Arhīva kalendārs

No 3. līdz 7.jūlijam Valmieras Mākslas vidusskolā (VMV) norisināsies animācijas nometne, kuras laikā desmit VMV audzēkņi veidos materiālus animācijas filmai. Tā stāstīs par pirmo nacionālo karogu un Latvijas valsts karoga vēsturisko attīstību.

Nometnes mērķis ir iepazīstināt audzēkņus ar multiplikācijas tapšanu, dodot iespēju izzināt dažādus profesionālus paņēmienus, izmēģināt animācijas radīšanai paredzētos gaismas galdus, datorprogrammas. Tas ir arī veids, kā jauniešiem saistošā veidā stāstīt par Latvijas vēsturi un nozīmīgiem notikumiem Valmierā valsts dzimšanas laikā.

Dalībnieki profesionālas animatores, animācijas skolotājas Rīgas tehniskās jaunrades namā "Annas 2" un bērnu un jauniešu animācijas festivāla “DEBESSmANNA” organizētājas Ilzes Ruskas vadībā radīs zīmējumus materiālam par Latvijas valsts nacionālā karoga vēsturisko attīstību. Stāstu veidos pēc dramaturģes, Valmieras Drāmas teātra direktores Evitas Ašeradenas radītā animācijas filmas scenārija.

Nometnes tematika ir atbilstoša Latvijas valsts simtgades svinībām. Īpaši izcelti tie notikumi, kas saistās ar Latvijas valstiskuma veidošanos, izzinot katras pilsētas un tās iedzīvotāju lomu brīvas un neatkarīgas valsts dibināšanā, nacionālo simbolu tapšanā.

Nozīmīgi notikumi norisinājušies arī Valmierā. 1916.gada otrajā pusē pēc pedagoga Jāņa Lapiņa (1885-1941) zīmētā meta Valmieras bērnu patversmes skolotāja Marianna Straumane uzšuva sarkanbaltsarkanu karogu. Valmierā darinātais karogs (sarkanbaltsarkans ar saulīti) bija pirmais zināmais latviešu nacionālais karogs, kas ir saglabājies līdz mūsdienām un aplūkojams Cēsu Vēstures un mākslas muzejā.

Valmierā sarkanbaltsarkanais karogs pirmo reizi tika pacelts 1917.gada martā virs vietējās latviešu biedrības nama Vidzemes Zemes sapulces laikā. Jānis Lapiņš vēlāk rakstīja, ka bijis priecīgi pārsteigts, ka "1.maijā 1917.gadā Valmieras pilsoņu nami greznojās ar nacionālajiem karogiem: daudzi no viņiem bija ar dzeltenu sauli".

1918.gada 18.novembrī pirmo reizi Valmierā nacionālais karogs tika pacelts kā valsts karogs un pirmoreiz atskanēja jaunās valsts himna “Dievs, svētī Latviju”. Ieceri izdevās realizēt Dr. Georga Apinim ar domubiedriem, izprasot vācu okupācijas iestāžu atļauju Vecpuišu parka paviljona zālē noturēt Valmieras sporta biedrības pilnsapulci. G.Apiņa domubiedri slepus bija izgatavojuši sarkanbaltsarkano karogu un pavairojuši “Dievs, svētī Latviju” tekstu. Tikšanās laikā G.Apinis klātesošajiem paziņoja 18.novembra vēsturisko nozīmi, savukārt dalībnieki svinīgi apsolīja atbalstīt jauno valsti un tās Pagaidu valdību, kuras priekšgalā bija Kārlis Ulmanis.

Animācijas filmas “Latvijas karoga stāsts” scenārija izstrādei un materiālu iegādei atbalstu sniedza Valsts Kultūrkapitāla fonds. Nometnes norisi finansē Valmieras pilsētas pašvaldība, to organizē Valmieras Mākslas vidusskola.

8. jūlijā Amatas novada Zaubē jau otro vasaru notiks “Zaubes savvaļas kulinārais festivāls”, kur četrās tematiskās zonās - Mežs”, “Ūdeņi”, “Pļava”, “Dabas dzērieni” degustācijas gatavos vietējo mednieku un makšķernieku sievas, mājražotāji un citi meistari. Šeit varēs pasmelties no paaudzes paaudzē mantotas un mūsdienām piemērotas idejas savvaļas produktu izmantošanā pārtikā. Festivāls iekļauts arī “Eiropas gastronomijas RigaGauja reģiona” pasākumu sarakstā.

Festivālu vadīs un ar ēdieniem un dzērieniem iepazīstinās ROBERTO MELONI , dziedātājs un kulinārā raidījuma “Dolce Vita” vadītājs.

Šogad festivāla ietvaros norisināsies konkurss “LABĀKĀ LAUKU TORTE 2017”, ko vadīs ILZE BRIEDE, maiznīcas “Donas” saimniece un TV raidījuma “Kūku kari” viena no vadītājām. Uz konkursu jau pieteikušās vairāk kā desmit toršu cepējas no Vidzemes. Galvenās balvas sarūpējuši “Dobeles dzirnavnieks”, “Dansukker”, spa viesnīca “Annas Hotel” un “Restorāns 3”.  

Festivāls norisinās skaistā vietā, plašā teritorijā Zaubes centrā starp diviem ezeriem-  Augšezera un Lejasezera, ko savieno muižas parks. Tur izkārtosies tematiskās degustāciju zonas, atpūtas un izklaides zonas.

Meža zonā mednieku un makšķernieku kolektīvs “Zaube” pēc savām receptēm gatavos medījumu. Uz iesma griezīsies vesela mežacūka, katlā burbuļos īsta mednieku zupa, cepsies buka šašliks, būs aukstās uzkodas no dažādiem meža dzīvniekiem – aļņa, brieža, bebra, mežacūkas. Uz karstiem akmeņiem tiks cepts steiks. Apmeklētāji varēs nogaršot priežu čiekuru sīrupu un citas meža veltes.

Ūdens zonā no kūpinātavām tiks ņemtas svaigi kūpinātas ezera zivis un vārīta zivju zupa. Būs iespēja veldzēt slāpes ar dažādu avotu ūdeņiem un salīdzināt to garšas.

Pļavas zonā uzmanība tiks pievērsta pļavu augiem – piemēram, pienenēm, nātrēm un ko no tām var pagatavot, būs siera siešana no bioloģiska piena un skaidrots, kāda nozīme tam, ka govis brīvi ganās pļavās ēdot ekoloģisku zāli. Šeit pat  varēs uzzināt par jaunas kultūras – kvinojas, balandas radinieci, audzēšanu Latvijas apstākļos un nogaršot no tās gatavotas pankūkas ar gardām mērcītēm un Zaubes pļavās lasītām tējām.

“Dabas dzērieni” zonā darbosies “Kustība par labu alu”(KUPLA) un “Brūvē pats”, kas demonstrēs kā mājās pagatavot īstenu mājas alu. Būs iespēja arī nodegustēt dažādus - no vaivariņiem, pelašķiem, kadiķogām u.c. gatavotus alus. Savas vīnu un dzērienu pagatavošanas prasmes demonstrēs “Zilvera dzērienu darītava” un “Veselības laboratorija”. Atspirdzinājumu sniegs dzirkstošās bērzu sulas “BIRZĪ”, bet īstu Zaubes ozola spēku varēs smelties baudot ozolzīļu kafiju.

Atpūtas zonā visas dienas garumā varēs skatīties VFS raidījumu sērijas “Ēst ir tavā dabā” - šefpavāru pārgājieni dabā. Spēlēs un dziedās Kārlis Kazāks.  Labas un gardas lietas varēs iegādāties  “Zaļajā tirdziņā”, būs radošās darbnīcas, spēles un izklaides, loku šaušana, “ARAISIS” foto stūrītis “Piedzīvojums mežā”, “Rupuču” laivas, poniji un zirga pajūgs.

Par vēderpriekiem rūpēsies arī tādi profesionāli pavāri kā “Restorāns 3” ar šefpavārs ĒRIKS DREIBANTS, kas ir arī festivāla patrons, “Lustīgie meistari”, kas aicinās uz klimpu meistarklasēm, “Skrīveru saldējums” un citi.

Par festivāla atmosfēru rūpēsies pūtēju orķestris “Cēsis”, bet vakara izskaņā zaļumballi spēlēs grupa “Kārklu blūzs”.

“Zaubes savvaļas kulinārais festivālā” pulcējas, gan gardēži, gan profesionāļi, gan ģimenes ar bērniem un visi, kam rūp gards ēdiens un tas, cik prātīgi mēs izmantojam to, ko daba mums dod.

Festivālu organizē Amatas novada pašvaldība sadarbībā ar mednieku un makšķernieku kolektīvu “Zaube” un “Restorāns 3”.

“Zaubes savvaļas kulinārā festivāla” aizsākumi meklējami jau vairāk nekā piecus gadus atpakaļ, kad vietējais Zaubes mednieku un makšķernieku kolektīvs organizēja mednieku svētkus sev , vietējiem iedzīvotājiem un viesiem. Augšezera krastā, brīvā dabā galdā tika cepta uz iesma vesela mežacūka un vārīta īsta mednieku zupa, kūpinātas vietējo ezeru zivis.

Pagājušajā gadā– sadarbībā ar Amatas novada pašvaldību un kustības “DABAS GARŠA” iniciatoru, “Restorāna 3” šefpavāru Ēriku Dreibantu,  svētki tika attīstīti kā “Zaubes savvaļas kulinārais festivāls”, kas pagājušogad uzsākts ieguva milzīgu atsaucību un atzinību.

Biļetes iepriekšpārdošanā iespējams iegādāties šeit: http://www.bezrindas.lv/lv/zaubes-savvalas-kulinarais-festivals-1/2963/

Vairāk informācijas par festivālu mājas lapā: WWW.WILDFOODFEST.LV

Vairāk informācija:
Indra Paseka
Amatas novada pašvaldības
tūrisma attīstības un sabiedrisko attiecību speciāliste
mob.tālr.: +371 26330366
e-pasts: indra.paseka PIE and PUNKTS lv">indra.paseka PIE and PUNKTS lv
www.amatasnovads.lv
www.amata.lv

Lai sabiedrību rosinātu domāt par baznīcu ne tikai kā kultūrvēsturisku mantojumu, bet arī uzsvērt tās lomu sabiedrībā, svētdien, 2017.gada 9.jūlijā Kocēnu novada Rubenē notiekošās Livonijas Indriķa dienas laikā interesenti aicināti uz populārzinātnisku konferenci.

Tajā par tēmu “Tautas mūzikas instrumentiem kristīgajā pasaulē” priekšlasījumu sniegs Latvijas Universitātes profesors, etnomuzikologs Valdis Muktupāvels. Savukārt Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags  konferences dalībniekus rosinās diskusijai ar priekšlasījumu - “Priekš kam man Baznīca…?”. Savukārt trešais konferences dalībnieks – Rubenes draudzes mācītājs Artis Eglītis – aicinās dalībniekus nedaudz ieskatīties vēsturē, viņa izpildījumā būs priekšlasījums “Latvieši. Kas ir mainījies no Garlība Merķeļa laika līdz 21. gadsimtam…”.

Konferences sākums pl.14:00, un tā notiks Rubenes pamatskolas telpās.

Interesenti aicināti reģistrēties iepriekš, zvanot tel. nr.: 29226028 vai rakstot e-pasts: vineta.vintere PIE kocenunovads PUNKTS lv.

Papildus informācija:

Turpinot iedibināto tradīciju, svētdien, 2017.gada 9. jūlijā, Kocēnu novada Rubenē, vietā, kur savulaik Imeras katoļu priesteris Indriķis (Henricus de Lettis) sarakstīja bagātīgāko no vēsturiskajiem pirmavotiem par tagadējās Latvijas un Igaunijas teritoriju – Indriķa Livonijas hroniku – jau trešo gadu notiks Livonijas Indriķa diena. Visas dienas garumā Rubenes baznīcā un Rubenes ciemā norisināsies pasākumi, kuru laikā būs iespēja iepazīt un izzināt Rubenes kultūrvēsturisko mantojumu. 

Livonijas Indriķa diena aizsāksies plkst.10.00 ar dievkalpojumu Rubenes baznīcā, ko vadīs Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags un Rubenes baznīcas mācītājs Artis Eglītis. 

Pēc dievkalpojuma plkst.12.00 visi aicināti uz labdarības koncertu turpat dievnamā, kurā piedalīsies Ginta Krievkalna, Jānis Stībelis, Miks Dukurs un Marta Ritova. Pasākuma laikā savāktie ziedojumi tiks novirzīti Rubenes baznīcas un teritorijas attīstības projektiem - Rubenes baznīcas rekonstrukcijai, kā arī baznīcas dārza iekārtošanai. visas dienas garumā interesentiem Rubenes dievnams būs atvērts apskatei, tāpat būs aplūkojama tematiskā ekspozīcija. 

Livonijas Indriķa dienu noslēgs populārzinātniskā konference.

Pasākumu organizē Kocēnu novada dome, Rubenes evaņģēliski luteriskā draudze, Lutera Akadēmija.

Komunikācijai sociālajos tīklos:

#indrikadiena

#kocenunovads

Informāciju sagatavoja:

Kocēnu novada domes

Attīstības nodaļas vadītāja

Inese Pabērza

Mob.tel.: 26418755

E-pasts: medijiem PIE kocenunovads PUNKTS lv

2017.gada 28.jūlijā Rubenes baznīcas dārzā norisināsies Vasaras nakts koncerts, kurā muzicēs Latvijā zināmā muzikālā apvienība “Xylem TRIO”.

Grupa dibināta 2006.gadā, un tajā darbojas trīs starptautiski atpazīstami Latvijas mūziķi – Oskars Petrauskis, Raimonds Petrauskis un Rihards Zaļupe. Trio galvenā ideja ir apvienot skanīgo taustiņinstrumentu, saksofona un marimbas skanējumu. Grupas repertuāram piedēvēt kādu konkrētu mūzikas žanru ir teju neiespējami, tādēļ tas tiek dēvēts par ‘crossover’ - dažādu mūzikas stilu sajaukums.

“Xylem TRIO” aktīvi koncertē gan Latvijā, gan ārpus tās robežām. Puiši līdz šim piedalījušies tādos projektos kā Saulkrastu Jazz festivāls, Liepājas Pianisma zvaigžņu festivāls, 7 Stories Of The Gospel of Thomas u.c. Grupas albums “In The Mood of Giya Kancheli” 2010. gadā ieguva Latvijas Mūzikas ierakstu Gada Balvu nominācijās “Gada Debija” un “Labākais instrumentālais Filmu vai Teātra mūzikas albums”.

Koncerta sākums plkst.21.00, un ieeja tajā  – bez maksas.

Papildus informācija:

Vasaras nakts koncerts ir nozīmīgākais profesionālās mūzikas pasākums, kas tradicionāli norit Rubenes ciema svētku ietvaros. Rubenes ciema svētki šajā gadā norisināsies 28.-29.jūlijā. To akcents būs Rubenes amatierteātris “Volatus”, kas dzimis otrajos ciema svētkos. Interesentiem būs iespēja uzzināt par teātra spēles pirmsākumiem Rubenē pirms 100 gadiem, un 29. jūlijā, plkst. 20.00 Rubenes skolas zālē varēs noskatīties jaunāko kolektīva režisores Larisas Mercas iestudējumu “Dzīve ir skaista?”.

Kā jau ierasts svētku laikā  notiks arī skrējiens apkārt Mazajam Ansim, orientēšanās sacensības Rubenes ciemā un florbola un ģimenes aktivitātes. Līdztekus paredzēta arī sportošana kopā ar savu mīluli – aktivitāte “Mans labākais draugs”. Svētku noslēgumā paredzēta balle laukumā pie Rubenes BMX trases.

Komunikācijai sociālajos tīklos:

#vasarasnaktskoncerts

#rubenesciemasvetki

#kocenunovads

Informāciju sagatavoja:

Kocēnu novada domes

Attīstības nodaļas vadītāja

Inese Pabērza

Mob.tel.: 26418755

E-pasts: medijiem PIE kocenunovads PUNKTS lv

Turpinot iedzīvināt un popularizēt Kocēnu novada kultūrvēsturisko mantojumu, 2017.gada 9.septembrī Kocēnu novada Kocēnos norisināsies jau trešie Kokmuižas svētki.

Līdzīgi pērnā gada svētkiem, apvienojot senlaicīgo ar mūsdienīgo un rosinot izzināt senās Kokmuižas teritoriju, svētki sniegs iespēju ielūkoties vairāk nekā simts gadu senā vietas un notikumu vēsturē. Šogad svētki aptvers vēl plašāku Kokmuižas teritoriju - aktivitātes norisināsies gan Kokmuižas pilī, gan skaisti iekoptajā pils parterā, vēsturiskajā Kokmuižas alus darītavas pagrabā u.c.

Svētki tiks ieskandināti jau piektdien, 8. septembrī, taču savu kulmināciju tie sasniegs sestdien, 9. septembrī, apmeklētājiem piedāvājot daudzveidīgu un interesantu svētku programmu- būs vēl nebijušas mākslas akcijas, mūzikas pasākumi, novadniekiem un viesiem būs iespēja izbaudīt novada kulināro un gastronomisko piedāvājumu, iepazīt un iegādāties ražotāju un amatnieku darinājumus, Kokmuižas stāstu varēs izzināt īpaši organizētās ekskursijās u.c. aktivitātēs. Neiztrūkstoši būs aktivitātes arī ģimenēm ar bērniem. Pasākumu noslēgs svētku koncerts un balle turpat Kokmuižas teritorijā.

Jāpiebilst, ka Kokmuižas pils komplekss piedalās  akcijā “Apceļosim Latvijas pilis un muižas”, tāpēc aicinām interesentus 9.septembrī apmeklēt Kokmuižas svētkus!

Papildus informācija par Kokmuižas svētkiem: Kocēnu novada pašvaldības mājaslapā – www.kocenunovads.lv, informatīvajā izdevumā “Kocēnu Novada Vēstis”, sociālajos tīklos u.c.

Papildus informācija:

Kokmuiža (Kokenhof) pirmo reizi vēstures avotos minēta 1582. gadā, kad tā ietilpa Cēsu bīskapijas sastāvā.    
Kopš tiem laikiem kungu mājas izskats mainījies vairākas reizes - sākotnēji tā celta no koka, kas arī devis nosaukumu - Kokmuiža. Mūsdienās redzamās neobaroka stilā celtās ēkas pamati likti 1880.gadā – kad to pārvaldīja baltvācu muižnieku Šrēderu dzimta. 

20.gs. sākumā Kokmuižas pils ēka tiek izpostīta, bet 1937.gadā Kokmuižas kungu māja pēc ievērojamā tā laika arhitekta Arnolda Čuibes projekta pielāgota skolas vajadzībām, kas te atrodas joprojām. Otrā pasaules kara gados skolas direktors bijis slavenais latviešu kordiriģents Roberts Zuika. Arī pēdējos gados Kokmuiža ir piedzīvojusi pārmaiņas, kas veiktas, saglabājot un izceļot Kokmuižas vēsturiskās un arhitektoniskās vērtības.

Kokmuižas parks savulaik varētu sacensties ar krāšņajiem puķu dārziem Holandes Keukenhofā. 18.gs. beigās tēva muižā te savas daiļdārznieka iemaņas aizsāka vēlākais Krimas botāniskā dārza direktors Nikolajs Anders fon Hārtviss. 

Angļu stila parku paplašināja Šrēderu dzimtas saimniekošanas laikā. 2012.gadā Kokmuižas parkā notika rekonstrukcija, kuras rezultātā izveidots jauns muižas partera plāns un tā centrā novietots pirmais Latvijā publiski apskatāmais sfēriskais saules pulkstenis. 

19. gadsimtā Kokmuižas slavu vairoja Alus brūzis – tā laika Vidzemes guberņas lielākā lauku alus darītava.  1901. gadā Kokmuižas alus darītava piedalās Rīgas jubilejas izstādē, kur alus kvalitāti novērtē ar Lielo zelta medaļu un diplomu. Pēc četriem gadiem, 1905. gadā, Kokmuižas alus saņem jau otro Lielo zelta medaļu – šoreiz Parīzē.

2015. gadā alus darītava “Valmiermuižas alus” ir atjaunojusi vienu no Latvijas senākajiem alus zīmoliem “Kokmuižas alus”.  Ar šo zīmolu atbilstoši 17. gs. alus brūvēšanas tradīcijām tiek darīti eila tipa ali.

Komunikācijai sociālajos tīklos:

#kokmuizassvetki

#kokmuiza

#kocenunovads

Informāciju sagatavoja:

Kocēnu novada domes

Attīstības nodaļas vadītāja

Inese Pabērza

Mob.tel.: 26418755

E-pasts: medijiem PIE kocenunovads PUNKTS lv

Cēsu Mākslas festivāls šogad apmeklētājus gaida no 15. jūlija līdz 19. augustam, kā šīs vasaras īpašo projektu piedāvājot kino programmu “Upe” – seansus uz Gaujas upes pie Ērgļu klintīm. Festivāla mūzikas programmā pārsteigumus sola eksperimentāls priekšnesums ar izcilo latviešu pianistu Reini Zariņu un holandiešu gleznotāju Marilēnu Šiltkampu, kā arī sitaminstrumentālistu grupa Perpetuum ritmico un jaunā latviešu ērģelniece Liene Andreta Kalnciema saspēlē ar klarnetistu Mārtiņu Circeni. Laikmetīgās mākslas procesus un personības šogad piedāvāsim iepazīt priekšlasījumu ciklā, bet teātra mīļiem, kā ierasts, Cēsīs būs iespēja noskatīties pēdējā gada spilgtākās teātru izrādes. Pēc ilgāka pārtraukuma festivāla programmā atgriezīsies balets ar koncertu “Alekseja Avečkina zvaigzne”, bet Cēsu Pils parka estrādē gaidāms unikāls notikums – pasaulslavenā argentīniešu komponista, vairāku Frānsisa Forda Kopolas filmu mūzikas autora Osvaldo Golihova flamenko operas Ainadamar iestudējums.

Cēsu Mākslas festivāls sāksies ar koncertu 15. jūlijā īpaši izvēlētā vietā pie Ērgļu klintīm, kur mūziķiem būs speciāli izbūvēta platforma Gaujas vidū, bet skatītāju sēdvietas atradīsies upes krastā. Atklāšanas koncertā uzstāsies talantīgais un harismātiskais sitaminstrumentālistu ansamblis Perpetuum ritmico. Grupā apvienojušies jaunie Latvijas mūziķi Guntars Freibergs, Elvijs Endelis, Mikus Bāliņš un Ernests Mediņš. Ar atraktīvo un kaismīgo spēles stilu grupa strauji iemantojusi publikas atzinību un profesionāļu cieņu. Festivāla atklāšanā Perpetuum ritmico atskaņos pašu sacerētus darbus sitaminstrumentiem. Tā būs pirmā reize, kad grupa tik izvērsti pievērsīsies jaunradei – klausītājiem būs iespēja novērtēt dramaturģiski vienotu plaša stilistiskā diapazona mūziku no klasiskām noskaņām līdz crossover opusiem ar drum’n’bass un elektroniskās mūzikas ietekmētiem elementiem.

Pasākuma otrajā daļā tiks atklāta kino pētnieka un režisora Jāņa Putniņa veidotā festivāla filmu programma “Upe” – skatīsimies 1934. gadā tapušo un īpaši šim projektam digitāli atjaunoto latviešu dokumentālo filmu “Gauja”. Tā ir unikāls kultūrvēsturisks dokuments, kurā uzskatāmi atklājas ne tikai attiecīgajam laika periodam raksturīgā tēlainība un nacionālās pašapziņas  pacēlums, bet arī fiksēti daudzi nu jau izzuduši objekti un vairāki Latvijas kultūrā nozīmīgi cilvēki – Jāzeps Vītols, Kārlis Skalbe, Edvards Treimanis-Zvārgulis. Tā ir iespēja ar kino lentes palīdzību pieskarties aizgājušam laikam, kura saikni ar šodienu sargā upe. Filma tiks projicēta uz klintīm, radot īpašu audiovizuālu efektu.

Katru nedēļas nogali festivāla laikā filmu programma turpināsies ar seansiem “kinoteātrī uz ūdens”. “Upe vienmēr ir saistīta ar neatklātiem noslēpumiem. Tos, kas uzdrošinās, tā spēj nest pretī vēl neizzinātajam un liek paskatīties uz pasauli no savādāka skatpunkta. Šī gada kino programma piedāvā četrus neparastus skatījumus, kas visi ir saistīti ar upi,” tā festivāla šīs vasaras programmas veidotājs režisors Jānis Putniņš.

Cēsu Mākslas festivālā šogad redzēsim neparastu režisoru veidotus darbus. Lai gan tie piedāvā stilistiski un saturiski ļoti dažādus stāstus, visos centrālo lomu spēlē upe. Trilleris “Mednieka nakts” (1955) ir ne tikai izcilā britu aktiera Čārlza Lotona vienīgais darbs kino režijā, bet arī emocionāli piesātināts ceļojums cilvēka dvēseles tumšākajos nostūros ar iespaidīgu Roberta Mičuma un Šelijas Vintersas aktierspēli. Savukārt ar Klausa Kinska izcilo aktierdarbu izceļas vācu režisora Vernera Hercoga klasiskā filma “Agire, Dieva dusmas” (1972), kas filmēta ekstremālos apstākļos Amazones džungļos un kurā piedalās liels daudzums masu skatu dalībnieku autentiskos 16. gadsimta Brazīlijas konkistadoru tērpos. Pavisam savādāka ir leģendārā brazīliešu režisora Ozualdo Kandejasa filma “Robeža” (1967) – darbs, kas balansē uz spēlfilmas, kinematogrāfiska eksperimenta un dokumentālā kino robežas. Šī filma piedāvā ļoti neparastu Sanpaulu portretējumu, ko bagātina jaunu izteiksmes formu meklējumi ar visai radikāliem naratīviem risinājumiem.

Laikmetīgā māksla šī gada Cēsu Mākslas festivālā atklāsies priekšlasījumu formātā koncertzāles “Cēsis” kino zālē. Īpaši veidotais cikls sniegs festivāla apmeklētājiem saistošu un profesionālu ieskatu laikmetīgās kultūras procesos un atspoguļos izcilākās personības. Par lektoriem ir aicināti laikmetīgās mākslas profesionāļi: mākslas zinātniece un kuratore Inese Baranovska, Norvēģijā dzīvojošā arhitekte un Vesterdāla komunikāciju skolas profesore Vēsma Kontere un mākslas teorētiķis, kurators un topošā Laikmetīgās mākslas muzeja vīzijas veidotājs Kaspars Vanags. Mazās laikmetīgās mākslas skolas ietvaros notiks arī režisora Daiņa Kļavas un Vides Filmu studijas dokumentālās filmas “Laikmetīgā” pirmizrāde.

Šogad pēc ilgāka pārtraukuma Cēsu mākslas festivāla programmā atgriežas balets. 29. jūlijā koncertzālē “Cēsis” gaidāms izcilajam latviešu baletdejotājam Aleksejam Avečkinam (1976–2013) veltīts baleta vakars “Alekseja Avečkina zvaigzne”, kurā piedalīsies baleta solisti Margarita Demjanoka, Elza Leimane, Viktorija Jansone, Baiba Kokina, Sergejs Neikšins, Raimonds Martinovs, Artūrs Sokolovs u.c.

Kā ierasts, Cēsu Mākslas festivāla mūzikas programmai raksturīgi gan eksperimentāli meklējumi un jaunatklājumi, gan klasiskas vērtības. Arī jaunrades veicināšana un atbalstīšana ir viena no galvenajām festivāla misijām, tāpēc ik gadu apmeklētājiem ir iespēja novērtēt speciāli festivālam sagatavotus projektus. Tāds 28. jūlijā koncertzālē “Cēsis” būs izcilā latviešu pianista Reiņa Zariņa un holandiešu mākslinieces Marilēnas Šiltkampas priekšnesums MusicPainting/Live, kura pamatā ir mūzikas un gleznas vienlaicīga tapšana. 70 minūšu performancē būs novērojama Baha-Buzoni, Franka, Mesiāna un Ravela skaņdarbu saspēle ar audeklu un krāsām.

Reinis Zariņš saka: “Gleznas “notikumi” parādās vienlaikus ar atbilstošajiem notikumiem mūzikā – gluži kā kamermuzicēšanā. Vairums mūsu izveidoto vizuālo risinājumu ir abstrakti vai simboliski. Mūsuprāt, krāsu un figūru simbolika daudz precīzāk prezentē mūzikas bezvārdu spēku.”

Divi festivāla mūzikas notikumi gaidāmi 5. augustā. 17.00 Cēsu Sv. Jāņa baznīcā muzicēs Eiropas konkursos novērtētā latviešu ērģelniece Liene Andreta Kalnciema, kura kopā ar spožo klarnetistu Mārtiņu Circeni atskaņos latviešu un franču komponistu mūziku. Liene Andreta Kalnciema saka: “Mūsu izvēlētajā programmā būs varenība, meditācija, šarms un virtuozitāte.”

Savukārt 21.00 Cēsu Pils parka estrādē gaidāms nozīmīgākais šī gada Cēsu Mākslas festivāla muzikālais notikums – argentīniešu komponista Osvaldo Golihova flamenko operas Ainadamar pirmuzvedums Latvijā. Golihova opera ir viens no 21. gadsimta spilgtākajiem pienesumiem operžanrā, un tā guvusi grandiozus panākumus lielākajos ASV opernamos, kā arī Austrālijā, Spānijā un daudzās citās vietās.

Spāniski ritmi, flamenko afekti, arābu vinjetes, ebreju motīvi, trokšņu asociācijas un kaislīgas melodijas – tas viss būs dzirdams šī krāšņā un dziļi aizkustinošā meistardarba iestudējumā Cēsu Pils parka estrādē.

Opera Ainadamar (no arābu valodas – “asaru avots”) ir kaislīgs un dramatisks stāsts par rakstnieku Federiko Garsiju Lorku un aktrisi Margaritu Širgu. Operas Ainadamar Cēsu koncertuzvedumā piedalīsies izcili solisti, kas guvuši vērā ņemamu skatuves pieredzi šī opusa atskaņošanā. Federiko Garsijas Lorkas lomā būs Marina Pardo, kas Lorkas lomu dziedājusi Spānijas pirmuzvedumā un pēc tam ar lieliem panākumiem piedalījusies Filadelfijas operas iestudējumā. Margaritas Širgu lomā redzēsim Mariju Inohosu-Montenegro, kas šo lomu dziedājusi vairākos iestudējumos, tostarp Filadelfijas operā, kur guvusi preses atsauksmi – “vokāli un skatuviski viņa ir kā sapnis”. Trešais viessolists Cēsu iestudējumā būs Alfrēdo Tehada – pieredzējis flamenko dziedātājs ar enerģētiski spēcīgu skatuvisku pievilcību un lielu pieredzi daudzos Spānijas mūzikas namos.

Uzvedumā piedalīsies arī Latvijas solisti: Sonora Vaice, Mihails Čuļpajevs, Rihards Millers un Rihards Mačanovskis, kā arī Latvijas Radio kora dziedātājas. Iestudējuma muzikālais vadītājs un diriģents būs Andris Poga, bet režisors – Viesturs Kairišs.

“Tā kā augstu vērtēju izcilas kultūras un mākslas pērles, tad izjūtu lepnumu, ka LMT jau devīto gadu atbalsta Cēsu Mākslas festivālu, esot cieši līdzās tā izaugsmei. Esam gandarīti ikvienam interesentam piedāvāt iespēju mobilajā televīzijā un lietotnē “LMT Straume” tiešraidē vērot šī gada festivāla galveno notikumu – flamenko operas “Ainamadar” iestudējumu Cēsu Pils parka estrādē 5. augustā. Aicinu mākslas baudīšanai ļauties kā upes plūdumam un piedzīvot patiesu sirds saviļņojumu!” vēl LMT viceprezidente un valdes locekle Laura Keršule.

Cēsu Mākslas festivāls nav iedomājams bez teātra. Šī gada teātra izrāžu GRAND PRIX skate piedāvās piecus Latvijas teātru skatuves darbus, kurus izvēlējusies pieredzējusī teātra kritiķe Silvija Radzobe. Redzēsim divus Dailes teātra iestudējumus – Tenesija Viljamsa “Kaķis uz nokaitēta skārda jumta” Lauras Grozas-Ķiberes režijā un Venta Vīnberga “Pielūdzēja Nr. 1”, režisors Gundars Silakaktiņš. Skatē iekļauti arī divi Latvijas Nacionālā teātra darbi – Gunāra Priedes “Zilā” Toma Treiņa režijā un Antona Čehova “Kaija” Elmāra Seņkova režijā. Neatkarīgos teātrus skatē pārstāvēs Dirty Deal Teatro ar Jāņa Joņeva un Anetes Konstes izrādi “Zvērīgā mīla”, ko iestudējis Mārcis Lācis. Teātra mīļiem būs iespēja apmeklēt arī Silvijas Radzobes sarunas ar diviem režisoriem, kas notiks koncertzāles “Cēsis” kino zālē pirms izrādēm. 3. augustā saruna ar režisori Lauru Grozu-Ķiberi “Dīvaino cilvēku valdzinājums teātrī”. Savukārt 13. augustā par tēmu “Komēdija mūsdienu teātrī” Silvija Radzobe spriedīs ar Elmāru Seņkovu.

Vizuālas mākslas klātbūtni šī gada Cēsu Mākslas festivālā baudīsim Latvijas Mākslas akadēmijas absolventu, SEB stipendiātu, darbu izstādē “Netveramā robeža”. No 15. jūlija līdz pat festivāla noslēgumam INSIGNIA mākslas galerijā koncertzālē “Cēsis”.

“SEB banka atbalsta Cēsu Mākslas festivāla radošās idejas jau no pašiem tā pirmsākumiem. Šo gadu laikā festivāla piedāvātas programmas kvalitāte un unikalitāte palikusi nemainīga, kā arī priecē neizsīkstošs radošums. Mēs esam priecīgi, ka jau otro gadu festivālā būs iespēja savi parādīt jaunajiem māksliniekiem un aicinām visus apskatīt Latvijas Mākslas akadēmijas diplomandu izstādi koncertzālē “Cēsis”. Tāpat mēs īpaši atbalstām festivāla teātra programmu un, manuprāt, šogad lielisks jaunums būs teātra kritiķes Silvijas Radzobes sarunas ar režisoriem pirms Grand Prix teātru izrādēm,” stāsta SEB bankas valdes priekšsēdētāja Ieva Tetere.

Vienpadsmitais Cēsu Mākslas festivāls notiek ar patrona – SEB bankas, vadošā telekomunikāciju operatora un festivāla ģenerālsponsora LMT, SIA Alfor, Latvijas Republikas Kultūras ministrijas, Valsts Kultūrkapitāla fonda un Cēsu novada domes atbalstu.

Biļetes iespējams iegādāties “Biļešu paradīzes” kasēs un internetā www.bilesuparadize.lv.

Mediju kontaktiem:

Egija Saļņikova

Cēsu Mākslas festivāla sabiedrisko attiecību vadītāja

Sestdien, 15. jūlijā, Mazsalacas novada Sēļu pagastā norisināsies Sēļu muižas dārza svētki, kuros jau no plkst. 11:00 varēs gan iepirkties amatnieku darinājumu tirdziņā, gan iepazīt mīļdzīvniekus un vairāku mākslinieku izstādes, gan klausīties senās mūzikas ansambļa “Inégalité Mystique” koncertā un vakarā noslēgumā tikties zaļumballē kopā ar grupu “Deficīts”.

Sēļu muižas dārza svētku atklāšanā plkst. 11:00 sāksies amatnieku un mājražotāju izstāde un tirdziņš, mīļdzīvnieku sēta, plkst. 11:30 tiks atvērtas izstādes Sēļu muižā, klētīs un pagrabā. No plkst. 12:30 ZINOO Cēsis - eksperimentu izrāde ar aktivitātēm bērniem un vecākiem. Būs iespēja vizināties ar katamarāniem muižas dīķī, un bērniem izmēģināt vides atrakcijas. Plkst. 13:30 Sēļu muižā viesosies veselīga dzīvesveida piekritēja Inese Ziņģīte, kura pastāstīs par savu grāmatu „Aug cilvēks”. Pēcpusdienā Sēļu muižas dāmu deju kopa “REVERANSS” kopā ar draugu kolektīviem ielūdz koncertā “Izdejo vasaru dejā”.

Pateicoties Valsts Kultūrkapitāla fonda (VKKF) finansējumam projektā „Franču karaļa galma mūzika Sēļu muižā”, dārza svētku vakara daļā būs iespēja gūt zināšanas un dzirdēt estētisko 17. – 18. gs. piļu un mūzikas skanējumu. Koncertu veidos tā laikmeta mūzikas un dejas mākslu zinoši profesionāli mākslinieki - senās mūzikas ansamblis Inégalité Mystique, kas prezentē 17. gs. un 18. gs. komponistu darbus, kā arī spēlē uz vēsturisko instrumentu oriģināliem un kopijām, lietojot baroka laika kamertoni. Koncertā piedalās: Anna Naudžūne (baroka vijole), Ieva Nīmane (blokflauta), Danuta Ločmele (baroka čells), Veronika Rinkule (klavesīns) un Stella Upaciere (baroka deja). Soliste Aija Veismane (soprāns).

Plkst. 22:30 Sēļu muižas dārza svētku balle kopā ar grupu "Deficīts". Ieeja uz visu vakaru 2,00 EUR; skolēniem 0,50 EUR.

Precīza svētku programma pieejama mājas lapā www.mazsalaca.lv. Sēļu muižas atrašanās vieta kartē: https://goo.gl/maps/j6FBKHp4MDw. Visi mīļi gaidīti Sēļu muižas dārza svētkos!

Ar Vidzemes plānošanas reģiona un Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu  īstenots Vidzemes kultūras programmas projekts  “Krāmi skan vērtīgi!”

Projekta galvenās norises notika Skujenē,  starptautiskās Muzeju nakts ietvaros. Tam par iemeslu bija  Lailas un Guntara Zeiļu veidotais “Krāmu un senlietu muzejs”, kas šajā naktī vēra durvis apmeklētājiem.

Sadarbībā ar Amatas novada pašvaldību un Vidzemes kultūras programmas atbalstu pirmo reizi šai vietā notika arī eksperimentālās mūzikas un mākslas festivāls “Krāmi skan vērtīgi”, ko nākotnē plānots ieviest kā ikgadēju pasākumu. Pasākuma organizēšanā piedalījās arī Vidzemes augstskolas studenti. Kā viens no galvenajiem festivāla māksliniekiem bija perkusionistu  Nils Īle. Mākslinieks jau pirms festivāla viesojās arī Amatas novada Skujenes pamatskolā, kur Amatas novada skolēnus iepazīstināja ar dažādu tautu mūzikas instrumentiem, gan mācīja izpratni par ritma veidošanu, gan iesaistīja kopīgu instrumentu pagatavošanā. Pirms festivāla arī Drabešu “Amatu mājas” meistars Andris Roze veidoja instrumentus no muzeja priekšmetiem, piemēram, “bļodilīnu” un “slēpīnu”. Festivāla naktī Nils Īle kopā ar ieinteresētajiem Skujenes bērniem instrumentus arī iemēģināja uz skatuves kopīgā skaņdarbā.  Festivāla laikā muzeja ekspozīcija izgaismojās dažādas gaismās radot maģisku noskaņu un tika papildināta ar interesantiem studentu-gidu stāstījumiem. Savukārt ēkas otrā pusē  uz  profesionālās skatuves visa vakara garumā līdz pat pusdiviem naktī mainījās fantastiski mūziķi – koklētāji Peteris Stephen un Andris Džiguns, dvēseles dziesminieki Reinis Jaunais, Mikus Straume, Anita Zambare,  maģiskā stabulniece, dzejniece Elīna Līce. Aleksandrs Meijers ar pašgatavotiem tautas instrumentiem, varenās balss īpašnieks Uldis Kākulis, blūza leģenda Jānis Vanadziņš ar Silvestru Sīli un Nils Īle ar grupu “Kanisaifa”. Vidzemes augskolas studenti bija sarūpējuši aizraujošas radošās darbnīcas bērniem, skanošo-grabošo trasīti kā arī atsevišķus festivāla priekšnesumus. Festivāla viesus sagaidīja dizainera Egila Medņa no muzeja sadzīves priekšmetiem veidotais vides objekts “Svešais”. Festivāls pulcēja ap 300 cilvēku, no kuriem liela daļa bija Skujenes viesi.

Informāciju sagatavoja:

Eva Staltmane

“Latvijas valsts mežu atbalstītās Vidzemes kultūras programmas 2017” projektu konkursā atbalstu guvis Gulbenes novada domes iesniegtais projekts “Klau! Sa-Skan!”, kura ietvaros 2017. gada 28. jūlijā plkst. 22:00 Gulbenē, Vecgulbenes muižās parkā notiks novadnieku brīvdabas akadēmiskās un džeza mūzikas koncerts “Vakara mūzika pils parkā”. Kultūras programmas ir izstrādātājs un īstenotājs ir Vidzemes plānošanas reģions, to finansē Valsts Kultūrkapitāla fonds. Projekta realizācijai piešķirti 2 000 EUR.

Koncerts “Vakara mūzika pils parkā”, kas iekļauts Novadnieku dienu 2017 programmā, paredzēts kā radoša platforma, kur muzikāli tikties novadniekiem – profesionāliem mūziķiem un komponistiem, Gulbenes novada koriem un orķestriem, speciālistiem un ikkatram tuvākam vai tālākam klausītājam, kura piederība sakņojas Gulbenes novadā, uzrunājot arī klausītājus no Vidzemes un citām vietām. “Klau!”- tā būs iespēja apzināties, kā “savējie skan”, un pārliecināties, ka “savējiem vienmēr saskan”. Koncerts paredzēts ar mērķi paplašināt akadēmiskās mūzikas pieejamību reģionā, akcentēt novadnieku darbību un sasniegumus, kā arī caur mūzikas prizmu veicināt Gulbenes novada iedzīvotāju patriotisma un vienotības apziņu.

Koncertē: Nauris Indzeris, Sabīne Krilova, Rihards Plešanovs, Aiva Elsiņa, Valdis Zilveris, Ainārs Paukšēns, džeza kvartets (Vilnis Kundrāts, Oskars Račevskis, Zigis Žukovskis, Artis Orubs), pūtēju orķestris Jolanda Andževa vadībā, jauktie kori - “Harmonija” (Gulbene), “Kaprīze’ (Lejasciems), Lizuma jauktais koris - Ulda Kokara vadībā. Koncertu vada aktieri Aija Dzērve un Uldis Anže. Projekcijas nodrošina VJ Kosmoss. Koncerta repertuārs būs dažādots, lai klausītājiem sniegtu ieskatu gan ārzemju klasiķu skaņdarbos, gan komponistu-novadnieku daiļradē.

Projekta “Klau! Sa-Skan!” finansēšanas līguma Nr. 2.1-19/112, 02.05.2017.

Dārta Dīvāne

Gulbenes novada domes konsultante kultūras jomā,

projeta “Klau! Sa-Skan!” vadītāja

Cēsu kaujām šogad apritējuši 98 gadi. Pieminot šo spilgto varonības un uzdrīkstēšanās posmu mūsu tautas vēsturē, 22. jūnijā Cēsīs notika Cēsu kauju - Varoņu piemiņas dienai veltīts sarīkojums.

Cēsu Vēstures un mākslas muzejs bija sagatavojis aizraujošu orientēšanās spēli Cēsu vecpilsētā “Sajūti Cēsu kaujas!”, kurā īpaši tika aicinātas piedalīties ģimenes un jaunsargu komandas. Spēles dalībniekiem bija jāveic gan praktiski uzdevumi – jāsaliek ieroči, jāizlasa senie avīžraksti u.c., gan jāatbild uz jautājumiem, iepazīstoties ar Cēsu kauju laika liecībām atmiņu stāstos. Veiksmīgākās komandas ieguva aizraujošu balvu – iespēju doties izbraukumā ar Latvijas jūras spēku patruļkuģi “Cēsis”.

Muzeja veidotajās vēstures izziņas teltīs bija iespējams iepazīties ar izstādi par Cēsu kaujām un noskatīties dokumentālo filmu par Latvijas skolēnu dalību Brīvības cīņās. Muzeja darbinieki atbildēja uz apmeklētāju jautājumiem par Cēsu skolnieku rotu un Cēsu kauju norisi. Sadarbībā ar Cēsu jauniešu domi dalībnieki varēja mācīties pirmās palīdzības sniegšanas prasmes. Ar Cēsu kauju dalībnieku atmiņu stāstiem iepazīstināja stāstnieks – Latvijas pirmās armijas karavīrs. Latviešu strēlnieku dziesmu programmu aizgājušā laika gaisotnē palīdzēja iejusties vīru kopa “Vilki”. Pasākuma dalībnieki bez maksas varēja saņemt muzeja sagatavotās izglītojošās brošūras “Kauja pie Cēsīm – kas notika?”

Pirtsupītes gravā pretī Cēsu Pils parkam Cēsu kauju izspēli veidoja kauju klubs “Latviešu karavīrs”. Tajā piedalījās 50 dalībnieki, kas attēloja pretējo pušu – vācu landesvēra armijas un latviešu un igauņu spēku sadursmi. Kaujas izspēles radītais troksnis atgādināja par kara postošo dabu, kā arī radīja skatītājos patriotisku uzvaras prieku, paceļot Latvijas karogu.

Skatītāju vidū bija daudz jauniešu, kas bija pasākuma galvenā mērķauditorija un kas atzinīgi novērtēja iespēju iepazīt Latvijas vēsturi interaktīvā formātā.

Cēsu kauju diena tika organizēta sadarbībā ar Cēsu kauju rekonstrukcijas idejas autoru Renāru Sproģi Vidzemes kultūras programmas īstenota projekta ietvaros . Projekts notika ar Cēsu novada pašvaldības, Kultūrkapitāla fonda un Vidzemes plānošanas reģiona atbalstu.

Informāciju sagatavoja Ilona Asare

Jūlija pirmajās dienās ar Kultūrkapitāla fonda atbalstu Āraišu arheoloģiskajā parkā sākusies vienas rekonstruētās Āraišu ezerpils 9.-10. gs. ēkas restaurācija.

Āraišu arheoloģiskā parka galvenais objekts ir arheologa Jāņa Apala atklātā, izpētītā un rekonstruētā Āraišu ezerpils. Jau kopš 20. gs. 90. gadu sākuma Jānis Apals un Āraišu ezerpils fonds to attīstījis kā Baltijā pirmo brīvdabas arheoloģisko muzeju. Kopš 2017. gada Āraišu arheoloģiskais parks atrodas Amatas novada pašvaldības apsaimniekošanā un tā vēlas kopt un turpināt izcilā arheologa paveikto. Citu līdzīgu muzeju vidū Eiropā Āraišu arheoloģiskais muzejparks izceļas ar unikāliem arheoloģiskiem atradumiem, rekonstrukcijas atrašanos oriģinālā vietā un saskanīgu, Vidzemei tipisku, labi saglabājušos kultūrvēsturisko ainavu, kas kontrastē ar mūsdienu pilsētvidi. Āraišu ezermītne ir plašāk pētītais šāda veida piemineklis Ziemeļaustrumeiropā.

2016.gadā Kultūrkapitāla fonds atbalstīja Amatas novada pašvaldības projektu par Āraišu ezerpils esošās situācijas fiksēšanu, piešķirot 3372,00 eiro. Par ezerpils būvju uzmērīšanu un rasējumu izgatavošanu tika noslēgts līgums ar SIA "Arhitektoniskās izpētes grupa". Skenēšanas darbos tika iesaistīti Rīgas Tehniskās universitātes studenti un mācībspēks. Projekta realizācijas laikā tika veikti arhitektoniskie uzmērījumi un fiksācija dabā ar 3D skenēšanas metodi, izmantojot FARO lazerskaneri. Ir noskenētas visas uz to brīdi esošās ēkas un būves. Iegūtie materiāli ir vērtīgi plānošanas dokumenti turpmākai darbībai, saglabājot Āraišu ezerpili kā unikālu eksperimentālās arheoloģijas rezultātā rekonstruētu senu 9.-10.gs dzīvesvietu.  Šie dati un arī fotofiksācija parādīja, ka vairākām ēkām ir nepieciešama steidzama esošo baļķu nomaiņa. Viena no šīm ēkām, kurā atrodas ekspozīcija „ Rotkaļa māja”,  pēc speciālistu atzinuma ir nekavējoties jādemontē,  jānomaina apakšklāja un sienu bojātie baļķi un pilnībā jānomaina jumta segums. Ēkas stāvokli bija saudzējusi siltā 2016./2017.gada ziema.

Pamatojoties uz šiem atzinumiem, 2017. gadā iesniegts un apstiprināts projekts, kurā no  Kultūrkapitāla fonda tika saņemts finansējums 5000 eiro apmērā Āraišu ezerpils ēkas restaurācijai un rekonstrukcijai. Restaurējamā ēka celta  1995.gadā, laikā kad tapa ezerpils apbūves rekonstrukcija, un šobrīd nemainītā veidā ir nokalpojusi vairāk kā 20 gadus. Šī ēka ilgstoši bija vienīgā, kurā pēc izrakumos gūtajiem datiem iespējami pilnīgi attēlots seno latgaļu dzīvojamās ēkas interjers un izvietota ekspozīcija „Rotkaļa māja”.

Šī ēka tiks pilnībā restaurēta, izmantojot arheologa Jāņa Apala un arhitekta Dzintara Dribas 1985.gada rekonstrukcijas projektu un  turpinot eksperimentālās arheoloģijas labo praksi. Darbu sekmīgai norisei piesaistīti nozares speciālisti un notiks patstāvīgas konsultācijas ar arheologa Dr.hist., Dr.hist.h.c. Jāņa Apala dzīvesbiedri un arheoloģi Zigrīdu Apalu, kuras pārraudzībā atrodas Jāņa Apala arhīvs.  Tiks atjaunota un papildināta ēkā esošā ekspozīcija,  kas palīdzēs sniegt pilnīgāku ieskatu par ezerpils iedzīvotāju dzīvi ikvienam apmeklētājam.  Kopumā šī projekta realizācija ir vēl viens solis apjomīga Valsts nozīmes kultūrvēsturiska objekta sakārtošanā un attīstībā, lai veicinātu mantojuma pieejamību dažādām mērķauditorijas grupām. Tāpat, arheologa Jāņa Apala pieredze ir unikāla un ar augstu nākotnes kultūras mantojuma vērtību, kas saglabājama tieši tagad, kad Latvijas valsts gatavojās savas simtgades svinībām.

Āraišu arheoloģiskais parks sevī iekļauj unikālu 9.-10. seno latgaļu dzīvesvietas – ezerpils – rekonstrukciju, kas veikta pēc izrakumos iegūtajiem datiem un apdares darbos izmantojot seno darbarīku replikas. Parka seno mājokļu ekspozīciju papildina akmens un bronzas laikmeta ēku ideālrekonstrukcijas Meitu salā.  Āraišu ezera krastā ir Āraišu kastellas tipa viduslaiku pils drupas. Pils pastāvējusi no 14. gs. līdz 17. gs. sākumam.

Katru gadu vasaras sezonā Āraišu ezerpilī notiek izzinoši kultūrvēsturiskas vērtības popularizējoši pasākumi un koncerti. 2017. gada vasaras lielākais notikums būs etnomūzikas grupas „Tautumeitas”  un bungu un dūdu grupas „Auļi” kopīgs dižkoncerts „ Lai māsiņa rotājās!” 29. jūlijā pulksten 20.00. Vairāk informācijas www.amata.lv vai www.araisi.com

Informāciju sagatavoja:
Sanda Salmiņa

Amatas novada pašvaldības
Āraišu arheoloģiskā parka
pasākumu organizatore
mob.tālr.: +371 25665528
e-pasts: sanda.salmina PIE amatasnovads PUNKTS lv

www.amatasnovads.lv
www.amata.lv

Valmieras pilsētas svētku ietvaros 27. jūlijā no plkst. 20.30 kino “Gaisma”/3D Cinema aicina gan valmieriešus, gan Valmieras viesus īpašā atmosfērā baudīt brīvdabas kino (bez maksas).

Plkst. 20.30 sāksies plaša programma bērniem: mazos skatītājus iepriecinās jaunāko Latvijas animācijas filmu programma (latviešu valodā). Tajā būs iekļauta filma par lustīgās omes, māsiņas un brālīša neticamajiem piedzīvojumiem rotaļu laukumā, filma par kakao pupiņas un zefīriņa draudzību un citi stāsti: “Dziedošais Hugo”, “Ruksīša ceļojums”, “Vaikiki”, “Mūsu ome rullē”. Pirms filmiņu demonstrēšanas bērnus izklaidēs un īpašu atmosfēru radīs draudzīgie Minioni, Kung Fu pandas un Olafs.

Plkst. 22.00 tiks demonstrēta Rolanda Kalniņa filma "Elpojiet dziļi".

Lai, baudot brīvdabas kino programmu, apmeklētāji justos ērti arī tad, ja vakars būs drēgns, ieteicams ņemt līdzi siltu pledu. Pasākuma laikā darbosies brīvdabas kafejnīca un būs iespēja iegādāties gan uzkodas, gan dzērienus, gan arī apmeklētāju iecienīto popkornu.

Informāciju sagatavoja: 

Eva Eglīte

Kino "Gaisma" / 3D Cinema

Mārketinga vadītāja

26422411

Cēsu lielākie gada svētki, “Cēsis 811”, šogad tiks svinēti no 21. jūlija līdz 23. jūlijam, īpaši izceļot gastronomiskus piedzīvojumus, un to devīze būs “Svinam ar garšu!”.

Svētkos tiks saglabātas daudzas iedibinātās tradīcijas no pērn piedzīvotajiem pēdējās desmitgades nozīmīgākajiem svētkiem “Cēsis 810”, taču šogad jo īpaši tiks domāts par svētku garšu. Tas tiks darīts, jo Cēsis ir daļa no Eiropas gastronomijas “Rīga-Gauja” reģiona un starptautiskā projekta HANSA.

“Ierasts, ka Cēsis ir pirmā izvēle vēstures un kultūras baudīšanai, taču ar šiem svētkiem parādīsim un pierādīsim mūsu pilsētu arī kā izcilas garšas galamērķi,” uzsver Cēsu novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs.

Svētkus piektdien, 21.jūlijā, ieskandinās Latvijā vienīgais bezmaksas rokmūzikas festivāls “Fono Cēsis”, kas divu dienu garumā notiks Pils parkā, un 1.starptautiskā zvanu festivāla atklāšanas koncerts Vidzemes koncertzālē “Cēsis”.

Taču svētku piepildītākajā dienā, 22.jūlijā, tiks šķetināta gastronomiskā mistērija "Parks uz paplātes" Maija parkā. Tajā būs baudāmi dažādu restorānu uzburti gardumi kaislīgu rožu paēnā, kamerorķestra skaņu garnējumā un strūklaku pavadībā. Maija parka svētku zonas virsvadītāji būs “Skudras Metropole”, kas allaž spēj pārsteigt ar kaut ko iepriekš nepieredzētu.

To papildinās vēsturiskais Hanzas tirgus Cēsu Pils dārzā, kas uzburs to, kāds tirgus bija tālajā 1375.gadā – tikai roku darbs un prasmīgi amatnieki, tirgotāji un mājražotāji no vairākām Hanzas pilsētām. Tirgu pavadīs prasmīgu ceļojošo mākslinieku mūzika un priekšnesumi.

Rožu laukumā tiks svinēti smeķīgi Siera un alus svētki ar atrakcijām, konkursiem un degustācijām sadarbībā ar Latvijas Siera klubu un A/S “Cēsu alus”. Laukumu pieskandinās lustes un danči ar pūtēju orķestriem un deju kolektīviem visas dienas garumā.

Tāpat padomāts arī par mūzikas gardēžiem, kuriem būs veltīta īpaša terase pie Vidzemes koncertzāles “Cēsis” ar koru, kamermūzikas un vokālo ansambļu koncertiem.

Pils laukumā notiks jau par tradīciju kļuvusī modes skate, kas šogad būs ilgāka un tērpus izrādīs arī citu pilsētu modes darboņi.

Vecpilsētā notiks jau tradicionālais amatnieku un mājražotāju tirdziņš, bet svētku kulminācija būs cēsnieku gājiens lukturu gaismā un salūts.

Svētku izskaņa, kā ierasts, būs sportiska ar “Ghetto games” festivālu un “Cēsu vasaras slēpošanas sprintu 2017” Vienības laukumā, “Zelta mopēdu” Pirtsupītes graviņā un Cēsu 2.velofestivālu.

Vērienīgos svētkus atbalsta AS “Cēsu alus” un projekts “Hanzas vērtības ilgtspējīgai sadarbībai (HANSA)” Hanzas savienības mantojuma iedzīvināšanai mūsdienās, sadarbojoties 11 Latvijas, Igaunijas un Zviedrijas partneriem, kas tiek īstenots ar Eiropas Reģionālā attīstības fonda Centrālās Baltijas programmas 2014-2020 atbalstu. Svētku norise iekļauta Eiropas gastronomijas reģiona “Rīga – Gauja” aktivitāšu ritējumā.

“Cēsis 810” pērn pulcēja vairāk nekā 60 000 apmeklētāju. Cēsis dibinātas 1206.gadā un ir trešā vecākā pilsēta Latvijā. 

Informāciju sagatavoja:

Aleksandrs Abramovs

Komunikācijas speciālists

Cēsu novada pašvaldība

aleksandrs.abramovs PIE cesis PUNKTS lv

Vidzemes kultūras programmas atbalstīta  projekta „Amats zelta pamats 2017” ietvaros šonedēļ, no 21. jūlija – 23. jūlijam, notiks dzijas krāsošana ar dabas krāsvielām. Vēsturnieces Anetes Karlsones vadībā trīs dienas būs praktiska darbošanās, konsultācijās gūstot jaunas zināšanas gan par dzijas krāsošanu, gan aušanu.

Vēstures doktore Anete Karlsone (Dr. hist.), Latvijas Universitātes Vēstures institūta vadošā pētniece, dalīsies ar prasmēm krāsaugu jomā, kas tikušas izmantotas un pielietotas Latvijas teritorijā jau gadu simtiem ilgi. Piektdienas vakarā sāksim ar augu iemērkšanu un dziju sagatavošanu, sestdien strādāsim no brokastīm līdz vakaram un svētdien nobeigsim darbu. Nodarbību ilgums atkarīgs no krāsu un toņu daudzuma. Krāsosim gan ar vietējām, gan ievestajām augu un dzīvnieku valsts dabas krāsvielām. Vilnas dzija tiks mazgāta, skalota, mērcēta lietus ūdenī, kodināta sārmā, sagatavoti krāsvielu šķīdumi, dzija izturēta šķīdumā, krāsota karsējot, atkal izturēta krāsvielas šķīdumā, vairākkārtīgi skalota, žāvēta.

Dalības maksa: 10.00 eiro, dzērbeniešiem un Amatu mājas Tekstilrokdarbu grupai ieeja brīva. Nodarbību sākums piektdien, 21. 07., plkst. 16.00, Dzērbenē, mājas „Biedri” galā (pretim Dzērbenes baznīcai). Lūgums savu dalību pieteikt savlaikus pa tālruņa numuru – 29424560.

Katrs dalībnieks saņems līdzi bezmaksas paraudziņu no katra iegūtā krāsu toņa;

būs iespēja atpirkt nokrāsoto dziju šķeteres, līdzi cienasts pie tējas.

Informāciju sagatavoja

Ērika Māldere

projekta vadītāja

Zeltiņos, Alūksnes novadā, 12. augustā notiks Trešais Jokdaru festivāls  „Vajag tik rakt”.

Festivāls ir cieņas un mīlestības apliecinājums novadniekam - aktierim, dziesminiekam un jokdarim Edgaram Liepiņam, kurš 1928. gada 17. decembra rītā pasaulē nāca Alūksnes novada Zeltiņu pagasta „Pāvulos”.

2014. gada augustā veiksmīgi izdevās realizēt sen lolotu ieceri - radīt īpašu notikumu, kas saistītos ar Edgaru Liepiņu. Tika radīts Jokdaru festivāls Zeltiņos „Vajag tik rakt”, kas pulcēja Jokdarus no dažādiem Latvijas novadiem. Tas bija jauns, Latvijā nebijis pasākums, pēc kura uzklausījām ļoti labas atsauksmes no skatītājiem un dalībniekiem ar ieteikumu, lai šāds festivāls kā tradicionāls notikums ilgtermiņā rastu mājvietu Zeltiņu pagastā. 2015. gada augustā  ar vēl lielāku skatītāju un dalībnieku interesi un iesaistīšanos tika realizēts Otrais Jokdaru festivāls Zeltiņos „Vajag tik rakt”. Tajā piedalījās Latvijā populārais komiķis Jānis Skutelis un Karaliskais Improvizācijas teātris, kā arī Jokdari - amatieri no Kurzemes, Zemgales un Latgales novadiem.

2017. gada 12. augustā norisināsies Trešais Jokdaru festivāls Zeltiņos „Vajag tik rakt”.

• No plkst. 11.00-15.00 Zeltiņu muzejā Krājumracis  muzeja vadītāja Sandra Magaziņa  aicinās ikvienu uz tikšanos ar Jokdaru Karali. Krājumracī varēs iepazīties ar lietām un materiāliem, kas saistīti ar Edgaru Liepiņu, kā arī pašiem papildināt muzeja krājumus.
• No plkst. 12.00-15.00 pie Zeltiņu tautas nama būs Zeltroča jeb  Uģa Puzuļa, Alūksnes novada keramiķa, darbnīca. Te katram būs iespēja izveidot keramikas darbu „Mans Jokdaris”, kuru noslēguma pasākumā varēs uzdāvināt vai nu pašu izvēlētam Jokdarim, vai atstāt sev par piemiņu.
• No plkst. 12.00-15.00 sporta un atpūtas parkā pie Baudrača -  Viļa Kļaviņa, Gulbenes novada mājražotāja, varēs apgūt prasmes latvisko ēdienu gatavošanā brīvā dabā. Jokdaru Karalim Edgaram Liepiņam patika gardi paēst, tāpēc uz ugunskura tiks gatavota mākslinieka iecienītā pupiņu zupiņa. Būs iespēja iemācīties izcept maizi uz iesma.
• Plkst. 19.00 Zeltiņu brīvdabas estrādē notiks festivāla noslēguma pasākums - pēc Jokdaru Karaļa pavēles ”Vajag tik rakt” placī nāks spožākie, drošākie, skanošākie, kustīgākie, lustīgākie un visādi citādi pārākie karaļvalsts Racēji jeb tautas Jokdari no Alūksnes, Gulbenes, Apes, Valkas, Brocēnu, Talsu un Beverīnas novadiem. No Apes novada Trapenes ieradīsies Josifs Petjukevičš, kas esot līdzīgs Edgaram Liepiņam, nāciet un pārliecinieties paši! Pasākumā ar jokiem un dziesmām priecēs Latvijā un ārvalstīs pazīstamais aktieris un dziedātājs Rihards Lepers, kas šovā „ Izklausies redzēts” atveidoja Edgaru Liepiņu. Festivālā piedalīsies arī akordeonists Māris Balaško, starptautisku konkursu un festivālu laureāts elektroniskā akordeona spēlē.

Ar vēlmi sagādāt visiem daudz prieka, smieklu un gaišu emociju, gaidīsim jūs 12. augustā Zeltiņos!

Pasākumam finansējums iegūts, veiksmīgi startējot divos projektu konkursos - Latvijas valsts mežu atbalstītajā Vidzemes kultūras programmā un Alūksnes novada pašvaldības kultūras projektu konkursā. Paldies atbalstītājiem – Alūksnes novada pašvaldībai, Vidzemes plānošanas reģionam un Valsts Kultūrkapitāla fondam!

Informāciju sagatavoja Gunita Paleja

Sestdien, 22.jūlijā no plkst.11:00 Cēsīs, Maija parkā mūziķi, Hanzas pilsētu restorāni un to šefpavāri Gundegas Skudriņas virsvadībā aicina ikvienu pievienoties muzikālajam garšu piedzīvojumam visas dienas garumā “Parks uz paplātes”.

Hanzas savienības, kuras locekle bija arī Cēsis, galvenais uzdevums jau kopš 13.gadsimta bija veicināt tirdzniecības attīstību. Tas sekmēja cilvēku ceļošanu, kā arī daudzveidīgu un tam laikam pat eksotisku preču, produktu un garšvielu nonākšanu arī Latvijas teritorijā. Līdz ar tirgotājiem atnāca arī citu tautu tradīcijas un ēšanas kultūra. Pasākuma organizatore Gundega Skudriņa norāda: “Laiki ir mainījušies, mainījušās mūsu garšu izjūtas. Tāpēc šefpavāri centīsies pasākuma laikā parādīt, kā mūsdienīgi, kvalitatīvi un atraktīvi gastronomiskajā piedāvājuma iespējams iestrādā vēsturiskās tradīcijas, tēmas, receptes, ēdienu gatavošanas paņēmienus, garšvielas un produktus.  Talkā ņemsim visas maņas, krāsas, mūziku un, protams, vietējos produktus.”

Pasākuma laikā būs iespēja izbaudīt ēstuves “Jāņoga” meistarstiķus Jāņa Sproģa un Edgara Sandersa vadībā un vērot “Kafe Priede” šefpavāra Santa Bitaiņa lidojošās trifeles. Par brangu medījumu no Hanzas mežiem parūpēsies šefpavārs Māris Jansons, un noslēpumainu dāvanu iesaiņos šefpavārs Pāvels Skopa no restorāna “Fazenda”. “Restorāns 3” un tā šefpavāri Ēriks Dreibants un Juris Dukaļslis būs sagādājuši medījumu mežā putnu treļļu pavadībā. Viņi kopīgi dalīsies arī ar Hanzas zemēs piedzīvoto. To papildinās sievišķīgās “Ungurmuižas” šefpavāres Oksanas Fedaščukas zaļojošo augu dzirkstošie kokteiļi. Spēli ar ēdamiem magnoliju ziediem spēlēs restorāna “KUK BUK” šefpavārs Andris Jugāns un kopā ar iluzionistu Robiju Tankāli radīs tik ļoti viduslaikiem piestāvošos brīnumus performancē “Sarkano rožu maģiju”.

Muzikālo noskaņu radīs dueti “Amanda un Melisa” un  “Anete un Ance Annija”,  muzikālā apvienība “Nightbird”, Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolas ansamblis “Harmony Barn”, mūziķis Rihards Saule, grupa “Fine Five”, Vidzemes kamerorķestra koncerts Andra Veismaņa vadībā ar solistu Ivaru Bezprozvanovu un čella stāsts gongu skaņās ar Ievu Šķenderi un Daci Straumi.

Kultūras programma tiek realizēta projekta “Hanzas vērtības ilgtspējīgai sadarbībai (HANSA)”  ietvaros, kurā viens no mērķiem ir jaunu tūrisma piedāvājumu radīšana un jauna zīmola "Hansa Culinary" veidošana, kuru pamatā ir Hanzas savienības mantojums. Tēmas šī brīža aktualitāti papildina sadarbībā ar Rīgu, Valmieru un Siguldu (Rīgas-Gaujas reģions) iegūtais tituls būt par Eiropas gastronomijas reģionu 2017.gadā.

Ilustratīvais  foto: Jānis Vīksna

Informāciju sagatavoja:
Andra Magone
p/a Cēsu Kultūras un Tūrisma centrs
Tūrisma speciāliste
andra.magone PIE cesis PUNKTS lv

29154367
www.visit.cesis.lv 

Burtnieku novada svētku ietvaros piektdien, 21. jūlijā, plkst. 22.30 Burtnieku estrādē Burtnieku novada bērni un jaunieši kopā ar deju skolas “Dzirnas” audzēkņiem izdejos uzvedumu “Džungļu zēns” (Agra Daņiļeviča horeogrāfija, Mārtiņa Brauna mūzika). Gatavošanās uzvedumam rit pilnā sparā. Kopš sestdienas, 15. jūlija, Agra Daņiļeviča un viņa kolēģu vadītajās meistarklasēs ap 200 dalībniekiem apgūst deju soli, lai priecētu sanākušos ar krāšņu priekšnesumu.

Jautāts par gaidāmo deju uzvedumu “Mauglis”, A. Daņiļevičs stāsta: “Tā būs pārbaudīta vērtība. Uzveduma mūzika ir sena un ir izdzīvojusi līdz pat šodienai. Man patīk, ka jauniem cilvēkiem, neskatoties uz to, ka varbūt muzikālā gaume un muzikālās iespējas ir daudz un dažādas, tomēr, piemēram, kad sāk dziedāt M. Brauna dziesmas “Čalis” un “Medījums”, tās kļūst mīļas. Tādas tās ir arī mana vecuma cilvēkiem, jo tā ir mūsu jaunības mūzika.”

Deju uzvedums “Mauglis” ir A. Daņiļeviča pirmais izveidotais uzvedums, kad viņš vēl strādāja Krimuldas vidusskolā. “Jau vairāk nekā 20 gadi ir pagājuši kopš mēs ar Mārtiņu Braunu iepazināmies un vēlējāmies izveidot šo izrādi. Tās nav tikai dejas, bet arī dziesmas. Pats uzvedums ir izrādīts jau vairāk nekā 12 reizes,” turpina A. Daņiļevičs.

Šāds projekts, kad bērni un jaunieši ar dažādu sagatavotības pakāpi nedēļas laikā tiek apmācīti deju uzvedumam, Burtniekos notiek jau otro reizi. Pērn kopā ar A. Daņiļeviču un deju skolu “Dzirnas” tika iestudēts deju uzvedums “Viņi dejoja vienu vasaru”. “Šogad ir daudz grūtāk nekā pagājušo reizi, jo izaicinājām sevi nedēļas laikā pievarēt arī “Maugli”. Šis uzvedums Burtnieku estrādei ļoti piestāvēs. Esmu pārliecināts, ka cilvēki estrādi neatpazīs, jo tā būs pilnīgi cita vide – īsti džungļi. Dekorācijas būs milzīgas un veidos tīklus, kur virs skatītājiem dzīvosies mērkaķi,” intriģē horeogrāfs.

Pirms deju uzveduma uzstāsies muzikālā apvienība “4SOUND” un radošā studija “Notiņas”. Ieeja uz pasākumu par ziedojumiem.

Deju uzvedums “Mauglis” tiek īstenots biedrības “Pāvulēni” projekta “Viena asins tev un man” ietvaros. Tas tiek realizēts, galvenokārt, ar Burtnieku novada pašvaldības finansiālu atbalstu. Projektu līdzfinansē Valsts Kultūrkapitāla fonds Vidzemes kultūras programmas ietvaros un Taipejas misija Latvijā.

Burtnieku novada svētki turpināsies arī sestdien, 22. jūlijā, plkst. 15.00 Burtnieku muižas parkā varēs satikt Burtnieku novada amatniekus, iegādāties vietējo zemnieku saimniecību produkciju, degustēt našķus. Būs arī atrakcijas un radošās darbnīcas bērniem. Vēlāk, plkst. 17.00, varēs griezties latvju dančos kopā ar Sēļu kapelu, plkst. 19.00 vērot grupas “ElektroFolk” koncertu, bet svētku izskaņā izbaudīt īstu zaļumballi kopā ar grupu “SkinnyCheese”.

Informāciju sagatavoja:

Edīte Stērste,
Burtnieku novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste
Tālr. 2021963, e-pasts: prese PIE burtniekunovads PUNKTS lv

Šogad no 21. jūlija līdz 23. jūlijam norisināsies Mazsalacas pilsētas svētki un velosvētki “Ērenpreisam 126".

21. jūlijā, piektdien, svētki iesāksies ar novadnieces Sindijas Kļaviņas izstādes atklāšanu Mazsalacas pilsētas bibliotēkā. Lai iekustinātu velosipēdus pirms galvenās svētku parādes, būs iespējams piedalīties velo foto orientēšanās. Vakara gaitā tiks atklātas trīs izstādes: “Ar gardu muti uz velosipēda”, kur godā celsim Mazsalacas beķerejas, “Mans Mazsalacas novads”, kurā varēs apskatīt fotokonkursā iesūtītos darbus un priekšautu izstāde. Pirmās svētku dienas noslēgumā koncerts un vīna degustācija Saieta laukumā.

22. jūlijā, sestdien, jau no paša rīta amatnieku darinājumu tirdziņš, kam paralēli notiks Bulciņu festivāls. Šī gada jaunums – ēdamiela Mazsalacas novada Kultūras centra iekšpagalmā, kur par 0,50 EUR kopā ar Īsto latvju saimnieci Ilzi Briedi no “Donu” mājām varēs pagatavot dažādas sviestmaizes. No plkst. 9:00 sāksies reģistrēšanās parādes braucienam, kas šogad notiks divās daļās: pirmsskolas vecuma bērnu brauciens un lielais parādes brauciens. Parādes brauciens sāksies no Parka ielas, vedīs pa pilsētas ieliņām līdz Valtenberģu muižai, kur notiks fotografēšanās kopbildei. Būs iespējams apskatīt Mazsalacas novada muzeju.

Pēcpusdienā sāksies dažādas aktivitātes lieliem un maziem (lielās spēles, izbraucieni ar segway un Speed Up Bike, umurkumurs, dambretes blicturnīrs, šaušana ar loku, garās kājas un slēpes, rokdarbu sacensības, viktorīna, veloruļļu sacensības un zīmēšana uz asfalta ar krītiņiem). Sportiskākajiem – Mazsalacas pilsētas svētku florbola turnīrs sporta laukumā. Turnīrs notiks trīs grupās: meiteņu grupa, jaunieši līdz 16 gadiem un pieaugušie no 17 gadiem. Katrā komandā četri spēlētāji, turnīrs notiks 3 pret 3. Iepriekšēja pieteikšanās turnīram pa tālr. 28446083 (Druvis). Paralēli pa dienu būs iespējams par 0,50 EUR nofotografēties foto kastē “Party Photo Box”, kur dažu sekunžu laikā tiks izdrukāti jūsu uzņemtie fotoattēli.

Vakara daļā plkst. 20:00 Lībiešu pilskalna estrādē koncerts ar grupu “Otra puse” un Ērenpreiss velosipēda izloze. Pirms balles dejotājus iesildīs līnijdeju grupa “Soli pa solim”. Vēlāk zaļumballe ar grupu “KRAUJA’S BAND” (Ira Krauja-Dūduma (vokāls, akustiskā ģitāra); Valdis Blaubuks (vokāls, bass); Andris Barons (solo ģitāra); Gints Hartmanis (taustiņinstrumenti) un Ivars Kalniņš (bungas)). Biļetes iepriekšpārdošanā no 10. jūlija Mazsalacas novada Kultūras centrā. 

23. jūlijā, svētdien, plkst. 7:30 sāksies makšķerēšanas sacensības ģimenēm, no plkst. 8:00 gadatirgus Rūjienas ielā un plkst. 13:00 Mazsalacas pilsētas kapu svētki. Plkst. 16:00 projekta “1863” robežstaba ierakšana pilsētas centrā un plkst. 18:36 koncerts Skaņākalna dabas parkā.

PASĀKUMA PROGRAMMA

Turpinās vienpadsmitais Cēsu Mākslas festivāls un otrajā tā norises nedēļā gaidāma pirmā Grand Prix teātru skates izrāde, lekcija par laikmetīgo mākslu, dokumentālās filmas “Laikmetīgā” pirmizrāde un kino uz Gaujas upes pie Ērgļu klintīm.

Cēsu Mākslas festivāls nav iedomājams bez teātra. Šī gada teātra izrāžu GRAND PRIX skate piedāvās piecus Latvijas teātru skatuves darbus, kurus izvēlējusies pieredzējusī teātra kritiķe un Spēlmaņu nakts balvas žūrijas locekle Silvija Radzobe. Kā pirmā 20. augustā, pulksten 19.00, koncertzālē “Cēsis” būs skatāma Jāņa Joņeva un Anetes Konstes izrāde “Zvērīgā mīla”, ko Dirty Deal Teatro iestudējis Mārcis Lācis. Stāsts, kurā asprātīgi izgaismotas vairākas cilvēka un dzīvnieka līdzāspastāvēšanas šķautnes un notiek meistarīga spēle ar zvērisko cilvēkā un cilvēcisko zvērā.

“Izrāde ir ļoti asprātīga; var tikai apbrīnot, cik artistiski dzīvnieku lomās iejūtas aktieri, cik daudz negaidītu un paradoksālu momentu iezīmējas cilvēku un dzīvnieku attiecībās. Nepārprotami ir mājieni, ka šīs ainiņas no dzīvnieku pasaules ļoti atgādina cilvēku attiecības... Aktieriem Ivaram Krastam, Marijai Linartei un Klāvam Mellim piemīt lieliska humora sajūta un formas precizitāte. Marija Linarte par lomām šai izrādē nominēta kā Gada jaunā skatuves māksliniece, bet pati luga nominēta kā Gada sasniegums oriģināldramaturģijā,” par izrādi saka Silvija Radzobe.

Festivāls šogad laikmetīgās mākslas interesentiem piedāvā “Mazo laikmetīgās mākslas skolu vasaras vakariem” koncertzāles “Cēsis” kino zālē. Piektdien 21. jūlijā būs pirmais pasākums tās ietvaros - režisora Daiņa Kļavas un Vides Filmu studijas dokumentālās filmas “Laikmetīgā” pirmizrāde.

“Nekas tā neraksturo laikmetu un telpu, kā laikmetīgā māksla. Vai šī citā pasaule kaut kādā mērā reflektē visu mūsu sabiedrību? Kā savu mākslas darbu redz pats tā veidotājs un, kādā vidē, kādā gaismā un kāda skatītāja priekšā viņš to iztēlojas? Apzinot un filmējot laikmetīgās mākslas norises, pavisam skaidri tika apjausts teikuma priekšmets filmai - tās ir šaubas, kurām mēs sekojam. Laikmetīgās šaubas, kurām pakļauts gan mākslas uztvērējs, gan pats mākslinieks. Kad par mākslas darbu vairs nešaubās, vai tā ir māksla, tas nozīmē, ka tā vairs nav laikmetīgā, bet jau klasika,” dokumentālās filmas ideju atklāj Dainis Kļava.

Pēc filmas mākslas zinātnieces un kuratores Ineses Baranovskas vadīta diskusija ar filmas veidotājiem un dalībniekiem. Ieeja interesentiem bez maksas.

Savukārt svētdien, 22. jūlijā, pulksten 22.00, pie Ērgļu klintīm notiks jau otrais kino pētnieka un režisora Jāņa Putniņa veidotās filmu programmas “Upe” seanss. Pie Gaujas skatīsimies amerikāņu trilleri “Mednieka nakts” (1955). Filma ir ne tikai izcilā britu aktiera Čārlza Lotona vienīgais darbs kino režijā, bet arī emocionāli piesātināts ceļojums pa cilvēka dvēseles tumšākajiem nostūriem ar iespaidīgu Roberta Mičuma un Šelijas Vintersas aktierspēli. Pirms seansa pulcēšanās pie Ērgļu klintīm, lai pārceltos uz otru upes krastu, ne vēlāk kā plkst. 21.30.

Atgādinām, ka visu Cēsu Mākslas festivāla norises laiku līdz pat 19. augustam INSIGNIA mākslas galerijā koncertzālē “Cēsis” ir apskatāma Latvijas Mākslas akadēmijas absolventu, SEB stipendiātu, darbu izstāde “Netveramā robeža”. Starpdisciplinārā ekspozīcija cēsniekiem un pilsētas viesiem sniegs ieskatu jauno mākslinieku domās, sajūtās un prasmēs, kas izstāstītas vizuālajā valodā.

Vienpadsmitais Cēsu Mākslas festivāls notiek ar patrona – SEB bankas, vadošā telekomunikāciju operatora un festivāla ģenerālsponsora LMT, SIA Alfor, Latvijas Republikas Kultūras ministrijas, Valsts Kultūrkapitāla fonda un Cēsu novada domes atbalstu.

Biļetes iespējams iegādāties “Biļešu paradīzes” kasēs un internetā www.bilesuparadize.lv.

Mediju kontaktiem:

Egija Saļņikova

Cēsu Mākslas festivāla sabiedrisko attiecību vadītāja

Tālr.: 26171151, e-pasts: egija.salnikova PIE gmail PUNKTS com

Līdz 14.augustam Valmieras Kultūras centrā katru dienu no plkst.9.00 līdz 19.00 bez maksas ir apskatāma pirmsskolas vecuma bērnu darbu izstāde “Mēs, mazie, dabā”, atklājot bērnu un viņu pedagogu iztēles bagātību par tēmu “Koks”.

Darbi tapuši SIA “ZAAO” (ZAAO) organizētā konkursa „Mēs, mazie, dabā” ietvaros, kad visa mācību gada laikā pirmsskolas izglītības iestāžu audzēkņi pētīja dabu un kokus ap saviem bērnudārziem. Viens no uzdevumiem bija izpētīt teritorijā augošos kokus – noteikt to vecumu, garumu, pētīt lapas un ziedus, veidot herbāriju, sagatavot zīmējumus, kā arī kopīgi radīt gleznu vai kolāžu ar kokiem. Konkursā tika iesūtīti 63 darbi no 38 ZAAO darbības reģiona izglītības iestādēm. Daudzi no tiem šobrīd apskatāmi Valmieras Kultūras centrā izvietotajā izstādē.

Izstāde ir arī daļa no Valmieras pilsētas pašvaldības organizētā vides izglītības pasākuma “Bērnu piedzīvojuma parkā kopā ar dabu”, kas 29.jūlijā no plkst.10.00 līdz 14.00 norisināsies Valmieras pilsētas svētku ietvaros pie Valmieras Kultūras centra. Tas pieteikts ZAAO vides iniciatīvai “100 darbi Latvijai”. Tā veltīta Latvijas simtgadei ar mērķi apvienot iedzīvotāju idejas, resursus un darbaspēku, lai līdz 2018.gada 18.novembrim kopīgiem spēkiem paveiktu vismaz 100 nozīmīgus darbus vides sakopšanā un izdaiļošanā, kā arī vides izglītībā.

Informāciju sagatavoja:

Līga Bieziņa

Valmieras pilsētas pašvaldības

Sabiedrisko attiecību nodaļas

sabiedrisko attiecību speciāliste vides komunikācijā

                                           Tālr.: 64210682; 26495997

Sestdien, 22.jūlijā no pulksten 11:00 līdz 19:00 Cēsu Pils dārzā norisināsies pasākums “Vēsturiskais Hanzas tirgus”. Tā laikā gan lielam, gan mazam apmeklētājam būs iespēja pakāpties pāris soļus atpakaļ laikā, nonākot periodā, kad Cēsis bija Hanzas tirdzniecības savienības locekle, un līdzdarboties viduslaiku cilvēku ikdienas norisēs.

Pasākuma laikā varēs iepazīt un iemēģināt visdažādākās viduslaiku amatus, jo prasmes demonstrēs ādas apstrādātājs, tāšu pinējs, vienas adatas adītājs, celošanas meistars, metāla darba rīku kalējs, saktu darinātājs, maizes cepēja, dārzniece un podnieks. Uz skatuves uzstāsies tautas mūziku folkloras kopu “Raksti”, “Laiva”, “Dzieti”, “Māras bērni”,  “Skandinieki” un Ingas Karpiča, kā arī viduslaiku mūzikas izpildītāji no Sanktpētērburgas “Petit Trianon”. Viduslaiku tirgus nav iedomājams bez dažādām izklaidēm –  leļļu teātri, cirku un uguns mākslinieku priekšnesumiem. Viduslaiku aktivitāšu centrā Cēsu pils kalpotāju pavadībā būs iespējams pārbaudīt attapību un fiziskās prasmes dažādās spēlēs un rotaļās. Darbosies lopu tirgus, kurā būs iespējams aplūkot visdažādākos mājdzīvniekus, un viens tirgus apmeklētājam mājup dosies ar “kaujamu aunu”. Pasākuma noslēgumā simboliski tiks sadedzināts soda stabs. Tirgus atmosfēru paspilgtinās dažādi īpašie tēli – mūki, ielasmeita, ubagi un citi.

“Ar vārdu “tirgus” saprotam ne vien tirdzniecību, bet visplašāko kultūras un pieredzes apmaiņu”, pauž Inguna Rauda, svētku satura autore un režisore. “Viduslaikos tirgus bija viena no centrālajām vietām pilsētā, kur sabrauca dažādu tautību tirgotāji, līdzi atvedot preces un jaunumus no visas Eiropas. Te sanāca dažādu kārtu un prasmju cilvēki – vietējie iedzīvotāji, amatnieki, zemnieki, lopu tirgoņi, brīnumus demonstrēja cirka mākslinieki un bija iespējams noskatīties leļļu teātra izrādes. Šīs tēmas maksimāli autentiski tad arī tiks apspēlētas Cēsīs pasākuma “Vēsturiskais Hanzas tirgus” laikā. ”

Pasākuma saturu kuplinās arī ēdinātāji, kuri piedāvās nobaudīt īsteni viduslaicīgas ēdmaņas, kā arī tirgotāji, kuri būs gatavi kaulēties ar ikvienu pircēju. Pasākuma organizatori cer, ka visi skatītāji - gan lieli, gan mazi aktīvi līdzdarboties piedāvātajās aktivitātēs, tādejādi iegūstot jaunas prasmes un zināšanas par Cēsīm un Hanzas laiku vēsturi. Ieeja pasākumā ir bez maksas.

Kultūras programma “Vēsturiskais Hanzas tirgus” ir viena no šī gada Cēsu pilsētas svētku sastāvdaļām, kuru nākotnē ir plānots pārvērst par ikgadēju tradīciju, tādejādi popularizējot Hanzas vārdu un piesaistot arvien vairāk tūristus pilsētai.  Pasākums tiek realizēts projekta “Hanzas vērtības ilgtspējīgai sadarbībai (HANSA)”  ietvaros ar Eiropas Reģionālā attīstības fonda Centrālās Baltijas programmas 2014-2020. gadam atbalstu, un kura mērķis ir stiprināt vēsturiskās Hanzas savienības vērtības.

Ilustratīvais  foto no Cēsu TIC arhīva

Informāciju sagatavoja:
Andra Magone
p/a Cēsu Kultūras un Tūrisma centrs
Tūrisma speciāliste
andra.magone PIE cesis PUNKTS lv

29154367
www.visit.cesis.lv 

No  2017. gada maija līdz  decembrim jau desmito gadu ar „Latvijas valsts mežu atbalstītās Vidzemes kultūras programmas 2017” projektiem tiks īstenotas dažādas kultūras iniciatīvas un idejas. Šogad projektu konkursā tika iesniegti pavisam 145 projektu pieteikumi, no kuriem tika atbalstīti 44 projekti. Viens no tiem tiks realizēts Strenču novadā. Projekts “Gadsimtu satikšanās. Dāvim Spundem – 140” veltīts mūsu novadnieka jubilejai un vēsturiskās melnbaltās fotogrāfijas godā celšanai.

Projekta mērķis:

• Strenču pilsētas vēsturiskā fotomateriāla  kā materiālā kultūras mantojuma pārmantošana un popularizēšana.
• Strenču novada iedzīvotāju vietējās identitātes stiprināšana, projekta aktivitātēs  iesaistot mērķauditoriju – skolēnus.

Projekta uzdevums

• Izveidot materiālā kultūras mantojuma – 20 gadsimta izcilā fotogrāfa Dāvja Spundes fotogrāfiju ekspozīciju, nodrošinot tā pieejamību plašai sabiedrībai.
• Iesaistīt aktivitātēs skolēnus, tādējādi rosinot viņus caur interesantām nodarbēm izzināt savas pilsētas seno fotogrāfiju kā pilsētas materiālā kultūras mantojuma bagātību; iepazīties ar šī krājuma apjomu, 20. gadsimta sākumposma notikumiem Strenču pilsēta, ar objektiem, ko karš nopostījis un kuru vairs pilsētā nav; vērot dažādu norišu un objektu pārvērtības līdz mūsdienām un salīdzināt tās; dalīties izzinātajā un paveiktajā ar novada ļaudīm un pilsētas viesiem.
• Radīt priekšnoteikumus kultūrvēsturiskā maršruta izveidei Strenču pilsētā.

Projekta darba grupā vēstures skolotājas Sarmītes Krūzes vadībā iesaistīti Strenču novada vidusskolas skolēni. Pirmā projekta aktivitāte jau ir notikusi – iepazīšanās ar Latvijas Fotogrāfijas muzeja krājumā esošo Strenču fotodarbnīcas kolekciju. Tika atlasītas fotogrāfijas pastāvīgās ekspozīcijas izveidei.

Projekta rezultātā paredzēts  izgatavot 15 planšetes ar vēsturiskajām fotogrāfijām un to aprakstiem, 8 no tām jau tika atlasītas Fotogrāfijas muzejā, pārējās ir piemeklētas no foto arhīva.

Turpmākās aktivitātes tiks veiktas rudenī, kad skolēni atgriezīsies skolā pēc vasaras brīvlaika. Sekojiet turpmākai informācijai!

Informāciju sagatavoja:

Iveta Ence

Plānošanas un attīstības nodaļas vadītāja

T. 64715624

e-pasts: iveta.ence PIE strencunovads PUNKTS lv

29.jūlijā no plkst. 9.00 līdz 16.00 norisināsies amatnieku un mājražotāju tirgus. Šogad Valmieras pilsētas svētkos valmieriešiem un pilsētas viesiem būs atvērta tirgus “upe”, jo piedāvājumi rindosies maršrutā Lāčplēša iela (rātslaukums) – Tērbatas iela – Strauta iela.

Ap 200 tirgotāju no tuvākām un tālākām vietām aicinās iegādāties sezonai raksturīgas dabas veltes, vasarīgus tērpus, rotas, dekorus mājai un dārzam, saimniecībā noderīgas lietas, cienastu gardām maltītēm un vēl daudz citu pašu darinātu veidojumu.

Šajā pašā laikā vecpilsētas teritorijā interesentiem atvērta būs “Gardēžu pils”. Tā viesus sagaidīs ar izcilu pavāru un restorānu īpašo piedāvājumu, meistarklasēm, latviskiem ēdieniem un izejvielām, aizraujošām darbnīcām, aicinot palūkoties uz maltīti no cita skatpunkta. Norisināsies arī konkurss “Tautiskie raksti siera, biezpiena un maizes gardumā”, savukārt uz skatuves būs muzikāli “gardumi”.

Valmieras 734.dzimšanas dienas svinības pilsētā notiks no 27. līdz 30.jūlijam.

Informāciju sagatavoja:

Zane Bulmeistare

Valmieras pilsētas pašvaldības

Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja

Sestdien, 5.augustā, Līgatnē atkal tiks svinēti reiz iemīļotie Papīra svētki, kur papīra godināšanu papildinās zemnieku un amatnieku tirdziņš, brīvdabas kafejnīcas, ekskursijas, īpašas meistarklases, dabas garšu sarunas un improvizēts vienas dienas restorāns „ Latviešu svinību galds”.

Dabas garšas sarunas

Līgatnes kultūras namā satiksies dažādu jomu pārstāvji. Viņus visus vieno alkas izzināt dabu tās dažādākajās izpausmēs – kulinārijā, ģeogrāfijā, mākslā un pat zinātnē. Sarunu tēmu spektrs tik pat plašs kā dalībnieku intereses, sākot no laba naža un stikla, beidzot ar sēnēm, alu un maizes cepšanu malkas krāsnī. Dzirdēsim Jēkabu Dimiteru, Initu Danilāni, Aigaru Ruņģi, Astru Spalvāni u.c. Sarunas vadīs un runātājus pieskatīs dabas pētnieks Māris Olte.

Amatnieku un zemnieku tirgu

Līgatnes tirgus laukumā vienuviet būs sabraukuši mājražotāji no tuvākas un tālākas apkārtnes, ļaujot sanākušajiem iegādāt visu to, kas pašlaik zemniekam laukā un amatniekam pūrā.

Meistardarbnīcas un ekskursijas

Īpašās meistardarbnīcās ikviens varēs izmēģināt spēkus papīra izgatavošanā, iesildīt roku ēdiena un dzēriena gatavotāju arodā, iemācīties atpazīt pļavas augus, tvert ēdienu fotogrāfijā un apgūt citas prasmes. Savukārt zinātkārie būs aicināti doties aizraujošā ekskursijā, lai iepazītu Līgatnes papīrfabriku, izzinātu apkaimē atrodamās sēnes un vērotu te mītošos putnus.

Brīvdabas kafejnīcas

Kad būs gan izstaigāts, gan izklausīts, gan iepirkts un iepazīts, būs pienācis laiks ieturēties, atliks tikai izvēlēties kur! Uzdevums nebūs no vieglajiem, jo dažādās vietās būs atrodamas īpašas pieturvietas (līdz pat desmit), kur izsalkušie varēs iestiprināties ar sezonas veltēm.

„ Latviešu svinību galds”     

Pievakarē viesiem tiks atvērts improvizēts vienas dienas restorāns „ Latviešu svinību galds”, kur šefpavāri no 3 pavāru restorāna, Restorāna 3, Valmiermuižas Alus virtuves, Rehabilitācijas centra Līgatne, Lustīgie Meistari, Vilhelmīnes dzirnavas un Līgatnes vīna darītavas gardēžiem piedāvās savu ēdienu un stāstu par mūslaiku Latvijas virtuvi. Biļetes uz vakara restorānu iespējams iegādāt www.bezrindas.lv

Vairāk par notikumu: www.visitligatne.lv

Informācijai: Justīne Kalēja, justine PIE valmiermuiza PUNKTS lv

Sestdien 29. jūlijā Ērmaņu muiža aicina uz Danču Etnonakti 2017. 

17.00 sāk darboties Brīvā Skatuve. Ikviens ir aicināts nospēlēt vienu, divas dziesmas vai dejas no savas ģimenes etniskā mantojuma. Dziesmas var būt jebkurā valodā, bez prasmju un spēju ierobežojuma. Aicinām uzvilkt tautastērpu un izbaudīt Etnonakti!

19.00 Sākas tradicionālie danči, spēlē Ilga Reizniece.

Tiem, kas brauc pirmo reizi: Mēs atrodamies Ērmaņu muižā, Malienas pagastā, Alūksnes novadā. Norāde šoferīšiem: GPS sistēmā jāievada vārds – Ērmaņi.

Danču Etnonakti 2017 atbalsta VKKF un Vidzemes plānošanas reģions "Latvijas valsts atbalstītās Vidzemes kultūras programmas 2017" ietvaros.

Informāciju sagatavoja:

Inga Prauliņa

tel. 26495024

Piektdien, 21.jūlijā, tika atklāta piemiņas plāksnīte pie Valmieras Drāmas teātra režisora Pētera Lūča stādītās egles Vecpuišu parkā Valmierā. Režisors 1989.gada 26.augustā kopā ar draugu Robertu Jūru eglīti kā Baltijas ceļa un brīvības simbolu iestādīja, atzīmējot parka vēsturiskā nosaukuma atgūšanu.

Plāksnīte tika uzstādīta, pateicoties valmierietes Astras Jūras iniciatīvai, vēloties saglabāt Pētera Lūča atstāto piemiņu.

“Lūcis bija leģenda un joprojām ir leģenda. Viņš bija kā ozols ar saknēm un lapotni, zem kura mēs visi jutāmies pasargāti.  Ar savu autoritāti un esību Pēteris Lūcis izglāba Valmieras teātri, kad 1963.gadā kultūras ministrs jau bija parakstījis lēmumu par Valmieras teātra likvidāciju,” atmiņās par Pēteri Lūci dalījās Valmieras Drāmas teātra aktrise Astra Baumane.

“Egle ir skaista, slaida un sīksta. Dziļi mērķtiecīga. Galotne tiecas uz debesīm – tas ir garīgums. Lūcis caur šo egli ir iestādījis tiekšanos pēc debesīm, pēc garīguma. Viņš to centās atainot gan savos darbos, gan arī pats bija dziļi pārliecināts un domāja par to. Šī egle ir kā sargtornis. Un mums tas ir jāpiemin, ka caur to kāds mūs vēro. Caur šo egli Pēteris Lūcis turpina dzīvot Valmierā. Atcerēsimies, atnāksim un parunāsimies ar viņu!” aicināja Astra Baumane.

Atmiņās par Pēteri Lūci dalījās arī Pētera Lūča līdzgaitnieki Valmieras Drāmas teātra aktieris Rihards Rudāks un bijušais Valmieras Viestura vidusskolas direktors Ivars Briedis, kā arī idejas iniciatore Astra Jūra. Par Vecpuišu parka vēsturi pastāstīja Valmieras muzeja vēsturniece Ingrīda Zīriņa.

Līdzīgi kā dienā pirms 28 gadiem, kad Pēteris Lūcis iestādīja egli, atzīmējot Vecpuišu parka vēsturiskā nosaukuma atgūšanu, arī šodien parks piedzīvo jaunu atdzimšanu. Tiek veikti gājēju celiņu izbūves darbi, sakopti un atjaunoti apstādījumi un zālieni, lai jau rudenī parkā pulcētos valmierieši un pilsētas viesi, lai atpūstos, svinētu un arī atcerētos Valmieras dižās personības.

Informāciju sagatavoja:

Līga Bieziņa

Valmieras pilsētas pašvaldības

Sabiedrisko attiecību nodaļas

sabiedrisko attiecību speciāliste vides komunikācijā

Valmieras pilsētas svētku pirmajā dienā, 27. jūlijā, Valmieras muzejā plkst.18.00 atklās izstādi “Tautasdziesmas stāsts”. Tā iepazīstinās ar Valmieras muzeja krājumu, kas “stāsta” par senajiem arodiem, darbarīkiem, sadzīves priekšmetiem un sabiedrības attīstību kopumā. Tautasdziesma izstādē skatīta kā saikne ar pagātni, vienlaicīgi godinot tās krāšņumu un daudzveidību.

Tautasdziesmas ir viena no galvenajām latviešu folkloras mutvārdu tradīcijām, kas veido latvisko identitāti. Tās ir apjomīga “informācijas krātuve”, līdz mūsdienām saglabājot ziņas par senču dzīvi, sabiedrības attīstību. Tautasdziesmu četrrindēs ietverts plašs izziņas materiāls, kas ir nozīmīgs pētniecības avots.

Izstādei atlasīts ap 200 lietisko materiālu un ap 200 papīra vienību. No muzeja krājuma būs apskatāmi gan priekšmeti, darbarīki, gan arī dokumentārā informācija un fotogrāfijas.

Izstādi vēl interesantāku un saistošāku padarīs ziņas par vecvārdiem, kurus mūsdienās lieto reti vai nelieto vispār, bet bez kuriem ir apgrūtināta tautasdziesmās ietvertās informācijas uztvere. Tāpat tiks izmantoti interaktīvi un digitāli risinājumi, kas apmeklētājam ļaus pārbaudīt zināšanas, interesantā veidā uzzināt daudz jauna, atkāpjoties no pasīva vērotāja lomas.

Izstāde apskatāma līdz 2018. gada 20.augustam.

Informāciju sagatavoja:

Zane Bulmeistare

Valmieras pilsētas pašvaldības

Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja

Mob. tālr.: 26443410

Aicina pieteikties dalībai seminārā “Festivāls kā kultūras mantojuma komunikācija: Kultūras mantojuma festivālu loma vietējā un reģionālā attīstībā”, kas notiks 2017. gada 17. augustā no pl. 11.00 līdz pl. 17.00 Cēsīs, Cēsu Vēstures un mākslas muzejā jeb Cēsu Jaunajā pilī, Pils laukumā 9.

Dalībnieki: vietēja, reģionāla un nacionāla mēroga politikas veidotāji, kultūras organizāciju pārstāvji un citi interesenti.

Semināra ietvaros runāsim gan par to, kāda ir kultūras mantojuma festivālu ietekme uz vietējo un reģionālo attīstību, gan apskatīsim dažādus starptautiska un nacionāla mēroga kultūrpolitikas instrumentus šīs ietekmes veicināšanai. Tāpat tiks prezentēti dažādi konkrēti festivālu piemēri.

Lūdzu, līdz 2017.gada 7.augustam reģistrēties šeit: https://goo.gl/forms/sC9MFPlXcFuooMGi1
Dalībnieku skaits ierobežots, Jūsu dalību apstiprināsim e-pastā.

Semināra programma pieejama www.culturelab.com un www.lka.edu.lv, kā arī šeit.

Informāciju sagatavoja:

Baiba Tjarve

Latvijas Kultūras akadēmijas pētniece

baibatj PIE gmail PUNKTS com, tel. 29288580

Š.g. 29. jūlijā, Āraišos pulcēsies varen daudz ļaužu – rīta pusē pl. 12:00 Āraišu dzirnavas aicina sanākt kopā maizes cepējus un tradīciju zinātājus, bet plkst. 20:00 arī Āraišu arheoloģiskais parks aicina uz vasaras krāšņāko koncertu, kur grupas „Auļi” un „Tautumeitas” apvienojušies kopīgā projektā, lai radītu krāšņu un unikālu mūzikas programmu “Lai māsiņa rotājās!”. Āraišu arheoloģiskajā parkā notiks šīs programmas pirmatskaņojums brīvdabā.

Amatas novada Āraišu vējdzirnavu kalnā tradicionāli starp Annām un Jēkabiem noris Maizes diena. Tiks godināta rudzu maize, cepēji un seno tradīciju turpinātāji. Āraišu vējdzirnavu Maizes diena Āraišu Vējdzirnavās ir brīnišķīga tradīcija, kur ik gadu satiekas maizes cepēji - gan tie, kas cep tradicionālo rupjmaizīti īstās maizes krāsnīs, gan tie, kuri cep jaunāku laiku maizītes no cita veida graudiem. Te satiekas veci un jauni, lai dalītos maizes garšās un gudrībās, gan viens ar otru, gan ar apmeklētājiem.

Šogad Āraišu dzirnavu maizes cepēji savam pulkam aicina pievienoties arī jaunus cepējus, kuri labprāt tiktos, dalītos ar paša rokām cepto maizīti. Pieteikumus lūdzu sūtīt uz turisms PIE amatasnovads PUNKTS lv norādot vārdu, uzvārdu, tālruni,kā arī lūgums īsi izstāstīt par savu cepto maizīti.

Lai iepazītu maizītes ceļu no labības tīruma līdz graudiem un gatavai maizei, dosimies ceļojumā pa Kukulīša taku. Būs darbošanās, meistarošana, gudrošana, dziedāšana, spēles, pārcilājot bagātīgo tautas tradīciju pūru un atgādinot sen piemirsto.

Katru Maizes dienu tiek godināti seno saimnieku un saimnieču vārdu īpašnieki – Jēkabi un Annas.

Maizes dienā būs gan Annas pankūku, gan Jēkaba maizes cepšana, degustācija un Kukuļtirdziņš ar apkārtējo novadu maizes cepēju, siera sējēju, bitenieku, zāļu tēju vācēju un amatnieku darinājumiem. Āraišu vējdzirnavās, kas pošas uz pamatīgu remontu tūlīt pēc Maizes dienām, tik demonstrētas filmas un fotogrāfijas par Maizes dienu tradīciju vējdzirnavās, kā arī varēs izstaigāt visus stāvus un apskatīt dzirnavu mehānismus.

Tās ir vienīgās vējdzirnavas Latvijā, kas atrodas savā vietā, ar visu oriģinālo iekārtu. Pēc Maizes dienām, vējdzirnavas būs slēgtas, jo notiks remontdarbi, lai atjaunotu spārnus un mehānismus un tās varētu iegriezt Latvijas simtgades Maizes dienās.

2016. gadā tika izveidots vienota tūrisma galamērķa zīmols Āraišiem, sasaistot Āraišu arheoloģisko parku,  Āraišu baznīcu, vējdzirnavas, kultūrvēsturisko ainavu, Drabešu muižas Amatu māju, naktsmītnes, gidus u.c. pakalpojuma sniedzējus. Āraiši tiek pozicionēti kā leģendām bagātākā vieta.

Iedzīvinot jauno zīmolu, ir izveidota spēle “Āraišu leģendas”, kas radusies iedvesmojoties no Āraišu leģendām. Spēlei ir izveidots maršruts, kas ietver populārākās apskates vietas, katrā no tām varēsiet iepazīties ar vietas vai objekta leģendu un, izmantojot savu viedtālruni, piedalīties spēlē un krāt punktus.

Spēles galvenais uzdevums ir aicināt ikvienu šeit atgriezties vēl un vēl. papildus punktus spēlē varēsiet gūt arī apmeklējot Āraišos un apkārtnē notiekošos pasākumus, izmantojot piedāvājumus grupām, kā arī nakšņojot apkārtnes naktsmītnēs un izmantojot piedāvājumus grupām. Sekošana spēles FACEBOOK lapai “Āraišu leģendas” arī ļaus noeplnīt papildus punktus, atbildot uz jautājumiem, kas ik pa laikam parādīsies!

Lai piedalītos spēlē ir nepieciešama laba kompānija un viedtālrunis, kur lejuplādēta lietotne WhatssApp.

Spēli iespējams uzsākt jebkurā laikā no 30. aprīļa – 30. septembrim. 

Spēles noslēgumā, 14. oktobrī, aktīvākie spēles dalībnieki tiks aicināti uz noslēguma pasākumu “Zelta rudens Āraišos!

Galvenā balva ir “Lauku Ceļotājs” dāvanu karte jūsu komandas ceļojumam pa Baltiju 200 EUR vērtībā. Visas spēles laikā būs iespēja saņemt vērtīgas un noderīgas dāvanas no vietējiem uzņēmējiem.

Uz tikšanos Āraišos!

Informāciju sagatavoja:
Indra Paseka
Amatas novada pašvaldības
tūrisma attīstības un sabiedrisko attiecību speciāliste
mob.tālr.: +371 26330366
e-pasts: indra.paseka PIE amatasnovads PUNKTS lv
www.amatasnovads.lv

2017. gada 26. jūlijā plkst. 18.00 Vecpiebalgas kultūras namā notiks Vecpiebalgas novada svētku “Vecpiebalga atver durvis” atklāšana, tautas tērpu izstādes atklāšana un Voldemāra Cīruļa piemiņas balvas latviešu tautas tērpu konkursa rezultātu paziņošana.

Konkursam kopā iesniegti 28 tautas tērpu komplekti, kas pārstāv Kurzemes, Vidzemes un Zemgales etnogrāfiskos novadus. Tautas tērpu darinātāji ir gan individuāli autori, gan tautas tērpu darinātāji – uzņēmumi.

Gatavojoties Dziesmu un deju svētkiem 2018. gadā un Latvijas valsts simtgadei, Vecpiebalgas novada dome sadarbībā ar Latvijas Nacionālo kultūras centru Voldemāra Cīruļa piemiņas balvas latviešu tautas tērpu konkursu rīko, lai veicinātu tradīcijām atbilstošu tautas tērpu darināšanu un valkāšanu, rosinātu interesi par sava novada tautas tērpu, tā komplektēšanas iespējām atbilstoši vēsturiskajai patiesībai.

Pirms atklāšanas, plkst. 15.00 Vecpiebalgas kultūras namā ikkatram interesentam iespēja piedalīties seminārā par latviešu tautas tērpu valkāšanu un komplektēšanu, kurā ar priekšlasījumiem uzstāsies etnogrāfe Aija Jansone (Apģērba vēsture Latvijā) un Kurzemes tautas tērpu centra vadītāja Lia Mona Ģibiete (Kurzemes tautas tērps).

Visi laipni aicināti! Ieeja pasākumos bez maksas.

Voldemāra Cīruļa piemiņas balvas latviešu tautas tērpu konkursa dalībnieku tērpu izstāde būs apskatāma Vecpiebalgas kultūras namā Gaismas ielā 1 līdz 2017.gada 9.septembrim. Izstādes darba laiks: trešdiena, ceturtdiena, piektdiena, sestdiena, svētdiena no 10.00 līdz 17.00.

Izstādes norisi atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds.

Informāciju sagatavoja:

Linda Ertmane

Sabiedrisko attiecību speciāliste

Latvijas Nacionālais kultūras centrs

67228985; 29181396

Linda.Ertmane PIE lnkc.gov PUNKTS lv

www.lnkc.gov.lv

Aizvadītajā nedēļas nogalē notikušie svētki “Cēsis 811”, kuru vadmotīvs šogad bija “Svinam ar garšu!”, pulcējuši tikpat apmeklētāju, cik pērn apaļajā “Cēsis 810” jubilejā.

Kā norāda svētku organizatore, pašvaldības aģentūras “Cēsu kultūras un tūrisma centrs” direktora vietniece Ilona Asare, tas arī bijis viens no šo svētku uzdevumiem – saglabāt nemainīgi augstu pasākumu kvalitāti un apmeklētāju skaitu, kuri izbaudīja svētkus trīs dienu garumā.

“Ja pērn svētkiem veltījām lielus mārketinga līdzekļus, un apmeklētāju skaits bija nedaudz virs 60 000, tad šogad līdzīgu skaitu esam sasnieguši, saglabājot nemainīgi augsti uzlikto svētku satura kvalitātes latiņu,” stāsta Asare.

Pēc “Cēsu kultūras un tūrisma centra” speciālistu teiktā, bijušas svētku zonas, piemēram, tirgotājiem atvēlētās vecpilsētas ielas, kurās šogad svētku kulminācijas dienā, 22.jūlijā, cauri izgājuši vēl vairāk apmeklētāju nekā pērn. Tas pats attiecas arī uz modes zonu Pils laukumā, kas pulcējusi vairāk skatītāju nekā pērn Rīgas ielā, un “Dynamit Jam” zonu aktīvo sporta veidu cienītājiem Cēsu skeitparkā. Arī Maija parkā, pateicoties gastronomiskajiem priekšnesumiem, apmeklētāju bijis vairāk nekā “Cēsis 810” laikā. Jāpiemin, ka šogad uzstādīts jauns tirgotāju rekords - kopskaitā tirdziņā piedalījās vairāk nekā 400 amatnieki un tirgotāju.

Jau ceturto gadu Cēsīs divu dienu garumā norisinājās bezmaksas rokmūzikas festivāls “Fono Cēsis”, kas arī šogad pulcējis vairākus desmitus tūkstošu cilvēku. Festivālā piedalījās gan populāri pašmāju izpildītāji, to skaitā “Franco Franco”, “Dzelzs Vilks”, “Satellites LV”, “Edavārdi”, gan viesi no Igaunijas “Ewert and the Two Dragons”.

Arī svētdien, sporta dienā, Cēsīs pulcējas daudz ļaužu, lai vērotu tradicionālo motokrosu “Zelta mopēds”, kā arī piedalītos “Ghetto basket”, Cēsu 2.Velo festivālā, spēlētu florbolu un sacenstos vasaras slēpošanas sprintā.

Vērienīgos svētkus atbalstīja AS “Cēsu alus” un projekts “Hanzas vērtības ilgtspējīgai sadarbībai (HANSA)” Hanzas savienības mantojuma iedzīvināšanai mūsdienās, sadarbojoties 11 Latvijas, Igaunijas un Zviedrijas partneriem, kas tiek īstenots ar Eiropas Reģionālā attīstības fonda Centrālās Baltijas programmas 2014-2020 atbalstu. Svētku norise iekļauta Eiropas gastronomijas reģiona “Rīga – Gauja” aktivitāšu ritējumā.

Informāciju sagatavoja:

Aleksandrs Abramovs

Komunikācijas speciālists

Cēsu novada pašvaldība

Cēsu Mākslas festivāla trešajā norises nedēļā sāksies muzikālā programma ar izcilā pianista Reiņa Zariņa un nīderlandiešu gleznotājas Marileņes Šiltkampas performanci un talantīgajam dejotājam Aleksejam Avečkinam veltītu baleta vakaru.  Turpināsies lekciju cikls par laikmetīgo mākslu un atkal pārsteigs kino uz Gaujas upes pie Ērgļu klintīm.

Cēsu Mākslas festivāla mūzikas programmai raksturīgi gan eksperimentāli meklējumi un jaunatklājumi, gan klasiskas vērtības. Arī jaunrades veicināšana un atbalstīšana ir viena no galvenajām festivāla misijām, tāpēc ik gadu apmeklētājiem ir iespēja novērtēt speciāli festivālam sagatavotus projektus. Tāds 28. jūlijā koncertzālē “Cēsis” būs izcilā latviešu pianista Reiņa Zariņa un holandiešu mākslinieces Marilēnas Šiltkampas priekšnesums MusicPainting/Live, kura pamatā ir mūzikas un gleznas vienlaicīga tapšana. 70 minūšu performancē skanēs Johannesa Brāmsa, Sezāra Franka, Morisa Ravela, Friderika Šopēna un Roberta Šūmaņa klavierdarbi. Reinis Zariņš saka: “Gleznas “notikumi” parādās vienlaikus ar atbilstošajiem notikumiem mūzikā – gluži kā kamermuzicēšanā. Vairums mūsu izveidoto vizuālo risinājumu ir abstrakti vai simboliski. Mūsuprāt, krāsu un figūru simbolika daudz precīzāk prezentē mūzikas bezvārdu spēku.”

Savukārt kino gardēži 28. jūlijā, pulksten 22.00 aicināti uz “kino uz ūdens” pie Ērgļu klintīm, lai noskatītos brazīliešu režisora Ozualdo Ribeiro Kandejasa filmu “Robeža” (1967) – darbu, kas balansē uz spēlfilmas, kinematogrāfisku eksperimenta un dokumentālā kino robežas. Kā ierasts, pirms seansa pulcēšanās pie Ērgļu klintīm, lai pārceltos uz otru upes krastu, ne vēlāk kā 21.30.

Ar izcilajam Latvijas Nacionālā baleta premjeram Aleksejam Avečkinam (1976–2013) veltītu vakaru Cēsu mākslas festivālā pēc ilgāka pārtraukuma atgriežas balets. Koncertu veido Latvijas Nacionālā baleta mākslinieciskais vadītājs Aivars Leimanis, komponists Arturs Maskats, mākslinieks Andris Freibergs un režisors Roberts Rubīns.

Koncerta īpašais viesis Artura Maskata baleta “Bīstamie sakari” fragmentā būs čehu baleta zvaigzne Jans Fouseks, kurš dejoja “Bīstamo sakaru” uzvedumā Brno teātrī Národní divadlo un kuru kā repetitors šai lomai sagatavoja Aleksejs Avečkins. Fouseks dejoja Valmona lomu trīs sezonas un par šo lomu saņēma nozīmīgo Čehijas Valsts prēmiju.

Būs arī Čaikovska baleta “Gulbju ezers”, Adāna baleta “Korsārs” un Bizē – Ščedrina baleta “Karmena” fragmenti. Koncerta ievadam ņemts Zilā putna un princeses Florinas duets no Pētera Čaikovska baleta “Apburtā princese”, kas bija pirmais numurs, ko 1996. gadā Aleksejs dejoja uz Baltā nama skatuves pēc pārcelšanās uz Rīgu no dzimtās Baltkrievijas.

Videoformātā būs iespēja redzēt fragmentus no speciāli Cēsu mākslas festivālam gatavotā priekšnesuma, kas tapa sadarbībā ar kontrabasistu, komponistu Kristapu Pētersonu un horeogrāfu Kirilu Burlovu. Arturs Maskats saka: “Labi, ka ir saglabājies ieraksts ar izteiksmīgiem tuvplāniem – to skatīties ir tiešām aizraujoši.”

Koncertā dejos Elza Leimane-Martinova, Margarita Demjanoka-Skuteļska, Laine Paike, Viktorija Jansone, Jolanta Lubēja, Sabīne Guravska, Sergejs Neikšins, Raimonds Martinovs, Arturs Sokolovs un Kārlis Cīrulis.

28. jūlija vakara ieskāņā, pulksten 18.00, koncertzāles “Cēsis” kino zālē ikviens interesents aicināts uz “Mazo laikmetīgās mākslas skolu vasaras vakariem”, kurā šoreiz dzirdēsim kuratora Kaspara Vanaga priekšlasījumu “Par mikrovēstures liecībām un to lomu laikmetīgajā mākslā”.

Atgādinām, ka visu Cēsu Mākslas festivāla norises laiku līdz pat 19. augustam INSIGNIA mākslas galerijā koncertzālē “Cēsis” ir apskatāma Latvijas Mākslas akadēmijas absolventu, SEB stipendiātu, darbu izstāde “Netveramā robeža”. Starpdisciplinārā ekspozīcija cēsniekiem un pilsētas viesiem sniegs ieskatu jauno mākslinieku domās, sajūtās un prasmēs, kas izstāstītas vizuālajā valodā.

Vienpadsmitais Cēsu Mākslas festivāls notiek ar patrona – SEB bankas, vadošā telekomunikāciju operatora un festivāla ģenerālsponsora LMT, SIA Alfor, Latvijas Republikas Kultūras ministrijas, Valsts Kultūrkapitāla fonda un Cēsu novada domes atbalstu.

Biļetes iespējams iegādāties “Biļešu paradīzes” kasēs un internetā www.bilesuparadize.lv.

Informāciju sagatavoja:

Egija Saļņikova

Cēsu Mākslas festivāla sabiedrisko attiecību vadītāja

Tālr.: 26171151, e-pasts: egija.salnikova PIE gmail PUNKTS com

6. augustā plkst. 18.00 Valkas pilsētas kultūras namā notiks pirmizrāde muzikālajai izrādei “Valka. Latvija. Brīvība.” Latvijas valsts simtgadei veidotajā izrādē caur divu cilvēku likteņu un mīlas stāstu atainos Latvijas dibināšanu, akcentējot Valkas nozīmi valsts izveidē.

Izrāde tapusi pēc Valkas novada domes iniciatīvas sadarbībā ar Latvijas Nacionālo teātri un ir viens no Latviešu Pagaidu Nacionālās padomes simtgadei veltītajiem pasākumiem Valkā. Lugu īpaši šim gadījumam uzrakstījis pazīstamais Latvijas Radio komentētājs Eduards Liniņš. Izrādes režisors ir Gundars Silakatiņš, scenogrāfs – Aigars Ozoliņš. Galvenajās lomās iejutīsies Latvijas Nacionālā teātra aktieri Zane Dombrovska un Raimonds Celms. Izrādē spēlēs aktieri no vairākiem Latvijas teātriem: Ivars Puga, Ivars Kļavinskis, Ģirts Liuziniks, Mārtiņš Liepa, Kaspars Zāle, Kristians Kareļins, Kristaps Ķeselis, Jurģis Spulenieks, Artis Drozdovs, Pēteris Galviņš un citi. Izrādi muzikāli papildinās Valkas pilsētas kultūras nama vokālais vīriešu ansamblis “Lai skan!”.

Izrādes centrā ir igauņu meitenes un latviešu strēlnieka skaudrais mīlas stāsts. ”Laiks pirms simts gadiem bija milzu pārmaiņu brīdis Latvijai, Eiropai, visai pasaulei. Sadūrās idejas, pārliecības, intereses un ilūzijas,” izrādes fonu ieskicē tās autors E.Liniņš. “Mokoši dzima jaunā – 20.gadsimta pasaule; pasaule, kurā lielā mērā mēs dzīvojam joprojām. Mūsu vēstījums ir par to, kā šīs visaptverošās kustības rezonēja vienas tautas, vienas pilsētas – Valkas – un atsevišķu cilvēku likteņos. Kā šajos satricinājumos tapa Latvijas valsts, kļūstot par realitāti ģeogrāfiskajā telpā, politiskajos un militārajos izkārtojumos, cilvēku apziņā.”

Izrādes veidotāji atklāj, ka izrādē skatītāju rindu izkārtojums būs neierasts un piemērots tam, lai iejustos tā laika notikumos.

Biļešu cena: 7 - 10 eiro. Grupu biļetēm, pērkot 5 un vairāk biļetes, cena ir 5 eiro. Biļetes iespējams iegādāties Valkas pilsētas kultūras namā, kā arī zvanot pa tālruni 64723055 vai 20235967 (norādot savu vārdu, uzvārdu un e-pasta adresi, uz kuru nosūtīt Valkas novada domes rekvizītus biļetes apmaksai).

Savu neatkarīgu un demokrātisku valsti ieguvām mērķtiecīgā darbā vairāku gadu garumā, drosmīgi un tālredzīgi Latvijas cilvēki to darīja iespējamu. Latvijas valsts simtgades programma izgaismo nozīmīgākos neatkarības ceļa pagrieziena punktus, un Valkai Latvijas tapšanā ir nepārvērtējama loma.

2017. gadā aprit simts gadi kopš Valkā 1917. gada vēlā rudenī sanāca Latviešu Pagaidu Nacionālā padome. Šim vēsturiski nozīmīgajam notikumam veltīts norišu cikls, kas ar augsta līmeņa starptautisku konferenci, svētku koncertu, pieminekļa un izstādes atklāšanu Valkā noslēgsies 2. decembrī.

Iesaisties un izzini www.lv100.lv / www.valka.lv / #Valka1917

Informāciju sagatavoja:

Aivars Ikšelis

Latvijas valsts simtgades svinību

Koordinators Valkas novadā

Tel.: 6 4722360 / Mob.tel.: +371 29423675

e-pasts: aivars.ikselis PIE valka PUNKTS lv

Ar ievērojamu iedzīvotāju atsaucību ir noslēdzies Latvijas simtgades aktivitātes “Dāvana Latvijai - elektroniska ainavu dārgumu krātuve “Latvijas ainavu dārgumi vakar, šodien, rīt”” pirmais solis – saņemti 950 pieteikumi par vietām un objektiem, kurus virza iekļaušanai Ainavu dārgumu krātuvē.

Plānošanas reģionu administrācijas kopā ar izveidoto Ainavu ekspertu padomi* pieteiktās ainavas grupē un no katra plānošanas reģiona atlasa 50 vērtīgākās, kuras tiks virzītas uz nākamo konkursa kārtu – elektronisko balsošanu.

Elektroniskā balsošana tiks uzsākta augusta vidū un turpināsies divus mēnešus. Tās laikā ikviens iedzīvotājs tīmekļa vietnē www.ainavudargumi.lv varēs paust savu viedokli, izvēloties vērtīgākās Latvijas ainavas. Jāatzīmē, ka no katra reģiona ikviens varēs izvēlēties ne vairāk kā 10 ainavas. Ainavu vērtēšanā piedalīsies arī Ainavu ekspertu padome. 

Plānots, ka novembra vidū būs zināmi katra reģiona 10 vērtīgākie ainavu dārgumi. Par katru no šiem dārgumiem tiks apkopota informācija (gan vēsturiskas fotogrāfijas, gan atmiņu stāsti), lai atspoguļotu ainavas mainību vairāku desmitu gadu griezumā. Latvijas jubilejas gadā šie ainavu dārgumi tiks iemūžināti, pieaicinot profesionālus fotogrāfus, un katrā plānošanas reģionā notiks izstādes un diskusijas. Tajās runās par to, kādu Latviju vēlamies redzēt nākamajās simtgadēs un kas jādara, lai vēlamo mērķi sasniegtu.

Par aktivitāti

Latvijas simtgades svinību ietvaros Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija sadarbībā ar Latvijas Nacionālo bibliotēku, pašvaldību publiskajām bibliotēkām un plānošanas reģioniem organizē aktivitāti “Dāvana Latvijai - elektroniska ainavu dārgumu krātuve “Latvijas ainavu dārgumi vakar, šodien, rīt””. Aktivitātes mērķis ir sekmēt kvalitatīvu un daudzfunkcionālu ainavu saglabāšanu, kas visā Latvijā uzlabo cilvēku dzīves kvalitāti, veicina vietu, reģionu un valsts ekonomisko aktivitāti un atpazīstamību.

Iesaistot visas Latvijas iedzīvotājus, tiks apzināti Latvijas ainavu dārgumi - vietas un teritorijas laukos, ciemos un pilsētās, kuras tiek identificētas kā īpašas Latvijas un tās reģionu vērtības, neatkarīgi no to pašreizējā aizsardzības statusa un saglabātības pakāpes. Apzinot skaistākās un vērtīgākās ainavas, notiks arī to izvērtēšana iekļaušanai Latvijas Kultūras kanonā, kas ir Latvijas lepnuma  un goda zīme.

Vairāk informācijas  www.ainavudargumi.lv  

*Ainavu ekspertu padomē iekļauti pārstāvji no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības, Zemkopības un Kultūras ministrijas, Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas, Dabas aizsardzības pārvaldes, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras, Latvijas Nacionālās bibliotēkas, Latvijas Universitātes, Latvijas Pašvaldību savienības, Latvijas Lielo pilsētu apvienības, Reģionālo attīstības centru apvienības, Latvijas Arhitektu savienības un Latvijas Ainavu arhitektūras biedrības. 

Informāciju sagatavoja:

Sabiedrisko attiecību nodaļa

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija

Tālr. 67026418

e-pasts: prese PIE varam.gov PUNKTS lv

www.varam.gov.lv

Vidzemes plānošanas reģions sadarbībā ar mobilo televīziju, lietotni LMT Straume aicina šovakar, 28. jūlijā plkst. 22.00 skatīties tiešraidi no Gulbenes novada un pilsētas svētku novadnieku akadēmiskās un džeza mūzikas koncerta “Vakara mūzika pils parkā”, kas notiek Vecgulbenes muižas parkā.

 Koncertā piedalās operdziedātājs Nauris Indzeris, dziedātāja Sabīne Krilova, pianists Rihards Plešanovs, flautiste Aiva Elsiņa, komponists Valdis Zilveris, čellists Ainārs Paukštēns, džeza

kvartets Viļņa Kundrāta, Oskara Račevska, Ziga Žukovska un Paula Ķierpes sastāvā, pūtēju orķestris Jolanda Andževa vadībā, jauktie kori – Gulbenes koris “Harmonija”, Lielciema koris “Kaprīze”, Lizuma jauktais koris un Balvu koris “Mirklis” Ulda Kokara vadībā.

Koncertu vada aktieri Aija Dzērve un Uldis Anže.

Novadnieku akadēmiskās un džeza mūzikas koncerts “Vakara mūzika pils parkā” tiek rīkots par godu Gulbenes novada un pilsētas svētkiem jeb Novadnieku dienām “Gulbenes Novads. Saknes. Piederība.”. Šie svētki ir satikšanās sarunās, diskusijās un pieredzē par piederību novadam, Latvijai, pasaulei, tā ir satikšanās desmit nozaru grupās, mūzikā, mākslā, sportā, kultūrā, sadziedāšanās un sadejošana, lai apjaustu Gulbenes novada spēku.

TIEŠRAIDE ŠEIT:

Tiešraide no Novadnieku dienām turpināsies rīt, 29. jūlijā no plkst. 22.00, kad skatītājiem būs iespēja vērot deju lieluzveduma “Nāc laika loku kopā izdzīvot!” tiešraidi.

Novadnieku akadēmiskās un džeza mūzikas koncerts tiešraidē skatāms arī LMT Mājas viedtelevīzijā, lietotnē LMT Straume un internetā: http://straume.lmt.lv. Skatītāji un svētku dalībnieki aicināti iesaistīties Twitter sarunā ar tēmturi #GulbeneSvin.

Vidzemes plānošanas reģions sadarbībā ar mobilo televīziju, lietotni LMT Straume piedāvā rītvakar, 29. jūlijā plkst. 22.00 tiešraidē skatīties Gulbenes novada un pilsētas svētku “Gulbenes Novads. Saknes. Piederība.” ietvaros rīkoto Gulbenes novadnieku dienu deju lielkoncertu “Nāc laika loku kopā izdzīvot!”.

 Gulbenes novadnieku dienu deju lielkoncerta koncepcija ir “Mājas. Vieta, caur kuru rit laiks. Un neko neaiznes projām, tikai pienes klāt... saved kopā... Te dzīvo paļāvība mūžos iedibinātajai kārtībai...”, un tajā piedalās 18 Gulbenes novada visu paaudžu tautisko deju kolektīvi.

TIEŠRAIDE ŠEIT:

Lielkoncerta skatītājus ar saviem priekšnesumiem priecēs deju kolektīvs “Rūsiņš”, “Veiksme”, “Tirza”, “Poga”, “Litenietis”, “Zelta”, “Zeija”, “Saulgriezis”, “EGA”, “Unce”, “Ratenieki”, “Apinītis”, “Ratiņš”, “Azanda”, “Avots”, “Ozoli”, “Vērdiņš”, “Spārēni”, kā arī Gulbenes Tautas teātra, jauniešu un bērnu teātra studiju aktieri.

Lielkoncerta scenārija un projekciju autore ir Ligita Zitāne, uzveduma deju virsvadītāja ir Edīte Ķikuste, režisore ir Ilvita Kļaviņa, bet scenogrāfe – Sandra Dikmane, savukārt lielkoncerta producente ir Edīte Siļķēna.

Tiešraides skatītājiem būs iespēja vērot arī uguns priekšnesumus jeb salūtu, kas radīts speciāli šiem svētkiem.

Gulbenes novadnieku dienu deju liekoncerts tiek rīkots par godu Gulbenes novada un pilsētas svētkiem jeb Novadnieku dienām “Gulbenes Novads. Saknes. Piederība.”. Šie svētki ir satikšanās sarunās, diskusijās un pieredzē par piederību novadam, Latvijai, pasaulei, tā ir satikšanās desmit nozaru grupās, mūzikā, mākslā, sportā, kultūrā, sadziedāšanās un sadejošana, lai apjaustu Gulbenes novada spēku.

Gulbenes novadnieku dienu deju lielkoncerts tiešraidē skatāms arī LMT Mājas viedtelevīzijā, lietotnē LMT Straume un internetā: http://straume.lmt.lv. Skatītāji un svētku dalībnieki aicināti iesaistīties Twitter sarunā ar tēmturi #GulbeneSvin.

No 4. līdz 6. augustam Alūksne svinēs savus pilsētas svētkus, aicinot tuvus un tālus alūksniešus un svētku viesus pulcēties trīs dienu garumā, lai baudītu satikšanās prieku un plašu svētku pasākumu klāstu.

Svētku atklāšana – Pilssalas estrādē

Šogad svētki īpaši iezīmēsies ar divu latviešu mūzikā nozīmīgu personu jubilejas pasākumiem. Pirmais no tiem – Borisa Rezņika 70 gadu jubilejas koncerts Pilssalas estrādē izskanēs jau piektdien, 4. augustā, Alūksnes pilsētas svētku atklāšanas vakarā. Kopā ar jubilāru uz skatuves būs daudzi zināmi dziedātāji, tostarp divi alūksnieši – Kristīna Zaharova un kopā ar grupu “Eolika” –Dainis Dobelnieks. Tāpat koncertā dziedās Aija Vītoliņa, Kristīna Zaharova, Ralfs Eilands, Mārtiņš Ruskis, Ginta Krievkalna, kā arī muzicēs šobrīd popularitāti iemantojušais Mārcis Auziņš ar savu muzikālo grupu un stīgu kvartets. Ieeja uz koncertu ir no 5 līdz 10 eiro. Biļetes ir nopērkamas iepriekšpārdošanā Alūksnes Kultūras centrā, “Biļešu paradīzes” kasēs visā Latvijā vai bilesuparadize.lv. Svētku rīkotāji – Alūksnes novada pašvaldība un Alūksnes Kultūras centrs – aicina apmeklētājus izmantot šo iespēju un ieejas biļetes iegādāties laikus, lai izvairītos no lieka satraukuma pirms pasākuma sākuma.

Piektdienas vakarā arī jaunieši aicināti uz latviešu hiphopa producenta, bītmeikera un repera Anša koncerttūri. Savukārt pirms pusnakts pie Alūksnes Kultūras centra visas paaudzes varēs pulcēties pirmajā svētku ballē, kurā par muzikālo noskaņojumu rūpēsies Alūksnes mūziķu grupas.

Pirmo reizi – novada uzņēmēju telts “Radīts Alūksnē”

Sestdienas rīts sāksies ar norisēm pie Jaunās pils. Amatnieku tirdziņš šoreiz būs radis vietu Pils un Ojāra Vācieša ielās, savukārt teritorija parkā ap strūklakām būs nodota “Radošā dārza” aktivitātēm, kur notiks dažādas darbnīcas, meistarklases, tikšanās ar māksliniekiem, varēs spēlēt lielformāta spēles, baudīt mūziku, radošu atmosfēru un īpašu teritorijas noformējumu.

Sestdien pirmo reizi pilsētas svētku laikā būs atvērta novada uzņēmēju prezentācijas telts “Radīts Alūksnē”, kurā uzņēmēji varēs svētku apmeklētājiem atraktīvi demonstrēt un reklamēt savu produkciju un pakalpojumus.

Turpat blakus - Jaunajā pilī Alūksnes muzejā notiks Alūksnes mākslinieku kopizstādes “Laiks savējiem” atklāšana, būs apskatāma ASV dzīvojušās novadnieces Austras Lindes darināto 120 tautu meitu tērpu izstāde, kā arī notiks tēlniecei Lilijai Līcei veltīts pasākums. Savukārt Alūksnes Lielajos kapos sadarbībā ar biedrību “Latviskais mantojums”, Jāni Poli un Aināru Zelču sestdien atklās pieminekli tēlniecei, jo viena no L. Līces skulptūrām no Alūksnes muzeja krājuma tiek deponēta uz kapiem, kur tā būs izvietota kā viņas piemineklis. Mākslas darbi pilsētas svētku sestdienā būs skatāmi arī Alūksnes Mākslas skolā – tā būs Latvijas Mākslinieku savienības ceļojošā izstāde “Klusā daba”.

“Čabiņš” beidzot pie mazajiem lasītājiem

Sestdienas priekšpusdienā pie Jaunās pils notiks ilgi gaidītās Aleksandra Pelēča bērnu dzejas grāmatas “Čabiņš” atvēršanas svētki. Grāmatas izdošanu atbalstījis Alūksnes un Apes novada fonds, Malienas skolas fonds un daudzi jo daudzi ziedotāji, grāmatas ilustrācijas veidojuši Malienas pamatskolas un Jaunannas Mūzikas un mākslas pamatskolas audzēkņi, izdevējs – Jānis Polis (izdevniecība “Selja”).

Nelielajā pasākumā būs iespējams uzzināt par unikālā materiāla atrašanu, redzēt Malienas pamatskolas un Jaunannas Mākslas un mūzikas pamatskolas bērnu veidoto ilustrāciju oriģinālus, kā arī iegūt grāmatu, ziedojot nākamās, Strautiņu skolai veltītās, grāmatas izdošanai. Uzreiz pēc grāmatas atvēršanas īpaši bērni tiks aicināti uz radošo vēja zvanu gatavošanas darbnīcu.

Alūksnes un Apes novada fonds pilsētas svētku laikā rīkos vēl vienu pasākumu – tā būs “Pusnakts stunda labdarībai”, kas sestdien stundu pirms pusnakts sāksies Alūksnes Mākslas skolā. Šajā pasākumā, turpinot tradīciju, fonds aicina uz tikšanos savus draugus, ziedotājus un atbalstītājus, lai runātu par grāmatām un labdarību. Tikšanās dalībnieki varēs ziedot  grāmatas “Alsviķu Ķemera (Strautiņu) skola 1868 – 2018” izdošanai.

Alūksnē sadancos sešu valstu dejotāji

Sestdien pilsētā būs vērojamas vairākas 2. Starptautiskā deju festivāla “Alūksnes vasara” norises. Festivāla dalībnieki dosies krāšņā gājienā pa pilsētas ielām. Gājiens sāksies pie administratīvās ēkas Dārza ielā 11, dosies pa Tirgotāju, Lielā Ezera, Brūža ielu līdz Alūksnes Kultūras centram un pēc tam uz Alūksnes Jauno pili. Gājiena laikā būs divas pieturas – viena skvērā Lielā Ezera ielā, otra pie Alūksnes Kultūras centra, kur katrs kolektīvs sevi parādīs ar mazu priekšnesumu. Savukārt no pulksten 12.00 līdz pat aptuveni 15.30 kolektīvi rādīs savas deju programmas. Sestdienas vakarā pulksten 20.00 festivāla noslēguma koncerts Pilssalā tiek veidots kopā ar grupu “Auļi”, uguns šovu no Daugavpils un Alūksnes loku šāvēju klubu “Ziemeļnieks”. Koncerta noslēgumā debesīs virs Pilssalas estrādes uzšausies svētku salūts. Ieeja uz festivāla lielkoncertu ir bez maksas.

Suminās Alūksnē deklarētos jaundzimušos

No pusdienlaika līdz pat vēlai pēcpusdienai pie Alūksnes Kultūras centra notiks dažādas norises lieliem un maziem. Te muzicēs Latvijas televīzijas konkursa “Supernova 2017” dalībnieks Miks Galvanovskis. Pašvaldība suminās visus konkursa “Sakop, rādi, lepojies” dalībniekus un apbalvos skaistāko novada sētu īpašniekus. Te Igaunijas – Latvijas pārrobežu sadarbības programmas atbalstītā projekta “Ilgtspējīgas enerģijas sabiedrība” ietvaros notiks arī īpaša Enerģijas diena, kurā ikviens interesents varēs uzzināt, kā samazināt elektropatēriņu, piedalīties dažādos konkursos un aktivitātēs.

Pie Alūksnes Kultūras centra arī šogad pašvaldība suminās to mazo alūksniešu ģimenes, kurās kopš pērnā gada pilsētas svētkiem līdz pat šiem pasaulē ir nācis mazulis un būtisks nosacījums – jaundzimušā mazuļa dzīvesvieta ir deklarēta Alūksnes pilsētā. Svētku rīkotāji aicina visas ģimenes, kuras saņems ielūgumu uz jaundzimušo alūksniešu sumināšanas pasākumu, atvēlēt laiku un ierasties, līdzi ņemot arī pašu sumināmo mazuli. Ņemot vērā ierosinājumus no iepriekšējiem gadiem, pasākuma norises laiks pārcelts nedaudz vēlāk, lai netraucētu bērniņu diendusu.

Pēcpusdienā pie Kultūras centra notiks arī muzikāla izrāde visai ģimenei “Lielais talantu šovs”, kurā iesaistīties varēs arī skatītāji. Visas dienas garumā turpat skvērā būs pieejamas aktivitātes ģimenēm un bērniem – piepūšamās atrakcijas, foto pietura, virtuālās realitātes brilles, biedrības “Pigori” radošās aktivitātes. Te pieturēs arī “Bānītis – ekspresis”, kurš svētku apmeklētājus vizinās pa pilsētu. Savukārt iesaistoties Bānīša laupītāju radošajās aktivitātēs, būs iespējams tikt pie gardās putras. Atsevišķās no minētajām izklaidēm, piemēram, piepūšamajās atrakcijās un bānītī, gan jārēķinās ar maksu.

Izcils muzikāls baudījums Alūksnes Kultūras centrā

Sestdienā Alūksnes Kultūras centrā notiks otrs ar jubileju saistītais pasākums – atzīmējot komponista 60 gadu dzīves jubileju, ikviens Uģa Prauliņa talanta cienītājs šajā dienā aicināts uz tautas mūzikas cikla “Pagānu gadagrāmata” koncertu. Tajā kopā ar Uģi Prauliņu uz skatuves būs vīru koris “Gaudeamus” (diriģents Ivars Cinkus), solisti Asnate Rancāne, Lauma Bērza un Ivars Cinkuss, Pagānu gadagrāmatas etno roka grupa, kuras sastāvā ir Andris Sējāns, Reinis Sējāns, Latvīte Cirse, Māris Muktupāvels, Leons Sējāns, Ilze Grunte, Andris Grunte, Ivars Cinkuss. Biļetes cena uz šo koncertu ir 8 EUR un arī šīs biļetes ir iespējams iegādāties iepriekšpārdošanā Alūksnes Kultūras centrā, “Biļešu paradīzes” kasēs visā Latvijā vai www.bilesuparadize.lv.

Būs arī sportiskas un nedaudz citādākas izklaides

Sporta aktivitāšu cienītājiem šogad nedaudz mazāks piedāvājuma klāsts kā citu gadu, jo sakarā ar pārbūves darbiem Pilssalā, tur nevar notikt sporta sacensības. Taču stiprākie kungi un arī dāmas aicināti piedalīties sporta kluba “Spēka pasaule” rīkotajā spēka konkursā “Latvijas spēcīgākā pilsētā”, lai šo titulu šogad izcīnītu Alūksne. Adrenalīna gūšanai būs iespējams vērot ekstrēmo velo šovu.

Par mazliet citādāku atmosfēru sestdienas vakarpusē rūpēsies kultūrnīca “Theia” Miera ielā 2 - te sestdienas vakarā ikviens varēs nokļūt “Theia space station”, kur skanēs kosmosa mūzika, varēs vērot zvaigžņu projekcijas no teleskopa un iemalkot tēju. Savukārt dienas noslēgumā visi aicināti uz zaļumballi, kas notiks Pilssalas estrādē.

Svētdien – pat divi koncerti

Svētdien jau tradicionāli alūksniešu dzimtas pulcēsies Alūksnes Lielajos un Mazajos kapos, lai pieminētu savus mūžībā aizgājušos tuviniekus, tiktos ar vēl nesatiktajiem radiem, draugiem un paziņām un svinētu dzīvi, jo tieši tāds ir Alūksnes kapusvētku moto – svinēt dzīvi! Savukārt pēc kapusvētkiem Tempļakalna pakājē uz solokoncertu “Te nu es esmu” aicinās dziedātājs Nikolajs Puzikovs. Lietus gadījumā koncerts var tikt pārcelts uz Alūksnes Kultūras centru.

Savukārt pēc tam, kad alūksnieši būs pavadījuši mājās savus viesus, mierīgai noskaņai pulksten 18.36 visi laipni aicināti uz projekta “1836” sirsnīgu bezmaksas koncertu Alūksnes Kultūras centra Mazajā zālē. Projekta īstenotāji pagaidām tur noslēpumā to, kādi mākslinieki muzicēs koncertā Alūksnē, tomēr citos līdzīgos koncertos piedalījušies tādi zināmi mākslinieki kā Goran Gora, Renārs Kaupers un citi. Aicinām alūksniešus apmeklēt gan projekta “1836” robežstaba ierakšanu pulksten 17.00 Pleskavas ielas malā aiz 7. Siguldas kājnieku pulka pieminekļa, gan projekta koncertu Alūksnes Kultūras centrā.

Aicina ieejas biļetes sagādāt laikus

- No pašvaldības budžeta pilsētas svētku norisēm piešķirtais finansējums ļoti ierobežo, praktiski to šogad izlietosim tehniskajam nodrošinājumam un sabiedriskās kārtības un tīrības nodrošināšanai. Līdz ar to arī svētku programmā ir daži maksas pasākumi, tomēr arī uz abiem lielākajiem koncertiem, kas notiks piektdienas vakarā estrādē un sestdien Kultūras centrā, biļešu cena jāuzskata par simbolisku, ņemot vērā atpazīstamos mūziķu uzvārdus un mūziķu skaitu, kas kāps uz skatuves. Svētkus rīkojot, ir jābūvē skatuves, skaņa, gaismas, un, lai to varētu kvalitatīvi nodrošināt, izmaksas ir krietni lielākas nekā mums piešķirtais finansējums, - skaidro Alūksnes Kultūras centra direktore Sanita Bērziņa.

Lai svētku dienas raisītu vairāk gandarījuma brīžu, viņa aicina vietējos iedzīvotājus, kuri plāno apmeklēt atklāšanas koncertu Pilssalas estrādē un sestdienas koncertu Alūksnes Kultūras centrā, jau laikus iegādāties biļetes sev un saviem radiem un draugiem, kuri plānojuši apmeklēt pilsētas svētku norises. Tas ļaus izvairīties no liekas drūzmas un satraukuma sev un citiem apmeklētājiem pirms pasākumiem. Tāpat aicinām pilsētas iedzīvotājus svētku norises maksimāli apmeklēt kājāmejot.

Svētku rīkotāji atvainojas tiem pilsētas iedzīvotājiem, kuriem svētku pasākumus pavadošais troksnis un kņada traucēs ikdienas mieru. Tomēr aicinām būt saprotošiem un svinēt Alūksnes pilsētas svētkus kopā.

Laika apstākļu dēļ programmā var notikt izmaiņas, tādēļ aicinām sekot līdzi Alūksnes novada pašvaldības un Alūksnes Kultūras centra sociālo tīklu kontiem!

Svētdien būs bezmaksas autobusi

Svētdien, 6. augustā, Alūksnes novada pašvaldība apmaksās autobusu papildu reisus maršrutā Autoosta – Kapsēta – Autoosta. Bezmaksas reisus no autoostas uz kapsētu un atpakaļ intensīvā režīmā nodrošinās laikā no pulksten 9.00 līdz 15.00. Autobusi no pieturas aties, tiklīdz būs piepildījušies.

Bezmaksas reisus uz un no Alūksnes kapusvētkiem 6. augustā iedzīvotājiem nodrošinās arī Mārkalnes pagasta pārvalde. Autobuss uz Alūksni pulksten 9.00 dosies pa maršrutu: Ponkuļi – Volkova – Blekteskalns – Mārkalne – Cirakalns – Zīles – Alūksnes kapsēta, savukārt atpakaļ – pēc vienošanās ar šoferi.

No Jaunannas uz Alūksnes kapusvētkiem varēs nokļūt pēc šāda maršruta: Gundegas 9.30, Jaunanna 9.40, Rūķīši 9.50, Ievedne 9.55, Anna 10.05, bet atpakaļ - pēc savstarpējas kopīgas vienošanās.

Arī Malienas pagasta pārvalde nodrošinās braucienu uz Alūksnes kapusvētkiem un lūdz interesentus tam pieteikties līdz 3. augustam personīgi vai pa tālruņiem 64354278, 29219720.

Pasākumu laikā slēgta satiksme

Sakarā ar Alūksnes pilsētas svētku pasākumiem, no 4. līdz 6. augustam būs autotransporta kustības ierobežojumi. Slēgta satiksme būs šādās ielās vai to posmos:

No 4. augusta pulksten 12.00 līdz 5. augusta pulksten 19.00 Brūža ielā posmā no Skolas ielas līdz Alūksnes Kultūras centram, 

No 4. augusta pulksten 18.30 līdz 5. augusta pulksten 18.00 - Ojāra Vācieša ielā posmā no Dārza ielas līdz Pils ielai,

5. augustā no pulksten 06.00 līdz pulksten 18.00 - Pils ielā posmā no Lielā Ezera ielas līdz Rijukalna ielai, Ojāra Vācieša ielā posmā no Dārza ielas līdz Pilssalas ielai,

5. augustā no pulksten 06.00 līdz pulksten 19.00 - Brūža ielā posmā no Baznīcas ielas līdz Brūža ielai 7, Dzirnavu ielā posmā no Dzirnavu ielas 3 visā garumā un Parka ielā posmā no Parka ielas 4 līdz Dzirnavu ielai,

No 5. augusta pulksten 19.00 līdz 6. augusta pulksten 04.00 - Dzirnavu ielā posmā no Parka ielas līdz Brūža ielai,

5. augustā no pulksten 11.00 Starptautiskā deju festivāla “Alūksnes vasara” dalībnieku gājiena laikā maršrutā Tirgotāju iela – Lielā Ezera iela – Brūža iela – Alūksnes Kultūras centra stāvlaukums – Ojāra Vācieša iela – Pils iela – Jaunā pils transporta kustība tiks ierobežota.

Alūksnes pilsētas svētkus organizē Alūksnes novada pašvaldība un Alūksnes Kultūras centrs. Paldies Alūksnes pilsētas svētku atbalstītājiem – AS “SEB banka”, AAS “InterRisk Vienna Insurance Group”, SIA “Mārkalnas bruģis”, Valsts Kultūrkapitāla fondam, informatīvajiem atbalstītājiem – Latvijas radio, laikrakstiem “Alūksnes Ziņas” un “Malienas Ziņas”, portālam aluksniesiem.lv.

Svētku programma: www.aluksne.lv.

Sagatavoja: Evita APLOKA,

Alūksnes novada pašvaldības

sabiedrisko attiecību speciāliste

Tālruņi: 64381502; 26646749

evita.aploka PIE aluksne PUNKTS lv

www.aluksne.lv

Valmieras pilsētas svētku laikā, 29. jūlijā no plkst. 11.00 līdz 15.00, Valmieras Kultūras centra laukumā viesosies pazīstamais karikatūrists Gatis Šļūka.

Mūsdienās ierasti interesantos dzīves mirkļus iemūžināt fotogrāfijās. Valmieras pilsētas svētkos drosmīgajiem būs bezmaksas iespēja sevi ieraudzīt “citā gaismā” – asprātīgi un nedaudz pārspīlēti.

Aicinām tapušās karikatūras publicēt sociālajos tīklos, pievienojot tēmturi #Valmierai734.

Klātienē būs apskatāma arī mākslinieka jaunākā grāmata “Karikatūras2”, kur apkopoti labākie pēdējā laika darbi.

Gatis Šļūka dzimis Raunā. Jau 1.klasē sapratis, ka vēlas kļūt par karikatūristu. Kopš tā laika asprātīgus zīmējumus radījis sev un apkārtējiem par prieku. Darbi nokļuvuši arī laikraksta lappusēs. Studējis Rīgas Lietišķās mākslas koledžā un ieguvis maģistra grādu grafikas mākslā Latvijas Mākslas akadēmijā, pabeidzis animācijas kursus studijā “A Film Latvija”. Piedalījies grafikas izstādēs Latvijā un kaimiņvalstīs. Pašlaik galvenokārt darbojas jau bērnībā izvēlētajā sapņu profesijā – ir karikatūrists, piedaloties arī dažādās izstādēs Latvijā un ārvalstīs. Kopš 1998. gada Gatis Šļūka strādā “Latvijas Avīzē”, asprātīgi vai pat saasināti atainojot apkārt notiekošo un nereti liekot aizdomāties gan par to, kas notiek Latvijā un ārvalstīs, gan par katra paša lomu un rīcības sekām.

Valmieras 734.jubilejas svinībās gūsti pozitīvas emocijas un ieraugi sevi karikatūrista acīm!

No 27. līdz 30. jūlijam norisināsies Valmieras pilsētas svētki, īpašai noskaņai virmojot gan tradicionālās, gan jaunās norisēs dažādās vietās pilsētā. Vakara koncertos valmieriešus un pilsētas viesus priecēs Valmieras Drāmas teātra aktieri, leģendārā grupa “Jumprava”, kā arī par lustēšanos rūpēsies Intars Busulis un Abonementa orķestris, grupas “Dzelzs Vilks”, “Astro’n’out”, “Džentlmeņu špagats” un “Vēja radītie”. Valmieras 734.dzimšanas dienas svinību programma skatāma mājaslapas www.valmiera.lv sadaļā “Kultūra”.

4. - 6. augustam – trīs dienas gūsim praktiskas iemaņas dzijas krāsošanā ar augu krāsvielām un veidosim raksta kompozīciju tautisko brunču paraugam.

Meistardarbnīcu vadīs Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūta vadošā pētniece Dr. hist.  Anete Karlsone projekta „Augu krāsas Vidzemes brunčos” ietvaros.

Nodarbības sāksies piektdienas pēcpusdienā ar augu iemērkšanu un dzijas sagatavošanu, sestdien strādāsim visu dienu līdz vēlam vakaram. Svētdien darbu beigsim pēcpusdienā savlaicīgi. Praktiskās nodarbības mīsies ar lekcijām. 4.augustā plkst.16⁰⁰ dalībnieki pulcēsies Sarkaņos pie biedrības “Sarkaņu pagasta kultūrmantojums” un brauks uz  lauku sētu “Vidus Ruņģi” Dalībnieki saņems bezmaksas paraudziņu no katra krāsu toņa. Nokrāsoto dziju šķeteres būs iespēja iegādāties.

Projekts tiks īstenots ar Vidzemes plānošanas reģiona un Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu.

Laipni aicināts ik viens interesents. Dalības maksa: 10 eiro (meistarklases), biedrības “Sarkaņu pagasta kultūrmantojums” biedriem bez maksas. Interesentiem pieteikties līdz 2.augustam pa tālruni 26210523 vai Sarkaņu bibliotēkā.

Biedrības “Sarkaņu pagasta kultūrmantojums”                      

projekta „Augu krāsas Vidzemes brunčos” vadītāja  I. Bačuka                                                                                               

2017.gada 9. septembrī Kocēnu novada Kocēnos, kādreizējā Kokmuižas teritorijā norisināsies jau trešie Kokmuižas svētki, kas veltīti senās teritorijas atklāšanai. Arī šogad svētki turpinās iedzīvināt Kokmuižas kultūrvēsturisko mantojumu un, caur šī gada svētku tēmu “Laiks”, piedāvās laikmetīgu kultūras programmu dažādākajām gaumēm un vecuma grupām.

Aktivitātes norisināsies ne tikai Kokmuižas pilī un skaisti iekoptajā pils parterā, bet arī teritorijā pie vēsturiskās Kokmuižas alus darītavas jeb jaunizveidotajā promenādē. Tāpat svētku laikā tiks atdzīvinātas citas senās muižas kompleksa vietas, piemēram, zirgu stallis.

Plānots, ka Kokmuižas svētkus ieskandinot, 2017.gada 8. septembrī no plkst. 19.00 līdz plkst. 21.00 ar iedzīvotāju līdzdalību tiks organizēta Pagalmu uvertīra, kas paredz plašākai publikai pieejamu kultūras pasākumu norisi Kocēnu novada Kocēnu pagasta daudzdzīvokļu māju pagalmos, zaļajās zonās u.tml.

Teritorijā pie vēsturiskās Kokmuižas alus darītavas jeb jaunizveidotajā promenādē

2017.gada 9. septembrī svētkus atklās muižas tirgus, kas norisināsies no plkst. 12.00 līdz plkst. 17.00 teritorijā pie vēsturiskās Kokmuižas alus darītavas jeb jaunizveidotajā promenādē. Tajā ar pašu realizētiem, audzētiem un pārstrādātiem lauksaimniecības produktiem un pašu gatavotiem amatniecības izstrādājumiem apmeklētājus priecēs Latvijas amatnieki, zemnieki un piemāju saimniecības kā arī mājražotāji. Turpat darbosies arī tautas mūzikas skatuve, uz kuras muzikālo repertuāru dienas programmā veidos Kocēnu novada amatiermākslas kolektīvi un tautas mūzikas kolektīvi no visiem Latvijas novadiem. Kā jaunums šogad, Braucošās klavieres ar džeza māksliniekem no grupas “Mirage Jazz Orchestra”.

Kokmuižas pilī

No plkst. 13.00 līdz plkst. 16.00 Kokmuižas pils apmeklētāji būs aicināti iepazīt Eiropas pilis un muižas mākslinieka un Rundāles pils muzeja direktora Imanta Lancmaņaradītā izstādē “Pilis un muižas Eiropā”. Tāpat pilī un ap to darbosies radošās darbnīcas, kur ikviens spēs atrast sev piemērotu nodarbošanos – piedalīties glītrakstīšanas un papīra mākslas darbnīcā, izgatavot ziedu rotas, izmēģināt iemaņas šaušanā, piedalīties kopīgas lielformāta kolāžas izgatavošanā u.c. Savukārt plkst 20.00 Kokmuižas pils parterā tiks atklāta dejas izrāde “Laiks”. To izpildīs Edītes Ābeltiņas deju grupa “Buras” kopā ar atraktīvo jauniešu instrumentālo ansambli “Rhythmixx” Oļģerta Dreimaņa vadībā.

Senajā zirgu stallī

Īpašu mākslas baudījumu apmeklētājiem būs iespēja gūt senajā zirgu stallī, kurā griestus rotās debesis, bet telpas iekšpusē būs iespēja atklāt stikla mākslu – materializētas un materiālas pasaules vizualizācijas. Mākslinieces Andas Munkevicas izstāde “Stikla skulptūras” darbosies no plkst. 13.00 līdz plkst. 22.00, un tiks papildināta ar Latvijā vēl nepieredzēta mūzikas skaņdarba aranžējumu “7 notis – viena valoda”.

Kokmuižas svētku laikā tiks organizēta arī sportiska orientēšanās ģimenēm ar bērniem un jauniešiem, kur, veiksmīgi tiekot galā ar dāžādiem uzdevumiem, būs iespēja tikt pie īpaši sarūpētām svētku balvām. Tāpat laikā no plkst. 13.00 tiks organizētas ekskursijas gida pavadībā Kokmuižas teritorijā. Savukārt vakara daļā, plkst. 21.30 ar iepriekšēju pieteikšanos būs iespēja piedalīties vēl nebijušā ekskursijā -  nakts pārgājienā “Baronu meklējot”.

Ņemot vērā to, ka šis gads aizrit “Eiropas gastranomijas reģiona” zīmē, aktualizējot kulināro tūrismu, Kokmuižas svētku laikā par garšas kārpiņām rūpēsies Valmiermuižas alus sadarbībā ar lauku saimniecībām un tirgotājiem.

Pasākumu noslēgs svētku balle kopā ar “Lauku muzikantiem”.

Kokmuiža ir daļa no Latvijas piļu un muižu asociācijas akcijas “Apceļo Latvijas pilis un muižas”, tāpēc aicinām akcijas dalībniekus apmeklēt Kokmuižas svētkus, Kokmuižu un tās teritoriju.

Papildus informācija par Kokmuižas svētkiem – Kocēnu novada mājas lapā www.kocenunovads.lv, sociālajos tīklos u.c.

Informāciju sagatavoja:

Krista Gromova

Kocēnu novada domes

Attīstības nodaļas

Sabiedrisko attiecību speciāliste

Mob.tel.: 27470387

E-pasts: medijiem PIE kocenunovads PUNKTS lv