Arhīva kalendārs
Šoreiz par godu tumsas laikam, kas gribot negribot mudina vairāk lūkoties uz iekšpusi, dalībnieki gūs jaunu pieredzi, dodoties divos dziļi individuālos un niansētos ceļojumos redzes un dzirdes pasaulēs. Apzināta darbošanās ar šīs maņām, kas vienam ir pašsaprotamas, citam liegtas, paver jaunas dimensijas personības ceļā uz labāku sevis saprašanu un sajušanu, kas savukārt ir viens no būtiskākajiem nosacījumiem veselīgai sabiedrības dzīvei. Nodarbība “Tiekoties ar sevi tumsā” ir 60 minūtes ilga, nepārtraukta dejošana tumsā. Ceļā dejotāju pavada mūzika, paša kustība un apziņa, ka telpā ir arī citi cilvēki. Dejot var jebko un jebkā – kurp nu spontānā kustība, iedvesmojoties no mūzikas un tumsas, ved. Tas ir mazliet spokains laiks, kad sagrūst visi stereotipi par tēmu “es jau nedejoju”’. Caur deju tumsā dalībnieki tiksies ar savu brīvību, iztēli un lietām, kas uz sirds. Par kopīgo iesildīšanos rūpēsies Ilze Zīriņa. Caur vienkāršiem vingrinājumiem viņa ļaus atraisīties kustībai, cilvēkiem grupā apzināties citam citu un telpu sev apkārt. Ilze Zīriņa darbojas laikmetīgās dejas laukā kopš 1997. gada. 15 gadus dejojusi Olgas Žitluhinas dejas kompānijā, darbojusies arī kā neatkarīga horeogrāfe un dejotāja, strādājusi kā horeogrāfe drāmas teātros un operās. Šobrīd vislielāko prieku gūst un visvairāk mācās, strādājot kopā ar dejas studentiem dejas improvizācijas un kontaktimprovizācijas virzienā. Nesen iesaistījusies apmācības projektos cilvēkiem, kuri strādā neformālās izglītības jomā. Ar viņiem kopā Ilze arī vairākkārt piedzīvojusi “Tiekoties ar sevi tumsā”. Nodarbība ar moto “Ieskandini stīgas sevī” notiks sadarbībā ar koklētāju Laimu Jansoni. Kokles skanējuma spektrs sniedzas no visklusākajām skaņām līdz jaudīgai dinamikai un neparastiem trokšņiem savienojumā ar mūsdienu tehnoloģijām. Cik labi cilvēks spēj sajust skaņu savā ķermenī, izpaust tās dinamiku? Tas darbnīcā tiks pārbaudīts praksē. Laima Jansone absolvējusi etnomuzikoloģiju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā. Savā mūzikā viņa apvieno tradicionālās kokles skaņas ar mūsdienīgām improvizācijām. 2011. gadā viņa kļuva par pirmo Latvijas mūziķi, kas uzstājusies pasaules mūzikas jeb mūsdienu tautas mūzikas lielākajā un ietekmīgākajā gadatirgū “WOMEX” (“World Music Expo”). 2011. gadā sadarbībā ar režisoru Olafu Okonovu izdevusi DVD un CD ierakstu “Sidrabs”. Nominēta “Lielās mūzikas balvai 2013” kategorijā “Gada jaunais mākslinieks”. Projektu īsteno biedrība “LAUKKU”, Dance.lv žurnāls (www.journal.dance.lv), Burtnieku novada Sociālais dienests. Atbalsta: Latvijas Republikas Kultūras ministrija VKKF mērķprogrammas “Latvijai – 100” ietvaros.
Papildu informācija: Informāciju sagatavoja:
Raksturojot mūzikas izdevniecībā Onyx šovasar iznākušo dubulttvartu, ietekmīgais britu klasiskās mūzikas mēnešraksts The Gramaphone raksta: “Ekspresīvs un veikls, meistarīgs melodiskajās līnijās un dinamikā, Risanovs ir kā alta vijoles princis citu altistu vidū, un šis neapšaubāmi ir viens no viņa labākajiem ierakstiem”. Apjomīgajā dubulttvartā iekļauti Franča Šūberta smeldzīgas melodikas piesātinātie opusi: Polonēze Sibemolmažorā, divas sonātes altam un klavierēm, Dobrinkas Tabakovas aranžija solo dziesmai “Leijerkastnieks” no cikla “Ziemas ceļš” un mocartiski rotaļīgā 5. simfonija Sibemolmažorā. Tvartā iekļautas arī mūsdienu komponistu: Sergeja Ahunova, Leonīda Desjatņikova un Dobrinkas Tabakovas oriģinākompozīcijas, kas veltītas unikālā Vīnes dziesminieka talanta piemiņai. Abos koncertos Latvijā tiks atskaņota daļa no tvartā iekļautajiem skaņdarbiem, kā arī Šūberta smeldzīgi liriskā “Nepabeigtā simfonija”. Rīgas ieraksta laikā Maksims Risanovs intervijā Latvijas Radio programmai “Klasika” Šūberta mūzikas fenomenu komentē ar vārdiem: “Šūbertā ir dziļums un arī vienkāršība, tomēr šī vienkāršība ir tik daudzslāņaina. Varbūt esmu sasniedzis tādu vecumu vai tādu brīdi savā radošajā mūžā, kad esmu sācis šos slāņus sadzirdēt. Šūberta mūzika ir personiska un ļoti grūti atskaņojama, jo tajā nav konfliktu. Un man tas ļoti patīk. Viņš ir melodiju ģēnijs apvienojumā ar patiesi oriģinālām harmonijām.” Ieraksts tapis 2016. gada jūnijā un septembrī Rīgas Reformātu baznīcā. Ieraksta skaņu režisors Normunds Šnē. Prezentācijas koncerta ietvaros Šūberta daiļrades un Maksim Risanova talanta cienītājiem būs iespēja ne vien iegādāties jauno dubulttvartu, bet arī tikties ar programmas solistu neformālākā gaisotnē un iegūt autogrāfu. Biļetes nopērkamas koncertzāles “Cēsis” kasē, “Biļešu paradīze” tirdzniecības vietās un internetā www.bilesuparadize.lv.
Egija Saļņikova, Vidzemes koncertzāle "Cēsis" mārketinga un komunikācijas vadītāja, tālr.: +371 26171151 |
|
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Trešdien, 6. decembrī, Latvijas valsts simtgades programmas ietvaros Burtnieku novada jauniešu centrā notiks projekta “Burtnieku pils tīstokļus meklējot” pirmspēdējā, piektā Burtnieku gudrības darbnīca. Šoreiz pie Burtnieku novada Sociālā dienesta darbiniekiem, klientiem un citiem iedzīvotājiem ar nodarbībām viesosies horeogrāfe un dejotāja Ilze Zīriņa un koklētāja Laima Jansone.
Sestdien, 9. decembrī, koncertzālē “Cēsis”, atzīmējot jaunā skaņu ieraksta “In Schubert’s company” iznākšanu, koncertu sniegs pasaulslavenais altists Maksims Risanovs un kamerorķestris Sinfonietta Rīga. Programmā klausītājus gaida satikšanās ar agrīnā romantisma liriskā ģēnija Franča Šūberta daiļradi.