Arhīva kalendārs
“Tamāra savas trīsrindes raksta pašas izlolotā formā – formā, kurā galveno lomu spēlē neordinārs sastatījums, kad, blakus novietoti, sastopas un attopas citkārt visai attālināti jēdzieni, tēli vai to detaļas, tādējādi radot pārsteiguma efektu, kas, starp citu, ir arī viens no autores mērķiem.” Tie ir rakstnieka Vika vārdi. “Trīsrindes izvelk no cilvēka domas un liek viņam izprast, kāpēc tieši šīs. Tas ir ārkārtīgi sarežģīti. Tāpēc, man šķiet, ka tikšanās ar lasītāju ir svarīgāka par grāmatu, jo grāmata, kas nonāk pie lasītāja, ir melnraksts, tikai man ir tīrraksts. Tiekoties mēs apmaināmies ar enerģiju. Tā ir kā dzīvība, kas rada, kaut gan to neredzam. Valmieras stikla šķiedrā strādāju ar mikro šķiedru, diegiem, ko pat redzēt nevar, bet ko tie rada! Līdzīgi ir ar enerģiju. Mainās enerģija, garīgi radot, tur tas spēks. Kaut gan, runājot par redzēšanu, man Valmiera ir kā gaismas kolona. Tādas kolonas te ir – enerģētiski radošas un garīgas,” stāsta dzejniece Tamāra Skrīna. Tamāra Skrīna pasaka vienlaikus maz un ļoti daudz. Viņas vārdi ir kā dialogs. Tikai līdz ar pirmajiem vārdiem viņa meistarīgi pazūd, un izrādās, ka lasītāja sarunas partneris ir viņš pats. “Tā ir tā jēga – visīsākā forma. Kā trijās rindās pateikt vairāk nekā romānā? Ir svarīgi apzināties, ka viss vajadzīgais ir manī pašā. Kā es tajā brīdī jutīšos, tā arī vārdus uztveršu. Vārds liek caurdzīvot pašam sevi. Vēl svarīgi ir mācīties aizmirst. Ja man kaut kas sāk traucēt, es domās pārgriežu šādu saiti. Ir tiešām jāmācās atteikties, nepiesaistīties, aiziet un neatvadīties, ieraudzīt pirmo reizi.” “Tamāru Skrīnu lasīt nepavisam nav garlaicīgi. Viņas trīsrindēs ir tik pulka visa kā – atradīsiet gan I.Ziedoņa, S.Dalī, gan dainu, gan sengrieķu mītu motīvus, bet par visu vairāk sastapsiet sirds patikšanu domāt un rotaļāties ar vārdu.. Viņas trīsrindes nav haikas. Es dēvēju tās par skrīnām, tāpēc lai no šī brīža latviešu valodā ir jauns sugas vārds,” raksta Viks 2012.gadā. Dzejniece neizmanto elektroierīces un izvēlas savrupu dzīvesveidu. Viņa aicina piedzīvot, viņa uzsver, ka katrs šķietamais sīkums ir liels. “Vista ir pēdīgā dinozauru pēctece. Vai šādu saikni maz var aptvert? Mani vecāki bija brīvdomātāji. Esmu augusi ar domu, ka vienlaikus esmu viena, bet esmu arī daudzi. Paskatīsimies vēl kādu piemēru – sniegpārsliņa. Katra ir atšķirīga, tās cita citu neatkārto, tās nav jāpārveido. Iztēlei nav robežu, tikai cilvēka prāts netiek līdzi. Mēs varam tikai vērot pasauli un piedzīvot. Mans dzīvības spēks ir dzeja.” Informāciju sagatavoja:
02. jūlijā 21.00 – ŽIDRŪNS Aiz muguras padsmit darbības gadi, četri oriģinālmūzikas albumi un desmitiem koncertu, bet „Židrūns” turpina radīt jaunas kompozīcijas. Ar katru cenšoties sevi izaicināt un spert soli nezināmajā vai arī vienkārši ļauties trulai enerģijai. „Židrūna” vokālists un ģitārists ir Klāvs Kalnačs, kurš dzimis, gājis skolā un rokmūzikā sācis darboties Valmierā. „Židrūna” pirmajos divos albumos ir atsauces dažādām konkrētām vietām Valmierā un tās apkārtnē, piemēram, pārtikas veikals Nākotnes ielā, dzelzceļa pārvads uz Valmieras apvedceļa un daba ap to. Šajā pilsētā ir arī ierakstīti trīs no četriem grupas studijas albumiem. Vienīgais izņēmums, trešais albums „Židrūns un tas, ko nevar nest”, tika ierakstīts Bērzaines pagasta Kalna Daviņās netālu no Valmieras. Grupas ceturtais studijas ieraksts „Kovārņu mazbērniem” (izdevniecība „I Love You Records”, 2020) nominēts Eiropas neatkarīgo mūzikas izdevniecību apvienības (IMPALA) balvai „Eiropas gada neatkarīgais albums 2020”, apbalvots ar mūzikas ierakstu gada balvu „Zelta mikrofons 2021” rokmūzikas albuma kategorijā, radio „Naba” raidījuma „Vārnu laiks” veidotajā sarakstā „2020. gada 20 vērtīgākie roka un metāla ieraksti Latvijā” ierindots otrajā vietā, nominēts latviešu mūzikas ierakstu gada balvai „Austras Balva”. 09. jūlijā 21.00 – AGE OF STONES Grupas „Age of Stones” darbības pirmsākumi meklējami Valmierā, tālajā 1997. gadā, taču oficiāli grupa dibināta 2001. gadā, šogad tiek svinēta apaļā 20 gadu jubileja. Grupas skanējums, laikam ejot, ir mainījies, sākotnēji grupa muzicēja funk-rock stilā, izpildot dziesmas pārsvarā angļu valodā, taču pašlaik grupas skanējums ir palicis uzticīgs klasiskajam garage-rock stilam un dziesmas rakstītas tikai latviešu valodā. Grupas pastāvēšanas laikā sadarbībā ar „MICREC” ir izdoti 4 studijas albumi, uzfilmēti vairāki video klipi, koncerta video, sniegti koncerti lielākajos Latvijas mūzikas festivālos, kā arī uzstāšanās Igaunijā un Lietuvā. Grupas panākumi ir ļoti plaši, startējot kā jaunā grupa plūkusi laurus vairākos jauno grupu festivālos: „Priekšnams”, „Sinepes un Medus”, „Blieziens”, „Stage Nr.1”, „Tu esi pamanīts”, „MTV Soundwave” u.c. Ar debijas albumu „Sapņojiet” tika nominēti gada debijas statusā, kā arī ar vairākām dziesmām nonākusi lielākajās radio staciju rotācijās un topos. 2019. gada vasarā, sadarbībā ar Valmieras pilsētu grupa ir oficiālās Valmieras himnas „Stāv pāri visam Valmiera” izpildītāji. 30. jūlijā 21.00 – KASETES Apvienība „Kasetes” dibināta 2012. gadā Vaidavā. Tajā muzicē Rūdolfs Zagorskis (sintezatori), Kārlis Zagorskis (elektriskās bungas), Oskars Tupuriņš (ģitāra) un Jānis Liepiņš (bass). Līdz šim „Kasetes” radījuši noskaņas pilnus remiksus vairākām pašmāju grupām („Satellites LV”, „Rīgas Modes”, „Carnival Youth” un „Astro’n’out”), izdevuši divus EP minialbumus, piedalījušies Reiņa Spailes īsfilmas „Tukšās zemes ritmi” skaņu celiņa izveidē, kā arī 2015. gadā klajā laiduši debijas albumu „Jaunā kārtība”, kas tika nominēts „Austras Balvai”. Apvienība ir uzstājusies arī Latvijas lielākajos mūzikas festivālos – „Positivus”, „Summer Sound” un „Laba Daba”. 2020. gada maijā sadarbībā ar izdevniecību „NABA Music/Melo Records” tiek izdots otrais studijas albums „Dialogue”, kas ieguvis balvu „Zelta Mikrofons” kategorijā „Elektroniskās mūzikas albums”, kā arī nominēts „Austras Balvai”. DALĪBA BEZ MAKSAS. Lūgums ņemt vērā, ka notikumos tiks ievēroti aktuālie pasākumu organizēšanas ierobežojumi. Notikumus rīko Valmiermuižas kultūras biedrība, atbalsta Vidzemes plānošanas reģions, Latvijas valsts meži, Valsts kultūrkapitāla fonds un Valmiermuižas alus darītava. Informāciju sagatavojusi: Valmiermuižas kultūras biedrība.
|
|
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Šķiet, ka redz viņa vairāk nekā citi. Un uz visu skatās, it kā tas iepriekš vēl nekad nebūtu piedzīvots. Iespējams, tāpēc pie viņas atnāk vārdi ar dziļāko nozīmi. Katram tie trāpa citādi, liekot satikt sevi. Viks viņas trīsrindes dēvē par skrīnām – lai no šī brīža latviešu valodā ir jauns sugas vārds!
Turpinot tradīciju, aicinām baudīt dzīvās mūzikas vakarus Valmiermuižā. Šogad, lai atbalstītu vietējo latviešu mākslinieku jaunradi, esam ieplānojuši dzīvās mūzikas vakaru sēriju „Savējie” – viesosies mūziķi, kuru saknes meklējamas Valmierā un tās apkārtnē. Gaidīsim ciemos!