” atrodas vienā ēkā ar bērnudārzu. Vecāku attieksmes esot dažādas, kāds izsaka nejaukus komentārus, bet kāds ir pozitīvs un pieņemošs. Arī bērnudārza grupiņās ir bērni ar funkcionāliem traucējumiem. Šobrīd uz pakalpojumiem, kurus nodrošina biedrība, ir sākuši nākt bērni, kuriem nav invaliditātes, piemēram, uz smilšu terapiju vai Montessori nodarbībām. Nāk arī bērni ar mācīšanās traucējumiem. Tas maina cilvēku attieksmi, palīdz kļūt pieņemošākiem pret bērniem ar funkcionāliem traucējumiem un nenodalīt no citiem bērniem.

Kopumā, deinstitucionalizācija sākas mūsu attieksmē un domāšanā. Pieņemot cilvēkus ar funkcionāliem traucējumiem kā līdzvērtīgus, radot vidi, lai funkcionāli traucējumi nav šķērslis apmeklēt kultūras pasākumus, iegūt izglītību un brīvi pārvietoties pilsētvidē. Būt pilntiesīgiem sabiedrības locekļiem”- uzskata biedrības vadītāja.

Informāciju sagatavoja: Naula Dannenberga, projekta "Vidzeme iekļauj" sabiedrisko attiecību speciāliste, mob.t. 26148024, anita.abolina PIE vidzeme PUNKTS lv

Vairāk informācijas: 

Deinstitucionalizācijas projekta “Vidzeme iekļauj” vadītāja Ina Miķelsone, mob.t 29289487, ina.mikelsone PIE vidzeme PUNKTS lv

Sociālo pakalpojumu eksperte Laine Zālīte, mob.t. 26536286, laine.zalite PIE vidzeme PUNKTS lv 

“Koksne un mēbeles” ietvaros izstrādātas Dizaina un eksporta vadlīnijas, kas veidotas, lai palīdzētu uzņēmumiem izprast produkta vai pakalpojuma attīstības procesu, tādejādi veicinot kompānijas izaugsmi un pievienotās vērtības radīšanu. Materiāls iekļauj uzņēmumā notiekošo dizaina procesu izvērtējuma anketu, kā arī pašvērtējuma anketu gatavībai sākt eksportu.

Lasiet >> šeit

 

Lejupielādējiet >> šeit 

Vadlīnijas izstrādātas Interreg Igaunijas-Latvijas pārrobežu sadarbības programmas projekta "Kokapstrādes un mēbeļu industrijas produktu inovācijas un eksports Veru apgabalā un Vidzemes plānošanas reģionā" ietvaros. Tā mērķis ir stiprināt pārrobežu sadarbību kokapstrādes un mēbeļu sektorā starp Veru apgabala un Vidzemes plānošanas reģiona uzņēmējiem, lai attīstītu inovācijām bagātu industriju, kā arī veidotu pievienoto vērtību koksnes produktiem, izmantotu dizaina stratēģisko domāšanu un veicinātu eksporta iespējas nozarē. Vairāk >> šeit

Augstākminētā informācija šajā publikācijā atspoguļo autora viedokli un Igaunijas-Latvijas programmas vadošā iestāde neatbild par tajā ietvertās informācijas iespējamo izmantošanu.


 

 

 

 

 


Izveidots informatīvs izdevums kokrūpniekiem, kurā iespējams lasīt par īstenoto sadarbību starp jomas pārstāvjiem Latvijā un Igaunijā, īstenotajām pieredzes apmaiņas vizītēm, tirdzniecības misijām un citām aktivitātēm.

Pieejama arī rokasgrāmata ar dizaina un eksporta vadlīnijām kokrūpniekiem produktu un pakalpojumu attīstībai.

Iepazīstieties ar izdevumu >> šeit 

 

Izdevums veidots Interreg Igaunijas – Latvijas pārrobežu sadarbības programmas projekta “Koksne un mēbeles” ietvaros. Tā mērķis ir stiprināt sadarbību kokapstrādes un mēbeļu sektorā starp Veru apgabala un Vidzemes plānošanas reģiona uzņēmējiem, lai attīstītu inovācijām bagātu industriju, kā arī veidotu pievienoto vērtību koksnes produktiem, izmantotu dizaina domāšanu un veicinātu eksporta iespējas nozarē. 

Izdevumu sagatavoja: Ieva Bīviņa, Vidzemes plānošanas reģiona sabiedrisko attiecību speciāliste, ieva.bivina PIE vidzeme PUNKTS lv. 

 

Augstākminētā informācija šajā publikācijā atspoguļo autora viedokli un Igaunijas-Latvijas programmas vadošā iestāde neatbild par tajā ietvertās informācijas iespējamo izmantošanu. 

24. aprīlī Vidzemes plānošanas reģions un Latvijas Pieaugušo izglītības apvienība organizē semināru “Pieaugušo izglītība reģionu attīstībai un konkurētspējai”.  Pasākumā uzmanības centrā būs divi būtiski jautājumi. Pirmkārt, tiks diskutēts par pieaugušo izglītības attīstību uz viedo specializāciju orientētu mazo un vidējo uzņēmumu vajadzībām reģionos. Otrkārt,  notiks saruna par to kā pieaugušo izglītības kvalitāti un pieejamību ietekmē konkurence un sadarbība starp pieaugušo izglītības pakalpojumu piedāvātājiem, t.sk., par mācību dalībnieku un pakalpojumu sniedzēju mobilitāti un pieaugušo izglītības plānošanas un finansēšanas procesiem valstī un reģionos.

Pasākumā piedalīsies  vairāk nekā 60 dalībnieki, viņu vidū izglītības politikas veidotāji (ministrijas, pašvaldības, profesionālās asociācijas un nozaru eksperti), pieaugušo izglītības piedāvātāji, mazo un vidējo uzņēmumu pārstāvji, kā arī pārstāvji no plānošanas reģioniem.

Diskusiju fokuss izvēlēts ar mērķi stiprināt reģiona konkurētspēju, pievēršoties tieši mazo un vidējo uzņēmumu darbinieku un speciālistu pieredzes un zināšanu attīstīšanai. Turklāt ņemot vērā, ka reģiona konkurētspējas stiprināšanā noteicošas ir viedo specializāciju jomas, īpaši svarīgi veikt ieguldījumus cilvēkresursu attīstībā ir tieši tajos uzņēmumos, kas darbojas kādā no jomām, vai ir tām pietuvināti.

Seminārs un diskusijas par pieaugušo izglītības piedāvājuma atbilstību reālajām vajadzībām tirgū tiek organizētas Erasmus+ progammas projekta “Izglītības stiprināti konkurētspējīgi reģioni un pieaugušo profesionālā izaugsme” (CREATE) ietvaros. Pasākumā dalībnieki tiks iepazīstināti ar projekta ietvaros izstrādāto pieaugušo izglītības politikas rīku platformu.

Projekta CREATE mērķis ir uzlabot pieaugušo izglītības sniegumu un efektivitāti, iesaistoties sistēmiskā līmenī, sasaistot ES vispārējo politiku (EU2020) un tās īstenošanu uz vietas, t.i., reģionos, kuru uzdevums ir izstrādāt un īstenot izglītības programmas. CREATE īstenošanā iesaistījušās 8 Eiropas valstis. Latvijā projektu īsteno Vidzemes plānošanas reģions.

Vairāk informācijas: Lelde Ābele, projekta CREATE vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, lelde.abele PIE vidzeme PUNKTS lv, mob.t. 29266757