Arhīva kalendārs

« May 2020 »
MonTueWedThuFriSatSun
 123
45678910
11121314151617
18192021222324
25262728293031

Noslēgusies Vidzemes plānošanas reģiona izsludinātā un administrētā konkursa „Latvijas valsts mežu un Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstītās Vidzemes kultūras programmas 2020” projektu vērtēšana. Šogad konkursam tika iesniegti pavisam 149 projektu pieteikumi, kopējā pieprasītā finansējuma summa – 637 373,70 eiro.

Ekspertu komisija, kuras sastāvā bija viens VKKF eksperts, viens LVM eksperts un trīs Vidzemes plānošanas reģiona izvēlēti eksperti, ņemot vērā konkursa nolikumā apstiprinātos kvalitatīvos kritērijus, izvērtēja projektu pieteikumus un nolēma atbalstīt pavisam 69 projektus, sadalot konkursā pieejamo finansējumu 143 000,00 eiro apmērā. Jāpiemin, ka šogad ekspertu sanāksme notika attālināti, eksperti bija rūpīgi iepazinušies ar projektiem un izvērtējuši tos. Valstī izsludinātās ārkārtējās situācijas dēļ diemžēl daudzi projekti, kuros iesaistīts liels dalībnieku un apmeklētāju skaits, kā arī publiski pasākumi, nesaņēma atbalstu, jo tos nebūs iespējams īstenot. Daži no pieteikumiem nesaņēma atbalstu tāpēc, ka nebija ievērotas nolikumā noteiktās prasības. Līdzīgi kā iepriekšējos gados, vairākas patiešām labas iniciatīvas atbalstu nesaņēma lielās konkurences dēļ. Pagaidām divi projekti palikuši “zemsvītras sarakstā”, ja ārkārtējās situācijas dēļ kādu no atbalstītajiem projektiem nevarēs īstenot. Ar atbalstīto projektu sarakstu iespējams iepazīties šeit: REZULTĀTI.

Šogad par konkursā iesniegtajiem projektiem paralēli norisinājās arī sabiedrības balsojums. Kopumā vietnē balso.vidzeme.lv par iesniegtajiem projektiem tika atstātas vairāk nekā 12 300 balsu, kas liecina par vidzemnieku augsto interesi par kultūras procesiem reģionā.

Šī brīža ārkārtējā situācija valstī ietekmēja iedzīvotāju iesaistes modeli, kā arī radīja papildu ierobežojumus finansējuma piešķiršanai konkrētiem projektiem, kas orientēti, piemēram, uz publisku pasākumu īstenošanu tuvākajā laikā. Tomēr ierosinātā līdzdalības aktivitāte sniedz vērtīgus secinājumus par sabiedrības gaidām attiecībā uz kultūras pasākumu kopumu Vidzemē, kā arī ļaus izvērtēt šādas pieejas lietderību turpmāk.

No  2020. gada 5.maija līdz 15. decembrim jau trīspadsmito gadu ar Vidzemes kultūras programmas atbalstu tiks īstenotas dažādas kultūras iniciatīvas un idejas. Aktuālā informācija par atbalstīto projektu pasākumiem un rezultātiem būs pieejama Vidzemes reģiona mājas lapā www.vidzeme.lv.

Projektu pieteicēji tuvākajā laikā e - pastā saņems oficiālu ziņu par „Latvijas valsts mežu un Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstītās Vidzemes kultūras programmas 2020” projektu konkursa rezultātiem. 

Iesniegtie un atbalstītie projekti ir daudzveidīgi, aptver visu Vidzemes reģionu, tie atbilst visām četrām VKP 2020 noteiktajām prioritātēm.

Informāciju sagatavojusi:
Dace Laiva, Vidzemes kultūras programmas koordinatore
25670756
dace.laiva PIE vidzeme PUNKTS lv

***

Sabiedrības balsošana organizēta pilotprojekta ietvaros, ko īsteno Vidzemes plānošanas reģions Interreg Baltijas jūras reģiona projektā “Līdzdalības budžeta procesa attīstība Baltijas jūras reģionā” (EmPaci) ar Eiropas Reģionālā attīstības fonda atbalstu sadarbībā ar projekta partneriem Latvijā, Vācijā, Somijā, Lietuvā un Polijā. Tā mērķis ir veicināt pilsonisko līdzdalību un izpratni par līdzdalības budžeta nozīmi pašvaldībās. Vairāk: www.empaci.eu.


Aprīlī noslēdzās projekts “Livonijas kulinārais ceļš”. Tas tika īstenots gandrīz trīs gadu garumā Latvijā un Igaunijā. Plašam cilvēku lokam (ceļotājiem, svētku tirdziņu un gastronomijas festivālu apmeklētājiem) projekts atklāja Livonijas garšas – ar saknēm tīrā dabā, kulinārajā mantojumā un jaunradē. Sadarbības ietvaros Vidzemes plānošanas reģions, Latvijas lauku tūrisma asociācija “Lauku Ceļotājs” Latvijā kopā ar pieciem sadarbības partneriem Igaunijā izveidoja abām valstīm kopīgu tūrisma zīmolu “Livonijas garša” ar apakšzīmolu “Taste Hanseatica”.

Šie zīmoli joprojām turpina piedāvāt gardēžu tūrisma ceļus, kas ļauj ceļotājiem izzināt kulināro mantojumu un baudīt sezonālus, vietējos produktus. Piedāvātie tūrisma ceļi apvieno gan lauku saimniecības un ražotājus, gan krodziņus, kafejnīcas un restorānus.

Kopīgajā Igaunijas un Latvijas projektā pavisam iesaistījās 337 uzņēmumi, tai skaitā 52 ražotāji un 49 ēdināšanas pakalpojumu sniedzēji Vidzemē. Viens no projekta mērķiem bija izglītot, tāpēc tūrisma piedāvājuma izveides laikā uzņēmējiem notika semināri, meistarklases, konsultācijas un labās pieredzes gūšanas braucieni. Abās valstīs tika sarīkoti 78 pasākumi, iesaistot vairāk nekā 1300 dalībnieku. Neizpalika arī abus zīmolus popularizējoši garšu svētki - tirdziņi un festivāli. Projektā iesaistītie uzņēmēji piedalījās 27 pasākumos, sasniedzot vairāk nekā 230 000 lielu auditoriju.

Arī Vidzemes uzņēmēji projektā ir bijuši gana aktīvi. Viņi piedalījušies desmit apvienotajos semināros Latvijā un Igaunijā, lai uzzinātu vairāk par tādām tēmām kā kulinārais mantojums, street food, e-komercija, ēdienu un dzērienu saderības veidošana, svētku un pasākumu organizēšana, vietējo dzērienu ražotāju sadarbība ar restorāniem, kafejnīcām, kā arī tūrisma loma saimniecības produktu popularizēšanā.

Tīklošanās un jaunu kontaktu veidošanas pasākums tūrisma ceļa "Livonijas garša" uzņēmējiem Dikļu pilī. 2018. gads. Fotogrāfs - Jānis Balodis.

Vidzemē sarīkoti arī divi tīklošanās pasākumi, tādējādi radot iespēju veidot jaunus biznesa kontaktus ražotājiem un ēdināšanas pakalpojumu sniedzējiem. Vidzemes uzņēmēji piedalījušies arī  trīs labās pieredzes gūšanas braucienos Latvijā un Igaunijā, kā arī sešos praktiskajos semināros: "Kulinārais mantojums: koncepts un prakse" (kopā ar šefpavāru Ēriku Dreibantu), "Iepakojums kā būtisks kvalitātes saglabāšanas un mārketinga elements", “Vietas tēls un pakalpojuma dizains”, "Fotogrāfija ar mobilo telefonu", “Jaunā Latvijas virtuve kopā ar šefpavāru Valteru Zirdziņu”, “INSTAGRAM izmantošana zīmola veidošanā un pārdošanas sekmēšanā”. Lai palīdzētu projektā iesaistīto uzņēmumu attīstībai, tika rīkotas četras grupu konsultācijas par tādām tēmām kā  digitālais mārketings, ekskursiju un degustāciju vadīšana, vietas tēla radīšana ar radošu dizaina risinājumu palīdzību,  kvalitatīva viesu uzņemšanas un apkalpošana.

Tūrisma ceļa "Livonijas garša" uzņēmēji Kokmuižas svētkos. 2019. gads. Fotogrāfs - Klāvs Vasiļevskis. 

Savukārt ieinteresētos divu gadu laikā priecēja septiņi Vidzemē sarīkoti tirdziņi un gardēdības festivāli ar tūrisma ceļa "Livonijas garša" uzņēmēju dalību. Tie bija Zaubes savvaļas kulinārais festivāls, Ķiploku festivāls Raunā, Burtnieka ezera svētki, Dzērveņu festivāls 2018. gadā, vēsturiskais viduslaiku tirgus Cēsu pilsētas svētkos "Cēsis 813", Kokmuižas svētki, Simjūda tirgus 2019. gadā.

Svētki Jērcēnos “Ne pūku, ne spalvu!” kopā ar šefpavāru Māri Jansonu. 2018. gads. Fotogrāfi - Mārtiņš Taube, Annija Ratniece.

Lai sabiedrību iepazīstinātu  ar kulināro mantojumu saistītām prasmēm, Vidzemē tika īstenotas sešas garšas meistardarbnīcas: viduslaiku dienā Ronnenburgā (Raunā) kopā ar saimnieci Ilzi Briedi, etnofestivālā “SVIESTS” Valmiermuižā kopā ar kulinārā mantojuma kopējiem Vidzemē, Valmieras pilsētas 735. gadadienas svinībās kopā ar Dikļu pils šefpavāru Jāni Siliņu, Maizes dienā Āraišu vējdzirnavās kopā ar saimniecēm Baibu Stepiņu, Ilzi Briedi un "Veselības laboratorija" meistariem, Tomātu svētkos Brenguļos kopā ar saimnieci Zandu Žentiņu, svētkos Jērcēnos “Ne pūku, ne spalvu!” kopā ar šefpavāru Māri Jansonu.

Lai popularizētu izveidotos gardēžu tūrisma ceļus, Vidzemē tika īstenoti arī divi mediju un viens tūrisma firmu pārstāvju iepazīšanās brauciens ar ciemošanos pie "Livonijas garša" un "Taste Hanseatica" uzņēmējiem. Projekta īstenošanas laikā tika izveidots ceļojuma plānotājs un mājas lapa www.flavoursoflivonia.com, publicētas rokasgrāmatas viesmīlības pieturvietu saimniekiem un tūrisma firmu pārstāvjiem, mūsdienu latviešu valodā pārcelta "Tā pirmā pavāru grāmata, no vāces grāmatām pārtulkota” (1795), izdotas zīmola "Livonijas garša" reģionālo maršrutu lapas, kulinārā ceļa "Taste Hanseatica" brošūra, kas iepazīstina ar 78 viesmīlības pieturvietām Latvijā un Igaunijā.

Projekta īstenošanas laikā tika saņemtas daudz labas atsauksmes no publisko pasākumu apmeklētājiem un iesaistītajiem uzņēmējiem. Tālab, lai projekta rezultātiem nodrošinātu ilgtspēju, jau drīzumā ceram sagaidīt ceļotājus “Livonijas garša” un “Taste Hanseatica” viesmīlības pieturvietās! Mēs ticam, ka mīlestība iet caur vēderu! Mīļi gaidīti ciemos!

Informāciju sagatavojusi: Zane Kaķe, kulinārā ceļa “Livonijas garša” sabiedrisko attiecību speciāliste, Vidzemes plānošanas reģions, zane.kake PIE vidzeme PUNKTS lv, tālr.: +371 29334753, www.vidzeme.lv.

***

Projekts LIVONIJAS KULINĀRAIS CEĻŠ īstenots "Interreg Estonia-Latvia" programmas ietvaros no Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF). Projekta kopējais ERAF finansējums - 900 820,65 EUR. Šis raksts atspoguļo autora viedokli. Programmas vadošā iestāde neatbild par tajā ietvertās informācijas iespējamo izmantošanu.

Kā viens no Eiropas Ilgtspējīgas Enerģijas dienu pasākumiem būs 3. jūnijā Vidzemes plānošanas reģiona organizētās tiešsaistes apmācības par saules enerģiju elektroenerģijas ražošanai un zemas temperatūras centralizēto siltumapgādi. Tiešsaistes apmācībās “Augstāk par zemi – zemāk par sauli” piedalīsies vairāki nozares eksperti, un apmācības notiks “Zoom” platformā. Aicinām līdz 29. maijam pieteikt savu dalību, iepriekš reģistrējoties https://forms.gle/7j2FTf2QftJbk4FU9   

Apmācības 3. jūnijā notiks laikā no plkst. 10:00 līdz plkst. 14:00, un tajās aicināti piedalīties pašvaldību speciālisti, energopārvaldnieki, publisko ēku apsaimniekotāji, siltumapgādes uzņēmumi un to darbinieki, kā arī citi interesenti ne tikai no Vidzemes, bet arī no citiem Latvijas novadiem.

Ar aizraujošu, dabā filmētu video prezentāciju palīdzību plašāku ieskatu par saules enerģiju elektroenerģijas ražošanai un Latvijā pieejamajiem saules paneļiem, to tehnoloģijām stāstīs Aleksandrs Suzdaļenko, Rīgas Tehniskās universitātes Industriālās elektronikas un elektrotehnikas institūta vadošais pētnieks, Jānis Zaķis, Rīgas Tehniskās universitātes Industriālās elektronikas un elektrotehnikas institūta asociētais profesors un vadošais pētnieks, un Agris Kamenders, SIA EKODOMA direktors.

Savukārt par izaicinājumiem un barjerām pārejai uz zemas temperatūras siltumapgādes sistēmu pieredzē dalīsies nozares eksperte Jeļena Ziemele un Aleksandrs Zajacs, docents un vadošais pētnieks Rīgas Tehniskās universitātes Siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģiju institūtā.

Pasākuma programma pieejama ŠEIT.

Tiešsaistes apmācības tiek organizētas Vidzemes plānošanas reģiona īstenoto Interreg Baltijas jūras reģiona programmas 2014.-2020. gada projektu “Efektīvi finanšu instrumenti ēku energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu ieviešanai” (EFFECT4buildings) un “Zemas temperatūras centralizētās siltumapgādes sistēmas tehnoloģijas Baltijas jūras reģionam” (LowTEMP) ietvaros. Vairāk par projektu aktivitātēm uzziniet: http://www.vidzeme.lv/lv/projekti

Papildu informācijai: Jānis Ikaunieks, Energoefektivitātes eksperts Vidzemes plānošanas reģionā, e-pasts: janis.ikaunieks PIE vidzeme PUNKTS lv, mob. tel. 26349224

Informāciju sagatavoja: Baiba Šelkovska, Sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, e-pasts: baiba.selkovska PIE vidzeme PUNKTS lv, mob.tel. 28752793

Vidzemes plānošanas reģions turpina digitalizācijas pasākumu ciklu un izsludina nākamo semināru “Biznesa procesi un digitalizācija: e-komercija”, kas notiks 19. maijā plkst. 10:00-12:00 tiešsaistes platformā “Zoom”. Lai reģistrētos semināram, lūdzam aizpildīt anketu (pieejama šeit). 

Šajā reizē dalībnieki atskatīsies uz paveikto ievadseminārā un piedalīsies praktiskā lekcijā par digitālo mārketinga stratēģijas izstrādi un iepazīsies ar konkrētiem rīkiem, kā pārdot savu produktu tiešsaistē. Laikā, kad būtiski mainās patērētāju uzvedība, COVID-19 kļuvis par galveno digitalizācijas virzītājspēku. Semināra sākumā Ilona Platonova, VPR inovāciju brokere projektā “GoSmart BSR”, iepazīstinās uzņēmējus ar nākotnes pārrobežu sadarbības tendencēm, savukārt lekciju par digitālo mārketingu un e-komerciju vadīs Kārlis Smiltens, digitālo risinājumu aģentūras CUBE un Latvijas IT klastera pārstāvis.

Aizpildot reģistrēšanās anketu, pasākuma dalībnieki jau šobrīd var pieteikties arī nākamajiem digitalizācijas semināriem:

- “Dokumentu un uzņēmuma vadības procesu digitalizācijas rīki”
(26. maijā plkst. 10:00-12:00);

- “Uzņēmuma ražošanas procesu digitalizācijas rīki” (datums tiks precizēts);

- “Bezkontakta pārdošanas rīki” (t.sk. virtuālās realitātes risinājumi) (datums tiks precizēts).

Digitalizācijas semināru ciklu organizē Vidzemes plānošanas reģiona (VPR) uzņēmējdarbības centrs sadarbībā ar Latvijas IT klasteri un to mērķis ir veicināt uzņēmumu pielāgošanos jaunajiem COVID-19 krīzes izraisītajiem apstākļiem, kā arī veicināt ilgtermiņa uzņēmuma digitalizācijas attīstību.

Informējam, ka pasākums tiks ierakstīts un var tikt izmantots publicitātes materiālu un videolekciju izveidošanai.

Semināru cikls tiek īstenots Interreg Baltijas jūras reģiona (BJR) programmas 2014.-2020. gadam projekta „GoSmart BSR” ietvaros.

Projektu īsteno Vidzemes plānošanas reģions sadarbībā ar partneriem no Somijas, Vācijas, Dānijas, Polijas, Lietuvas un Igaunijas, ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējumu. Tā mērķis ir palielināt inovāciju ieviesēju (inovāciju starpnieku, iestāžu, pētniecības iestāžu, uzņēmumu) kapacitāti, lai piemērotu viedas specializācijas pieeju.

Papildu informācija: Laima Engere-Levina, Vidzemes uzņēmējdarbības centra vadītāja,  laima.engere PIE vidzeme PUNKTS lv, mob. t. +371 28376912


Zaļo un Viedo Tehnoloģiju Klasteris kopā ar sadarbības partneriem no Vidzemes plānošanas reģiona un Tartu Reģionālās Enerģijas Aģentūras 2020. gada septembrī “Smart Living” projektā, kas tiek realizēts Igaunijas-Latvijas programmas ietvaros, organizēs plašu darbsemināru ciklu, lai informētu mājsaimniecības un nekustamo īpašumu apsaimniekotājus par dažādiem ikdienā svarīgiem energoefektivitātes jautājumiem.

Vairāk kā 60 darbsemināru laikā dalībnieki ne tikai klausīsies, bet arī pielietos iegūtās zināšanas praktiski. Ikvienam būs iespēja izmēģināt jaunizveidoto interaktīvo energoefektivitātes rīku, izveidojot savu virtuālo māju un padarīt to energoefektīvāku. 

Lai tematiski sagatavotos, aicinām apmeklēt piecu bezmaksas vebināru ciklu, kuru Zaļo un Viedo Tehnoloģiju Klasteris sadarbībā ar Latvenergo elektroenerģijas tirdzniecības zīmolu „ELEKTRUM” organizē sākot no 14. maija līdz 18. jūnijam.

Vebināru cikls tiks atklāts 14. maijā pulksten 10:00 ar tēmu „Mūsdienīgi risinājumi apkures sistēmās”.

Nākamie vebināri plānoti:

28. maijā „Siltumsūkņu uzstādīšanas pieredze Latvijā”;

4. jūnijā „Kā efektivizēt savu ūdens patēriņu?”;

11. jūnijā „Robotizēti viedie palīglīdzekļi mājsaimniecībā” un

18. jūnijā „Saule – nākotnes enerģijas avots”.

Lai reģistrētos vebināriem, jāaizpilda pieteikumu anketa šeit: https://www.elektrum.lv/lv/uznemumam/energoefektivitate/tuvakie-seminari/

Detalizēta informācija par pieslēgšanos vebināram tiks nosūtīta e-pastā pēc pieteikuma saņemšanas.

Par turpmāko vebināru norises laiku un detalizētu saturu aicinām sekot līdzi Green-Tech Cluster Facebook kontā.

Augstāk minētā informācija šajā publikācijā atspoguļo autora viedokli un Igaunijas-Latvijas programmas vadošā iestāde neatbild par tajā ietvertās informācijas iespējamo izmantošanu.

Papildu informācijai: Anete Zveja, Zaļo un Viedo Tehnoloģiju Klasteris, e-pasts: anete PIE greentechlatvia PUNKTS eu, mob.t. +371 27181535

Vides risinājumu institūts (VRI) un projekta WasteArt partneri ar prieku paziņo, ka jau no šodienas, 13. maija, Kondas naivās mākslas centrā, Vīlandē, ievērojot visus apmeklētāju un darbinieku drošības noteikumus, atkal ir iespējams apmeklēt laikmetīgās mākslas izstādi “PROM no acīm, PROM no prāta”. 

2020. gada marta sākumā Igaunijā un Latvijā izsludinātās ārkārtas situācijas dēļ Kondas naivās mākslas centrs savas durvis apmeklētājiem slēdza. Šobrīd abās kaimiņvalstīs mīkstināti ierobežojumi, kā arī brīvai Baltijas valstu iedzīvotāju ceļošanai no 15. maija atvērs iekšējās robežas. Kondas naivās mākslas centra darbinieki parūpējušies par visu nepieciešamo, lai izstādes apmeklētāji, neriskējot ar savu veselību, līdz pat 14. jūnijam varētu apmeklēt 17 starptautiski atzītu mākslinieku laikmetīgās mākslas izstādi, kuras mērķis ir pievērst uzmanību atkritumu problēmai un pārmērīga patēriņa dzīvesveidam.

Starptautiskā izstāde “PROM no acīm, PROM no prāta” projekta WasteArt ietvaros aicina pievērst uzmanību tam, ka atkritumi pēc to izmešanas neizgaist, tie joprojām krājas milzīgos kalnos un nesadalās vēl gadu simtiem. Lai risinātu šo problēmu, izstāde rosina Latvijas un Igaunijas iedzīvotājus pārdomāt savus ikdienas lēmumus, mazināt saražoto atkritumu daudzumu, kā arī apsvērt atkārtotas izmantošanas un pārstrādes iespējas.

Kondas naivās mākslas centrs ir jau ceturtā ceļojošās izstādes pieturas vieta, kurā apskatāmi 17 starptautiski atzītu mākslinieku darbi, kas veidoti no atkritumos iegūtiem materiāliem. Mākslas darbi variē no diskrētām vīzijām un publiskas nepakļaušanās līdz pat metafiziskām pārdomām, dokumentāliem attēlojumiem un praktisku risinājumu meklējumiem. Piedāvājot dažādu mākslinieku interpretācijas par atkritumos iegūto materiālu izmantošanas iespējām, izstāde aicina apmeklētājus paraudzīties uz atkritumiem no cita skatu punkta – kā uz materiālu un resursu jaunu produktu un pakalpojumu veidošanai.

Atkritumu kalns poligonā “Daibe”. Attēls: Roberts Āboltiņš.

 

Izstādē piedalās sekojoši mākslinieki:

Varvara un Mars (EE)

Jākobs Kirkegārds (DK)

Marta Murats (EE)

Kiwa (EE)

Ansis Starks (LV)

Andrē Avelas (NL/PT)

“Mikroklimatu laboratorija”

Annehīne Meijera & Gerts Jans Gerlačs (NL)

Johanna Lorengele (DE) un Gatis Kreicbergs (LV)

Ieva Krūmiņa (LV)

Džeraldīne Huarez (SE/MX)

Džastins Tailers Teits (CA)

Vilems Boels (BE)

Timo Tots (EE)

Elēna Redaellī (NO/IT)

 

Izstāde “Kondas centrā” Vīlandē, Igaunijā būs atvērta līdz 14. jūnijam, tālāk tā ceļos uz “Igaunijas Ceļu muzeju”, kur to varēs apskatīt no 20. jūnija līdz 30. augustam.

Izstāde apmeklētājiem atvērta Kondas naivās mākslas centra darba laikā katru dienu no plkst. 11.00 līdz 18.00. Ieeja bez maksas. Vairāk par “Kondas centru” šeit.

Vairāk par izstādi un aktualitātēm iespējams uzzināt projekta WasteArt Facebook lapā, Instagram kontā un YouTube kanālā.

Vairāk par projektu iespējams uzzināt šeit.

--

Izstāde tapusi projekta “Otrreizēja atkritumu izmantošana, pielietojot mākslu un amatniecību” (WasteArt) Nr. Est-Lat 65 ietvaros, ko finansiāli atbalsta Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF), Igaunijas – Latvijas pārrobežu programmas Interreg V-A ietvaros, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) un projekta partneri. No Latvijas projektā piedalās Vidzemes plānošanas reģions, Vides risinājumu institūts un atkritumu apsaimniekotājs ZAAO. Izstādē izmantotie atkritumi sagādāti ar Poligona “Daibe”, Swedbank Igaunijā, Latvijas un Igaunijas vietējo kopienu atbalstu.

Šis raksts atspoguļo autora uzskatus. Interreg V-A Igaunijas – Latvijas pārrobežu programmas vadošā iestāde nav atbildīga par to, kā šī informācija var tikt izmantota.

Par Vides risinājumu institūtu:

Vides risinājumu institūts (VRI) ir starptautiska pētniecības, attīstības un inovāciju organizācija. Tajā apvienojušies dažādu nozaru eksperti un speciālisti, kas, pielietojot jaunākās tehnoloģijas un zināšanas, izstrādā risinājumus ar dabas resursu apsaimniekošanu saistītiem izaicinājumiem. Kopš 2013. gada VRI ir Cēsu Vecā alus brūža īpašnieks un saimnieks. VRI tajā attīsta Zinātnes un mākslas centru “Brūzis” – starptautisku platformu zinātniekiem, māksliniekiem, inženieriem un citu jomu speciālistiem, kas kopīgiem spēkiem risinās kompleksas vides problēmas un veidos nākotnes attīstības scenārijus.

Informāciju sagatavojusi:

MAGDA JĒGERE

Vides risinājumu institūts

Institute for Environmental Solutions

WasteArt komunikācijas speciāliste

magda.jegere PIE videsinstituts PUNKTS lv

+371 25676836

www.videsinstituts.lv

Kopš Vidzemes plānošanas reģions (VPR) uzsācis starptautisku projektu īstenošanu, attīstīts plašs sadarbības tīkls, kas aptver 232 partnerorganizācijas 28 valstīs. Ievērojamais kontaktu loks ļāvis veiksmīgi īstenot projektus, izmantot piekļuvi plašām zināšanām, pieredzei, un to visu ar Eiropas Savienības (ES) finansiālu atbalstu realizēt Vidzemē. Atzīmējot Eiropas dienu, veikts apkopojums par nozīmīgākajiem sasniegumiem un projektu idejām, kas pēdējo gadu laikā īstenotas Vidzemes reģionā, izmantojot Eiropas fondu finansiālo atbalstu. Jāatzīmē, ka virkne ideju nesušas īstermiņa un ilgtermiņa ieguvumus gan atsevišķām sabiedrības grupām, piemēram, uzņēmējiem, tūristiem vai iedzīvotājiem lauku teritorijās, gan arī sabiedrībai kopumā. Uzskatām, ka tā ir ne tikai iespēja, bet arī pienākums optimāli izmantot tos resursus un iespējas, ko sniedz atrašanās Eiropas Savienībā.

Mērķtiecīga starpvalstu pieredzes apmaiņa un zināšanu pārnese, labākās Eiropas prakses izmantošana ir viens no ES līdzfinansēto projektu stūrakmeņiem. Partneriem  bieži ir līdzīgas problēmas un izaicinājumi, kuras iespējams risināt kopīgi. Pieredzes apmaiņa un spēku konsolidēšana palīdz ievērojami samazināt laiku, lai iegūtu konkrētas problēmas risinājumam nepieciešamās zināšanas un resursus. Tāpat tas palīdz ar lielāku atdevi un daudz efektīvāk īstenot teritoriju ilgtspējīgu attīstību.

 

MAZO UN VIDĒJO UZŅĒMUMU KONKURĒTSPĒJAI

Gadu gaitā, pateicoties dažādu projektu aktivitātēm, VPR izveidojies ciešāks kontakts ar reģiona mazajiem un vidējiem uzņēmējiem. Šī mērķgrupa kļuvusi par vienu no prioritārajām arī Eiropas līmenī un solās būt arī turpmāk. Eiropas projekti ļāvuši uz Latviju atvest ārvalstu zināšanas un stiprināt iespēju vietējā mērogā īstenot atbalsta aktivitātes uzņēmējiem inovētspējas sekmēšanai. VPR ir iniciējis dažādu jomu speciālistu sadarbību kokrūpniecības jomā, organizējot apmācības jaunu produktu un pakalpojumu radīšanai, kā arī veicinājis ārvalstu pieredzes apgūšanu. Tāpat caur sekmīgu Eiropas projekta ieviešanu tika rasti pretimnākošāki valsts nosacījumi, palielinot atbalsta apmēru uzņēmējiem Inovāciju vaučera programmas ietvaros.

Uzņēmēji iepazinuši jaunu atbalsta formu un atzinīgi novērtējuši Vidzemes inovāciju brokera sniegto konsultatīvo atbalstu par iespējām attīstīt produktus vai pakalpojumus, piemeklējot potenciālos sadarbības partnerus ārvalstīs. Ir attīstīta starpnozaru sadarbība starp pārtikas, loģistikas un IT klasteriem un to uzņēmumiem, kā arī būtiski stiprinājusies daudzu klasteru pārvaldības un darbības kapacitāte. Ir veikta klasteru starptautiskā sertifikācija, īstenotas apmācības par vērtību ķēdēm un starpnozaru sadarbību klasteru dalībniekiem, kā arī organizēta starptautiska konference – pirmā šāda starptautiska mēroga klasteru attīstībai mērķētā konference Latvijā.

Īstenojot ES projektus, bijusi iespēja iepazīt bioekonomikas procesu attīstības piemērus citviet Eiropā, tas, savukārt, palīdzējis efektīvāk rīkoties ar bioresursu daudzveidību Vidzemes reģionā. Viens no pēdējiem sasniegumiem - izstrādāts Rīcības plāns zināšanās balstītas bioekonomikas inovāciju ekosistēmas attīstīšanai Vidzemes reģionā, sadarbojoties VPR un Vides risinājumu institūtam, un uzsākta šī plāna ieviešana.

 

VIENLĪDZĪGAS IESPĒJAS VISIEM

Jau vairākus gadus Labklājības ministrija kopā ar plānošanas reģioniem sper drosmīgus soļus, īstenojot deinstitucionalizācijas projektu, lai ne tikai pilnveidotu sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus, bet arī veidotu Latvijas sabiedrību par izglītotu un tolerantu iedzīvotāju kopumu, kurā cilvēks ir unikāla vērtība.

Šķietami sarežģītais jēdziens “deinstitucionalizācija” patiesībā ir stāsts par cilvēkmīlestību, par vienlīdzīgu iespēju nodrošināšanu ikvienam. Tas ir stāsts par pieņemšanu un izpratni, par atbalsta sistēmas radīšanu, lai sniegtu iespēju ikvienam cilvēkam dzīvot cieņpilnu dzīvi. Tas ir stāsts par stereotipu laušanu un sabiedrības viedokļu maiņu. Šī stāsta īstenošanā nozīmīgs resurss ir ES struktūrfondi, ar to palīdzību Vidzemē un visā Latvijā tiek veidoti un pilnveidoti sabiedrībā balstīti sociālie pakalpojumi, sniegtas nozīmīgas zināšanas un pieredze sociālās jomas speciālistiem. Pirmie pakalpojumi, kas attīstīti ar ES struktūrfondu atbalstu, Vidzemē jau darbojas un ir teicami novērtēti. Cilvēkiem nepieciešamais atbalsts kļūst arvien pieejamāks.

 

IEDZĪVOTĀJS – SADARBĪBAS PARTNERIS

Jebkura sadarbības projekta pamatā ir cilvēka labklājība, un jebkura iniciatīva, kas Vidzemē īstenota, fokusēta uz kvalitatīvas sabiedrības veidošanu, kurā ikviens indivīds var pašrealizēties, justies droši un neierobežoti.

Pēdējā laikā, īstenojot projektus, īpaša uzmanība tiek pievērta pakalpojumu un aktivitāšu veidošanai kopā ar potenciālajiem pakalpojumu izmantotājiem, lai rezultāts būtu jēgpilns un lietojams.

Pateicoties plašajai ārvalstu partnerībai un iespējai izzināt viņu pieredzi, VPR šobrīd uzsāk strādāt pie tā, lai stiprinātu iedzīvotāju iesaistes mehānismus lēmumu pieņemšanā reģionā. Nule kā noslēgusies pilotaktivitāte, kur aicinājām vietējo sabiedrību iesaistīties viedokļa paušanā par nozīmīgiem kultūras projektiem. Laika gaitā paredzēts īstenot īpašas apmācības vietējām pašvaldībām, lai paplašinātu iedzīvotāju iesaisti lēmumos par valsts un pašvaldību budžeta sadali.

Arī reģionālā attīstība jau sen vairs nedrīkstētu balstīties tikai uz datiem un zinātniskiem pētījumiem, jo tie ne vienmēr atspoguļo realitāti konkrētajā reģionā. Arvien lielāka nozīme ir jāpiešķir iedzīvotāju, tostarp uzņēmēju, jaunienācēju redzējumam. Aktīvi Vidzemes iedzīvotāji un kopienu pārstāvji šobrīd piedalās VPR Attīstības programmas izstrādē nākošajam plānošanas periodam. Sadarbībā ar partneriem Eiropā Attīstības programmas izstrādē izmantojam tehnoloģiskos risinājumus un iepriekš neizmantotas metodes, kas ļauj stratēģiskāk veidot reģiona attīstību.

Kopā ar iedzīvotājiem iedzīvināta pavisam jauna ideja par alternatīvu pārvietošanās veidu lauku teritorijās, kur sabiedriskais transports nav rentabls un tas kursē pārlieku reti vai nekursē nemaz. Eiropas labā pieredze un vietējo iedzīvotāju individuālās vajadzības kombinācijā ar finansiālo atbalstu rezultējušies eksperimentā, lai testētu jaunu un Latvijai vēl mazpazīstamu risinājumu - "transports pēc pieprasījuma". Nereti ES līdzfinansētas iniciatīvas, testētas mazās kopienās, var kļūt par valsts nozīmes aktivitātēm, rosinot pārmaiņas gan sabiedrībā, gan arī politikas dienaskārtībā.

 

ENERGOEFEKTĪVS DZĪVESVEIDS

Kopš pērnā gada nogales Eiropā aktuāls ir Zaļais kurss, kas nozīmē pāreju uz ilgtspējīgu zaļo ekonomiku un klimatneitralitāti 2050. gadā. Jau vairākus gadus ar starptautisku projektu palīdzību un ciešā sadarbībā ar Vidzemes reģiona pašvaldībām uzmanība vērsta uz nozīmīgākajiem energopārvaldības principiem, tostarp energoplānu sagatavošanu, finansēšanas modeļu un tehnoloģiju izvēli ēku energoefektivitātes uzlabošanai, viedu ēku apsaimniekošanu un siltumapgādes nodrošināšanu. Mājsaimniecībām un skolēniem veidota izpratne par energoefektīva dzīvesveida nozīmi un ieguvumiem. Plecu pie pleca līdzdarbojoties ar citu ES valstu ekspertiem, izveidota VPR Enerģētikas vīzija un Ceļa karte uz ilgtspējīgu, oglekļa mazietilpīgu ekonomiku 2050. gadam.

 

VĒRTĪBU APZINĀŠANA UN PRASME BAGĀTINĀT TŪRISMA PIEDĀVĀJUMU

Tūrismā ES projekti sekmējuši uzņēmēju un pašvaldību sadarbību kopīgu tūrisma produktu veidošanā, tādējādi veidojot viendabīgāku un tūristam saprotamāku, pievilcīgāku piedāvājumu. Par vērtīgiem atzīti semināri, meistarklases un citi izglītojošie pasākumi, kuri organizēti, lai stiprinātu uzņēmēju zināšanas, bet kurus apmeklēt varējis jebkurš interesents.

Vidzemes reģionā veiksmīgs piemērs ir vairāki projekti, kuros paveiktais darbs palīdzējis attīstīt reģionālo tūrisma piedāvājumu, izceļot Hanzas laika mantojumu, – projektā “Hansa” veiktas nozīmīgas vēstures dokumentu izpētes, bet “Via Hanseatica” tūrisma maršruts ar papildu gastronomisko “Taste Hanseatica” gardēžu ceļu ir lielisks reģiona, vairāku pašvaldību un uzņēmēju sadarbības piemērs, izveidojot kopīgu tūrisma piedāvājumu.

Brīnišķīgs pārrobežu sadarbības projekta piemērs ir arī garās distances pārgājienu maršruts “Mežtaka”. Vidzemei, kas tik bagāta mežiem, izveidotais pārgājienu maršruts ir lielisks stimuls dabas tūrisma attīstības jomā.

Tāpat ar ES projektu palīdzību Vidzemē sakārto tūrisma objektus un infrastruktūru, kas ļauj piedāvāt kvalitatīvāku tūrisma pakalpojumu. Piemēram, “Industriālā mantojuma” projektā Līgatnē izveidots pilnīgi jauns tūrisma objekts – papīrfabrikas strādnieku dzīvoklis, bet Kocēnu novadā, apvienojot divu projektu spēkus, Zilākalna ūdenstornis atdzimis Kultūrvēstures un apmeklētāju centra veidolā.

***

 

Šie ir tikai daži no VPR sasniegumiem, īstenojot ES līdzfinansētos projektus šajā plānošanas periodā, kas ilga no 2014.-2020. gadam. Aicinām iepazīties ar idejām un iniciatīvām VPR mājaslapā www.vidzeme.lv; informāciju par šobrīd īstenošanā esošajiem projektiem un aktualitātēm atradīsiet sadaļā “Projekti”.

4. jūnijā plkst. 10:00-12:00 tiešsaistes platformā ZOOM tiks organizēts vebinārs “Elektrisko velosipēdu potenciāls tūrisma attīstībai Vidzemē”, kurā interesenti varēs saņemt atbildes uz trīs jautājumiem: Kāpēc ir vērts iedzīvināt elektrisko velosipēdu sistēmu? Kādos apstākļos ideja darbosies un kādos nē? Kas jāņem vērā, lai izvairītos no neveiksmīga rezultāta?

 

Īpaši jāuzsver semināra nozīmība apstākļos, kas radījuši no vienas puses apgrūtinājumus tūrisma nozarei, no otras – devuši iespēju radoši strādāt pie vietējā tūrisma piedāvājuma popularizēšanas brīdī, kad lielākā daļa robežu ir slēgtas, savukārt vietējie iedzīvotāji meklē iespējas aktīvi pavadīt brīvdienas tepat Latvijā.

Semināra laikā tiks piedāvāts apskats par COVID-19 ietekmi uz tūrisma attīstību, tostarp mobilitātes paradumiem, norādot uz faktoriem, kas tūrisma uzņēmējiem un tūrisma piedāvājuma veidotājiem būtu jāņem vērā.

Lai noskaidrotu, vai šī brīža velosipēdu izmantošanas piedāvājums tūrismā ir atbilstošs tūrista interesēm un vajadzībām, esam aicinājuši seminārā ar savu pieredzi dalīties dažādus procesā iesaistītos dalībniekus.  Atbildes uz semināra galvenajiem jautājumiem sniegs gan tie, kas veido tūrisma produktus, iekļaujot tajos mobilitātes aspektu, gan arī tie, kas ikdienā ir tiešā saziņā ar tūristiem, piedāvājot velo nomas pakalpojumus, gan arī tie, kas šos pakalpojumus lieto un var piedāvājumu vērtēt no pakalpojuma lietotāja puses.

 

Detalizēta pasākuma programma tiks publicēta tuvākajā laikā. Semināru organizē Vidzemes plānošanas reģions.

Aicinām reģistrēties dalībai seminārā līdz š.g. 2.jūnijam ŠEIT.

Īpaši aicinām piedalīties pašvaldību attīstības un tūrisma speciālistus, tūrisma pakalpojumu sniedzējus un citus interesentus.

 

Seminārs tiek organizēts Interreg Baltijas jūras reģiona programmas 2014.-2020.gadam projekta “Mobilitāte un pieejamība lauku reģionos - jaunas pieejas mobilitātes koncepciju izstrādei attālos lauku reģionos (MARA)” ietvaros. Projekta mērķis ir uzlabot mobilitātes pakalpojumu pieejamību un kvalitāti lauku reģionos. Tā īstenošanā iesaistījušies 12 partneri no 9 reģioniem. Vairāk informācijas par projektu www.mara-mobility.eu  (angļu valodā) un www.vidzeme.lv  (latviešu valodā).

 

Jautājumiem: Rita Merca, projekta MARA vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, rita.merca PIE vidzeme PUNKTS lv; Andžejs Stepančuks, telpiskās plānošanas eksperts, andzejs.stepancuks PIE vidzeme PUNKTS lv.

Informāciju sagatavojusi: Anita Āboliņa, sabiedrisko attiecību speciāliste projektā MARA, Vidzemes plānošanas reģions, anita.abolina PIE vidzeme PUNKTS lv.

2020. gada pavasarī biedrības “Latvijas augstvērtīgas un veselīgas pārtikas klasteris” biedri nolēma turpmāk klastera attīstību fokusēt uz ilgtspējīgu un videi draudzīgāku pārtikas ražošanu, izvirzot jaunus klastera darbības mērķus un uzdevumus. Mainīts arī  klastera nosaukums, un turpmāk tas tiks saukts par Latvijas pārtikas bioekonomikas klasteri. Jaundibinātā klastera darbība paredz ciešāku sadarbību starp zinātni un industriju inovatīvu tehnoloģiju radīšanā, pārtikas produktu attīstīšanā un to ražošanas blakusproduktu pārstrādē. Šāds klasteris Latvijā izveidots pirmo reizi.

Sadarbība ilgtspējīgai attīstībai un bioekonomikas inovācijām

Jaunais klastera statuss paver iespējas paplašināt biedru un sadarbības partneru loku, attīstīt jaunus projektus, ciešāk iesaistīties Eiropas līmeņa bioekonomikas inovāciju tīklojumos, tādējādi palīdzot mūsu biedriem realizēt to individuālos mērķus, kļūt inovatīvākiem, ilgtspējīgākiem un konkurētspējīgākiem,” stāsta klastera izpilddirektors un Vidzemes plānošanas reģiona projektu vadītājs Kristaps Ročāns. Pārtikas bioekonomikas klasteris veidos vēl ciešāku starpnozaru un starptautisko sadarbību ar bioekonomikas jomas klasteriem, konsorcijiem, zinātnes parkiem, biznesa inkubatoriem un inovāciju centriem gan Latvijā, gan ārpus tās. 

Klastera kopsapulce 2020. gada martā

Klastera uzņemtais jaunais virziens ir likumsakarīgs šī brīža situācijā Eiropā, kurā izteikti iezīmējas  Eiropas Savienības klimata neitralitātes mērķi, Eiropas zaļais kurss (The European Green Deal), kā arī gaidāmā Eiropas Komisijas stratēģija “No lauka līdz galdam”. Latvijā zināšanu ietilpīga bioekonomika ir viena no valsts definētām viedās specializācijas (RIS3) jomām. Ir izstrādāta Latvijas bioekonomikas stratēģija 2030. gadam, un reģionālā līmenī Vidzemes plānošanas reģionā nesen ir pieņemts rīcības plāns zināšanās balstītas bioekonomikas inovāciju ekosistēmas attīstīšanai reģionā, kura īstenošanā būtiska loma ir tieši šim klasterim. 

Mūsu paaudzes lielākais izaicinājums ir, kā apmierināt arvien pieaugošo pieprasījumu pēc pārtikas, enerģijas un ūdens, vienlaikus radot mazāku ietekmi uz apkārtējo vidi un klimatu. Bioekonomikas attīstība ir viena no atbildēm šim izaicinājumam. Bioekonomikas veiksmes atslēga slēpjas uzņēmēju un zinātnieku prasmē sadarboties, kopīgi atklāt dažādas bioloģisko resursu īpašības un atrast tiem līdz šim neierastus izmantošanas ceļus, tajā skaitā pārtikas ražošanā.  Klasteris ir lieliska platforma, kur uzņēmējiem un zinātniekiem apvienot dažādu veidu resursus – finanses, cilvēkus, iekārtas un materiālus, lai iegūtu jaunas zināšanas, jaunu produktu prototipus, iespēju piekļūt starptautiskai ekspertīzei, kas nepieciešami augstas pievienotās vērtības pārtikas produktu ražošanai, uzņēmumu konkurētspējas stiprināšanai un sekmīgākam startam eksporta tirgos,” norāda klastera biedra, pētniecības un attīstības organizācijas “Vides risinājumu institūts” izpilddirektore Inese Suija-Markova. 

Latvijas pārtikas bioekonomikas klasteris visos tā attīstības posmos no pašiem pirmsākumiem 2010. gadā ir darbojies kā dinamiska un jaunām zināšanām atvērta organizācija ar skaidri uzņemtu virzienu. Tas ir attīstījis sadarbību gan biedru starpā, gan ar partneriem Latvijā un ārvalstīs. 

Vidzemes plānošanas reģiona un klastera īstenotajos pārrobežu sadarbības projektos gūtā vērtīgā pieredze no bioekonomikas jomas klasteriem un sadarbības tīkliem Nīderlandē, Zviedrijā, Dānijā, Somijā un Norvēģijā, kā arī sadarbība ar Ziemeļvalstu Ministru padomes biroju Latvijā, kas ir aktīvi iesaistījies bioekonomikas jomas attīstīšanā, rosinājusi paplašināt klastera darbības virzienu no vienas nozares uz plašāku inovāciju ekosistēmu. 

Klasteris aicina jaunus biedrus

Viena no klastera iniciatorēm, SIA “Konso” valdes locekle Irīna Kulitāne uzsver: Klastera būtība ir palīdzēt satikties tiem, kuriem ir nepieciešamas zināšanas un prasmes, ar tiem, kuriem tādas ir vai kuri spēj tās radīt, un, kopīgi darbojoties, atrast risinājumus gan nākotnes iecerēm, gan pastāvošajām problēmām. Atslēgas vārds ir – kopīgi jeb sadarbojoties. Arī augsne sadarbojas ar sauli, lai palīdzētu izaugt puķēm.”  

Klastera valdes priekšsēdētājs, SIA “Aloja-Starkelsen” ģenerāldirektors Jānis Garančs aicina klasterim pievienoties pārtikas uzņēmumus un zinātniskās organizācijas, kuru mērķos ir ilgtspējīga un uz zināšanām balstīta strauja attīstība: “Latvijas pārtikas bioekonomikas klasteris ir atvērts jauniem ieinteresētiem un inovatīviem biedriem. Dalība klasterī kopā ar līdzīgi domājošiem uzņēmumiem un organizācijām atver reālas iespējas izaugsmei, izmantojot gan savstarpējo, gan plašā starptautiskā klasteru tīkla sadarbību. Mums nav mākslīgu ierobežojumu biedru uzņemšanai, tāpēc aicinām pieteikties ikvienu, kuram prioritāte ir ilgtspējīga attīstība un inovācija!”

Klasterī šobrīd darbojas 14 biedri – SIA “Aloja-Starkelsen”, SIA “Valmiermuižas alus”, SIA “Felici”, SIA “Very Berry”, SIA “Dimdiņi”, SIA “Skrīveru Saldumi”, SIA “Rāmkalni Nordeco”, SIA “Ekotri”, SIA “Konso”, nodibinājums “Vides risinājumu institūts”, APP “Agroresursu un ekonomikas institūts”, APP “Dārzkopības institūts”, Vidzemes Augstskola un  Vidzemes plānošanas reģions. 

 

Papildu informācijai: Kristaps Ročāns, Latvijas pārtikas bioekonomikas klastera izpilddirektors un Vidzemes plānošanas reģiona projektu vadītājs, e-pasts: kristaps.rocans PIE vidzeme PUNKTS lv, mob.tel. +37129753011.

 

Ziņu sagatavojusi: Māra Sproģe, Vidzemes plānošanas reģiona sabiedrisko attiecību speciāliste, mara.sproge PIE vidzeme PUNKTS lv, +37126488091.

Turpinot digitalizācijas pasākumu ciklu, Vidzemes plānošanas reģions piesaka nākamo bezmaksas semināru “Biznesa procesi un digitalizācija: dokumentu un procesu vadība”, kas notiks 26. maijā plkst. 10:00-12:15 (pievienošanās no plkst. 9:40) tiešsaistes platformā “Zoom”. Lai reģistrētos semināram, lūdzam aizpildīt anketu (pieejama šeit).

Par to, kā glabāt elektroniskos dokumentus, kā pareizi digitalizēt papīra dokumentus, kā organizēt komandas kopdarbu dokumentu izstrādē, kā apsekot līgumu termiņus un par daudz citiem izaicinājumiem, ar kuriem nākas saskarties darbā ar dokumentiem, uzņēmējiem padomus sniegs Vita Viese, AS RIX Technologies komercdirektore, Latvijas IT klastera pārstāve, savukārt, par biznesa vadību tiešsaistē un par rīkiem, kas pieejami, lai atvieglotu digitalizācijas procesu, pastāstīs Deniss MāzersGARMTECH partneris, Latvijas IT klastera pārstāvis. “Digitāla dokumentu vadības procesu sakārtošana uzņēmumā un vispār digitāla datu vadība ir pamats veiksmīgai starptautiskai sadarbībai. Eksporta partneri novērtēs, ja uzņēmums spēs slēgt līgumus digitāli un koordinēt piegādes un tas būs aktuāli ne tikai krīzes apstākļos,” uzsver Ilona Platonova, VPR inovāciju brokere projektā “GoSmart BSR”, kura semināra noslēgumā dalībniekus iepazīstinās ar piemēriem par to, kā datu vadība var palīdzēt tieši eksportam.

Aizpildot reģistrēšanās anketu, pasākuma dalībnieki jau šobrīd var pieteikties arī nākamajiem digitalizācijas semināriem:

- “Uzņēmuma ražošanas procesu digitalizācijas rīki” (04.06.2020.);

- “Bezkontakta pārdošanas rīki” (t.sk. virtuālās realitātes risinājumi) (09.06.2020.)

Digitalizācijas semināru ciklu organizē Vidzemes plānošanas reģiona (VPR) uzņēmējdarbības centrs sadarbībā ar Latvijas IT klasteri un to mērķis ir veicināt uzņēmumu pielāgošanos jaunajiem COVID-19 krīzes izraisītajiem apstākļiem, kā arī veicināt ilgtermiņa uzņēmuma digitalizācijas attīstību.

Informējam, ka pasākums tiks ierakstīts un var tikt izmantots publicitātes materiālu un videolekciju izveidošanai. Saite uz pasākumu tiks nosūtīta tikai reģistrētiem dalībniekiem.

Semināru cikls tiek īstenots Interreg Baltijas jūras reģiona (BJR) programmas 2014.-2020. gadam projekta „GoSmart BSR” ietvaros.

Projektu īsteno Vidzemes plānošanas reģions sadarbībā ar partneriem no Somijas, Vācijas, Dānijas, Polijas, Lietuvas un Igaunijas, ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējumu. Tā mērķis ir palielināt inovāciju ieviesēju (inovāciju starpnieku, iestāžu, pētniecības iestāžu, uzņēmumu) kapacitāti, lai piemērotu viedas specializācijas pieeju.

Papildu informācija: Laima Engere-Levina, Vidzemes uzņēmējdarbības centra vadītāja,  laima.engere PIE vidzeme PUNKTS lv, mob. t. +371 28376912

Covid-19 pandēmijas apstākļi mainījuši arī Vidzemes tūrisma un viesmīlības jomas uzņēmēju ikdienu. Par to, kā veiksmīgi strādāt, nodrošinot nepieciešamos piesardzības pasākumus, atsākoties ciemiņu uzņemšanai, kā radoši attīstīt jaunus produktus un sadarbības formas, diskutēsim tiešsaistes seminārā “Tūrisms Vidzemē – atbilde vīrusam”. Tas notiks 28. maijā no plkst. 10.00 – 12.00 (pievienošanās no plkst. 9.40) tiešsaistes platformā “Zoom”.

Semināru organizē Vidzemes plānošanas reģiona (VPR) Uzņēmējdarbības centrs. Lai reģistrētos tiešsaistes semināram, lūdzam aizpildīt pieteikuma anketu (pieejama šeit).

Semināra galvenais temats būs veltīts risinājumu meklēšanai, lai tūrisma un viesmīlības nozarē Vidzemē strādājošie uzņēmēji, kuru darbību skārušas COVID-19 ierobežošanas sekas, saņemtu praktiskus ieteikumus, kā turpināt savu darbību un droši uzņemt ciemiņus, vienlaikus domājot par jaunu piedāvājumu veidošanu veiksmīgākai krīzes pārvarēšanai.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) Tūrisma departamenta direktore Inese Šīrava informēs par LIAA izstrādātajiem ieteikumiem dažādiem tūrisma pakalpojumu sniedzējiem COVID-19 profilakses ievērošanai, kā arī iepazīstinās ar iecerēm vietējā tūrisma veicināšanai, piemēram, kampaņu “Atklāj Latviju droši”, kā arī pastāstīs par iecerēto Baltijas tirgos un iespējamo atbalstu mārketingam pēckrīzes periodā.

Savā pieredzes stāstā par pielāgošanos jaunajiem apstākļiem, kad ir spēkā ārkārtas situācijas ierobežojumi, un sadarbošanos ar citiem tūrisma nozares uzņēmējiem dalīsies Sigita Klētniece, “Cēsis Inside” radītāja un vides gide. Došanās dabā šobrīd kļūst arvien populārāka, tālab svarīgi saprast, kā to darīt atbildīgi un dabai draudzīgi. Par tūristu izglītošanas aspekta iekļaušanu “Cēsis Inside” ekskursijās arī pastāstīs Sigita. Savukārt, par dabas tūristu vajadzībām un ieteikumiem viņu uzņemšanai informēs Maija Rieksta, VPR projektu vadītāja (garās distances pārrobežu pārgājienu maršruts "Mežtaka").

Ilona Platonova, VPR uzņēmējdarbības inovāciju atbalsta speciāliste, mudinot atrast jaunus risinājumus, sniegs savus ieteikumus, kā pielāgot tūrisma uzņēmējdarbību COVID-19 izraisītās ārkārtējās situācijas laikā un vēlākā periodā.

Informējam, ka pasākums tiks ierakstīts un var tikt izmantots publicitātes materiālu izveidošanai. Tīmekļa saite uz pasākumu tiks nosūtīta tikai reģistrētiem dalībniekiem.

Papildu informācija: Laima Engere-Levina, Vidzemes uzņēmējdarbības centra vadītāja, laima.engere PIE vidzeme PUNKTS lv, mob. t. +371 28376912

Paredzams, ka šī gada tūrisma sezona atšķirsies, un Covid-19 radītie apstākļi rosinās iedzīvotājus vairāk iepazīt pašmāju tūrisma piedāvājumu. Aicinot domāt par videi draudzīgu mobilitāti, tostarp arī tūrismā, Vidzemes plānošanas reģions 4. jūnijā organizē semināru, lai kopā ar ekspertiem izvērtētu, kāds ir elektrisko velosipēdu potenciāls Vidzemē, un kā ar šī braucamrīka popularizēšanu veicies līdz šim. Papildus tam, semināra dalībniekiem būs iespēja iepazīties ar nākotnes prognozēm, kas jāņem vērā tiem, kas darbojas tūrisma nozarē Latvijā, tostarp attiecībā uz mobilitātes paradumu izmaiņām. Aicinām iepazīties ar pasākuma programmu.

 

Piedāvātās tēmas sniegs atbildes uz trim pamatjautājumiem - Kāpēc mēģināt iedzīvināt elektrisko velosipēdu sistēmu? Kādos apstākļos ideja darbosies un kādos nē? Kas jāņem vērā, lai izvairītos no neveiksmīga rezultāta?

Īpaši aicinām piedalīties pašvaldību attīstības un tūrisma speciālistus, tūrisma pakalpojumu sniedzējus un citus interesentus.

Lai saņemtu saiti dalībai tiešsaistes pasākumā, nepieciešams reģistrēties līdz š.g. 2.jūnijam ŠEIT. (Semināra saite tiks nosūtīta uz norādīto e-pasta adresi dienu pirms semināra).

Seminārs ir bez maksas.

Seminārs tiek organizēts Interreg Baltijas jūras reģiona programmas 2014.-2020.gadam projekta “Mobilitāte un pieejamība lauku reģionos - jaunas pieejas mobilitātes koncepciju izstrādei attālos lauku reģionos (MARA)” ietvaros. Projekta mērķis ir uzlabot mobilitātes pakalpojumu pieejamību un kvalitāti lauku reģionos. Tā īstenošanā iesaistījušies 12 partneri no 9 reģioniem. Vairāk informācijas par projektu www.mara-mobility.eu  (angļu valodā) un www.vidzeme.lv  (latviešu valodā).

Jautājumiem: Rita Merca, projekta MARA vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, rita.merca PIE vidzeme PUNKTS lv; Andžejs Stepančuks, telpiskās plānošanas eksperts, andzejs.stepancuks PIE vidzeme PUNKTS lv.

Informāciju sagatavojusi: Anita Āboliņa, sabiedrisko attiecību speciāliste projektā MARA, Vidzemes plānošanas reģions, anita.abolina PIE vidzeme PUNKTS lv.

Sestdienas vakarā, 30. maijā, pulksten 18.00 Gulbenē norisināsies sarunu vakars “Pieredzes stāstu kokteilis”. Vakara gaitā būs iespējams dzirdēt divus stāstus – Kristīne Šķendere  atklāti stāstīs par savu pieredzi Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV) un Inga Raine dalīsies pieredzē, kuru guva Meksikā.

“Pasākuma formāts ir neformāls un atklāts – veltīts sarunām par pārdzīvojumiem un piedzīvojumiem saistībā ar dzīvi svešumā,” teic Lauris Šķenders, Gulbenes novada Izglītības pārvaldes projektu vadītājs, pasākuma organizators.

Sarunu vakara mērķis ir stiprināt vietējo kopienu un piederības sajūtu, organizējot spilgtāko stāstu sēriju, lai atklātu izaicinājumus, iespējas, problēmsituācijas un risinājumus, atgriežoties Latvijā – Gulbenē – uz dzīvi. Gulbenes novada teritorijas bagātību un sociāli ekonomisko vērtību apzinājušies vairāki novadnieki, kuri pavadījuši ārvalstīs kādu savu dzīves daļu un šobrīd jau atgriezušies dzimtenē.

Pasākums norisināsies Gulbenē, Skolas ielā 1B. Labu laikapstākļu gadījumā pasākums norisināsies ārā.

Saistībā ar valstī noteiktajiem ierobežojumiem, vietu skaits pasākumā ir ierobežots – līdz 25 personām. Pieteikt rakstot uz e-pastu: lauris.skenders PIE gulbene PUNKTS lv. Pasākumā tiks nodrošināti dezinfekcijas līdzekļi.

Pasākums tiek organizēts projekta “Remigrācijas sekmēšanas pakalpojumi pašvaldībās” ietvaros sadarbībā ar Vidzemes plānošanas reģionu.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) un Vidzemes plānošanas reģions ir prioritārā pasākuma 2018.-2020. gadam "Pilotprojekts pašvaldībās remigrācijas veicināšanai "Reģionālās remigrācijas koordinators"" realizētāji. Vidzemes plānošanas reģionā remigrācijas koordinatora pienākumus veic Ija Groza, e-pasts: ija.groza PIE vidzeme PUNKTS lv, Mob.t.: 29287585 

 

Informāciju sagatavojusi: 

Kaiva Upleja,  

Vidzemes plānošanas reģiona pārstāve, 

E-pasts: kaiva.upleja PIE strategies PUNKTS lv

Vidzemes plānošanas reģions (VPR) aicina atbalstīt Igaunijas-Latvijas programmas iniciatīvu un aizpildīt anketu par nākamā programmēšanas perioda atbalsta prioritātēm. Aptauju īpaši aicināti aizpildīt valsts iestāžu, pašvaldību, nevalstisko organizāciju, kā arī privātā sektora pārstāvji u.c. Pārrobežu programmas pārstāvji norāda, ka atbildes ir būtiski saņemt gan no tiem, kuriem ir jau pieredze Igaunijas- Latvijas pārrobežu projektu īstenošanā, gan arī no tiem, kas savus spēkus vēl nav izmēģinājuši. VPR Attīstības padomes priekšsēdētājs Hardijs Vents norāda: “Ir svarīgi veidot stratēģiskus dokumentus, iesaistot pēc iespējas plašāku sabiedrību, lai idejas, ko pēc tam īstenojam, ir vajadzīgas un jēgpilnas. Šādi rīkojoties, stiprinām sabiedrības pārliecību, ka tā var līdziesaistīties savas dzīvesvietas, reģiona, valsts, Eiropas attīstībā un kopā lemt, kur novirzīt kopējo budžetu.”

 

Sniegtās atbildes tiks apkopotas un analizētas, lai noteiktu nākamās Igaunijas-Latvijas pārrobežu sadarbības programmas stratēģiskos mērķus 2021.-2027. gadam.

Aptauju latviešu valodā aicinām skatīt šeit: https://ej.uz/EstLat_2021-2027_LV

Atbildes būs iespējams iesniegt līdz 5. jūnijam.

Vairāk informācijas: https://estlat.eu/en/about-estlat/programme-2021-2027

#futureEstLat

 

Informāciju sagatavojusi: Anita Āboliņa, sabiedrisko attiecību vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, anita.abolina PIE vidzeme PUNKTS lv, mob.t. 29454752