Arhīva kalendārs
Valmiermuižā 10. jūnijā ar plašu muzikālo programmu, piedaloties Auļiem, Tautumeitām, Elzai Rozentālei, Skandiniekiem, un atraktīvām dienas šeptēm – tirdziņu, tradīciju izzināšanu, īpašām meistarnīcām un šai pusē nepieredzētu uguns rituālu tiks ieskandināti vasaras saulgrieži.
Visas dienas garumā Valmiermuižas pils parkā norisināsies tirdziņš „Ar Gardu muti Valmiermuižā”, kas pulcēs amatniekus un mājražotājus no malu malām, lai laikus sagatavotos vasaras saulgriežu svētīšanai. Še būs atrodamas ne vien dažādas smalkas ēdmaņas, bet arī pinumi, kalumi, rotas, dažādi izšuvumi un citi meistardarbi, lai izgreznotos gan paši, gan greznotu arī savu sētu. Tirgotāji aicināti pieteikties tirdziņam līdz 5. jūnijam uz info PIE gardumuti PUNKTS lv vai pa tālr. 27337798. Dienas pirmajā pusē paredzēta plaša folkloras programma, ļaujot izzināt ne vien mūsu tradīcijas, svētku rituālus, dziesmas un rotaļas, kuras ierādīs „Teikas muzikanti” un folkloras kopa „Ore” un „Skandinieki”, bet nedaudz apjaust arī ārvalstu ieražas, jo pils parkā skanēs īstas sāmu joikas, kuras izdziedās sāmu koris no Norvēģijas „Dimitri Joavku”. Līdzās lustēm un andelei būs iespējams apmeklēt dažādas meistarnīcas, kurās piedalīties aicināts gan liels, gan mazs, lai zinošu meistaru pavadībā iepazītu latviešiem nozīmīgas dzīvesziņas:
Neiztikt arī bez citām lustēm – apmeklētājiem būs iespējams iemēģināt spēkus spēlēs, vērot Valmiermuižas staļļa saimes izrādīšanos un arī pašiem doties izjādēs. Svinības kuplinās tautas deju koncerts, kurā piedalīsies Burtnieku novada JDK „Sadancis”, kā arī viņu draugi – VPDK „Pastalnieki”, VPDK „Agrā Rūsa”, VIP „Ieviņa”.
Kad dienas laikā būs iemācīts, apgūts un noskatīts, tad vakarā aicinām uz postfolka koncertu, kuru atklās jaunās postfolka dīvas – grupa „Tautumeitas”, uzstāsies arī suģestējošās balss īpašniece Elza Rozentāle kopā ar etnodžeza grupu „Bur Mani”. Būs iespējams dzirdēt arī spilgtus svešzemju viesus – „Puuluup” no Igaunijas sevi raksturo kā neozombiju postfolka duetu, bet, iztulkojot somu grupas nosaukumu Pekko Käppi & K:H:H:L, tas skan „beigtā trakā zirga kauli”. Vakara kulminācijā būs iespējams piedzīvot vienu no pirmajiem šīs vasaras dūdu un bungu grupas „Auļi” koncertiem Vidzemē. Savukārt pusnaktī nenogurdināmajiem lustētājiem Māsas Dimantas & Cēsu mednieku cepurīšu orķestris spēlēs dančus. Pavisam īpašs būs šī gada uguns rituāls, kad centrālajā laukumā tiks aizdegta „Uguns saule”. Uguns skulptūru veidos divi starptautiski mākslinieki – Jordi NN no Valencijas, Spānijā un Mantvydas VV no Klaipēdas, Lietuvā, kuri jau vairākus gadus sadarbojas un dažādās vietās Lietuvā veido trīsdimensionālas gadskārtu un festivālu uguns skulptūras. Šis būs viņu pirmais projekts Latvijā, kad pils parkā tiks uzstādīta trīs metrus augsta uguns skulptūra, kas simbolizēs sauli tās zenītā. SAULGRIEZIS // SVIESTS 2017 programma Tirdziņš „Ar Gardu muti Valmiermuižā” 12.00 – 17.00 iespēja iegādāt kvalitatīvus, pašu rokām darinātus latviskus produktus no dabīgām izejvielām.
Tradīciju meistarnīcas 12.00 – 17.00 Praktiska darbošanās latvisko dzīvesziņu izzināšanai. Maizes cepšana pašdarinātā krāsnī Siera siešana Celošana un aušana Kokļu grebšana Siena leļļu un pušķojumu darināšana Rotāšanās ar latvju zīmēm Kroņu darināšana Šaušana ar loku
Folkmūzikas un tradīciju programma 12.00 Teikas muzikanti 12.45 Folkloras kopa „Ore” 13.30 Dimitri Joavku (Sapmi, Norvēģija) 14.00 Skandinieki 15.00 – 16.30 Tautas deju koncerts – JDK „Sadancis”, VPDK „Pastalnieki”, VPDK „Agrā Rūsa”, VIP „Ieviņa”
SVIESTA skatuve 18.00 Tautumeitas 19.15 Puuluup (Igaunija) 20.30 Elza Rozentāle un etnodžeza grupa „Bur Mani” 21.45 Pekko Käppi & K:H:H:L (Somija) 22.30 Skulptūras „Uguns saule” aizdegšana 23.00 Bungu un dūdu mūzikas grupa „Auļi” 24.00 Māsas Dimantas & Cēsu medību kolektīva cepurīšu orķestris – danči
Plašāka pasākuma programma: http://lauska.lv/sviests/ /Ieeja par ziedojumiem/
Rīko Valmiermuižas kultūras biedrība, Kultūras menedžmenta centrs „Lauska”; atbalsta Burtnieku novada pašvaldība, Valmieras pilsētas pašvaldība, Valsts kultūrkapitāla fonds, Vidzemes plānošanas reģions, Valmieras muzejs, Valmiermuižas alus darītava, „ZAAO”, „Valmieras Namsaimnieks”, Valmieras Kultūras centrs, laikraksts „Liesma”, žurnāls „IR”, t/c „Valleta”, Garškopju kustība „Gardu muti”.
Informāciju sagatavoja: Valmiermuižas kultūras biedrība, tālr. 27337798, e-pasts: kultura PIE valmiermuiza PUNKTS lv
“Atmodas laikā ļoti populārs bija citāts no Tengiza Abuladzes filmas “Grēku nožēlošana”: “Kam vajadzīgs ceļš, ja tas neved uz templi?” Šobrīd, kad reti saprotam, kam vajadzīgs templis, Laimas glezniecība ar savu attīrīto emociju un harmonisko gaismas piesātināto krāsu ir īsti aktuāla. Mākslinieces templis ir vieta, kur jūtīga dvēsele satiekas ar dabas un apkārtējās pasaules vitālo vai trauslo skaistumu. Viņa soli pa solim iet grūto glezniecības ceļu, maz aizraujoties ar sev svešiem vai tīri ārišķīgiem paņēmieniem. Manuprāt, viņas galvenā tēma ir impresionistiska gaisma, formai pakārtota līniju ekspresija un kustības ilūzija. Ar katru nākamo izstādi mākslinieces rokraksts, pamatā atpazīstams, kļūst arvien atbrīvotāks, kas liek uztvert viņas gleznas kā ārkārtīgi jūtīgas un profesionāli nobriedušas mākslinieces apzinātu ceļu,” par Laimu Akmentiņu raksta gleznotāja Agnija Ģērmane. Par savu izstādi Laima stāsta: “Braucot un ejot pa mūsu ceļiem, atklājas tik pazīstamie Latvijas ainavas ritmi. Zeme. Arumi. Pļavas. Skatienu piesaista pats ceļš – nostaigāts, peļķēm, bedrēm un sīku akmentiņu rakstiem izrakstīts. Zemes siltums, materialitāte. Debesis un zeme. Dabas un cilvēka “raksti” ainavā rodas, pazūd un veidojas no jauna. Gan sāpīgi, gan brīnumaini skaisti. Klusums ar vēja pūsmu.” Laima Akmentiņa glezno akrila un eļļas tehnikās. Vasarās māksliniece bieži uzturas sava vectēva – dzejnieka Kārļa Eliasa – dzimtajās mājās Kauguru pagasta “Svitkās”, tādēļ viņas darbos bieži sastopami Valmieras apkārtnes un Vidzemes motīvi. Māksliniece glezniecību studējusi Latvijas Mākslas akadēmijas glezniecības nodaļā. Pedagoģijas maģistre (Latvijas Universitāte). Jūrmalas Mākslinieku biedrības biedre. Valmieras muzejā būs skatāmi glezniecības darbi, kas tapuši laikā no 2015. līdz 2017.gadam. Izstāde būs atvērta līdz 2.jūlijam. Informāciju sagatavoja: Zane Bulmeistare Valmieras pilsētas pašvaldības Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Mob. tālr.:26443410
“Mēs esam izkaisīti pa visu pasauli. Laiks savējos saukt mājās – uz īsu brīdi vai pa visam. Krietnu laiku kopā neesam pulcinājuši tos savus novada cilvēkus, kuri ir “izlidojuši” no mūsu ligzdas – vieni uz Rīgu un Latvijas lielākajām pilsētām, otri – uz ārzemēm. Taču gulbji ir jāsasauc mājās, lai vieni iedvesmotu tos, kuri šeit palikuši, bet otri, kas izmetuši loku pa pasauli, atgrieztos mājās,” tā saka mūsu kultūras dzīves dvēsele Edīte Siļķēna. Novadnieku dienas, kas notiks 28.-29.jūlijā, apvienos gan pilsētas, gan novada svētkus. Ik gadus šajā laikā notiek Gulbenes pilsētas svētki, tādēļ daļa cilvēku šos datumus jau ir iezīmējuši kā obligātu došanos uz dzimto pilsētu. Protams, būs ieskaņu koncerti dienu iepriekš un kultūras aktivitātes, noslēdzot šos svētkus dienu vēlāk. Šajās dienās piedzīvosim, redzēsim, dzirdēsim, sajutīsim: novadnieku Goda bibliotēkas atklāšanu (jauns vides objekts pilsētā, mākslinieks I.Drulle), profesiju nozaru tikšanos “Dzenam sakņu spēku ziedos!“, novadnieku akadēmiskās un džeza mūzikas koncertu, dažādas sporta sacīkstes, floristu konkursu, pilsētas pulsējošo nakti – zibakcijas, kvartālu pikniki un dārza svētki, kaimiņošanās; labo lietu tirgu, kurā savus labumus un pērles rādīs katrs pagasts, piederības dziesmu koncertu “Ar gulbja spārniem”, deju lieluzvedumu “Nāc laika loku kopā izdzīvot! “, kurā piedalīsies novada visu paaudžu tautisko deju kolektīvi un amatieraktieri un īstu svētku balli. Pasākuma programma http://www.gulbene.lv/lv/jomas/k-not/260-novadnieku-dienas2017 Gulbenes novada spēks ir cilvēkos! Gaidām ciemos!
Jana Igaviņa, Gulbenes novada domes sabiedrisko attiecību speciāliste
Ceturtdien, 8.jūnijā, plkst.16.00 Cēsu Vēstures un Mākslas muzejā notiks izstādes "Kurzemes albums” atklāšana. Piedalīsies arī mākslas zinātniece Edvarda Šmite. „Kurzemes albums” ir izpētes laikā tapis apzīmējums 18.gadsimta beigu – 19.gadsimta pirmās puses attēlu kolekcijai, kopskaitā 90 zīmējumiem, siluetgriezumiem un fotogrāfijai. Attēli reiz piederējuši Kurzemē mitušajai Groškes – Ekses – Kleinu dzimtai vairākās paaudzēs, un ir saglabājušies cauri gadsimtiem. Šobrīd tā ir unikāla liecība par piemiņas albumu tradīcijas transformāciju 18.gadsimta beigās un 19.gadsimta pirmajā pusē. Senāko zīmējumu autori ir tādi savā laikā atzīti mākslinieki kā vācu klasicisma nozīmīgākais tēlnieks Johans Gotfrīds Šadovs (Johann Gottfried Schadow, 1764–1850), gleznotājs Gotlībs Šifners (Gottlieb Schiffner, 1755–1795), gleznotājs un Berlīnes Mākslas akadēmijas loceklis Johans Gotlobs Zamuēls Rēzels (Johann Gottlob Samuel Rösel, 1768/1769–1843). Zīmējumos portretētas vairākas nozīmīgas personības, starp kurām ir gleznotājs, Diseldorfas Mākslas akadēmijas direktors Frīdrihs Vilhelms Šadovs (Friedrich Wilhelm Schadow, arī von Schadow-Godenhausen, 1788–1862) un baltvācu dzejniece un rakstniece Elīza fon der Reke (Elisabeth Charlotte Constanzia von der Recke, 1754–1833). Tomēr lielākā daļa zīmējumu autoru ir Tukuma ķirurga un pirmās aptiekas dibinātāja Johana Gotloba Groškes (Johann Gottlob Groschke, 1714–1777) un viņa dzīvesbiedres Sofijas Gertrūdes Gercas (Sophie Gertrude Görtz, ?–1797) pēcnācēji un ģimenes locekļi, kas saistīti ar namu Tukumā, Brīvības laukumā 21, kur tagad atrodas Tukuma muzeja Mākslas galerija „Durvis”. Tukumā tēva celtajā namā dzimis vēlākais Jelgavas Pētera akadēmijas profesors un hercoga Pētera ārsts Johans Gotlībs Groške (1760–1828), kas kopā ar māsu Sofiju Gerdrutu Eksi (Sophia Gerdrutha Exe, 1765–1828) pēc vecāku nāves mantoja māju ar aptieku. J. G. Groškes zīmējums iekļauts „Kurzemes albumā”. Ekses bērnu mājskolotājs Johans Frīdrihs Rozenbergers (Johann Friedrich Rosenberger, 1777–1856) šeit salaulājās ar savu kādreizējo skolnieci Katarīnu Henrieti Šarloti Eksi (Catharina Heinriette Charlotta Exe, 1792–1827). Abu dēls Frīdrihs Vilhelms Osvalds (Friedrich Wilhelm Oswald Rosenberger, arī Rosenberg, 1819–?) 13 gadu vecumā radīja akvareli „Tukuma tirgus laukums 1832.gada augustā”, kas šobrīd ir senākais zināmais Tukuma pilsētas centra attēls. Šis akvarelis, kurā attēlots arī Groškes nams, papildina izstādi „Kurzemes albums”. Daudzi „Kurzemes albuma” zīmējumi tapuši kā dzimtas sieviešu – amatiermākslinieču – un viņu paziņu loka veidotas interpretācijas iepriekš reproducētiem attēliem, atspoguļojot 19.gadsimtā populāro kopēšanas praksi. Tajos izvēlētie motīvi saistāmi ar bīdermeiera laikmetam raksturīgo grāmatu grafiku un interesi par mājas dzīvi, palīdzot atklāt arī zīmējumu radītāju – 19.gadsimta sieviešu domu un jūtu pasauli. „Kurzemes albums” izceļ ikdienišķo un šķietami necilo, amatierisko attēlu potenciālu kultūras studijās un, pateicoties to unikālajai spējai sniegt ieskatu cita laikmeta ikdienas dzīvē, šobrīd ir Zuzānu ģimenes kolekcijas lepnums. Izstādē Cēsu pilī skatāma daļa no „Kurzemes albuma” attēliem, Johana Frīdriha Rozenbergera zīmējums "Tukuma tirgus laukums 1832.gada augustā” no Tukuma muzeja kolekcijas, kā arī piemiņas albumi no Latvijas Universitātes Akadēmiskās bibliotēkas Retumu nodaļas kolekcijas. Izstādi papildina izdevniecības "Neputns” grāmata „Kurzemes albums. Laikmeta portrets 18.gadsimta beigu – 19.gadsimta pirmās puses piemiņas albuma attēlos”. Tajā reproducēti visi 90 "Kurzemes albuma” attēli un līdz šim atrastie attēlu inspirāciju pirmavoti, kā arī Edvardas Šmites, Aijas Taimiņas, Denisa Hanova, Paula Daijas un Baibas Vanagas teksti gan par Groškes – Ekses – Kleinu dzimtu, gan 18.gadsimta beigu – 19.gadsimta ikdienu Baltijas teritorijā. Zuzānu kolekcijas izstādes "Kurzemes albums” kuratore un grāmatas sastādītāja: Līga Lindenbauma. Izstāde apskatāma līdz 16. jūlijam. Piektdien, 9. jūnijā, plkst. 19.30, koncertzālē “Cēsis”, atzīmējot Gidona Krēmera un orķestra Kremerata Baltica jubilejas gadu, gaidāms īpaši veidots koncertuzvedums “Veltījums Orfejam”. Kopā ar viesiem – soprānu Ingu Kalnu, franču pianistu Likā Debargu, lietuviešu obojisti Justi Gelgotaiti, aktrisi Gunu Zariņu un kori “...Kamēr” mūzikā un dzejā izdzīvosim sengrieķu mītu par pravieti, kas ar savu spēli spēj apburt dzīvās un nedzīvās būtnes. Koncertuzvedums Margo Zālītes režijā Latvijā būs skatāms un dzirdams tikai vienu reizi. Koncertuzvedumā “Veltījums Orfejam” skanēs pasaules pirmatskaņojums - franču pianista un komponista Likā Debarga (Lucas Debargue) īpaši šim iestudējumam rakstīts jaundarbs koncertīno Orfeo di camera paša autora interpretācijā. Justes Gelgotaites sniegumā dzirdēsim vēl viena šī gada jubilāra - Georga Pelēča, Koncertu obojai un stīgām “ Atmiņas par Orfeju”, bet Gidons Krēmers vedīs Orfeju un Eiridīki pa Šūberta nemirstīgās mīlestības takām vijoles fantāzijā C dur, un viegli ieskicēs mūsu gadsimta dzejnieka dzīves stāstu Filipa Glāsa Orfeja svītā. Koncertuzvedumu caurvīs R.M. Rilkes dzeja no krājuma „Soneti Orfejam” aktrises Gunas Zariņas lasījumā un mūzas – Ingas Kalnas visaptverošais skats no mūžības ar G.F. Tēlemana operas Orpheus lappusēm. Dabas un mūzikas spēku dziedājumos atklās jauniešu koris “...Kamēr” diriģenta Jāņa Liepiņa vadībā. Gluži kā Orfejs, mākslinieki aizraus un iedvesmos klausītājus, skatītājus, mūzas skartos radošos prātus. Ar koncertuzvedumu "Veltījums Orfejam” noslēgsies Kremerata Baltica 20. jubilejas koncertturneja, kuras laikā orķestris uzstājās Itālijā, Vācijā, Nīderlandē, Šveicē, Spānijā, Apvienotajā Karalistē, Francijā, Igaunijā, Turcijā, Portugālē, Ungārijā, Ķīnā, Korejā, Taivānā un Latvijā. Biļetes nopērkamas koncertzāles “Cēsis” kasē, “Biļešu paradīze” tirdzniecības vietās un internetā www.bilesuparadize.lv.
Informāciju sagatavoja: Egija Saļņikova Vidzemes koncertzāle "Cēsis" Mārketinga un komunikācijas vadītāja Tālr.: +371 26171151 Cēsu Mākslas festivāls šogad apmeklētājus gaida no 15. jūlija līdz 13. augustam, kā šīs vasaras īpašo projektu piedāvājot kino programmu “Upe” – seansus uz Gaujas upes pie Ērgļu klintīm. Festivāla mūzikas programmā pārsteigumus sola eksperimentāls priekšnesums ar izcilo latviešu pianistu Reini Zariņu un holandiešu gleznotāju Marilēnu Šiltkampu, kā arī sitaminstrumentālistu grupa Perpetuum ritmico un jaunā latviešu ērģelniece Liene Andreta Kalnciema saspēlē ar klarnetistu Mārtiņu Circeni. Laikmetīgās mākslas procesus un personības šogad piedāvāsim iepazīt priekšlasījumu ciklā, bet teātra mīļiem, kā ierasts, Cēsīs būs iespēja noskatīties pēdējā gada spilgtākās teātru izrādes. Pēc ilgāka pārtraukuma festivāla programmā atgriezīsies balets ar koncertu “Alekseja Avečkina zvaigzne”, bet Cēsu Pils parka estrādē gaidāms unikāls notikums – pasaulslavenā argentīniešu komponista, vairāku Frānsisa Forda Kopolas filmu mūzikas autora Osvaldo Golihova flamenko operas Ainadamar iestudējums. Cēsīm īpašu šarmu piešķir Gaujas tuvums, un šovasar upe kļūs par festivāla atklāšanas pasākuma un kino programmas galveno varoni. Cēsu Mākslas festivāls sāksies ar koncertu 15. jūlijā īpaši izvēlētā vietā pie Ērgļu klintīm, kur mūziķiem būs speciāli izbūvēta platforma Gaujas vidū, bet skatītāju sēdvietas atradīsies upes krastā. Atklāšanas koncertā uzstāsies talantīgais un harismātiskais sitaminstrumentālistu ansamblis Perpetuum ritmico. Grupā apvienojušies jaunie Latvijas mūziķi Guntars Freibergs, Elvijs Endelis, Mikus Bāliņš un Ernests Mediņš. Ar ārkārtīgi atraktīvo un kaismīgo spēles stilu grupa strauji iemantojusi publikas atzinību un profesionāļu cieņu. Festivāla atklāšanā Perpetuum ritmico atskaņos pašu sacerētus darbus sitaminstrumentiem. Tā būs pirmā reize, kad grupa tik izvērsti pievērsīsies jaunradei – klausītājiem būs iespēja novērtēt dramaturģiski vienotu plaša stilistiskā diapazona mūziku no klasiskām noskaņām līdz crossover opusiem ar drum’n’bass un elektroniskās mūzikas ietekmētiem elementiem. Pasākuma otrajā daļā tiks atklāta kino pētnieka un režisora Jāņa Putniņa veidotā festivāla filmu programma “Upe” – skatīsimies 1934. gadā tapušo un īpaši šim projektam digitāli atjaunoto latviešu dokumentālo filmu “Gauja”. Filma tiks projicēta uz klintīm, radot īpašu audiovizuālu efektu. Katru nedēļas nogali festivāla laikā filmu programma turpināsies ar seansiem “kinoteātrī uz ūdens”. Programmā iekļauta izcilā britu aktiera Čārlza Lotona vienīgo darbu kino režijā “Mednieka nakts” (1955) un vācu režisora Vernera Hercoga filmu “Agire, Dieva dusmas” (1972) par spāņu konkistadoru ekspedīciju, kas dodas lejup pa Amazones upi zelta un labklājības meklējumos. Pavisam citādāka ir brazīliešu režisora Ozualdo Ribeiro Kandejasa filma “Robeža” (1967) – darbs, kas balansē uz spēlfilmas, kinematogrāfisku eksperimenta un dokumentālā kino robežas. Laikmetīgā māksla šī gada Cēsu Mākslas festivālā atklāsies priekšlasījumu formātā koncertzāles “Cēsis” kino zālē. Īpaši veidotais cikls sniegs festivāla apmeklētājiem saistošu un profesionālu ieskatu laikmetīgās kultūras procesos un atspoguļos izcilākās personības. Par lektoriem ir aicināti laikmetīgās mākslas profesionāļi: mākslas zinātniece un kuratore Inese Baranovska, Norvēģijā dzīvojošā arhitekte un Vesterdāla komunikāciju skolas profesore Vēsma Kontere un mākslas teorētiķis, kurators un topošā Laikmetīgās mākslas muzeja vīzijas veidotājs Kaspars Vanags. Mazās laikmetīgās mākslas skolas ietvaros notiks arī režisora Daiņa Kļavas un Vides Filmu studijas dokumentālās filmas “Laikmetīgā” pirmizrāde. Balstoties pērnā gada SEB stipendiātu darbu izstādes veiksmīgajā pieredzē, ar šogad Latvijas Mākslas akadēmija uzņems apgriezienus, piepildot koncertzāli “Cēsis” ar savu diplomandu skati. Piedāvātā starpdisciplinārā ekspozīcija cēsniekiem un pilsētas viesiem sniegs ieskatu jauno mākslinieku domās, sajūtās un prasmēs, kas izstāstītas vizuālajā valodā. Šogad pēc ilgāka pārtraukuma Cēsu mākslas festivāla programmā atgriežas balets. 29. jūlijā koncertzālē “Cēsis” gaidāms izcilajam latviešu baletdejotājam Aleksejam Avečkinam (1976–2013) veltīts baleta vakars “Alekseja Avečkina zvaigzne”, kurā piedalīsies baleta solisti Margarita Demjanoka, Elza Leimane, Viktorija Jansone, Baiba Kokina, Sergejs Neikšins, Raimonds Martinovs, Artūrs Sokolovs u.c. Kā ierasts, Cēsu Mākslas festivāla mūzikas programmai raksturīgi gan eksperimentāli meklējumi un jaunatklājumi, gan klasiskas vērtības. Arī jaunrades veicināšana un atbalstīšana ir viena no galvenajām festivāla misijām, tāpēc ik gadu apmeklētājiem ir iespēja novērtēt speciāli festivālam sagatavotus projektus. Tāds 28. jūlijā koncertzālē “Cēsis” būs izcilā latviešu pianista Reiņa Zariņa un holandiešu mākslinieces Marilēnas Šiltkampas priekšnesums MusicPainting/Live, kura pamatā ir mūzikas un gleznas vienlaicīga tapšana. 70 minūšu performancē skanēs Johannesa Brāmsa, Sezāra Franka, Morisa Ravela, Friderika Šopēna un Roberta Šūmaņa klavierdarbi. Reinis Zariņš saka: “Gleznas “notikumi” parādās vienlaikus ar atbilstošajiem notikumiem mūzikā – gluži kā kamermuzicēšanā. Vairums mūsu izveidoto vizuālo risinājumu ir abstrakti vai simboliski. Mūsuprāt, krāsu un figūru simbolika daudz precīzāk prezentē mūzikas bezvārdu spēku.” Divi festivāla mūzikas notikumi gaidāmi 5. augustā. 17.00 Cēsu Sv. Jāņa baznīcā muzicēs Eiropas konkursos novērtētā latviešu ērģelniece Liene Andreta Kalnciema, kura kopā ar spožo klarnetistu Mārtiņu Circeni atskaņos latviešu un franču komponistu mūziku. Liene Andreta Kalnciema saka: “Mūsu izvēlētajā programmā būs varenība, meditācija, šarms un virtuozitāte.” Savukārt 21.00 Cēsu Pils parka estrādē gaidāms nozīmīgākais šī gada Cēsu Mākslas festivāla muzikālais notikums – argentīniešu komponista Osvaldo Golihova flamenko operas Ainadamar pirmuzvedums Latvijā. Golihova opera ir viens no 21. gadsimta spilgtākajiem pienesumiem operžanrā, un tā guvusi grandiozus panākumus lielākajos ASV opernamos, kā arī Austrālijā, Spānijā un daudzās citās vietās. Spāniski ritmi, flamenko afekti, arābu vinjetes, ebreju motīvi, trokšņu asociācijas un kaislīgas melodijas – tas viss būs dzirdams šī krāšņā un dziļi aizkustinošā meistardarba iestudējumā Cēsu Pils parka estrādē. Opera Ainadamar (no arābu valodas – “asaru avots”) ir kaislīgs un dramatisks stāsts par rakstnieku Federiko Garsiju Lorku un aktrisi Margaritu Širgu. Operas pamatā ir trimdā Urugvajā dzīvojošās Margaritas atmiņas par vairākus gadu desmitus seniem notikumiem Spānijā – Lorkas lugas “Mariana Pineda” uzvedumu Širgas teātrī un 1936. gadu, kad Lorka atsakās braukt kopā ar Širgu uz Latīņameriku, bet par spīti draugu brīdinājumiem dodas uz dzimto Granādu, kur viņu nenoskaidrotos apstākļos noslepkavo. Operas Ainadamar Cēsu koncertuzvedumā piedalīsies izcili solisti, kas guvuši vērā ņemamu skatuves pieredzi šī opusa atskaņošanā. Federiko Garsijas Lorkas lomā būs Marina Pardo, kas Lorkas lomu dziedājusi Spānijas pirmuzvedumā un pēc tam ar lieliem panākumiem piedalījusies Filadelfijas operas iestudējumā. Margaritas Širgu lomā redzēsim Mariju Inohosu-Montenegro, kas šo lomu dziedājusi vairākos iestudējumos, tostarp Filadelfijas operā, kur guvusi preses atsauksmi – “vokāli un skatuviski viņa ir kā sapnis”. Trešais viessolists Cēsu iestudējumā būs Alfrēdo Tehada – pieredzējis flamenko dziedātājs ar enerģētiski spēcīgu skatuvisku pievilcību un lielu pieredzi daudzos Spānijas mūzikas namos. Uzvedumā piedalīsies arī Latvijas solisti: Sonora Vaice, Mihails Čuļpajevs, Rihards Millers un Rihards Mačanovskis, kā arī Latvijas Radio kora dziedātājas. Iestudējuma muzikālais vadītājs un diriģents būs Andris Poga, bet režisors – Viesturs Kairišs. Cēsu Mākslas festivāls nav iedomājams bez teātra. Šī gada teātra izrāžu GRAND PRIX skate piedāvās piecus Latvijas teātru skatuves darbus, kurus izvēlējusies pieredzējusī teātra kritiķe Silvija Radzobe. Redzēsim divus Dailes teātra iestudējumus – Tenesija Viljamsa “Kaķis uz nokaitēta skārda jumta” Lauras Grozas-Ķiberes režijā un Venta Vīnberga “Pielūdzēja Nr. 1”, režisors Gundars Silakaktiņš. Skatē iekļauti arī divi Latvijas Nacionālā teātra darbi – Gunāra Priedes “Zilā” Toma Treiņa režijā un Antona Čehova “Kaija” Elmāra Seņkova režijā. Neatkarīgos teātrus skatē pārstāvēs Dirty Deal Teatro ar Jāņa Joņeva un Anetes Konstes izrādi “Zvērīgā mīla”, ko iestudējis Mārcis Lācis. “Cēsu Mākslas festivāls, aizsākot jaunu desmitgadi, pakāpeniski pāriet no strikta notikumu žanriskā dalījuma uz programmu, kurā uzsvērta ideja, eksperiments, diskusija, un uzmanības fokusā ir kultūra kā parādība. Šis ir pārmaiņu un piesātinājuma laiks sabiedrībā, kultūrā un mākslā, tai pašā laikā visi joprojām nerimstoši meklē jaunus un nebijušus veidus, kā radoši izpausties, neierūsēt, izmēģināt ko jaunu. Arī mēs. Šī gada festivālu raksturo žanru mijiedarbība un savstarpējā klātesamība. Mēs esam un būsim radošo meklējumu fāzē un, manuprāt, tas ir vienīgais iespējamais attīstības ceļš,” stāsta Juris Žagars. Vienpadsmitais Cēsu Mākslas festivāls notiek ar patrona – SEB bankas, vadošā telekomunikāciju operatora un festivāla ģenerālsponsora LMT, SIA Alfor, Latvijas Republikas Kultūras ministrijas, Valsts Kultūrkapitāla fonda un Cēsu novada domes atbalstu. Biļetes iespējams iegādāties “Biļešu paradīzes” kasēs un internetā www.bilesuparadize.lv no 9. jūnija. Biļetes uz teātra GRAND PRIX skates izrādēm tirdzniecībā no nākamās nedēļas.
Informāciju sagatavoja: Egija Saļņikova Cēsu Mākslas festivāla sabiedrisko attiecību vadītāja Tālr.: 26171151, e-pasts: egija.salnikova PIE gmail PUNKTS com Lai ieskandinātu Latvijas simtgadi un popularizētu tradicionālās kokles spēles tradīcijas, kā arī veicinātu Latvijas kultūrvēsturiski nozīmīgo vietu atpazīstamību, dziedāšanas svētku aizsākuma vietā Kocēnu novada Neikenkalna dabas koncertzālē, Dikļos no 2017.gada 28.jūnija līdz 1.jūlijam norisināsies Pasaules koklētāju nometne. Nometnes noslēgumā kopīgi apgūtais tiks atskaņots XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku Noslēguma modelēšanas koncertā un pasākumā, kas norisināsies Kocēnu novada augstākajā un mītiskiem nostāstiem bagātākajā vietā – Zilākalnā. Laima Jansone, talantīgā latviešu koklētāja, kā arī viena no nometnes organizatoriem uzsver, ka pēdējo gadu laikā kokles spēle ir kļuvusi aktuāla un pieprasīta ne tikai Latvijā, bet arī ārzemēs. Ar koklēm saistītas senākās, visvairāk izpētītākās spēles tradīcijas. “Pasaules koklētāju nometne sniegs iespēju kokles spēles entuziastiem, kā profesionāļiem, tā arī amatieriem, vairāku dienu garumā vienoties kopīgā tradicionālās kokles kā visvairāk apcerētākā un apbrīnotākā latviešu mūzikas instrumenta baudīšanā. Instrumenta spēlēšanas burvību vairos latviešu vēsturē tik nozīmīga vieta, kurā šis mūzikas instruments tiks spēlēts,” atzīst Laima Jansone. Nometnes apmeklētājiem būs iespēja apgūt jaunas un papildināt esošas kokļu spēles zināšanas pie pieredzējušiem kokļu pedagogiem, kā piemēram, Laimas Jansones, Edgara Lipora, Zanes Sniķeres un Ilzes Ozolas. Tāpat varēs apmeklēt tradicionālās dziedāšanas nodarbības pie etnomuzikaloģes Ineses Mičules, kā arī apgūt elpošanas vingrinājumus un citas aktivitātes, kas piemērotas koklētājiem pie Ilzes Seleckas. Nometnes noslēgumā apgūto visiem interesentiem būs iespēja baudīt 2017.gada 29. jūnija vakarā Kocēnu novada augstākajā un mītiskiem nostāstiem bagātākajā vietā, Zilākalnā, kā arī XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku Noslēguma modelēšanas koncerta laikā, kas norisināsies 2017.gada 1.jūlijā turpat Neikenkalna dabas koncertzālē. Visiem interesentiem, kas vēlas piedalīties nometnē, ir iespējams reģistrēties līdz 2017.gada 21.jūnijam, aizpildot elektronisko pieteikuma anketu, kas atrodama šeit http://ej.uz/RegistrejiesKokletaj. Ar papildus jautājumiem ir iespējams vērsties telefoniski, zvanot tel.nr. 29226028 vai rakstot e-pastu vineta.vintere PIE kocenunovads PUNKTS lv (Vineta Vintere). Nometnes dalības maksa ir 50 EUR par visām nometnes dienām (cenā iekļauts - ēdināšana, transporta izdevumi, citas ar nometni saistītās aktivitātes). Naktsmītnes ārpus nometnē piedāvātajām (Ziemeļvidzemes internātpamatskolā) jārezervē un jāapmaksā dalībniekiem pašiem, kā arī nometnes dalībniekiem ir iespējams palikt vienu nakti ilgāk – līdz 2017. gada 2.jūnijam (atsevišķi iepriekš jāpiesaka vai jānorāda elektroniskajā pieteikuma anketā). Tāpat dalībnieki ir aicināti uz nometni ņemt līdzi savus mūzikas instrumentus – tradicionālo kokli. Pasākumu organizē Kocēnu novada dome sadarbībā ar talantīgo latviešu koklētāju Laimi Jansoni. Projektu īstenošanā ir piesaistīts “Latvijas valsts mežu atbalstītās Vidzemes kultūras programmas 2017” līdzfinansējums.
Informāciju sagatavoja: Krista Gromova Kocēnu novada domes Attīstības nodaļas Sabiedrisko attiecību speciāliste Mob.tel.: 27470387 E-pasts: medijiem PIE kocenunovads PUNKTS lv Piektdien, 9. jūnijā, koncertzālē “Cēsis”, atzīmējot Gidona Krēmera un orķestra Kremerata Baltica jubilejas gadu, izskanēja īpaši veidots koncertuzvedums “Veltījums Orfejam”. Kopā ar viesiem – soprānu Ingu Kalnu, franču pianistu Likā Debargu, lietuviešu obojisti Justi Gelgotaiti, aktrisi Gunu Zariņu un kori “...Kamēr”, mūzikā un dzejā klausītājiem bija iespēja izdzīvot sengrieķu mītu par pravieti, kas ar savu spēli spēj apburt dzīvās un nedzīvās būtnes. Koncertuzveduma režisore un scenogrāfe - Margo Zālīte. Piektdienas vakarā gan skatuve, gan visa koncertzāle pārtapa Ēdenes dārzā, kurā gluži kā Orfejs, mākslinieki aizrāva un iedvesmoja klausītājus, skatītājus, mūzas skartos radošos prātus. Koncertuzveduma “Veltījums Orfejam” īpaši veidotā programma pārsteidza ar dažādību, kas harmoniski savijās, soli pa solim atklājot mītu par Orfeju. Justes Gelgotaites sniegumā dzirdējām vēl viena šī gada jubilāra - Georga Pelēča, Koncertu obojai un stīgām “ Atmiņas par Orfeju”, bet Gidons Krēmers veda Orfeju un Eiridīki pa Šūberta nemirstīgās mīlestības takām vijoles fantāzijā C dur, un viegli ieskicēja mūsu gadsimta dzejnieka dzīves stāstu Filipa Glāsa Orfeja svītā. Koncertuzvedumā “Veltījums Orfejam” izskanēja arī pasaules pirmatskaņojums - franču pianista un komponista Likā Debarga (Lucas Debargue) īpaši šim iestudējumam rakstīts jaundarbs koncertīno Orfeo di camera paša autora interpretācijā. Visu uzvedumu caurvija R.M. Rilkes dzeja no krājuma „Soneti Orfejam” aktrises Gunas Zariņas lasījumā un mūzas – Ingas Kalnas visaptverošais skats no mūžības ar G.F. Tēlemana operas Orpheus lappusēm. Koncerta izskaņā dabas un mūzikas spēku dziedājumos atklāja jauniešu koris “...Kamēr” diriģenta Jāņa Liepiņa vadībā.
Mediju kontaktiem: Egija Saļņikova Koncertzāles “Cēsis” mārketinga un komunikācijas vadītāja E-pasts: egija.salnikova PIE cesukoncertzale PUNKTS lv Tālr.: +371 26171151
Tā visas vasaras garumā Gaujas krastos tiek īstenots Vidzemes kultūras programmas projekts “Klausies Gauju” - ik piektdienas vakaru līdz augusta vidum ikviens ir aicināts doties klusuma pārgājienos un baudīt akustiskus pūšamo instrumentu solo koncertus uz Gaujas. Savukārt augustā, atzīmējot Eduarda Veidenbauma 120. dzimšanas dienu, dzejnieka memoriālajā muzejā “Kalāči” notiks koncertuzvedums “7,5 dziesmas ar E. Veidenbauma vārdiem”, bet Rāmuļos ar Dziesmu dienu tiks godināta vidzemnieka, diriģenta Daumanta Gaiļa 90. jubileja. Gulbenē jūlija beigās notiks akadēmiskās un džeza mūzikas koncerts “Klau! Sa – Skan”, kurā tiksies novadnieki – profesionāli mūziķi un komponisti, kori un orķestri. Malienā, Ērmaņu muižā, 31. jūlijā notiks pasākums “Danču Etnonakts” – danču vakarā kopā ar mūziķi Ilgu Reiznieci varēs izlocīt kājas tautas mūzikas ritmos. Savukārt klasiskās mūzikas cienītājus šovasar gaidīs Sēļu muiža, kur notiks koncertuzvedums “Opermūzikas sapņojums”. Tos, kam patīk eksperimentālākas noskaņas, aicinās mākslas telpa MALA Cēsīs - projekta “Ieelpo/Izelpo” ietvaros tiks rīkotas vairākas koncertpastaigas dabā. Vidzemes kultūras programmas projektu konkursā finansējumu saņēma arī vairāki festivāli. Viens no tiem – festivāls “Ki-ke-ri-gū!” jau sekmīgi noritējis, Madonas novadā pulcējot vienkopus leļļu teātra dalībniekus - bērnus un jauniešus no visas Latvijas. Limbažos vasaras otrā pusē notiks starptautisks amatieru teātru festivāls “Spēles prieks 2017”, virkni iestudējumu izrādot arī kaimiņpagastos un novados. Augustā Alūksnes novada Zeltiņu pagastā notiks trešais jokdaru festivāls “Vajag tik rakt”, kas veltīts novadnieka Edgara Liepiņa piemiņai. Amatas novadā ļaudis pulcēs eksperimentālais mākslas un mūzikas festivāls “Krāmi skan vērtīgi!”, bet Cēsis pieskandinās Zvanu festivāls. Savukārt Valmieras vasaras teātra festivāls šovasar būs veltīts bērniem un tā ietvaros būs skatāmas ne tikai dažādas izrādes bērnu auditorijai, bet arī notiks sētas spēļu čempionāts! Vidzemes kultūras programmas ietvaros tiek īstenoti arī vairāki zināšanas un radošumu veicinoši pasākumi. Tā Cēsīs no 30. jūnija līdz 1. jūlijam risināsies sarunu festivāls “Lampa”, kurā jauniešiem būs iespēja iesaistīties domāšanas un jaunrades darbnīcās “Iztēlojies 2068. gadu!”. Pēc Jāņiem Kocēnu novada Dikļos notiks pasaules koklētāju nometne, kurā meistarklases vadīs pazīstamā koklētāja Laima Jansone, mūziķi Edgars Lipors, Zane Sniķere un Ilze Ozola. Jūlija beigās mūzikas skolu jaunieši satiksies Gaujienā, nometnē “Vītolēni”, kur pēc vairāku dienu radošām meistarklasēm un mēģinājumiem notiks kopā muzicēšana vairākos koncertos Jāzepa Vītola Mūzikas dienās. Savukārt Madonas novadā notiks vasaras nometne “Daba pilna mūzikas” topošajiem komponistiem un jaunajiem izpildītājiem, tā būs laba iespēja pilnveidot gan profesionālās prasmes un pieredzi, gan piedalīties Latviešu mūzikas svētku koncertā. Savukārt Burtnieku novada bērni un jaunieši kopā ar deju skolu “Dzirnas” meistarklasēs un mēģinājumos sagatavos priekšnesumu “Viena asins tev un man”, uz kuru aicināts ikviens Vidzemes iedzīvotājs. Arī mākslas nozarē ar Vidzemes kultūras programmas atbalstu tiek īstenoti vairāki projekti – Valmierā jūlija beigās norisināsies Valmieras mākslas plenērs, bet Mālpilī starptautiskais simpozijs “Koka dimensijas”. Savukārt vasaras izskaņā biedrība “Art Cēsis” Cēsu Izstāžu namā rīkos gleznotāju plenēru darbu izstādi un izdos mākslas katalogu “Art ist Cēsis”. Cēsīs vasaras gaitā tiek īstenoti arī vairāki vēstures mantojumu popularizējoši pasākumi –klajā nāks ne tikai vēsturnieka Gundara Kalniņa grāmata “Cēsu pils ilustrētā vēsture”, bet arī tiek sagatavota izzinoša orientēšanās spēle un darbnīcas “Sajūti Cēsu kaujas”, tādejādi veicinot izpratni par Cēsu kauju lomu Latvijas valsts izveidē. Savukārt Latvijas Politiski represēto Cēsu biedrības projekta ietvaros top vēsturiskā ekspozīcija “Sirdsapziņas ugunskurs”, kas vēstīs par Latvijas okupāciju vēsturi un kādreizējā Cēsu apriņķa iedzīvotāju pretošanos okupāciju varām no 1940. Līdz 1957. gadam. Arī Cēsu Vecajā alus brūzī šovasar norisinās aktivitātes ar Vidzemes kultūras programmas atbalstu, lai audiovizuālā ekspozīcijā saglabātu un popularizētu pilsētas industriālo un kultūras mantojumu un šīs vietas stāstus. Vidzemes kultūrvēsturisko un dabas mantojumu varēs iepazīt Ungurmuižā, kur notiks interaktīvs pasākums bērniem “Pa Ungurmuižas atklājumu taku. Vidzemes kultūras programmas projektu ietvaros īstenotās aktivitātes bagātina Vidzemes kultūras dzīvi un kalendāru – ikviens Vidzemes iedzīvotājs un viesis tiek aicināts to izmantot un izbaudīt! Vairāk informācijas par pasākumu norisi skatīt Vidzemes plānošanas reģiona mājas lapā – www.vidzeme.lv – Kultūras sadaļā.
Informāciju sagatavoja: Ieva Vītola, Vidzemes kultūras programmas koordinatore, tel. 25670756, ieva.vitola PIE vidzeme PUNKTS lv 21. jūnijā Jaunlaicenes pagastā pie estrādes iedegs vienu no daudzajiem ugunskuriem Latvijā projekta “1836” ietvaros, izgaismojot mūsu valsts robežu. 2018. gadā apkārt Latvijas robežai vīsies tūrisma ceļš 1836 km garumā. Lai izgaismotu mūsu valsts robežu, šogad un nākamgad 21. jūnijā iedzīvotāji aicināti iedegt saulgriežu ugunskurus pierobežas pašvaldībās. Alūksnes novadā šogad šo ugunskuru iedegsim Jaunlaicenes pagastā. Ugunskurus iedegs visās pierobežas pašvaldībās un šī visai Latvijai kopīgā pasākuma norises no dažādiem mūsu zemes novadiem translēs Latvijas Radio. - Aicinām Alūksnes novada iedzīvotājus enerģētiski spēcīgajā saulgriežu laikā pulcēties Jaunlaicenes pagastā jau no pulksten 21.00, ņemot līdzi pa pagalei malkas, jo no šīm pagalēm veidosim vienotu, kopīgu mūsu novada iedzīvotāju ugunskuru Latvijai. Ugunskuru iedegsim ap pulksten 22.00. Jaunlaicenes folkloras kopa “Putnis” palīdzēs atraisīt balsis latvisku dziesmu dziedāšanā, vienosimies kopīgā Latvijas himnā un svinēsim dabas saulgriežus pie iedegtā ugunskura, - novada iedzīvotājus pasākumā rosina piedalīties Alūksnes novada pašvaldības Kultūras un sporta nodaļas vadītāja Sanita Eglīte. Lai saulgrieži būtu īpaši latviski, ikviens pasākuma apmeklētājs aicināts ierasties tautastērpā!
Sagatavoja: Evita APLOKA, Alūksnes novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Tālruņi: 64381502; 26646749 evita.aploka PIE aluksne PUNKTS lv www.aluksne.lv
„Zaļā brīvdiena” ir viens no „Eiropas gastranomijas reģiona” pasākumiem. To pavadīt Āraišu arheoloģiskā parka teritorijā aicināts ikviens, kas vēlas koncentrētā veidā uzzināt un izmēģināt, kā iespējams izmantot dabas resursus savā ikdienā. Interesanti pavadīt dienu būs iespējams visai ģimenei, jo sagaidāmas ekskursijas, radošas nodarbes, dažādas spēles un rotaļas. Dienas gaitā būs iespējams iegūt gan teorētiskas zināšanas par augu īpašībām, gan darboties, izzināt un mācīties dažādu meistaru vadītajās darbnīcās. Āraišu arheoloģiskā parka plašajā teritorijā būs iespējams uzzināt par ārstniecisko augu izmantošanu tējās, pagatavot skrubi, rūnu trauciņu vai zāļu paklāju, pīt vainagu, uzcelot jostu un citas. Dabas skaņas papildinās koklētājas Ingas Karpičas dienas koncerts, savukārt izsalkušos remdēs Zaļais krodziņš. Zāļu sievas Līgas Eglītes vadībā notiks izglītojošs brīvdabas ārstniecisko un ēdamo augu seminārs. Tā laikā zinoši lektori stāstīs par tādām tēmām kā augu hidrolāti veselībai un skaistumam, bioloģiska saimniekošana un domāšana, savu augu noteikšana un atrašana. Vietu skaits seminārā ir ierobežots un uz to jāpiesakās atsevišķi. Visas dienas gaitā pasākuma viesi varēs iepirkties mājražotāju un amatnieku tirdziņā. Dienu noslēgs Ingas Karpičas, Daumanta Kalniņa un Ievas Kalniņas koncerts. „ Zaļās brīvdienas” aktivitātes paredzētas visas dienas garumā sākot no 11.00 līdz 23.00. Biļetes uz „Zaļo brīvdienu” pieejamas www.bezrindas.lv kā arī pasākuma dienā Āraišu arheoloģiskā parka kasē, pieteikšanās uz ārstniecisko un ēdamo augu semināru rakstot uz liga.eglite PIE inbox PUNKTS lv. Vairāk informācijas https://www.facebook.com #Zaļā brīvdiena. 2016. gadā tika izveidots vienota tūrisma galamērķa zīmols Āraišiem, sasaistot Āraišu arheoloģisko parku, Āraišu baznīcu, vējdzirnavas, kultūrvēsturisko ainavu, Drabešu muižas Amatu māju, naktsmītnes, gidus u.c. pakalpojuma sniedzējus. Āraiši tiek pozicionēti kā leģendām bagātākā vieta. Iedzīvinot jauno zīmolu, ir izveidota spēle “Āraišu leģendas”, kas radusies iedvesmojoties no Āraišu leģendām. Spēlei ir izveidots maršruts, kas ietver populārākās apskates vietas, katrā no tām varēsiet iepazīties ar vietas vai objekta leģendu un, izmantojot savu viedtālruni, piedalīties spēlē un krāt punktus. Spēles galvenais uzdevums ir aicināt ikvienu šeit atgriezties vēl un vēl. papildus punktus spēlē varēsiet gūt arī apmeklējot Āraišos un apkārtnē notiekošos pasākumus, izmantojot piedāvājumus grupām, kā arī nakšņojot apkārtnes naktsmītnēs un izmantojot piedāvājumus grupām. Sekošana spēles FACEBOOK lapai “Āraišu leģendas” arī ļaus noeplnīt papildus punktus, atbildot uz jautājumiem, kas ik pa laikam parādīsies! Lai piedalītos spēlē ir nepieciešama laba kompānija un viedtālrunis, kur lejuplādēta lietotne WhatssApp. Spēli iespējams uzsākt jebkurā laikā no 30. aprīļa – 30. septembrim. Spēles noslēgumā, 14. oktobrī, aktīvākie spēles dalībnieki tiks aicināti uz noslēguma pasākumu “Zelta rudens Āraišos! Galvenā balva ir “Lauku Ceļotājs” dāvanu karte jūsu komandas ceļojumam pa Baltiju 200 EUR vērtībā. Visas spēles laikā būs iespēja saņemt vērtīgas un noderīgas dāvanas no vietējiem uzņēmējiem. Uz tikšanos Āraišos! Informāciju sagatavoja: Amatas novada pašvaldības www.amatasnovads.lv Pavisam drīz - 22. jūnijā plkst. 19:00 Strenču brīvdabas estrādē būs iespēja dzīvot līdzi krietnā kareivja Šveika dēkām, ko iestudējuši Strenču novada kultūras darbinieki.
Izrādē piedalās J. Ziemeļnieka Strenču Tautas teātra aktieri un sabiedrībā mīlēti un cienīti strencēnieši un valmierieši. Galvenā varoņa Šveika loma uzticēta pieredzējušam aktierim Modrim Kokinam. Millera kundze - Vita Ziediņa Bargais policijas komisārs, plikpauris, sargkareivis, policists Alvils Dūdiņš Paliveciene - Rita – Zeltīte Treisnere Palivecs. Grīnšteins, Kokonija kungs - Ēriks Ēķis Simulante, arestante, Kokonija kundze - Ināra Ēķe Ārsts, Pleizeriene - Vineta Cābule Dakteris, simulants - Valentīna Girevaja Simulants, arestants - Māris Girevojs Bretšneiders - Linards Kaska Tiesnesis- bargais un mīlīgais - Pēteris Smoļenskis Lukašs - Andis Romanovskis Kacs - Andris Gūtmanis Ketija - Liene Krūmiņa Šrēders, Cillergūts, Vahtmistrs - Aivars Auniņš Arestants, simulants, kalpone - Liega Skorenko Pavadonis, Rotmistrs - Artis Jančevskis Vodička - Imants Strads Simulants, arestants - Madara Žeigure Izrādi kuplina Strenču novada kultūras centra dejotāji un dziedātāji. Muzikālais noformējums Strenču pūtēju orķestris – diriģents Jānis Jansons Dekorāciju meistars Alvils Dūdiņš Pie skaņu pults Pēteris Strauts Pirms izrādes Gaujmalā pie brīvdabas estrādes iedegsim Gaismas parku, sveiksim arī mūsu īpašos Jāņus. Izrādi filmēs Re:TV un 24. jūnija vakarā plkst. 21.30 to varēs noskatīties TV ekrānos Re:TV. Sakām PALDIES uzveduma atbalstītājiem – Valmieras Drāmas teātrim un personīgi Līgai un Guntaram Grāvelsiņiem, Dailes teātrim un režisoram Kārlim Auškāpam, Ivetai Encei , Raldai Ziemulei, Valmiermuižas alus darītavai un Strenču novada domei. Izrādes režisors – IMANTS STRADS, asistente – SARMĪTE CAUNE. Ieeja uz izrādi – 3 eiro. Pēc izrādes plkst. 22.00 varēs izlustēties zaļumballē. Balli spēlēs “Ballīšu orķestris”, ieeja 3 eiro. Darbosies brīvdabas kafejnīca. LUSTĪGU LĪGOŠANU STRENČOS!
Ginta Gailīte, sabiedrisko attiecību speciāliste Strenču novada dome T. 64715660, mob. 26312250 E-pasts: ginta.gailite PIE strencunovads PUNKTS lv Piektdien, 30. jūnijā, Burtniekos, Vīsraga pļavā, norisināsies Dabas koncertzāle. Par 2017. gada dabas, mūzikas, mākslas un video performances norises vietas varoni izvēlēta augsnes dižslieka (Lumbricus terestris), kas, starp citu, ir šī gada bezmugurkaulnieks. Izziņas darbnīcas norisināsies no plkst. 19.00 līdz 22.30. Koncerta sākums līdz ar saulrietu.
Mūzika - Ingus Ulmanis, Reinis Sējāns, Andris Sējāns, Kaspars Tobis, Anrijs Grinbergs, Aigars Voitišķis. Gaismas nodrošina - GaCo. Par Dabas koncertzāles radošajām darbnīcām Sadarbībā ar Dabas aizsardzības pārvaldi, būs arī zinātnes un izziņas laboratorijas, kurās pasākuma apmeklētāji varēs izzināt sliekas dzīves ikdienu 20 dažādās laboratorijās. Tās sadalītas četrās pamattēmās, kas raksturo sliekas uzbūvi un pielāgojumu dzīvei pazemē, kā arī skaidro augsni kā mājvietu, aplūko arī dažbrīd sarežģītās sliekas attiecības ar putniem un cilvēku. Tāpat būs arī radošā daļa, kurā varēs ne tikai izkrāsot šī gada varoni, bet arī nofotografēties ar vizualizētu augsnes dižslieku. Darbnīcu sākums ir paredzēts laikā no plkst. 19.00 līdz 22.30. Laboratoriju satura izstrādē un norisē sadarbosies vairāki partneri – Dabas aizsardzības pārvaldes, Latvijas Universitātes, Entomoloģijas biedrības, Latvijas Dabas muzeja, Latvijas ornitoloģijas biedrības aktīvisti un brīvprātīgie. Augsnes dižsliekas ķermenī ir līdz pat 120 ķermeņa posmu un katram posmam no tālajiem senčiem mantojumā nāk sariņi – kāju paliekas. Posmi ir it kā līdzīgi, taču katram posmam ir savi pienākumi. Līdzīgi pēc sliekas principa veidotas arī radošās un izziņas darbnīcas, kurās apmeklētāji varēs ne vien klausīties un vērot tajās notiekošo, bet arī aktīvi līdzdarboties, meklējot, analizējot, saskatot sakarības, spēlējot spēles, liekot lietā savus rodošos potenciālus u. tml. Jau pavasara sākumā Dabas koncertzāles šī gada galvenais zinātnieks Voldemārs Spunģis kopā ar uzņēmumu „IXI”, izveidoja “slieku māju”. Tādu kā koka un stikla sienu konstrukciju, kurā mitinās piecas slieku sugas. Tās Voldemārs atradis savas mājas dārzā. Ar slieku māju varēs iepazīties arī vienā no Dabas koncertzāles radošajām darbnīcām. Zinātnieki slieku mājas būvē, lai pētītu kā notiek lapu un citu organisko atlieku sadalīšanās, kā mainās augsnes ķīmiskais sastāvs, kā arī lai uzzinātu kā sliekas vairojas un kādi ir labvēlīgākie to audzēšanas apstākļi. Tāpat slieku mājas izmanto arī ikdienā. Voldemārs Spunģis zina stāstīt, ka „zaļi domājoši cilvēki būvē slieku mājas ne tikai tāpēc, lai vērotu to dzīvi un izzinātu pazemes pasauli, bet arī tāpēc, lai ar slieku palīdzību pārstrādātu sadzīves organiskos atkritumus.” „Slieku māju” var uzturēt gadiem ilgi, tomēr tās ik nedēļu jābaro ar augu atliekām. Pašlaik uzņēmuma „IXI” projektētajā “slieku mājā” dzīvo piecas slieku sugas un katra ir nedaudz atšķirīga. Citām patīk dziļi rakties zemē, citām dzīvoties pa pašu augsnes virskārtu. Tāpēc pēdējām ļoti svarīga ir pastāvīga augsnes mitrināšana, proti, laistīšana, norāda Voldemārs Spunģis. Kad sākumā izveidoja slieku māju, augsnes slāņi mijās ar trūdošo lapu slāņiem, taču pašlaik lieliski var novērot slieku darbīgumu: „lapu slāņi ir slieku saēsti un to tilpums samazinājies teju par trešdaļu, augsne kļuvusi tumšāka, jo bagātinājusies ar koprolītiem (kakakmeņiem) un sliekas izalojušas visu māju”, norāda Voldemārs Spunģis. Neviena no eksperimentā izmantotām sliekām nav cietusi un Dabas koncertzāles beigās zinātnieks Voldemārs Spunģis tās atlaidīs atpakaļ dārzā.
Koncerti notiek brīvā dabā, un ieeja ir bezmaksas. Pasākumi notiks brīvā dabā. Tāpēc noteikti noderēs sega vai tūristu paklājiņi sēdēšanai, kā arī kāds pretodu līdzeklis un kabatas lukturis atpakaļceļam. Tā kā pasākumos nav izbraukuma tirdzniecība, iesakām ņemt līdzi piknika groziņu. Rīkojamies sev un dabai draudzīgi – sviestmaižu iesaiņojumu un tukšos dzērienu traukus aiznesam sev līdzi! Kad Latvijai 2068. gadā apritēs 150 gadi, pēc 2000. gada dzimušajiem būs tuvu pie septiņdesmit. Kāda tad izskatīsies pasaule un cik ļoti viņi jutīsies tai piederīgi un par to atbildīgi? Radošo darbnīcu sērija bērniem un jauniešiem “Iztēlojies 2068. gadu!” ir Latvijas Jaunā teātra institūta iecere līdz 2019. gadam sarīkot astoņus pasākumus, kuros satiksies un nākotnes pasauli kopā iztēlosies latviešu bērni un jaunieši un teātra un dejas mākslinieki no visas pasaules. Noslēgumā, 2019. gada pavasarī mēs aicināsim pašus jauniešus sarīkot savu festivālu. Pirmās darbnīcas notiks jau pavisam drīz – jūnija beigās Cēsīs. Džeimsa Ledbitera (Londona) darbnīca “Vieta cerībai” Džeimsa darbnīcas centrā ir saruna par bailēm, cerībām un nākotni, tā rosinās domāt par to, kā mūs ietekmē bailes un kāpēc mūsu pasaulē palicis tik maz vietas cerībai. Darbnīcas dalībnieki kopā radīs aizraujošu vīziju par nākotni, kas kļūs par daļu no apjomīga mākslas projekta “Cerību māksla”. Londonietis Džeimss Ledbiters, pazīstams arī ar pseidonīmu ‘the vacuum cleaner’, strādā ar dažādām mākslas formām – izrādēm, instalācijām, video un pievēršas tādām sarežģītām tēmām kā patērātājsabiedrība un garīgā veselība, kuras apluko cieņpilnā, provokatīvā un rotaļīgā veidā. Vairāk par mākslinieku. Marijas Lusijas Koreijas (Brisele) darbnīca “1 vieta un 14400 sekundes” Portugāļu mākslinieces Marijas Lusijas Koreijas darbnīca pievērsīsies tādām tēmām kā klimata pārmaiņas, noziegumi pret dabu un dabas resursu vieta straujas ekonomiskās izaugsmes scenārijā. Māksliniece kopā ar jauniešiem izvēlēsies kādu vietu Cēsīs, kas cieš no piesārņojuma, izpētīs to, lietojot dažādas radošas metodes, un radīs kolektīvu akciju, kurā iesaistīs arī festivāla LAMPA apmeklētājus. Marija Lusija Koreija sadarbībā ar zinātniekiem, aktīvistiem un juristiem pēta dažādus ar vides un dabas tiesībām saistītus jautājumus, interpretējot tos mākslas valodā. Vairāk par mākslinieci. Dalība darbnīcās ar Džeimsu un Mariju ir bez maksas un tā paredzēta 13 – 18 gadus veciem jauniešiem no Cēsīm, Cēsu apkaimes un citām Vidzemes pilsētām un lauku teritorijām (transporta izmaksas uz un no Cēsīm tiek apmaksātas). Darbnīcas “1 vieta un 14400 sekundes” dalībniekiem tiks nodrošinātas pusdienas. Darbnīcas notiks latviešu un angļu valoda (angļu valodas zināšanas ir vēlamas, bet nav obligātas). Džeimsa darbnīcā īpaši aicinām piedalīties arī jauniešus ar īpašām vajadzībām. Piesakieties līdz 22. jūnijam, rakstot Lienei Jurgelānei uz liene PIE kanepes PUNKTS lv">liene PIE kanepes PUNKTS lv. Informācija – Liene, 29220184. Latvijas jaunā teātra institūta projekts “Iztēlojies 2068. gadu” ir daļa no Latvijas valsts simtgades svinībām un norisinās sadarbībā ar mākslas organizāciju tīklu Imagine 2020. Projekta būtība sakņojas pārliecībā, ka viena no labākajām dāvanām Latvijai tās simtajā dzimšanas dienā ir domājoši, kultūrizglītoti, empātiski un aktīvi jaunieši, kas apzinās savu piederību Latvijai un vietu pasaulē, ir gatavi uzņemties atbildību par tādu nākotni un ekosistēmu, kas ietver ne tikai cilvēkus, bet arī citas dzīvas un nedzīvas būtnes un nehierarhisku daudzveidību, un veidot mūsdienīgu, atvērtu, izglītotu sabiedrību, kas izprot un spēj reaģēt uz 21. gadsimta iespējām un izaicinājumiem. Atbalsta „Latvijas valsts mežu atbalstītā Vidzemes kultūras programma 2017”, Valsts Kultūrkapitāla fonds, programma “Latvijai 100″, ES programma “Radošā Eiropa” un sarunu festivāls LAMPA.
Informāciju sagatavoja: Liene Jurgelane Latvijas Jaunā teātra institūts +371 29220184
No 27. līdz 30. jūlijam norisināsies Valmieras pilsētas svētki, īpašai noskaņai virmojot gan tradicionālās, gan jaunās norisēs. Savukārt vakara koncertos valmieriešus un pilsētas viesus priecēs Valmieras Drāmas teātra aktieri, leģendārā grupa “Jumprava”, kā arī par lustēšanos rūpēsies Intars Busulis un Abonementa orķestris, grupas “Dzelzs Vilks”, “Tumsa”, “Džentlmeņu špagats” un “Vēja radītie”.
Jubileju ieskandinās vēsturisko ērģeļu svētki “Latvija – ērģeļu zeme”, Kristīnei Gailītei, Ilonai Birģelei un Līgai Ivānei uzstājoties Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcā 27. jūlijā plkst.19.00. Savukārt plkst. 18.00 Valmieras muzejā atklās izstādi “Tautasdziesmas stāsts”, bet Kino “Gaisma” piedāvās jaunāko latviešu multiplikācijas filmu programmu un Rolanda Kalniņa filmu “Elpojiet dziļi”. Piektdien, 28. jūlijā, Valmieras Mūzikas skolas pagalmā līdztekus Gaujas ūdens čalām no plkst. 15.00 skanēs vasaras koncertu mūzika. Aktīvu atpūtu Valmieras Kultūras centra laukumā no plkst. 15.00 piedāvās Valmieras Bērnu sporta skola ar basketbola, futbola, florbola, BMX elementiem un veiklības stafetēm, kā arī ikviens būs gaidīts aizstāvēt Valmieras godu Spēcīgākās pilsētas sacensību posmā un pārbaudīt savas spējas orientēšanās labirintā. Turpat Valmieras Jaunatnes centrs “Vinda” iepazīstinās ar dažādiem tehniskiem brīnumiem: trases automodeļi, kuģu vadīšana, lidojošu objektu izgatavošana un FIZMIX eksperimenti. Kā Dzirnavu ezeriņš un strūklaka izskatās “no ūdens puses”, varēs apskatīt izbraucienos ar laivām, kā arī ūdensbumbas atrakcijās. Plkst.19.00 no Vienības laukuma sāksies krāšņais gājiens “Valmiera lepojas”. Tas kļuvis par vienu no gaidītākajām pilsētas svētku aktivitātēm, organizācijām, iestādēm un uzņēmumiem pārsteidzot ar izdomu tērpu sagatavošanā un pat priekšnesumu demonstrēšanā. No plkst.20.30 svētku Centrālajā laukumā pie Hanzas sienas notiks sadziedāšanās ar Valmieras Drāmas teātra aktieriem Ģirtu Rāviņu, Ievu Puķi un Rūtu Dišleri, kā arī pavadošo grupu Emīla Zilberta vadībā. Valmieras 734.dzimšanas dienas svinības ar koncertu atklās leģendārā grupa “Jumprava”, bet balle būs kopā ar grupu “Džentlmeņu špagats”. Sestdien, 29. jūlijā, no plkst.9.00 Lāčplēša, Tērbatas un Strautu ielās būs pulcējušies tirgotāji un amatnieki no dažādām Latvijas pusēm, atrādot jaunākos darinājumus, kārdinot ar gardumu smaržām, aicinot iegādāties gan saimniecībā, gan prāta un ķermeņa palutināšanai noderīgas preces. Savukārt Valmieras pils un muzeja teritorijā interesenti aicināti apmeklēt “Gardēžu pili”. Tur būs pavāru meistarklases un dažādu gardumu baudīšanu kopā ar restorāniem “Rātes Vārti”, “Dikļu pils”, “Valmiermuižas alus virtuve”, “3 pavāru restorāns Tam labam būs augt” un “Rocket Bean Roastery”, izceļot Eiropas gastronomijas reģiona aktivitātes un piedāvājumu “Ar dabu šķīvī”. Tāpat apmeklētājus priecēs “Ar Gardu muti” Latvijas lauku labumu tirdziņš un amatnieku piedāvājums, kā arī speciāla “Gardēžu pils” muzikālā programma un tematiskās radošās darbnīcas. Pilsdrupu un muzeja teritorijā norisināsies četru reģionu konkursa “Tautiskie raksti siera, biezpiena un maizes gardumā” Vidzemes posms, prezentējot mājās gatavotu un noformētu siera, biezpiena un maizes gardumu. Savukārt Valmieras garšu toreiz un tagad atklāt tematiskā ekskursijā no plkst.18.00 aicinās Valmieras Tūrisma informācijas centrs. Visas dienas laikā norisināsies erudīcijas sacensības “Eiropas pieccīņa”, Valmieras Kultūras centra laukumā mazākos svētku dalībniekus aicinās Bērnu piedzīvojumu parks, bet Valmieras Kultūras centrā notiks “Klucīšu diena”. Ugunsdzēsēji no plkst.10.00 pie depo un Dīvaliņa pļavās svinīgi atzīmēs 150.gadadienu. Valmieras 5.vidusskolā būs iespēja iepazīt disku golfu, savukārt pie Vidzemes Augstskolas Cēsu ielā 4 no plkst.11.00 būs ierīkota orientēšanās trase, notiks florbola, kā arī ielu basketbola turnīrs. Svētku noskaņa valdīs Centrālajā laukumā pie Hanzas sienas, kur no plkst.11.00 sāksies muzikāla izrāde visai ģimenei “Lielais talantu šovs”, pēc tam koncerts “Valmiera skan”. Mākslas “Galerijā Laipa” no plkst.12.00 līdz 20.00 norisināsies Kārlienas pagalma svētki, aicinot apmeklēt gan izstādes, gan teātra izrādi. Dīvaliņa pļavās no plkst.12.00 interesenti varēs iepazīt Kalniešu spēles, bet no plkst.14.00 līdzjutēju atbalsts noderēs airēšanas slaloma “Valmiera viļņo” dalībniekiem, sacensībām norisinoties Dzirnavu ezeriņā. Savukārt plkst.19.00 Gaujas Kazu krāces “izrotās” tradicionālā Labdarības bumbu rallija krāsainās bumbiņas. Sestdienas vakars tiks sagaidīts ar svētku koncertu Centrālajā laukumā, kur no plkst.20.00 uzstāsies grupa “Tumsa”, Intars Busulis un Abonementa orķestris. Savukārt balle būs kopā ar grupām “Dzelzs Vilks” un “Vēja radītie”. Neparastā koncertvietā, Palejas un Lucas ielas krustojumā, no plkst.21.00 klātesošos smīdinās Vidzemes Augstskolas improvizācijas teātris, vakara gaisu pamatīgāk “sašūpos” Inokentijs Mārpls, uzstāsies arī “All Day Long”, “Riga Reggea” un DJ Horens. Plkst.24.00 krāšņās “puķēs” debesīs uzziedēs svētku salūts. Valmieras pilsētas svētku noslēguma dienā, 30.jūlijā, plkst.10.00 notiks velo brauciens ģimenēm. Plkst.11.00 Valmieras Tūrisma informācijas centrs aicinās bērnus kopā ar vecākiem doties pārgājienā uz “Simtjūdžu mežu”, atzīmējot rakstnieka Alana Aleksandra Milna, kurš pasaulei dāvināja Vinniju Pūku, Sivēntiņu un citus draugus, 135.gadadienu. Tikšanās vieta – pie Gaujas Stāvo krastu Sajūtu parka ieejas vārtiem. Savukārt Valmieras 5.vidusskolas stāvlaukumā no plkst.12.00 dažādus trikus demonstrēs četrkājainie draugi, piedaloties draudzības kausā nacionālajā suņu daudzcīņā. Plkst.14.00 Valmieras Sv.Sīmaņa baznīcā koncertā “Vasaras vidū” apmeklētājus gaidīs Valmieras Mūzikas skolas koris, kvartets un stīgu orķestris. Valmieras pilsētas svētku programma skatāma mājaslapas www.valmiera.lv sadaļā “Kultūra” – “Valmieras pilsētas svētki 2017”. Svinēsim kopā Valmieras 734.gadadienu! Valmieras pilsētas svētku norisi atbalsta AS “SEB banka”, AS “Swedbank”, “Nordea Bank AB” Latvijas filiāle, Valmiermuižas alus darītava, restorāns “Rātes vārti”, SIA “Lars Limited”, Kino "Gaisma" / 3D Cinema, atpūtas komplekss “Avoti”, TC “Valleta”, maiznīca “Liepkalni”, “Food Union”, SIA “Venden”, SIA “LATIO”. Informatīvie atbalstītāji: portāls “Valmieras Ziņas”, portāls “Valmiera24.lv”, laikraksts “Liesma”, laikraksts “Tava Izvēle” un tūrisma portāls “Travelnews.lv”.
Projekta ietvaros paredzēts kopā ar astoņiem profesionāliem pedagogiem apgūt deju soli, kā arī iepazīstināt bērnus un jauniešus ar latviešu komponistu skaņdarbiem. Iecerēts, ka projekta laikā tiks iestudēts deju uzvedums „Džungļu zēns”, noslēgumā sniedzot koncertu skatītājiem. Plānots, ka projektā un meistarklasēs deju soli apgūs 120 Burtnieku novada un 80 Dzirnu bērni un jaunieši no 7 līdz 26 gadiem. Turklāt kopumā džungļu zēna - Maugļa emocionālo stāstu ar Mārtiņa Brauna mūziku un Agra Daņiļeviča horeogrāfiju izdejos ap 200 dejotāju. Uzvedums būs pielāgots vietai – Burtnieku pagasta estrādei un tās apkārtnei. Tas būs jauns izaicinājums ne tikai horeogrāfam, bet arī novada bērniem un jauniešiem. Tuvojoties Latvijas Valsts simtgadei, šis projekts stiprinās jauniešu piederības apziņu savai zemei, savām dzimtajām mājām. Tā būs iespēja saliedēt sabiedrību, dodot jaunus impulsus lauku reģionu attīstībai un ilgtspējai. Projekta “Viena asins tev un man” īstenošana notiek Vidzemes kultūras programmas ietvaros, kuru atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds un Vidzemes plānošanas reģions.
Informāciju sagatavoja: Inese Karnāte, projekta vadītāja Sestdien, 8.jūlijā Alūksnes novada Pededzē norisināsies pasākums „Pededzes daudzkrāsainie vasaras saulgrieži”, kas pagasta iedzīvotājiem un viesiem ļaus iepazīties ar vasaras saulgriežiem un to tradīcijām dažādu tautu kultūrās. Ja Latvijā šos svētkus zinām kā Līgo vai Jāņu svētkus, tad slāvu tautas to dēvē par Ivana Kupalas dienu. Pededze atrodas Igaunijas un Krievijas pierobežā, apvidus tradīcijas veidojušās latviešu, krievu un Dienvidigaunijas setu kultūras mijiedarbībā. Tā kā Pededzē vasaras saulgrieži vēsturiski tiek atzīmēti pēc Jūlija kalendāra, pasākums notiks 8.jūlijā, iespējami tuvu patiesajam Kupalas dienas svinību datumam. Pasākuma gaitā tiks sarīkots plašs brīvdabas pasākums ar visu Pededzes mākslinieciskās pašdarbības dalībnieku iesaisti un vairākiem dažādu tautību viesu kolektīviem. Galveno akcentu liekot uz vēsturiskajiem rituāliem, kas saistīti ar ūdeni, uguni un saulgriežu nakts maģiju, netiks aizmirstas arī tuvāk mūsdienām radušās tradicionālas izklaides, spēles un atrakcijas. Vakara gaitā redzēsim Pededzes apvidum raksturīgās Kupalas nakts tradīcijas vietējo mākslinieciskās pašdarbības kolektīvu- folkloras kopas „Labā oma”, deju kopas „Tikai tā”, Pededzes un Liepnas apvienotā vidējās paaudzes deju kolektīva, Pededzes jauniešu deju kolektīva un bērnu vokālās grupas- priekšnesumā, Kupalas nakts apdziedāšanos Latvijā vienīgās autentiskās krievu folkloras studijas „Iļjinskaja pjatņica” (biedrība “Folkloras pedagoģiskais centrs “Tradīcija””) izpildījumā, Lauru (Krievija) kultūras nama vokālā ansambļa „Lavrovskije devčata” ieskatu vietējās vasaras saulgriežu tradīcijās, latviešu un Ziemeļlatgales vasaras saulgriežu dziesmas Viļakas novada Medņevas tautas nama folkloras kopas „Egle” izpildījumā un Aļonas Ivanovas „Kostīmu dizaina studijas” (Pečori, Krievija) slāvu etniskajā stilā veidotu mūsdienīgo tērpu skati. Saulgriežu nakts svētki noslēgsies ar dejām Kārsavas muzikanta Aigara Kaupuža izpildīto latviešu, latgaļu un krievu dziesmu pavadījumā.
Pasākuma norise: 18.00 Meistarklases, amatnieku ražojumu tirdziņš. 19.00 Tautiskās dziesmas un dejas, spēles un rotaļas, Ivana Kupalas nakts tradicionālie rituāli- vainagu pīšana, zīlēšana, ugunskurs. Noslēgumā - jautra nakts balle
Pasākumu rīko biedrība „Pededzes nākotne” sadarbībā ar Pededzes tautas namu, tas notiek „Valmieras novada fonda” organizētajā un Kultūras Ministrijas finansētajā projektu konkursā „Starpkultūru dialogs Vidzemē 2017” atbalstītā projekta „Pededzes daudzkrāsainie vasaras saulgrieži” ietvaros.
Informāciju sagatavoja: Viesturs Zaķis, projekta vadītājs, tālr. 20236801 Turpinot iedibināto tradīciju, svētdien, 2017.gada 9. jūlijā, Kocēnu novada Rubenē, vietā, kur savulaik Imeras katoļu priesteris Indriķis (Henricus de Lettis) sarakstīja bagātīgāko no vēsturiskajiem pirmavotiem par tagadējās Latvijas un Igaunijas teritoriju – Indriķa Livonijas hroniku – jau trešo gadu notiks Livonijas Indriķa diena. Visas dienas garumā Rubenes baznīcā un Rubenes ciemā norisināsies pasākumi, kuru laikā būs iespēja iepazīt un izzināt Rubenes kultūrvēsturisko mantojumu. Livonijas Indriķa diena aizsāksies plkst.10.00 ar dievkalpojumu Rubenes baznīcā, ko vadīs Latvijas evanģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags un Rubenes baznīcas mācītājs Artis Eglītis. Pēc dievkalpojuma plkst.12.00 visi aicināti uz labdarības koncertu turpat dievnamā, kurā piedalīsies Ginta Krievkalna, Jānis Stībelis, Miks Dukurs un Marta Ritova. Pasākuma laikā savāktie ziedojumi tiks novirzīti Rubenes baznīcas un teritorijas attīstības projektiem - Rubenes baznīcas rekonstrukcijai, kā arī baznīcas dārza iekārtošanai. Tradicionāli Rubenes pamatskolas telpās norisināsies arī populārzinātniska konference, kurā būs klausāmi vairāki priekšlasījumi: - “Tautas mūzikas instrumenti kristīgajā apritē“, Latvijas Universitātes profesors, latviešu etnomuzikologs Valdis Muktupāvels - „Priekš kam man Baznīca...?“, Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags - „Latvieši. Kas ir mainījies no Garlība Merķeļa laika līdz 21.gadsimtam....“, Rubenes draudzes mācītājs Artis Eglītis. Konferences sākums pl. 14:00. Interesenti aicināti reģistrēties iepriekš, zvanot tel. nr.: 29226028 vai rakstot e-pasts: vineta.vintere PIE kocenunovads PUNKTS lv. Jāpiebilst, ka visas dienas garumā interesentiem Rubenes dievnams būs atvērts apskatei, tāpat būs aplūkojama tematiskā ekspozīcija.
Papildus informācija: 13. gs. sākumā vienā no Latvijas senākajām kristīgajām draudzēm - Rubenē - tās dibinātājs un Imeras katoļu priesteris Latviešu Indriķis sarakstīja Indriķa Livonijas hroniku. “Indriķa hronika” ir senākā Latvijas teritorijā tapusī hronika. Galvenais vēsturiskais pirmavots par kristīgās ticības ienākšanu, personībām, tautu savstarpējām attiecībām, cīņām un sadzīvi tagadējās Latvijas un Igaunijas teritorijā no 1180. līdz 1227. gadam. Rubenes evaņģēliski luteriskā baznīca celta 13. gadsimtā. Sākotnēji tā bijusi koka ēka, taču tagadējo izskatu baznīca ieguvusi 1739. gadā, ietverot tajā 14. gs. būvētās baznīcas altārdaļu. 2000. gadā, mainot baznīcas altārdaļas grīdu, tika atrastas senaizmirstas kapenes. Visticamāk, tās ir senās vecbaltiešu dzimtas - Patkulu kapenes. Patkulu dzimtai piederēja tuvējās Vaidavas (Waidau), Ķieģeļu (Kegel), Podzēnu (Podsem), arī Vecates (Alt-Ottenhof) un citas muižas. Uz sienas apmetuma saglabājušies trīs, iespējams, 18. gs. rakstīta teksta fragmenti vācu valodā no Ījaba grāmatas un Jāņa evaņģēlija. Pasākumu organizē Kocēnu novada dome, Rubenes evaņģēliski luteriskā draudze, Lutera Akadēmija.
Informāciju sagatavoja: Kocēnu novada domes Attīstības nodaļas vadītāja Inese Pabērza Mob.tel.: 26418755 E-pasts: medijiem PIE kocenunovads PUNKTS lv
Koncertuzveduma muzikālā pavadījuma autors un izpildītājs šajā pasākumā būs komponists Juris Kulakovs, kuram dzejnieka Eduarda Veidenbauma dzeja ir tuva jau vairākus desmitus gadu. Kopā ar komponistu uz skatuves kāps arī dziedātāja un aktrise Ieva Akuratere. Uzveduma režijas autore ir aktrise Raimonda Vazdika, kura pati daudzkārt iejutusies lomās dažādās muzikālajās izrādēs. Kopā ar Raimondu Vazdiku uz skatuves darbosies arī atraktīvais aktieris Gatis Cīrulis. Lai arī Eduarda Veidenbauma vārds nevienam nav svešs, un viņa radošais mantojums tiek izmantots arī mūsdienās, uzveduma veidotāji uzskata, ka sabiedrībā joprojām nepieciešams aktualizēt dzejnieka devumu. Eduarda Veidenbauma memoriālais muzejs “Kalāči” ilgstoši bijis dažādu kultūras procesu norises un radošu personību tikšanās un kultūrizglītītokošu procesu norises vieta. Svarīgi veicināt jauniešos un visu paaudžu interesentos izpratni par Eduarda Veidenbauma dzīves filozofiju, uzskatiem, visaptveroši izvērtēt un aptvert dzejnieka atstātā radošā mantojuma vēstījumu laikabiedriem. Mūsdienīgu kultūrprocesu iedzīvināšana ir aktuāla galvenokārt jauniešiem, jo Eduarda Veidenbauma sociāli asā un dumpinieciskā dzeja visbiežāk piesaista šīs vecuma grupas pārstāvjus, taču paredzams, ka pasākums uzrunās arī citu paaudžu apmeklētājus, jo dzejnieka devums ir tik plašs, ka katrs varēs atrast sev ko tuvu. Koncertuzveduma režija balstīta uz Eduarda Veidenbauma atstāto radošo mantojumu, veidojot interpretāciju par dzejnieka dzīvi un laužot stereotipus, kas par dzejnieku laika gaitā uzslāņojušies cilvēku prātos. Pasākumā ieeja bez maksas. Pasākuma projekta īstenotāji ir nodibinājums „Pievienotā Vērtība”. Pasākums tapis pateicoties Valsts Kultūrkapitāla fonda un Vidzemes plānošanas reģiona finansiālam atbalstam.
Informāciju sagatavoja: projekta vadītāja Ilma Strazdiņa ilma_strazdina PIE yahoo PUNKTS com 29816832
Vidzemes plānošanas reģions kopā ar lauku tūrisma asociāciju “Lauku ceļotājs” un partneriem Igaunijā ir uzsācis darbu pie jauna kulinārā tūrisma piedāvājuma “Livonijas kulinārais ceļš” izveides un apzina pārtikas ražotāju un ēdināšanas uzņēmēju interesi iesaistīties "Livonijas kulinārā ceļa" tūrisma maršrutos.
Esam izveidojuši anketu, ar kuras palīdzību veidosim „Livonijas kulinārā ceļa” tūrisma maršrutu potenciālo dalībnieku sarakstu. Tāpēc aicinām pārtikas ražotājus un ēdināšanas pakalpojumu sniedzējus izvērtēt savu interesi un iespējas iesaistīties projektā, aizpildot anketu līdz 3. jūlijam. PIETEIKUMA ANKETA ATRODAMA ŠEIT. Projekts “Livonijas kulinārais ceļš” īstenots "Interreg Estonia - Latvia Programme" ietvaros no Eiropas Reģionālā attīstības fonda. Projekta mērķis ir popularizēt nacionālo virtuvi, iepazīt tās izcelsmi, veicināt sadarbību starp vietējiem pārtikas ražotājiem un ēdinātājiem. Papildu informācija par projektu: šeit. Lienīte Priedāja-Klepere, Projekta vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, Tel.: +371 64116007, E-pasts: lienite.priedaja PIE vidzeme PUNKTS lv ; www.vidzeme.lv Augstākminētā informācija, šajā publikācijā atspoguļo autora viedokli un Igaunijas-Latvijas programmas vadošā iestāde neatbild par tajā ietvertās informācijas iespējamo izmantošanu. |
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Valmieras muzeja Izstāžu namā 9.jūnijā plkst.15.00 atklās Laimas Akmentiņas gleznu izstādi “Variācijas ar ceļu. Ainava”.
Tie būs šā gada grandiozākie un vērienīgākie svētki – tā gribas apgalvot par Gulbenē gaidāmajām Novadnieku dienām 2017, kurām esam devuši spēcīgu nosaukumu - “Novads. Saknes. Piederība”. 
Vasarā tiks īstenota lielākā daļa no 44 atbalstītajiem projektiem Vidzemes kultūras programmas ietvaros, ko arī šogad organizē Vidzemes plānošanas reģions. To vidū ir gan radošas nometnes, gan festivāli, gan koncerti, gan mākslas, mūzikas pasākumi.
Tuvojoties saulgriežu pilnbrieda laikam, jau šajā nedēļas nogalē, 17. jūnijā notiks pļavas zāļu zināšanu un jušanu brīvdiena “ Zaļā brīvdiena” .
Aicinām ielīgot Gaujas krastā Strenčos kopā ar Šveiku, Millera kundzi, Palivecu un Palivecieni, Kokonija kungu un kundzi, Pleizerieni, Bretšneideru, Lukašu, Kacu, Šrēderu, Cillergūtu, Vahtmistru un citiem izrādes varoņiem! Izrādē būs muzikāla tikšanās ar īpašo viesi – Ati Auzānu.
Projekta „Viena asins tev un man” ietvaros, deju skola „Dzirnas” ar māksliniecisko vadītāju un horeogrāfu Agri Daņiļēviču un Burtnieku novada bērniem un jauniešiem meistarklasē septiņas dienas no 15.07. līdz 21.07.2017. iestudēs uzvedumu „Džungļu zēns” un sniegs koncertu Burtnieku novada un apkārtējo pagastu iedzīvotājiem.
Priekuļu novada Liepas pagastā, Eduarda Veidenbauma memoriālajā muzejā “Kalāči” 9. jūlijā, pulksten 15:00 notiks koncertuzvedums “Pasaulē nav prātīgs it nekas...”, kas tiek rīkots, lai atzīmētu dzejnieka Eduarda Veidenbauma 150. dzimšanas dienu.
Balstoties uz vēsturisko mantojumu un tradīcijām Livonijas teritorijā, projekta “Livonijas kulinārais ceļš” ietvaros tiks stiprināta vienota kulinārā mantojuma identitāte un attīstīts kulinārā tūrisma piedāvājums Latvijas un Igaunija teritorijā, radot priekšnosacījumus teritorijai kļūt par pievilcīgu kulinārā tūrisma galamērķi ārvalstu un vietējiem apmeklētājiem. “Livonijas kulinārais ceļš” turpinās iesākto tūrisma maršruta “ViaHanseatica” zīmola attīstības ceļu, papildinot to ar “Taste Hanseatica” piedāvājumu.