Arhīva kalendārs
Īpaši TĪRKULTŪRAS mūzikas un vizuālās mākslas notikumam Lenču ielā, laukumā starp garāžām un veco Cēsu maizes ceptuvi tiek būvēta betona skatuve, kas kalpos kā pamats un simbolisks pamatakmens mākslas mājvietai - galerijai, kuras estētikā atdzīvosies jaunrade mūzikas, video, gaismas, skaņas un vizuālās mākslas formās. Skatuves būvniecībai tiks izlietotas 87 tonnas betona. Pasākuma 36 stundu programma veidota, pieskaņojoties diennakts ritmam. Cēsīs uzstāsies bungu kulta meistars Andrea Belfi no Itālijas, eksistenciālais avangardists Džons Mauss (John Maus) no Amerikas, deviņpadsmitgadīgais Lorēns Odērs (Lauren Auder) ar romantisku popa dzeju un spa-popgrupa Gents no Kopenhāgenas ar mūziku salauztām sirdīm. Skaņu arhitekts Breds Nats (Brad Nath) sniegs savu pašradīto mūzikas instrumentu performanci. Naksnīgos audiovizuālos ceļojumos vedīs digitālo pasauļu sintezētāji Visible Cloaks un žanram nepakļaujamie Motion Graphics no Ņujorkas ar digitālām fantāzijām. Redzēsim arī urbāni poētiskā elektroniskās mūzikas mākslinieka Visionist sadarbībā ar Pedru Maija (Pedro Maia) veidotos video darbus. Par nakts un rīta maiņām parūpēsies viens no šī brīža aizraujošākajiem dj Manfredas, elektroniskās mūzikas dj no Parīzes underground Kolins Džonko (Colin Johnco) un Sofija Iljasa (Sofia Ilyas) no ierakstu kompānijas FLOAT un Soho Radio Londonā. Būs arī virkne izcilu, starptautiski atzītu talantu no Latvijas - arfiste Elizabeta Lāce, noslēpumaini franciskais duets Domenique Dumont, komponists un ģitārists Edgars Rubenis, vizuālie mākslinieki MAREUNROL' S, Krista un Reinis Dzudzilo, un Atis Jākobsons. Tiks rādīti amerikāņu avangarda kino mākslinieka Džeimsa Beninga darbi, bet ar īpašu videoperformanci viesosies japāņu eksperimentālo filmu mākslinieks Takaši Makino (Takashi Makino). Lai iepazītu Cēsu Mākslas festivālā gaidāmās TĪRKLULTŪRAS instalācijas māksliniekus un jau sajustu tajā gaidāmo noskaņu, trešdien, 18. jūlijā, no plkst 20:00 kultūras bārā “Brick Bar” bijušajā tekstilrūpnīcā “Boļševička” ikviens aicināts uz pre-party. Vakara gaitā - TĪRKULTŪRAS īpašā alus prezentācija sadarbībā ar Valmiermuižas alus darītavu, un iespēja konkursā tikt pie ielūguma uz gaidāmo notikumu Cēsīs. Vairāk informācijas par TĪRKULTŪRAS dzīvās skaņas instalāciju 27.–29. jūlijā http://tirkultura.lv un http://www.cesufestivals.lv/ Informāciju sagatavoja: Mediju kontaktiem:
Grāmatu veidojis Jaunlaicenes muižas muzejs, idejas autore un grāmatas sakārtotāja ir muzeja vadītāja Sandra Jankovska, tās redaktore - izlokšņu pētniece Mg.philol. Sarmīte Balode. Ar vērtīgiem padomiem atbalstījušas un nesavtīgi palīdzējušas Latvijas Universitātes Latviešu valodas institūta direktore akadēmiķe Dr. habil.philol. Ilga Jansone un institūta vadošā pētniece Dr.philol. Anna Stafecka. Izdevuma tapšanā līdzdarbojušies arī Malēniešu skolas dalībnieki - malēniski runājošie apkārtnes iedzīvotāji. Jaunā grāmata iecerēta kā Alūksnes apkaimē runātās malēniskās valodas mācību līdzeklis – tajā būs apkopoti vairāk nekā 1000 vārdi, Jaunlaicenes muižas muzeja savāktās anekdotes, rotaļu apraksti un teicieni, kā arī novadnieka Linarda Laicena stāsti no krājuma “Malienā” malēniešu un literārā valodā un vietējās izloksnes entuziasta, novadpētnieka Aivara Puzuļa stāsti. Svētkos grāmatas atvēršanas pasākumā īpaši aicināti piedalīties novadnieces Māra Svīre un Lija Brīdaka, Latvijas Universitātes Latviešu valodas institūta pētnieces Ilga Jansone un Anna Stafecka, novadniece, malēniešu valodas pētniece Dace Markus, Linarda Laicena mazmeita Anna Laicena un citi ar grāmatas iznākšanu saistītie cilvēki, kā arī ikviens interesents. - Grāmatu lasot, vietējais kolorīts un malēniskā noskaņa būs jūtama. Tās tapšanā strādājām ļoti atbildīgi un darbs bija interesants. Esmu pētījusi Gulbenes novada Kalnienai, Stāmerienai, Beļavai un Litenei raksturīgo malēnisko izrunu un jāteic, ka atšķirības ar Alūksnes pusē runāto ir manāmas. Tāpat arī dzīvesstilā ir atšķirības. Malēniešu ir maz, taču esam neatlaidīgi. Katrs darbs, kas tiek paveikts, lai atdzīvinātu malēnisko, ir ļoti labs, un katrs cilvēks, kas kaut ko dara tā labā, ir novērtējams. Malēniešiem jāpēta sava vietējā izloksne, jārunā tajā un jāmāca jaunajiem, - uzskata Kalnienas malēniete Sarmīte Balode, kura savā brīvajā laikā jau vairākus gadu desmitus vākusi materiālus par augšzemnieku dialekta dziļajām latgaliskajām izloksnēm, kam pieder arī īpatnējā malēniešu valoda. Jaunā grāmata būs vēl viens izdevums, kurā galvenā uzmanība pievērsta tieši malēniskajai runai un malēniešiem. 2010. gadā novadnieki Dace Markus un Jēkabs Raipulis izdeva grāmatu “Radošie malēnieši un viņu valoda”, kas iepazīstina gan ar autoru pētīto Jaunlaicenes, Veclaicenes un Ziemera pagastu apkaimei raksturīgo malēnisko izloksni, gan pašu malēniešu tēlu un viņu savdabīgajiem radošajiem talantiem. Tautas valodā un arī vairākos literāros darbos malēniešu dzīves vide - Malēnija - tēlota kā nedaudz mītiska vieta, bet tās iedzīvotāji - kā īpatni, nedaudz naivi, vienlaikus gudri un izdomas bagāti ļaudis ar atšķirīgu valodu, asprātību un pasaules uztveri. Mūsdienās uzskata, ka malēnieši dzīvo Latvijas Ziemeļaustrumvidzemē ap Alūksni, lai gan, kā savā grāmatā raksta D. Markus un J. Raipulis, 20. gadsimta 30-tajos gados izdotajā “Latviešu konversācijas vārdnīcā” minēts, ka Maliena jeb Maliene aptver daudz plašāku teritoriju Latvijas dienvidaustrumos – Latgali, Zemgales austrumu galotni un Vidzemes dienvidaustrumu nomali, kur runā augšzemnieku jeb malēniešu dialektu. Šejienes iedzīvotāju runai raksturīgas augšzemnieku dialekta dziļo latgalisko izlokšņu īpatnības – lauzītā izruna, grūtības nošķirt šauro un plato e un ē, dažu vārdu lietošana atšķirīgā dzimtē no literārās valodas gramatikas. Malēniskā izloksne raksturīga arī kaimiņu novadu pagastos, tomēr, kā liecina pētījumi, dažādu vārdu izruna mēdz būt atšķirīga. Par malēniešu dzīvesveida, izloksnes, šejienei raksturīgās folkloras un mutvārdu daiļrades, tradīciju, rotaļu un spēļu saglabāšanu, pētīšanu un atdzīvināšanu rūpējas Alūksnes novada Jaunlaicenes muižas muzejs. 28. jūlijā Jaunlaicenē notiekošajos Otrajos Vispasaules Malēniešu svētkos atklās arī muzeja jauno pagalma izstādi, kas tapusi ar Valsts Kultūrkapitāla fonda un Alūksnes novada pašvaldības atbalstu un stāstīs par malēnieša raksturu. Izstāde apmeklētājiem izskaidrojošās un aizraujošās kustību rotaļās sniegs papildinājumu drukātajiem materiāliem par malēniešiem. Plašāka informācija par Otrajiem Vispasaules Malēniešu svētkiem http://aluksne.lv/index.php/2018/07/04/aluksnes-novada-jaunlaicene-notiks-otrie-vispasaules-maleniesu-svetki/. FOTO: Leldes GUSTAS ilustrācija grāmatai “No Apukalna veroties”
Sagatavojusi: Evita APLOKA, |
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Šonedēļ tiek uzsākta īpašas betona skatuves būvniecība šī gada Cēsu Mākslas festivāla gaidītākajam notikumam - Latvijas radio Klasika raidījuma TĪRKULTŪRA 36 stundu dzīvās skaņas instalācijai. Tajā no 27. līdz 29. jūlijam varēsim baudīt 19 starptautiski atzītu mūziķu un mākslinieku no 10 valstīm. Cēsu Mākslas festivāls apgūst arvien jaunas vietas pilsētvidē, veidojot telpu laikmetīgajai mākslai un kultūras eksperimentiem.
Līdzīgi kā latgalieši, lībieši un suiti, arī Latvijas ziemeļaustrumu Vidzemē dzīvojošie malēnieši mērķtiecīgi stiprina savu malēnisko identitāti, lai atdzīvinātu malēniešu kultūrtelpu. Tādēļ jau otro reizi Alūksnes novada Jaunlaicenes pagastā notiks Vispasaules Malēniešu svētki, kuru moto ir “Malēnietis dzīvo, cepuri kuldams!”. Plašajā svētku programmā 28. jūlijā viens no centrālajiem šī pasākuma notikumiem būs jaunās grāmatas “No Apukalna veroties” atvēršana.