Arhīva kalendārs

« August 2020 »
MonTueWedThuFriSatSun
 12
3456789
10111213141516
17181920212223
24252627282930
31 

Vasaras vakari ir īstais laiks, kad baudīt kvalitatīvu kino brīvā dabā. Augustā un septembrī Valmiermuižas parkā tiks izrādītas pērnā un šī gada latviešu radītās filmas.

13. augustā plkst. 21.00 dokumentālā filma „Klejotāji” un tikšanās ar režisoru Matīsu Kažu. „Klejotāji” ir stāsts par trim filmas režisora vienaudžiem – divdesmitgadniekiem, kuri meklē savu vietu mūsdienu pasaulē, nododoties dažāda veida klejojumiem. „Arī pašas filmas forma pielīdzināma klejojumam. Klejojumam pa īsiem mirkļiem, izvēlēm, kas veido mūsu dzīves, arī pa spēcīgām un pretrunīgām izjūtām. „Klejotāji” nav tikai stāsts par jauniešiem mūsdienu nekontrolējamā progresa un globalizācijas laikmetā, patiesībā filmai vajadzētu būt aktuālai jebkuram skatītājam, kurš pieredzējis jaunībai raksturīgo sevis meklēšanas un identitātes veidošanās procesu,” filmu raksturo režisors Matīss Kaža.

22. augustā plkst. 21.00 animācijas filma „Projām”. Filmas sižetā pēc lidmašīnas avārijas galvenais varonis attopas uz noslēpumainas salas, kur plešas meži, tuksneši un lagūnas. Taču uz šīs salas mīt arī milzīgs, tumšs gars, kurš sāk puisi vajāt. Lai izglābtos un atgrieztos mājās, puisis dodas izaicinošā ceļojumā pāri salai kopā ar savu jauniegūto draugu – mazu putnēnu. Filmas režisors, scenārija autors, mākslinieks un komponists ir Gints Zilbalodis. Tā nominēta ASV Kinoakadēmijas balvai „Oskars”. 2019. gada nacionālā filmu festivālā „Lielais Kristaps” atzīta par gada labāko animācijas filmu. Filma šovasar triumfēja Eiropas nozīmīgākajā animācijas festivālā Anesī (Francija) konkursa programmā „Contrechamp”, iegūstot galveno balvu. Tā nominēta „Annie Award” mūzikas balvai Losandželosā ASV līdzās tādām filmām kā „Ledus sirds 2” un „Rotaļlietu stāsts 4”. Pirms filmas, plkst. 19.00, turpat Valmiermuižas parkā būs baudāms suģestējošās grupas „Zāle” koncerts.

27. augustā plkst. 21.00 spēlfilma „Jelgava ' 94” un tikšanās ar režisoru Jāni Ābeli. Filmas stāsta centrā ir četrpadsmitgadīgais Jānis, Jelgavas puika ar „zubra” līmeņa mācību sasniegumiem, kurš cenšas būt neviena nepamanīts. Tomēr iemīlēšanās klasesbiedrenē Kristīnē un nejauši iegūtie draugi Nāve un Zombis neatgriežami aizsāk jaunu lappusi Jelgavas pusaudža dzīvē – ir jāspēlē grupā, jāklausās metāls, vajadzīgas īstās drēbes un līdz asarām jānoved skolotāji un vecāki. Filma nominēta 9 „Lielā Kristapa” balvām, no kurām ieguva četras — labākais spēlfilmas režisors (Jānis Ābele), labākā aktrise otrā plāna lomā (Ieva Puķe), labākais kostīmu mākslinieks (Aija Strazdiņa) un labākais grima mākslinieks (Maija Gundare). Īpašā žūrijas atzinība tika Bruno Biteniekam par daudzsološu tēlojumu filmā kopā ar lielisku profesionālo aktieru ansambli.

17. septembrī plkst. 21.00 spēlfilma „Nekas mūs neapturēs”. Režisora Andra Gaujas kaisles drāma ir stāsts par harizmātisku personību – mūzikas producentu Ralfu (Andris Keišs), kurš sava nepiekāpīgā rakstura dēļ pārliecina sievu, mīļāko un nepilngadīgo meitu sadzīvot zem viena jumta. Filma ir provokatīvs skatījums uz vīrieša un sievietes mainīgo lomu mūsdienu ģimenē. „Nekas mūs neapturēs” ir viens no ambiciozākajiem projektiem pēdējo gadu Latvijas kino, jo filmas vizuālajai jaudai tika uzbūvēti veseli divi daudzstāvu kinopaviljoni. Filmas skaņu celiņā dzied Jānis Šipkēvics, Evija Vēbere, Miķelis Putniņš un citi atpazīstami Latvijas mūziķi.

Brīvdabas kino vakaros DALĪBA BEZ MAKSAS.Lai arī vairums sēdvietu nodrošināsim, nekautrējies ņemt līdzi beņķīti vai plediņu, lai filmas baudīšanai izvēlētos sev tīkamāko vietu parka zālītē vai nojumē. Turpat līdzās esošā Valmiermuižas alus tirgotavā būs iespējams iegādāties spirdzinājumus un uzkodas līdzņemšanai.Rīko Valmiermuižas kultūras biedrība, atbalsta Burtnieku novada pašvaldība. Projekts „Katram pa saujai kino brīvā dabā” (projekta Nr. 19-09-AL29-A019.2204-000008) īstenots Eiropas Savienības Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) Latvijas Lauku attīstības programmas 2014.–2020.gadam apakšpasākuma: 19.2 „Darbības īstenošana saskaņā ar sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģiju” aktivitātes: 19.2.2 „Vietas potenciāla attīstības iniciatīvas” ietvaros, caur biedrību „No Salacas līdz Rūjai”.


Plašākai informācijai: Valmiermuižas kultūras biedrība, kultura PIE valmiermuiza PUNKTS lv, tālr. nr.: 27337798.

Mākslas festivāls “Cēsis 2020” šonedēļ 8. augustā plkst. 21:00 Cēsu pils parka estrādē piedāvā lielāko šīs vasaras mūzikas un kino notikumu “MĒMAIS MELNBALTAIS UN ŠOSTAKOVIČS”.

Vakara pirmajā daļā skanēs Dmitrija Šostakoviča 1933. gadā komponētais Pirmais klavierkoncerts, ko raksturo bagātīgs un atjautīgs muzikālu citātu un parodiju izmantojums, sākot ar Ludviga van Bēthovena “Apasionātu” un beidzot ar dziesmiņu “Ak, mans mīļais Augustiņ”. Koncerta pirmatskaņojumā klavieru solo spēlēja pats autors, bet 8. augusta vakarā dzirdēsim mūsu izcilā virtuoza Reiņa Zariņa interpretāciju. Trompetes solo izpildīs Jānis Porietis. “Šajā skaņdarbā reprezentējas visas tās stila iezīmes, kas ir Šostakoviča kino un teātra mūzikā, tas ir viens no 20. gs. svarīgākajiem klavierkoncertiem,” uzsver Arturs Maskats.

Vakarā otrajā daļā Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris saspēlēsies ar Bastera Kītona mēmo komēdiju “Šerloks jaunākais” diriģenta Andra Pogas vadībā.

“Mēs ar Andri Pogu, domādami par šo brīvdabas kino seansu, paklausījāmies vairākas versijas, ko komponisti radījuši īpaši šai filmai, un tā īsti precīza un asprātīga, dzīva, negaidīta un paradoksāla neviena no tām nelikās. Filma tā vai tā stāv visām mūzikas versijām pāri. Mēs vēlējāmies atrast mūziku, kas būtu līdzvērtīga savā ģenialitātē. Tāpēc izvēlējāmies Šostakoviča mūziku, kas rakstīta vairāk vai mazāk tajos pašos gados. Tas ir pavisam jauns Šostakovičs, viņam ir mazliet pāri divdesmit,” stāsta Arturs Maskats.

Dmitrija Šostakoviča jaunības gadu darbi gan stilistiski, gan noskaņu un asociāciju ziņā sasaucas ar Kītona filmu. Komponista 30. gadu mūzika kinofilmām, teātra izrādēm, kā arī baleti un džeza svītas ir ārkārtīgi asprātīga, vitāla, ar spožu teatralitātes nervu apveltīta, tā ir arī ļoti ekspresīva un vārda vispilnīgākajā nozīmē kinematogrāfiska. Paralēli Šostakovičam kā atgādinājums par filmas darbības vidi ieskanas arī amerikāņu komponista Skota Džoplina regtaims Original Rags.

Jāpiebilst, ka Bastera Kītona mēmā komēdija “Šerloks jaunākais” ir kino klasikas šedevrs, kas licis smieties jau daudzām paaudzēm. Tā stāsta par kino mehāniķi, kurš visvairāk par visu pasaulē vēlas kļūt par privātdetektīvu un atrisināt dažādus noziegumus.

Dmitrijs Šostakovičs jaunībā – 20. gadsimta 20. gados – piepelnījās kā tapers – uz klavierēm pavadīja mēmo filmu seansus. Arī pašā filmā “Šerloks jaunākais” darbojas tapers, kurš muzikāli pavada uz ekrāna notiekošo.

Kino programmas “Skaņa, ko redzam. Telpa, ko dzirdam” ietvaros 7. augustā plkst.20:00 Cēsu Laikmetīgās mākslas centrā festivāls piedāvā noskatīties filmu ar īsu nosaukumu, bet spēcīgu skanisko fonu.

“Ģeniālais Frica Langa trilleris “M” (1931) ar neaizmirstamo Pēteru Lorri galvenajā lomā ir ekspresionistiskā kino paraugs. “M” ir Langa pirmā skaņu filma, kurā muzikālais leitmotīvs spēlē tikpat spēcīgi kā vizuālās spriedzes kāpinājums. Cits skaņu spriedzes piemērs filmā ir klusums kadros pirms pēkšņa trokšņa. Langs izmanto gan komentējošo aizkadra balsi, gan skaņas, kuras motivē filmas varoņu darbību, gan skaņas, kuras neatrodas kadra telpā,” stāsta kino programmas kurators Uldis Tīrons. Filma festivālā tiek izrādīta ar Gētes institūta atbalstu.

Atgādinām arī, ka līdz 28. augustam festivāla ietvaros Cēsu Laikmetīgās mākslas centrā skatāma vizuālās mākslas izstāde “Skaņa, ko redzam. Telpa, ko dzirdam”, kurā piedalās mākslinieki Kaspars Groševs, Pēteris Līdaka, Artūrs Punte & Jēkabs Voļtovskis, Krišs Salmanis, Kristaps Ģelzis & Ģirts Bišs (kuratores: Daiga Rudzāte, Žanete Skarule), savukārt koncertzāles “Cēsis” mākslas galerijā skatāma konkursa SEB stipendija glezniecībā finālistu darbu izstādeDienaskārtība”. Finālistu četrinieku veido jaunie gleznotāji: Madara Kvēpa, Laura Veļa, Ingrīda Ivane un Jānis Šneiders (kuratore Inese Rozentāla).

Cēsu Mākslas festivāls notiek ar patrona SEB bankas, festivāla ģenerālsponsora Latvijas Mobilā Telefona, Latvijas Republikas Kultūras ministrijas, Valsts Kultūrkapitāla fonda, Cēsu novada domes, Koncertzāles “Cēsis”, kā arī a/s Latvenergo un a/s Latvijas Gāze atbalstu.

Biļetes pieejamas Biļešu Paradīze tirdzniecības vietās visā Latvijā un internetā www.bilesuparadize.lv, kā arī pasākumu norises vietās.

 

Mediju kontaktiem:

Mairita Brice

Cēsu Mākslas festivāla sabiedrisko attiecību vadītāja

Tālr. 29216158

E-pasts: Mairita.brice PIE hotmail PUNKTS com

2020. gada 8. augustā Sēļu muižā apmeklētājus jau septīto gadu priecēs Mazie Opermūzikas un Mākslas svētki. Šoreiz pasākumā, pateicoties Latvijas valsts mežu un Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) Vidzemes kultūras programmai, skanēs opermūzikas nakts koncerts “Seviļas kaislības”*.

Svētki sāksies plkst.20.30. Tiks griezta lenta jaunajai Velvju zālei**, tajā tiks atklāta  mākslinieces – keramiķes Sanitas Mickus personālizstāde “Piezīmes mālā” . Izstāžu zālē un mazajā zālē tiks atvērta mākslinieces Olitas Gulbes – Ģērmanes gleznu izstāde “Šis gaiss tik pilns ar skaistiem vējiem…” /I.Ziedonis/ Būs iespēja tikties ar mākslinieci.

Lielajā zālē tiks atklāta Jūrmalas mākslinieku – Alises Landsbergas, Baibas Briedes, Jāņa Jēkabsona, Laines Kainazes, Ineses Ziemeles un Voldemāra Krutina -  Sēļu muižas plenērā tapušo darbu izstāde.

Stallī būs apskatāma arī tradicionālā izstāde “Ziedi manā dārzā”, kas norisinās katru gadu tieši Sēļu muižas svētku laikā. Visskaistākie ziedi atceļos uz izstādi gan no  pašu pagasta, gan no Mazsalacas krāšņākajiem dārziem.

Pasākuma laikā apskatāmas vēl četras izstādes: mākslinieces Ērikas Kumerovas personālizstāde “Dabas citāti", porcelāna figūriņu kolekcija (Zviedrija), Mākslinieces Initas Reimandovas porcelāns, akmensmasa, kolekcijā ‘’ Dzīvības līnijas’’, izstāde “ Manas dzimtas pūralāde’’.

Plkst.22.00 muižas estrādē opermūzikas nakts koncerts “Seviļas kaislības”. Opermūzikas nakts koncerts “Seviļas kaislības Sēļu muižā” ļaus klātienē izdzīvot aizaujošus notikumus jautrajā mīlas stāstā par Rozīnu, viņas tēvoci Bartolo, kurš vēlas jaunavu precēt un viņas iemīļoto jaunekli Almavivu, kuriem palīdz attapīgais un viltīgais bārddzinis Figaro.

Koncertā piedalīsies Krišjānis Norvelis (bass), Kalvis Kalniņš (baritons), Mihails Čulpajevs (tenors), Inga Šļubovska-Kancēviča (soprāns), Ilona Bagele (mecosoprāns) un svētku kamerorķestris diriģenta Normunda Vaiča vadībā.

*Projekta “Seviļas kaislības” mērķis ir aktualizēt Sēļu muižas kultūrvēsturiskā mantojuma nozīmību, rīkojot opermūzikas nakts koncertu senās muižas un parka teritorijā, ļaujot klātienē baudīt augstvērtīgu un profesionālu mākslinieku sniegumu, nodrošinot kvalitatīvu kultūras produkta pieejamību Vidzemes laukos, attīstot un saglabājot muižas vēsturiskās tradīcijas.

**Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) Lauku attīstības programmas aktivitātes “Vietas potenciāla attīstības iniciatīvas” ietvaros tiek īstenots projekts “Velvju zāles remontdarbi Sēļu muižā”.    

Pasākuma laikā var tikt fotografēts un filmēts. Fotogrāfijas un video materiāli var tikt izmantoti pasākuma organizatora publicitātes materiālos.

Aicinām ievērot valstī noteiktos ierobežojumus!

Aicinām izbaudīt Sēļu muižas senatnīgo auru, dabas krāšņumu un romantisko noskaņu Mazajos Opermūzikas un Mākslas svētkos 8. augustā!

Informāciju sagatavoja:

Anete Gluha, Mazsalacas novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste


Turpinot muzikālo pop-up ciklu Smiltenes novadā, ar otro koncertu sevi atklās jaunais un pārsteidzošais ģitārists Gints Smukais.

Vārdu salikums “Pop up” tiešā tulkojumā no angļu valodas nozīmē - uznirt vai negaidīti uzrasties, ar līdzīgu nozīmi tas tiek lietots arī mārketingā ( Dienas Mediji 2016, ER). Pop-up pasākumi ir vienreizēja kombinācija starp gaidīto un ne tik gaidītu. Tie saglabā intrigu un neziņu līdz pat pēdējai dienai pirms pasākuma.

 Otrajā Pop-up koncertā 2020. gada 15.augustā pulksten 19:00 (vieta tiek turēta slepenībā līdz 14. augustam) viesosies ģitārists Gints Smukais. Albuma atklāšana notiks 31. jūlijā plkst. 21:00 Raiskuma ezerā, kempinga “Apaļkalns” teritorijā.

Instrumentālās mūzikas koncertā Gints prezentēs savu otro albumu, kura nosaukums ir "Atkusnis" (angliski: "Thaw"). Šis ir otrais instrumentālas orģinālmūzikas albums Ginta daiļradē. Mūzika sacerēta uz akustiskās ģitāras, modernās pirkstu spēles manierē (fingerstyle). Mūzikas virziens/žanrs albumā ir jauns. Akustiskā mūzika sastopas ar minimāliem modernās mūzikas elementiem, komplimentējot instrumentu, radot jaunu mūzikas virzienu. Dzīvais koncerts paredzēts instrumentāls, ar ģitāru un sarunāšanos. 

Gints Smukais savu pirmo ģitāru sastapa 2008. gadā un trīs gadus vēlāk jau bija sācis pētīt kompozīciju perkusiju pirkstu stilā. Kopš tā laika Gints Smukais regulāri uzstājies koncertos ar savu mūziku, kā arī sadarbojies ar tādiem Latvijā zināmiem mūziķiem kā Jānis Aišpurs, Jānis Stībelis, “MUSIQQ”, Annija Putniņa, “Latvian Voices”, Kristīne Prauliņa, Olga Rajecka.  Mūziķis ir uzstājies arī uz starptautiskām skatuvēm un piedalījies pasaules mēroga konkursos, kuros ir augsti novērtēts kā ģitārists.

2018.gadā publicētais oriģinālmūzikas albums “Flourish” ieguva nomināciju “2018. gada debija” Latvijas Mūzikas ierakstu gada balvā 2019. gadā.

Biļetes 7 EUR.  Pasākuma biļetes var iegādāties “Bez Rindas” elektroniski www.bezrindas.lv un Smiltenes novada Kultūras centra kasē. Biļešu skaits ierobežots. Koncerts notiks, ievērojot pasākumu apmeklētāju drošībai noteikto sanitāro protokolu. Pasākuma norises vieta tiks izziņota katram apmeklētājam individuāli.

Koncertu organizē Smiltenes novada Kultūras centrs. Plašāk - www.smiltene.lv

*Pasākuma organizators ir Smiltenes novada Kultūras centrs. Organizators var izdarīt foto un video uzņēmumus pasākuma norises vietā vai tuvākajā apkārtnē (tostarp pie ieejas). Ja Jūs ierodaties pasākuma vietā, Jūs apzināties, ka Jūsu attēls var tikt uzņemts un apstrādāts turpmākajiem publicitātes mērķiem. Organizators ir publiska institūcija, kurai ir pienākums informēt sabiedrību par publisku līdzekļu finansētām aktivitātēm. Organizators neapstrādās Jūsu personas datus, ja Jūs neatradīsieties pasākuma tuvumā.

 

Informāciju sagatavoja

Alise Seile

Smiltenes novada KC mākslinieciskā vadītāja

kulturascentrs PIE smiltene PUNKTS lv

28688101

 

Noslēdzot muzikālo pop-up ciklu Smiltenes novadā, ar trešo koncertu “Sapnis Ceļā” uzstāsies mūziķis Igo ar ģitāristu Ēriku Upenieku.

Vārdu salikums “Pop up” tiešā tulkojumā no angļu valodas nozīmē - uznirt vai negaidīti uzrasties, ar līdzīgu nozīmi tas tiek lietots arī mārketingā ( Dienas Mediji 2016, ER). Pop-up pasākumi ir vienreizēja kombinācija starp gaidīto un ne tik gaidītu. Tie saglabā intrigu un neziņu līdz pat pēdējai dienai pirms pasākuma.

Trešajā Pop-up koncertā 2020. gada 30.augustā pulksten 14:00 (vieta tiek turēta slepenībā līdz 29. augustam) viesosies mūziķis Igo.

Koncertprogrammā izskanēs klausītāju iemīļotas melodijas no komponistiem - Aivara Hermaņa, Jāņa Strazda un Igo, bet koncerta pamatā - komponista un ģitārista Ērika Upenieka un Igo kopdarbs ar titula dziesmu "Sapnis ceļā". Mūziķi koncertā iedvesmos un radīs īpašu atmosfēru, un noslēgumā skatītājus aizraus dziesmu popūrijs, ar Igo tik labi zināmajām dziesmām, kā “Atgriešanās”, “Dzīve bez apstājas”, dziesmas no rokoperas “Lāčplēsis” un citas. Igo ir bijis sava laika atmodas simbols, mūsdienās ir nepārspēta skatuves personība, tādēļ katra viņa dziedātā dziesma ir sava laika ikona. 

Biļetes cena 10 EUR.  Pasākuma biļetes var iegādāties “Bez Rindas” elektroniski www.bezrindas.lv vai Smiltenes novada Kultūras centra kasē. Biļešu skaits ir ierobežots. Koncerts notiks, ievērojot pasākumu apmeklētāju drošībai noteikto sanitāro protokolu. Pasākuma norises vieta tiks izziņota 29. augustā katram apmeklētājam individuāli. Šoreiz pasākums notiks Smiltenes pilsētā.

Informācija apmeklētājiem -  aicinām padomāt par ērtu, laika apstākļiem piemērotu apģērbu. Koncerta ilgums līdz 1 stundai un 15 minūtēm.

Koncertu organizē Smiltenes novada Kultūras centrs. Plašāk - www.smiltene.lv vai zvanot +371 28688101.

 

*Pasākuma organizators ir Smiltenes novada Kultūras centrs. Organizators var izdarīt foto un video uzņēmumus pasākuma norises vietā vai tuvākajā apkārtnē (tostarp pie ieejas). Ja Jūs ierodaties pasākuma vietā, Jūs apzināties, ka Jūsu attēls var tikt uzņemts un apstrādāts turpmākajiem publicitātes mērķiem. Organizators ir publiska institūcija, kurai ir pienākums informēt sabiedrību par publisku līdzekļu finansētām aktivitātēm. Organizators neapstrādās Jūsu personas datus, ja Jūs neatradīsieties pasākuma tuvumā.

 

Informāciju sagatavoja

Alise Seile

Smiltenes novada KC mākslinieciskā vadītāja

kulturascentrs PIE smiltene PUNKTS lv

28688101

 

Radoši, ar jaundarbu izstādi noslēdzies šīs vasaras Cēsu glezniecības skolas plenērs, izveidojot īslaicīgu mākslas galeriju Cēsīs. 
Skatītāji ar gleznotāju paveikto var iepazīties  izstādē "ORNAMENTI" līdz 31.augustam Raunas ielā 13, Cēsīs.

Meistardarbnīcā Cēsīs piedalījās mākslinieki Jānis Dukāts, Jānis Blanks, Ansis Rozentāls, Reinis Liepa, Jānis Šneiders, Ritums Ivanovs un dēli - Rasmus un Krišjānis, Signe Vanadziņa un Laima Bikše. Meistarklasē gleznotāji apguva eļļas krāsu izgatavošanu un  studējot ornamentu sakarības gleznoja uz metāla - alumīnija plāksnēm.


Cēsu gleznotāju skolas plenēru rīko biedrība "ArtCēsis".
Atbalsta VKKF, Vidzemes plānošanas reģions, Cēsu kultūras centrs.

 

Informāciju sagatavoja:

Inese Ciekure
tel.nr.29225402 
e-p: inese.ciekure@ inbox.lv
biedrība "Art Cēsis"


Latvija ir ļoti bagāta ar dabiskajiem purviem, kuros vērojama plaša bioloģiskā daudzveidība, neaizmirstami saulrieti un saullēkti, gleznaini ezeriņi. Teju vai katrs latvietis ir devies izbaudīt šo dabas pievilcību pa kādu no purva laipām. Tomēr ne katram ir sanācis izbrist purvu un atklāt tā noslēpumaino skaistumu ar īpašām purva kurpēm tur, kur laipas neved.  Vai tas vispār ir droši?

To visu būs iespējams uzzināt, klausoties piedzīvojumu stāstus par purvu pārgājienos pieredzēto, 20. augustā plkst. 20:00 Valmieras muzeja iekšpagalmā pie lielā ozola. Stāstos dalīsies purvu bridējs, ģeogrāfs un aizrautīgs dabas atklājējs Kristaps Kiziks.

Kristaps ikdienā nodarbojas ar aktīvu, izzinošu pārgājienu organizēšanu dažādos Latvijas purvos, pārvietojoties ar purva/sniega kurpēm, pa purviem nostaigājot vidēji 800-1000 kilometrus gada laikā. Piecu gadu laikā kopš vada grupas viņš ir uzkrājis bagātīgu pieredzi un piedzīvojis ne mazums jautru, interesantu un maģisku brīžu, par kuriem pastāstīs arī Tev.

 

Stāstu vakarā uzzināsi gan dažādus mītus par purviem, atklājot, cik maldinoši vai patiesi tie ir, gan to, kā neapmaldīties vai nenoslīkt purvā, kā arī atklāsi, kas ir Vanagu aleja, kāda ir saistība kāzām ar purviem, kas ir akacis un kāpēc purvā var atrast senas vēstures liecības. Un, protams, arī par brīnišķīgajiem mirkļiem pie dabas, kādus iespējams pieredzēt tikai purvā.

Dalība ceļotāju stāstu vakarā ir bezmaksas. Lai ievērotu drošību un sociālās distancēšanās noteikumus, nepieciešama iepriekšēja pieteikšanās, jo apmeklētāju skaits ir ierobežots. Pieteikties dalībai ceļotāju stāstu vakarā iespējams, rakstot uz tic PIE valmiera PUNKTS lv vai zvanot pa tālruni 26332213.

Omulīgākai vakara baudīšanai aicinām ņemt līdzi savu sēžamspilvenu, pledu, siltu tēju vai kafiju.  Par atspirdzinošiem, bezalkoholiskiem pārsteigumiem būs parūpējusies Valmiermuižas alus darītava.

Nākamais stāstu vakars notiks 2020.gada 24.septembrī. Par to plašāku informāciju jau drīzumā atradīsiet www.visit.valmiera.lv.

 

Informāciju sagatavoja:

Baiba Misiņa

Valmieras Tūrisma informācijas centra

Tūrisma informācijas konsultante

Mob. tālr.: 25770028

Jau rīt, 18. augustā plkst. 9.00 Latvijas Mākslinieku savienības (LMS) muzejā Zvārtavas pilī, Gaujienas pagastā, Apes novadā, norisināsies LMS rīkotas vizuālās mākslas radošās darbnīcas “MANTO. ZĪMĒ. ĢIPSĒ”. Radošās darbnīcas paredzētas kā mākslinieciskas un izglītojošas aktivitātes, kurās piedalīsies Gaujienas mūzikas un mākslas skolas audzēkņi un ir aicināti pievienoties visi interesenti. Plkst. 18.00. Zvārtavas pils Svētku zālē notiks kameransambļa “Trio Metamorfozes” koncerts “Skaņu plūdums”.

Radošās darbnīcas “MANTO. ZĪMĒ. ĢIPSĒ” radītas, lai rosinātu izzināt vizuālās mākslas dažādu jomu saskarsmes iespējas. Dalībniekiem tiks sniegts ieskats tēlniecībā, neogotikas stilistikā, ekslibris un grafikā, kā arī dizaina elementu izveidē, saistībā ar pasākuma norises vietu – Zvārtavas pili.

Radošajās darbnīcas būs iespēja iepazīt tēlnieku Kristapa Andersona un Svetlanas Saveļjevas autordarbus, kā arī 19.-20.gs. ģipša izstrādājumus un  kopiju atliešanas procesu. Mākslinieku vadībā dalībnieki varēs zīmēt, patinēt un atliet ģipsī arhitektūras elementus, kā arī savu plaukstas nospiedumu, tādējādi paplašinot zināšanas par kompozīciju un ģipša mākslinieciskajām un tehnoloģiskajām kvalitātēm, kas ir bijis viens no būtiskākajiem elementiem skulptūru un būvplastikas radīšanā mūsdienās un 19.-20.gs.

LMS radošajās darbnīcās mākslas dažādās izpausmes palīdzēs izzināt LMS prezidents, tēlnieks Igors Dobičins, mākslinieces un pedagoģes – Ineta Riepniece, Māra Kārkliņa, Dace Lazdiņa, Vizbulīte Jaukule, un arhitekte Elza Dobičina. Muzikālu radošo darbnīcu vadīs “Trio Metamorfozes” mūziķi: Liene Dobičina, Zane Rubesa, Zane Jurēvica un Miķelis Dobičins.

Radošo darbnīcu noslēgumā norisināsies pasākuma dalībnieku izstāde un labāko darbu autoru apbalvošana.

Radošo darbnīcu laikā būs iespēja iepazīt arī Zvārtavas pili, tās vēsturi un  pilī izvietotās LMS muzeja 20.-21.gs. mākslas darbu kolekcijas ekspozīcijas: glezniecības, tekstilmākslas ekspozīciju “Spītniece pilī”, tēlniecības ekspozīciju “Laikabiedra portrets”, apgleznotā porcelāna kolekciju “Trauslais pieskāriens”, mākslinieku veidoto gultu kolekciju “Sapnis”.

Latvijas Mākslinieku savienības radošās darbnīcas “MANTO. ZĪMĒ. ĢIPSĒ” atbalsta Vidzemes plānošanas reģions, Valsts kultūrkapitāla fonds un akciju sabiedrība „Latvijas valsts meži”.

Radošās darbnīcas “MANTO. ZĪMĒ. ĢIPSĒ” būs bez maksas, koncerta “Skaņu plūdums” apmeklējums plkst.18.00 - ar LMS muzeja biļetēm.

 

Informāciju sagatavoja:
Igors Dobičins, tel.: 26628302


No 11. augusta līdz 4. septembrim Kocēnu pagasta 1. bibliotēkā skatāma Aritas Strodes – Kļaviņas foto stāstu izstāde “Neērtie bērni”. Izstāde ir atbildīgs fotoprojekts, kura ietvaros autore fotografēja 15 ģimenes, kurās aug bērns ar funkcionāliem traucējumiem. Fotogrāfes Aritas Strodes - Kļaviņas mērķis bija parādīt, ka bērni ar īpašām vajadzībām ir tikpat brīnišķīgi kā visi pārējie, tāpēc arī projektā “Neērtie bērni” netiek uzsvērta invaliditāte, bet izcelta individualitāte. Vecāki fotogrāfijās tur savus bērnus uz rokām un klēpī, nes uz pleciem, lidina gaisā, apskauj, samīļo un dod bučas – gluži tāpat kā klasiskās ģimenes fotosesijās. Arī vecāku siltuma pilnie skatieni un bērnu smaidi ir patiesi – vienīgi to izvilināšanai bija nepieciešams mazliet vairāk laika un pacietības.

 

 
“Nosaukums “Neērtie bērni” apzināti tika izvēlēts atklāts un mazliet provokatīvs, jo tādi šie bērni diemžēl ir - neērti sabiedrībai, medicīnas nozarei un citur. Taču precīzs, jo, meklējot ģimenes, kas labprāt ļautu sevi fotografēt un šīs bildes publicēt, saņēmu vairākas vēstules ar apliecinājumu: "Jā, tieši tā mēs arī jūtamies!" – stāsta fotoprojekta autore Arita Strode - Kļaviņa.
Izstāde “Neērtie bērni” Vidzemē skatāma ar Vidzemes plānošanas reģiona projekta “Vidzeme iekļauj” atbalstu.


Kocēnu pagasta 1. bibliotēkas darba laiks: pirmdienās plkst. 10.00 - 17.00, otrdienās plkst. 12.00 - 19.00, trešdienās, ceturtdienās un piektdienās plkst. 10.00 - 17.00.

Vairāk informācijas

Projekta “Vidzeme iekļauj” vadītāja Ina Miķelsone, mob.t. 29289487, ina.mikelsone PIE vidzeme PUNKTS lv

Projekta “Vidzeme iekļauj” sociālo pakalpojumu eksperte Laine Zālīte, mob.t. 26536286, laine.zalite PIE vidzeme PUNKTS lv

Informāciju sagatavoja: Naula Dannenberga, projekta "Vidzeme iekļauj" sabiedrisko attiecību speciāliste, mob.t. 26148024, naula.dannenberga PIE vidzeme PUNKTS lv


Pirmdien, 31. augustā, laikrakstā „Latvijas Avīze” un vēlāk arī interneta portālā „LA.LV.” varēs lasīt žurnālistes Anitas Bormanes rakstu par unikālo un reģionam raksturīgo izzūdošo mūzikas instrumentu tradīcijas saglabāšanu Vidzemē, kas tapis Valsts Kultūrkapitāla fonda "Vidzemes kultūras programma 2020" ietvaros, ko finansē VAS "Latvijas valsts meži" un atbalsta Vidzemes plānošanas reģions.

Autore pievērsīsies tieši Vidzemei raksturīgo seno mūzikas instrumentu – Ieviņa tipa ermoņiku, cītarkokļu, basīšu – tradīcijas saglabāšanai un kopšanai, rodot atbildes uz jautājumiem, kāda šobrīd Vidzemē ir situācija ar šo unikālo vēsturisko instrumentu saglabāšanu, izgatavošanu un spēles mākas pārmantojamību no paaudzes paaudzē un, vai ir kāda specifiska spēles tradīcija vai pat skaņa, kas raksturīga tieši Vidzemei.

„Raksturīgākais lielums no šiem instrumentiem, kas ir unikāls tieši Vidzemei, ir Ieviņa ermoņikas. Arī caurspēlējamās cītaras spēles tradīcija ir cēlusies Vidzemē. Ja runa ir par tipisku Vidzemes kapelas sastāvu – šajā reģionā 20. gadsimta pirmajā pusē bija izplatīta muzicēšana tieši ansambļos –, tad tajā vairāk parādīsies cītaras kā pavadošais instruments, toties tās muzikālā vajadzība neprasa bungas,” intervijā teic etnomuzikologs, seno instrumentu izgatavotājs Ilmārs Pumpurs, kurš savā dzīvesvietā, Ogres novada Krapē, kopā ar dzīvesbiedri Sandru Lipsku izveidojis “Skaņumāju”, kur apskatāma vērtīga tautas mūzikas instrumentu ekspozīcija un iespējama radoša darbošanās, arī instrumentu restaurācija.

Ilmārs Pumpurs Ogres novada Krapē kopā ar dzīvesbiedri Sandru Lipsku izveidojis “Skaņumāju”, kur apskatāma vērtīga tautas mūzikas instrumentu ekspozīcija un arī paši saimnieki viesus iepriecina ar spēli.

Informāciju sagatavoja: A.Bormane


Broņislava Martuževa - novada un visas Latvijas nacionālais tīrradnis, tāpēc nu jau ceturto gadu izjūtam nepieciešamību radoši un aktīvi to apliecināt, smeļoties no dzejnieces atstātā kultūras mantojuma. Augustā, Broņislavu vārda dienai par godu, Broņislavas Martuževas dzejas klēts dārzā tiek rīkota Lubānas novada Dzejas diena, gatavota jauna programma, iesaistīti jauni dalībnieki. Šogad tā notiks 22. augustā 16:30.

Programmā būs maz zināmas B.Martuževas sacerētās dziesmas ar saviem un citu autoru tekstiem, kā arī Valda Zilvera kompozīciju ar Martuževas vārdiem pirmatskaņojumi. Programmu veido Latvijas Nacionālā teātra mūzikas daļas vadītājs, komponists un izpildītājmākslinieks Valdis Zilveris, dziedātāja Ieva Parša un aktieris Raimonds Celms, mūziķi Ivars Bezprozvanovs (čells) un Gidons Grīnbergs (vijole). Pēdējo gadu dzejolī viņa raksta: "Neapšaubīsim neko! Bišu valstība ir plaša. Medus ezers izgaro, Mūžam paliek medus dvaša." 

22. augustā Lubānas novadā notiks arī Latvijas Ordeņu brālības 22.salidojums, tā dalībnieki arī būs šīs Dzejas dienas viesi.

Pasākums notiks dārzā - ievērojam drošības noteikumus un sekojam laika apstākļiem!

Pirms pasākuma iespēja iegādāties Lubānas mājražotāju lauku labumus!

Pasākumu atbalsta Vidzemes plānošanas reģions un Valsts Kultūrkapitāla fonds.

Šajā nedēļas nogalē, 22. augustā, Valmiermuiža būs lielisks galamērķis brīvdienu piedzīvojumu meklētājiem – gan ģimenēm, gan draugu kompānijām, gan individuālistiem. Visas dienas garumā būs iespēja izzināt jātnieku sportu, restaurācijas noslēpumus, izbaudīt melodisku grupas „Zāle” koncertu un skatīt ievelkošu animācijas filmu „Projām”! Visu notikumu apmeklējums bez maksas.

Restaurācijas izzināšana plkst. 9.00 – 17.00. Konservācijas un restaurācijas darbi Valmiermuižas pils tornītī jau ir uzsākti un tos vada pieredzējušais restaurators Juris Pavlovs. Tornis celts 1883. g. un ir vienīgā līdz mūsu dienām saglabājusies liecība no senās kungu mājas. Tā interjeros fragmentāri saglabājušies vēsturiski vērtīgi sienu un griestu dekoratīvie gleznojumi – tie ir iekļauti Valsts nozīmes kultūras pieminekļu sarakstā (valsts aizsardzības Nr. 4551). Visas nedēļas garumā darbu veikšanā iesaistās arī jaunie speciālisti no Latvijas Mākslas akadēmijas, bet laipni aicināts arī ikviens interesents. Norises vieta: Valmiermuižas parks (Dzirnavu iela 1, Valmiermuiža).

Jātnieku sporta sacensības „Valmiermuižas kauss 2020” plkst. 10.00 – 17.00. Valmiermuižas staļļa saimes gaidītākais gada notikums, kas neļauj atslābt ne dalībniekiem, ne pašiem un tur sacensību garu vienmēr mundru. Ikvienam interesantam būs iespēja vērot šķēršļu pārvarēšanu, rikšošanu, lēkšanu un citus uzdevumus, ko veiks sacensību dalībnieki. Tāpat dienas laikā tiks piedāvātas izjādes un dažāda veida aktivitātes „Lauku ceļotājs” organizētā pasākuma „Atvērtās dienas laukos 2020” ietvaros! Norises vieta: Valmiermuižas stallis (Dzirnavu iela 15, Valmiermuiža).

Grupas „Zāle” koncerts plkst. 19.00 – 21.00. Suģestējošā grupa „Zāle” izmanto tautas mūzikas elementus un bardu mūzikas pamatprincipus – personiska, vienkārša, bet emocionāla uzruna mūzikas valodā –, un savieno tos ar orientāliem pasaules mūzikas akcentiem un mūsdienu izteiksmes līdzekļiem, reizē papildinot ar klasisku instrumentu skanējumu. Grupa dibināta 2013. g., satiekoties dzejniekam Pēterim Dragunam, dziesmu autorei Martai Kreitusei un ģitāristei Kasandrai Kaņepei. Pēcāk sastāvs kuplinājies ar jauniem dalībniekiem – Santa Valere (čells), Kira Maija Kirsanova (oboja), Aivars Smirnovs (perkusijas) un Oskars Uldrikis (bass). Norises vieta: Valmiermuižas parks (Dzirnavu iela 1, Valmiermuiža).

Animācijas filma „Projām” plkst. 21.00 – 22.30. Filmas sižetā pēc lidmašīnas avārijas galvenais varonis attopas uz noslēpumainas salas, kur plešas meži, tuksneši un lagūnas. Taču uz šīs salas mīt arī milzīgs, tumšs gars, kurš sāk puisi vajāt. Lai izglābtos un atgrieztos mājās, puisis dodas izaicinošā ceļojumā pāri salai kopā ar savu jauniegūto draugu – mazu putnēnu. Filmas režisors, scenārija autors, mākslinieks un komponists ir Gints Zilbalodis. Tā nominēta ASV Kinoakadēmijas balvai „Oskars”. 2019. g. nacionālā filmu festivālā „Lielais Kristaps” atzīta par gada labāko animācijas filmu. Filma šovasar triumfēja Eiropas nozīmīgākajā animācijas festivālā Anesī (Francija) konkursa programmā „Contrechamp”, iegūstot galveno balvu. Tā nominēta „Annie Award” mūzikas balvai Losandželosā ASV līdzās tādām filmām kā „Ledus sirds 2” un „Rotaļlietu stāsts 4”. Norises vieta: Valmiermuižas parks (Dzirnavu iela 1, Valmiermuiža).

Pasākumus rīko Valmiermuižas kultūras biedrība un Valmiermuižas jātnieku skola, atbalsta Burtnieku novada pašvaldība un citi sporta un kultūras cienītāji. 

Plašākai informācijai: Valmiermuižas kultūras biedrība, kultura PIE valmiermuiza PUNKTS lv, tālr. nr.: 27337798.

Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskola sadarbībā ar skolas atbalsta biedrību, Vidzemes plānošanas reģionu, Valsts kultūrkapitāla fondu un Cēsu novada pašvaldību rīkos Vidzemes reģiona mūzikas skolu talantīgāko audzēkņu un konkursu laureātu koncertu “Vidzemes talanti”. Koncerts norisināsies 2020. gada 30. augustā Koncertzālē “Cēsis”.

Koncertā piedalīsies Vidzemes mūzikas skolu audzēkņi - konkursu laureāti - no Alojas, Alūksnes, Cēsīm, Dzērbenes, Jaunpiebalgas, Limbažiem, Madlienas, Madonas, Rūjienas, Staiceles, Strenčiem, Valmieras, un Vidzemes kamerorķestris Andra Veismaņa vadībā. 

Koncerta programma būs interesanta un daudzveidīga. Būs dzirdama dažādu instrumentu – akordeona, čella, fagota, flautas, klavieru, marimbas, trompetes, saksofona, vijoles spēle, kā arī solo dziedāšana.

Daudzas aranžijas solo instrumentiem ar orķestri radījis Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolas pedagogs un komponists Andris Riekstiņš.

Liels paldies koncerta atbalstītājiem: Vidzemes plānošanas reģionam, Valsts kultūrkapitāla fondam, Cēsu novada pašvaldībai, Cēsu Kultūras un Tūrisma centram un Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolas atbalsta biedrībai.

Sakarā ar COVID-19 vīrusa izplatības noteiktajiem ierobežojumiem, vietu skaits pasākumā ir ierobežots un skatītāju vietas personalizētas. Ieeja pasākumā ar ielūgumiem.

23. augustā plkst. 20.00 Cēsu Sporta hallē notiks īpašs pasākums - teatrāla performance “Silvijai Radzobei veltīta basketbola spēle” ar Latvijas garāko aktieru, pasaulslavenā basketbolista Dāvja Bertāna un komiķa Jāņa Skuteļa piedalīšanos.

Silvija Radzobe kopš 2015. gada bija festivāla Grand Prix teātra skates veidotāja, izraudzījās sezonas izcilākās izrādes programmai un izglītoja festivāla apmeklētājus ar lieliskām informatīvi bagātām un vienmēr klausītāju piepildītām lekcijām. Viņas kaislība bija ne tikai teātris un izrādes, bet arī basketbols un tā aktualitātes, ko viņa komentēja tikpat azartiski un priekpilni kā teātrī notiekošo.

Literatūras un teātra zinātniece, teātra kritiķe Silvija Radzobe mūžībā devās šī gada 21. aprīlī un pandēmijas ietekmē atvadas izvērtās diskrētas un personīgas. 29. aprīlī viņa būtu atzīmējusi savu 70. dzimšanas dienu. Festivāls, godinot un pieminot spilgto personību, velta Silvijai Radzobei performanci, kurā apvienotas viņas trīs pēdējo gadu lielās mīlestības: teātris, dālijas un basketbols. Performance tiek īstenota kā Dailes teātra, Latvijas Nacionālā teātra un Liepājas teātra kopprojekts.

Silvijas Radzobes meita Zane Radzobe stāsta: “Silvijai Radzobei patika sadarboties ar Cēsu festivālu tā atmosfēras un ambīciju dēļ. Man šķiet, tas abiem bija kopīgs – nemitīgi izcilības meklējumi, bezkompromisu skats uz kvalitāti un pāri visam uzticība cilvēciskām vērtībām. Mamma ir izdarījusi ļoti daudz – gan kā kritiķe, gan kā zinātniece un pedagoģe, un nemitīga kvalitātes latiņas uzturēšana viņai nopelnīja stingra, reizēm pat skarba profesionāļa reputāciju. Bet tie, kuri viņu pazina tuvāk, zina, ka viņa bija ne tikai spoža, bet arī silta, dzīvi visās tās krāsās mīloša un ļoti rotaļīga sieviete. Tāpēc Cēsu festivāls, pieminot ilgstošo sadarbību, skatītājiem piedāvās rotaļu – performanci, kurā apvienotas mammas trīs pēdējo gadu lielās mīlestības: teātris, dālijas un basketbols. Tas ir traks projekts, bet bez krietnas devas mākslinieciska vājprāta netop nekas, kritiķu recenzijas un zinātnieku pētījumus ieskaitot. Idejas autori – Vilis Daudziņš un Juris Žagars, režisors Valters Sīlis, skanēs Silvijas Radzobes teksti. Basketbolu spēlēs Jānis Skutelis, Dāvis Bertāns, sportiskākie Latvijas teātru aktieri un Latvijas dārzu bagātības.”

Basketbolu spēlēs īsta zvaigžņu komanda – dažādu paaudžu un fiziskās sagatavotības teātra un sporta entuziasti - Nacionālā teātra aktieri Guntars Grasbergs, Jānis Vimba, Mārcis Maņjakovs, Raimonds Celms, Jaunā Rīgas teātra aktieri Kaspars Znotiņš, Vilis Daudziņš, Ivars Krasts, Liepājas teātra aktieri Gatis Maliks, Viktors Ellers, Egons Dombrovskis, Dailes teātra aktieri Dainis Grūbe, Juris Žagars, Gints Grāvelis, Artūrs Dīcis, Jānis Strenga, Andris Bulis, Intars Rešetins.

“Spēle notiks kā jau tas basketbolā noteikts - katra ceturtdaļa 10 minūtes. Katram aktierim būs sava vieta un loma, bet, protams, atbilstoši sagatavotībai un entuziasmam, brīvi improvizējot, sadalījušies komandās un līdzjutējos, rādīsim, ko mākam. Zināms, ka Silvija Radzobe bija kaislīga NBA kluba Ņujorkas “Knicks” fane, bet arī mēs vilšanos nesagādāsim,” sola Juris Žagars.

Spēles apmeklētājus sagaida arī dāliju parāde, kur kādai jaunizveidotai šķirnei tiks piešķirts vārds.

Pirms performances Cēsu sporta hallē plkst. 19.00 notiks Zanes Radzobes lekcija “Krustcelēs: teātris un digitālā pasaule”.

Cēsu Mākslas festivāls notiek ar patrona SEB bankas, festivāla ģenerālsponsora Latvijas Mobilā Telefona, Latvijas Republikas Kultūras ministrijas, Valsts Kultūrkapitāla fonda, Cēsu novada domes, Koncertzāles “Cēsis”, kā arī AS Latvenergo un AS Latvijas Gāze atbalstu.

Biļetes pieejamas Biļešu Paradīze tirdzniecības vietās visā Latvijā un internetā www.bilesuparadize.lv, kā arī pasākumu norises vietās.

Mediju kontaktiem: Mairita Brice, Cēsu Mākslas festivāla sabiedrisko attiecību vadītāja, Tālr. 29216158, E-pasts: Mairita.brice PIE hotmail PUNKTS com

Latvijas vēstures materiālu tīmekļa krātuve un novadpētniecības platforma Historia.lv sadarbībā ar Kocēnu novada pašvaldību rīko semināru “Muiža kā kultūrvēsturiskās ainavas sastāvdaļa un tās veidotāja: vakar, šodien, rīt…”

Semināra mērķauditorija: novadpētnieki, muzeju darbinieki, tūrisma organizētāji un citi kultūrvēsturiskā mantojuma izpētes, saglabāšanas, popularizācijas un izmantošanas interesenti.

Seminārs notiks Kokmuižas pils kompleksā, Kocēnu kultūras namā, 2020.g. 7. oktobrī. Sākums plkst. 10.00.

Seminārā, priekšlasījumu un lauka prakses formātā paredzēts veidot mērķauditorijas izpratni par muižām, muižu kompleksiem, to atsevišķajiem elementiem un ar tiem saistīto kultūrvēsturisko ainavu kā daudzveidīgiem, interesantiem, laika gaitā mainīgiem arhitektūras, vēstures, saimniecības un dabas pieminekļiem, to vietu un nozīmi Latvijas kultūrvēsturiskajā ainavā, kā arī praktiskā izmantošanā tūrisma jomā.

Seminārs norisināsies II daļās.

I daļas programma:

1) Muižu rašanās un attīstība Rīgas arhibīskapijas Piebalgas pilsnovadā 15.–18.gs. Agris Dzenis (Mag. Hist.)

2) Muižas attīstības un ainavas izmaiņu atspoguļojums vēsturiskajās kartēs. Valters Grīviņš (Historia.lv)

3) No gotikas līdz historismam: vēsturiskie būvniecības stili un to raksturīgākās iezīmes Latvijas muižu arhitektūrā. Vitolds Mašnovskis (LZA goda loceklis, Dr. Hist. h.c.)

Kafijas pauze 

4) Muiža kā ainavas veidotāja. Galvenie muižu kompleksu elementi (un būtiskākie to dokumentēšanas aspekti): dzīvojamās un saimniecības ēkas, ražotnes, parki un koku stādījumi, tīrumi, robežas, muižnieku apbedījumu vietas… Edgars Žīgurs (Mag. Hist., LEBM, Historia.lv), Jorens Plūksnis (Mag. Hist., NKMP), Valters Grīviņš (Historia.lv)

5) Lauku un piepilsētas muižas: kopīgais un atšķirīgais. Aivars Jakovičs (Mag. Hist., VAK Mantojums)

6) Muižas kā kultūras pieminekļi: iespējas un problēmas. Sandra Ziediņa (Mag. Hist., Maģistra profesionālais grāds valsts pārvaldē, NKMP) 

Pēc priekšlasījumiem un diskusijas semināra II daļā dalībniekiem būs iespēja piedalīties lauka praksē / ekskursijā, kurā varēs iepazīties ar plašo Kokmuižas kompleksu.

Kā semināra III daļa oktobrī (datumi un maršruti tiks precizēti) notiks divas mācību ekskursijas / lauka prakses, kurās tiks apmeklētas un iepazītas vairākas muižas Valmieras un Piebalgas apkārtnē.

Dalība seminārā – bez maksas, ar iepriekšēju pieteikšanos.

Informācija un pieteikšanās (piesakoties jānorāda vārds, uzvārds, telefons, e-pasts, ko pārstāv (pašvaldības vai valsts iestāde, uzņēmums, NVO, neformāla kopa, privātpersona...):

  • Valters Grīviņš: redakcija PIE historia PUNKTS lv, 29151826
  • Edgars Žīgurs: veveri PIE brivdabasmuzejs PUNKTS lv, 29181219

Seminārā tiks filmēts un fotografēts.

Seminārs tiek organizēts un notiek ar Vidzemes plānošanas reģiona, VKKF un Latvijas valsts mežu finansiālu atbalstu.

Informāciju sagatavojis:
Valters Grīviņš.




Šo svētdien, 30. augustā, plkst. 15:00 Stāmerienas pilī notiks Romantisma meistarklases NOSLĒGUMA STUNDA.

29.-30. augustā Stāmerienas pilī notiks projekta ROMANTISMA MEISTARKLASES STĀMERIENAS PILĪ pirmās intensīvas un radošas personības pilnveides meistarklases daiļliteratūras runas prasmē. Meistarklasē tiks izmantoti Romantisma laika dzeja un prozas fragmenti, kas balstīti uz pils un tās apkārtnes vēsturi, dos arī ieskatu pasaulslavenajā Džuzepes Tomazi di Lampedūzas romaņā GEPARDS, veidojot izpratni par Romantisma laikmeta kultūras iezīmju pārnesi mūsdienās.

Romantisma dzejas un prozas izpildīšanā, publiskā uzstāšanās mākslā un savas “balss” meklējumos ar desmit Vidzemes jauniešiem strādās aktrise Aija Dzērve. Kopīgais darbošanās process notiks Stāmerienas pilī divas dienas un svētdienas pēcpusdienā visi interesenti tiek aicināti  uz runas meistarklases Noslēguma stundu, kurā uzstāsies jaunieši un  A. Dzērve.

Meistarklases tiek organizētas un notiek ar Vidzemes plānošanas reģiona, VKKF un Latvijas valsts mežu finansiālu atbalstu.

Informāciju sagatavojusi: Edīte Siļķēna, projekta vadītāja.

Tradicionāli septembra pirmajā nedēļas nogalē Alūksnē atzīmēs Bānīša dzimšanas dienu. Šogad svinēsim svētkus retro ritmos. 5. septembrī visi laipni aicināti uz Bānīša stacijas kvartālu, kur vienīgajam Baltijā regulāri kursējošajam šaursliežu dzelzceļa vilcienam Bānītim atzīmēsim 117. dzimšanas dienu.

Pasākumu vadīs tautā iemīļotais Guntis Skrastiņš. No pulksten 13:30 grupa “Rumbas kvartets” priecēs ar muzikāliem pārsteigumiem, bet Alūksnes Kultūras centra deju kopa “Jukums” Agra Veismaņa vadībā uzkarsēs deju grīdu. Tāpat paredzētas āra spēles par un ap Bānīti, retro foto kaste, kā arī retro un neikdienišķu mašīnu parāde un skatītāju simpātiju balvas izcīņa. Piedalīties mašīnu parādē var jebkurš interesents, kas vēlas izrādīt savu auto. Vairāk informācijas pa tālruņiem: 26567614 vai 26590320. Ekspozīcija "Alūksnes Bānīša stacija" būs pieejama no 10.00 līdz 18.00. Plānoto aktivitāšu dēļ aicinām autovadītājus sestdien nenovietot auto stāvlaukumā pie Bānīša stacijas.

Jaunums šajos svētkos noteikti būs pie Alūksnes Bānīša stacijas uzstādītā tvaika lokomotīves ūdens uzpildes kolonna. Tas nozīmē, ka turpmāk SIA "Gulbenes - Alūksnes bānītis" tvaika lokomotīve Ferdinands šeit varēs uzpildīt savas ūdens rezerves. Vēsturiski Alūksnes stacijā bija iespējams uzpildīt ūdeni, tomēr, attīstoties tehnoloģijām, tvaika lokomotīves nomainīja dīzeļa lokomotīves un ūdens uzpildīšanas funkcija vairs nebija nepieciešama.

Pulksten 15:25 Ferdinands dosies ceļā uz Gulbeni. Šis būs īpašs svētku brauciens retro noskaņās ar labākajām latviešu ziņģēm, retro lambetvoku, Ulmaņlaika gardumiem un vectēva dziru, kā arī ar tautā labi zināmām slavenībām – Skaidrīti Nabiņu un Mildiņu Krāniņu. Biļetes svētku braucienam bānīti atrodamas www.bezrindas.lv.

Vēl jāpiebilst, ka ikgadējais, piektais, elektromobiļu lietotāju Salidojums Latvijā reizē ar Bānīša svētkiem Alūksnē notiks Stāmerienā pie stacijas. Dalība tajā ir bez maksas.

Sanita Spudiņa
Alūksnes novada pašvaldības
sabiedrisko attiecību speciāliste
E-pasts:  sanita.spudina PIE aluksne PUNKTS lv
Tālrunis: +371 26456644, +371 64381503
Adrese:   Dārza iela 11, Alūksne, Alūksnes novads, LV-4301

No 30. augusta pastāvīgajā vēstures ekspozīcijā “Sirdsapziņas ugunskurs” Cēsīs pieejama jauna, līdz šim nekur nepubliskota informācija par nacionālo pretošanos kādreizējā Cēsu apriņķa teritorijā laikā pēc Otrā pasaules kara, jo, noslēdzoties Vidzemes kultūras programmā šopavasar finansiālu atbalstu guvušajam projektam “Faktu papildinājums kartē ekspozīcijā “Sirdsapziņas ugunskurs””, ir papildināta ekspozīcijā līdz šim pieejamā informācija.

Kopš 2018. gada 23. augusta Cēsu vecpilsētā ikvienu interesentu gaida ekspozīcija “Sirdsapziņas ugunskurs”. Iekārtota autentiskā padomju okupācijas laika vidē – bijušajā milicijas īslaicīgās aizturēšanas izolatorā, ekspozīcija skaidro Latvijas okupācijas vēsturi no 1939. līdz 1957. gadam un iepazīstina ar nacionālo pretošanos kādreizējā Cēsu apriņķa teritorijā – šodien Centrālvidzemē. Ekspozīcijā ir pieejama Cēsu apriņķa karte, uz kuras atzīmēti ar nacionālo pretošanos un politiski represēto piemiņas saglabāšanu saistīti fakti. Karte ir interaktīva un ļauj katru faktu izzināt dziļāk. Tā sniedz unikālu ieskatu nacionālās pretošanās kustības norisē Vidzemes centrālajā daļā, atklāj kāda un cik daudzveidīga tā bijusi, kā arī ļauj uzzināt, kas bija tie, kas pretojās, un no kurienes informācija par pretošanās faktu iegūta. Katra pagātnes liecība par nacionālās pretošanās norisi šajā posmā ir ļoti nozīmīga, jo vēstures izpēti apgrūtina profesionālu okupācijas vēstures pētnieku trūkums, bet laiks rit, šīs vēstures liecinieki un viņu tuvinieki aiziet mūžībā. Ekspozīcija ir turpmākajai vietējās vēstures izpētei svarīga atbalsta vieta, kur ne vien rodama ar nacionālo pretošanos saistīta informācija, bet ir arī iespējams dalīties ar savām liecībām par pretošanos. Kopš ekspozīcijas atklāšanas  šo iespēju izmantojuši vairāki apmeklētāji un ir izdevies apzināt gandrīz vairākus desmitus jaunu faktu. Projekta iecere paredz papildināt ar karti, tādējādi padarot tos publiski pieejamus apmeklētājiem.

Fotogrāfijas autors: Pauls Bankovskis.

Projekts “Faktu papildinājums kartē ekspozīcijā “Sirdsapziņas ugunskurs”” tika īstenots ar Vidzemes Plānošanas reģiona un Valsts Kultūrapitāla fonda finansiālu atbalstu.

Ekspozīciju “Sirdsapziņas ugunskurs” pieejama apmeklētājiem piektdienās, sestdienās un svētdienās no 12:00 līdz 17:00 Pils ielā 12, Cēsīs.

Vairāk informācijas par ekspozīcijas aktualitātēm:
Facebook lapā: https://www.facebook.com/sirdsapzinasugunskurs
YouTube kanālā: https://www.youtube.com/channel/UC4ZpmTsbSc-3xWVy0dX19sA
Mājas lapā: https://sirdsapzinasugunskurs.lv/ 

 

Informāciju sagatavoja:
Elīna Kalniņa
Ekspozīcijas “Sirdsapziņas ugunskurs” vadītāja
Tel.: 25445433
E-pasts: ugunskurs PIE cesis PUNKTS lv

Latvijas valsts kultūrainavā Rīgas Muzikālā jeb Operetes teātra darbība atstājusi košus rakstus. Šogad aprit 75 gadi kopš Operetes teātra dibināšanas un Latvijas kultūras telpā operete nav aizmirsta, jo rosīgi ļaudis aizvien domā un dara, lai muzikālā teātra nišā operete atgūtu spozmi un būtu stabila vērtība.

Teātrim bijusi raiba vēsture un nu jau 25 gadus kā patstāvīga mākslinieciska vienība nepastāv. Tomēr šī muzikālā žanra cienītāju atmiņā joprojām ir lieliskas izrādes, spoža aktieru spēle, azarts un aizrautība. Operete iedvesmoja, vilināja un palīdzēja vieglāk pārvarēt ikdienas nebūšanas.

Operetes teātra vēsturiskos datumus atceroties, kopā aicinātas bijušā teātra darbinieki un vairāk nekā 70 operetes teātra bijušie dziedātāji, baletdejotāji, mūziķi un tehniskie darbinieki pieteikuši dalību pasākumā “Operete iedvesmo”, kas 2020.gada 5.septembrī notiks Mazsalacas novada Sēļu muižā.

Pēc pasākuma svinīgas atklāšanas, kas paredzēta pulksten 15:00, notiks Vokālās akadēmijas mūzikas skolas un vidusskolas audzēkņu koncerts, uz kuru aicina muzikālā teātra aktieris, režisors un vokālais pedagogs Edgars Kramiņš kopā ar kamerorķestri un diriģentu Guntaru Bernātu. Tas atsauks atmiņā teātra vēsturi un skaistas melodijas no iemīļotām izrādēm.

Dienas garumā izstādes stendos būs skatāmi mirkļi no Rīgas Operetes teātra vēstures, būs iespēja klausīties Latvijas Bruņoto spēku Zemessardzes orķestra priekšnesumus diriģenta Anda Kareļa vadībā, iepazīties ar leģendāro Sēļu muižu, klausīties operetes mākslinieku un viņu draugi atmiņu stāstos, intervijās ar sarīkojuma dalībniekiem, kā arī iespēja piedalīties filmas tapšanā par operetes vēsturi.

Pasākuma laikā jāievēro visi valstī noteiktie epidemioloģiskie ierobežojumi.

Sagatavoja – Velta Puriņa.

Jau tradicionāli Valmieras muzejs 1.septembrī aicina apmeklēt “Citādo skolu”. Sešās radošās nodarbībās no plkst.12.00 līdz 15.00 interesanti būs gan bērniem, gan vecākiem.

Vizuālā māksla, vēsture, matemātika, latviešu valoda, loģika un dabas mācība. Nodarbības pat ievedīs bruņinieku pasaulē, kad jau bērnībā bija jāattīsta veiklība, spēks un jāapgūst kaujas māksla. Darbošanās notiks brīvā dabā gan iekšpus Valmieras pils mūriem muzeja ēku pagalmos, gan ārpus – muzeja Garšaugu dārzā Gaujmalā. Uzsākot pirmās skolas dienas ceļojumu, katrs dalībnieks saņems karti, kas aizvedīs no stundas uz stundu.

Mākslas pasaule

Muzeja iekšpagalmā zem ozola būs iespēja iepazīt un atpazīt  dažādus mākslas stilus. Savas radošās iemaņas varēs attīstīt, veidojot dekoratīvus elementus no ģipša – materiāls, ko mākslas pasaule pazīst jau tūkstošiem gadu.

Vēstures paslēpes

 Pie Valtera namiņa varēs pārbaudīt veiklību, burtu paslēpēs atminot senvārdus. Zinot vai minot varēs atrisināt uzdevumus par dažādiem seno priekšmetu nosaukumiem, kā arī saprast to pielietojumu. 

Labirints

Pļaviņā starp muzeju un “Vīnkalnu Pils Māja” būs iespēja doties divos dažādos labirintos, izmantojot loģiku un spēles vadītāja norādes.

Bruņinieku skola

Pagalmā pie Valterkalniņa Bruņinieku skola būs nodarbība gan prātam, gan veiklībai. Tā notiks īstu bruņinieku vadībā, iepazīstot ieročus un bruņinieku ikdienu. Būs iespēja fotografēties, izmantojot seno aprīkojumu.

Slepenie raksti

Pie kāpnēm, kas ved no muzeja uz Valmieras Mūzikas skolu, nodarbībā “Slepenie raksti” ar skolmeistara palīdzību vai paša drosmi un iemaņām varēs pārbaudīt spēju lasīt vecā drukā, uzzināt, kas ir boksterēšana, kā arī pildīt dažādus uzdevumus.

Garšu un smaržu noslēpumi

Muzeja Garšaugu dārzā būs jāizmanto vērība, oža un tauste, lai atpazītu Garšaugu dārzā paslēpušos augus un uzzinātu to pielietojumu.

Viduslaikos  paralēli domskolām, kas radās pie baznīcām un klosteriem, sāka veidoties arī laicīgās skolas. Tomēr vairākus gadsimtus tās dārdzības dēļ varēja atļauties tikai bagāto aristokrātu dēli. Domskolās akcents bija uz latīņu valodu un mākslu. Latvijā pirmā domskola Rīgā dibināta 1211.gadā, savukārt laicīgā skola – 1353. gadā, gatavojot ierēdņus pilsētas pārvaldei. 12.,13.gadsimtā laicīgajās skolās mācījās lasīt un rakstīt, tirgot preces, trenēja loģiku, runas un sprediķu mākslu, aritmētiku, mūziku un astronomiju. Laicīgajās skolās mācīties varēja arī meitenes, tomēr lielākoties viņas apmeklēja klostera skolas, kurās vēl varēja apgūt arī zināšanas medicīnā. Attieksme pret skolu un izglītību, pret mācību saturu bija citādāka nekā mūsdienās. “Citādā skolā” Valmieras muzejs, piedāvājot izzinošas un radošas nodarbes, stāsta par mācībām sendienās.

Valmieras muzejs jaunajā mācību gadā ciemos gaidīs ikvienu interesentu un vēl skolēniem atrast savu interesanto vēstures un mākslas stāstu. Atgādinām, ka visiem izglītības iestāžu audzēkņiem muzeja apmeklējums ir bez maksas.

“Citādās skolas” apmeklētājus lūdzam ievērot sociālo distancēšanos un būt atbildīgiem pret savu un līdzcilvēku veselību.

Pasākuma laikā var tikt fotografēts un filmēts. Fotogrāfijas un videomateriāli var tikt izmantoti Valmieras pilsētas pašvaldības publicitātes vajadzībām.

Informāciju sagatavoja:
Zane Bulmeistare
Valmieras pilsētas pašvaldības
Zīmolvedības un sabiedrisko attiecību nodaļas
vadītājas vietniece
Mob. tālr.:26443410