Arhīva kalendārs
5. maijs / KINO NAKTS Piektdienas vakarā plkst. 19.00 Vecpuišu parkā, piedāvājot daudzveidīgu filmu programmu, tiks atklāta kino nakts piecos īpaši iekārtotos kinoteātros. Filmu programma sakārtota tā, lai iespēt redzēt varētu visu. To, ko neizdosies piektdienas vakarā, varēs noskatīties sestdien. Festivāla filmas: „Pa Rubika ceļu” (2010, Laila Pakalniņa, Latvija), „Teodors” (2006, Laila Pakalniņa, Latvija), „Velosipēdu zagļi” (1948, Viktorrio De Sica, Itālija ), „Ceļš augšup” (Jean-Luiss Schuller, Luksemburga), „Velodrool” (2015, Sander Joon , Igaunija), „La Bi Ci” ( 2014, Giorgio B. Borgazzi, Itālija), „Barbara” (2012, Kristians Pecolds, Vācija), „ Velosipēdi pret mašīnām” (2015, Fredrik Gertten, Zviedrija), „ Īsta mīlestība” (2011, Anne Sewitsky, Norvēģija), „Māris Štrombergs”(2016, Kristīne Garklāva, Latvija), „ Viņas” (Linda Jakubone, 2016, Latvija). Festivāla kinoteātri: koncertzāle „Valmiera”, kino „Gaisma”, „Tautas Harmonijas centrs”, “Valmiermuižas alus darītava”, atpūtas komplekss „ Avoti”, „Kokmuižas alus pagrabs” Kocēnos un „ Siltumnīca” Kauguru pagastā. Piektdienas rītā tiks izziņota atrašanās vieta slepenajam kinoteātrim. Plkst. 23.30 visi aicināti uz „Tautas Harmonijas centru”, kur DJ Rihards Bražinskis iegriezīs dejas filmu mūzikas pavadībā.
6. maijs / KINO un VELO BURZIŅŠ Festivāla otro dienu plkst. 12.00 restorāna „Vecpuisis” verandā atklās „Pedāļu stāsti”, kur stāstnieki (Ingvars Leitis, Toms Treimanis, Toms Ērenpreiss, Viesturs Silenieks) rosinās uz diskusiju, kā velosipēda izmantošana ikdienā var mainīt skatu punktu dzīvei. Diskusijas moderators būs Jānis Rozītis. No plkst. 12.30 līdz 20.30 turpināsies filmu maratons, kad būs atvērti septiņi pop – up kinoteātri. Viens no tiem, ar programmu bērniem, būs līdzās „Valmiermuižas alus darītavai”, kur norisināsies arī Ūsiņdienas svinības un tirdziņš „Ar Gardu muti Valmiermuižā”. Šajā kinoteātrī būs iespējams noskatīties iemīļotās multfilmas „Ness un Nesija” un „Fantadroms” (visas 13.sērijas), kā arī, tikai trīs dienas pēc oficiālās pirmizrādes Latvijā, še būs iespējams iepazīties arī jauno RIJA Films multfilmu par „Hugo un viņa neticamajiem piedzīvojumiem”. Svinībās būs iespējams satikt arī pašu Hugo un nobaudīt jaunāko „Gardu muti” Latvijas zemeņu zelteri, kas radīts par godu multfilmai. Šis būs bezmaksas kinoteātris. Kad būs noskatītas multfilmas, tad plkst. 15.00 mazie žiperi būs gaidīti Vecpuišu parkā, kur norisināsies leģendārās bērnu skrejriteņu sacensības. Kad dienas laikā būs gan saklausīts, gan saredzēts, tad vakars aicina uz kārtīgu izkustēšanos. Plkst. 21.00 Vecpuišu parkā norisināsies vakara ballīte, kurā spēlēs grupas „Rīgas modes” un „Regīna”.
7. maijs/ VELO BRAUCIENS Šīs dienas galvenais notikums būs velo brauciens trīs maršrutos. Ar kopīgu startu Vecpuišu parkā dalībnieki varēs izvēlēties sev tīkamāko maršrutu – „Ģimeņu pedālis” (ap 10 km), „Puspedālis” (ap 20km) vai „Dižpedālis” (ap 45 km). Šīs noteikti nebūs sacensības, bet gan veselīga atpūta un spēle. Maršruts būs veicams ar īpaši radītas mobilās lietotnes palīdzību, kas reizē būs gan gids un maršrutu karte, gan interaktīva spēle, kas izvizinās pa Valmieras un novadu skaistākajam vietām. Lielākajās pieturvietās dalībniekus gaidīs dažādas aktivitātes un pārsteigumi. Spēlē sakrātos punktus finišā dalībnieki varēs samainīt pret festivāla suvenīriem. Turklāt bez kino neiztikt arī šeit! Maršrutus bagātinās ar kino saistītas pieturvietas, un jautājumi velo brauciena laikā. Pēc finiša ap plkst. 16.00 Vecpuišu parkā trīs dienu piedzīvojumu noslēgs loterija, kur galvenā balva būs jauns divritenis no „Veikals Eži”. Būs iespējams laimēt arī citas vērtīgas balvas no t/c „Valleta”, „Vīnkalnu brīvdabas picērijas”, „Sekoeko”, „ZIB”, „ZiGaZI”, „Rain:is” , „Stone Hill”, „Taka SPA”, „Valmiermuižas alus darītava”, „Valmieras teātra festivāls” un citiem draugiem. Biļetes uz visām trim festivāla dienām iespējams iegādāties www.bezrindas.lv. Biļetes pret festivāla aproci jau no šodienas var apmainīt Valmieras tūrisma informācijas centrā. No 5.-7.maijam to būs iespējams izdarīt arī festivāla informācijas punktā Vecpuišu parkā. Aproce sniegs iespēju apmeklēt visus kinoteātrus, dos kodu velo maršrutam spēlei un īpašas atlaides pie festivāla draugiem, kā arī dalību noslēguma loterijā. Biļešu cenas: 10 EUR (individuālā biļete), 33 EUR (draugu biļete 4 personām), 25 EUR ( 2 pieaugušie un bērni līdz 18 gadiem), 7 EUR (studentu biļete). Pirmsskolas vecuma bērniem ieeja bezmaksas.
Noderīgi dalībniekiem Dalībnieku priekam visas trīs dienas Valmieras uzņēmumos – kafejnīcā „Jauna Saule”, restorānos „Parks” un „Valmiermuižas Alus virtuve”, viesnīcās „Wolmar” un „Naktsmājas”, kempingā „Avoti” – patīkamas atlaides, uzrādot festivāla aproci. „Kino Pedālis” Facebook lapā ir iespēja pieteikties „Braucam kopā!” transportam un uzmeklēt „Nakšņo pie manis!” iespējas valmieriešu mājās, kas labprāt izmitinās festivāla dalībniekus no citām pilsētām. Turklāt, lai dalība festivālā visiem nestu prieku, festivāla rīkotāji aicina parūpēties par drošību uz ceļa, kā arī atcerēties uzlādēt telefona bateriju un aktivizēt internetu savā telefonā svētdienas velo brauciena spēlei. Plašāka informācija – www.kinopedalis.lv / Liena Kreišmane / +371 25544338 / info PIE kinopedalis PUNKTS lv / www.facebook.com/KinoPedalis Pasākumu rīko aktīvā tūrisma centrs “Eži” ciešā sadarbībā ar Valmieras pilsētas pašvaldību, Kocēnu novada pašvaldību, Burtnieku novada pašvaldību un “Valmiermuižas alus” darītavu.
VELO – KINO FESTIVĀLA „KINO PEDĀLIS” PROGRAMMA 5. MAIJS 19.00 – 19.20 Festivāla atklāšana (Vecpuišu parkā pie kino „Gaisma”, Rīgas iela 19) 19.30 – 24.00 Kino nakts 5 pop - up kinoteātros
23.30 Dejas filmu mūzikas pavadībā ar DJ Rihardu Bražinski „Tautas harmonijas centrā”
6.MAIJS 12.00 „Pedāļu stāsti” restorāna „Vecpuisis” verandā 12.00 – 13.00 „Latviešus Sibīrijā meklējot”, Ingvars Leitis 13.00 – 14.00 „ On the border – ceļojums apkārt Latvijai”, Toms Treimanis 14.00 – 15.00 „Ērenpreisa stāsts cauri gadiem”, Toms Ērenpreiss 15.00 – 16.00 „Kāpēc velo?!”, Viesturs Silenieks 12.30 – 20.30 Darbosies 7 pop – up kinoteātri
15.00 Bērnu skrejriteņu sacensības (Vecpuišu parkā) 21.00 – 24.00 Vakara ballīte (Vecpuišu parkā)
7.MAIJS 9.30 Pulcēšanās velo braucienam (Vecpuišu parkā) Laikus iesakām: - Uzlādēt telefonu; - Lejupielādēt lietotni “LOQUIZ”; - Izvēlēties maršrutu; - Saņemt spēles kodu info teltī; - Atcerēties par drošību uz ceļa. 11.00 Starts velo braucienam
16.00 Loterija ( Vecpuišu parkā)
Informāciju sagatavoja: Liena Kreišmane, tel. 25544338, www.kinopedalis.lv Valmieras muzeja Izstāžu namā 10.maijā plkst.16.00 atklās kinorežisora, scenārista un aktiera Jāņa Streiča 80 gadu jubilejai veltītu izstādi “Streiča laiks. Filmas, cilvēki, grāmatas. Gleznas, zīmējumi, pasteļi.” Atklāšanā piedalīsies un atmiņstāstos dalīsies kinorežisors Jānis Streičs. Izstādē ir apvienotas divas ekspozīcijas: Latvijas Kultūras akadēmijas Rīgas Kino muzeja sadarbībā ar biedrību “Ekrāns” veidotā ceļojošā izstāde “Jānis Streičs: filmas, cilvēki, laikmets”, kā arī būs apskatāmas gleznas, zīmējumi un pasteļi no režisora personīgās kolekcijas. Pagājušais gads Latvijas kino vidē tika pasludināts par Jāņa Streiča gadu, atzīmējot režisora 80.jubileju. Kopš 1967.gada, kad tapa viņa pirmā spēlfilma “Kapteiņa Enriko pulkstenis” (veidota kopā ar režisoru Ēriku Lāci), līdz 2010.gadam, kad pie skatītājiem nonāca “Rūdolfa mantojums”, Jānis Streičs ir uzņēmis 22 filmas, kā arī rakstījis scenārijus. Tāpat mākslinieks bijis aktieris un filmējies epizodēs gan savās, gan citu režisoru uzņemtās filmās. Spilgtākās lomas: bandas vadonis, viltus garīdznieks Arsēnijs filmā “Šauj manā vietā” (1970) un mācītājs Latgalei veltītajā filmā “Cilvēka bērns” (1991).
Jāņa Streiča filmās izteiksmīgi parādās to tapšanas laikam raksturīgas detaļas, dialogiem piemīt tiešums un nianses, kas paliek atmiņā. Filmas ir savu laikmetu liecinieces, ļaujot no mūsdienu skatpunkta ieraudzīt daudz saistošu detaļu. Režisors aicina ļauties viņa īpašajai kino valodai – ar mākslas darbu iestarpinājumiem (teātra izrāde, teātra vide, kino skatīšanās, “filma filmā”, animācija) vai varoņu sapņu vizualizāciju. Jāņa Streiča kino valoda ir bagāta un daudzpusīga, tēmu loks – plašs, žanri – dažādi: kara drāmas, komēdijas, detektīvs un citi. Izstādē “Jānis Streičs: filmas, cilvēki, laikmets” aplūkoti režisora kino valodas paņēmieni, filmu uzņemšanas process, fotogrāfijās iemūžināti tādi aktieri kā Vija Artmane, Jānis Paukštello, Ivars Kalniņš, Lilita Bērziņa un daudzi citi, ar kuriem mākslinieks bieži sadarbojies. Fotogrāfijās skatāmas arī Jāņa Streiča lomas paša filmās. Izstādes kuratore – Zane Balčus, māksliniece – Dace Džeriņa. Izstāde izveidota ar Valsts kultūrkapitāla fonda un Rīgas domes finansiālu atbalstu. Otra ekspozīcija aicina aplūkot Jāņa Streiča gleznojumus, zīmējumus un pasteļus. Kad 1969.gadā mākslinieks Jānis Anmanis, būdams Jāņa Streiča asistents kinostudijā, ieraudzīja režisora aizraušanos un talantu, viņš vairāk nekā 30 gadus mēģinājis pierunāt Jāni Streiču atsākt gleznošanu. Tam bija panākumi, un kopš 2002.gada režisors piedalās izstādēs un plenēros kopā ar draugiem – profesionāliem māksliniekiem. Viņam bijušas vairāk nekā 30 personālizstādes Latvijā un Lietuvā. Jānis Streičs dzimis Latgalē, uzaudzis Kurzemē netālu no Sabiles. Karš izpostīja viņa ģimeni, zēns agri kļuva bārenis. Viņa skolas gadi ritēja Preiļu novada Gaiļmuižā. Sapnis bija kļūt par mākslinieku. Tas īstenots Rēzeknes pedagoģiskajā skolā, kur zīmēšanas metodiku pasniedza Jakovs Beketovs, atklājot pirmos aroda noslēpumus un mudinot mācīties tālāk. Sekoja dienests armijā, kur prasme zīmēt atviegloja karavīra gaitas. Vēlāk gan aizraušanās ar teātri guva virsroku un aizveda pa “kino ceļu”. Studenta gados Jānis Streičs pelnīja iztiku, gatavojot dekorācijas amatieru teātros, veidojot plakātus klubiem un uzņēmumiem. Arī kino jomā prasme zīmēt lieti noderēja, un Jāņa Streiča filmu “vizuālais ietērps” ir pārsvarā viņa diktēts un vadīts. Par režisora dzīvi lasāms viņa grāmatā “Lāga dvēseļu straumei”. Jāņa Streiča devums kinomākslā apcerēts Dairas Āboliņas grāmatā “Jāņa Streiča maģiskais reālisms. 22 filmas”. Starp tām arī “Kapteiņa Enriko pulkstenis”, “Mans draugs nenopietns cilvēks”, “Teātris”, “Limuzīns Jāņu nakts krāsā”. Savukārt darbu pie filmas “Cilvēka bērns” režisors aprakstījis grāmatā “1991 – tas garais cilvēkbērna gads”. Jānis Streičs ir Latvijas Zinātņu akadēmijas Goda loceklis, Triju Zvaigžņu ordeņa komandieris, Latvijas Zinātņu akadēmijas Raiņa un Cicerona balvu, Vatikāna un citu starptautisko prēmiju laureāts, kinorežisors, scenārists, sabiedriskais darbinieks un gleznotājs. Izstāde “Streiča laiks. Filmas, cilvēki, grāmatas. Gleznas, zīmējumi, pasteļi.” Valmieras muzeja Izstāžu namā būs skatāma līdz 6.jūnijam. Informāciju sagatavoja: Zane Bulmeistare Valmieras pilsētas pašvaldības Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Mob. tālr.:26443410
Kultūras ministrijas ES programmas „Eiropa pilsoņiem” informācijas punkts Latvijā un ES programmas „Radošā Eiropa” birojs Latvijā aicina interesentus piedalīties reģionālajos semināros, kuros tiks izklāstīta informācija par Eiropas Savienības programmu „Eiropa pilsoņiem” un „Radošā Eiropa” piedāvātajām finansējuma iespējām projektu īstenošanai. 2017. gada 30. maijs, Cēsis, Koprades māja „Skola6”, Lielā Skolas iela 6 Informācija par programmām: 20.maijā visā Latvijā norisināsies Muzeju nakts, šogad pievēršoties tēmai “laiks” – tā skaitīšana, vizualizēšana. Valmieras muzejā notiks dažādas aktivitātes no plkst. 19.00 līdz pat 1.00 naktī. Valmieras vecpilsētā iestāsies “Streiča laiks”. Pagājušais gads Latvijas kino vidē tika pasludināts par Jāņa Streiča gadu, atzīmējot režisora 80 gadu jubileju. Šogad Muzeju naktī būs iespēja aplūkot jubilejai veltītu izstādi “Streiča laiks. Filmas, cilvēki, grāmatas. Gleznas, zīmējumi, pasteļi”. Tajā ir apvienotas divas ekspozīcijas: Latvijas Kultūras akadēmijas Rīgas Kino muzeja sadarbībā ar biedrību “Ekrāns” veidotā ceļojošā izstāde “Jānis Streičs: filmas, cilvēki, laikmets”, kā arī būs apskatāmas gleznas, zīmējumi un pasteļi no režisora personīgās kolekcijas. Apmeklētāji gaidīti no 10.maija līdz 6.jūnijam.
Valmierā iestājoties Streiča laikam, interesentus aicinās brīvdabas kino gaismas. No plkst.19.00 Pilskalna ielas Garšaugu dārza šķūnī izcilā kino režisora dzīves gudrība, sirsnība, vienkāršība un neatkārtojamā humora izjūta būs baudāma Jāņa Streiča “Filmu arheoloģijās”. Plkst.21.00 Pilsdrupu estrādītē skatītājus priecēs filma “Mans draugs nenopietns cilvēks” – dzīves dažādos līkločus uztvert mierīgāk iedvesmos mūžīgais taisnības meklētājs, priekšniecībai neērtais “dadzis” Arvīds Lasmanis. Jāpiemin, ka šī ir vienīgā no 22 režisora uzņemtajām spēlfilmām, kas tapusi arī Valmierā. Turpat pēc filmas īpašu noskaņu nakts koncertā plkst.22.30 dāvās Valmieras Drāmas teātra aktieri Kārlis Neimanis un Ģirts Rāviņš, izpildot dziesmas no Jāņa Streiča kinofilmām. Tās daudzus gadus “dzīvo” patstāvīgu dzīvi, ik pa laikam atgādinot savu īpašo izcelsmi. Plkst.19.00 Valmieras rātslaukumā sāksies ekskursija “Cits KINO” Valmieras muzeja vēsturnieku vadībā, ļaujot Valmieru iepazīt no, iespējams, vēl nezināmas puses. Kopā ar Valmieras Jaunatnes centra “Vinda” pulciņu vadītājiem Muzeju nakts aktīvākie līdzdalībnieki – bērni ar ģimenēm – no plkst.19.00 līdz 21.00 varēs darboties radošajās darbnīcās muzeja pagalmā, darinot slavenos Mazsalacas Valtera Hirtes velnus, kuri joprojām dzīvo J.Streiča filmā “Mans draugs nenopietns cilvēks”. Tāpat būs iespēja sev piemērot un izgatavot masku, iedvesmojoties no filmas “Teātris”, uztapināt “Sapņu ķērāju”, jo kino ir viens liels sapnis un iespēja nokļūt dažādos laikos. Darbnīcas atbalsta arī SIA "Valmiermuižas pils". Sportiskākajiem apmeklētājiem piedāvās orientēšanos pilsētvidē ar kino “piesitienu” – “Zini vai mini filmu”, kas notiks laikā no plkst. 20.00 līdz 21.00. Savukārt Valmieras muzeja ekspozīcijās “Teic man, Gauja, Valmieras stāstu“ laikā no plkst.20.00 līdz 22.00 “atdzīvosies” tēli no dažādām J.Streiča filmām. Lomās iejutīsies muzeja darbinieki ar ļoti atpazīstamām iespēlēm un teicieniem, pieļaujot, ka apmeklētājs drīkstēs piedalīties. Izbaudīt Muzeju nakti Valmierā varēs līdz pat plkst.1.00 naktī. Apskatei būs pieejamas arī izstādes “Kods: Pārgauja”, “Latvijas Sarkanais Krusts – 95”, “Pasaules radīšana. Māls un porcelāns“. Pavadi Muzeju nakti Valmierā Streiča laika zonā, izbaudot kino burvību, izcilā režisora unikalitātes valdzinājumu! Jāpiemin, ka izstādi “Streiča laiks. Filmas, cilvēki, grāmatas. Gleznas, zīmējumi, pasteļi” Valmieras muzeja Izstāžu namā atklās 10.maijā plkst.16.00. Atklāšanā piedalīsies un atmiņstāstos dalīsies kinorežisors Jānis Streičs.
Informāciju sagatavoja: Zane Bulmeistare Valmieras pilsētas pašvaldības Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja
4. maijā Vīsbādenē, Vācijā norisinājās svinīgā ceremonija, kurā starptautiska žūrija komponista un Edinburgas festivāla ilggadējā direktora Sera Džonatana Mailsa vadībā paziņoja 715 festivālus no 39 valstīm, kuriem piešķirts Eiropas ievērojamāko festivālu kvalitātes zīmols EFFE Label 2017-2018. Koncertzāles “Cēsis” rīkotais starptautiskais čellu festivāls Čello Cēsis ir to vidū kā vienīgais festivāls no Latvijas, kas saņēmis šo atzinību. EFFE (Europe For Festivals, Festivals For Europe) ir Eiropas Festivālu asociācijas radīts zīmols, kas tiek piešķirts ievērojamākajiem Eiropas festivāliem, pamatojoties uz tādiem kritērijiem, kā augsta mākslinieciskā kvalitāte, sabiedrības iesaiste, festivāla starptautiskā un globālā perspektīva. Atsaucoties atklātam konkursam, simtiem festivālu iesniedza savus pieteikumus EFFE Label 2017-2018, no kuriem 95 nacionālo ekspertu komisija un EFFE starptautiskā žūrija izraudzījās labākos Eiropas festivālus. “Esam ļoti gandarīti un lepni, ka mūsu festivāls Čello Cēsis ir ticis novērtēts Eiropas mērogā un saņēmis EFFE kvalitātes zīmolu. Veidojot unikālu čella festivāla programmu, piesaistot uz starptautiskām skatuvēm atzītas čella zvaigznes, kā arī, atklājot jaunos talantus, vēlamies koncertzālei “Cēsis” un Cēsu pilsētai pievērst ne tikai Latvijas, bet arī Eiropas mūzikas klausītāju uzmanību. Saņemtā atzinība mums ļauj nostāties līdzās tādiem tradīcijām bagātiem un slaveniem festivāliem, EFFE Label laureātiem, kā Lucernas festivāls un Starptautiskais Edinburgas festivāls. Ar šiem un vēl citiem nozīmīgiem Eiropas festivāliem tagad esam vienlīdzīgi partneri, kas paver mums jaunas, plašākas iespējas gan Čello Cēsis programmu veidošanā, gan mākslinieku piesaistē. Tas viennozīmīgi ir ieguvums gan mums, kā festivāla organizatoriem, gan mūsu klausītājiem,” atklāj koncertzāles “Cēsis” programmu direktore un Starptautiskā čellu festivāla Čello Cēsis mākslinieciskā vadītāja Inese Zagorska.
EFFE ir Eiropas Komisijas un Eiropas Parlamenta dibināta platforma, kas veicina festivālu atpazīstamību Eiropā, kā arī festivālu organizatoru savstarpēju pieredzes apmaiņu. Šogad Starptautiskais festivāls Čello Cēsis notiks no 15.–17. septembrim, pēc tradīcijas atklājot koncertzāles “Cēsis” jauno sezonu. Festivāla programma tiks izziņota maija beigās. Aicinām sekot līdz jaunumiem www.cesukoncertzale.lv.
Informāciju sagatavoja: Egija Saļņikova Vidzemes koncertzāle "Cēsis" Mārketinga un komunikācijas vadītāja Tālr.: +371 26171151
No 12. maija Cēsu Vēstures un mākslas muzejā būs apskatāma pasaules slavenā modes vēsturnieka un kolekcionāra Aleksandra Vasiļjeva tērpu kolekcijas izstāde “19. gadsimta mode”. Modes vēsturnieka, kolekcionāra Aleksandra Vasiļjeva, izstāde ir liels notikums un pagodinājums jebkurai pilsētai, kurā tā tiek izstādīta, bet Cēsu izstādi vēl īpašāku padarīs tas, ka pasaules pirmizrādi piedzīvos, līdz šim neeksponēti ampīra stila tērpi (19.gs.sākums), kuru eksponēšana prasa īpašus apstākļus. Tādējādi muzeja apmeklētājiem tiks dota iespēja aplūkot unikālus, līdz šim vēl neeksponētus eksemplārus. Kolekcijas izstāde būs retrospektīva, parādot dažādus 19. gs. stilus – no ampīra, klasicisma un viktoriānisma līdz jūgendstilam. Kopumā izstādē tiks izstādīti 60 autentiski vēsturiskie tērpi – vīriešu kostīmi, sieviešu kostīmi un kleitas –, un plaša 280 modes aksesuāru kolekcija. Izstāde būs papildināta ar vēsturisko informāciju trīs valodās.
Aleksandrs Vasiļjevs ir pasaulslavens modes vēsturnieks, kura kolekcijas izstādes vienmēr piesaista plašu sabiedrības un mediju interesi un kura vārds kalpo kā garants kvalitatīvam modes vēstures izstādes saturam un interpretācijai. 19.gadsimts ir laiks, kad modē bija koraļļu rotaslietas, pērlīšu izšuvumi, izstrādājumi no perlamutra un bruņurupuču kaula, laiks, kad apģērbu modē tiek ieviestas tendences, kas ir saglabājušās līdz mūsdienām – baltais līgavas tērps, modes žurnāli u.c. Cēsu Jaunās pils interjera ekspozīcija pēc muzeja rekonstrukcijas veidota elegantā 19.gadsimta bīdermeiera stila interjera apdarē, līdz ar to vēsturisko 19. gs. tērpu kolekcijas izstāde lieliski papildina un harmoniski iekļaujas Pils kopējā tēlā. Izstādes autors Aleksandrs Vasiljevs ir 1958. gadā dzimis krievu un franču modes vēsturnieks, mākslinieks un kolekcionārs. Viņš ir vairāku grāmatu autors un apbalvojumu ieguvējs par neatsveramu devumu pasaules modes vēsturē. Izstāde Cēsu Jaunajā pilī būs skatāma līdz 31. oktobrim.
2017.gada 19.maijā pl.18.00 Dikļu pagasta bibliotēkā norisināsies dzejnieka Vika (Viktora Kalniņa) jaunā dzejoļu krājuma "Maziņā" atklāšana. “Miniatūro dzejas grāmatu veido, no skanīgām un dzēlīgām četrrindēm radītas, zobgalīga teicēja pārdomas par aktuālajiem procesiem Latvijas un pasaules politiskajā, un sabiedriskajā dzīvē. Tomēr ironizējošā un skarbā ietvarā autora ieliktās idejas neaicina uz revolūciju un nepiedāvā problēmu risinājumus, bet liek lasītājam solidarizēties ar autoru tā pārdomās un caur satīras prizmu palūkoties gan uz pasauli, gan uz sevi pašu,” teikts grāmatas izdevēja “Valters un Rapa” anotācijā.
“Vika "maziņā", lai arī tiešām maziņa un pieticīga, būs tuva teju katram Latvijas iedzīvotājam. Katrai Vika radītajai četrrindei ir pamatīgs potenciāls kļūt par tautas folkloru, asprātīgu un populāru izsaucienu vai frazeoloģismu, kas atspoguļo cilvēces noskaņojumu brīdī, kad liekas, ka viss iet šķērsām. Četrrindēs autors ir prasmīgi iestrādājis plašu alūziju, simbolu un kultūrvēsturisku atsauču klāstu, kas padara šo darbu ne tikai valodiski izklaidējošu, bet arī intelektuāli piesātinātu.” Pirmo reizi grāmata tika atklāta un ar autoru tikties varēja 6.aprīlī Kocēnu bibliotēkā. 19.maijā autors tiksies ar saviem lasītājiem dzimtajos Dikļos. Jāpiebilst, ka no 15. maija līdz 2.jūnijam Dikļu bibliotēkā skatāma grāmatu izstāde “Viks- sava ceļa gājējs”.
Informāciju sagatavoja: Kocēnu novada domes Attīstības nodaļas vadītāja Inese Pabērza Mob.tel.: 26418755 E-pasts: medijiem PIE kocenunovads PUNKTS lv Atkal koki šalc vēju sarunā un Gauja peld straumē zvīļā, jo Gaujas plostnieku galvaspilsēta - Strenči 20. maijā gatavojas svinēt 20. Gaujas plostnieku svētkus. Atkal plosta vīri, sākot jau trešdien, 17. maijā, gatavos baļķu plostu un dosies braucienā lejup pa Gauju no Spicu tilta līdz pat Strenčiem, līdz “noars” plostu svētku dienā. Plosta braucējus Gaujmalā sagaidīs Māris Grigalis kopā ar strencēniešiem un svētku viesiem. Šogad, svētku reizē, esam aicinājuši plosta brauciena noslēguma posmā piedalīties arī Latvijas Valsts prezidentu R.Vējoni un Ministru prezidentu M.Kučinski. Svētku reizē gaidām ciemos arī bruņiniekus no sadraudzības pilsētas Rosices Čehijā un draugus no Saydas Vācijā.
Svētki iesāksies ar pamatīgu pirkšanu un pārdošanu tradicionālajā tirdziņā, kas gadu gaitā ir ļoti iecienīts. No paša rīta plkst. 8.00 darbu uzsāks zāģeri – koka skulptūru izzāģēšanas konkursa dalībnieki, kuri cīnīsies par trīs labāko skulptūru izgatavošanas meistara tituliem. No plkst. 10.00 sāksies dažādas izklaides lielajiem un mazajiem – piepūšamās atrakcijas, REDRIFT radiovadāmo auto trase, aktivitātes sadarbībā ar aģentūru “Zebra” – “apgāžamais auto” un alkohola reibumu imitējošās brilles, kā arī dažādu kārumu degustācijas un fotografēšanās ar multeņu tēliem. Visas dienas garumā varēs izmēģināt 7D KINO – mūsdienīgu atrakciju, kas sagādā neaizmirstamu piedzīvojumu, skatoties 3 dimensiju filmu un izjūtot pārējās 2 dimensijas uz savas ādas. No plkst. 10.30 sāksies svētku centrālais notikums – plosta sagaidīšana un rīta programma kopā ar Māri Grigali – svētku atklāšana, gājiens un plostnieku godināšana, jaunās plostnieka skulptūras atklāšana, koru sadziedāšanās, dzimšanas dienas svinības un atskats uz Plostnieku svētku vēsturi 20 gadu garumā. No plkst. 13.00 plostnieku mielastu gatavos ārzemju un pašmāju pavārmeistari. Svētkos varēs aplūkot fotomeistara I.Opmaņa atskatu bildēs uz iepriekšējiem Plostnieku svētkiem. Visu dienu kursēs jautrais vilcieniņš pa maršrutu brīvdabas estrāde – Strenču Psihoneiroloģiskā slimnīca, kur notiks aktivitātes un no plkst. 19.00 – 01.00 Muzeju nakts pasākums “Pēdas pulkstenī”. Plkst. 14.00 varēs piedalīties un līdzi just sporta spēlēm plostnieku garā, bet vakara programma iesāksies ar Koncertuzvedumu, kurā savus kaujas paņēmienus demonstrēs čehu bruņinieki, bet deju soļus raisīs Strenču novada deju kolektīvi un muzicēs folkmūzikas grupa “Daba San”. Kad satumsīs vakars, plkst. 21.00 pie brīvdabas estrādes iedegsies Gaismas parks, skanēs vakara mūzika un gaismas spēļu atspulgus uz Gaujas veidos grupas “Mag.Chem. Mag. Art” virtuozi. Svētki izskanēs ar zaļumballi kopā ar grupu “Džentlmeņu ‘’Špagats”. Ginta Gailīte, Strenču novada domes sabiedrisko attiecību speciāliste, T. 371 64715660, e-pasts- ginta.gailite PIE strencunovads PUNKTS lv
Laika rats nerimstoši griežas – kas šodien jauns, rīt vecs un atkal jauns, un atkal vecs. Laiks – tā ir šī gada Muzeju nakts tēma, kas šogad notiks 20.maijā. Ņemot vērā tēmu, nemitīgo laika ritumu un to, ka muzejs jau pats par sevi cenšas saglabāt to, ko laiks var pazudināt, Madonas novadpētniecības un mākslas muzejs šajā naktī aicinās “Mirkli apstāties!”. Šajā naktī atklāsim jaunu tematisko izstādi, kas veltīta elektrifikācijai Madonas novadā. Tā būs izstāde, kurā varēs palūkoties, kā laiks ietekmējis dažādu sadzīvē izmantojamu lietu un priekšmetu pārmaiņas, kā elektrības atklāšana un izmantošana mainījusi mūsu ikdienu. Turklāt vasarā apritēs 85 gadi, kopš darbu sāka pirms Ķeguma lielākā Latvijas ūdens spēkstacija – Aiviekste, tādēļ izstādē varēs izzināt arī Aiviekstes spēkstacijas vēsturi.
Muzeju naktī aicinām ikvienu muzeja apmeklētāju iesaistīties aktivitātēs un dažādās radošajās darbnīcās, kopā veidosim lielo gleznu, iemūžināsim sevi vai sev tuvos fotostudijā “Tējas laiks”, piedalīsimies Madonas BJC radošajā priekšnesumā “Tikšanās uz laika ceļa”, darbosimies darbnīcās “Par un ap tēju” un “Un top pulksteņi”, kā arī izmēģināsim roku “Zīmēšanas skolā”. Nakts laikā piedāvāsim noskatīties dokumentālo filmu “To atceras tikai vilcieni” (rež. Jānis Putniņš), bet vēlāk – improvizācijas teātri “Speeele”. Šajā naktī varēs apskatīt Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja izstādi “Daudzveidība vienotībā”, “Elektrifikācija Madonas novadā”, “ALUNĀNS Juris”, Dz.Lindena Privātkolekciju, pastāvīgo ekspozīciju “Madonas novada arheoloģija”, virtuālo ekspozīciju “Madonas novada senvēsture”. Etnogrāfijas un sadzīves priekšmetu krātuvē Sarkaņos atklāsim ekspozīciju “Svari un mēri”. Kā jau Muzeju naktī, arī šeit noritēs dažādas aktivitātes: “Galdauta klāšana”, “Tēja cauri laikiem”, darbosies foto darbnīca “Fotomirklis muzejā”, visu vecuma apmeklētāji varēs izbaudīt “Skolēnu spēles stundu starpbrīžos”. Tiekamies 20.maijā Muzeju nakts aktivitātēs muzeja Izstāžu zālēs (Skolas iela 10a) no plkst. 19.00 – 01.00 un Etnogrāfijas un sadzīves priekšmetu krātuvē Sarkaņos no plkst. 18.00 – 01.00.
FOTO: Brīvslūžu būvēšana līdzās spēkstacijas ēkai, ap 1931.g
Informāciju sagatavoja: Izglītojošā darba nodaļas vadītāja Zane Grīnvalde
Šī gada 28. maijā plkst. 19.00 Valgas stacijā pienāks “Latvijas Ekspresis Simtgadei”, lai ievadītu divu stundu ilgu vēsturiski muzikāli horeogrāfisku inspirāciju “Zvaigznes pār Valku 1917”, kas radošā veidā atgādinās par Ziemeļlatvijas un īpaši Valkas nozīmi Latvijas valsts tapšanā. Rakstnieks Ādolfs Erss grāmatā “Vidzeme brīvības cīņās” akcentēja, ka Valka Pirmā pasaules kara laikā, kad tur sabrauca daudz kara laika bēgļu, bija kļuvusi par latviešu garīgo un saimniecisko centru: “Valkas nozīme šai laikā arvienu būs jāatceras, kad runās par Latvijas tapšanu. Svarīgo nacionālo ideju realizēšanā piedalījās ne vien no Rīgas atbraukusī inteliģence, bet arī vietējie ļaudis”. 28. maija muzikāli horeogrāfiskajā inspirācijā skatītāji simultāni piecās spēles vietās kopā ar dziedātājiem, dejotājiem un mūziķiem godās būtisko Latvijas valsts tapšanas epizodi, lai visai Latvijai atgādinātu, ka tieši Valkā pirms simts gadiem vēlā rudenī notika jaundibinātās Latviešu Pagaidu Nacionālās padomes pirmā sesija, kurā piedalījās arī rakstnieki Jānis Akuraters un Kārlis Skalbe, kuri ir uzveduma “Zvaigznes pār Valku 1917” radošās grupas un režisora Jāņa Siliņa ieceres iedvesmotāji.
Komponists Mārtiņš Brauns, kura mūzika dziedātāju Ievas Sutugovas un Daumanta Kalniņa, Latvijas Kultūras akadēmijas jauktā kora “Sōla” un diriģenta Kaspara Ādamsona, Valkas muzikālo vienību un instrumentālās grupas izpildījumā skanēs šajā vakarā, ir radījis jaunu kompozīciju “Latvijā” ar Jāņa Akuratera dzeju. Deju studijas “Dzirnas” dalībnieki horeogrāfa Agra Daņiļēviča vadībā veidos īpašu kustību partitūru, bet Latvijas Kultūras akadēmijas studenti - topošie leļļu teātra aktieri nokļūs teatrālu gidu lomās. Valmieras teātra aktieris Kārlis Neimanis iejutīsies Kārļa Skalbes domu pasaulē, akcentējot arī dzejnieka teikto, ka “Arī Latvijai ir bijusi sava Betlēme, mazā nabadzīgā Valka, pār kuras zemiem nomelnējušiem jumtiem toreiz spīdēja tik lielas, kuplas zvaigznes”. Savukārt scenogrāfs Didzis Jaunzems katrai spēles vietai radījis vizuālo akcentu. Uzveduma producente – Asnate Siliņa. Vēsturiski muzikāli horeogrāfisko inspirāciju “Zvaigznes pār Valku 1917” organizē Valkas novada dome sadarbībā ar Latvijas Kultūras ministrijas simtgades biroju, Satiksmes ministriju un diriģentu Intu Teterovski, Valgas pilsētas domi, Latvijas Kultūras akadēmiju.
Informāciju sagatavoja: Valkas novada domes Izglītības un kultūras daļas vadītājs Aivars Ikšelis
Vēsturnieka Ilgvara Misāna tapušais pētījums par Hanzas pilsētu savienību ir būtisks ieguldījums Valmieras vēstures izpētē. Tajā Hanza apskatīta ne tikai kā politisko notikumu dalībniece, bet arī uzsvērts tās saimnieciskais un sociālais devums. Pētījums “Valmiera senās Hanzas pilsētu savienībā: mantojuma izpēte” piedāvā "ieraudzīt" citādāku Hanzu, atkāpjoties no ierastā – varena vācu pilsētu savienība, kas dominē Ziemeļjūras un Baltijas jūras reģiona tirdzniecībā. "Jaunākajā literatūrā Hanza tiek analizēta un aprakstīta ne tik daudz kā pilsētu savienība, bet gan pētīti tirgotāji un to saimnieciskās intereses. Tādējādi Hanza drīzāk vienoja nevis pilsētas, bet gan tajās dzīvojošos tirgotājus. Tieši viņi apvienoja spēkus privilēģiju iegūšanā un to aizsargāšanā ārzemēs. Tāpēc par Hanzu būtu jārunā ne tik daudz kā par pilsētu savienību, bet gan kā par tirgotāju, personu kopumu," skaidro Valmieras muzeja direktore Iveta Blūma.
Pētījumā norādīts, ka Hanzai nepiemita unitāras iezīmes – tai nebija nedz formāla vienojoša līguma, nedz tās darbību regulējošas tiesiskas bāzes, nedz stingru uzņemšanas kritēriju. "Tāpēc vārds “savienība” Hanzas būtībai īsti neatbilst. "Organizācija”, “interešu apvienība”, “kopa” būtu piemērotāki jēdzieni." Hanzai piemita Eiropas mēroga dimensija. Lai gan "toni" noteica lejasvācu tirgotāji, viņu 12.-15.gadsimtam izveidotajā tīklā bija tirgotāji aptuveni no 200 Ziemeļjūras reģiona, Baltijas jūras reģiona un Viduseiropas iekšzemes pilsētām.
"Ģeogrāfiski Hanzas reģions būtu jāiedomājas kā telpa, kas "stiepās" no Nīderlandes austrumdaļas pilsētām līdz Stokholmai Skandināvijā, Tērbatai Igaunijā un Krakovai Polijā. Un sava vieta tajā bija arī Valmierai." Pētījumā skatīta Valmieras pils, atklājot tās militārās, administratīvās, saimnieciskās un sociālās funkcijas. Analizēta dzīve viduslaiku pilsētā, kuras "seju" veidoja tirgotāji un amatnieki. Aprakstītais ļauj iztēloties, kāda bija pilsētas pārvalde, kāds apģērbs valkāts, ēšanas un dzeršanas paradumi, kā 12.-16.gadsimtā atzīmēja svētkus. "Viduslaiku Valmiera bija savam laikam tipiska Livonijas mazpilsēta, kas kopš 14.gadsimta sākuma bija piesaistīta Hanzas tirdzniecības sistēmai. Te darbojās Hanzas telpas tāltirgotāji, un tā kopā ar citām Livonijas pilsētām netieši iesaistījās Hanzas aktuālajos notikumos. Viduslaikos Valmierai bija salīdzinoši neliels ekonomiskais potenciāls, saskarsme ar “lielo” politiku bija epizodiska. Tomēr, kā atzīst pētnieks Ilgvars Misāns, tieši viduslaiki, ordeņa un Hanzas laikmets, bija vienīgais periods pilsētas senākajā vēsturē, kad Valmierai, pārvarot lokālo ierobežotību, izdevās iesaistīties plašākā politiskā apritē gan pašu zemē, gan aiz tās robežām." Pētījuma “Valmiera senās Hanzas pilsētu savienībā: mantojuma izpēte” autors ir Hanzas vēstures apvienības korespondētājloceklis, Baltijas vēsturiskās komisijas un Starptautiskās Vācu ordeņa vēstures izpētes komisijas loceklis, profesors, vēstures zinātņu doktors, Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes mācībspēks Ilgvars Misāns. Pētījums ir nozīmīgs papildinājums vēsturnieka līdzšinējiem darbiem, kas veltīti Hanzas savienības izpētei. Pētījums tapis Centrālā Baltijas jūras reģiona pārrobežu sadarbības programmas 2014.-2020.gadam līdzfinansēta projekta “Hanzas vērtības ilgtspējīgai sadarbībai” ietvaros. Informāciju sagatavoja: Zane Bulmeistare Valmieras pilsētas pašvaldības Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja
19. maijā Rīgā un 20. maijā Cēsīs notiks labdarības koncerti “Kopā varam palīdzēt!”, ko savstarpējas sadarbības rezultātā Jums piedāvā Latvijas un Hamburgas Sarkanā Krusta biedrības! Koncerti tiek organizēti sadarbībā ar Latvijas Universitāti un Cēsu novada domi. Koncertos uzstāsies Rīgas Doma zēnu koris Mārtiņa Klišāna vadībā un Hamburgas jauniešu koris “Gospel Train” Pītera Šulca (Peter Schuldt) vadībā. Latvijas zēnu koris izpildīts Baltijas valstu mūsdienu mūziku a capella dziedājumā un Eiropas klasiku, savukārt Vācijas jauniešu koris priecēs ar neizsīkstošu enerģiju un dzīvesprieku, izpildot pasaulē pazīstamas dziesmas. Latvijas un Hamburgas Sarkanā Krusta biedrību daudzgadīgās sadarbības laikā realizēti neskaitāmi kopēji projekti ar mērķi palīdzēt cilvēkiem Latvijā. Iniciatīva par kopēju koru koncertu nāk no Hamburgas kolēģiem. Ziedojumos savāktie līdzekļi, lai cik tie būtu lieli vai mazi, tiks tērēti Latvijas vientuļo senioru aprūpei visā Latvijas teritorijā, proporcionāli ienākošo ziedojumu reģionālajam sadalījumam. Koncerts 19. maijā Rīgā notiks plkst. 18.00 Latvijas Universitātes Lielajā aulā (Raiņa bulvāris 19, Rīga). Koncerts 20. maijā Cēsīs notiks plkst. 19.00 Vidzemes koncertzālē “Cēsis” (Raunas iela 12-1, Cēsis). Koncerti apmeklētājiem ir bez maksas, ziedojumu apmērs un pats ziedojuma fakts kā tāds ir pilnīgi brīvprātīgs akts.
Informācija par Vācijas jauniešu kori: Viens no Vācijas labākajiem jauniešu koriem “Gospel Train” – tas ir kas vairāk par kori, tā ir mūzikas sensācija, kura noteikti jādzird. Vairāk nekā 100 dziedātāju no 20 nācijām, kas uzstājas ar A-Capella, Gospel, Hip-Hop un daudzu citu mūzikas stilu priekšnesumiem. Ar savu enerģiski atsvaidzinošo un spēcīgo performanci Gospel Train izpilda dziesmas ar dziļu vēstījumu, jo īpaši par pasaulē būtiskām, humanitārām tēmām. Viņu moto ir: “Tu vari izmainīt (no angļu valodas “You make a difference”)”. Gospel Train ar tās māksliniecisko vadītāju Pīteru Šulcu (Peter Schuldt) ir fascinējuši plašas auditorijas nacionālā un starptautiskā līmenī. Viņi piedalījušies svarīgos labdarības pasākumos, dziedājuši Vācijas prezidentam Joahimam Gaukam (Joachim Gauck), kanclerei Angelai Merkelei (Angela Merkel), kā arī dziedājuši Vācijas Sarkanā Krusta 150. gadadienas pasākumos. Dažādi talantīgi jaunie solisti sniedz savām dziesmām piesaistošu, unikālu tembru. Kori pavada četri profesionāli mūziķi. Informāciju sagatavoja: Solvita Bespalova Starptautisko un Sabiedrisko attiecību programmas vadītājas asistente Biedrība „Latvijas Sarkanais Krusts” Šarlotes iela 1D Rīga, Latvija, LV - 1001 Tālr.: +371 67686312 E -pasts: solvita.bespalova PIE redcross PUNKTS lv https://www.facebook.com/LatvijasSarkanaisKrusts
Svētdien, 28.maijā plkst. 15:00 pirmo reizi Cēsīs tiks svinēta starptautiskā Hanzas diena. Ikviens aicināts uz Cēsu Jauno pili izzināt pilsētas vēsturi, redzēt ko iespējams izgatavot no raga, kā arī iepazīt jauno ekspozīciju muzejā par seno virtuves pasauli. Pasākumā tiks prezentēts jauns pētījums, kur pilsētas vēsture aplūkota no Hanzas savienības perspektīvas.
Ik gadu maijā Hanzas asociācija izvēlās vienu dienu, kas vieno senās Hanzas pilsētas - tiek atzīmēta Starptautiskā Hanzas diena. Šogad svinībām pievienojas arī Cēsis – vēsturiskā Hanzas pilsēta Wenden. Tas ir laiks, kad novērtēt līdzdalību senajā Eiropas tirdzniecības tīklā, pētīt savas pilsētas vēsturi un to darīt “dzīvu”. Ievērojamākie viduslaiku kultūrvēsturiskie pieminekļi - Cēsu viduslaiku pils, Svētā Jāņa baznīca, kā arī vecpilsēta ir Hanzas uzplaukuma laika liecinieki pilsētā. Starptautiskajā Hanzas dienā ikvienu aicinām doties vēstures izziņas piedzīvojumā uz šīm vietām, kā arī apmeklēt īpaši šim notikumam sagatavotu programmu Cēsu Jaunajā pilī. Tās apmeklētāji būs liecinieki jauna un unikāla pētījuma prezentācijai par Cēsīm Hanzas savienības kontekstā, ko sagatavojis vēsturnieks Edgars Plētiens. Kā izzināts, pilsētas iedzīvotāji viduslaikos nodarbojušies ar tāltirdzniecību, un tieši viņi veidoja daļu no Hanzas sistēmas. Labu labās preces tika vestas no tuvām un tālām vietām, kā arī radītas tepat, par to pastāstīs vēstures pētnieks Vieturs Āboltiņš. Tieši viņa radītās raga karotes ir attiecināmas uz viduslaiku vēstures posmu un kļuvušas par vienu no Cēsu pilsētas piemiņas suvenīriem. Garšu un smaržu ceļojums zīmīgi ietekmējis vietējās kulinārijas paražas un tradīcijas, tāpēc neiztikt bez virtuves tēmas. Cēsu Vēstures un mākslas muzeja pārstāves Kristīne Skrīvere un Vija Rozentāle kopā ar pasākuma dalībniekiem uzburs senās virtuves dzīves ainiņas un pastāstīs par jauno ekspozīciju “Pils muižas virtuve”. Vairāk informācijas: http://cesis.lv/lv/sakums/aktualitates/pasakumi/starptautiska-hanzas-diena-cesis
Sestdien, 20.maijā, Valmieras pilsētas estrādē plkst.18.00 sāksies III Latvijas skolu jaukto koru salidojuma koncerts “Kalniem pāri”. Kopā ar jauniešiem uzstāsies mūziķis un komponists Raimonds Tiguls, mūziķis Haralds Sīmanis, grupas “The Sound Poets” līderis Jānis Aišpurs, grupa “Carnival Youth”, starp diriģentiem būs arī Māris Sirmais un Mārtiņš Klišāns, bet vakaru vadīs mūziķis Justs Sirmais. Gaidāms arī kāds pārsteigums. Salidojumā piedalīsies 64 kori ar 2600 dziedātājiem no dažādiem Latvijas novadiem un pilsētām. Repertuārs nav viegls, bet vēsturisko novadu koru konkursos dzirdētais apliecinājis, ka kora dziedāšanas māksla skolās ir labā līmenī. Līdzās jau tādiem pieredzējušiem virsdiriģentiem kā Māris Sirmais, Mārtiņš Klišāns, Romāns Vanags, Edgars Vītols, Gints Ceplenieks, Jēkabs Ozoliņš, Jevgeņijs Ustinskovs, kopkori vadīs arī jaunie koru diriģenti un pedagogi: Rūdolfs Krēsliņš, Kaspars Vēvers, Ilga Šķendere, Ija Voiniča un Sandra Bondare.
Vakara noslēgumā – plkst.18.00 koncerts “Kalniem pāri”. Tajā skanēs gan latviešu mūzikas klasika, gan latviešu tautasdziesmu apdares a cappella, koncertu veidojot kā krāsainu emociju buķeti. Tas būs stāsts par jaunību, mirkli pirms izlaiduma, pirms lielajām dzīves izvēlēm, kurām būs vajadzīga drosme, apņemšanās un uzdrīkstēšanās. Kopā ar 2600 kora dziedātājiem un simts akustisko ģitāru lielo ansambli, ko veidos paši dalībnieki, stāstu izdzīvos arī populāri mūziķi: Māris Vitkus ar instrumentālo grupu, Jānis Aišpurs, Justs Sirmais, grupa “Carnival Youth”. Kāds koncerta pārsteigums šobrīd vēl netiek izpausts. Jāmin, ka salidojums notiks netradicionālā gaisotnē, demonstrējot, ka kora mūzika jauniešu izpildījumā var būt atraktīva un ar mūsdienīgu skanējumu. Salidojuma dienā kori ne tikai cītīgi piedalīsies mēģinājumos, bet arī rīkos zibakcijas. To laikā jaunieši ar priekšnesumu pārsteigs Valmieras iedzīvotājus un aicinās pievērst uzmanību kora dziedāšanas mākslai. Zibakcijas norisei izvēlētas dažādas vietas – veikali, autobusi, poliklīnika, pieturvietas, tilti u.c. Šāda aktivitāte izvēlēta, lai atraisītu katra kolektīva radošumu, iztēli, atraktivitāti, kā arī lai aktivizētu mūzikas iespējamo klātesamību ikdienā. Par elpu aizraujošām sportiskajām aktivitātēm rūpēsies ekstrēmā velo komanda “Greentrials” un Uģis Čakars un puiši no “Slackline”. Salidojuma mākslinieciskais vadītājs ir Edgars Vītols, režisore Inga Cipe. Projektu organizē Valsts izglītības satura centrs sadarbībā ar Valmieras pilsētas pašvaldību un Valmieras Jaunatnes centru “Vinda”. Par atbalstu pateicamies arī Valsts kultūrkapitāla fondam, SIA “Rīgas Piensaimnieks” un Swedbank. Informāciju sagatavoja: Zane Bulmeistare Valmieras pilsētas pašvaldības Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja
20. maijā, plkst. 19:00 - 24:00, Muzeju nakts ietvaros Skujenē notiks eksperiments – pirmais eksperimentālās mākslas un mūzikas festivāls “Krāmi skan vērtīgi”, kā tapšanā ir aicināts iesaistīties ikviens, bet it īpaši bērni un jaunieši. Par festivāla vietu ir izvēlēts Amatas novada Skujenes pagasta Zeiļu ģimenes izveidotais “Krāmu un seno lietu muzejs”, kas šai dienā tiks oficiāli atklāts. Festivāla nosaukums “Krāmi skan vērtīgi” nav izraudzīts nejauši. Šī gada Muzeju nakts tēma ir laika rats: “Laika rats nerimstoši griežas – kas šodien jauns, rītu vecs un atkal jauns, un atkal vecs”. Lietām, kas reiz bija jaunas, vajadzīgas un vērtīgas, bet tagad tik krāmi, mēs piešķirsim jaunu dzīvi, jaunu veidu, bet galvenais atkal VĒRTĪBU.
No radītājiem mūzikas instrumentiem tiks radīta mūzikas improvizācija, ko dažkārt pasaulē dēvē par “krāmu mūziku”, kas ļoti piestāv vietai un tēmai. Pasākuma organizatori plāno šo vietu izveidot par šī mūzikas veida “mājām” Latvijā, kur pulcēties ikvienam, kas vēlas izmēģināt ko jaunu mūzikā – gan profesionāļus, gan iesācējus. Idejas īstenošanā piedalās izcilais mūziķis perkusionists Nils Īle. Viņš ir daudz ceļojis (Gambija, Gvineja, Senegala, Indija, Koreja, eiropas valstis, Krievija u.c.) un papildinājis savu spēles tehniku, kā arī pilnveidojis zināšanas un izpratni par ritma būtību un spēku pie pasaulē zināmiem meistariem. Īle ir piedalījies starptautiskos mūzikas festivālos, kā arī dažādos projektos Baltijas valstīs, sadarbojies ar daudziem māksliniekiem, kopīgi veidojot performances gan vizuālās mākslas, gan teātra un kino pasākumos. Pirms festivāla Nils Īle viesojās vairākās meistarklasēs Amatas novada Skujenes pamatskolā, kur novada skolēniem un pedagogiem demonstrēja savu instrumentu kolekciju, stāstīja, rādīja un iedvesmoja skaņu un instrumentu radīšanā. Meistarklases instrumentu gatavošanā bērniem palīdzēja Nils Īle ar domubiedriem, Drabešu muižas “Amatu mājas” meistars Andris Roze kā arī darbmācibas skolotāji. Jaunizveidotie instrumenti tiks demonstrēti festivāla laikā. Gatavojoties festivālam, dizainers Egils Mednis veidos skanošus vides objektus no nevajadzīgiem muzeja krāmiem, kas nav piemēroti eksponēšanai. Festilāla laikā, kopā ar Vidzemes augstskolas studentiem būs iespēja doties īpaši gatavotās ekskursijās pa muzeju, kā arī baudīt studentu improvizācijas teātra priekšnesumu. Darbosies arī radošās darbnīcas, kā arī ZAAO "100 darbi Latvijai" vēstnieki aicinās piedalīties viktorīnās ar vērtīgām balvām. Par muzikālo baudījumu rūpēsies Nils Īle ar domubiedriem, kā arī dažādi dziesminieki un mūziķi. Īpašs un nebijis pasākums būs nakts gājiens cauri sajūtu instrumentiem uz Amatas upi, kas atrodas turpat blakus. Sīkāka informācija par festivālu: https://www.facebook.com/events/131889430692642/?active_tab=about
Informāciju sagatvoja: mob.tālr.: +371 29391673
20. maijā, Starptautiskās muzeju nakts ietvaros, Āraiši apvienojas, lai ar aizraujošu, izzinošu un aktīvu programmu iepriecinātu vietas apmeklētājus. Vienojoties zem šī gada tēmas „Laiks ātrāki steidzas kā vagona rats, Āraišu ļaudis ir radījuši interesantu programmu – „Āraišu ļaudis griež laika ratu”. Vakara gaitā varēs klausīties kokļu skaņās Āraišu Evanģēliski luteriskajā baznīcā, iepazīt vissenāko laikmetu noskaņas Āraišu arheoloģiskajā parkā, klausīties atmiņu stāstos par Āraišos piedzīvoto, izspēlēt orientēšanās spēli „Aizej tur nezin kur” un saņemt papildus punktus spēlē “Āraišu leģendas”, tikties ar Vidzemes stāstniekiem Drabešu muižā. Muzeju nakts pasākumus organizē Āraišu arheoloģiskais parks, Tradicionālās kultūras iniciatīvu centrs “KasTe”, Āraišu biedrība ar Āraišu Evanģēliski luteriskās baznīcas un Amatas novada pašvaldības atbalstu. Muzeju nakts tiks atklāta plkst. 19:00 ar Drabešu muižas Amatu mājas koklētāju koncertu Āraišu Evanģēliski luteriskajā baznīcā.
Āraišu arheoloģiskajā parkā no plkst. 20:00 sāksies pieredzējums „Laika rats griežas atpakaļ”. Nakts ēnas ļaus atdzīvoties sen aizmirstām lietām, vietām un pat cilvēkiem no tāliem un vistālākajiem laikiem. Meitu salā biedrības „Latvijas arheoklubs” dalībnieki pasākuma viesus ievedīs akmens un bronzas laikmeta pasaulē, kur tiks kausēta bronza, demonstrēti seno rīku atdarinājumi un būs iespējams gūt atbildes uz vissarežģītākajiem jautājumiem par seno cilvēku dzīves veidu. Sarunas omulīgākas darīs iespēja būt pie ugunskura, baudīt tēju un cept koka maizi. Āraišu ezerpils saliņā būs iespējams izbaudīt caur sajūtām – ar tausti, smaržu, dzirdi un garšu. Salas apmeklētājus sagaidīs zāļu sieva Līga Eglīte, kas piedāvās gan izbaudīt zāļu tēju dažādās smaržas un garšas, gan vēstīs par to iedarbību. Izskanēs arī teikas par lidojošajiem ezeriem. Viduslaiku pilsdrupās aktīvu darbošanos un cīņas paņēmienu izmēģināšanu piedāvās piedzīvojumu organizācija „Araisis”. No 20.00 Drabešu muižas Amatu mājā skanēs atmiņas par tēmu „Ak, skaistā jaunība Āraišos”. Āraišu ezerpils izrakumu dalībnieki vēsturniece un skolotāja Aksilda Petrevica un arheologs Andris Tomašūns dalīsies dzīvās vēstures atmiņu stāstos, kas neiztiks bez jokiem un blēņām. No 21.00 Drabešu muižas iedzīvotāji Inese un Armands Zalaki piedāvās orientēšanās spēli muižas apkārtnē „ Aizej tur nezin kur”. Piedaloties šajā aktivitātē pasākuma apmeklētājiem būs iespēja nopelnīt 20 papildus punktus spēlē “Āraišu leģendas”. Muzeju nakti Āraišos jau tradicionāli noslēdz Vidzemes stāstnieku stāstu vakars „ Speķa maize”, kur no plkst. 22:00 omulīgā kopābūšanā caur stāstiem tiks griezts laika rats. 2016. gadā tika izveidots vienota tūrisma galamērķa zīmols Āraišiem, sasaistot Āraišu arheoloģisko parku, Āraišu baznīcu, vējdzirnavas, kultūrvēsturisko ainavu, Drabešu muižas Amatu māju, naktsmītnes, gidus u.c. pakalpojuma sniedzējus. Āraiši tiek pozicionēti kā leģendām bagātākā vieta. Iedzīvinot jauno zīmolu, ir izveidota spēle “Āraišu leģendas”, kas radusies iedvesmojoties no Āraišu leģendām. Spēlei ir izveidots maršruts, kas ietver populārākās apskates vietas, katrā no tām varēsiet iepazīties ar vietas vai objekta leģendu un, izmantojot savu viedtālruni, piedalīties spēlē un krāt punktus. Spēles galvenais uzdevums ir aicināt ikvienu šeit atgriezties vēl un vēl. papildus punktus spēlē varēsiet gūt arī apmeklējot Āraišos un apkārtnē notiekošos pasākumus, izmantojot piedāvājumus grupām, kā arī nakšņojot apkārtnes naktsmītnēs un izmantojot piedāvājumus grupām. Sekošana spēles FACEBOOK lapai “Āraišu leģendas” arī ļaus noeplnīt papildus punktus, atbildot uz jautājumiem, kas ik pa laikam parādīsies! Lai piedalītos spēlē ir nepieciešama laba kompānija un viedtālrunis, kur lejuplādēta lietotne WhatssApp. Spēli iespējams uzsākt jebkurā laikā no 30. aprīļa – 30. septembrim. Spēles noslēgumā, 14. oktobrī, aktīvākie spēles dalībnieki tiks aicināti uz noslēguma pasākumu “Zelta rudens Āraišos! Galvenā balva ir “Lauku Ceļotājs” dāvanu karte jūsu komandas ceļojumam pa Baltiju 200 EUR vērtībā. Visas spēles laikā būs iespēja saņemt vērtīgas un noderīgas dāvanas no vietējiem uzņēmējiem. Uz tikšanos Āraišos! Sīkāka informācija par pasākumu: www.araisi.com
Informāciju sagatavoja: Amatas novada pašvaldības
Piektdien, 9. jūnijā, plkst. 19.30, koncertzālē “Cēsis” gaidāms episks pasaulslavenā vijolnieka Gidona Krēmera un viņa izveidotā orķestra Kremerata Baltica koncertuzvedums “Veltījums Orfejam”. Kopā ar viesiem – soprānu Ingu Kalnu, franču pianistu Likā Debargu, lietuviešu obojisti Justi Gelgotaiti, aktrisi Gunu Zariņu un kori “...Kamēr” mūzikā un dzejā izdzīvosim sengrieķu mītu par pravieti, kas ar savu spēli spēj apburt dzīvās un nedzīvās būtnes. Koncertuzvedums Margo Zālītes režijā Latvijā būs skatāms un dzirdams tikai vienu reizi koncertzālē “Cēsis”. Atzīmējot Gidona Krēmera 70. un kamerorķestra Kremerata Baltica 20. jubileju, koncertzāle “Cēsis” klausītājus aicina uz sengrieķu mitoloģijas varonim Orfejam veltītu koncertuzvedumu, kurā saplūdīs daba, mūzika, dzeja un māksla. Režisores Margo Zālītes uzveduma iecerē ir atklāt Mākslu kā koncentrētu dabu, kurā Gidona Krēmera spēle ir kā daba, kas piepildīta ar radītāja mieru.
“Esam gandarīti, ka Cēsu koncertzāles un Kremerata Baltica radošā ikgadējā sadarbība jūnija vasaras koncertos Cēsīs, šogad vainagosies ar unikālu, tematiski skaistu mākslas darbu. Projektam piesaistīti izcilākie Latvijas un Eiropas radošie spēki, meistarīgākie mūziķi. Pati koncertzāle pārtaps par krāšņu Paradīzes dārzu, un dabas klātbūtni izjutīsim gan telpā, gan mākslā. Aicinu ikvienu būt klāt šajā unikālajā mūzikas notikumā, kas būs skatāms vienīgi Cēsīs,” atklāj koncertzāles programmu direktore Inese Zagorska. Koncertuzvedumā “Veltījums Orfejam” skanēs pasaules pirmatskaņojums - franču pianista un komponista Likā Debarga (Lucas Debargue) īpaši šim uzvedumam rakstīts jaundarbs koncertīno Orfeo di camera paša autora interpretācijā. Justes Gelgotaites sniegumā dzirdēsim vēl viena šī gada jubilāra - Georga Pelēča, Koncertu obojai un stīgām “ Atmiņas par Orfeju”, bet Gidons Krēmers vedīs Orfeju un Eiridīki pa Šūberta nemirstīgās mīlestības takām vijoles fantāzijā C dur, un viegli ieskicēs mūsu gadsimta dzejnieka dzīves stāstu Filipa Glāsa Orfeja svītā. Koncertuzvedumu caurvīs R.M. Rilkes dzeja no krājuma „Soneti Orfejam” aktrises Gunas Zariņas lasījumā un mūzas – Ingas Kalnas visaptverošais skats no mūžības ar G.F. Tēlemana operas Orpheus lappusēm. Dabas un mūzikas spēku dziedājumos atklās jauniešu koris “...Kamēr” diriģenta Jāņa Liepiņa vadībā. Gluži kā Orfejs, mākslinieki aizraus un iedvesmos klausītājus, skatītājus, mūzas skartos radošos prātus. Biļetes nopērkamas koncertzāles “Cēsis” kasē, “Biļešu paradīze” tirdzniecības vietās un internetā www.bilesuparadize.lv.
Mediju kontaktiem: Egija Saļņikova Koncertzāles “Cēsis” mārketinga un komunikācijas vadītāja E-pasts: egija.salnikova PIE cesukoncertzale PUNKTS lv Tālr.: +371 26171151
Sestdien, 2017.gada 20.maijā Kocēnu novada “Caurumkrogā” (“Kocēnu pagasta “Saulītes”) tiks atklāta unikāla brīvdabas gleznu galerija, kurā pastāvīgi būs skatāma novadnieka, mākslinieka Jāņa Staņislava Rozes darbi. Novadnieks, mākslinieks Jānis Staņislavs Roze (1823-1897) ir pirmais ievērojamākais latviešu portretists. Viņš dzimis Kocēnu novada “Caurumkrogā”, tagadējās “Saulītēs”. Mākslinieks savus nozīmīgākos darba gadus pavadīja Rīgā, būdams atzīts mākslinieks. 1854. gadā J. Rozem Pēterburgas Mākslas akadēmija piešķīra mākslinieka grādu, bet sešus gadus vēlāk - akadēmiķa grādu. Viņš ir pirmais latviešu mākslinieks, kurš ieguvis šo augsto atzinību. Mākslinieka piemiņas saglabāšana aktīvi iesaistījusies Kocēnu novada iedzīvotāju iniciatīvas grupa “Mēs savam novadam”, Kocēnu novada pašvaldība u.c. interesenti. Kopīgiem spēkiem pēdējos gados labiekārtota “Caurumkroga” teritorija, kā arī izveidota vide brīvdabas mākslas baudīšanai un novada vēstures izzināšanai. J.S.Rozes dzimtajās mājās izveidotā brīvdabas galerija vienlaikus būs ne vien mākslinieka darbu ekspozīcija, bet arī jauns objekts Kocēnu novada tūrisma kartē, kas turklāt viegli sasniedzams ar velo vai auto, jo iekļaujas esošos maršrutu tīklos.
Aicinām ikvienu interesentu Muzeju nakti aizsākt ar “Caurumkroga” apmeklējumu! Pasākuma sākums pl.17.00, un tā laikā būs iespēja ne vien būt klāt unikālās galerijas atklāšanā, bet arī dzirdēt leģendas par J.S.Rozi un “Caurumkrogu”. Laika ratu griezīs Kocēnu novada iedzīvotāju iniciatīvas grupa “Mēs savam novadam” un novadpētniece Ineta Amoliņa. Informāciju sagatavoja: Kocēnu novada domes Attīstības nodaļas vadītāja Inese Pabērza Mob.tel.: 26418755 E-pasts: medijiem PIE kocenunovads PUNKTS lv
Valmieras vasaras teātra festivālā no 4. līdz 6. augustam, kas šogad būs veltīts bērniem, jauniešiem un ģimenēm, pirmizrādes piedzīvos 7 iestudējumi. Turpinot pagājušā gadā veiksmīgi iesākto tradīciju, izrādes tiek veidotas īpaši šim notikumam un norisināsies dažādās vietās Valmieras pilsētvidē – pagalmos, pazemes autostāvvietā, mežā, mēbeļu veikalā un citviet. Paralēli bērnu programmai būs arī pērn festivālam tapušās skaņas izrādes pirmatskaņojums Gaujas Stāvajos krastos, brīvdabas kino vakari, pagalmu spēļu čempionāts, gastronomiskie piedzīvojumi un diskusijas. No šodienas pieejamas festivāla 3 dienu biļetes, savukārt no 1. jūnija varēs iegādāties arī biļetes uz katru izrādi atsevišķi.
Festivāla programmu šogad veidos mākslinieki, kuri jau iepriekš sevi pierādījuši darbā ar bērnu auditoriju Latvijā un ārpus tās. Starptautiskās sadarbības ietvaros šogad pirmo reizi izrādi bērniem „MindStuff” kopā veidos Igaunijas un Latvijas teātra profesionāļi – igauņu laikmetīgās dejas profesionāļu platformas Sõltumatu Tantsu Lava horeogrāfi un latviešu aktieri Marija Linarte, Āris Matesovičs un Reinis Boters. Tas būs interaktīvs un muzikāls iestudējums bez valodas barjerām, kurā aktieri rosinās iesaistīties arī skatītājus, tā kļūsot par daļu no izrādes. Režisors Kārlis Krūmiņš, kura veidoto pagalmu teātra izrādi „Nāc laukā!” pagājušā gadā atzinīgi novērtēja gan mazie, gan lielie skatītāji un kuru varēs noskatīties arī šogad, veidos vēl vienu jaundarbu - izrādi ar piedzīvojumiem mežā „Štābiņš”. Lai nokļūtu norises vietā, skatītājiem būs jāpiedalās orientēšanās spēlē. Kopā ar Valmieras teātra aktieriem un viņu bērniem režisore un horeogrāfe Kristīne Brīniņa iestudēs dokumentālu dejas izrādi „Spēlēsim mājās”. Tās pamatā būs četru bērnu radīta pasaule, ko uz skatuves izdzīvos viņu vecāki. Izrāde būs kā aicinājums palūkoties uz bērniem no cita skatu punkta, kā arī par to, kas notiek, kad bērnu izveidotās situācijas pārņem vecāki. Par to, kā rodas migla, sniegs, negaiss vai vētra, kas notiek zemūdens pasaulē vai kā ūdens mijiedarbojas ar gaismu un mūziku, izrādi „Ūdens” Valmieras ugunsdzēsības un glābšanas dienesta teritorijā veidos režisore Inga Tropa. Skatītāji šajā izrādē nebūs tikai pasīvi vērotāji, bet varēs arī līdzdarboties, piedzīvojot ūdeni ar visām maņām – dzirdi, tausti, ožu, garšu, redzi. Īpašs muzikāls ceļojums „Traktopera”, kurā izrādes varoņi būs īsti traktori un cita būvniecības tehnika, taps Andra Kalnozola vadībā. Vairāk kā mūzikls un mazāk kā opera notikums ļaus skatītājiem caur teātra izteiksmes līdzekļiem būt klāt celtniecības procesā, redzēt tehnikas iespējas, sekot līdzi aizraujošam stāstam un klausīties dziesmas, kā arī piedalīties kapsulas vēstījuma tapšanā, to papildinot ar novēlējumu sev kā pieaugušajiem nākotnē. Lielā mēbeļu veikalā – angārā režisores Paulas Pļavnieces veidotajā izrādē „Kur pazudis Viktors Sapropelis?” divi jaunieši kopā ar dīvāniem, bufetēm un naktsskapīšiem meklēs atbildes uz dažādiem būtiskiem jautājumiem – kāpēc cilvēki, stāvot uz vietas, saka: „esmu iebraucis auzās"; kāpēc Sniegbaltītei ir melni mati; kas ir mīlestība un citiem. Savukārt, jauniešiem no 12 gadu vecuma režisors Elmārs Seņkovs kopā ar aktieriem izrādē „Klubs” piedāvās iespēju uzzināt ‘’kā tur ir?’’. Kas vispār velk cilvēkus uz naktsklubiem, un ko tur dara? Iestudējuma laikā jaunieši un viņu vecāki varēs ieskatīties nevis caur atslēgas caurumu, bet gan kārtīgi izjust naktsklubu ainas. Paralēli bērnu programmai notiks vēl kāda skatītāju gaidīta pirmizrāde - pagājušā gada festivāla ietvaros tapusī skaņas izrāde R.Blaumanis „Purva bridējs. Ciltskoks”, ko veido komponists Kristaps Pētersons. Tās pamatā būs elektroakustisks skaņdarbs, kura centrā atradīsies cilvēku balsis no solo līdz korim visdažādākajās niansēs, savukārt izrādes perifēriju veidos vides trokšņi. Izrāde notiks Gaujas Stāvo krastu Sajūtu parkā. Kopumā skatītājiem tiks piedāvāti 40 dažādi notikumi, izrāžu programmu papildinās atklāšanas koncerts, ģimenes filmu vakari sadarbībā ar Rīgas Starptautiskā kino festivāla (Riga IFF) bērnu filmu programmu „Kids Weekend”, būs arī sētas spēļu čempionāts, radošās meistardarbnīcas, gastronomiskie piedzīvojumi, kā arī profesionāļu un pašu bērnu diskusijas par viņiem veltīto izrāžu saturu, kvalitāti un pieejamību Latvijā. Valmieras vasaras teātra festivāls 2016. gadā notika pirmo reizi. Trīs dienās vairāk nekā 5000 apmeklētāju noskatījās 20 notikumus – teātra izrādes, kino un koncertus - dažādās vietās pilsētvidē Valmierā un Valmiermuižā. Festivāls tika atzinīgi novērtēts gan profesionāļu, gan skatītāju vidū, tas saņēmis arī Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio gada balvu „Kilograms kultūras 2016” kategorijā „Gada pārsteigums”. Festivālu rīko Valmieras drāmas teātris sadarbībā ar Valmieras pilsētu un atbalstītājiem – Valsts Kultūrkapitāla fondu, Vidzemes plānošanas reģionu, Valmiermuižas Alus darītavu un zīmolu „Gardu muti”, Rīgas Starptautisko kino festivālu, Igaunijas Kultūrkapitāla fondu, Norvēģijas vēstniecību, Norvēģijas filmu institūtu, uzņēmumiem „Tehauto”, „Ramirent”, t/c „Valleta”, „Byko-Lat”, „ZAAO”, kā arī Gaujas Stāvo krastu Sajūtu parku, Multiklubu, Gaujas tramvaju, restorānu „Rātes vārti”. Informatīvi atbalsta Latvijas Radio un Latvijas Televīzija, portāls „Delfi”, „Valmieras ziņas”, „Satori”, „Garā pupa”, Vidzemes televīzija un Re:TV, avīze „Liesma” un žurnāls „Ilustrētā junioriem”.
Informāciju sagatavoja: Lija Ozoliņa Valmieras vasaras teātra festivāls festivals PIE valmiera PUNKTS lv +371 2654 8855 facebook.com/valmierasfestivals twitter.com/ValmFestivals Zeme ir viens no nozīmīgākajiem Latvijas simboliem. Tā palīdz, nodrošinot auglību, svētību un atmiņu saglabāšanu. Dodoties tālos ceļos, latvietim svarīgs talismans ir saujiņa dzimtās zemes... Kā skan Latvijas zeme Alūksnē? To šovasar nolēmusi izpētīt biedrība “Siguldas Mākslu serpentīns” un jauno mediju māksliniece Zanda Puče, īstenojot projektu “Latvijas zemes skaņas. Alūksne”, oktobrī plānota izstāde Alūksnes Mākslas skolā. Projekta īstenošanas procesā ir iecere aptvert visas trīs dimensijas: pagātni-tagadni-nākotni. Tas būs savdabīgs stāsts par laiku un cilvēkiem, tehnoloģiju attīstību, vērtībām - zemes un cilvēku savstarpējo mijiedarbību, izstāstīts, izmantojot multimediālas laikmetīgas tehnoloģijas un dažādu paaudžu Alūksnes vietējo iedzīvotāju stāstus. Zanda Puče: “Es ceru, ka māksla un dialogs ar cilvēkiem palīdzēs ieraudzīt jaunus kontekstus, stiprināt identitātes un piederības sajūtu.” Projektā ar pašu izveidotu, unikālu, bet vienkāršu tehnoloģiju, Alūksnes iedzīvotāju ieteiktajās vietās plānots ierakstīt zemes skaņas un no zemes skaņu spektra attēliem veidot grafisku fotogrammu sēriju, kuru izstādē papildinās iedzīvotāju atmiņu stāsti. Tiks izmantoti vairāki informatīvie kanāli - audio, foto, video un grafika. Sadarbībā ar vietējiem nozaru speciālistiem no izvēlētajām vietām Alūksnē plānots izstrādāt pastaigu maršrutu, kā arī organizēt radošas meistarklases, iepazīstinot ar dažādām grafikas tehnikām un zemes skaņu ierakstu procesu. 2016. gadā māksliniece Siguldas novada bibliotēkas izstāžu zālē īstenoja līdzīgu projektu - “Ex-libri art voyage”, tā ietvaros tika ierakstītas zemes skaņas un vibrācijas Siguldas ainaviskajās vietās, kuras mākslinieki attēlojuši savos darbos. Zanda Puče: “Mākslas darbi bieži vien ir kā savdabīgas ceļa zīmes. Jau kopš seniem laikiem Siguldas majestātiskās ainavas - panorāmiskie dabasskati, gleznainā Gaujas senieleja ar romantiskajām pilsdrupām bijušas radošas iedvesmas avots māksliniekiem, mākslas amatieriem, ceļotājiem - zinātniekiem un literātiem. Skices, zīmējumi, gleznojumi, akvareļi, grafikas kļuvušas par tā laika labākajiem vēstures lieciniekiem. Laikiem ritot, cilvēku tehniskās iespējas pilnveidojušās un nu jau katrs savas ceļojuma atmiņas var paņemt līdzi arī fotogrāfijās. Alūksnes novads man ir tuvs un es to gribētu iepazīt vairāk! Zemes skaņas Alūksnē man ir svarīgas tādēļ, ka mans vecvecvectēvs JuhansJurss (1847-1957, Tomskā) bija amatnieks, laivu meistars, un viņa uzceltās mājas Alsviķu pagastā sauca par “Atmiņām”, tā nu “Atmiņas” ir rosinājušas jaunus atmiņu projektus, par tiem tuvāk mājaslapā: www.zandapuce.lv Aicinām uz tikšanos ar mākslinieci Zandu Puči Alūksnes novada bibliotēkā 24.maijā plkst. 11.00, bet plkst. 16.00 Alūksnes Mākslu skolā notiks pirmā meistardarbnīca, kuras laikā skolēni tiks iepazīstināti ar projekta “EX-libri art voyage Sigulda” rezultātiem, zemes skaņu ierakstīšanas tehnoloģiju, aicināti apgūt teorētiskās zināšanas un praktiskās iemaņas grafikas tehnikās – linogriezumā un acetondrukā. Meistardarbnīcā skolēniem būs iespēja izveidot savu aploksnes dizainu kādai no Alūksnes vietām. Aicinām Alūksnes novada iedzīvotājus būt atsaucīgiem un ieteikt trīs (var arī vairāk! J) enerģētiskākās vietas Alūksnes novadā, kurās projekta īstenošanas laikā vajadzētu ierakstīt Alūksnes zemes skaņas. Lūgums īsi pamatot izvēli, kā arī norādīt vecumu, nodarbošanos un dzimumu. Ieteikumus lūdzu līdz 1.jūlijam nosūtīt uz e-pastu: zandapuce PIE gmail PUNKTS com">zandapuce PIE gmail PUNKTS com. Anketas iespējams saņemt arī Alūkses bibliotēkā, muzejā un Mākslu skolā! Projektu atbalsta: Vidzemes plānošanas reģions, Valsts Kultūrkapitāla fonds, Alūksnes Mākslas skola. Projekts tiek īstenots ar “Latvijas valsts mežu atbalstīto Vidzemes kultūras programmas 2017” piešķirto finansējumu.
Informāciju sagatavoja: Zanda Puče, Projekta vadītāja 27. maijā, plkst. 19.00, ar Operas Gala koncertzāle “Cēsis” atzīmēs savu trešo pastāvēšanas gadadienu. Svētku koncertā skanēs pasaulslavenu operu skaistākās ārijas un dueti, ko izpildīs valdzinošā Elīna Šimkus un Jānis Apeinis, bet vakara īpašie viesi būs operas zvaigznes no Puertoriko – Melba Ramos un Dāvids Astorga. Muzikālo buķeti bagātinās “DD orķestris” diriģenta Jāņa Liepiņa vadībā. “Trešās jubilejas priekšvakarā varam būt patiesi gandarīti par koncertzāles “Cēsis” nozīmīgo vietu un lomu Latvijas kultūras telpā. Šodien, pēc pirmajiem intensīvajiem darba gadiem, varam ar pārliecību teikt, ka mums ir izveidojies patstāvīgs, uzticīgs apmeklētāju loks – mūzikas, mākslas un teātra cienītāji no Vidzemes reģiona, Rīgas, visas Latvijas, kas novērtē mūsu piedāvāto daudzveidīgo māksliniecisko programmu, iespēju baudīt Latvijas un pasaules labāko mūziķu sniegumu, dzirdēt lieliskus orķestrus, piedzīvot unikālus mākslas projektus. Redzam, ka mūsu publika to novērtē, un koncertzāles piedāvātā mākslinieciskā satura ziņā varam jau kļūt saistoši arī Eiropas klausītājiem un kultūrtūristiem no citām valstīm. Tradīcija mūsu dzimšanas dienu maija pēdējā nedēļas nogalē atzīmēt ar operas žanru nav nejauša – tā kļūst par koncertzāles ikgadēju tradīciju un nemainīgu vērtību. Jau tuvākajā nākotnē esam iecerējuši koncertsezonas noslēgumu iezīmēt ar plašāku opermūzikas programmu – operas Gala, kā arī iepriecināt klausītājus ar operas uzvedumiem,” atklāj koncertzāles Programmu direktore Inese Zagorska.
Koncertzāles “Cēsis” trešajai dzimšanas dienai veltītā koncerta programma solās būt krāšņa un dzirkstoša. Tajā iekļautas ārijas un dueti no tādām klausītāju iemīļotām operām kā Rosīni “Seviljas bārddzinis”, Mocarta “Figaro kāzas”, Doniceti “Mīlas dzēriens”, Pučīni “Bohēma”, Verdi “Rigoleto” un “Traviata”, Bizē “Kamena” un citām. Jubilejas īpašie viesi būs operas solisti no Puertoriko – Melba Ramos, soprāns, un viens no jaunās paaudzes spožākajiem tenoriem Dāvids Astorga. Melba angažēta uz lomām tādos teātros kā Bonnas opera, Berlīnes Valsts opera, Berlīnes Komiskā opera un Berlīnes Vācu opera un citos. Dziedātāja viesojusies arī Ņujorkas Westchester Hudson Opera, Dženovas Teatro Carlo Felice, Barselonas Gran Teatre del Liceu, Bilbao Teatro Arriaga, Karaliskajā Covent Garden teātrī, Švecingenes festivālā, Zalcburgas Mocarta nedēļā un Zalcburgas Vasarsvētku festivālā. Savukārt Dāvids Astorga ir starptautisku konkursu laureāts, jaunais talants, kura repertuārā ir Mocarta operlomas Belmonte, Tamino, Ferrando, dons Otāvio, arī Ramiro (“Pelnrušķīte”), Nemorīno un citas. Viņš sadarbojies ar tādiem izciliem diriģentiem kā Zubinu Mehtu, Plasido Domingo, Evelīno Pido un Maksimiljāno Stefanelli. Koncertā dzirdēsim arī lieliskos pašmāju solistus – Elīnu Šimkus un Jāni Apeini. Spožā soprāna īpašniece Elīna Šimkus ir tikusi nominēta Lielajai mūzikas balvai 2015 kategorijā “Par izcilu sniegumu”. Ārzemju prese viņu raksturojusi kā "jauneklīgi un svaigi skanošu soprānu" ("Kölner Stadtanzeiger", Austrija), "enerģisku, muzikālu, apveltītu ar skaistu un elastīgu balsi” ("Gazeta Wyborcza", Polija), ar „gaišu, lirisku balsi, kas pelnījusi visaugstāko atzinību" ("Der Neue Merker", Austrija). Jānis Apeinis ir Latvijas Nacionālās operas solists kopš 2003. gada. A/s “Latvijas Gāze” gadabalvas “Labākais operas solists” ieguvējs (2008, 2011, 2012). Apeinis nominēts Lielajai mūzikas balvai 2016 kategorijā “Gada mūziķis”. Tiroles Valsts teātrī Insbrukā (Austrija) viņš viesojies Oņegina (2008) un Karla Žerāra (2010) lomā. Dzied titullomu Čaikovska operas “Jevgeņijs Oņegins” iestudējumā Sanktpēterburgas Mihaila teātrī, kas 2013. gadā novērtēts ar Krievijas prestižo teātra balvu “Zelta maska”. Operas Gala koncerta skanējumu bagātinās Cēsis jau vairākkārt dzirdētais “DD orķestris” jaunā diriģenta Jāņa Liepiņa vadībā. Kā jau dzimšanas dienā ierasts, apmeklētājus un viesus gaidīs arī īpaši pārsteigumi – ikviens varēs mieloties ar svētku kūku, apskatīt Francijas iedvesmotu mākslas izstādi ar tēlnieka Patrika Peltjē un divu izcilu latviešu gleznotāju – Sandras Krastiņas un Ilzes Avotiņas darbiem, bet koncertzāles skvērā tuvāk apskatīt un iepazīt OPEL automobiļa Insignia jaunāko modeli. Vidzemes koncertzāle “Cēsis” durvis apmeklētājiem vēra 2014. gada 31. maijā kā otrā Latvijas reģionālā koncertzāle – gadu pēc savas vecākās māsas Latgales vēstniecības “Gors”, kurai vēl pēc gada pievienojās Liepājas koncertzāle “Lielais Dzintars”. Biļetes uz Operas Gala koncertzāles “Cēsis” jubilejā var iegādāties koncertzāles kasē, kā arī “Biļešu Paradīze” tirdzniecības vietās un www.bilesuparadize.lv.
Informāciju sagatavoja: Egija Saļņikova Koncertzāles “Cēsis” Mārketinga un komunikācijas vadītāja E-pasts: egija.salnikova PIE cesukoncertzale PUNKTS lv Tālr.: +371 26171151
Starpnozaru mākslu grupa SERDE sērijā “Tradīciju burtnīca” laidusi klajā izdevumu “Gaujas plostnieki”. Grāmatā apkopoti stāsti un atmiņas, kas atklāj senāku laiku notikumus Gaujā un tās krastos, kad Latvijas garākā upe tika izmantota kā ūdensceļš kokmateriālu transportēšanai. Koku pludināšana bija tautsaimnieciski aktīva un svarīga nozare Vidzemē līdz pat 20. gadsimta 60. gadu beigām. Vēl pirms piecdesmit gadiem pavasarī un vasaras sākumā Gauja bija pilna ar baļķiem, kuri tika pludināti no Lācītēm (starp Ranku un Velēnu) līdz pat Mazajam Baltezeram pie Ādažiem.
2016. un 2017. gadā Sinolē, Vidagā, Strenčos, Vijciemā, Valmierā, Cēsīs, Siguldā un Alderos tika satikti Latvijas koku pludināšanas kantora bijušie darbinieki un pierakstītas viņu atmiņas par darbu uz Gaujas un Mazā Baltezera ūdensdārzos. Izdevumā publicēti arī Gaujas plostnieku pēcteču, viņu radinieku un aculiecinieku stāsti, kas pauž aizgājušo laiku liecības, piemēram, bērnu dauzīšanos pa baļķiem, ragatu izmantošanu, lai tiktu pāri upei uz skolu vai sēņu mežiem, došanos ar mazajiem plostiņiem jeb pleserīšiem atpūtas braucienos u.c. Tradīciju burtnīcā iekļauti arī agrāk pierakstītu atmiņu fragmenti, kas glabājas Strenču novada pašvaldībā un Lejasciema kultūrvēsturiskā mantojuma un tradīciju centrā un lielākā daļa no tiem tiek publicēti pirmoreiz. Šie stāsti acpriekšā uzbur ainas, kad Gaujā brauca plostu karavānas, upmalas bija izartas ar plosta arkliem un vakaros pie ugunskuriem skanēja plostnieku dziesmas. Izdevuma nobeigumā lasāmi arī tagadējo plostnieku stāsti. Mūsdienās par Gaujas plostnieku galvaspilsētu ir kļuvuši Strenči, kur kopš 1998. gada notiek Gaujas Plostnieku svētki un darbojas biedrība “Gaujas plostnieki”. Nu jau 20 gadus maijā vīri atkal sien plosta plenes un uz pāris dienām kļūst par korņikiem un malačiem, tiesa, vairs nelietojot šos nosaukumus. Lai arī daudz kas gadu gaitā ir mainījies, Gaujas plostnieku svētki palīdz saglabāt šo Vidzemei tik raksturīgo tradīciju mūsdienās un ik gadu no jauna apliecina mūžseno patiesību, ka plostam jāiet plosta ceļš. Izdevumu ar Valsts kultūrkapitāla fonda finansiālu atbalstu sagatavojusi tradicionālās kultūras pētniece Ieva Vītola, mākslinieks Mārtiņš Ratniks un redaktore Rita Treija. Izdevuma vizuālu noformējumu veido fotogrāfijas no teicēju personīgajiem arhīviem, kā arī senākas bildes no siguldieša Egila Jemeļjanova foto un pastkaršu kolekcijas. Izdevuma beigās iekļauts Gaujas plostnieku arodam raksturīgais vārdu krājuma saraksts. Tradīciju burtnīca “Gaujas plostnieki” pieejama Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, Siguldas novada bibliotēkās, Strenču novada bibliotēkās, to iespējams iegādāties tūrisma informācijas centros Siguldā un Strenčos, kā arī pasūtināt mājas lapā www.serde.lv.
Informāciju sagatavoja: Ieva Vītola, 29144800, vitola.ieva PIE gmail PUNKTS com Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija sadarbībā ar Norvēģijas kultūras mantojuma direktorātu Rīgā 30.-31. maijā rīko semināru par moderno tehnoloģiju izmantošanu kultūras pieminekļu izpētē un saglabāšanā. Saskaņā ar kultūras mantojuma nozares stratēģiju, viens no svarīgiem nozares attīstības uzdevumiem ir visaptveroša kultūrvēsturisko vērtību apsekošana, inventarizācija un fiksācija, izmantojot modernās tehnoloģijas, kā arī kultūras mantojuma profesionālās dokumentēšanas pastiprināšana. Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija 2015. gadā un 2016. gadā ir veikusi 29 kultūras pieminekļu uzmērīšanu, izmantojot mūsdienu tehnoloģiju iespējas, pieeju iegūtajiem datiem nodrošinot arī kultūras pieminekļu īpašniekiem. Semināra mērķis ir iepazīstināt kultūras pieminekļu īpašniekus, pārvaldītājus, projektētājus un ar nozari saistītos speciālistus ar moderno tehnoloģiju iespējām kultūras pieminekļu saglabāšanā. Semināra uzdevums ir veicināt zināšanas par tehnoloģiju priekšrocībām un iespējām, kas var veicināt objektu kvalitatīvu izpēti, fiksēšanu un saglabāšanu, izmantojot nedestruktīvas metodes. Semināra pirmajā dienā Latvijas un Norvēģijas speciālisti stāstīs par tehnoloģiju izmantošanas iespējām un veiktajiem 3D skenēšanas darbiem, savukārt otrajā dienā notiks skenēšanas demonstrējumi un datu ieguve. Semināra mērķauditorija ir kultūras pieminekļu īpašnieki un apsaimniekotāji, projektētāji, restauratori, būvnieki. Semināra pirmajā dienā būs nodrošināta sinhronā tulkošana latviešu-angļu valodā, kā arī iespēja sekot semināram tiešsaistē www.mantojums.lv Semināra programma: http://mantojums.lv/media/uploads/dokumenti/pielikumi_jaunumu_ierakstiem/musdienu_tehnologiju_izmantosana_kulturas_piemineklu_izpete_2017.pdf Semināra norisi finansē no Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta programmas LV04 „Kultūras un dabas mantojuma saglabāšana un atjaunināšana” Divpusējās sadarbības Fonda līdzekļiem.
Informāciju sagatavoja: Aija Eriņa Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija Pārvaldības un komunikāciju daļa Sabiedrisko attiecību speciāliste 66164783 aija.erina PIE mantojums PUNKTS lv
Jau šajā nedēļas nogalē, 28. maijā plkst.19.00 Valgas stacijā notiks unikāls muzikāls uzvedums “Zvaigznes pār Valku 1917”. Režisora Jāņa Siliņa izveidotais uzvedums izstāstīs par to, kā neatkarīgas Latvijas zvaigzne uzlēca Valkā. Šis Latvijas valsts simtgades programmas uzvedums aizsāks Latviešu Pagaidu nacionālās padomes simtgadei veltītus pasākumus, kuri ar augsta līmeņa starptautisku konferenci, pieminekļa un izstādes atklāšanu Valkā noslēgsies 2. decembrī.
Komponists Mārtiņš Brauns uzvedumam radījis jaunu kompozīciju “Latvijā” ar Jāņa Akuratera dzeju. Uzvedumā piedalīsies dziedātāji Ieva Sutugova un Daumants Kalniņš, Latvijas Kultūras akadēmijas jauktais koris “Sōla” diriģenta Kaspara Ādamsona vadībā, Valkas muzikālās vienības un instrumentālās grupas. Uzvedumā piedalīsies arī 300 dziedātāji un dejotāji no projekta „Latvijas ekspresis simtgadei”, kas trīs dienu garo braucienu ar 12 koncertiem visā Latvijā noslēgs Valgas stacijā. Uzvedums radošā veidā atgādinās par Ziemeļlatvijas un īpaši Valkas nozīmi Latvijas valsts tapšanā. Valka, Pirmā pasaules kara laikā, kad tur sabrauca daudz kara laika bēgļu, kļuva par latviešu garīgo un saimniecisko centru. “Valkas nozīme šai laikā arvienu būs jāatceras, kad runās par Latvijas tapšanu. Svarīgo nacionālo ideju realizēšanā piedalījās ne vien no Rīgas atbraukusī inteliģence, bet arī vietējie ļaudis”, grāmatā “Vidzeme brīvības cīņās” akcentēja rakstnieks Ādolfs Erss. Deju studijas “Dzirnas” dalībnieki horeogrāfa Agra Daņiļēviča vadībā veido īpašu kustību partitūru, bet Latvijas Kultūras akadēmijas studenti - topošie leļļu teātra aktieri nokļūs teatrālu gidu lomās. Valmieras teātra aktieris Kārlis Neimanis iejutīsies Kārļa Skalbes domu pasaulē, scenogrāfs Didzis Jaunzems katrai no piecām spēles vietām radījis vizuālo akcentu. Uzveduma producente – Asnate Siliņa. Vēsturiski muzikāli horeogrāfisko inspirāciju “Zvaigznes pār Valku 1917” organizē Valkas novada dome sadarbībā ar Kultūras ministrijas Latvijas valsts simtgades biroju, Satiksmes ministriju un diriģentu Intu Teterovski, Valgas pilsētas domi, Latvijas Kultūras akadēmiju. Aicināts ikviens interesents, ieeja brīva. Uzveduma ilgums divas stundas. Plašāk - Latvijas valsts simtgades digitālajā platformā www.lv100.lv.
Informāciju sagatavoja: Valkas novada domes Sabiedrisko attiecību speciāliste Aksana Markoviča tel. 26444002
Atjaunojot 20. gs. 70-to gadu tradīciju - akustiska mežraga solokoncertu Siguldā uz Gaujas braucošā laivā vasaras piektdienu saulrietos, šajā vasarā laikā no 2. jūnija līdz 11. augustam piektdienu vakaros saulrietā notiks Klusuma pārgājieni ar Gaujas klausīšanos visas Gaujas tecējumā īpašās dabas un kultūrvēstures vietās. Klusuma un Gaujas klausītājus sagaidīs īpaši klusuma gidi un aizvedīs līdz akustiskām un ainaviskām vietām Gaujas krastos, kur būs iespējams klausīties Gaujas tecējuma un akustisku instrumenta saspēli. Klusuma un Gaujas klausīšanās pārgājieni notiks 2.jūnijā plkst.21.00 Elku kalnā Amatas novadā pie Gaujas izteces avotiem ; 9.jūnijā plkst.21.30 pie Dabara ezera Taurenē Vecpiebalgas novadā; 16.jūnijā plkst.21.30 pie Rutkaviņas dabas takas Rankas pagastā Gulbenes novadā; 30.jūnijā plkst.21.30 pie Paideru dzirnavām Lejasciemā Gulbenes novadā; 7.jūlijā plkst.21.30 pie estrādes Gaujienā Apes novadā; 14.jūlijā plkst.21.00 pie Gūdu ieža Līgatnes novadā; 21.jūlijā plkst.21.00 pie Velnalas Siguldas novadā; 28.jūlijā plkst.21.00 pie Katlapieža Inčukalna novadā; 4.augustā plkst.21.00 pie Baltezera kanāla Gaujas galā Ādažos; 11.augustā plkst.20.30 Gaujas labajā krastā pie dārzkopības sabiedrības „Kāpas” Carnikavā. Pulcēšanās vietas tiks izsludinātas feisbuka lapā „Klausies Gauju”.
Projektu realizē biedrība “Ozollīči”, Amatas, Vecpiebalgas, Gulbenes, Apes, Līgatnes, Inčukalna, Ādažu un Carnikavas novadu pašvaldības un Dabas aizsardzības pārvalde. Projekts notiek ar Latvijas valsts mežu atbalstītās Vidzemes kultūras programmas 2017 finansiālu atbalstu.
Informāciju sagatavoja: Inga Krišāne, Projekta vadītāja
Leļļu teātris ir viena no senākajām teātra mākslām pasaulē. Izsenis arī Latvijā šis skatuves mākslas žanrs bijis atzīts. Laika gaitā situācija ir mainījusies un leļļu teātra kustība mūsu valstī gājusi mazumā. Gatavojoties Latvijas simtgadei un pieminot Arnoldu Burovu, Latvijas animācijas pamatlicēju, Madonas Bērnu un jauniešu centrs ar „Latvijas valsts mežu atbalstītās Vidzemes kultūras programmas 2017” un Madonas novada pašvaldības atbalstu, rīko Latvijas izglītības iestāžu leļļu teātru festivālu ”Ki-ke-ri-gū!”, kas notiks 2017. gada 1. – 2. jūnijā Vestienas pagastā un Madonā. Tas tiek organizēts ar mērķi aktualizēt bērnu un jauniešu leļļu teātru kustību Latvijā. Festivāla pirmajā dienā Vestienas pagastā dalībnieki varēs apskatīt A. Burova “Leļļu mājas” ekspozīciju, kā arī piedalīties interešu izglītības pedagogu piedāvātajās radošajās darbnīcās. Kolektīvu pedagogiem tiks dota iespēja apmeklēt režisores Lailas Kirmuškas meistarklasi un smelties jaunas zināšanas. Pasākuma otrā diena pilnībā būs veltīta leļļu teātru izrādēm – festivāla dalībnieki tās rādīs madoniešiem un pilsētas viesiem. Jaunākie skatītāji tiks iepriecināti pasākumos pie Madonas novada bibliotēkas un pirmsskolas izglītības iestādes “Saulīte”, savukārt no plkst.11.00 visu kolektīvu veikums būs redzams skvērā pie Madonas pilsētas kultūras nama. Festivālā ”Ki-ke-ri-gū!” dalību pieteikuši bērnu un jauniešu leļļu teātri no Liepājas, Talsu, Rēzeknes, Daugavpils un Madonas novadiem. Kolektīviem festivāls ir iespēja iepriecināt publiku, dalīties pieredzē, kā arī apgūt dažādu leļļu izgatavošanas prasmes, savukārt pedagogiem būs iespēja apgūt profesionālās kompetences pilnveides programmu “Leļļu teātris – īpašs domāšanas veids”. Priecāsimies, ja šādi festivāli nākotnē kļūs par tradīciju.
Informāciju sagatavoja: Festivāla “KI-KE-RI-GŪ” Sabiedrisko attiecību koordinatore Indra Veipa T. 29809774
Gadatirgus tiek rīkots jau kopš 1971. gada, un tas sniedz iespēju tikties un apmainīties ar profesionālo pieredzi dažādu paaudžu un specialitāšu latviešu tautas lietišķās mākslas izstrādājumu darinātājiem no visiem Latvijas kultūrvēsturiskajiem novadiem. “Vidzemes šosejas pieturas” ir sadarbības projekts, kura mērķis ir piedāvāt kopīgu tūrisma piedāvājumu, lai iepazīstinātu ar saviem tūrisma apskates objektiem un tūrisma uzņēmējiem. Gadatirgū būs iespējams satikt visu četru novadu tūrisma uzņēmējus, amatniekus un mājražotājus. No Raunas novada piedalīsies divi uzņēmumi “Latvijas Ķiploks” un SIA “Latnature” dabīgo čipsu ražotne. Smiltenes novadu pārstāvēs īstena latvju saimniece Ilze Briede, dzirkstošo bērzu sulu “BIRZĪ” saimnieki, Iveta Purmale ar lina izstrādājumiem un TLMS “Smiltene”. Apes novads piedāvās SIA “Verry Berry” veselīgo produkciju degustāciju. Savukārt Alūksnes novadu pārstāvēs keramiķis Uģis Puzulis, TLMS “Kalme” dalībnieki, kā arī kalējs Laimonis Bāliņš, kurš Brīvdabas muzeja gadatirgū piedalās jau vairāk kā 15 gadus. Apmeklējot stendu “Vidzemes šosejas pieturas”, varēsiet uzzināt par visu četru novadu daudzveidīgo tūrisma piedāvājumu, kas ir apkopots kopīgā tūrisma kartē “Vidzemes šosejas pieturas”, kura ir pieejama piecās valodās – latviešu, angļu, krievu, igauņu un lietuviešu. Tiks izcelta tūrisma akcija “Apceļo Vidzemes šosejas pieturas”, kura ir izveidota sadarbībā ar Raunas, Smiltenes, Apes un Alūksnes novadiem, Vidzemes Augstskolas Tūrisma studiju virziena studenti Zani Krūmiņu un pašvaldību tūrisma uzņēmējiem. Akcija norisinās no šā gada 1. aprīļa līdz 1. oktobrim. Dalībnieki tiek aicināti, izmantojot viedtālruņus, uzņemt fotogrāfijas un ievietot tās Instagram aplikācijā, pievienojot atrašanās vietu un tēmturi #vidzemespieturas. Tūrisma objektu saraksts un noteikumi ir pieejami pašvaldību tūrisma mājas lapās un “Vidzemes šosejas pieturas” Facebook lapā. Laipni gaidīsim stendā “Vidzemes šosejas pieturas”! Informāciju sagatavoja: Lelde Sprancmane, Smiltenes novada Tūrisma informācijas centra vadītāja vietniece www.instagram.com/vidzemespieturas/ www.facebook.com/vidzemespieturas/ www.draugiem.lv/vidzemespieturas/
Saskaņā ar kultūras mantojuma nozares stratēģiju, viens no svarīgiem nozares attīstības uzdevumiem ir visaptveroša kultūrvēsturisko vērtību apsekošana, inventarizācija un fiksācija, izmantojot modernās tehnoloģijas, kā arī kultūras mantojuma profesionālās dokumentēšanas pastiprināšana. Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija 2015. gadā un 2016. gadā ir veikusi 29 kultūras pieminekļu uzmērīšanu, izmantojot mūsdienu tehnoloģiju iespējas, pieeju iegūtajiem datiem nodrošinot arī kultūras pieminekļu īpašniekiem. Semināra mērķis ir iepazīstināt kultūras pieminekļu īpašniekus, pārvaldītājus, projektētājus un ar nozari saistītos speciālistus ar moderno tehnoloģiju iespējām kultūras pieminekļu saglabāšanā. Semināra uzdevums ir veicināt zināšanas par tehnoloģiju priekšrocībām un iespējām, kas var veicināt objektu kvalitatīvu izpēti, fiksēšanu un saglabāšanu, izmantojot nedestruktīvas metodes. Semināra pirmajā dienā Latvijas un Norvēģijas speciālisti stāstīs par tehnoloģiju izmantošanas iespējām un veiktajiem 3D skenēšanas darbiem, savukārt otrajā dienā notiks skenēšanas demonstrējumi un datu ieguve. Semināra mērķauditorija ir kultūras pieminekļu īpašnieki un apsaimniekotāji, projektētāji, restauratori, būvnieki. Semināra pirmajā dienā būs nodrošināta sinhronā tulkošana latviešu-angļu valodā, kā arī iespēja sekot semināram tiešsaistē www.mantojums.lv Semināra programma: http://mantojums.lv/media/uploads/dokumenti/pielikumi_jaunumu_ierakstiem/musdienu_tehnologiju_izmantosana_kulturas_piemineklu_izpete_2017.pdf Semināra norisi finansē no Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta programmas LV04 „Kultūras un dabas mantojuma saglabāšana un atjaunināšana” Divpusējās sadarbības Fonda līdzekļiem.
Informācija medijiem: Aija Eriņa Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija Pārvaldības un komunikāciju daļa Sabiedrisko attiecību speciāliste 66164783 aija.erina PIE mantojums PUNKTS lv
Mākslinieka dzimtene ir gleznainā Vidzemes austrumu puse Maliena – vieta, kur joprojām runā augšzemnieku dialektā, vieta, kur sastopas vidzemnieku čaklums un latgaliešu temperaments. Godinot mākslinieka devumu latviešu ainavu glezniecības attīstībā, Gulbenes Mākslas skola sadarbībā ar Gulbenes novada domi, Gulbenes novada vēstures un mākslas muzeju un Radošo apvienību “Piektā Māja” rīko glezniecības plenēru, kura laikā paredzēts iepazīt ainavu dažādību L. Svempa bērnības zemē - Beļavā un Stāmerienā. Dalībai plenērā pieteikušies profesionāli mākslinieki, kas strādā dažādās tehnikās – gleznotāja un grafiķe Patricija Brekte, gleznotājas Līga Ķempe, Ilze Smildziņa un Neonilla Medvedeva, grafiķe un interjera dizainere Anita Nikuļceva, akvarelists Aleksandrs Neberekutins, grafiķis Valerijs Makovojs un māksliniece no Ķīnas Mary Zhang, kas šobrīd dzīvo un strādā Rīgā. Gulbenes puses māksliniekus pārstāvēs gleznotāja Ilvija Juškeviča un grafiķis Ģirts Jogurs. Plenēra viesi būs Beļavas radošās studijas “Krāsu prieks” dalībnieki Solveiga Kļaviņa, Tatjana Ābeltiņa, Agnese Belte, Līga Tuļķe un Ojārs Tirziņš. Plenēra laikā arī mākslas skolas audzēkņi kopā ar saviem skolotājiem dosies gleznot. Ir paredzētas divas ainavu glezniecības meistarklases mākslas skolas pedagogiem, bet noslēgumā – radīto gleznu izstādes 10.jūnijā Vecgulbenes muižas Sarkanajā pilī.
Vairāk informācijas : Sandra Dikmane, Gulbenes Mākslas skolas direktore e-pasts sandradikmane PIE gmail PUNKTS com tālr. 29477941
Trīs dienu vizītes laikā dalībnieki – projekta partneri, iesaistīto pušu un nacionālā līmeņa institūciju pārstāvji – uzklausīja virkni prezentāciju un piedalījās diskusijās gan šaurāku grupu ietvaros, gan plenārsesijā. Tiperarī apgabala organizāciju pārstāvji sniedza vairākus interesantus piemērus sabiedrības iesaistīšanai lēmumu pieņemšanas procesā. Tiperarī apgabalā aktīvi darbojas plašs sabiedrības līdzdalības tīkls, kurā ietilpst vairāk nekā 1200 organizācijas. Šis sadarbības tīkls ne tikai izvirza pārstāvjus dažādām pašvaldību darba grupām, tādējādi tieši ietekmējot pieņemto lēmumu kvalitāti, bet arī kalpo visai sabiedrībai par informācijas avotu saistībā ar vietējās nozīmes jautājumiem un piedāvā iespējas pilnveidot kvalifikāciju, saņemt informāciju par finansējuma piesaisti vai citā veidā stiprināt atsevišķu sabiedrības indivīdu vai organizāciju kapacitāti. Pasākuma dalībniekiem bija arī iespēja uzzināt, kā Derga ezers (Lough Derg), kas ir viens no lielākajiem Īrijā un robežojas ar trim apgabaliem, pateicoties veiksmīgai sadarbībai starp pašvaldībām un sadarbībai starp publisko un privāto sektoru, ir kļuvis par nozīmīgu tūrisma objektu. “Man kā Alūksnes novada pašvaldības pārstāvim tas bija saistošs temats – uzzināt, kā notiek tūrisma procesu organizēšana un kopējas infrastruktūras izveide starp trīs pašvaldībām, kur pastarpināti tiek atbalstīti arī uzņēmēji. Derga ezera kopējā projektā šīs trīs pašvaldības katru gadu investē ap trim miljoniem eiro, savukārt kopējais apgrozījums (publiskā un privātā sektora finansējums) sasniedz pat 10 -11 miljonus. Tas parāda to, ka, nebaidoties investēt un pielietojot pareizus politiskos un organizatoriskos lēmumus, iespējams veiksmīgi attīstīt publiski pieejamos ūdeņus un ar privātā sektora palīdzību tos apsaimniekot,” norādīja Alūksnes novada pašvaldības aģentūras “ALJA” direktors Māris Lietuvietis. Tāpat tika sniegtas prezentācijas par to, kā sabiedrības līdzdalība pozitīvi ietekmē attīstības plānošanu, palīdz saglabāt dabas daudzveidību un atbalsta informācijas apkopošanu par dažādiem tematiem. Programmā tika iekļauti arī ar sabiedrības līdzdalības rezultātiem saistītu apskates objektu apmeklējumi, piemēram, Derga ezera apkārtne vai kanoe slaloma trase Šīras upē (River Suir). Visas prezentācijas vienoja kopīgā atziņa, ka sabiedrības līdzdalība var radīt papildu pievienoto vērtību dabas un kultūras mantojumam objektiem. Dažādu sabiedrības grupu iesaiste arī sekmē līdzsvara saglabāšanu starp šo objektu aizsardzību un ekonomisko lietderīgumu.
Ļoti nozīmīga daļa no pasākuma bija tieši praktiskie risinājumi, kā sekmēt sabiedrības līdzdalību. Piemēram, iesaistes formāti var būt ļoti dažādi – no publiskiem forumiem un aptaujām līdz pat individuālām pārrunām. Tikšanās dalībnieki atzina, ka ļoti būtiski ir arī patiešām ņemt vērā ieteikumus un iespēju robežās tos ieviest, nevis tikai formāli uzklausīt. Tikai tādā gadījumā sabiedrības līdzdalība un iesaiste var sekmēt vēlamos ilgtermiņa efektus. “Nevar teikt, ka tas bija pilnīgs jaunums, tomēr bija interesanti redzēt, cik lielā mērā vietējās politikas veidošanā un caurspīdīguma nodrošināšanā iesaistās sabiedrība un nevalstiskās organizācijas. Varēja redzēt, ka politiķi ir sapratuši, ka ar sabiedrības viedokli ir jārēķinās un ka to iespējams veiksmīgi izmantot kopēju mērķu sasniegšanai, piemēram, labklājības veicināšanai,” sacīja M. Lietuvietis. Kā vēl viens būtisks ieguvums no pieredzes apmaiņas brauciena tika minēts Kabras (Cabragh) mitrāju apmeklējums, kur bija redzams, kā ar vienkāršām lietām var piesaistīt sabiedrības uzmanību dabas procesu izzināšanai. “Šis dabas objekts ir salīdzinoši neliels, kur finanšu līdzekļu ieguldījums arī nav pārspīlēts, savukārt tiek iegūts maksimāls efekts - izveidota infrastruktūra mācību procesu nodrošināšanai, maz ietekmēta aplūkojamā mitrāja teritorija un sakārtota vide gan mācību, gan rekreācijas vajadzībām,” piebilda Alūksnes novada pašvaldības aģentūras “ALJA” direktors. Iegūtās atziņas no šī brauciena un nākamajiem diviem, kas paredzēti šī gada rudenī, palīdzēs izstrādāt reģionālos rīcības plānus politikas instrumentu uzlabošanai pie iekšzemes ūdensceļiem esošā dabas un kultūras mantojuma pārvaldības jomā. Atlikušo braucienu centrālie temati būs infrastruktūra tūrisma un mantojuma objektos un mārketinga un publicitātes aktivitātes.
Par projektu: Eiropas Reģionālās attīstības fonda “Interreg Europe 2014.-2020. gadam” programmas finansētais projekts “Mantojuma ilgtspējīga apsaimniekošana ūdensceļu reģionos” (SWARE) tiek īstenots no 2016. gada aprīļa līdz 2020. gada septembrim. Projekta mērķis ir veicināt iekšzemes ūdensceļu reģionu dabas un kultūras mantojuma integrētu pārvaldību. Plašāk par SWARE projektu lasiet attiecīgajā sadaļā VPR mājaslapā (šeit) un SWARE oficiālajā mājaslapā angļu valodā (šeit). Šī publikācija atspoguļo vienīgi tās autora viedokli, un Interreg Europe programmas vadības organizācijas nevar būt atbildīgas par jebkādu tās satura izmantošanu.
Papildu informācija: Lelde Ābele Projekta vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā Tālrunis: +371 29266757 lelde.abele PIE vidzeme PUNKTS lv |
|
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Jau šonedēļ no 5. līdz 7. maijam velo un kino mīļus iepriecinās festivāls „ Kino Pedālis”, kas vienlaikus norisināsies Valmierā, Kocēnu un Burtnieku novados. Festivāla unikālais formāts ir kino baudīšana īpaši iekārtotos pop – up kinoteātros. Tā būs gan dauzīšanās ar riteņiem, meklējot piedzīvojumus plaukstošajā pavasarī, gan iespēja vienuviet redzēt plašu filmu programmu. Festivāls svētdien tiks noslēgts ar velo braucienu – interaktīvu spēli, kas ļaus iepazīt Vidzemes pusi un, pateicoties īpaši izstrādātai mobilajai lietotnei, pārvērtīs braucienu aizraujošā spēlē.
Š. g. 3. un 4. jūnijā Rīgā, Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā norisināsies divu dienu gadatirgus, kurā pirmo reizi piedalīsies arī Raunas, Smiltenes, Apes un Alūksnes novadi zem kopīgā nosaukuma “Vidzemes šosejas pieturas”.
Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija sadarbībā ar Norvēģijas kultūras mantojuma direktorātu 30.-31. maijā rīko semināru par moderno tehnoloģiju izmantošanu kultūras pieminekļu izpētē un saglabāšanā.
Atzīmējot ievērojamā latviešu mākslinieka, ainavu un kluso dabu meistara un novadnieka Leo Svempa 120. jubileju, Gulbenes novadā no 5. līdz 10.jūnijam norisināsies mākslas plenērs “Ainava ar sauli. Māksliniekam Leo Svempam -120”.
Viens no priekšnoteikumiem labai pārvaldībai ir plašākas sabiedrības iesaiste un līdzdalība publiskās pārvaldes darbībā. Pagājušajā nedēļā (22.-24. maijā) projekta SWARE ietvaros pārstāvji no Latvijas Republikas Kultūras ministrijas, Vidzemes plānošanas reģiona (VPR), Amatas novada pašvaldības un Alūksnes novada pašvaldības aģentūras “ALJA” viesojās Īrijā, Tiperarī apgabalā, kur iepazina dažādas iniciatīvas un pieejas sabiedrības līdzdalības veicināšanā.
