Arhīva kalendārs
Šovasar tika atjaunota pagājušā gadsimta septiņdesmito gadu tradīcija – akustiska pūšamā instrumenta solokoncerts Siguldā pa Gauju braucošā laivā vasaras piektdienu saulrietos. Toreiz pirms vairāk nekā 40 gadiem tā bija kinorežisora Vara Krūmiņa ideja. Tikko bija nodibināts Gaujas Nacionālais parks, un iestādes, kuras nosaukumā ir vārds “nacionālais” izveidošana, sabiedrībā radīja cerību un jauna sākuma, nacionālas pašapziņas sajūtu. Muzicēšana uz Gaujas notika Siguldā kādus divus trīs gadus. Vecākā siguldiešu paaudze tos atceras joprojām. Atjaunotajā tradīcijā piedalījās arī toreizējais laivinieks Māris Ansis Mitrevics, ar stāstiem iedvesmojot jaunāka gadagājuma interesentus. Projektā apvienojās astoņas Gaujas krastu pašvaldības un biedrība “Ozollīči”. Muzicēšana saulrietā tika papildināta ar ievadošu klusuma pārgājienu, kura laikā īpaša gida pavadībā noskaņoties dabas ritmiem, un noslēdzošu kopābūšanu pie ugunskura vai savstarpējās pēckoncerta sarunās. Klusuma pārgājieni ar Gaujas klausīšanos notika: 2. jūnijā Elkas kalnā Amatas novadā pie Gaujas izteces avotiem, kur muzicēja Nila Īles sitaminstrumentu ansamblis un šī bija vienīgā vieta, kur muzicēšana notika stacionāri, jo pašas Gaujas tur vēl nav; 9. jūnijā pie Dabara ezera Taurenē Vecpiebalgas novadā, kur muzicēja saksofonists Eduards Raubiško; 16. jūnijā Rutkaviņas dabas takās Rankas pagastā Gulbenes novadā, kur muzicēja trompetists Egons Kliesmets; 30. jūnijā pie Paideru dzirnavām Lejasciemā Gulbenes novadā, kur muzicēja trompetists Jānis Berkolds; 7. jūlijā Gaujienā Apes novadā, kur muzicēja saksofonists Zintis Žvarts; 14. jūlijā pie Gūdu ieža Līgatnes novadā un 21. jūlijā pie Velnalas Siguldas novadā, kur muzicēja mežradznieks Dainis Tarasovs; 28. jūlijā pie Katlapieža Inčukalna novadā, kur muzicēja saksofonists Kaspars Puikevics- Puikevskis; 4. augustā pie Baltezera kanāla Gaujas galā Ādažos, kur muzicēja trompetists Aivars Osītis un 11. augustā Carnikavā Gaujas labajā krastā pie Gaujas grīvas, kur muzicēja saksofonists Aigars Raumanis.
Kopumā norisēs piedalījās ap 900 dalībnieku. Projekta partneri tradīcijas atjaunojumu un mūsdienīgojumu novērtēja kā dzīvotspējīgu un attīstāmu akustiskās kultūras izpausmi. Arī 2018. gadā plānota Gaujas un akustiskas mūzikas klausīšanās piektdienu saulrietos vismaz vienu reizi mēnesī un dažādās Gaujas tecējumā skaņiski un ainaviskai ievērojamās vietās. Projekts notika ar AS „Latvijas valsts meži” atbalstītās „Vidzemes kultūras programmas 2017” finansiālu atbalstu.
Informāciju sagatavoja: Inga Krišāne Projekta “Klausies Gauju” koordinatore
Zeme ir viens no nozīmīgākajiem Latvijas simboliem. Tā palīdz, nodrošinot auglību, svētību un atmiņu saglabāšanu. Dodoties tālos ceļos, latvietim svarīgs talismans ir saujiņa dzimtās zemes. Kā skan Latvijas zeme Alūksnē? To šogad pētīja biedrība “Siguldas Mākslu serpentīns” un jauno mediju māksliniece Zanda Puče, īstenojot projektu “Latvijas zemes skaņas. Alūksne”.
"Alūksne man ir svarīga tādēļ, ka mans vecvecvectēvs Juhans Jurss (1874(6-?)-1957, Tomskā) bija amatnieks, laivu meistars. Viņa uzceltās mājas Alsviķu pagastā sauca par “Atmiņām”. Projekta īstenošanas laikā noskaidroju, ka savas amatnieka prasmes viņš nodevis tālāk daudziem alūksniešiem," stāsta Zanda. Izstāde cenšas aptvert visas trīs dimensijas: pagātni, tagadni un arī nākotni. Tas ir savdabīgs stāsts par laiku un cilvēkiem, tehnoloģiju attīstību, vērtībām – zemes un cilvēku savstarpējo mijiedarbību, izstāstīts, izmantojot multimediālas laikmetīgas tehnoloģijas un dažādu paaudžu Alūksnes vietējo iedzīvotāju stāstus. Zanda Puče: “Es ceru, ka māksla un dialogs ar cilvēkiem palīdzēs ieraudzīt jaunus kontekstus, stiprināt identitātes un piederības sajūtu. Zinu, ka atmiņas dod spēku, tāpat kā laivai naglas, visu satur kopā un stiprina!”
Sabiedrība nedzīvo dzīvi tikai ar vienu laikposma pieredzi – to veido senāks mantojums. Es pūlējos pietuvināties pagātnei pa dažādiem ceļiem, lai labāk saprastu, kas tā tāda ir. Lai ieraudzītu visu ceļu, iespējams, vajadzīga distance un augstāks lidojums, jo ir kaut kas tāds, kas palika ārpus, tik īsā laikā bija grūti tam piekļūt – ir sajūta, ka tas ir vēl kaut kur dziļāk. Dažbrīd man likās, ka pagātne pastāv savrup, tomēr bija brīži, kad, manuprāt, man to izdevās piedzīvot. Manā stāstā par Alūksni nav notikumu, es to mēģinu izstāstīt ar skaņām, smaržām un viegliem pieskārieniem. Tajā ir viss, kas man likās svarīgs – zemes skaņu ieraksti, novadnieku stāsti, fotogrāfijas un dokumenti, avīžu ziņu fragmenti, lietas, kurām pieskārušies man tuvi cilvēki.
Izstādē izmantoti vairāki informatīvie kanāli - foto, video, audio un grafika. Ar pašu izveidotu, unikālu, bet vienkāršu tehnoloģiju, Alūksnes iedzīvotāju ieteiktajās enerģētiskajās vietās ir ierakstītas zemes skaņas un to spektra attēli veido grafisku fotogrammu sēriju, kuru papildina fotogrāfijas, ko radījis Armands Andže ar tehniku, kāda tikusi izmantota Mārtiņa Buclera laikā – lielformāta plēšu kameru. Vietas, kurās Alūksnes novadā ierakstījām zemes skaņas, ir īpašas, tādēļ, izmantojot karti, kurā tās iezīmēju, brīvajos brīžos aicinu tās apmeklēt arī Jūs!
Zanda Puče 2016. gadā absolvējusi Latvijas Mākslas Akadēmijas maģistrantūras Grafikas nodaļu; 2015. gadā – ISSP Fotogrāfijas skolu; 2014. gadā – Liepājas Universitātes bakalaura programmu Jauno mediju māksla. Šogad ar Siguldas novada pašvaldības līdzfinansējumu un biedrības “Siguldas Mākslu serpentīns” atbalstu īstenots projekts “Sveicieni no Siguldas”, 2016.gadā – projekti “MEDĪBAS” un “EX-libri Art Voyage”, 2015.gadā – projekts “Mūsu mājas stāsti” un 2014. gadā – projekts “Pārceltuve”. Vairāk informācijas: zandapuce.lv Projektu atbalsta: Vidzemes plānošanas reģions, Valsts Kultūrkapitāla fonds, Alūksnes Mākslas skola. Projekts īstenots ar “Latvijas valsts mežu atbalstīto Vidzemes kultūras programmas 2017” piešķirto finansējumu. Paldies Ojāram Vēliņam, Andrim Alviķim, Armandam Andžem, Jānim Ciglim, Daigai Jursai, Ojāram Jursam, Kaulakanu ģimenei, Korpu ģimenei, Jānim Līcim, Jānim Polim, Dainai Saveļjevai, Vitautam Hanzenam un Kasparam Tobim!
Izstāde atvērta no 12. decembra līdz 2018. gada 2. februārim darba dienās no plkst. 10.00 līdz plkst. 18.00. Ieejas maksa – pieaugušajiem 1.00 EUR, skolēniem, studentiem un pensionāriem 0.50 EUR. Papildu informācija: Ieva Vītola Vidzemes kultūras programmas koordinatore, e-pasts: ieva.vitola PIE vidzeme PUNKTS lv ieva.vitola PIE vidzeme PUNKTS lvTālr.: 25670756
Ar „Latvijas valsts mežu atbalstītās Vidzemes kultūras programmas 2017” finansējumu veiksmīgi noslēdzies projekts “Gadsimtu satikšanās. Dāvim Spundem – 140”, kas veltīts Strenču novadnieka jubilejai un viņa atstātā mantojuma – vēsturiskās melnbaltās fotogrāfijas godā celšanai.
Projekta darba grupā vēstures skolotājas Sarmītes Krūzes vadībā kopš mācību gada sākuma aktīvi rosījās Strenču novada vidusskolas skolēni, caur interesantām nodarbēm izzinot savas pilsētas seno fotogrāfiju kā materiālā kultūras mantojuma bagātību. 5. decembrī Strenču novada bibliotēkā bija iespēja redzēt skolēnu sagatavoto prezentāciju “Pagātnes ainava mūsdienu skatos”, kurā atspoguļotas dažādu norišu un objektu pārvērtības līdz mūsdienām. Strenču novada mājaslapā sadaļā "Tūrisms" pieejama skolēnu izveidota digitāla karte ar atzīmētām vietām, vietu fotogrāfijām un aprakstiem. Tur fotogrāfijās attēloti objekti mūsdienās un pagātnē. Projekta ietvaros tika izgatavotas 11 lielformāta vēsturiskajās fotokopijas ekspozīcijas izveidei, kas Strenču novada ļaudīm būs īpašs pārsteigums 2018. gada 8. martā – fotogrāfa 140 gadu jubilejas pasākumā “Uz jubileju ielūdz Dāvis Spunde”.
Informāciju sagatavoja: Iveta Ence, Plānošanas un attīstības nodaļas vadītāja Strenču novada dome iveta.ence PIE strencunovads PUNKTS lv Tālr. +371 64715624
Papildu informācija par programmu: Ieva Vītola Vidzemes kultūras programmas koordinatore, e-pasts: ieva.vitola PIE vidzeme PUNKTS lv ieva.vitola PIE vidzeme PUNKTS lvTālr.: 25670756 Biedrība “Kultūra aTver” sadarbībā ar Vaives, Līgatnes un Drabešu amatu mājām aicināja izzināt maizes cepšanas tradīcijas Cēsu apkaimē, pētot un apkopojot rudzu maizes cepšanas tehnoloģijas un receptes, uzklausot pieredzes stāstus un iepazīstot maizes tapšanas procesu pie meistariem Cēsu apkaimē. Projekta noslēgumā maiznieki viesojās Vaives amatu mājā, lai kopīgi meklētu veidu, kā senās receptes un tehnoloģijas pielāgot maizes cepšanai elektriskajās un gāzes plītīs, tādējādi nodrošinot maizes cepšanas tradīciju pārmantošanu. Visas projekta realizācijas laikā uzkrātās maizes cepšanas tehnoloģijas un receptes ir apkopotas elektroniskā brošūrā “Rudzu rupjmaizes receptes un maizes cepšanas tradīcijas Cēsu apkaimē. E-brošūra lasāma šeit: Maizes_receptes.pdf Oktobra un novembra mēnesī viesojāmies pie maizes cepējiem Liepā, Raunā, Vecpiebalgā, Drabešos, Pārgaujā un Jaunpiebalgā. Maiznieki dalījās pieredzē un dzimtas stāstos par maizītes cepšanu paaudzēs, demonstrēja amata prasmes un vadīja meistarklases maizes cepšanā. Iepazinām maizītes tapšanas procesu no rudzu grauda līdz smaržīgam maizes klaipam uz galda. Projekta realizācijas laikā apzinājām maizes cepējus Cēsu apkaimē, apkopojām receptes un maiznieku stāstus, izzinājām maizes krāšņu daudzveidību. Novadpētniece Vēsma Johansone dalījās savās zināšanās un apkopotajos materiālos par maizes cepšanas paražām un mutvārdu daiļradi Jaunpiebalgas novadā. Novembra mēnesī Vaives amatu mājā norisinājās meistarklases tehnoloģijas izpētei maizes cepšanai elektriskajās un gāzes cepeškrāsnīs. Meistarklašu noslēgumā plānojām aprakstīt cepšanas tehnoloģiju, taču maizes tapšanas procesā secinājām, ka katra gāzes un elektriskā krāsns ir ļoti atšķirīga un vienotu tehnoloģiju atrast nav iespējams. Izstrādājām ieteikumus, kuri balstīti maiznieku pieredzē un meistarklasēs gūtajā pieredzē, maizes cepšanai elektriskajās un gāzes plītīs. Ieteikumi atrodami elektroniskā brošūrā “Rudzu rupjmaizes receptes un maizes cepšanas tradīcijas Cēsu apkaimē. Meistarklases vadīja un pieredzē dalījās maiznieki no Vecpiebalgas, Liepas, Drabešiem, Lēdurgas, Pārgaujas, Jaunpiebalgas, Priekuļiem, Vaives, Raunas, Cēsīm. Projektā iesaistījās un meistarklases apmeklēja interesenti no visas bijušās Cēsu rajona teritorijas. Ar maizes tematikai veltītu tautas mutvārdu daiļradi un muzikālo noformējumu meistarklases bagātināja tautas vērtes kopa “Dzieti”. Kopumā meistarklasēm bijuši 134 apmeklētāji.
Projektu “Maizes cepšanas tradīciju pārmantošana Cēsu apriņķī” finansiāli atbalstīja Vidzemes plānošanas reģions un Valsts Kultūrkapitāla fonds.
Informāciju sagatavoja: Laimdota Eliase Biedrība “Kultūra aTver” e-pasts: laimdota.lapina PIE gmail PUNKTS com tālr.: + 371 29352201
Papildu informācija par programmu: Ieva Vītola Vidzemes kultūras programmas koordinatore, e-pasts: ieva.vitola PIE vidzeme PUNKTS lv ieva.vitola PIE vidzeme PUNKTS lvTālr.: 25670756 |
|
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
