.png)
|
Arhīva kalendārs
Semināra priekšlasījumu tēmas organizatori – Valters Grīviņš un Edgars Žīgurs – bija izvēlējušies, lai apvienotu novadpētnieku izglītošanu un redzesloka paplašināšanu ar lokālās vēstures pētniecībā nepieciešamo prasmju un iemaņu, darba kvalitātes celšanu, sadarbības un savākto materiālu publicēšanas veicināšanu. Kopā abās dienās tika aplūkotas šādas tēmas: 1) Apzināšanas ekspedīcija: sagatavošanās, darba metodika, materiālu apstrāde un publicēšana. VALTERS GRĪVIŅŠ (Historia.lv) 2) Mazie darvas/ogļu un kaļķu cepļi – mazpazīstami mežu saimniecības vēstures pieminekļi. VALTERS GRĪVIŅŠ (Historia.lv) 3) Vecsaimniecība kā lauku kultūrvēsturiskās ainavas pamatelements. EDGARS ŽĪGURS (Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs) 4) Mutvārdu vēstures apzināšana un vākšana (intervijas). AGITA LAPSA (Valmieras integrētā bibliotēka) 5) Vietvārdi, to nozīme un vākšanas metodika. VALTERS GRĪVIŅŠ (Historia.lv) 6) Biežāk sastopamie Arheoloģijas pieminekļi lauku kultūrainavā: senkapi, kulta vietas un apmetnes. VALTERS GRĪVIŅŠ (Historia.lv) Lai arī seminārs ir aizvadīts, tomēr projekts kopumā turpinās līdz rudenim un semināra dalībniekiem ir iespēja piedalīties Historia.lv rīkotā mācību ekspedīcijā, Vecpiebalgas “Vēveru” etnogrāfisko sētu grupas kultūrvēsturiskās aploces teritorijā apsekojot un dokumentējot vecsaimniecības, arheoloģijas, arhitektūras un citus kultūras pieminekļus, aptaujājot teicējus un fiksējot mutvārdu vēstures liecības. Savukārt 17.jūlijā projekta īstenotāji rīko atvērto ekspedīciju, kurā ar iepriekšēju pieteikšanos var piedalīties arī citi interesenti. Pieteikšanās: Edgars Žīgurs: veveri PIE brivdabasmuzejs PUNKTS lv, 29181219. Semināra attēlu galerija: https://www.historia.lv/galerija/novadpetnieku-macibas-seminars-ar-lauka-praksi-vecpiebalgas-veveros-29-30062019
Semināru atbalstīja Vidzemes plānošanas reģions, Valsts kultūrkapitāla fonds un Latvijas valsts meži.
Informāciju sagatavojis: Valters Grīviņš, redakcija PIE historia PUNKTS lv, 29151826
No 19. līdz 27.jūlijam Gaujienu pieskandinās Vītolēni - radošā vasaras mūzikas nometne. 150 dalībnieki vecumā no 10-18 gadiem izbaudīs saspringta darba un dzirkstoša prieka pilnu nedēļu, muzicēs un dziedās kopā ar profesionāliem mūziķiem, pedagogiem un brīvprātīgajiem darbiniekiem, lai Jāzepa Vītola 156.dzimšanas dienu atzīmētu ar skaistiem koncertiem. Nometne Vītolēni notiek kopš 2003. gada, lai turpinātu dižā skaņraža Jāzepa Vītola galveno mērķi – veidot muzikāli izglītotu tautu. Jaunieši attīsta profesionālo meistarību un noslēguma koncertā kopā ar Latvijas amatierkoriem atklāj īpašo Dziesmusvētku sajūtu. Šogad koncertā notiks komponista Andra Riekstiņa minioperas „Vecīša cimdiņš” pirmatskaņojums. No mēģinājumiem brīvajā laikā ikviens piedalās dažādās mākslas darbnīcās, sporta spēlēs, teātra nodarbībās, laivu braucienos, ekskursijās pa Gaujienu un muzeju „Anniņas”, nakts trasītē un citās aizraujošās aktivitātēs. Gaujienas īpašā gaisotne, ko rada “Anniņu” apkārtne, bērnu un pieaugušo kopīgie koncerti ļauj pārliecināties par mūzikas vienojošo spēku. Skatītāju un dalībnieku pozitīvās atsauksmes par iepriekšējo gadu svētkiem ļauj mums ticēt, ka kultūras vērtības, kas mūs vieno, palīdzēs tradīcijām turpināties. Vītolēnu klātbūtne Gaujienai piešķir ko īpašu. Mūzikas skaņas, pa celiņiem plūstošie bērnu bariņi mēģinājumu starplaikos, prieks, jaunas tikšanās, intensīvi mēģinājumi, sajūsma koncertos un asaras, atvadoties nometnes noslēgumā… Mīļi gaidīti uz bezmaksas koncertiem „Jāzepa Vītola paradīzē- Gaujienā!” Nometnes vadītāja Ilze Dāve, Gaujienas mūzikas un mākslas skolas direktore, Ineta Riepniece, Jāzepa Vītola muzeja „Anniņas” vadītāja
Informāciju sagatavojusi: Ineta Riepniece |
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
29. un 30. jūnijā Vecpiebalgas “Vēveros” ciklā “Kas pagātni pētī, nākotni svētī!” norisinājās Latvijas vēstures materiālu krātuves un novadpētniecības platformas Historia.lv sadarbībā ar Latvijas Etnogrāfisko brīvdabas muzeju rīkotais novadpētnieku mācību seminārs ar lauka praksi. Seminārs, kurā piedalījās 20 novadpētnieki – gan interesenti-amatierpētnieki, gan profesionāli vēsturnieki, bibliotekāri un folkloristi, pulcēja dalībniekus no dažādām Vidzemes vietām, Ziemeļlatgales, Rīgas.
