Arhīva kalendārs
Izstrādāti oriģināli ēdienu pagatavošanas un pasniegšanas paņēmieni, kas ir nonākuši līdz mūsdienām, neskatoties uz tautu migrāciju, jaunu produktu un ēdienu iefiltrēšanos sabiedrībā. Izstādē būs iespējams iepazīties ar maizes cepšanas, alus brūvēšanas un piena pārstrādes procesiem, novada ēšanas paražām, svētku mielastiem, populārākajām senajām receptēm, virtuves un galda piederumiem, fotogrāfijām par mājturības kursiem un to dalībniecēm, kā arī varēs apskatīt novada godu saimniecēm dāvinātās medaļas, priekšautus un piemiņai sakrātas galda kartes. Laipni gaidīti muzejā! Madonas novadpētniecības un mākslas muzeja
Šajā rudenī projekta HANSA pārstāvji piedalījās 7. Eiropas Padomes Kultūras ceļu forumā, kas norisinājās Lukā, Itālijā, un bija veltīts kultūras ceļu 30 gadu jubilejai. Hanzas pilsētu tīkls ir viens no senākajiem kultūras ceļiem – The Hansa ieguva sertificēta kultūras ceļa titulu 1991. gadā, un tajā ietilpst arī šā projekta Hanzas pilsētas. Foruma tēma bija “Eiropas vērtību un mantojuma nozīme dialoga veidošanā un ilgtspējīgā attīstībā”, un tā dalībniekiem bija iespēja noklausīties dažādus referātus gan par pagājušajiem 30 gadiem, gan par aktuālajām tendencēm kultūrā un tūrismā. Liels uzsvars tika likts uz bērnu un jauniešu izglītošanu ar kvalitatīva un pamācoša tūrisma palīdzību. Forumā projektu HANSA pārstāvēja projekta vadītāja Ingera Harlevi (Visbija, Zviedrija) un divas projekta pilsētas no Latvijas – Valmiera un Cēsis. Paralēli Foruma norisei ierastajā ziņojumu un referātu formā, pirmo reizi trīs dienu garumā norisinājās arī esošo Kultūras ceļu prezentācijas stendos, kas deva iespēju parādīt sevi Itālijas tūrisma aģentiem un operatoriem. Stenda apmeklētāji izrādīja lielu interesi, jo – kā lielākā daļa atzina – viņi meklē ko jaunu un nepieredzētu. Galvenās kvalitātes, kas itāļu tūristu acīs padara mūsu Hanzas pilsētas par interesantu galamērķi, ir kultūras baudījums mierīgā gaisotnē, prom no lielpilsētu burzmas, mērenas vasaras, kā arī ģimenēm ar bērniem draudzīgs piedāvājums.
Foto: Andra Magone (P/A Cēsu Kultūras un tūrisma centrs) un Liene Rokpelne (Valmieras muzejs) HANSA stendu pozitīvi novērtēja Eiropas Tūrisma asociācija, izsakot īpašu atzinību par projektā izstrādātajām 3 un 6 dienu tūrēm pa Hanzas pilsētām, kā arī piedāvājumu tūrisma aģentiem. Projekta vārds izskanēja arī Eiropas Padomes Kultūras ceļu speciāli veidotā vietējā radio pārraidē, kurā par kultūras ceļu The Hansa un par Hanzas savienības vērtībām mūsdienās pastāstīja projekta HANSA vadītāja Ingera Harlevi, savukārt ar projekta aktivitātēm iepazīstināja Valmieras muzeja galvenā pētniece Liene Rokpelne. Kopumā dalība forumā bija veiksmīga, jo projekta HANSA vārds izskanēja tālāk un bija iespēja tuvāk iepazīties ar itāļu tūristu un tūrisma aģentu interesēm. Tāpat forumā tika ierosināta iespējama kultūras ceļu savstarpējā sadarbība nākotnē, kas palīdzētu palielināt kultūras ceļu atpazīstamību un interesi par tiem.
Par projektu: Sadarbojoties 11 Latvijas, Igaunijas un Zviedrijas partneriem, no 2015. gada oktobra līdz 2018. gada decembrim tiek ieviests projekts “Hanzas vērtības ilgtspējīgai sadarbībai”. Projekts tiek īstenots ar Eiropas Reģionālā attīstības fonda Centrālās Baltijas programmas 2014.–2020. gadam atbalstu, un tā mērķis ir stiprināt vēsturiskās Hanzas savienības vērtības. No Latvijas projektā piedalās Cēsu Kultūras un tūrisma centrs, Kokneses, Limbažu, Pārgaujas un Kuldīgas novadu pašvaldības, kā arī Valmieras pilsētas pašvaldība un Vidzemes plānošanas reģions, savukārt no Igaunijas projekta partneri ir Pērnavas un Vīlandes pilsētu pašvaldības, bet no Zviedrijas – Gotlandes reģions un Gotlandes Tūrisma attīstības aģentūra “Inspiration Gotland”, kas ir arī projekta vadošais partneris. Vairāk par projektu lasiet šeit. Sekojiet līdzi aktualitātēm arī projekta Facebook lapā un projekta mājaslapā!
Papildu informācija: Rūta Ročāne, projekta vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, tālr.: +371 64116007, e-pasts: ruta.vasermane PIE vidzeme PUNKTS lv
Sveicam Eviju Baltānovu no Līgatnes, kura turpmāk dažādos piedzīvojumos varēs doties ar tūristu klases velosipēdu. Uz akcijas noslēguma bija ieraudies Evijas krustmāte Halina Žīgure, atklājot, ka ir kaislīgi ceļotāji un labprāt iesaistās dažādās akcijās. Šī šķitusi pārāk interesanta, lai varētu nepiedalīties. Jāpiemin, ka Evija bija atradusi visus 20 akcijas slēpņus. Balvu nodrošināja Valmieras pilsētas pašvaldība sadarbībā ar SIA “Aktīvā tūrisma centrs Eži”. Akcijai atsaucās ļoti plašs dalībnieku skaits, un kopā tika iesniegtas 205 aizpildītas akcijas anketas. Visvairāk dalībnieku bija no Valmieras (80) un Rīgas (33). Aktīvi bijuši arī kaimiņu novadu iedzīvotāji. Piedalījās arī ceļošanas entuziasti un slēpņu meklēšanas meistari no Ventspils, Saldus, Madonas, Alūksnes, Limbažiem, Ogres, Valkas u.c. Akcijas bukleti atceļojuši pat no Igaunijas. Dalībnieki priecājās, ka slēpņi paslēpti dažādās vietās, radot papildu piedzīvojumu. Jaunatklājums daudziem bijis Caurumkrogs Kocēnu novadā, kas savas durvis apmeklētājiem vēra tikai vasarā. “Simtgades dārgumi” bija lielisks laika pavadīšanas veids, par ko liecina fakts, ka īpaši aktīvas bijušas ģimenes ar bērniem. Tūrisma akcija tika veidota pēc visā pasaulē atpazīstamās spēles Geocaching noteikumiem, kas Latvijā pazīstama arī kā slēpņošana. Lai piedalītos akcijā, dalībniekiem pēc īpašiem pavedieniem bija jāapmeklē dažādi slēpņi, atrodot tajos atslēgvārdus uz apslēptajiem dārgumiem. Pavisam bija 20 slēpņu, no kuriem bija jāatrod vismaz desmit. Simtgades dārgumi “slēpās” koku dobumos, zem jumtiņiem un tiltiņiem, parkos, dārzos, pludmalē un citviet. Pavedieni ceļotājus izveda gan pa dabas takām, gan kultūrvēsturiskiem objektiem, aicinot akcijas dalībniekus paviesoties Valmieras pilsētā, Kocēnu, Burtnieku un Beverīnas novados un atklāt arī maz zināmus objektus un stāstus par tiem. Atslēgas vārdi nesa ziņas par Latvijas dārgumiem, kas pieejami ikvienam un ko katrs varam dāvināt savai valstij svētkos: kultūras mantojums, daba, patriotisms, gudrība, uzņēmējdarbība, māksla, vēsture, aktīvā atpūta, arhitektūra, leģendas, senatnes pieskāriens, ainava, rosīgums, ūdens, Latvijas #zemesgarša, spēks, kustība, diženums, tradīcijas un radošums. Pateicamies Kocēnu, Burtnieku un Beverīnas novadu pašvaldībām par sadarbību akcijas organizēšanā, kā arī balvu fonda nodrošināšanā. Tāpat pateicība par atsaucību balvu sagādē Valmieras Kultūras centram, koncertzālei “Valmiera”, Valmieras Drāmas teātrim, aktīvā tūrisma centram “Eži”, Valmiermuižas alus virtuvei, SIA “Cietais rieksts”, Svennes sveces, amatniecēm Zandai Žentiņai, Līgai Merginai un Ingai Loginai un SIA “Vaidava Ceramics”.
Informāciju sagatavoja:
2017. gada 7. novembrī Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) rīkotajā starptautiskajā konferencē Rīgā tika paziņoti Eiropas izcilāko tūrisma galamērķu jeb EDEN (European Destinations of Excellence) šā gada nacionālā konkursa “Kultūras tūrisms 2017” rezultāti. Par konkursa uzvarētāju atzīts pašvaldības aģentūras “Cēsu kultūras un tūrisma centrs” pieteikums “Cēsis – kur senatne satiekas ar nākotni”, bet cieši uz papēžiem min Limbažu novada pašvaldība, kas ierindojusies labāko pieciniekā ar pieteikumu “Hanzas pilsēta Limbaži”. Šā gada konkursa dalībniekiem bija jāspēj pierādīt sava tūrisma galamērķa ilgtspēju un attīstību kultūras tūrisma piedāvājumā, kura pamatā ir materiālās kultūras vērtības – kultūrvēsturiskais mantojums vai mūsdienu kultūras bagātība, piemēram, vēstures vai arheoloģijas pieminekļi, rūpnieciskie objekti, muzeji, teātri, galerijas, mūsdienu arhitektūras būves, moderni pilsētu kvartāli u. c. Vērtēšanas komisija saņēma vairāk nekā 20 pieteikumu, un uz konkursa otro kārtu tika izvirzīti seši konkursa dalībnieki, ar kuriem vērtēšanas komisija iepazinās klātienē. Konkursa vērtēšanas komisijas vadītāja, LIAA Tūrisma departamenta direktore, Inese Šīrava uzsver: “Ir patiess prieks, ka mums, vērtēšanas komisijai, bija daudz darba un izšķirties par uzvarētāju nebija viegli. Tūrisma galamērķi, kas piedāvā iepazīties ar mūsu kultūras mantojumu, attīstās un reizē sekmē gan šā mantojuma lietpratīgu izmantošanu, gan veicina saimniecisko darbību galamērķī. Latvijā abi šie ieguvumi ir ļoti svarīgi.” Tūrisma galamērķa piedāvājums tika vērtēts pēc kritērijiem, kas atbilst Latvijas tūrisma attīstības pamatnostādnēm. Tika ņemta vērā piedāvājuma kvalitāte, galamērķa ilgtspēja, tūrisma plānošanas dokumenti un stratēģija, individualizācija, pievienotā vērtība, tūristu iesaiste galamērķī un iespēja tūristiem tur apgūt jaunu pieredzi. Konkursā uzvarēja aģentūras “Cēsu kultūras un tūrisma centrs” pieteikums “Cēsis – kur senatne satiekas ar nākotni”. Par četriem veiksmīgākajiem uzvarētāja sekotājiem atzīti: Turaidas muzejrezervāts ar pieteikumu “Turaidas vēsturiskais centrs”, Daugavpils pilsētas pašvaldības Tūrisma attīstības un informācijas aģentūra ar pieteikumu “Daugavpils pilsēta”, Limbažu novada pašvaldība ar pieteikumu “Hanzas pilsēta Limbaži” un Tukuma Tūrisma informācijas centrs ar pieteikumu “Tukums – pērle Kurzemes vainagā”. Īpašo atzinību par uzdrīkstēšanos saņēma arī alus darītava “Valmiermuiža”.
“Esmu ļoti priecīga par visiem finālistiem! Ikdienā esam sadarbības partneri un viens otram arī padomdevēji, jo mūs vieno kopīgs mērķis – attīstīt ilgtspējīgu tūrismu. Nominācija Cēsīm nozīmē, ka esam pamanīti, tūrisma piedāvājumu veidojam, ņemot vērā ne tikai uzņēmēju intereses, bet arī vietējos resursus un infrastruktūru. Svarīgi, lai vietējiem iedzīvotājiem nerastos sajūta, ka tūristi traucē ikdienas dzīves ritmu, tāpēc ir nepieciešama rūpīga procesu plānošana. Tāpēc vēlos pateikt ļoti lielu paldies visiem, kas attīsta Cēsis par izcilu dzīves vietu, un tiem, kas rūpējas par tūrisma piedāvājumu mūsu pilsētas viesiem! Uz balvas pasniegšanas ceremoniju Briselē nākamā gada sākumā ļoti gribētu paņemt līdz jūs visus!” teic Andra Magone, Cēsu Tūrisma attīstības un informācijas centra vadītāja. Cēsīm un 4 tā sekotājiem tiks nodrošināta publicitāte Latvijā, kā arī uz Cēsīm tiks organizētas Lietuvas un Igaunijas mediju vizītes. Turpmāk pilsēta mārketinga aktivitātēs būs tiesīga izmantot Eiropas Komisijas izstrādāto EDEN logo. Uzvarētājam un viņa sekotājiem būs iespēja arī piedalīties EDEN sadarbības tīkla aktivitātēs Latvijā un citur Eiropā, kā arī apmeklēt Eiropas Komisijas rīkotos pasākumus EDEN sadarbības tīkla dalībniekiem.
EDEN projektu dibinājusi un kopš 2006. gada īsteno Eiropas Komisija (EK). Projekta pamatā ir centieni sekmēt ilgtspējīga tūrisma attīstību, pievērst uzmanību Eiropas tūrisma galamērķu vērtībām, to daudzveidībai un kopīgajām iezīmēm. Latvija EDEN konkursā piedalās kopš 2007. gada, apliecinot savu tūrisma potenciālu ikvienā izsludinātajā konkursa tēmā. EDEN sadarbības tīklā šobrīd ir apvienojušies vairāk nekā 350 tūrisma galamērķu no 27 valstīm. Tas apvieno izcilus, ilgtspējīgus Eiropas tūrisma galamērķus un veicina jauna ceļošanas veida attīstību Eiropā, lai viesi varētu iepazīt kādu reģionu, gūstot nepastarpinātus iespaidus par cilvēkiem un viņu nodarbošanos, kas ir daudz vairāk nekā tikai izklaide.
Raksts sagatavots, izmantojot Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras, Cēsu Kultūras un tūrisma centra un Limbažu novada pašvaldības informāciju. Foto: LIAA Tūrisma departaments
Vairāk informācijas par projektu HANSA: Rūta Ročāne, projekta vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, tālr.: +371 64116007, e-pasts: ruta.vasermane PIE vidzeme PUNKTS lv
Cēsu apkaimes kulinārā mantojuma pētījumu šī gada novembrī veikušas četras antropoloģes – Santa Zirne, Liāna Ivete Beņķe, Anete Vanaga un Anete Stuce. Viņas viesojās pie Amatas, Cēsu, Līgatnes, Pārgaujas, Priekuļu, Raunas, Vecpiebalgas novadu saimniecēm un saimniekiem, lai iepazītu viņu ēdiena gatavošanas pieredzi un atmiņu stāstus. Pētījuma laikā ievāktas dažādas senākas un ne tik senas receptes, iepazīstot to izcelsmi un uzzinot par citiem varbūt šodien jau aizmirstiem praktiskiem risinājumiem virtuvē un ārpus tās. Meistarklases laikā antropoloģes dalīsies ar dažādu māju virtuvēs uzzināto, savukārt “Jāņogas” pavāri radošā interpretācijā piedāvās nogaršot pēc ievāktajām receptēm gatavotos ēdienus. Ievāktās receptes apkopotas digitālā brošūrā, kas drīzumā ikvienam interesentam būs pieejama lejupielādēšanai. Brošūras ievadā Santa Zirne secina: “(..) ka ēdiena iegāde, gatavošana un arī ēšanas process, lai arī šķietami ikdienišķa un privāta prakse, veido un atkal apstiprina attiecības ne tikai ģimenes, bet arī plašākā mērogā, turklāt tās nav atrautas no citiem nozīmīgiem procesiem, kas norisinās noteiktā laiktelpā.”
Projektu “Tradicionālie Vidzemes ēdieni šodienas ēdienkartē” organizē Ruckas mākslas rezidenču centrs ar Vidzemes plānošanas reģiona un Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu. Ieeja brīva. Relīzi sagatavoja Anete Stuce, 28381185, anete.stuce PIE gmail PUNKTS com">anete.stuce PIE gmail PUNKTS com Foto: Jānis Ušča
Gardās zaptes ala stāstīs par produktiem, kādi tika uzglabāti tajā. Tā būs iekārtota kā īsts pagrabs ar iespēju degustēt gardās zaptes un kompotus. ' Sikspārņu guļamrajons' alā jūs sagaidīs sikspārnis Jussi un ēnu spēles. Būs apskatāma daudzveidīgo sikspārņu sugu ekspozīcija. Papīra ala runās par papīra veidiem un inventāru, kuru savulaik tur glabājusi Līgatnes papīrfabrika. Ekspedīcijas noslēgumā, plkst. 17.30 klints ' Lustūža' alā video projekcijas & elektroniskās mūzikas kosmosa skaņās ' Pagrabu balle' Dj Ieva Vītoliņa Pasākuma ietvaros būs atvērta Līgatnes vīnu darītavas ala-restorāns ar karstvīnu un karsto dzērienu. Būs iespēja iegādāties gardu zupu un to baudīt 25 metrus garajā alā - pasēdnīcā (īpaši romantiskā gaisotnē). Līgatnes kultūras namā darbosies Ziemassvētku tirdziņš.
Lai visiem maģisks šis vakars! Lai izdodas piedzīvot īstu mistēriju unikālajās Līgatnes pagrabu alās!
Vairāk par notikumu: www.visitligatne.lv info PIE visitligatne PUNKTS lv
Informāciju sagatavoja: Ieva Šulca Līgatnes tūrisma informācijas centra vadītāja
Pirms simts gadiem, 1917. gada nogalē, Valkā tika izveidota Latviešu Pagaidu Nacionālā padome, kuras paveiktais, apvienojot Kurzemi, Vidzemi un Latgali, popularizējot neatkarības ideju Latvijā un starptautiski, lika pamatus valsts dibināšanai 1918. gada 18. novembrī. Sestdien, 2. decembrī, Valkā ar augsta līmeņa starptautisku zinātnisko konferenci „Latviešu Pagaidu Nacionālajai padomei - 100”, Valkas muzeja patstāvīgās ekspozīcijas „Valka – Latvijas neatkarības idejas šūpulis” atklāšanu, monumenta „Veltījums Latviešu Pagaidu Nacionālajai padomei” atklāšanu, Valsts Akadēmiskā kora „Latvija” koncertu „Šai zemē man visa pasaule”, gaismas objektu – bērnu radošo darbu animēto stāstu par Latviju un iedvesmojošu filmu parādi noslēgsies Latviešu Pagaidu Nacionālās padomes (LPNP) simtgades programma. Notikumiem tiešsaistē varēs sekot LMT Straume, Latvijas Sabiedrisko mediju portālā lsm.lv un mājaslapā www.lv100.lv. No plkst. 11.00 līdz 15:00 notiks augsta līmeņa zinātniska konference (brīvu vietu konferences apmeklējumam vairs nav, tiešraide skatāma LMT Straume), kurā piedalīsies Latvijas Universitātes spožākie vēstures mācībspēki un pētnieki – dr.hist. Ēriks Jēkabsons, dr.hist. Inesis Feldmanis, dr.hist. Kaspars Zellis, dr.hist. Aivars Stranga, Latvijas Kara muzeja Otrā pasaules kara vēstures nodaļas vadītājs mg.hist.Jānis Tomaševksis, Ernsta Morica Arnta Greisvaldes Universitātes Austrumeiropas vēstures katedras docents Tilmans Plats (Tilman Plath, Vācija), Oulu Universitātes Vēstures pētniecības centra profesors Kari Aleniuss (Kari Alenius, Somija), Tartu Universitātes asoc. profesors Olafs Mertelsmans (Olaf Mertelsmann, Igaunija), Kauņas Vītauta Dižā universitātes Letonikas centra vadītājs Alvīds Butkus (Alvydas Butkus, Lietuva). Referātos tiks skatīti jautājumi par Latvijas un Baltijas reģiona valstu ideju ģenēzi un vīzijām par valstu dibināšanu 20. gadsimta sākumā. Konferences laikā Valkas pilsētas kultūras namā tiks prezentēta Latviešu Pagaidu Nacionālās padomes 1. sesijai veltītā Latvijas Bankas sudraba kolekcijas monēta. Lai atzīmētu vēsturiskā notikuma 100 gadu jubileju, Latvijas Banka, atsaucoties Valkas novada domes ierosinājumam, decembra sākumā izlaiž Latviešu Pagaidu Nacionālās padomes 1. sesijai veltītu sudraba kolekcijas monētu, kuras dizainu izstrādājis mākslinieks Ivars Drulle. Monētu 2. decembrī varēs iegādāties Valkas Tūrisma informācijas centrā, cena 45 eiro. Plkst. 16.00 Valkas novadpētniecības muzeja dārzā kā sveiciens no Latgales kongresa simtgades notikumiem Rēzeknē iegaismosies tēlnieku Norberta Kudiņa, Vitālija Zinkēviča, Gunāra Klauča un Dāvja Ieviņa veidotās uguns skulptūras „Likteņlaivas”. Katra uguns skulptūra darināta ar savu simbolisko nozīmi. Tās saistās ar laika ritējumu, ar mūžības lietām, gaismu. Plkst. 17.00 Valkas novadpētniecības muzejā tiks atklāta patstāvīgā ekspozīcija „Valka – Latvijas neatkarības šūpulis”. Ekspozīcija veidota kā stāsts par sabiedriski politiskajiem notikumiem Valkā no 1914. līdz 1920. gadam, īpaši akcentējot Latvijas valsts organizēšanas priekšdarbus un Ziemeļlatvijas brigādes veidošanu Valkā, kurai bija izšķiroša loma Latvijas Brīvības cīņās. Ekspozīcijas saturu atklāj vēsturiskie oriģinālpriekšmeti, lielformāta izdrukas un interaktīvās planšetes ar padziļinātu informatīvo materiālu. Ekspozīcijas izveidē izmantoti materiāli no Latvijas Valsts Vēstures arhīva, Augstākās tiesas muzeja, Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja, Latvijas Kara muzeja, Latvijas Okupācijas muzeja, Madonas novadpētniecības un mākslas muzeja, Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja, Rakstniecības un mūzikas muzeja, Valkas novadpētniecības muzeja, Valgas Militārās Tematikas muzeja (Igaunija), Valgas muzeja (Igaunija), Valmieras muzeja, Ģenerāļa Pētera Radziņa ģimenes un Māras Celles personīgajiem arhīviem. Muzejs apmeklētājiem atvērts līdz plkst. 19.00. Plkst. 18.00 Valkas pilsētas kultūras namā izskanēs Valsts Akadēmiskā kora „Latvija” koncerts „Šai zemē man visa pasaule” diriģenta Māra Sirmā vadībā. Koris “Latvija” koncertā blakus Jāņa Cimzes tautas dziesmu apdarēm atskaņos savu dziesmu izlasi ciklā „Latvijas komponisti Latvijas simtgadei”. Uz koncertu vietas vairs nav pieejamas, tiešraide būs skatāma LMT Straume. No plkst. 18.00 Lugažu laukumā būs skatāms interaktīvs gaismas objekts „Diriģents”, kurā ikvienam būs iespēja izmēģināt spēkus kora diriģēšanā, vadot pavisam īstu, bet tajā pašā laikā virtuālu kori. Diriģenta Kaspara Ādamsona vadītais Latvijas Kultūras akadēmijas jauktais koris „Sōla” skaņu ierakstu studijā ieskaņoja latviešu tautasdziesmas, bet pēc tam filmējās, rūpīgi iemūžinot ne vien kora dziedāšanu, bet arī dažādas atšķirīgas situācijas. Ir radīta īpaša datorprogramma, kas palīdz uztvert „diriģenta” roku kustības un liek korim dziedāt tā, kā „diriģents” rāda. Projektu piedāvā biedrība „Staro 100” sadarbībā ar biedrību „I Did It” Svētku dienas izskaņā visi aicināti piedalīties gājienā un monumenta „Veltījums Latviešu Pagaidu Nacionālajai padomei” atklāšanā. Svētku gājiens sāksies plkst. 19.30 no Valkas pilsētas kultūras nama, noslēgsies Rīgas ielā 9A pie jaunā monumenta. Monumenta pamatni veido lielākais dzirnakmens Latvijā – kā dzīves, laika un notikumu aplis. Monumenta idejas autore tēlniece ir Arta Dumpe. Svētku diena noslēgsies ar salūtu un īpašu animētu “Stāstu par Latviju”, kurā no 540 bērnu darbiem izvēlēti 100, un mākslinieks Jānis Pētersons no tiem radījis animāciju. Svētku dienā ikviens aicināts arī bezmaksas skatīties dokumentālo un animācijas filmu programmu Valkas Jāņa Cimzes ģimnāzijas abās ēkās, Andra Vēža un Kristīnes Ancutaites izstādi „Pāreja” Valkas novadpētniecības muzejā un Zemgales reģiona sveicienu - mākslinieka Ulda Čamaņa personālizstādi „Otrais tukšuma savādnieks” Valkas pilsētas kultūras namā. Latvijas valsts simtgadi atzīmē no 2017. līdz 2021. gadam, lai aptvertu un pilnvērtīgi izstāstītu mūsu valsts veidošanās stāstu. Nozīmīgu lomu valstiskuma veidošanā ieņem Latvijas Pagaidu Nacionālās padomes norise Valkā 1917. gadā, kā arī tur pieņemtā „Deklarācija ārvalstīm un tautām”. Plašāka informācija par Latvijas Pagaidu Nacionālās padomes simtgadei veltīto notikumu programmu mājaslapā www.lv100.lv Papildu informācija: Linda Pastare
Šoreiz par godu tumsas laikam, kas gribot negribot mudina vairāk lūkoties uz iekšpusi, dalībnieki gūs jaunu pieredzi, dodoties divos dziļi individuālos un niansētos ceļojumos redzes un dzirdes pasaulēs. Apzināta darbošanās ar šīs maņām, kas vienam ir pašsaprotamas, citam liegtas, paver jaunas dimensijas personības ceļā uz labāku sevis saprašanu un sajušanu, kas savukārt ir viens no būtiskākajiem nosacījumiem veselīgai sabiedrības dzīvei. Nodarbība “Tiekoties ar sevi tumsā” ir 60 minūtes ilga, nepārtraukta dejošana tumsā. Ceļā dejotāju pavada mūzika, paša kustība un apziņa, ka telpā ir arī citi cilvēki. Dejot var jebko un jebkā – kurp nu spontānā kustība, iedvesmojoties no mūzikas un tumsas, ved. Tas ir mazliet spokains laiks, kad sagrūst visi stereotipi par tēmu “es jau nedejoju”’. Caur deju tumsā dalībnieki tiksies ar savu brīvību, iztēli un lietām, kas uz sirds. Par kopīgo iesildīšanos rūpēsies Ilze Zīriņa. Caur vienkāršiem vingrinājumiem viņa ļaus atraisīties kustībai, cilvēkiem grupā apzināties citam citu un telpu sev apkārt. Ilze Zīriņa darbojas laikmetīgās dejas laukā kopš 1997. gada. 15 gadus dejojusi Olgas Žitluhinas dejas kompānijā, darbojusies arī kā neatkarīga horeogrāfe un dejotāja, strādājusi kā horeogrāfe drāmas teātros un operās. Šobrīd vislielāko prieku gūst un visvairāk mācās, strādājot kopā ar dejas studentiem dejas improvizācijas un kontaktimprovizācijas virzienā. Nesen iesaistījusies apmācības projektos cilvēkiem, kuri strādā neformālās izglītības jomā. Ar viņiem kopā Ilze arī vairākkārt piedzīvojusi “Tiekoties ar sevi tumsā”. Nodarbība ar moto “Ieskandini stīgas sevī” notiks sadarbībā ar koklētāju Laimu Jansoni. Kokles skanējuma spektrs sniedzas no visklusākajām skaņām līdz jaudīgai dinamikai un neparastiem trokšņiem savienojumā ar mūsdienu tehnoloģijām. Cik labi cilvēks spēj sajust skaņu savā ķermenī, izpaust tās dinamiku? Tas darbnīcā tiks pārbaudīts praksē. Laima Jansone absolvējusi etnomuzikoloģiju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā. Savā mūzikā viņa apvieno tradicionālās kokles skaņas ar mūsdienīgām improvizācijām. 2011. gadā viņa kļuva par pirmo Latvijas mūziķi, kas uzstājusies pasaules mūzikas jeb mūsdienu tautas mūzikas lielākajā un ietekmīgākajā gadatirgū “WOMEX” (“World Music Expo”). 2011. gadā sadarbībā ar režisoru Olafu Okonovu izdevusi DVD un CD ierakstu “Sidrabs”. Nominēta “Lielās mūzikas balvai 2013” kategorijā “Gada jaunais mākslinieks”. Projektu īsteno biedrība “LAUKKU”, Dance.lv žurnāls (www.journal.dance.lv), Burtnieku novada Sociālais dienests. Atbalsta: Latvijas Republikas Kultūras ministrija VKKF mērķprogrammas “Latvijai – 100” ietvaros.
Papildu informācija: Informāciju sagatavoja:
Raksturojot mūzikas izdevniecībā Onyx šovasar iznākušo dubulttvartu, ietekmīgais britu klasiskās mūzikas mēnešraksts The Gramaphone raksta: “Ekspresīvs un veikls, meistarīgs melodiskajās līnijās un dinamikā, Risanovs ir kā alta vijoles princis citu altistu vidū, un šis neapšaubāmi ir viens no viņa labākajiem ierakstiem”. Apjomīgajā dubulttvartā iekļauti Franča Šūberta smeldzīgas melodikas piesātinātie opusi: Polonēze Sibemolmažorā, divas sonātes altam un klavierēm, Dobrinkas Tabakovas aranžija solo dziesmai “Leijerkastnieks” no cikla “Ziemas ceļš” un mocartiski rotaļīgā 5. simfonija Sibemolmažorā. Tvartā iekļautas arī mūsdienu komponistu: Sergeja Ahunova, Leonīda Desjatņikova un Dobrinkas Tabakovas oriģinākompozīcijas, kas veltītas unikālā Vīnes dziesminieka talanta piemiņai. Abos koncertos Latvijā tiks atskaņota daļa no tvartā iekļautajiem skaņdarbiem, kā arī Šūberta smeldzīgi liriskā “Nepabeigtā simfonija”. Rīgas ieraksta laikā Maksims Risanovs intervijā Latvijas Radio programmai “Klasika” Šūberta mūzikas fenomenu komentē ar vārdiem: “Šūbertā ir dziļums un arī vienkāršība, tomēr šī vienkāršība ir tik daudzslāņaina. Varbūt esmu sasniedzis tādu vecumu vai tādu brīdi savā radošajā mūžā, kad esmu sācis šos slāņus sadzirdēt. Šūberta mūzika ir personiska un ļoti grūti atskaņojama, jo tajā nav konfliktu. Un man tas ļoti patīk. Viņš ir melodiju ģēnijs apvienojumā ar patiesi oriģinālām harmonijām.” Ieraksts tapis 2016. gada jūnijā un septembrī Rīgas Reformātu baznīcā. Ieraksta skaņu režisors Normunds Šnē. Prezentācijas koncerta ietvaros Šūberta daiļrades un Maksim Risanova talanta cienītājiem būs iespēja ne vien iegādāties jauno dubulttvartu, bet arī tikties ar programmas solistu neformālākā gaisotnē un iegūt autogrāfu. Biļetes nopērkamas koncertzāles “Cēsis” kasē, “Biļešu paradīze” tirdzniecības vietās un internetā www.bilesuparadize.lv.
Egija Saļņikova, Vidzemes koncertzāle "Cēsis" mārketinga un komunikācijas vadītāja, tālr.: +371 26171151 |
|
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Madonas novadpētniecības un mākslas muzejā top jauna izstāde un jau 10.novembrī - Mārtiņdienā plkst. 15.00 izstāžu zālēs atklāsim muzeja “garšīgāko” izstādi “Kulinārais mantojums, tradīcijas un godu saimnieces novadā”. Izstādes galvenais mērķis ir iepazīstināt muzeja apmeklētājus ar Madonas novada tradicionāliem ēdieniem un to gatavošanas paņēmieniem. Visos laikos kulinārija ir bijusi kā senākā māksla ēdiena pagatavošanā, kas rosinājusi īpašu interesi. Laika gaitā katrai tautai ir izveidojušās savas tradīcijas un ēšanas paradumi.
Sestdien, 11.novembrī, pulcējoties akcijas dalībniekiem un noskaidrojot galvenās balvas – tūristu klases velosipēds – īpašnieku, tika noslēgta Valmieras Tūrisma informācijas centra kopā ar Kocēnu, Burtnieku un Beverīnas novadiem rīkotā akcija “Simtgades dārgumi”.
Ceturtdien, 30. novembrī (2017), jaunajā Cēsu kafejnīcā “Jāņoga”, Valmieras ielā 21a, no 18:00 līdz 20:00 norisināsies projekta “Tradicionālie Vidzemes ēdieni šodienas ēdienkartē” noslēdzošā meistarklase ar garšošanu.
Sestdien, 9.decembrī, Līgatnē notiks vēl nebijis pasākums ‘Līgatnes alu mistērijas’. Līgatnes alas audio-digitāli atdzīvosies, stāstot par savu 200 gadus garo mūža pieredzi.
Trešdien, 6. decembrī, Latvijas valsts simtgades programmas ietvaros Burtnieku novada jauniešu centrā notiks projekta “Burtnieku pils tīstokļus meklējot” pirmspēdējā, piektā Burtnieku gudrības darbnīca. Šoreiz pie Burtnieku novada Sociālā dienesta darbiniekiem, klientiem un citiem iedzīvotājiem ar nodarbībām viesosies horeogrāfe un dejotāja Ilze Zīriņa un koklētāja Laima Jansone.
Sestdien, 9. decembrī, koncertzālē “Cēsis”, atzīmējot jaunā skaņu ieraksta “In Schubert’s company” iznākšanu, koncertu sniegs pasaulslavenais altists Maksims Risanovs un kamerorķestris Sinfonietta Rīga. Programmā klausītājus gaida satikšanās ar agrīnā romantisma liriskā ģēnija Franča Šūberta daiļradi.