.png)
|
Arhīva kalendārs
Āraišu arheoloģiskā parka teritorija pārtaps par spēles platformu vairāk kā simts izrādes dalībniekiem, tā kļūstot par vienu no dalībnieku skaitā apjomīgākajām izrādēm kopienas teātra projektā. Dalībnieki ir vietējās kopienas cilvēki un apkārtnes iedzīvotāji, kuriem šī izrāde ir liels izaicinājums, tāpat neierasts notikums tas būs Āraišu arheoloģiskā parka darbībā. Kopš Latvijas valsts dibināšanas ir pagājuši simts gadi, tāpēc aktuāls paliek jautājums – kā vēsture ir ietekmējusi mūsdienu cilvēku? Kā tas ir ietekmējis mūs, un kā mēs spējam godināt pagātni, kas mūs ir laika gaitā veidojusi? Kā vēstures nozīmi uztver mūsdienu jaunatne? Izrāde LETTI vēstīs par mūsdienu cilvēku, kurš meklē savas saknes, par cilvēku, kurš meklē sevi caur sen aizmirstiem mītiem, ko glabā mūsu tauta, mūsu pašu miesa, mūsu zeme. Izrādes galveno stāsta līniju veidos piecu jauniešu piedzīvotais pilnmēness naktī, ko uzskata par enerģētiski spēcīgu un emocionāli piesātinātu laiku. Izrādes laikā skatītāji kopā ar jauniešiem piedzīvos sešu stāstu virkni, kas notiks dažādās Āraišu arheoloģiskā parka teritorijas vietās, un atgriezīs laikos, kad radās pirmās universālās izpratnes par pirmajām pasaules uztveres formām. Skatītāji paši kļūs par izrādes sastāvdaļu un kļūs par tiešiem lieciniekiem dažādu laiktelpu sķietamiem satikšanās mirkļiem, kas liks atgādināt pašiem sev par dabas klātesamību un kopienas sajūtu, kas veidojusi un turpina veidot Latvijas cilvēku.
Režija – Beatrise Zaķe (apvienība PERFOrācija) Izrāde nav ieteicama cilvēkiem ar kustību traucējumiem. Izrāde notiks Āraišu arheoloģiskā parka veidotā “Teātra un mūzikas MĒNESS EZERS” pasākuma ietvaros. MĒNESS EZERS ideja attīstīta, sadarbojoties ar Vidzemes augstskolas studentiem. Izrādes veidošanu atbalsta fonds “INITIUM”, Latvijas Kultūras ministrija, LNKC, Vidzemes Plānošanas reģions, AS “Latvijas Valsts meži”, Valsts Kultūrkapitāla fonds un Amatas novada pašvaldība! Informāciju sagatavojusi: Jolanta Sausiņa, Āraišu arheoloģiskā parka vadītāja.
Šāda iespēja tikties ar mākslinieku ir pateicoties Latvijas valsts mežu un Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstītajai Vidzemes kultūras programmai 2019, kurā skola iesniedza projektu “dizains 2”. Projekta mērķis ir spēcināt VMDV apgūstamās kultūrizglītības kvalitāti. Lai īstenotu mērķi ir pieaicināti dažādu nozaru profesionāļi (lielākoties mākslas un dizaina), izvērtējot katra iespējamo pienesumu un tā atbilstību mērķauditorijai – VMDV audzēkņiem un skolā apgūstamajām programmām. Jāņem vērā, ka visi audzēkņi skolā apgūst gleznošanu.
Aleksejs Naumovs. "Jardin des Plants". Glezniecības meistarklase kopā ar Alekseju Naumovu būs pirmā aktivitāte šī projekta ietvaros. Oktobrī ieplānotas nodarbības kopā ar Lieni Jākobsoni (LMA pasniedzēja/ pētniece/ vada dizaina un arhitektūras studiju “Sampling”), Maiju Rozenfeldi (LMA Funkcionālā dizaina katedras vadītāja/ docente/ praktizējoša nozares profesionāle) un Valteru Jonātu (reklāmas aģentūras SIA “McCann Rīga” radošais direktors un līdzīpašnieks). Informāciju sagatavojusi: Gita Dukure, VDMV mākslas projektu vadītāja.
Par savu pieredzi stāstīs un padomu sniegs cilvēks, kas savus senčus izzinājis līdz pat 18. gs. vidum – laikraksta “Brīvā Daugava” galvenais redaktors, radurakstu un baznīcas vēstures pētnieks, radurakstu pētniecības portāla «Ciltskoki.lv» viens no izveidotājiem un līdzautoriem, Jānis Apīnis. Pārliecināsim, cik aizraujoša un reizē sarežģīta var būt šī pētniecība, kad atminot vienu vārdu, tas vedina uz nākamo, nezināmo atrašanu. Aicinām līdzi ņemt savus portatīvos datorus. Dalība pasākumā ir bez maksas.
Seminārs tiek īstenots Vidzemes plānošanas reģiona „Latvijas valsts mežu un Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstītās Vidzemes kultūras programmas 2019” projekta ietvaros. Projekta vadītāja Madara Židaua, Līgatnes pilsētas bibliotēkas vadītāja, biblioteka PIE ligatne PUNKTS lv, +371 25619107.
Bieži vien cilvēki vislabāk atceras savu bērnību – tās var būt dažādas spēles, rotaļas, pastrādātie nedarbi un blēņas, stāsts par savu vārdu, skolas gaitām, dzīves apstākļiem, ikdienu u.tml. Dalīsimies ar stāstiem, pastāstot tos saviem līdzcilvēkiem, kopīgi labi pavadot laiku, gūstot zināšanas par savu dzimtu, novada vēsturi, visiem kopā bagātinot novada kultūrvēsturisko mantojumu.
Stāstu talkas Nolikums. Atļauja atmiņu stāsta izmantošanai. Gaidīsim stāstus līdz 31. augustam! Sīkāka informācija, zvanot pa tālruni 64471460 vai Gulbenes novada bibliotēkā Novadpētniecības un humanitāro zinātņu lasītavā 3.stāvā. Projekts atbalstīts Vidzemes plānošanas reģiona izsludinātajā kultūras projektu konkursā “Latvijas valsts mežu un Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstītā Vidzemes kultūras programma 2019”. Informāciju sagatavojusi: Inese Kalēja, Gulbenes novada bibliotēkas darbiniece.
Programmā:
Ilga Zagorska, arheoloģe, vēstures zinātņu doktore. Latvijas Vēstures institūta darbiniece, Akmens laikmeta pētniece, kura veikusi izrakumus Zvejnieku kapulaukā pie Burtnieku stāstīs par seno iedzīvotāju dzīvesveidu, nodarbošanos, darbarīkiem, mājokļiem, u.c. Dalībnieki tiks iesaistīti diskusijā, par to, kā tas bija. Īpaša uzmanība stāstā tiks veltīta materiāliem no kā gatavoti mājokļi, apģērbs, darbarīki, trauki, kā gatavots ēdiens.
Darbnīca notiek brīvā dabā, plenērā, Valmieras Dizaina un mākslas vidusskolas pasniedzējas un audzēkņu vadībā. apzināti materiāli, kas atrodas turpat apkārtnē- pie Burtnieka ezera, pļavā, mežā. Darbnīcas laikā sīkāk tiek pārrunāsim māla izmantošanu seno iedzīvotāju dzīvē- trauku un mājokļu veidošanā. Māls- kā jumta un grīdas materiāls. Māls- kā trauku veidošanas materiāls. Apskatīsim seno trauku attēlus, pētīsim to formas, dekorējumu kompozīcijas Austrumlatvijā satopamo ķemmes – bedrīšu tehnikā. Iepazīsim darbarīku- īpašu irbuli, ar kura palīdzību trauki tiek dekorēti. Tad - individuālais radošais darbs – katrs zīmēs trauka formu un rotājuma kompozīciju ogles tehnikā. Tam sekos trauka veidošana. Darbībā apgūsim bezvirpas veidošanas tehniku mālā. Katrs dalībnieks savu trauku dekorēs pēc izveidotās skices ar irbuļa palīdzību. Traukus žāvēsim turpat ezera krastā un apdedzināsim VDMV keramikas krāsnī.
Zupas vārīšanu vadīs pieredzējis vietējais pavārs un brīvprātīgie palīgi no pasākuma dalībnieku vidus. Ēdiena gatavošana notiks brīvā dabā. Arheoloģiskie atradumi liecina, ka jau akmens laikmetā tika vārīta zupa un domājams, ka tā bija arī zivju zupa. Tiesa, 4-5 g.t.p.m.ē. zupu vārīja lielos māla podos. Mēs, projekta īslaicīguma dēļ, to nevaram realizēt, tāpēc zupu vārīsim lielā alumīnija katlā. Senos laikos pēc veiksmīgas zvejas galdā lika ēdienus no svaigām zivīm. Parasti tā bija zivju zupa. Zupu vārīja no visām, bet pārsvarā sīkākām zivīm- asariem, sapaliem, raudām, u.c.
Praktiska informācija: Izbraukšana 10.00 no stāvlaukuma pie Valmieras integrētās bibliotēkas, Cēsu ielā 4. Pasākuma ilgums 11-17. Pieteikšanās obligāta. Kontakti: liga.biezina PIE valmiera PUNKTS lv, anita.apine PIE vcb.valmiera PUNKTS lv, ginta.zarina PIE omniapro PUNKTS lv. Aicināti piedalīties un līdzdarboties visi interesenti, kā arī mūžizglītības kursa "Līdzsvarota dzīve" dalībnieki un viņu līdzbiedri. Dalība projekta radošajās darbnīcās un autobuss bez maksas, brauciens ar kuģīti 5 EUR (bērniem līdz 7 gadiem- bez maksas), dalība zāļu vainagu darināšanas darbnīcā 3 EUR.
Informāciju sagatavojusi: Anita Apine, projekta vadītāja, tālrunis: 28733263, e-pasts: anita.apine06 PIE gmail PUNKTS com
Pasākuma laikā kopumā tapa 12 izmēra A1 darbi. Tika strādāts A. Naumova izmantotajā tehnikā – gleznošana ar akrila krāsām. Jāatzīst, ka iepriekš jaunieši lielākoties bija gleznojuši ar eļļas, akvareļa u.c. krāsām, līdz ar to viens no izaicinājumiem bija izprast un izmantot jauno tehniku, jo akrils žūst krietni ātrāk kā eļļas krāsas. Arī krāsas citādāk klājas.
Laikraksta “Liesma” žurnālistei Elīnai Kristiņai mākslinieks atklāja, ka «Ir liels izaicinājums, ka jaunieši glezno uz ļoti lieliem formātiem. Tas ir labi, jo uz mazā formāta vieglāk var uztaisīt gleznu, bet te ir jāizmanto lielā ota un visas attiecības ir citādas. Tas nav tik viegli, bet, kā es saprotu, meitenes jau ir strādājušas un pieredzējušas šāda veida plenērus. Man prieks, ka ir tāds entuziasms jauniešos un skolotājos, kas šeit piedalās (citāts no “Liesma” nr.88, 13. jūnija avīzes).
Jāpiebilst, ka visiem VDMV audzēkņiem ir jāapgūst gleznošana. Šīs aktivitātes mērķauditorija bija vidusskolas 2., 3. un 4. kursa izglītojamās, kā arī profesionālās ievirzes izglītības programmu vidusskolas un 7. klašu audzēknes, šī gada absolventes. Tika izvēlēti jaunieši ar labām sekmēm gleznošanā un interesi par glezniecību. Šai meistarklasei izvēlēta šī mērķauditorija, jo konkrētajiem audzēkņiem jau ir atbilstošas zināšanas un prasmes, lai jēgpilni piedalītos procesā un no tā iegūtu. Pēc meistardarbnīcas tiek veidota izstāde, kas tiks izrādīta Valmierā.
Šāda iespēja tikties ar pazīstamo gleznotāju ir pateicoties Latvijas valsts mežu un Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstītajai Vidzemes kultūras programmai 2019, kurā, Vidzemes plānošanas reģiona izsludinātajā konkursā, skola iesniedza projektu “dizains 2”. Projekta mērķis ir spēcināt VMDV apgūstamās kultūrizglītības kvalitāti. Informāciju sagatavojusi: Gita Dukure, VDMV mākslas projektu vadītāja. Foto: A. Naumovs, M. Avota, G. Dukure.
Tieši dabas lieguma „Lubāna mitrājs” teritorijā, balstoties uz arheologu pētījumiem, pirms aptuveni 10-13 tūkstošiem gadu, ieklīda pirmās civilizācijas Baltijā. Viņi esot bijuši augu vācēji, mednieki un makšķerējuši arī zivis. Dzīvojuši viņi koka būvēs, trauki esot bijuši no māla un rotas no dzintara. Šiem iedzīvotājiem pat esot izdevies izveidot lielāko Dzintara apstrādes centru Baltijā. Aiviekste kā tāda likteņupe cieši saistījusies ar seno akmens laikmeta iedzīvotāju dzīvi – slavenais dzintara ceļš pa Aiviekstes upi, zivju resursi un 27 Lubāna ezera hidrogrāfiskā tīkla ieskautās seno iedzīvotāju apmetnes. Balstoties uz arheoloģisko pētījumu rezultātiem, mēs varam tikai nojaust, iztēloties kā viss izskatījies un bijis patiesībā. Daba, tradīcijas, kultūra laika periodā „No akmens laikmeta līdz mūsdienām” mainījusies tik ļoti, ka lielais Lubāns iegrožots, Aiviekste izbagarēta, kūpinātas zivis ēd īpašākās dienās un zaru slietās būdas nomainījuši citu materiālu mājokļi. Tomēr brienot gar Aiviekstes krastiem un veroties klānu pļavu plašumā, tāda senatnes klātesamības sajūta tevi pārņem.. un tomēr šķiet, ka šeit kaut vai mazdrusciņ akmens laikmets saduras ar mūsdienām. Ja vēlies kaut mazliet sajust pirmējo Baltijas iedzīvotāju vēsmas vai gluži otrādi - Tevi itin labi apmierina esība mūsdienās, tad „Lubāna ezera ceļotāju dienas 2019” ietvaros piedāvājam Tev daudzveidīgu pasākumu klāstu. Ielūkojies un atklāj sev ko tīkamu Lubāna ezera apkārtnē! Rītu sāksim agri ieklausoties to rīta skaņās un rituālos. Dienas turpinājumā kopā ar ornitologu dosimies putnu vērošanas ekskursijā pa zivju dīķiem. Saulei sasildot arvien siltāk bridīsim pļavā, kur entomologa Gunta Akmentiņa vadībā iepazīsim dienas tauriņu sugas. Pirtniece Daiga Čevere iepazīstinās ar augiem un to pielietojumu, kopīgi gatavojot pirts slotas un iepazīstinot ar tik smaržīgo ēterisko pasauli. Ar aktīvās atpūtas cienītajiem veiksim vingrošanas rituālus uz SUP dēļa fizioterapeita vadībā, savukārt kopā ar SIA „Purvu bridēji” dosimies atklāt nezināmo Lubāna mitrāja purvos. Lielāko Latvijas ezeru, kur pa marķētu maršrutu varēs baudīt nesteidzīgu braucienu 57 km garumā, apbrauksim ar velosipēdu. Kultūrvēsturisko zināšanu cienītājiem piedāvājam izzināt dzintara pasauli kopā ar dzintara meistaru Hariju Jākobsonu. Pētot dzintaru, raisīsim vēstures pavedienus, lai noskaidrotu kāds akmens laikmetā bija viens no lielākajiem neolīta dzintara apstrādes centriem Eiropā, kas reiz atradās mūsdienu Lubāna mitrāja teritorijā. Savukārt Bērzpils ciemā, būs iespēja piedalīties ekskursijā, kas aizvedīs ceļotāju pie Ičas akmens laikmeta apmetnes un, baudot zivju zupu, liks sajust akmens laikmeta pieskārienu. Akmens laikmeta māla veidošanas prasmes varēs iemācīties Jolantas un Valda Dundenieku keramikas darbnīcā. Pirmējiem Latvijas iedzīvotājiem nozīmīgi bija doties medībās un prast pielāgoties, lai izdzīvotu – āra dzīves entuziasti no „Domas Dabā” palīdzēs apgūt akmens laikmeta cienīgas izdzīvošanas prasmes un medību iemaņas. Pēc pilnvērtīgi pavadītas dienas ļausimies mirklim un baudīsim akustisko koncertu mākslinieces Anneli Arro pavadījumā, burvīgo Lubāna ezera dabas skaņu ielenkumā. Pēc koncerta nesteidzīgi vakarēsim pie ugunskura un cepsim „skautu maizītes” un ļausimies vasaras vakara burvībai. Tiem ceļotājiem, kuriem piedzīvojumi vēl joprojām prātā, piedāvājam nakts laivu braucienu „Iča – Aiviekste”. Viena nakts, kas ļaus izdzīvot un sajust gadu tūkstošus. Akmens laikmetā „iekāpsim” liekot soli laivā pie Ičas akmens laikmeta apmetnes un dosimies ceļā, lai nokļūtu 20. gs. vērienīgajos Aiviekstes pārveidošanas gados, laivojot pa Vērdes kanālu, kur Aiviekstes līkumi ir pilnībā zuduši. Skatam lūkosim plašās klānu pļavas, Vērdes salu, uz kuras baudīsim saullēktu un rīta brokastis. Un lūk, šis saullēkts mūs ievedīs jaunas dienas sākumā, atpakaļ mūsdienās, atpakaļ 21.gadsimtā. „Lubāna ezera Ceļotāju dienā 2019” visi iesaistītie saimnieki un organizatori sanākuši kopā, lai Lubāna ezera un dabas lieguma „Lubāna mitrājs” teritorijas neskartumu, valdzinājumu un nesteidzīgumu izrādītu tieši Jums! Izpēti, ieplāno un izbaudi Lubāna ezera un dabas liegumu „Lubāna mitrājs” visā tā krāšņumā!
Pilna pasākumu programma un plašāka informācija par pasākumu atrodama www.lubanamitrajs.lv sadaļā – „Lubāna ezera Ceļotāju diena 2019”, kā arī rakstot e-pastu: lubanamitrajs PIE gmail PUNKTS com vai zvanot 29234956. Pasākumu „Lubāna ezera Ceļotāju diena 2019” finansiāli atbalsta Vidzemes Plānošanas reģions un Valsts Kultūrkapitāla fonds. Informāciju sagatavojusi: Ilze Sauša.
Nelielajā pastaigā vedīs muižas saimniece Inita Šalkovska, bet par atsevišķām tēmām stāstīs ar muižu saistīti lietpratēji. Vairāku Vidzemes un Latvijas muižu, pilsētu un privāto teritoriju ainavu arhitekte Vineta Radziņa stāstīs par Auļukalna muižas parka attīstību un līdzībām ar citiem parku piemēriem, veiksmēm un populārākajām kļūdām, kopjot vēsturiskas ainavas. Āraišu arheoloģiskā muzejparka pārstāve, vēsturniece Sanda Salmiņa stāstīs par Auļukalna arheoloģisko mantojumu un tā nozīmi mūsdienās. Raunā labi pazīstamais koka meistars un restaurators Auseklis Tūters izrādīs un pastāstīs par Auļukalna muižas kungu nama durvīm un to restaurācijas gaitu. Pasākumā piedalīsies arī zinoši Auļukalna iedzīvotāji, kas dalīsies atmiņās un stāstos. Sadarbībā ar Cēsu Vēstures un mākslas muzeju, uz vienu dienu muižā tiks izstādīts īpašs akmens, kas atrasts Auļukalna apkārtnē – Ķeveru kulta priekšmets. Pēc izstādes atklāšanas un pauzes ar izcilajiem dzērbenietes Guntas Sakses bufetes baudījumiem, diena noslēgsies ar koncertu. Tā pirmajā daļā laika ritmu noskaņās ievedīs mājas saimnieks Mikus Čavarts ar Pērkonvīru bundziniekiem, bet pēc tam dziedās un spēlēs tautas mūzikas māksliniece Dace Prūse. Visi interesenti ir laipni aicināti piedalīties gan kā klausītāji, gan aktīvi dalībnieki. Dalīsimies kopīgā laikā, zināšanās un vairosim spēju saredzēt, kopt un aizsargāt kultūras un dabas mantojumu.
Pasākums notiek projekta "Mantojuma izglītības dienas Auļukalnā" ietvaros, un to atbalsta Vidzemes Plānošanas reģions, Valsts kultūrkapitāla fonds un Latvijas valsts meži. P.s. Ja kāds vēlas sniegt palīdzīgu roku sagatavošanas darbos, priecāsimies par atbalstu jebkurā laikā no 25. – 27. jūnijam. Lūdzu, iepriekš pieteikties 25956830 (Inita) vai https://www.facebook.com/aulukalnamuiza/ Informāciju sagatavoja: Inita Šalkovska.
Mērķauditorija: Piebalgas un Vidzemes vecāko klašu skolēni un studenti, skolotāji un pasniedzēji, novadpētnieki, pagastu vēstures un novadpētniecības istabu/ekspozīciju pārziņi, tūrisma speciālisti un organizētāji, kultūras tūrisma un lauku kultūrvēsturiskās ainavas interesenti. Semināra mērķi: novadpētnieku izglītošana, redzesloka paplašināšana, lokālās vēstures pētniecībā nepieciešamo prasmju un iemaņu, darba kvalitātes celšana, sadarbības un savākto materiālu publicēšanas veicināšana.
Dalība seminārā – brīva, ar obligātu iepriekšēju pieteikšanos. Informācija un pieteikšanās: Valters Grīviņš: redakcija PIE historia PUNKTS lv, 29151826 Projekts tiek īstenots ar Vidzemes plānošanas reģiona, VKKF un Latvijas valsts mežu finansiālu atbalstu.
Šobrīd esam sadzirdējuši 14 atmiņu stāstus, uzzinājuši daudz ko interesantu! Bet… turpinājums sekos! 10. augustā popularizēsim maizes cepšanu īstā maizes krāsnī aptuveni 100 gadus senā lauku sētā, nevis šo laiku modernā cepeškrāsnī. Pieredzējušas mājas saimnieces Edītes Krastiņas virsvadībā cepsim maizi, grūdīsim kaņepes vienkoča piestā, kura nākusi no blakus mājām “Meršām”, kā arī māla bļodā ar koka karoti kulsim īstu lauku sviestu.
Vietu skaits pasākumā ierobežots, ar iepriekšēju pieteikšanos pa telefonu: 26452037 (Naukšēnu Cilvēkmuzejs). Pasākums ilgs apm. 4 stundas. Informāciju sagatavojusi: Diāna Glušonoka.
“Grafikas vasaras skolas” mērķis ir caur praktisku darbu un radošiem eksperimentiem paplašināt izpratni par grafiku un amatniecību, popularizēt to. “Grafikas vasaras skolas” mērķauditorija ir jaunieši no 12 līdz 18 gadu vecumam. Projekta mērķis ir jauniešu kvalitatīva kultūrizglītība vasaras periodā un radoša darbošanās, izzināšana, sadarbošanās ar uzaicinātajiem grafikas jomas speciālistiem. Projekta “Grafikas vasaras skola” īstenošanas vieta ir Sigulda, mākslinieces Patricijas Brekte studija “Art Studio Peahen” un sadarbības partneru telpas. Projekta nepieciešamība ir vairot un nodrošināt radošas iniciatīvas un pašizpausmes veicināšana jauniešu vidū, pozitīvs, alternatīvs brīvā laika pavadīšanas veids un papildus izglītības popularizēšana. “Grafikas vasaras skolā” tiks uzņemti maksimums 12 jaunieši no Siguldas un tās apkārtnes. Rezultāts būs jauniešu grafikas darbu izstāde Siguldas kultūras centrā “Devons” (15.08.-3.09.2019.), kur būs iepēja apskatīt publiski jauniešu, meistarklašu laikā tapušos darbus un pasniedzēju darbus. Skolas laikā notiks 4 dažādu tehniku inovatīvas radošās darbnīcas ar vieslektoriem:
"Grafikas vasaras skolas" norisi finansiāli atbalsta Siguldas novada pašvaldība, Vidzemes plānošanas reģions un Valsts Kultūrkapitāla fonds, Patricijas Brektes mākslas studiju “Peahen”. “Grafikas vasaras skolai” aicināti pieteikties interesenti ar labām latviešu valodas zināšanām, kuri mācās vai ir noslēguši studijas kādā no mākslas skolām vai vecāko klašu studenti, kā arī vietējie Siguldas iedzīvotāji, kuri ir ieinteresēti grafikā, grafikas procesu izzināšanā, vēsturē, tehnoloģijās, kultūrā. Tādējādi veicinot vietējās sabiedrības iesaistīšana lokālajās iniciatīvās Siguldas novada identitātes un piederības stiprināšanai. Dalībnieku līdzfinansējums - 100 eiro. Seko līdz aktivitātēm sociālajos tīklos: https://www.facebook.com/PeahenStudio/! Jautājumu gadījumā rakstiet uz e-pastu: peahenstudio PIE gmail PUNKTS com. Informāciju sagatavojusi: Patricija Brekte, studijas “Art Studio Peahen” izveidotāja.
Kopā ar Staiceles foto biedrību “Laiks” un senioriem tiks organizēts brauciens – ekspedīcija pa zaļumsvētku un zaļumbaļļu vietām Staiceles apkārtnē, tiks veikta vietu foto fiksāža. Staicelieši mīļi lūgti piedalīties šajā projektā ar saviem atmiņu stāstiem, fotogrāfijām, lai kopā veidotu stāstu par vēsturi un tradīcijām.
19. jūlijā norisināsies brauciens – ekskursija "Pa zaļumsvētku vietām", ko organizēs Alojas novada tūrisma informācijas centrs un Staiceles Lībiešu muzejs “Pivālind”. Interesenti varēs uzzināt vēsturi, tiks veikta foto fiksāža, fotogrāfijas tiks izmantotas izstāžu stendu sagatavošanā. Bet, 24. augustā kopā tiks aicināti Staiceles bijušie un esošie muzikanti. Satikšanās notiks izstādes “Reiz zaļumsvētkos...” telpā. Bet vakarā visi tiksies gadskārtējā zaļumballē “Atvadas vasarai”.
Informāciju sagatvojusi: Indra Jaunzeme, Staiceles lībiešu muzeja “Pivālind” direktore, mob. tālr. 28673984.
Broņislavas Martuževas mājvietā Lubānas novada “Dārziņos” rekonstruētajā klētī ir iekārtota inovatīva, ilgtspējīga piemiņas vieta – Broņislavas Martuževas dzejas klēts. 2019. gadā projekta “PIE AVOTA IR JĀATGRIEŽAS. Veltījums Broņislavas Martuževas 95.dzimšanas dienai” ietvaros ar Vidzemes plānošanas reģiona, VKKF un Latvijas valsts mežu finansiālu atbalstu jau ir notikuši divi pasākumi: 22. maijā “Ainavu dārgumi Broņislavas Martuževas dārzā un dzejā” un 22. maijā “Mūzikas un mākslas plenērs “Dārziņos””. Savu kārtu ir sagaidījis projekta trešais pasākums. Tā ir rakstošās jaunatnes radošā diena “Raksta rakstītāja, margo liktens metus”. Šo piektdien, 28. jūnijā, plkst. 15.00, Lubānas novada "Dārziņos" – Broņislavas Martuževas dzejas klētī aicinām jauniešus, kuriem patīk dzeja, kuri lasa dzeju un varbūt arī paši raksta dzeju uz radošu pēcpusdienu kopā ar Rēzeknes novada Rikavas jauno literātu kopu. Iepazīsimies ar Broņislavas Martuževas dzejas klēts apcirkņiem, vietu un vides dārgumiem, iedvesmosimies no Broņislavas Martuževas dzejas pūra, lasīsim savu uzrakstīto dzeju un ļausimies radošām aktivitātēm. Informāciju sagatavojis: Broņislavas Martuževas fonds "Rakstītāja".
“Šogad festivāls būs īpašs. Pirmkārt “liekam pamatu” jaunajam Cēsu Laikmetīgās mākslas centram. Telpas ir izcilas. Ceram, ka tad, ja Cēsis 2027. gadā kļūs par Eiropas kultūras galvaspilsētu, šis centrs būs viens no galvenajiem objektiem pilsētas kultūrtelpā. Vēl nekad Cēsu koncertzālē vasarā nebūs bijuši tik daudz izcilu koncertu, kā šajā festivālā. Un, protams, tas, ko publika katru gadu gaida visvairāk - lielais mūzikas notikums parkā. Šoreiz Leonarda Bernstaina mūzikls “Vestsaidas stāsts” ar izciliem solistiem no ASV,” programmu raksturo Cēsu Mākslas festivāla direktors Juris Žagars. Cēsu Mākslas festivāla atklāšanas koncerts “LNSO, Ķeniņš un Mesiāns”, plkst. 18.00, Koncertzālē “Cēsis” būs veltīts latviešu komponistam Tālivaldim Ķeniņam (1919 -2008), ko šogad atceramies 100. jubilejā. Tālivaldis Ķeniņš plašāk pazīstams pasaulē, nevis dzimtenē. Viņa daiļrades vainagojums ir Astotā simfonija, kas līdz šim Latvijā nav skanējusi, un pirmatskaņojums piedzīvos Cēsu Mākslas festivālā. Skaņdarba nozīmīgo ērģeļpartiju atskaņos pasaulē cildinātā Iveta Apkalna kopā ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri diriģenta Andra Pogas vadībā. Koncerta otrā daļa sāksies ar vēl viena simtgadnieka Alberta Jēruma kompozīciju. Jērums bija slavens kā Londonas latviešu kora vadonis un trimdas dziesmusvētku nozīmīgs rīkotājs. Starp citu, Jērums un Ķeniņš visu mūžu bija sirsnīgā draudzībā. Jeruma simfonija Andante ir rokrakstā saglabājies padzisušām nošzīmēm pilns opuss, un tam bija vajadzīga restaurācija, ko, iedziļinoties Jēruma rokraksta zīmēs, veica viens no ievērojamākajiem jaunajiem komponistiem Jēkabs Jančevskis. Koncertzālē “Cēsis” tiks atklāta un līdz pat festivāla beigām būs skatāma Kriša Salmaņa un Oresta Silabrieža veidotā izstāde “Trimdas mūzikas personības un parādības”. No trimdas latviešu mūzikas kultūras plašā un daudzveidīgā apvāršņa būs izcelts nozīmīgākais, košākais, apstrīdamākais. Izstādes apmeklētājus uzrunās stāsti. Un šajos stāstos būs daudz mūzikas. Atklāšanas vakara turpinājumā sekos vērienīgās vizuālās mākslas izstādes “Tuvplāns” atklāšana topošajā Cēsu laikmetīgās mākslas centrā, Raiņa ielā 27. Multimediālā projekta idejas pamatā ir vēlme pastāstīt par spilgtām latviešu izcelsmes personībām, kas spējušas atstāt nospiedumus pasaules mākslas vēsturē. Izstāde ir stāsts par to, kā, nezaudējot patību, kļūt par kosmopolītu, un vienlaikus - tā ir kā jautājums/atskaites punkts 21. gadsimtā tik aktuālajai tēmai par nacionālu mākslu globālā laikmetā. Ekspozīcija, kas ietver gan pētniecisko žanru, gan mākslas izstādi klasiskā formātā, norisināsies divās vietās – topošajā Cēsu laikmetīgās mākslas centrā (kuratores Daiga Rudzāte un Žanete Skarule) un Koncertzālē “Cēsis” (kuratore Dace Lamberga). Projekta uzmanības fokusā izcilas personības. Viņu vidū ir arī amerikāņu ekspresionismam piederīgais Edvīns Strautmanis, kura lielformāta gleznas atrodamas virknē prestižu ASV mākslas muzeju un privātpersonu kolekcijās. Cēsu Mākslas festivāla ietvaros pirmo reizi Latvijā būs skatāma apjomīga Strautmaņa retrospekcija – tiks izstādīti piecpadsmit viņa lielformāta darbi, kurus papildinās viņas laikabiedru un ģimenes locekļu stāsti un atmiņas par gleznotāju. “Tuvplāns” ir stāsts par izturību, prieku, uzdrīkstēšanos un vitalitāti. Par latviešu māksliniekiem Ņujorkā, kuru vidū ir arī Svens Lūkins – 20. gadsimta 60. gadu amerikāņu mākslas ainas viena no uzlecošajām zvaigznēm. Šī būs pirmā reize kopš 1987. gada, kad Latvijā tiks izstādīti Svena Lūkina objekti – trīsdimensionālās gleznas, kas 20. gadsimta 60. gados pārsteidza Ņujorkas mākslas pasauli. Izstādes “Tuvplāns” uzmanības lokā ir arī mākslinieka Māra Bišofa Ņujorkas perioda zīmējumi izdevumiem The New Yorker un The New York Times, gleznotāja Vija Celmiņa, pasaulslavenā fotogrāfa Roberta Mepltorpa iemīļotā modele Dovanna Pagovka. Arī mākslinieki Artūrs Virtmanis, Indriķis Ģelzis un Signe Baumane nu jau vairāk nekā divdesmit gadus ir ņujorkieši, un viņu darbi būs skatāmi Cēsīs. Jāuzsver, ka Artūrs Virtmanis un Indriķis Ģelzis šai izstādei rada jaundarbus. Savukārt Koncertzālē “Cēsis” izstādes “Tuvplāns” ietvaros varēs skatīt Voldemāra Avena, Dainas Dagnijas, Laimoņa Mieriņa, Haralda Norīša, Ģirta Puriņaš, Raimonda Staprāna, Lara Strunkes, Imanta Tillera, Sigurda Vīdzirkstes un Reiņa Zustera darbus. Ar festivāla patrona SEB bankas atbalstu tapusi un Cēsu pils klētī tiks atklāta Latvijas Mākslas akadēmijas Bakalaura un Maģistra diplomandu darbu izstāde “Savienojumi”. Tajā jaunie mākslinieki savieno gan pārbaudīto, gan nesavienojamo, tādējādi iezīmējot savu atrašanās vietu globālajā pasaules telpā. Nākamajā dienā, 7. jūlijā, plkst. 22.00, pie Spoguļklintīm, Cīrulīšu dabas takās tiks atklāta arī Cēsu mākslas festivāla kino programma “Kalni”. Ik gadu festivāla kino seansi izceļas ar unikalitāti, jo Jāņa Putniņa izraudzītās filmas tiek demonstrētas brīvā dabā. Svētdien kā pirmā būs skatāma režisora Sergeja Paradžanova filma “Aizmirsto senču ēnas” (PSRS, 1964). Šis ir idejiski drosmīgs un kinematogrāfiski satriecošs mitoloģijas, hipnotiskas reliģiskās ikonogrāfijas un pagānu maģijas sajaukums, kā arī bezkaislīgs Krievijas reģionu vēstures skarbās realitātes attēlojums. Pēc iznākšanas 1964. gadā filma kļuva par starptautisku sensāciju. Kā ik gadu, Cēsu mākslas festivāla koncertu un teātra izrāžu laikā, Koncertzālē “Cēsis” darbosies Bērnu istaba. Auklīšu pieskatīti mazuļi varēs rotaļāties, bet vecāki bez raizēm baudīt pasākumus. Savukārt koncertuzveduma “Vestsaidas stāsts” laikā Bērnu istaba atradīsies Cēsu Jaunajā pilī. Biļetes uz festivāla pasākumiem pieejamas Biļešu Paradīze tirdzniecības vietās visā Latvijā un internetā www.bilesuparadize.lv. Cēsu Mākslas festivāls notiek ar patrona SEB bankas, festivāla ģenerālsponsora LMT, mākslas mecenāta SIA Alfor, Latvijas Republikas Kultūras ministrijas, Valsts Kultūrkapitāla fonda, ASV vēstniecības Latvijā, Cēsu novada domes un Koncertzāles “Cēsis” atbalstu. Diasporas mākslas un mūzikas norises festivālā notiek Latvijas valsts simtgades programmas ietvaros.
Mediju kontaktiem: Egija Saļņikova Cēsu Mākslas festivāla sabiedrisko attiecību vadītāja Tālr.: 26171151
Pašvaldībām ir jāpieņem gudri un drosmīgi lēmumi, kā pielāgoties iedzīvotāju skaita samazinājumam. Tām jāspēj nodrošināt kvalitatīvus pakalpojumus ikvienam iedzīvotājam neatkarīgi no dzīves vietas. Vienlaikus tām jāturpina īstenot pasākumus reģionālās ekonomikas uzlabošanai, lai nodrošinātu darba iespējas esošajiem iedzīvotājiem un iespēju atgriezties aizbraukušajiem. Ne tikai pašvaldībām vai citām publiskajām iestādēm ir jāuzņemas atbildība par pārmaiņām reģionos, tas jādara ikvienam no mums. Katrs ar savām unikālajām zināšanām un pieredzi, kā arī baltoties uz savu iniciatīvu, var dot savu pienesumu labākiem dzīves apstākļiem un labākai nākotnei. Efektīvākie risinājumi pozitīvām pārmaiņām iespējami dažādām pusēm sadarbojoties, tajā skaitā publiskās pārvaldes darbiniekiem, uzņēmējiem, akadēmiķiem, nevalstiskā sektora pārstāvjiem un iedzīvotājiem. Sarunu festivāls “Lampa” ir radījis iespēju dažādām iesaistītajām pusēm apsēsties pie viena galda, dalīties ar savu pieredzi un sarunāties par nākotnes iespējām reģionos, rodot jaunas idejas risinājumiem labklājības celšanai reģionos un Latvijā kopumā. Diskusijas laikā pārrunāsim, kādus reģionus vēlamies redzēt nākotnē, kādi risinājumi būtu jāīsteno pozitīvu pārmaiņu veicināšanai reģionos, tajā skaitā uzņēmējdarbības vides uzlabošanai reģionos, pakalpojumu pieejamībai un sasniedzamībai. Diskutēsim par to, kā panākt straujāku izaugsmi Latvijas reģionos. Centīsimies saprast, ko katrs no mums var darīt, lai tuvākajās desmitgadēs mūsu dzīve mainītos uz labo pusi un kas varētu būt veiksmes faktors, lai tas izdotos. Kopā mēs VARAM! Diskusijas būtība Galvenais vadmotīvs – drosmīgi un varoši cilvēki reģionos, kas nebaidās no izaicinājumiem, bet uzdrīkstas rīkoties! Mērķis – gūt pārliecību, ka arī reģionos ārpus Rīgas ir iespējama attīstība, ikvienam no mums sniedzot savu ieguldījumu pārmaiņu veicināšanā, balstoties uz savu unikālo pieredzi, zināšanām un iniciatīvu, kā arī kopīgi sadarbojoties. Diskusijas jautājumi 1) Kādus reģionus ārpus Rīgas vēlamies redzēt nākotnē? 2) Kā sasniegt vēlamo rezultātu – kādas darbības būtu jāveic, vai jau tiek veiktas? 3) Kas ir veiksmes faktors pozitīvajām pārmaiņām reģionos? Diskusijas dalībnieki Jānis Baiks Valmieras pilsētas pašvaldības domes priekšsēdētājs kopš 2014. gada novembra. 11 gadu pieredze Valmieras pilsētas pašvaldībā izpilddirektora amatā. “Kopā ar valmieriešiem un uzņēmējiem veidojam Valmieru par izaugsmes pilsētu. To darām, rodot līdzsvaru starp uzņēmējdarbības, sporta, kultūras, kvalitatīvas izglītības attīstību un dabiskās vides saglabāšanu. Strādājam ilgtspējīgi, lai Valmierā ikvienu panākumu varētu atzīmēt ar jauniem mērķiem.” Dana Narvaiša Cēsu Jaunās pamatskolas attīstības vadītāja. Cēsu Jaunā pamatskola ir vecāku dibināta izglītības iestāde, lai bērniem ir pieejama mūsdienīga skola ar integrētu mācību pieeju. Dana piedalījusies skolas veidošanā un šobrīd uzņēmusies atbildību par skolas attīstību. Izaicināt pieņēmumus izglītībā, mainīt savu un apkārtējo domāšanu par izglītības procesiem, rast loģiskus un mūsdienām atbilstošus risinājumus, kas der Latvijas videi, skolēniem, pedagogiem ierobežotu resursu apstākļos, ir viņas šī brīža galvenais uzdevums. Dana ir pārliecināta, ka šodien skolu uzdevums ir īstenot tādu izglītību, kas atbilst mūsdienu darba videi un tās prasībām. Īstenojot tagadni, skolēni nākotni nenokavēs. Dana ir pedagogu līderības programmas "Iespējamā misija" absolvente. 2015. gadā ieguvusi apbalvojumu "TOYP Latvia" kategorijā "Ieguldījums bērnos, cilvēktiesības, miers pasaulē”, iekļuvusi Top 50 starptautiskajā skolotāju balvā “Global Teacher prize 2016” un ieguvusi balvu sociālās uzņēmējdarbības konkursā “Labas gribas uzņēmējs 2016”. Taču galvenais gandarījums ir augošā skola, tai skaitā vairāki desmiti ģimeņu, kuru lēmumā par pārcelšanos uz Cēsīm liela loma ir bijusi arī Jaunajai skolai." Zane Pirsko Kafejnīcas " Tērbata" līdzīpašniece un vadītāja. “Prieks par dzīvi ir lipīgs. Ja Tu satiecies ar optimistiem, Tev dzīvē pavērsies un atklāsies jaunas iespējas. Darot to, kas patīk, vienmēr rodas jauna enerģija un motivācija. Vienlaikus uzskatu, ka svarīgi ir gūt pasaules pieredzi un atvest to mājās.” Edgars Romanovskis SIA "Latgales dārzeņu loģistika" valdes loceklis, SIA "Jumis Geo" valdes loceklis un līdzīpašnieks, biedrības "Biomasas tehnoloģiju centrs" valdes loceklis, viens no Mežvidu Lauksaimniecības – tehnoloģiju parka izveidošanas iniciatoriem. "Parka ietvaros, kopā ar Latvijas vadošajām augstskolām un pētniekiem strādājam pie inovatīvu produktu radīšanas, tai skaitā, pie segto platību (siltumnīcu) kompetenču centra, kaņepju klastera, biomasas gazifikācijas un otrās paaudzes biodegvielas ražošanas tehnoloģiju attīstības. Mēs neesam tipiska uzņēmumu grupa. Tehnoloģiju ziņā darām lietas virs vidējā. Esam apliecinājuši, ka ieviest jaunās tehnoloģijas ir iespējams. Lai gan jaunās tehnoloģijas pašas par sevi nav panaceja, bet bez tām reģionu attīstība nav iedomājama." Vienīgais ceļš, kā mums – gan kā valstij, gan kā atsevišķiem uzņēmējiem un indivīdiem – kļūt konkurētspējīgiem, ir – pielietot kompleksus risinājumus. Jaunus risinājumus, jo ar veco domāšanu vairs nevaram iztikt." Kaspars Kauliņš Tildes Biznesa attīstības direktors. Kristians Larsens (Christian Larsen) Kristians strādā Norvēģijas Vietējo un reģionālo varas iestāžu asociācijā kopš 2016. gada, kur viņš vada starptautiskās sadarbības projektus, kas saistīti ar demokrātiju un vietējā līmeņa attīstību vairākās valstīs, tai skaitā Ukrainā, Krievijā, Polijā un Latvijā. Viņš ir ieguvis bakalaura grādu starptautiskajās attiecībās un filozofijā Svētā Endrjū Universitātē (University of St Andrews) un maģistra grādu Oksfordas Universitātes Krievijas un Austrumeiropas studijās. Kristiana iepriekšējā darba pieredze saistīta ar darbu Finanšu instrumentu birojā Briselē, kas ir atbildīgs par Eiropas Ekonomikas zonas un Norvēģijas finanšu instrumentu vadību.
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Kopienas teātra projektu “Latvijas stāsti. Šekspīrs satiek Blaumani” ietvaros un Āraišu arheoloģiskā parka “Teātra un mžuikas MĒNESS EZERS” pasākuma ietvaros ar Valsts Kultūrkapitāla fonda, Latvijas Kultūras ministrijas, Latvijas Nacionālā Kultūras centra, Vidzemes plānošanas reģiona atbalstu Āraišu arheoloģiskajā parkā notiks vizuālā teātra estētikā balstīta staigājamā izrāde LETTI, kura savu pirmizrādi piedzīvos 26.jūlijā.
10. jūnijā pēc plkst.12 
15. jūnijā plkst. 11:30, Līgatnes kultūras namā, Līgatnes novada Kultūras un tūrisma centrs struktūrvienība Līgatnes pilsētas bibliotēka aicina visus interesentus uz Dzimtas vēstures pētniecības un ciltskoka veidošanas semināru un praktisku nodarbību. Seminārs ilgs 4 stundas un tas sniegs sistēmiskas zināšanas tiem, kuri iecerējuši izpētīt un apzināt savas dzimtas vēsturi, kā arī aicināti piedalīties tie, kuri jau pēta savas dzimtas vēsturi.
Semināra apmeklētāji gūs zināšanas radurakstu pētniecībā, ciltskoka veidošanā, uzzinās par pieejamajiem izpētes avotiem. Semināra mērķis ir stiprināt līgatniešu identitāti, pievēršot uzmanību saviem senčiem, izzināt dzimtas vēsturi, lepoties ar savu dzimtu un izdibināt ģimenes noslēpumus. 
Gulbenes novada bibliotēka aicina ikvienu šovasar iesaistīties stāstu vākšanā. Ikvienā dzimtā ir stāsti, kas tiek nodoti no paaudzes paaudzē, tiek stāstīti atkal un atkal. Varbūt ģimenēs ir stāsti, kurus nenovērtējam un nepastāstām, jo domājam, ka tajos nekā īpaša un interesanta nav. Taču dzimtu stāstus veido jebkas, ikviens atgadījums, katrs atmiņu stāsts.
Ar Vidzemes plānošanas reģiona, Latvijas valsts mežu un Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu biedrība “Burtnieku makšķerēšanas un tūrisma skola” aicina uz radošajām darbnīcām “AKMENS LAIKMETA RADOŠĀS DARBNĪCAS PIE BURTNIEKU EZERA”, kas notiks sestdien, 22.jūnijā, laivu bāzē "Asari", Matīšu pagastā.
Pagājušajā nedēļā Gaujas krastā notika 
Arī šogad Lubāna mitrāja informācijas centrs, sadarbībā ar brošūras „Lubāna ezera noslēpumi” saimniekiem, organizēs „Lubāna ezera Ceļotāju dienu 2019”, kas norisināsies 6.jūlijā. Ceļotāju dienas ietvaros ikvienam dabas baudītājam, aktīvās atpūtas cienītājam un kultūras mantojuma baudītājam būs iespēja sajust un pieredzēt Lubāna ezera sniegtās bagātības! Šī gada „Lubāna ezera Ceļotāju dienas 2019” tēma būs „No akmens laikmeta līdz mūsdienām”.
Tādējādi caur kulināro mantojumu, māla priekšmetu izgatavošanas tradīcijām, ārstniecības augu darbnīcu un izdzīvošanas prasmju un medību iemaņu apgūšanas mākslu centīsimies iepazīstināt arī Tevi ar atstāto kultūrvēsturisko mantojumu. Tas vīsies kopā ar mūsdienām – nakts laivojumu pa neskartās dabas ieskauto Aiviekstes upi, došanos pārgājienā Lubāna mitrāja purvos, piedalīšanos velobraucienā apkārt Lubāna ezeram un izzinot Lubāna mitrāja dabas vērtības.
29. jūnijā, kad būs aizvadīts festivāls Rodam Raunas novadā un atzīmēta gada īsākā nakts, tad turpināsim svētku noskaņas Auļukalna muižā. Dienas programmā paredzēta izglītojoša pastaiga Auļukalna muižas apkārtnē un iekštelpās, ekspertu stāstījums par ainavu, vēsturi un restaurāciju, ekspressizstāde un koncerts.
Latvijas vēstures materiālu krātuve un novadpētniecības platforma Historia.lv, sadarbībā ar Latvijas Etnogrāfisko brīvdabas muzeju, Vecpiebalgas “Vēveros” 2019.g. 29.–30. jūnijā rīko novadpētnieku mācības-semināru ar lauka praksi.
Naukšēnu Cilvēkmuzejs kopā ar fotogrāfi Elīnu Kursīti jūlijā un augustā turpinās darbu pie projekta "Vidzemes dzīvie atmiņu stāsti". Kopā ar fotogrāfi tiks apbraukāti novada iedzīvotāji. Uzsvars tiks likts uz vecāka gadagājuma cilvēkiem. G
No 1. līdz 10. augustam mākslinieces Patricijas Brektes studija “Art Studio Peahen” rīkos "Grafikas vasaras skolu". Tajā ir paredzētas 4 profesionālas, publiski pieejamas teorētiskas un praktiskas meistarklases, pārējā laikā notiks dalībnieku izzinošais periods, iepazīšanās ar vietējiem Vidzemes māksliniekiem, viņu darbnīcu izpētē, radošas darbnīcas un apkārtējās kultūras izpēte.
Jūlijā un augustā projekta "Zem ozola kuplajiem zariem… zaļumsvētku vietas un svinēšanas tradīcijas Staiceles apkārtnē" ietvaros tiks īstenotas dažādas aktivitātes. Drīzumā tika papildināta izstāde “Reiz zaļumballē...”, kas tika atklāta jau 11. maijā un būs apskatāma līdz pat novembrim. Izstādē var uzzināt par Staiceles apkārtnes zaļumsvētku svinēšanas tradīcijām, apskatīt Staiceles muzikantu mūzikas instrumentus, tērpus, fotogrāfijas, kā arī noskaidrot, kuras ir tās 19 Rozēnu pagasta vietas, kur staicelieši ballējušies zaļumballēs.
Dzejniece Broņislava Martuževa ir Lubānas novada un visas Latvijas nacionālais tīrradnis, tāpēc šogad, viņas dzimšanas 95.gadadienā, Broņislavas Martuževas fonds "Rakstītāja" vēlas organizēt dažādas aktivitātes, iesaistot sabiedrību, jo īpaši jauniešus.
Vēlamies jauniešus iedvesmot, bagātināt un aicināt sevi apliecināt radoši, smeļoties no dzejnieces Broņislavas Martuževas atstātā kultūras mantojuma. 
6. jūlijā sāksies trīspadsmitais Cēsu Mākslas festivāls ar tēmu - nacionālā kultūra globālajā laikmetā, iekļaujoties Latvijas valsts simtgades programmā. Atklāšanas vakara koncerts izcels komponista Tālivalža Ķeniņa veikumu, un pirmo reizi Latvijā izskanēs viņa Astotā simfonija, Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra un pasaulē novērtētās ērģelnieces Ivetas Apkalnas izpildījumā. Durvis vērs topošais Cēsu laikmetīgās mākslas centrs ar vērienīgu multimediālo ekspozīciju “Tuvplāns”, bet Cēsu pils klētī tirgū tiks atklāta Latvijas Mākslas akadēmijas bakalauru un maģistru darbu izstāde “Savienojumi”.
Lai arī pēdējos gados atšķirības starp reģioniem nedaudz ir mazinājušās, Latvijā reģionālo attīstību joprojām raksturo augstas attīstības līmeņa atšķirības un reģionu iztukšošanās.