Arhīva kalendārs

« July 2019 »
MonTueWedThuFriSatSun
1234567
891011121314
15161718192021
22232425262728
293031 

Vasaras vidū Vidzemē ir iespējams baudīt daudzveidīgus kultūras notikumus, kuri tiek īstenoti ar „Latvijas valsts mežu un Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstītās Vidzemes kultūras programmas 2019" atbalstu.

Cēsu bibliotēkā turpinās izstāžu cikls, kas veltīts bibliotēkas simtgadei. Paredzētas meistarklases un dažādi izglītojoši un izzinoši pasākumi sava novada un tradīciju izzinātājiem Naukšēnos, Mazsalacā, Vecpiebalgā, Staicelē, Jaunpiebalgā, Ļaudonā un Lubānā. Oleru muižā būs pasākums "Dārza stāsti", kurā notiks Oleru rūnakmens replikas izgatavošana.

Jūlijā un augustā risināsies daudziem jau labi zināmi, tradicionāli notikumi - nometne “Vītolēni” Gaujienā, latviešu mūzikas svētki Madonā, Ērmaņu muižas danču etnonakts, Mālpils mākslas simpozijs, dzejnieces Broņislavas Martuževas dzejas dienu pasākums Lubānas novadā.

Jūlija beigās Gulbenē norisināsies starptautisks mākslas festivāls “Divi Jūliji”, bet Cēsīs iecerēts rīkot gleznotāju plenēru. Siguldā notiks grafikas vasaras skola jauniešiem. Rokdarbniecēm būs interesants zeķu adīšanas konkurss Vecpiebalgā.

Interesenti tiek aicināti uz radošiem pasākumiem mākslas telpā “Mala” Cēsīs, savukārt Alūksnes bānīša stacijā gaidīs uz tematiskiem vakariem. Augusta sākumā Ērgļos risināsies radošais festivāls jauniešiem.

26. jūlijā Āraišu arheoloģiskajā parkā būs pārsteidzošais “Mēness ezers”, bet 10. augustā Sēļu muižā – koncerts operas cienītājiem “Figaro”.

Aicinām ikvienu izbaudīt un apmeklēt plašo pasākumu programmu! Sekojiet līdzi pasākumu kalendāram:

Vairāk par visiem Vidzemes kultūras programmas pasākumiem varat uzzināt Vidzemes plānošana reģiona mājas lapā www.vidzeme.lv kultūras sadaļā.

Plašāka informācija: Dace LaivaVidzemes kultūras programmas koordinatore, tālr. 25670756, dace.laiva PIE vidzeme PUNKTS lv.



Piektdien, 2019.gada 19.jūlijā, plkst.12.00, Oleru muižā risināsies neformāls seminārs “Dārza stāsti”. Tā ietvaros varēs uzzināt stāstus par vēsturiskiem dārziem un to šodienas risinājumiem, mūsdienu dizaina, ainavas un savas identitātes meklējumiem, Ziemeļvidzemes dabas vērtībām: ķērpjiem un akmeņiem. Pasākuma apmeklētāji būs aicināti iesaistīties kopējā diskusijā un braši uzdot jautājumus par izprovocētajām tēmām.

Pasākuma plānotā programma un lektori:
12.00 - Mg.oec. Ievas Zemīte - “Mūsdienu dārzu mazo arhitektūras formu izcelsme. Vēsturiskais konteksts. Oleru rūnakmens stāsts”.
13.00 - Mg.geol. Dainis Ozols – “Vidzemes un Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorijā sastopamie minerāli un ieži”, lektora stāstījums un praktiska akmeņu apskate Oleru muižas dārzā.
14.00 - Mg.boil. Rolands Moisejevs – “Ķērpju daudzveidība Latvijas dabā”, lektora stāstījums un praktiska iepazīšanās ar ķērpjiem Oleru muižas dārzā.
15.00 - Ainavu arhitekts Aigars Lauzis - “Mūsdienu dizaina, ainavas un savas identitātes meklējumi - no Londonas uz Zeltiņiem caur Tokiju.”
Pasākuma nobeigumā Kārļa Zemīša Oleru Rūnakmens pārskats, akmens apstrādes procesa prezentācija, praktiskā pieredzes pārņemšana.

Dalība seminārā – brīva, ar obligātu iepriekšēju pieteikšanos līdz 16.jūlijam e-pastā: olerumuiza PIE gmail PUNKTS com.

Daļa lekciju norises plānota Oleru muižas dārzā, lūdzam izvēlēties laikapstākļiem atbilstošu apģērbu.

Pasākuma ilgums ~ 4 stundas.

Pasākums notiek projekta "Dārza stāsti Oleru muižā" ietvaros, un to atbalsta Vidzemes plānošanas reģions, Valsts kultūrkapitāla fonds un Latvijas valsts meži un Rūjienas novada pašvaldība.

Informāciju sagatavojusi: Ieva Zemīte.

Šo sestdien, 6. jūlijā, Zinātnes un mākslas centrā "Brūzis" no plkst. 12.00 līdz 18.00 Vides risinājumu institūts kopā ar mākslas telpu “Mala”, “Zaļo Brīvību”, Cēsu pašvaldību un citiem partneriem rīko Zero Waste dienu Cēsīs. Tās apmeklētājiem būs iespēja piedalīties plāna izstrādē – kā Cēsīm kļūt pat Zero Waste pilsētu, apmeklēt dažādas labošanas darbnīcas un maiņas tirdziņu.

Šī diena būs veltīta Cēsu un Vidzemes iedzīvotāju, Zero Waste kopienas, pašvaldības pārstāvju un uzņēmēju kopā sanākšanai, lai piedalītos diskusijās un meklētu Cēsīm atbilstošākos Zero Waste attīstības virzienus. Diskusiju laikā Zero Waste plānots apskatīt no dažādām pusēm: ar bezatkritumu principiem iepazīstinās Zero Waste Latvija pārstāve Dzintra Ozolniece; par to, kāpēc Cēsis vēlas kļūt par Zero Waste pilsētu stāstīs Cēsu Attīstības un būvniecības pārvaldes vadītājs Atis Egliņš-Eglītis; ar bezatkritumu dzīvesveidu iepazīstinās Baiba Petrenko; ar Zero Waste pieredzi uzņēmējdarbībā dalīsies mākslas telpas “MALA” vadītāja un veikala Ieber.lv vadītāja Agnese Gaidelone; Krišjānis Liepa stāstīs par Repair Cafe pieredzi; savukārt Signe Jānelsiņa iepazīstinās ar Cēsu Tiešās pirkšanas kopienu. Pēc diskusijām pasākuma dalībnieki būs aicināti piedalīties darba grupās, lai strādātu ar tādiem svarīgiem jautājumiem kā – vēlamās darbības pašvaldības ceļā uz Zero Waste pilsētas statusu; Zero Waste dzīvesveida ieviešana; Zero Waste uzņēmējdarbībā un Zero Waste kopienas veidošana.

Visas dienas garumā būs iespējams piedalīties dažādās labošanas darbnīcās. Gatis Kreicbergs vadīs darbnīcu, kurā visi ir aicināti ņemt līdzi savus ierūsējušos vai citādi saplīsušos velosipēdus, jo viņš gan salabos to, kas labojams, gan arī iemācīs, kā to izdarīt pašam. Gatis būs paņēmis līdzi arī savus netradicionālos, pašgatavotos velosipēdus – freakbike ar kuriem būs iespējams izbraukt pāris līkumus pa Cēsīm. Pasaules Dabas Fonda Vides izglītības speciāliste Elīna Pekšēna mācīs bērniem no T-krekliem un citiem nevajadzīgiem audumiem izgatavot auduma tašiņas un rotaļlietas. Repair Café Rīga pārstāvis Krišjānis Liepa kopā ar Cēsu meistariem vadīs apģērba un elektronikas remonta darbnīcu, kur jebkurš interesents ir aicināts piedalīties uz pasākumu līdzi paņemot svārkus, kas jāiešuj, fēnu, kas pēkšņi pārstājis pūst, bikses, kurām ceļgalā ir caurums vai citus atjaunojamus priekšmetus. Galvenais darbnīcas mērķis nav tikai salabot un atjaunot, bet arī iemācīt dalībniekiem, kā to izdarīt pašiem, lai mazāk lietu nonāktu atkritumos, bet vairāk tiktu atkārtoti izmantoti.

Apmeklētāji ir aicināti ņemt līdzi lietas, kas varētu kādam noderēt, bet šobrīd mājās tikai krāj putekļus. No atnestajām lietām veidosies maiņas tirdziņš, kurā varēs gan atstāt lietas, kurām noderīgumu savā ikdiena vairs neatrodat, gan atrast lietas, kas jau sen bija nepieciešamas. Aicinām nest lietas, kas iekļaujas kādā no šīm kategorijām – grāmatas, augi, saimniecības lietas, bērnu mantas, pārtikas produkti, mākslas darbi.

Zero Waste ir dzīvesveida filozofija, kas rosina samazināt saražoto atkritumu daudzumu un veikt apzinātus pirkšanas lēmumus. Cēsis ir pirmā pilsēta, kas “Tīri. Labi. Pilsēta bez atkritumiem” iniciatīvas ietvaros apņemas ieviest bezatkritumu dzīvesveida pamatprincipus, sākot ar mazām pārmaiņām – samazināt resursu patēriņu, izmantot atkārtoti produktus un izejvielas, kā arī šķirot pārstrādei noderīgos izejmateriālus vai izmantot tos citos veidos"

“Kļūt par bezatkritumu pilsētu – tā ir liela un nozīmīga apņemšanās. Ņemot vērā, pasaules klimata krīzes tendences, mēs nevaram neko nedarīt. Tā ir iespēja mums kā pilsētai gan veicināt sabiedrībā atbildīgu attieksmi pret mūsu kopējiem resursiem, gan arī pašiem pārdomāt savas rīcības un tiekties uz atkritumu samazināšanu un resursu atkārtotu izmantošanu, tādējādi rādot piemēru iedzīvotājiem. Apzināmies, ka Cēsīs ir aktīvi, atbildīgi un zaļi domājoši iedzīvotāji, kā arī augoša bezatkritumu dzīvesveida kopiena, un mēs kā pašvaldība vēlamies to atbalstīt,” par iniciatīvas “Tīri. Labi. Pilsēta bez atkritumiem” uzsākšanas nozīmību stāsta Cēsu novada pašvaldības Attīstības un būvniecības pārvaldes Galvenā teritorijas plānotāja Evija Taurene.

PASĀKUMU ORGANIZĒ:

- projekts WasteArt

- Vides risinājumu institūts

- Mākslas telpa Mala

- Zaļā brīvība

- Tīri.Labi

Pasākums top, apvienojot spēkus 3 iniciatīvām: Zāļās Brīvības un Cēsu pašvaldības sadarbības iniciatīva “Tīri Labi. Pilsēta bez atkritumiem”; mākslas telpas “Mala” iniciatīva “Zero Waste diena”; Vides risinājumu institūta vadītais projekts “Otrreizēja atkritumu izmantošana, pielietojot mākslu un amatniecību” (WasteArt) Nr. Est-Lat 65. WasteArt finansiāli atbalsta Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF), Igaunijas – Latvijas pārrobežu programmas Interreg V-A ietvaros, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM), projekta WasteArt partneri, kā arī Vidzemes plānošanas reģions, Valsts kultūrkapitāla fonds un Latvijas valsts meži.

Projektu WasteArt īsteno Vides risinājumu institūts sadarbībā ar sešām partneru organizācijām no Latvijas un Igaunijas. Tā galvenais mērķis ir pievērst sabiedrības uzmanību atkritumu daudzumam, kas katru dienu tiek saražots, kā arī veicinātu izpratni par atkritumu samazināšanas, atkārtotas izmantošanas un pārstrādes iespējām.

WasteArt ietvaros tapusi starptautiska mākslas izstāde “PROM no acīm, PROM no prāta”, kas vēl līdz 28. jūlijam apskatāma Zinātnes un mākslas centrā “Brūzis”.  Izstāde apskatāma no ceturtdienas – svētdienai no plkst. 12.00 – 19.00.

Šis raksts atspoguļo autora uzskatus. Interreg V-A Igaunijas – Latvijas pārrobežu programmas vadošā iestāde neatbild par tajā ietvertās informācijas iespējamo izmantošanu.

Par Vides risinājumu institūtu:

Vides risinājumu institūts (VRI) ir starptautiska pētniecības, attīstības un inovāciju organizācija. Tajā apvienojušies dažādu nozaru eksperti un speciālisti, kas, pielietojot jaunākās tehnoloģijas un zināšanas, izstrādā risinājumus ar dabas resursu apsaimniekošanu saistītiem izaicinājumiem. Kopš 2013. gada VRI ir Cēsu Vecā alus brūža īpašnieks un saimnieks. VRI tajā attīsta Zinātnes un mākslas centru “Brūzis” – starptautisku platformu zinātniekiem, māksliniekiem, inženieriem un citu jomu speciālistiem, kas kopīgiem spēkiem risinās kompleksas vides problēmas un veidos nākotnes attīstības scenārijus.

Informāciju sagatavojusi:

MAGDA JĒGERE

Vides risinājumu institūts

Institute for Environmental Solutions

WasteArt komunikācijas speciāliste

magda.jegere PIE videsinstituts PUNKTS lv

+371 25676836

www.videsinstituts.lv

Foruma teātra darbnīca notiks šā gada 11. jūlijā Cēsīs, Mākslas telpā "MALA" (Lenču iela 11), plkst. 17.30-21.30. Darbnīca ir bez maksas.

 

Foruma teātris ir līdzdalības teātra forma, kurā skatītāji un aktieri sadarbojas, lai kopīgi meklētu risinājumu kādai sabiedrībai, kopienai vai cilvēku grupai nozīmīgai problēmai vai konfliktsituācijai. Foruma teātris ir viena no Apspiesto teātra (Theatre of the Oppressed) metodēm, kuru izveidoja brazīļu režisors, rakstnieks un skolotājs Augusto Boals un kas jau vairākus gadu desmitus tiek veiksmīgi izmantota kā pilsoniskās līdzdalības metode darbā ar dažādām sabiedrības grupām. Foruma teātris ir sava veida darbā ar pusaudžiem, veicinot to aktīvu iesaisītšanos lielāku un mazāku konfliktsituāciju risināšanā, sava veida sociālā terapija un arī aizraujošas un jēgpilnas izklaides veids. (Vairāk: http://www.theatreoftheoppressed.org/en/index.php?nodeID=3)

Šī būs praktiska darbnīca, kurā mēs, aktīvi darbojoties, iepazīsimies ar Foruma teātra ideju un pamatprincipiem, izspēlēsim dažādas drāmas metodes, kas attīstīs improvizācijas prasmes, palīdzēs labāk saprast dažādās grupas un kopienas, ar kurām katrs ikdienā saskaras, praktizēsim mini forumu uzvešanu un runāsim par veidiem, kā foruma teātri izmantot ikdienas dzīvē un iespējams arī savā profesionālajā darbībā.

Lai piedalītos foruma teātra darbnīcā nav nepieciešama iepriekšēja teātra pieredze, jo šeit tiek nojauktas robežas starp skatītāju, aktieri un režisoru, un ikviens dalībnieks kļūst par “skatieri”. Dalībniekus lūdzam nākt apģērbā, kas ļauj brīvi kustēties.

Darbnīcu vada Liene Jurgelāne.
Liene Jurgelāne ir viena no festivāla "Komēta" organizatorēm, konsultāciju apvienības "New Visions" līdzdibinātāja un mākslinieku apvienības "Library of People” dalībniece. Studē kultūras un sociālo antropoloģiju un jau ilgus gadus vada mācības globālās izglītības jomā, fokusējoties uz jautājumiem par ilgtspēju, varas attiecībām, dzimti/dzimumu un radošo aktīvismu, mācībās bieži izmantojot arī foruma teātra principus un metodes.

Projekts tapis ar VPR, VKKF un LVM finansiālo atbalstu.

Informāciju sagatavojusi: Kristīne Auniņa, mākslas telpas “MALA” vadītāja.

 

Vēlā vakarā, gandrīz naktī, 2.augustā plkst. 21.00 Limbažu Sv. Jāņa baznīcā izskanēs koncerts "Vidzemes mūzika vakara gaismā", tā papildinot Limbažu pilsētas svētku programmu. Koncerta norise iespējama pateicoties Vidzemes plānošanas reģiona un Valsts Kultūrkapitāla fonda (VKKF) atbalstam. Šis ir jau otrais Vidzemes plānošanas reģiona un Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstītais koncerts, tā kā jau veidojas tradīcija gada skaistākajos vasaras mēnešos aicināt limbažniekus un pilsētas viesus uz koncertiem baznīcā. Projekta mērķis bija arī pievērst uzmanību, ka Limbažos ir šāds brīnišķīgs instruments- vairāk kā 100 gadus senas ērģeles. Un tas ir izdevies – 21.jūlijā izskanēs vēl viens koncerts, kurā spēlēs Līva Tomiņa (vijole) un Baiba Betlere (ērģeles). Vēl vairāki ērģelnieki izteikuši interesi par koncertu organizēšanu Limbažos. Pateicoties Limbažu pašvaldības un VKKF atbalstam šoruden notiks ērģeļu motora nomaiņa, kas ir pirmais solis ceļā uz ērģeļu restaurāciju.

Koncertprogrammā Limbažu ev. lut. baznīcā satiksies čellists no Rīgas, zemgalietis ērģelnieks un brīnišķīgs Latgalē dzimis soprāns, jo šeit tiks atskaņoti visu laiku redzamākie vidzemnieki – komponisti sākot no Jāzepa Vītola līdz Kristapam Pētersonam, no Oļģerta Grāvīša līdz Andrim Riekstiņam un arī pāri visam mūzikas šķelmis Marģeris Zariņš un ērģeļu virtuozs Alfrēds Kalniņš. Viens dzimis Alūksnē, pa diviem Valmierā un Cēsīs, kā arī divi sapņotāji Jaunpiebalgā, tagad visi izskanēs Limbažos. Mūzikas stilistika gadsimta garumā no romantisma līdz novatorismam šodienā, smalka cilvēka sirds atklāsme līdz Dievišķajai apskaidrībai. To visu kopā liks un savu skatījumu par Vidzemes mūziku radīs izcili pārējo Latvijas novadu mūziķi – latgaliete Ilze Grēvele (soprāns), zemgalietis Aigars Reinis (ērģeles) un rīdzinieks Ēriks Kiršfelds (čells).

Koncerts uzsāksies ar virtuozā Alfrēda Kalniņa skaņdarbu "Fantāzija". Savukārt citu A.Kalniņa daiļrades pusi – lirisku melodiju savās variācijās izmantojis vēlāks Vidzemes romantiķis Marģeris Zariņš un te ērģeles dzied un stilizē. Apgarotās M.Zariņa "Bilitis dziesmas" solistei un ērģelēm nonāk līdz Jāzepa Vītola Dievišķajām garīgajā dziesmām. Savukārt čella skanējumu vidzemnieki ietvēruši jo dažādās nokrāsās – te tas skaudri raud J.Vītola "Skicē", te izzīmē "Attēlus" Oļģerta Grāvīša opusā. Bet Kristapa Pētersona skaņdarbā "Ground" jau pavisam citi uzdevumi – čells kļuvis jau par elektrisko čellu, kas ieved mūs jau pavisam mūsdienu pasaulē. Koncerta noslēgumā Emīla Dārziņa "Melanholiskais valsis".

Vienuviet dažādais un savienotais, personīgais un dievišķais. Un dažādībai vēl rīdzinieks, zemgalietis un latgaliete vienotā koncertprogrammā sarunā par Vidzemes komponistu mūziku. Tas viss kāda vakara gaismā Limbažos.

Ilze Grēvele ir liriskais soprāns. Absolvējusi J. Ivanova Rēzeknes mūzikas vidusskolas diriģēšanas un ērģeļspēles klasi. 2016. g. ieguvusi bakalaura grādu Jāzepa Vītola Latvijas. Mūzikas akadēmijā, absolvējot Senās mūzikas katedru. ERASMUS apmaiņas programmā Hāgā, Nīderlandē, papildinot savas vokālās prasmes pie pasaulē atzītiem Senās mūzikas pedagogiem. Piedalījusies vairākos baroka operu iestudējumos (Galateja Hendeļa operā "Aciss un Galateja", Astērija Hendeļa operā "Tamerlano"; Vēstnese Silvija un Cerība Monteverdi operā "Orfejs", Līzīte J. S. Baha "Kafijas kantātē"). Ar izciliem panākumiem sniegusi savu solokoncertu Latvijā. Kopš 2012. gada ir Baroka mūzikas kora Collegium Choro Musici Riga māksliniece, starptautiskā Senās mūzikas ansambļa Le Voci delle Grazie (Nīderlande) soliste. Šobrīd, paralēli koncertdarbībai, Ilze ir vokālais pedagogs un kormeistare, kas ar augstiem rezultātiem startējusi Pasaules koru olimpiādē 2014.

Ēriks Kiršfelds ir Liepājas simfoniskā orķestra čellu grupas koncertmeistars, pasniedzējs un koncertmeistars JVLMA, kā arī Jūrmalas un Liepājas mūzikas vidusskolā. Ilgus gadus bijis Baltijas kamerorķestra Kremerata Baltica solists un čellu grupas koncertmeistars. Mācījies Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolā pie Dzidras Račevskas un Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā, absolvējis arī Bāzeles Mūzikas akadēmiju pie Ivana Monigeti. Bieži uzstājas dažādos kameransambļos. Veicis ieskaņojumus Latvijas radio. Lielās mūzikas balvas laureāts (2009).

Aigars Reinis ir Rīgas Doma mūzikas direktors, Katedrāles ērģelnieks. Līdz 2019.gada janvārim bija Rīgas Vecās Sv.Ģertrūdes ev.lut.baznīcas ērģelnieks, Latvijas Radio kora mākslinieks. Dzimis Jelgavā, mācījies Jelgavas Mūzikas koledžas ērģeļspēles, mūzikas pedagoģijas un kordiriģēšanas klasēs. Ērģeļspēli studējis J.Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā pie prof. T.Dekšņa, kur beidzis arī maģistratūru. 1997.-1998. gadā ērģeļspēlē papildinājies pie prof. L.Lomana (Vācija), H.U.Eriksona, H.Hellstena (Zviedrija), kā arī Uplandes Starptautiskajā ērģeļu akadēmijā. A.Reinis ar panākumiem piedalījies jauno kordiriģentu konkursos, Starptautiskajā ērģelnieku konkursā Lahti (Somija) un Erfurtes ērģelnieku konkursā Vācijā (1999). Sniedzis koncertus Latvijā, Vācijā, Čehijā, Polijā, Francijā, Ungārijā, Itālijā, Norvēģijā, Zviedrijā. 

Informāciju sagatavojuši: Aigars Reinis un Ingrīda Briede.


2019. gada 26. un 27. jūlijā Gulbenē norisināsies ZINĀŠANU, PRASMJU, TRADĪCIJU, RADOŠUMA un BAUDU aktivitātes 2. Starptautiskajā mākslas festivālā un konferencē „Divi Jūliji. STRAUME”. Projekts aktualizē Gulbenes novadā dzimušo lietišķās mākslas meistaru Jūlija Straumes  (1874–1970) un Jūlija Madernieka  (1870-1955) atstātā mantojuma nozīmīgumu pāri laikam.

2019. gads norit STRAUMES zīmē, jo māksliniekam Jūlijam Straumem - 145. STRAUME simboliski ir plūsma, kas ievelk savā tecējumā un aiznes sev līdzi uz vēl neiepazītiem plašumiem - mākslinieku darbos atspoguļotajām latviešu tautas tradīcijām, to variācijām, Austrumu tautu, Kaukāza paklāju kompozīciju un rakstu motīviem, ziedu, augu, putnu un citu formu stilizāciju.

Festivāls organizēts piecās aktivitātēs visai ģimenei: ZINĀŠANAS Vecgulbenes muižas konferenču zāle, Brīvības iela 18, PRASMES Muzeja klēts, Klēts iela 4, TRADĪCIJAS Muzeja oranžērija, Pils iela 3, RADOŠUMS Sarkanā pils, Parka iela 10 un BAUDAS Pils parks.

Festivāla noslēgums mākslinieka Jūlija Straumes pirmajā skolā – Druvienas vecajā skolā muzejā, Vecā skola, Druvienas pagasts. 

Festivāla programmas aktualitātes un iespēja pieteikt savu dalību konferencē atrodama Gulbenes novada vēstures un mākslas muzeja mājaslapā: https://www.gulbenesmuzejs.lv/?p=6477

Festivāls tiek realizēts ar Vidzemes plānošanas reģiona, Valsts kultūrkapitāla fonda un Latvijas valsts mežu atbalstu (tiek finansēta daļa meistardarbnīcu un izglītojošo programmu). 

Informāciju sagatavojusi:

Iveta Petrovska
Gulbenes novada Vēstures un mākslas muzeja
Mākslas un komunikāciju nodaļas vadītāja
T: 28316362

Sestdien 27. jūlijā Ērmaņu muižā tiks izdejota ikgadējā Danču Etnonakts. Danču vadošie mūziķi – folkloras kopa Tarkšķi no Iecavas. Sākums 19.00. Deju pauzēs darbosies Brīvā skatuve. Ikviens ir aicināts nospēlēt vienu, divas dziesmas vai dejas no savas ģimenes etniskā mantojuma. Dziesmas var būt jebkurā valodā, bez prasmju un spēju ierobežojuma. Aicinām uzvilkt tautastērpu un izbaudīt Etnonakti!

Tarkšķi pulcē gan bērnus, gan jauniešus, kas vēlas apgūt visdažādāko tradicionālo mūzikas instrumentu spēli, dziedāt, dancot un pašiem izgatavot ne tikai savus tautas tērpus un rotājumus, bet arī savus mūzikas instrumentus. Tarkšķu vadītāja Kristīne Karele par savu sirdsdarbu uzskata folkloras mācīšanu bērniem. Viņa savulaik ieguvusi Lielo folkloras gada balvu. Iecavas ļaudis par viņu teic: „Ja katram Latvijas novadam būtu tāds cilvēks, kāda mums ir Kristīne, tad latviskās tradīcijas, dainas, dziesmas un dejas nekur nepazustu!” Kristīnei esot īpašas dotības ievibrēt pat gaisu sev apkārt latviešu tautasdziesmu četrrindēs. Ar viņu kopā nevarot nedziedāt, jo Kristīnei esot dotības „aplipināt ar folkloru”. Bērni viņu mīlot un „līpot kā mušas pie medus poda”.  (Baiba Palkavniece, Iecavas novada bērnu un jauniešu folkloras kopa "Tarkšķi")

Projekts tiek īstenots ar VPR un VKKF atbalstu.

Informāciju sagatavojusi:

Inga Prauliņa

Projektu vadītāja

Biedrība “Ērmaņu muiža”

tālr.: 26495024

e-pasts: ingii.praulina PIE gmail PUNKTS com

https://hermannshof.blogspot.com

29. un 30. jūnijā Vecpiebalgas “Vēveros” ciklā “Kas pagātni pētī, nākotni svētī!” norisinājās Latvijas vēstures materiālu krātuves un novadpētniecības platformas Historia.lv sadarbībā ar Latvijas Etnogrāfisko brīvdabas muzeju rīkotais novadpētnieku mācību seminārs ar lauka praksi. Seminārs, kurā piedalījās 20 novadpētnieki – gan interesenti-amatierpētnieki, gan profesionāli vēsturnieki, bibliotekāri un folkloristi, pulcēja dalībniekus no dažādām Vidzemes vietām, Ziemeļlatgales, Rīgas.

Semināra priekšlasījumu tēmas organizatori – Valters Grīviņš un Edgars Žīgurs – bija izvēlējušies, lai apvienotu novadpētnieku izglītošanu un redzesloka paplašināšanu ar lokālās vēstures pētniecībā nepieciešamo prasmju un iemaņu, darba kvalitātes celšanu, sadarbības un savākto materiālu publicēšanas veicināšanu.

Kopā abās dienās tika aplūkotas šādas tēmas:

1) Apzināšanas ekspedīcija: sagatavošanās, darba metodika, materiālu apstrāde un publicēšana. VALTERS GRĪVIŅŠ (Historia.lv)

2) Mazie darvas/ogļu un kaļķu cepļi – mazpazīstami mežu saimniecības vēstures pieminekļi. VALTERS GRĪVIŅŠ (Historia.lv) 

3) Vecsaimniecība kā lauku kultūrvēsturiskās ainavas pamatelements. EDGARS ŽĪGURS (Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs)

4) Mutvārdu vēstures apzināšana un vākšana (intervijas). AGITA LAPSA (Valmieras integrētā bibliotēka)

5) Vietvārdi, to nozīme un vākšanas metodika. VALTERS GRĪVIŅŠ (Historia.lv)

6) Biežāk sastopamie Arheoloģijas pieminekļi lauku kultūrainavā: senkapi, kulta vietas un apmetnes. VALTERS GRĪVIŅŠ (Historia.lv)

Lai arī seminārs ir aizvadīts, tomēr projekts kopumā turpinās līdz rudenim un semināra dalībniekiem ir iespēja piedalīties Historia.lv rīkotā mācību ekspedīcijā, Vecpiebalgas “Vēveru” etnogrāfisko sētu grupas kultūrvēsturiskās aploces teritorijā apsekojot un dokumentējot vecsaimniecības, arheoloģijas, arhitektūras un citus kultūras pieminekļus, aptaujājot teicējus un fiksējot mutvārdu vēstures liecības. 

Savukārt 17.jūlijā projekta īstenotāji rīko atvērto ekspedīciju, kurā ar iepriekšēju pieteikšanos var piedalīties arī citi interesenti. Pieteikšanās: Edgars Žīgurs: veveri PIE brivdabasmuzejs PUNKTS lv, 29181219. 

Semināra attēlu galerija: https://www.historia.lv/galerija/novadpetnieku-macibas-seminars-ar-lauka-praksi-vecpiebalgas-veveros-29-30062019

 

Semināru atbalstīja Vidzemes plānošanas reģions, Valsts kultūrkapitāla fonds un Latvijas valsts meži.


Informāciju sagatavojis:

Valters Grīviņš, redakcija PIE historia PUNKTS lv, 29151826

No 19. līdz 27.jūlijam Gaujienu pieskandinās Vītolēni - radošā vasaras mūzikas nometne. 150 dalībnieki vecumā no 10-18 gadiem izbaudīs saspringta darba un dzirkstoša prieka pilnu nedēļu, muzicēs un dziedās kopā ar profesionāliem mūziķiem, pedagogiem un brīvprātīgajiem darbiniekiem, lai Jāzepa Vītola 156.dzimšanas dienu atzīmētu ar skaistiem koncertiem. Nometne Vītolēni notiek kopš 2003. gada, lai turpinātu dižā skaņraža Jāzepa Vītola galveno mērķi – veidot muzikāli izglītotu tautu.

Jaunieši  attīsta profesionālo meistarību un noslēguma koncertā kopā ar Latvijas amatierkoriem atklāj īpašo Dziesmusvētku sajūtu. Šogad koncertā notiks komponista Andra Riekstiņa minioperas „Vecīša cimdiņš” pirmatskaņojums. No mēģinājumiem brīvajā laikā ikviens piedalās dažādās mākslas darbnīcās, sporta spēlēs, teātra nodarbībās, laivu braucienos, ekskursijās pa Gaujienu un muzeju „Anniņas”, nakts trasītē un citās aizraujošās aktivitātēs.

Gaujienas īpašā gaisotne, ko rada “Anniņu” apkārtne, bērnu un pieaugušo kopīgie koncerti ļauj pārliecināties par mūzikas vienojošo spēku. Skatītāju un dalībnieku pozitīvās atsauksmes par iepriekšējo gadu svētkiem ļauj mums ticēt, ka kultūras vērtības, kas mūs vieno, palīdzēs tradīcijām turpināties. 

Vītolēnu klātbūtne Gaujienai piešķir ko īpašu. Mūzikas skaņas, pa celiņiem plūstošie bērnu bariņi mēģinājumu starplaikos, prieks, jaunas tikšanās, intensīvi mēģinājumi, sajūsma koncertos un asaras, atvadoties nometnes noslēgumā…
          Nometni organizē biedrība Vītolēni sadarbībā ar Gaujienas pagasta pārvaldi un kultūras iestādēm, atbalsta Vidzemes plānošanas reģions, Apes novada dome, Valsts Kultūrkapitāla fonds, SIA Vidzemes papīrs, SIA Very Berry,  Latvijas Galda Hokeja Federācija, Situation Balticum  no Zviedrijas u.c.  

Mīļi gaidīti uz bezmaksas koncertiem „Jāzepa Vītola paradīzē- Gaujienā!” 

Nometnes vadītāja Ilze Dāve, Gaujienas mūzikas un mākslas skolas direktore,

Ineta Riepniece, Jāzepa Vītola muzeja „Anniņas” vadītāja


 

Informāciju sagatavojusi:

Ineta Riepniece
T. 29247772


No 28. jūlija līdz 3. augustam Madonā ar sešiem koncertiem un meistarklasēm jaunajiem mūziķiem atzīmēs 22. latviešu mūzikas svētkus. Kā ierasts, šie svētki ļaus pārliecināties par latviešu klasiskās un laikmetīgās mūzikas daudzveidīgumu un rokrakstu dažādību — no Jāņa Mediņa un Lūcijas Garūtas līdz Pēterim Plakidim, Andrim Dzenītim un visjaunākajiem skaņražiem. Topošajiem mūziķiem un komponistiem šie svētki ir iespēja slīpēt prasmes pie izciliem meistariem. Koncertos uzstāsies pianists Reinis Zariņš, klavierkvartets Quadra, meistarklašu pasniedzēji, pianists Aldis Liepiņs, baritons Armands Siliņš, mecosoprāns Ieva Parša.

Koncertā 28. jūlijā 16.00 svētkus atklās pianists Reinis Zariņš ar Romualda Grīnblata “Iespaidiem” un “Sonāti” — darbiem, kas rakstīti 20. gs. 50. un 60. gados, Tālivalda Ķeniņa komponētajām “Šūmaņa parafrāzēm un fūgu” un Andra Dzenīša “Astoņstūri”. 

Ķeniņa un Dzenīša skaņdarbus līdzās Imanta Zemzara un Jura Karlsona rakstītajiem dzirdēsim arī 29. jūlija kamermūzikas koncertā 20.30, kur spēlēs klavierkvartets Quadra. Tā sastāvā Arvīds Zvagulis (vijole), Pēteris Trasuns (alts), Kārlis Klotiņš (čells) un Rihards Plešanovs (klavieres). 

Jaunas tradīcijas sākums ir pianistes Agneses Egliņas ierosinājums šogad meistarklašu vadītājiem sagatavot koncerta programmu, kuru būs iespēja noklausīties arī nometnes dalībniekiem. Tas notiks 30. jūlijā 18.00 Jāņa Norviļa Madonas mūzikas skolā. Meistarklašu vadītāji šogad ir Agnese Egliņa (klavieres), Vita Rozēna-Gaļicka (flauta), Rasa Kumsāre (vijole), Juris Kļaviņš (čells) un Hanss Bloks (trompete). 

31. jūlija koncerts mūzikas skolas Laimas zālē veltīts Andra Dzenīša mūzikai. Pianists Aldis Liepiņš, dziedātāji Armands Siliņš un Ieva Parša atskaņos “Vīriešu dziesmas” un “Dagdas paralēles”. 

Jauno komponistu meistarklases šogad vadīs Linda Leimane, Rolands Kronlaks un Krists Auznieks. Kursus vainagos jaunradīto skaņdarbu koncerts, kas izskanēs 1. augustā 20.30 Jāņa Norviļa Madonas mūzikas skolā. Mūziķu vidū ir Reinis Zariņš (klavieres), Rihards Plešanovs (klavieres, midi), Jānis Porietis (trompete), Ilmārs Bērziņš (mežrags), Pēteris Trasuns (alts), Toms Timofejevs (kontrabass) un Edgars Vaivods (sitaminstrumenti). 

Neatņemama svētku sastāvdaļa ir Vidzemes jauno talantu atbalsta fonda un Jāņa Norviļa Madonas mūzikas skolas organizētā nometne Daba pilna mūzikas, kas ik gadu pulcē jo vairāk dalībnieku. Noslēguma koncertā “Daba pilna mūzikas” Madonas kultūras namā uzstāsies nometnes dalībnieki, mūzikas skolu audzēkņi. Koncerta laiks — 3. augustā 15.00. 

Koncertu abonementus un biļetes var iegādāties “Biļešu Paradīze” kasēs, biļetes iespējams nopirkt arī norises vietās pusstundu pirms koncerta. Vairāk informācijas par koncertiem meklējiet vietnē www.musicmadona.lv. Svētkus organizē Vidzemes jauno talantu atbalsta fonds un atbalsta Vidzemes plānošanas reģions, Valsts kultūrkapitāla fonds, Latvijas valsts meži un Madonas novada pašvaldība.

Informāciju sagatavojis:

Dāvis Eņģelis

Jau otro gadu ar VPR, LVM un VKKF atbalstu Vecpiebalgā 20. jūlijā notiks zeķu adīšanas konkurss “Mācies, meitiņ, zeķi adīt”. Konkursa mērķis ir rosināt interesi par zeķu adīšanas vēsturi un valkāšanas tradīcijām, tādējādi veicinot kultūras mantojuma pētniecību un tradīciju saglabāšanu.

Pie konkursa nolikuma izstrādes un tehnisko rakstu zīmējumiem, kas raksturīgi Piebalgai, strādā Latvijas nacionālā kultūras centra eksperte Linda Rubena, kas piedalīsies žūrijas komisijā kopā ar Aiju Jansoni – Latvijas etnogrāfiskā brīvdabas  muzeja etnogrāfi, kura ekspedīcijās pētījusi un apkopojusi zeķu adīšanas tradīcijas dažādos novados, arī Piebalgā un tās apkārtnē.

Sakarā ar lielo ieinteresētību piedalīties konkursā eksperte Linda Rubena rosina šo konkursu ieviest kā tradīciju rīkojot to katru gadu Vecpiebalgas svētku laikā.

Par konkursa dalībnieku var kļūt ik viens interesents parādot savas prasmes un izbaudīt Piebalgas skaistumu. Ar konkursa nolikumu var iepazīties vecpiebalga.lv vai www.lnkc.gov.lv


 

Informāciju sagatavojusi:

Dagnija Kupče

 

Biedrība „Mazsalacas draugi” īsteno Latvijas valsts mežu un Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstītās Vidzemes kultūras programmas 2019.gada projektu konkursa  projektu lībiešu aktivitātēm Mazsalacas novadā. Biedrība pieteiktajā projektā „Lībiešu valoda skan Salacas krastos” paredz kopt Salacas krastos esošo Mazsalacas Lībiešu pilskalnu, apgūt kultūrvēstures zīmes Skaņākalna dabas parkā un likt skanēt senajai, pirmo Latvijas iedzīvotāju valodai – lībiešu valodai skaistajos Salacas upes krastos. 

Projekta mērķis ir izzināt Mazsalacas lībiešu kultūrvēsturi, veicināt jauniešu interesi par Latvijas pirmiedzīvotājiem - lībiešiem, apgūt lībiešu valodu un rūpēties par senās lībiešu zemes dabas vērtībām Salacas krastos. 

Projekta laikā lielu vērību veltīsim lībiešu valodai

Lībiešu valoda ir Latvijas pirmiedzīvotāju valoda. Tā ir nokļuvusi UNESCO atzīto apdraudēto valodu pulkā. ANO Ģenerālā Asambleja 2019. gadu ir pasludinājusi par Starptautisko pamatiedzīvotāju valodas gadu. Projekta visu aktivitāšu laikā mērķgrupas tiks iepazīstinātas ar šo savdabīgo somugru valodu, parādīsim tās ietekmi mūsu latviešu valodā.

17. jūlijā Mazsalacas Amatu mājā no plkst. 16.00 līdz 18.00 organizēsim lībiešu valodas meistarklasi „Pēteris Dambergs  (1919 - 1987) un lībiešu valoda”. Meistarklasi vadīs lībiešu valodas skolotāja, Rīgas lībiešu ansambļa „Līvlist” dziedātāja Dagmāra Ziemele, kas jau vairākus gadus skolēnus vidusskolā iepazīstinājusi ar lībiešu valodu, dziesmām, rotaļām un tautas tērpiem.

Pasākuma laikā skanēs lībiešu valoda dziesmās un dzejā, tiks lasīta P.Damberga dzeja. Amatu mājas apmeklētāji tiks iepazīstināti ar jaunāko lībiešu tautas tērpu izdevumu, ko sagatavojusi lībiešu kultūrvēstures zinātāja Zoja Sīle.

Projekta īstenošanas līgums Nr. 1.15/197. biedrībai „Mazsalacas draugi” ar Vidzemes plānošanas reģionu noslēgts 2019. gada 21. maijā.


Informāciju sagatavojusi:

Lilita Kalnāja

Ar Valmieras Svētā Sīmaņa baznīcas restaurētā un atjaunotā torņa iekštelpas atklāšanu š.g. 26. jūlijā plkst.11.00 būs skatāma Valmieras Dizaina un mākslas vidusskolas darbu izstāde. “VALMIERA| GAUJAS KRASTI” varēs aplūkot līdz 30. augustam.

Izstāde ir veltījums Valmieras pilsētai svētkos. Kopumā būs skatāmas 12 akrila ainavas, kas tapušas glezniecības meistarklasē izcilā mākslinieka Alekseja Naumova vadībā. Darbi tika radīti pāris stundu laikā kopā ar gleznotāju gan izvēloties gleznošanas vietu, lielākoties tika gleznots Gaujas labais krasts, gan iedvesmojoties, mijiedarbojoties ar mākslinieku. Jāpiebilst, ka meistarklase bija pirmā VDMV projekta “Dizains2” aktivitāte, kas norisinājās pateicoties Vidzemes plānošanas reģiona, Latvijas valsts mežu un Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstam.

 

 

 

Informāciju sagatavoja: Gita Dukure,

VDMV mākslas projektu vadītāja

 

27.jūlijā turpinām svinēt Smiltenes novada 10 gadu jubileju Blomē, kur nedaudz mierīgākā un maģiskā atmosfērā, ļaujoties sapņiem un cerībām, pie Riņģu saiešanas nama  - izskanēs klusās mūzikas koncerts “Vieta, kur mājo miers!”

Riņģu saiešanas nams celts 19.gs. otrajā pusē kā hernhūtiešu draudzes garīgo norišu telpa, un tieši šeit 27.jūlijā plkst.20.00 esiet aicināti uz īpašu noskaņas koncertu, kurā caur mūzikas skaņām tiks savienoti trīs mūzikas notikumi.

 

Pirmais: beļģu akordeonista Hartwin Dhoore un viņa dzīvesbiedres, igauņu mūziķes Leana Vapper trausli melanholiskais duets. Hārtvina rokās mazais diatoniskais akordeons atver vārtus uz brīnumainu senu noskaņu pasauli, spēlēts gan solo, gan sadarbībā ar rata liru, ģitāru, vijoli un citiem ķeltu tautas mūzikai raksturīgiem instrumentiem. Leana, savukārt, ir dziedātāja un dūdiniece, kuras dziesmās atspoguļojas Sāremā salas mežu čuksti, purvu nopūtas un jūras šalkas. Koncerts “Vieta, kur mājo miers!” ir vienīgā iespēja dzirdēt Leanu un Hārtvinu klātienē Latvijā.

Ieskats dueta daiļradē – https://www.youtube.com/watch?v=pT9CqirrJBQ 

Otrais notikums - pasaules mūzikas trio OROBORO, kas radies pagājušā gadsimta pašās beigās kā triju neatkarīgu personību - oriģinālu un tradicionālu mūzikas instrumentu darinātāja un spēlētāja Aleksandra Maijera, ģitārista, valdorfskolas alternatīvā orķestra ilggadējā vadītāja, mūzikas autora un aranžētāja Andreja Grimma un hiphopa slavenības Jacques of Sta savienība. Oroboro ir gana neparastas instrumentālas mūzikas kults, kurā satiekas plaša paštaisītu akustisku skaņu rīku palete (kokosrieksta svilpavnieks, stabules, veidotas no santehnikas caurulēm, plūmes kauliņa dūcējs utt.) ar klasisko un elektrisko ģitārām, kā arī elektroniskām iekārtām. Savos darbos mēdz izmantot arī pasaku fragmentus un sadzīves skaņas.

Ieskats Oroboro daiļradē – https://www.youtube.com/watch?v=WOdU-OzrVF8&t=1575s

Kā trešais, abus iepriekšējos kopā savedīs, dziesminieks Haralds Sīmanis - robustais un reizē romantiskais balss un ģitāras vēstījuma meistars.

Ieskats H.Sīmaņa daiļradē– https://www.youtube.com/watch?v=A8xfiQy9xFU

Vakara vadītājs Klāvs Kalnačs.

Esiet mīļi gaidīt Blomē, vietā, kur šoreiz aizbēgt ikdienas steigas, kur būs atļauts sapņot, ļauties cerībām!

Smiltenes novads- vieta, kur mājo miers!

Smiltenes novads- vieta, kur augt!

Informācija par pasākuma norises vietu:

Adrese: Rinģu saiešanas nams, Blomes pagasts, Smiltenes novads

GPS koordinātas: GPS 57.433418, 25.755667

Smiltenes novadam 10

2019.gada 1.jūlijā apritēja 10 gadi kopš Smiltenes novada izveidošanas, apvienojot Smiltenes pilsētu un 8 apkārtējos pagastus - Smiltenes, Blomes, Brantu, Launkalnes, Variņu, Palsmanes, Grundzāles un Bilskas pagastus. Esam lepni par paveikto un sasniegto šajos 10 gados un sakām paldies ikvienam par ieguldījumu novada attīstībā un tā vārda popularizēšanā Latvijā un pasaulē.

Šo gadu laikā katru gadu tikāmies kādā no novada pagastiem, lai svinētu Smiltenes novada svētkus un iepazītu viens otru, palepotos ar to, ko katrs savam novadam varam dot. Atzīmējot 10 gadus kopš Smiltenes novada izveidošanas, aicinām visiem atkal kopā satikties, šoreiz ne tikai lepojoties ar katra veikumu, bet izceļot mūsu kopīgās vērtības. Smiltenes novada 10 gadu jubileju svinam no 21.jūnija līdz 10.augustam īpašos svētku pasākumos gan pilsētā, gan pagastos! Aicinām ikvienu novadnieku un viesi satikties vietās, kur dzimst latviskums, skan dziesma, rīb deja un mīt miers, kur varam zaļot, prātot, mīlēt un kopā satikties. Tā būs atkal iespēja ikvienam novadniekam un viesim apceļot Smiltenes novadu, iepazīt, kas pagastā paveikts, kā arī tikties ar aktīvākajiem un darbīgajiem novada iedzīvotājiem, kuri ir novada galvenā vērtība.

Informāciju par māksliniekiem iesūtīja: Andrejs Grimms

Informāciju sagatavoja,

Inga Kovala
Sabiedrisko attiecību speciāliste

E-pasts: prese PIE smiltene PUNKTS lv;

Mob.tel. 29613117

www.smiltene.lv

Valmieras pilsētas svētku svētdienā, 28.jūlijā, aicinām baudīt mierpilnu un skaistu mūziku. Valmieras Sv.Sīmaņa baznīcā plkst.13.00 skanēs ērģelnieces Ilonas Birģeles, tenora Jura Vizbuļa un čellistes Initas Malnačas koncertprogramma “Bahs un romantika”. Ieeja – bez maksas.

Mākslinieki aicinās atklāt garīgās mūzikas cilvēcīgumu. Skanēs Johana Sebastiāna Baha un 19.gadsimta otrās puses vācu romantiskās mūzikas komponistu Fēliksa Mendelszona-Bartoldi, Maksa Bruha, Maksa Rēgera un Johannesa Brāmsa skaņdarbi ērģelēm, balsij, čellam. 

 

Romantiskais virziens ir vērsts uz iekšēju bagātināšanos, garīgo spēku un skaistumu. Romantikas un baroka laika mākslas kopīgās iezīmes ir atklātība, radošs gars, tiekšanās pēc dvēseles gaišuma.

 

Pasākuma laikā var tikt fotografēts un filmēts. Fotogrāfijas un videomateriāli var tikt izmantoti Valmieras pilsētas pašvaldības publicitātes vajadzībām.

 

 

 

Informāciju sagatavoja:

Zane Bulmeistare

Valmieras pilsētas pašvaldības

Zīmolvedības un sabiedrisko attiecību nodaļas

vadītājas vietniece

                                                     Mob. tālr.:26443410

Otrdien, 30. jūlijā, Cēsīs, mākslas telpā “MALA” norisināsies viena no četrām meistarklasēm skicēšanā iesācējiem. Skicēšana, īpaši pilsētskicēšana un zīmēšana pēdējā laikā kļūst par aizvien populārāku hobiju un dzīvesveidu. Cēsīs vasaras sākumā norisinājās pirmais Baltijas skicēšanas festivāls, kas raisīja interesi cēsiniekiem, kas vēlas spert pirmos soļus skicēšanā.

Šinī meistarklasē iepazīsimies ar perspektīvas konceptu, konstruēsim skici viena un divu punktu perspektīvā. Perspektīva ir viens no lielākajiem “klupšanas akmeņiem” iesācējiem, tāpēc meistarklases mērķis ir parādīt un saprast, kā to lietot savās pilsētvides un ceļojumu skicēs.

Meistarklasi vada Rīgas pilsētskicētāju administratore, ilustratore Agnese Aljēna. Agnese ir pārliecinātaa, ka zīmēšana ir prasme, ko mēs ikviens varam attīstīt līdzīgi kā glītrakstīšanu, dejošanu vai, pacietīgi trenējoties, varam noskriet maratonu. “Baltijas ļaudis dzied, dejo, kāpēc gan lai mēs nevarētu visi zīmēt? Kopš parādījās fotokameras, mēs visi pēkšņi aizmirsām zīmēt, atstājot šo burvīgo nodarbi tikai priviliģētiem cilvēkiem - bērniem un profesionāliem māksliniekiem. Kopš pilsētskicēšanas kustības sākuma Rīgā esmu pārliecinājusies, ka daudzi cilvēki sev ir aizlieguši zīmēt, taču vienmēr to ir vēlējušies darīt. Bieži cilvēks atnāk un vienkārši sāk zīmēt. Dažam tas padodas vieglāk, citam nedaudz grūtāk, taču ar pacietību progress ir acīmredzams īsā laikā”.

Meistarklasē vietu skaits - ierobežots, pieteikties var, aizpildot anketu: https://forms.gle/qm6QpndXWyPho47v7

Projekts tapis ar Valsts Kultūrkapitāla fonda, Vidzemes plānošanas reģiona, Latvijas valsts mežu finansiālo atbalstu.

Informāciju sagatavojusi: Kristīne Auniņa, mākslas telpas “MALA” vadītāja, e-pasts: telpamala PIE gmail PUNKTS com.

Valmieras dzimšanas dienas sestdienā, 27.jūlijā, no plkst.9.00 Valmierā būs vēl kāda upe. Vijoties Rīgas ielas posmā no Katrīnas līdz Lāčplēša ielai, Lāčplēša ielā un Tērbatas ielas sākumposmā, apmeklētājus gaidīs ap 300 amatnieku un mājražotāju. Savukārt Raiņa ielā pieteka – bērnu un jauniešu darinājumu tirgus “Jēgums”. Bet rātslaukumā vairāki restorāni aicinās izbaudīt Valmieras garšu festivālu.

Pilsētas dzimšanas dienā tirgotāji “galdā cels” kupinājumus, zivis, pašceptu maizīti, sukādes, sulas, mājās ražotus vīnus, dažādus našķus – visu, ko sirds kāro un prāts iedomājas. Amatnieki pārsteigs ar cepurēm, šallēm, dažādiem tekstila, koka un keramikas izstrādājumiem. Šī būs īstā vieta, kur aplūkot un iegādāties etnogrāfiskos tautastērpus vai to aksesuārus, tautas tradicionālās kultūras dārgumus. Bagātīgs piedāvājums būs etnogrāfisko un arheoloģisko tērpu rotām, būs iespēja iegādāties pat seno laiku apģērbam atbilstošus apavus.

“Pilsētas svētku tirgu rīkojot jau otro gadu desmitu, redzam, ka arvien vairāk iesaistās jauni cilvēki, kuri savu vaļasprieku attīsta mājražošanā vai ir amatnieki, tādējādi papildinot plašo piedāvājumu klāstu ar jaunām idejām. Protams, te būs īstā vieta, kur iegādāties vasaras sarūpētās bagātības un dažādas mājsaimniecībā noderīgas lietas,” aicina Valmieras muzeja direktore Iveta Blūma.

Tirgus šeptes vairākkārt pieredzējušiem tirgotājiem pirmo reizi pievienosies arī bērni un jaunieši, kas būs sarūpējuši savus darinājumus. Dzijas bumbuļi, spieķis ar sensoru neredzīgiem cilvēkiem, maisiņi, gleznas, rotaļlietas, kroņi, pirts slotas, atstarotāji un vēl daudz kas cits – ko spēj radīt Valmieras un apkārtējo novadu jaunā paaudze, aicinām apskatīt un iegādāties, turpinot tirgus ceļu pa Raiņa ielu. Godinot Raini, bērnu un jauniešu darinājumu tirgus nosaukumā nesīs Raiņa radītu jaunvārdu “Jēgums”.

Savukārt rātslaukumā piektdien, 26.jūlijā, no plkst.17.00 un sestdien, 27.jūlijā, no plkst.9.00 norisināsies “Valmieras garšu festivāls”. Restorāni “Valmiermuižas alus virtuve”, “Vecpuisis”, “Entresol”, “Čarlstons”, “Restorāns Ferma”, “Osta” un “OZO restorāns” apmeklētājiem piedāvās nogaršot smeķīgus ēdienus un dzērienus, maltītēm topot turpat acu priekšā. Valmieras dzimšanas dienas viesi kļūs par lieciniekiem pavāru fantāzijas lidojumam un garšu eksperimentiem, vienlaikus aicināsim valmieriešus un viesus atbildēt uz jautājumu, kāda tad ir īstena Valmieras garša.

Prasmīgu meistaru darinājumi, gardumi, mielošanās un jauni talanti – Valmieras dzimšanas dienas tirgus būs bagātīgs un košs.

 

Pasākuma laikā var tikt fotografēts un filmēts. Fotogrāfijas un videomateriāli var tikt izmantoti Valmieras pilsētas pašvaldības publicitātes vajadzībām.

Informāciju sagatavoja:

Zane Bulmeistare

Valmieras pilsētas pašvaldības

Zīmolvedības un sabiedrisko attiecību nodaļas

vadītājas vietniece

Mob. tālr.:26443410

Cēsu Mākslas festivāla trešajā nedēļas nogalē dzirdēsim izcilo kameransambli Trio Palladio – vijolniece Eva Bindere, čelliste Kristīne Blaumane un pianists Reinis Zariņš, un klarnetistu Gunti Kuzmu. Vakara turpinājumā naksnīgs kino pie Spoguļklintīm ar filmu “Kalns sauc”, bet svētdien - izglītojoša zīmēšanas nodarbība mazākajiem festivāla apmeklētājiem.

Piektdien, plkst. 20.00 Koncertzālē “Cēsis” dzirdēsim Trio Palladio - visaugstākās klases kameransambli, kurā spēlē trīs Lielās mūzikas balvas laureāti. Viņi spēj apvērst mūsu priekšstatus par ikkatru opusu, pie kā vien ķeras ar pamatīgu iedziļināšanos un degsmi. Šajā programmā, kuras centrā likts latviešu komponists Tālivalds Ķeniņš, kopā ar trio pianistu Reini Zariņu uzstāsies viens no mūsu labākajiem kamermūziķiem, klarnetists Guntis Kuzma.

 

Tālivaldis Ķeniņš savulaik teicis, ka pirmie komponisti, kas viņam jau agros gados dziļāk iekrituši sirdī, esot Johans Sebastians Bahs un Roberts Šūmanis. Tāpēc iederīgi, ka šajā programmā abi meistari – Šūmanis un Ķeniņš – likti vienkop. Viņus lieliski papildina Dace Aperāne – dzimtenes un aizjūras latviešu mūzikas aprites neaizstājama vienotāja – ar savu Otro klaviertrio, ko visprecīzāk raksturo apakšnosaukums “Fantāzija”.

No Tālivalda Ķeniņa koncertā dzirdēsim mocartisko etīdi Die Zauberklarinette klarnetei solo, slavenās “Sarunas ar dzimteni”, kam Ķeniņš par pamatu licis sava vēstuļdomubiedra Imanta Zemzara opusu “Patiesība”, un “Parafrāzi par Roberta Šūmaņa tēmu” klavierēm solo.

No Roberta Šūmaņa devuma skanēs “Trīs fantāzijskaņdarbi” un Otrais klaviertrio, kurā Šūmanis citē pats savu dziesmu par brīnišķo tēlu, kas noslēpts dziļi sirdī, – šī mīlošā sirds klusi dzied senu dziesmu, kas trauc pie tevis vēja spārniem. Smalks kamermūzikas paraugs ar tehniski meistarīgi savītām un vienlaikus cilvēciski vienkāršām trim instrumentālām balsīm, kas sien mūsu uzmanību kā gudra un mūžīga domubiedru saruna.

Sestdienas vakara turpinājumā, plkst. 22.00 pie Spoguļklintīm aicinām uz nu jau trešo brīvdabas kino programmas KALNI seansu. Skatīsimies režisora Luisa Trenkera filmu “Kalns sauc” (Der Berg ruft,1939, Vācija). Itāļu alpīnists Žans Antuāns Karels vēlas būt pirmais cilvēks, kas uzkāpis Materhorna virsotnē. Viņš iepazīstas ar britu alpīnistu Edvardu Vimperu, un, tā kā kāpiens ir ļoti grūts, viņi nolemj to darīt kopā. Taču vienošanās izjūk, un abi vīri kļūst par sāncenšiem – viņi dodas iekarot virsotni vienā un tajā pašā dienā, 1865. gada 13. jūlijā, ar divām dažādām komandām. Karels no Itālijas puses, bet Vimpers no Šveices puses. Vimperam ar sešu cilvēku komandu – Čārlzu Hadsonu, Duglasu Hedovu, lordu Frānsisu Duglasu un gidiem: Mišelu Kro un tēvu un dēlu Taugvalderiem – tas arī izdodas. Līdz notiek nelaime…

Savukārt, sestdien, 27. jūlijā un atkārtoti - 17. augustā, plkst. 14.00 Cēsu Mākslas festivāls topošajā Cēsu Laikmetīgās mākslas centrā aicina uz izglītojošām zīmēšanas nodarbībām bērnus vecumā no 5 līdz 10 gadiem.

Sākot nodarbību, bērni gida pavadībā iepazīs izstādi TUVPLĀNS un eksponētos mākslas darbus, savukārt pēc tās paši patstāvīgi vai ar pieaugušo palīdzību varēs radīt savus darbus. Nodarbības tēma būs "Tuvplāns", iedvesmu smeļoties no izstādes ietvaros eksponētajiem darbiem. Zīmēt varēs ar zīmuli vai mazu otiņu, smalki punktojot attēlu kā Vija Celmiņa, vai arī ar lielu otu, birsti un pat ar slotu lieliem triepieniem kā Edvīns Strautmanis!

Nodarbību vadīs festivāla Izglītības programmas vadītāja Elizabete Šatrovska. Visi materiāli darbu radīšanai būs nodrošināti. Vietu skaits ierobežots, tādēļ aicinām pieteikties laicīgi. Vairāk par pieteikšanos un dalības maksu www.cesumakslasfestivals.lv.

Atgādinām, ka sestdienās un svētdienās plkst. 12.00 ir iespēja piedalīties ekskursijā pa vizuālās mākslas izstādi TUVPLĀNS gida pavadībā (latviešu valodā). Iepriekšēja pieteikšanās nav nepieciešama. Pulcēšanās pie Topošā Cēsu Laikmetīgās mākslas centra ieejas (Pļavas iela 10).

Ik dienu apskatei pieejamas vēl divas Cēsu Mākslas festivāla izstādes - Koncertzālē “Cēsis” Kriša Salmaņa un Oresta Silabrieža veidoto ekspozīciju “Trimdas mūzikas personības un parādības”, bet Cēsu pils klētī Latvijas Mākslas akadēmija Bakalaura un Maģistra diplomandu darbu izstādi, kas tapusi ar festivāla patrona SEB bankas atbalstu.

Biļetes uz Cēsu Mākslas festivāla notikumiem nopērkamas Biļešu Paradīze tirdzniecības vietās visā Latvijā un internetā www.bilesuparadize.lv.

Cēsu Mākslas festivāls notiek ar patrona SEB bankas, vadošā telekomunikāciju operatora un festivāla ģenerālsponsora LMT, mākslas mecenāta SIA Alfor, Latvijas Republikas Kultūras ministrijas, Valsts Kultūrkapitāla fonda, ASV vēstniecības Latvijā, Cēsu novada domes atbalstu un Koncertzāles “Cēsis” atbalstu. Diasporas mākslas un mūzikas norises festivālā notiek Latvijas valsts simtgades programmas ietvaros.

Mediju kontaktiem:

Egija Saļņikova

Cēsu Mākslas festivāla sabiedrisko attiecību vadītāja

Tālr. 26171151

Ļaudonas pagastā uzsākts īstenot Latvijas Valsts mežu un Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstīto projektu "Ļaudona teiku lokā". Projekta mērķis - iedzīvināt dabā Ļaudonas pagastā pierakstītas teikas un nostāstus par dažādām vietām un objektiem. Izveidot Ļaudonas teiku taku. Iesaistīt jauniešus vienotā dabas un kultūras mantojuma, t.sk. folkloras vērtību apzināšanā un saglabāšanā  un sava pagasta patriotisma gara stiprināšanā. Veicināt pagasta atpazīstamību.

Par Ļaudonas pagastu, tā vietām un dabas objektiem ir daudz teiku un nostāstu. Taču šis folkloras materiāls nav vienkopus apzināts. Projekta ietvaros savāksim un sakoposim teiku un nostāstu informāciju no bibliotēkām, novadpētniecības fondiem, datubāzēm, vecāko ļaužu nostāstiem un projekta noslēgumā nodosim to Andreja Eglīša Ļaudonas vidusskolas muzejam.

Projekta laikā apzināsim teiku un nostāstu vietas Ļaudonas pagastā un apsekosim objektus dabā - dažviet tie atrodami nesakoptā vidē, nezālēs un krūmos.

Popularizēsim teiku apvītos Ļaudonas pagasta objektus iedzīvotājiem un viesiem. Iesaistīsim šajā darbā jauniešus, tā attīstot kultūras vērtību apzināšanu jauniešos un stiprinot viņos sava pagasta patriotisma garu.

Jūlija mēnesī esam apsekojuši dabā 12 objektus un veikuši sakopšanas darbus pie tiem, nofotografējuši šos objektus. Darba gaitā pie šiem 12 teiku apvītajiem objektiem izvietosim stendus ar teiku par to un foto. 

Aiviekste.

Sāvienas ezers.

Ļaudona.

Aicinām visus pagasta iedzīvotājus, kuru apsaimniekojamā teritorijā atrodas šīs dabas un kultūras mantojuma vērtības, uzturēt tās kārtībā.

Informāciju sagatavojusi: Biruta Calmane, projekta darba grupas vadītāja.