Arhīva kalendārs

« June 2017 »
MonTueWedThuFriSatSun
 1234
567891011
12131415161718
19202122232425
2627282930 

Pavisam drīz - 22. jūnijā plkst. 19:00 Strenču brīvdabas estrādē būs iespēja dzīvot līdzi krietnā kareivja Šveika dēkām, ko iestudējuši Strenču novada kultūras darbinieki.

Aicinām ielīgot Gaujas krastā Strenčos kopā ar Šveiku, Millera kundzi, Palivecu un Palivecieni, Kokonija kungu un kundzi, Pleizerieni, Bretšneideru, Lukašu, Kacu, Šrēderu, Cillergūtu, Vahtmistru un citiem izrādes varoņiem! Izrādē būs muzikāla tikšanās ar īpašo viesi – Ati Auzānu.

Izrādē piedalās J. Ziemeļnieka Strenču Tautas teātra aktieri un sabiedrībā mīlēti un cienīti strencēnieši un valmierieši.  Galvenā varoņa Šveika loma uzticēta pieredzējušam aktierim Modrim Kokinam.

Millera kundze - Vita Ziediņa

Bargais policijas komisārs, plikpauris, sargkareivis, policists Alvils Dūdiņš

Paliveciene - Rita – Zeltīte Treisnere 

Palivecs. Grīnšteins, Kokonija kungs - Ēriks Ēķis

Simulante, arestante, Kokonija kundze - Ināra Ēķe

Ārsts, Pleizeriene - Vineta Cābule

Dakteris, simulants - Valentīna Girevaja

Simulants, arestants - Māris Girevojs 

Bretšneiders - Linards Kaska 

Tiesnesis- bargais un mīlīgais - Pēteris Smoļenskis

Lukašs - Andis Romanovskis 

Kacs - Andris Gūtmanis

Ketija - Liene Krūmiņa

Šrēders, Cillergūts, Vahtmistrs - Aivars Auniņš

Arestants, simulants, kalpone - Liega Skorenko 

Pavadonis, Rotmistrs - Artis Jančevskis

Vodička - Imants Strads

Simulants, arestants - Madara Žeigure 

Izrādi kuplina Strenču novada kultūras centra dejotāji un dziedātāji.

Muzikālais noformējums Strenču pūtēju orķestris – diriģents Jānis Jansons

Dekorāciju meistars Alvils Dūdiņš

Pie skaņu pults Pēteris Strauts

Pirms izrādes Gaujmalā pie brīvdabas estrādes iedegsim Gaismas parku, sveiksim arī mūsu īpašos Jāņus. Izrādi filmēs Re:TV un 24. jūnija vakarā plkst. 21.30 to varēs noskatīties TV ekrānos Re:TV.

Sakām PALDIES uzveduma atbalstītājiem – Valmieras Drāmas teātrim un personīgi Līgai un Guntaram Grāvelsiņiem, Dailes teātrim un režisoram Kārlim Auškāpam,  Ivetai Encei , Raldai Ziemulei,  Valmiermuižas alus darītavai un Strenču novada domei.

Izrādes režisors – IMANTS STRADS, asistente – SARMĪTE CAUNE. Ieeja uz izrādi – 3 eiro. Pēc izrādes plkst. 22.00 varēs izlustēties zaļumballē. Balli spēlēs “Ballīšu orķestris”, ieeja 3 eiro. Darbosies brīvdabas kafejnīca. LUSTĪGU LĪGOŠANU STRENČOS!

 

 

Ginta Gailīte, sabiedrisko attiecību speciāliste

Strenču novada dome

T. 64715660, mob. 26312250

E-pasts: ginta.gailite PIE strencunovads PUNKTS lv

www.strencunovads.lv

Piektdien, 30. jūnijā, Burtniekos, Vīsraga pļavā,  norisināsies Dabas koncertzāle. Par 2017. gada dabas, mūzikas, mākslas un video performances norises vietas varoni izvēlēta augsnes dižslieka (Lumbricus terestris), kas, starp citu, ir šī gada bezmugurkaulnieks. Izziņas darbnīcas norisināsies no plkst. 19.00 līdz 22.30. Koncerta sākums līdz ar saulrietu.

Mūzika - Ingus Ulmanis, Reinis Sējāns, Andris Sējāns, Kaspars Tobis, Anrijs Grinbergs, Aigars Voitišķis.
Zinātne - Dr.biol. Voldemārs Spuņģis.
Pasākuma režisors - Roberts Rubīns.
Scenogrāfija - DJA - Didzis Jaunzems Architecture.

Gaismas nodrošina - GaCo.
Skaņu nodrošina - KM sound.

Par Dabas koncertzāles radošajām darbnīcām

Sadarbībā ar Dabas aizsardzības pārvaldi, būs arī zinātnes un izziņas laboratorijas, kurās pasākuma apmeklētāji varēs izzināt sliekas dzīves ikdienu 20 dažādās laboratorijās. Tās sadalītas četrās pamattēmās, kas raksturo sliekas uzbūvi un pielāgojumu dzīvei pazemē, kā arī skaidro augsni kā mājvietu, aplūko arī dažbrīd sarežģītās sliekas attiecības ar putniem un cilvēku. Tāpat būs arī radošā daļa, kurā varēs ne tikai izkrāsot šī gada varoni, bet arī nofotografēties ar vizualizētu augsnes dižslieku. Darbnīcu sākums ir paredzēts laikā no plkst. 19.00 līdz 22.30.

Laboratoriju satura izstrādē un norisē sadarbosies vairāki partneri – Dabas aizsardzības pārvaldes, Latvijas Universitātes, Entomoloģijas biedrības, Latvijas Dabas muzeja, Latvijas ornitoloģijas biedrības aktīvisti un brīvprātīgie. Augsnes dižsliekas ķermenī ir līdz pat 120 ķermeņa posmu un katram posmam no tālajiem senčiem mantojumā nāk sariņi – kāju paliekas. Posmi ir it kā līdzīgi, taču katram posmam ir savi pienākumi. Līdzīgi pēc sliekas principa veidotas arī radošās un izziņas darbnīcas, kurās apmeklētāji varēs ne vien klausīties un vērot tajās notiekošo, bet arī aktīvi līdzdarboties, meklējot, analizējot, saskatot sakarības, spēlējot spēles, liekot lietā savus rodošos potenciālus u. tml.

Jau pavasara sākumā Dabas koncertzāles šī gada galvenais zinātnieks Voldemārs Spunģis kopā ar uzņēmumu „IXI”, izveidoja “slieku māju”. Tādu kā koka un stikla sienu konstrukciju, kurā mitinās piecas slieku sugas. Tās Voldemārs atradis savas mājas dārzā. Ar slieku māju varēs iepazīties arī vienā no Dabas koncertzāles radošajām darbnīcām.

Zinātnieki slieku mājas būvē, lai pētītu kā notiek lapu un citu organisko atlieku sadalīšanās, kā mainās augsnes ķīmiskais sastāvs, kā arī lai uzzinātu kā sliekas vairojas un kādi ir labvēlīgākie to audzēšanas apstākļi. Tāpat slieku mājas izmanto arī ikdienā. Voldemārs Spunģis zina stāstīt, ka „zaļi domājoši cilvēki būvē slieku mājas ne tikai tāpēc, lai vērotu to dzīvi un izzinātu pazemes pasauli, bet arī tāpēc, lai ar slieku palīdzību pārstrādātu sadzīves organiskos atkritumus.” „Slieku māju” var uzturēt gadiem ilgi, tomēr tās ik nedēļu jābaro ar augu atliekām.

Pašlaik uzņēmuma „IXI” projektētajā “slieku mājā” dzīvo piecas slieku sugas un katra ir nedaudz atšķirīga. Citām patīk dziļi rakties zemē, citām dzīvoties pa pašu augsnes virskārtu. Tāpēc pēdējām ļoti svarīga ir pastāvīga augsnes mitrināšana, proti, laistīšana, norāda Voldemārs Spunģis. Kad sākumā izveidoja slieku māju, augsnes slāņi mijās ar trūdošo lapu slāņiem, taču pašlaik lieliski var novērot slieku darbīgumu: „lapu slāņi ir slieku saēsti un to tilpums samazinājies teju par trešdaļu, augsne kļuvusi tumšāka, jo bagātinājusies ar koprolītiem (kakakmeņiem) un sliekas izalojušas visu māju”, norāda Voldemārs Spunģis. Neviena no eksperimentā izmantotām sliekām nav cietusi un Dabas koncertzāles beigās zinātnieks Voldemārs Spunģis tās atlaidīs atpakaļ dārzā.

Koncerti notiek brīvā dabā, un ieeja ir bezmaksas.

Pasākumi notiks brīvā dabā. Tāpēc noteikti noderēs sega vai tūristu paklājiņi sēdēšanai, kā arī kāds pretodu līdzeklis un kabatas lukturis atpakaļceļam. Tā kā pasākumos nav izbraukuma tirdzniecība, iesakām ņemt līdzi piknika groziņu. Rīkojamies sev un dabai draudzīgi – sviestmaižu iesaiņojumu un tukšos dzērienu traukus aiznesam sev līdzi!

Kad Latvijai 2068. gadā apritēs 150 gadi, pēc 2000. gada dzimušajiem būs tuvu pie septiņdesmit. Kāda tad izskatīsies pasaule un cik ļoti viņi jutīsies tai piederīgi un par to atbildīgi?

Radošo darbnīcu sērija bērniem un jauniešiem “Iztēlojies 2068. gadu!” ir Latvijas Jaunā teātra institūta iecere līdz 2019. gadam sarīkot astoņus pasākumus, kuros satiksies un nākotnes pasauli kopā iztēlosies latviešu bērni un jaunieši un teātra un dejas mākslinieki no visas pasaules. Noslēgumā, 2019. gada pavasarī mēs aicināsim pašus jauniešus sarīkot savu festivālu.

Pirmās darbnīcas notiks jau pavisam drīz – jūnija beigās Cēsīs.

Džeimsa Ledbitera (Londona) darbnīca “Vieta cerībai”
Darbnīca notiek Cēsīs, 27. -  30.jūnijā, katru dienu no 14.00 – 16.30
1. jūlijā 12.00 – 13.30 – saruna par darbnīcā piedzīvoto sarunu festivālā LAMPA

Džeimsa darbnīcas centrā ir saruna par bailēm, cerībām un nākotni, tā rosinās domāt par to, kā mūs ietekmē bailes un kāpēc mūsu pasaulē palicis tik maz vietas cerībai. Darbnīcas dalībnieki kopā radīs aizraujošu vīziju par nākotni, kas kļūs par daļu no apjomīga mākslas projekta “Cerību māksla”.

Londonietis Džeimss Ledbiters, pazīstams arī ar pseidonīmu ‘the vacuum cleaner’,  strādā ar dažādām mākslas formām – izrādēm, instalācijām, video un pievēršas tādām sarežģītām tēmām kā patērātājsabiedrība un garīgā veselība, kuras apluko cieņpilnā, provokatīvā un rotaļīgā veidā. Vairāk par mākslinieku.

Marijas Lusijas Koreijas (Brisele) darbnīca “1 vieta un 14400 sekundes”
Darbnīca notiek Cēsīs, no 28. līdz  30.jūnijam, katru dienu no 9.30 – 17.00
1. jūlijā 12.00 – 13.30 - saruna par darbnīcā piedzīvoto sarunu festivālā LAMPA

Portugāļu mākslinieces Marijas Lusijas Koreijas darbnīca pievērsīsies tādām tēmām kā klimata pārmaiņas, noziegumi pret dabu un dabas resursu vieta straujas ekonomiskās izaugsmes scenārijā. Māksliniece kopā ar jauniešiem izvēlēsies kādu vietu Cēsīs, kas cieš no piesārņojuma, izpētīs to, lietojot dažādas radošas metodes, un radīs kolektīvu akciju, kurā iesaistīs arī festivāla LAMPA apmeklētājus.

Marija Lusija Koreija sadarbībā ar zinātniekiem, aktīvistiem un juristiem pēta dažādus ar vides un dabas tiesībām saistītus jautājumus, interpretējot tos mākslas valodā. Vairāk par mākslinieci.

Dalība darbnīcās ar Džeimsu un Mariju ir bez maksas un tā paredzēta 13 – 18 gadus veciem jauniešiem no Cēsīm, Cēsu apkaimes un citām Vidzemes pilsētām un lauku teritorijām (transporta izmaksas uz un no Cēsīm tiek apmaksātas). Darbnīcas “1 vieta un 14400 sekundes” dalībniekiem tiks nodrošinātas pusdienas. Darbnīcas notiks latviešu un angļu valoda (angļu valodas zināšanas ir vēlamas, bet nav obligātas). Džeimsa darbnīcā īpaši aicinām piedalīties arī jauniešus ar īpašām vajadzībām.

Piesakieties līdz 22. jūnijam, rakstot Lienei Jurgelānei uz liene PIE kanepes PUNKTS lv">liene PIE kanepes PUNKTS lv. Informācija – Liene, 29220184.

Latvijas jaunā teātra institūta projekts “Iztēlojies 2068. gadu” ir daļa no Latvijas valsts simtgades svinībām un norisinās sadarbībā ar mākslas organizāciju tīklu Imagine 2020.

Projekta būtība sakņojas pārliecībā, ka viena no labākajām dāvanām Latvijai tās simtajā dzimšanas dienā ir domājoši, kultūrizglītoti, empātiski un aktīvi jaunieši, kas apzinās savu piederību Latvijai un vietu pasaulē, ir gatavi uzņemties atbildību par tādu nākotni un ekosistēmu, kas ietver ne tikai cilvēkus, bet arī citas dzīvas un nedzīvas būtnes un nehierarhisku daudzveidību, un veidot mūsdienīgu, atvērtu, izglītotu sabiedrību, kas izprot un spēj reaģēt uz 21. gadsimta iespējām un izaicinājumiem.

Atbalsta „Latvijas valsts mežu atbalstītā Vidzemes kultūras programma 2017”, Valsts Kultūrkapitāla fonds, programma “Latvijai 100″, ES programma “Radošā Eiropa” un sarunu festivāls LAMPA.

 

Informāciju sagatavoja:

Liene Jurgelane

Latvijas Jaunā teātra institūts

+371 29220184

www.theatre.lv

www.homonovus.lv