.png)
|
Arhīva kalendārs
Siguldas novada radošās rezidences programmu 2021. gada decembrī atklāja multimediju mākslinieku apvienība “Orbīta”, pavadot Siguldā nedēļu, kuras laikā tapa videoalbums dzejas un skaņu performancei “Motopoiesis”. Šogad rezidences programmā paredzēts viens atklātais konkurss, kura mērķis ir atbalstīt un veicināt literāru tekstu autoru un ilustratoru radošo kopdarbu. Rezidence nodrošina: dzīves un darba vietu divu nedēļu radošajam darbam, radošo stipendiju 350 EUR apmērā (pirms nodokļu nomaksas) katram rezidentam. Rezidences laikā konkursa uzvarētāji tiks aicināti piedalīties rezidences izglītības programmā, kas paredz divas radošās darbnīcas novada izglītības iestādēs. Pieteikums sastāv no:
Pieteikumus līdz 2022. gada 30. jūnijam aicinām iesniegt:
Iesniegtos pieteikumus izskatīs Siguldas novada Kultūras centra izveidota komisija. Par rezultātiem izstāžu pieteicēji tiks informēti, atbildes vēstuli sūtot uz pieteikumā norādīto adresi, ne vēlāk kā 30 dienu laikā pēc pieteikuma iesniegšanas termiņa beigām. Siguldas novada radošās rezidences nolikums pieejams šeit: https://www.sigulda.lv/public/lat/kultura/dokumenti111/ Siguldas novada radošā rezidence ir viena no Siguldas novada pašvaldības iniciatīvām ceļā uz lielāku mērķi – literatūra un lasītveicināšana kā prioritāte. Rezidences programmas trīs galvenie mērķi: 1) atbalstīt un veicināt radošo procesu, īpašu uzmanību veltot radošajam kopdarbam; 2) organizēt rezidences izglītības programmu, iesaistot novada izglītības iestādes un vietējo kopienu; 3) veidot laikmetīgās kultūras “pēdas” nospiedums Siguldas novadā. Jautājumus adresēt Siguldas novada Kultūras centra projektu vadītājai Dacei Krecerei-Vulei: dace.krecere PIE sigulda PUNKTS lv. Atbalsta: Siguldas novada pašvaldība, Vidzemes plānošanas reģions, AS “Latvijas valsts meži”, Valsts kultūrkapitāla fonds.
Tāpat būs pieejamas arī citas nodarbes visai ģimenei – izrāde „Kaka un pavasaris” (rež. Jānis Znotiņš), sacensību spēles, siena ķīpu labirints, šaušana ar loku un zirgu izjādes kopā ar Valmiermuižas staļļa saimi. Valmiermuižas etnomūzikas festivāla laikā tiks īstenotas meistarnīcas, lai gan lieli, gan mazi varētu izzināt tradicionālas prasmes, gūt zināšanas par dažādiem amatiem – to vēsturi un arī pielietošanu mūsdienās. Ikvienā no meistarnīcām būs iespējams piedalīties Valmiermuižas etnomūzikas festivāla apmeklētājiem – ģimenēm ar bērniem, jauniešiem, pieaugušajiem un senioriem. Biļetes iepriekšpārdošanā Aula.lv – bērniem līdz 6 gadu vecumam ieeja pasākumā bez maksas, no 7 līdz 13 gadu vecumam pieejama ieejas biļete ar atlaidi. Vairāk informācijas Facebook pasākumā un lapā. Valmiermuižas etnomūzikas festivālu rīko Valmiermuižas kultūras biedrība un Kultūras menedžmenta centrs „Lauska”. Atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds, Valmieras novads, Igaunijas vēstniecība Latvijā, Valmiermuižas alus darītava, Vidzemes plānošanas reģions, Latvijas valsts meži, ZAAO, Ramirent, AUDIO, žurnāls IR, radio NABA un SWH, Riga This Week un „Aula”.
Īpaši šim pasākumam top ekspozīcija, kurā vienkāršā un ilustratīvā veidā informatīvās planšetēs tiks skaidrots, kas ir arheoloģija un ar ko nodarbojas arheologs, bērniem būs pieejami uzskates materiāli un īpašas darba lapas. 18. jūnijā visas dienas garumā bērni varēs līdzdarboties darbnīcās, kuras vadīs Latvijas Arheologu biedrības arheologi - iejusties gan arheologa lomā improvizētā izrakuma laukumā, trenēties “senajās tehnoloģijās” darbnīcā “Graudberzis”, eksperimentēt darbnīcā “Māls” un spēlēt senlietu atpazīšanas spēli.
Ar šo pasākumu Āraišu ezerpils vēlas rosināt jaunajā paaudzē interesi par savas zemes kultūrvēstures liecībām, tās pētniecību un saglabāšanu nākamajām paaudzēm. Tas ļaus apzināties unikālo Āraišu ezerpils rekonstrukciju gan Latvijā, gan citu Eiropas Arheoloģijas dienu dalībvalstu vidū. Tieši šī brīža bērni būs tie cilvēki, kas nākotnē pētīs vēsturi, nodarbosies ar eksperimentālo arheoloģiju, veidos zaļu un dabai draudzīgu vidi iepriekšējo paaudžu atstātās kultūrvēstures mantojuma vidū. Pasākums top VAS “Latvijas Valsts meži” un Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstītās un Vidzemes plānošanas reģiona īstenotās Vidzemes kultūras programmas 2022 ietvaros.
Informāciju sagatavojusi:
Bibliokuģis 14. jūnijā piestās Valmieras novadā: Bibliotēkās aicināts ikviens interesents. Pasākumi ir bez maksas. Bibliokuģa komanda: Informāciju sagatavojusi:
Šogad Saulkrastu novads uzsāk gatavošanos Neibādes kūrorta 200. jubilejas svinībām, kas risināsies 2023. gadā. Neibādes, vecākā piejūras kūrorta – Vidzemes jūrmalas pērles agrākā teritorija atrodas Saulkrastu pilsētā. Atmiņas par izsmalcināto kūrorta arhitektūru vēl šodien atspoguļojas nedaudzu pilsētā saglabājušos seno koka vasarnīcu tēlā un detaļās. Dižciltīgie peldviesi gan no Latvijas, gan no tālām ārzemēm šeit baudīja jūras un priežu mežu tuvumu un pulcējās baltvācu inteliģences rīkotajos kultūras pasākumos. Vietējie iedzīvotāji neatpalika, turpinot kultūras dzīvi, kas vainagojās ar Neibādes pārdēvēšanas svētkiem - dzima Saulkrastu vārds. 9. jūnijā Saulkrastu brīvdabes estrādes parkā plkst. 20.00 koncertcikls tiks atklāts ar latviešu komponista Imanta Kalniņa mīlētākajām melodijām, ko atskaņos jaunie mūziķi - Miķelis Putniņš, Kristians Priekulis, Krišjānis Bremšs un Rūdolfs Macats, Kristīne Pāže, Asnate un Aurēlija Rancānes. 14. jūlijā plkst. 20.00 Neibādes parka kokos atbalsosies indīroka grupas "Sigma" skaņu plūdums, piedaloties pūtēju kvintetam, klausītājus sasniegs avangardisks skanējumu. 18. augustā plkst. 20.00 skanēs Ainars Mielavs, dziedātājs populārākās dziesmas no visiem radošajiem periodiem – “Piekūns skrien debesīs”, “Kad mēness jūrā krīt”, “Ai, jel manu vieglu prātu”, “Tu saviļņoji mani” un citas. Katrā cikla “Neibādes parka vakari” koncertā būs ceļojošā “Ziedot.lv” krājkasīte, un apmeklētājiem būs iespēja ziedot Ukrainas cilvēku atbalstam. Ieeja 5 eiro.
Informāciju sagatavojusi:
Piecpadsmit fotogrāfi no Latvijas, Serbijas un Melnkalnes sadarbībā ar Latvijas Neredzīgo biedrības pārstāvjiem Cēsīs un kuratori Līgu Lindenbaumu radījuši unikālu, multimediālu izstādi “Neredzamās dzīves”. Tā vēsta par Cēsīs dzīvojošiem cilvēkiem ar redzes traucējumiem un viņu pieredzēm. Ar dokumentāliem, metaforiskiem un poētiskiem paņēmieniem pietuvojoties viņu dzīvēm, caur fotokameras aci tiek atklāta varoņu ikdiena. Izstādi papildina skaņu celiņš – fotogrāfijās redzamo personu iemīļotie skaņu ieraksti un fragmenti no intervijām. Pieejami arī īpaši sagatavoti audio komentāri, kas paredzēti cilvēkiem ar funkcionāliem redzes traucējumiem, lai tie spētu iepazīties ar izstādes vizuālo saturu. Izstādi producē Ruckas mākslas fonds. “Kopā ar izstādes komandu projekta tapšanas laikā atklāju jaunu pasauli, jo līdz šim par neredzīgo un vājredzīgo cilvēku kopienu zināju ļoti maz. Atskārtām, ka funkcionāli redzes traucējumi ir plašs spektrs ar dažādām redzes grūtībām. Tikai daļa kopienas ir pilnībā neredzīga, citi spēj redzēt konkrētos leņķos vai attālumos, uztvert gaismu, apjomus un pat lasīt tekstu, ja tas ir pareizi pasniegts. Šīs zināšanas centāmies izmantot izstādes iekārtojuma un dizaina izstrādē. Pētījām vietējās un starptautiskās vadlīnijas pieejamas vides nodrošināšanā, aplūkojām rietumu muzeju pieredzi un tajos ieviestos risinājumus mākslas pieejamības veicināšanā,” stāsta izstādes kuratore Līga Lindenbauma. Par izstādes pieejamību stāsta producente Agnese Zviedre: “Izstādē "Neredzamās dzīves" ar fotogrāfijās redzamo ir iespējams iepazīties, klausoties audio aprakstus. Skatoties uz attēlu, mēs pamanām objektus, to atrašanās vietu, kontekstu, mākslinieciskos risinājumus, nolasām simbolus. Bet, ja attēls jāpasniedz teksta veidā, rodas jautājums – ar ko sākt, cik detalizēti attēlu aprakstīt un kā to izdarīt pēc iespējas objektīvāk? Tiflo komentāru tekstus rakstījusi dzejniece Evelīna Andžāne un daudz palīdzēja Latvijas Neredzīgo biedrības pārstāvji, kuri konsultēja un sniedza savus ieteikumus. Klausoties tiflo komentāru, rodas vēlme aplūkot fotogrāfijas vēlreiz, jo tie pievērš uzmanību detaļām, kuras attēlā var nemanīt. Tādējādi audio apraksti izstādē rada papildus dimensiju, kas kļūst interesanta visiem apmeklētājiem, ne tikai cilvēkiem ar funkcionāliem redzes traucējumiem.” Tiflo komentāri tika izstrādāti sadarbībā ar vadošo tehnoloģiju lokalizācijas uzņēmumu Baltijā “Tilde”. Pielietojot balss sintēzes tehnoloģiju, rakstītais teksts tika pārvērsts balsī. Tildes izstrādātā teksta–runas sistēma (TTS) parastu tekstu pārvērš runā, tādējādi dodot iespēju cilvēkiem ar redzes grūtībām lietot datorprogrammas, pārlūkot internetu un sazināties, izmantojot e-pastu, bet šajā gadījumā – uztvert izstādē eksponētos attēlus. Izstāde apskatāma bez maksas līdz 2022. gada 14. augustam Vidzemes koncertzālē “Cēsis”. Izstāde tapusi Radošās Eiropas programmas “Kultūra” finansētā projekta “Neredzamās dzīves” ietvaros, ko īsteno Ruckas mākslas fonds sadarbībā ar biedrību “Kulturanova” (Serbija) un biedrību “Art365” (Melnkalne). Izstādes norisi līdzfinansē Sabiedrības integrācijas fonds un Latvijas Republikas Kultūras ministrija, atbalsta Labklājības ministrija, Valsts kultūrkapitāla fonds (mērķprogrammas “”Kultūr/elpa” finansējums), AS ”Latvijas valsts meži”, Vidzemes plānošanas reģions un Cēsu Kultūras un Tūrisma centrs. Projekta sadarbības partneri ir Latvijas Neredzīgo biedrība un tirdzniecības centrs “Origo”, kura jaunajā ēkā izstāde bija skatāma pavasarī. Atbalstītāji – AAS Balta, SIA Tilde, SIA Design Elevator un SIA Solavī. Izstādei darbus veidojuši fotogrāfi Boriss Abramovičs (Boris Abramović, RS), Elīne Buka (LV), Irēna Čučkoviča (Irena Čučković, RS), Aleksandra Drečuna (Aleksandra Drečun, ME), Paulis Jakušonoks (LV), Sāra Kecmana (Sara Kecman, RS), Stefans Kosanovičs (Stefan Kosanović, RS), Monta Krūze (LV), Duško Miljaničs (Duško Miljanić, ME), Ana Mitroviča (Ana Mitrović, ME), Darko Sretiks (Darko Sretic, RS), Eva Strazdiņa (LV), Nada Vojinoviča (Nada Vojinović, ME), Nicole Lee Zvaigzne (LV), Milošs Zvicers (Miloš Zvicer, ME), Izstādes kuratore - Līga Lindenbauma. Informāciju sagatavoja: izstādes “Neredzamās dzīves” komunikācijas vadītāja Paula Jansone.
Lai arī iesācēji saprastu, kas darāms, 15. jūnijā pl. 17.30 Valmieras Integrētajā bibliotēkā aicinām uz iedvesmojošu sarunu ar novadnieci Rūtu Šmiti, Ziedoņa muzeja vadītāju, grāmatas "Latgales pēdējie mohikāņi" līdzautori, kura dalīsies pieredzē par saviem piedzīvojumiem nemateriālā kultūras mantojuma vākšanas ekspedīcijās un dos praktiskus ieteikumus klātesošajiem - ko un kā darīt, lai apzinātu un piefiksētu materiālus. Vasarā dalībnieki tiksies arī stāstnieku darbnīcās un individuālās konsultācijās, rudenī paveikto prezentēs Putras dienā Putras ciemā, bet līdz decembrim materiāli tiks apstrādāti un ievietoti Valmieras bibliotēkas novadpētniecības platformā, kura pieejama ikvienam interesentam. Projekta laikā filmētās nodarbības tiks filmētas un būs pieejamas apskatei ikvienam. Ar šīm norisēm vēlamies iesaistīt dažāda vecuma aktīvos kopienu iedzīvotājus jaunu iemaņu apgūšanā - nemateriālā kultūras mantojuma apzināšanā, fiksēšanā, zināšanu pārnesē un popularizēšanā. Tas ir īpaši svarīgi šobrīd, kad nereti nelielas kopienas iedzīvotāji pēc novadu apvienošanas aptaujās atzīst, ka zaudējuši mazo pagastu vai ciematu nozīmi kopējā novada fonā. Katra dalībnieka individuālais ieguldījums vēstures apzināšanā bagātinās kopējo kultūrvidi, savstarpēji tiekoties dažādu kopienu aktīvie dalībnieki ar savu paveikto iedvesmos citus jauniem atklājumiem, paveiktais stiprinās mazo pagastu identitāti un atpazīstamību. Projekta realizācija iespējama, pateicoties VAS “Latvijas Valsts meži” un Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstītās un Vidzemes plānošanas reģiona īstenotās Vidzemes kultūras programmas 2022 atbalstam.
“Pelēkais kubs” ir pirmais brīvdabas izstāžu paviljons Latvijā. Gluži kā mākslas muzejs, tā ir speciāli mākslai paredzēta ēka un, tāpat kā galerijas, tā ir vieta tradicionālai, eksperimentālai un laikmetīgai mākslai. Taču, ejot prom no baltā kuba elitārisma un augstprātības, tas kļūst par pelēko kubu arī simboliskā nozīmē, jo postulē sevi nevis kā ēku, kuru apkalpo māksla, bet kā ēku, kas mākslai kalpo. Ideja tapusi “Savvaļas” iepriekšējo sezonu gaitā, pie “Pelēkā kuba” projektēšanas strādājis Andris Eglītis, Austris Mailītis, Oskars Poikāns un citi “Savvaļas” draugi un dalībnieki, savukārt galvenais atbalstītājs ir “LMT”. Pirmo ekspozīciju “Pelēkajā kubā” caur glezniecības, skaņu mākslas un teksta medijiem realizēs Sabīne Vernere, Andris Eglītis, Elīna Silova, Alīse Vorobeja un Aleksejs Beļeckis: ““Savvaļa”, kuru no pasaules atdala meži un mentālais attālums, ir mūsdienu skits – piepildītā klusuma un tukšuma teritorija, kur sadzīvo daudz skaņu, bet neesksistē trokšņi. “Savvaļas” pirmā iekštelpu izstāde “Skits” ir par tukšumu un klusumu sevī – vai vismaz par mēģinājumu klusēt un sadzirdēt. Uz brīdi organizēta telpa, kurā atsvabināties no pasaules tukšvārdības un, sastopoties ar mākslas darbu, ne tikai skatīties, bet arī redzēt.” Atklāšanas dienas vakarā no plkst. 17:00 notiks vairākas muzikālas performances, tostarp uzstāsies Elīna Silova un nakts dīdžejsetu spēlēs Henrijs Laķis. Arī trešajā sezonā “Savvaļa” apmeklētājiem bez maksas pieejama jebkurā diennakts laikā, tāpat joprojām skatāma brīvdabas izstāde, kurā mežonīgas dabas teritorijā atrodami vairāki desmiti mākslas darbu. "Savvaļā" var nokļūt gan ar auto (meklējot “Savvaļas izstādi” navigācijas aplikācijās), gan ar autobusu, braucot līdz pieturai "Jaundrusti". Aicinām apmeklētājus izvēlēties brīvdabai piemērotu apģērbu, tostarp gumijas zābakus. “Savvaļā” iespējams nakšņot teltī, peldēties, doties pirtī, izmantot bibliotēku un baudīt dabu. “Pelēkā kuba” tapšanu un “Savvaļas” norisi atbalsta tehnoloģiju partneris “LMT”, Valsts kultūrkapitāla fonds, AS “Latvijas valsts meži”, Vidzemes plānošanas reģions. Informāciju sagatavojis:
Cēsu senpilsētā nozīmīgākie arheoloģiskie pētījumi, kas pārsvarā saistīti ar būvniecību un infrastruktūras objektu attīstību, sākušies 20. gadsimta astoņdesmito gadu otrajā pusē. Laika gaitā izpētīti pilsētas aizsargmūra, vārtu torņu konstrukciju fragmenti, iepriekšējo gadsimtu ielu segumu un laukumu fragmenti, viduslaiku un jauno laiku apbūves fragmenti, kā arī dažādas citas senās liecības - piemēram, pilsētas koka ūdensvads, aku vietas, apbedījumi Sv. Jāņa baznīcas viduslaiku kapsētā. Cēsu pilsētas senākās daļas kultūrslāņa biezums sasniedz aptuveni 3,8 metrus. 2021.gada arheoloģiskajos izrakumos Pils ielā 1 tika atklāts pavarda fragments, un tajā atrastā keramika apliecina, ka šī vieta bijusi apdzīvota jau dzelzs laikmetā. 2022.gada vasarā arheoloģiskos izrakumus ar brīvprātīgo un studentu iesaistīšanos plānots turpināt. Eiropas Arheoloģijas dienu Cēsīs mērķis ir pievērst uzmanību arheoloģijai, arheoloģiskajam mantojumam, un šoreiz - īpaši pilsētu kultūrslānim, vēl pirms tas nonācis uzmanības lokā kā šķērslis teritorijas attīstības plānu īstenošanai. Arheoloģiskā izpēte apdzīvotās teritorijās visbiežāk notiek norobežotos būvobjektos, savukārt pilsētu iedzīvotājiem, īpaši jauniešiem, bieži vien ir maz informācijas gan par iespējām piedalīties arheoloģiskā mantojuma izpētes procesā, gan par to, kur pieejami un kā tiek izmantoti šīs izpētes rezultāti. Aicinām ikvienu interesentu iepazīt arheoloģiju Cēsīs, Pils ielā 1, pie izrakumu laukumiem 18.jūnijā no plkst. 12.00 līdz 17.00, kur arheologu un studentu vadībā varēsiet:
Pasākumu rīko Latvijas Arheologu biedrība sadarbībā ar Cēsu Vēstures un Mākslas muzeju, tas norisināsies VAS “Latvijas Valsts meži” un Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstītās un Vidzemes plānošanas reģiona īstenotās Vidzemes kultūras programmas 2022 ietvaros.
Informāciju sagatavoja: Latvijas Arheologu biedrība
Latvijas arheologu biedrības interneta vietnē (https://www.arheologubiedriba.lv/) lasāms, ka vēsturiskus artefaktus cilvēki mēdz uziet biežāk, nekā sākotnēji varētu šķist. Seno dzīvesvietu un kapu vietu paliekas ir mums visapkārt - dažreiz arī mūsu piemājas sakņu dārziņā. Bet kā zināt, vai tā ir tiešām sena un aizsargājama? Lai pievērstu uzmanību arheoloģiskā mantojuma saglabāšanai un pārvaldībai pilsētās, Latvijas Arheologu biedrība par 2022. gada arheoloģisko pieminekli šī gada sākumā izraudzījās Cēsu senpilsētu. Bet Cēsu novada Amatā, Drabešos – Āraišu ezerpils Arheoloģiskais parkā - Arheoloģijas dienu ietvaros aicina darboties tieši bērnus. 18. jūnijā visas dienas garumā - no pulksten 11.00 līdz 18.00 varēs līdzdarboties darbnīcās, kuras vadīs Latvijas Arheologu biedrības arheologi - iejusties gan arheologa lomā improvizētā izrakuma laukumā, trenēties “senajās tehnoloģijās” darbnīcā “Graudberzis”, eksperimentēt darbnīcā “Māls” un spēlēt senlietu atpazīšanas spēli. Ja darbošanās art senlietām un vēlme pētīt un izzināt bērnus būs saintriģējusi, te varēs uzzināt visu -
Papildus visām aktivitātēm bērniem būs iespēja ielūkoties krāsainā un attēliem bagātā informatīvajā ekspozīcijā, kas radīta īpaši bērniem - Āraišu ezerpils Arheologiskajā parkā tā būs apskatāma no 17. līdz 19. jūnijam. Ciemoties aicinātas ģimenes ar bērniem, līdzi ņemot piknika groziņu un kādu sēžampledu, jo tepat, Āraišu muzejparka pļavās varēs atrast vietu pusdienu pauzei, vienlaikus iesmaržojot tuvojošos vasaras Saulgriežu dvesmu. Pasākumā tiks fotografēts un filmēts, un šie materiāli tiks izmantoti publicitātei. Arheoloģijas dienu bērniem atbalsta VAS “Latvijas Valsts meži” un “Valsts Kultūrkapitāla fonds” atbalstītās Vidzemes plānošanas reģiona īstenotās Vidzemes kultūras programmas 2022 ietvaros.
Informāciju sagatavoja:
Plenērs var notikt, pateicoties iegūtajam finansējumam Vidzemes plānošanas reģiona izsludinātā un administrētā, akciju sabiedrības "Latvijas valsts meži" un Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstītā kultūras projektu konkursā "Vidzemes kultūras programma 2022” (VKP 2022) (projekts: https://balso.vidzeme.lv/node/532) un Valmieras novada pašvaldības līdzfinansējumam. Jaunajā mācību gadā projekta ietvarā ir plānotas arī grafikas un animācijas meistarklases VDMV izglītojamiem.
Inga Rokpelne,
Projekta ietvaros ir plānoti astoņi brīvdabas kino vakari. Tie notiks katru otro nedēļu trešdienās un vienu sestdienu laika posmā no 2022. gada 29. jūnija līdz 2022. gada 24. septembrim Limbažu novada, Salacgrīvas pagasta Svētciemā, kultūrvēsturiskā vidē - Svētupes muižas kompleksā. Pasākuma apmeklētāju ērtībai būs nodrošināti ērti sēžamie un galdiņi uzkodām. Kopā būs pieejamas ne mazāk kā 100 sēdvietas. Būs padomāts arī par nelabvēlīgiem laika apstākļiem - nepieciešamības gadījumā filmu demonstrēšana notiks tai piemērotā teltī. Informācija par filmu repertuāru, norises datumiem un laiku tiks izvietota biedrības "Šūna" Facebook kontā, “Svētupes muižas komplekss” Facebook kontā, Limbažu novada vietnē www.limbazunovads.lv un Salacgrīvas, Svētciema, Tūjas, Liepupes, Ainažu un Limbažu informācijas stendos. Brīvdabas kino vakaru pasākumus atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds, Vidzemes plānošanas reģions un VAS “Latvijas valsts meži”. Informāciju sagatavojusi:
Pirmajā braucienā simboliski devāmies uz Burtniekiem kā teiksmām apdvestu vietu gleznainā ezera krastos, kur ik pa brīdim uzplaiksnī aizlaiku pils vīzijas un gaisā virmo viedo krīvu krīvu gars. No Burtnieka savu tecējumu uz jūru sāk Salaca, kas mūs vieno, un te bibliotēkas vadītāja Gunta Daļecka bija rūpīgi sagatavojusies tikšanās reizei, vienlaikus akcentējot ezera tautsaimniecisko vērtību vietējo iedzīvotāju ikdienā. Jā, bet kur tad te stāsts par indiāņiem? To uzbūra Viks, rādot senas grāmatas par tālajām zemēm, kur varētu arī mūsdienās nokļūt, uzkāpjot uz kuģa klāja - ir vērts par savu nākotnes profesiju izvēlēties kādu ar jūrniecību saistītu arodu. Tieši to visu savu dzīvi ir rosinājis Valdemārs, un tā ar viņa aicinājumu, caur Vika stāstiem un grāmatām, mēs nonācām tālās un eksotiskās zemēs, kur vēl arvien mīt indiāņi. Kuivižu piekrastes zvejnieks Andris Skuja dalījās savos piedzīvojumos jūrā - gan piekrastes zvejā ar laivu, gan pie kuģa stūres uz varenā Latvijas lielākā ledlauža "Varma". Kocēnu pagasta bibliotēkā mūs sagaidīja tās vadītāja Aiva Zirne kopā ar kuplu bērndārznieku pulciņu, un te nu Viks nokļuva īstās jautājumu krustugunīs, ik pa brīdim piemetinot, ka viņš regulāri sarakstās ar Ziemeļamerikas indiāņiem, kuri viņam sūta aizraujošas grāmatas par savu dzīvi. "Tikai bērna acīs var redzēt zvaigžņu gaismu" - šādi Viks skaidro savu fantastisko kontaktu ar mazajiem, kuri burtiski ikvienā tikšanās reizē aplīp ap viņu un nelaiž vaļā. Stāstos pat Amerikas baltgalvaino ērgli, kas ir indiāņu kulta putns, aizritēja mūsu nākamā tikšanās nometnē "Raibie vasaras piedzīvojumi" Rubenes pamatskolā, kur nometnes vadītāja Ilze Skrastiņa ļāvās viktorīnas izaicinājumam - ko mēs zinām par Viku un Valdemāru, vai tiešām gadsimtu elpa viņus tā vieno? Atbildi sniedza arī audzinātājas, uzsverot, ka te ir arī puiši, kuri dienās gribot būt jūrnieki. Jā, arī ugunsdzēsēji uz kuģa, jo tas nekas, ka tam visapkārt viļņo jūra. Projektu atbalsta Vidzemes plānošanas reģions Vidzemes kultūras programmas ietvaros, Latvijas Valsts meži un Valsts Kultūrkapitāla fonds. Jūlijā Bibliokuģis savās aktivitātēs aizraus Mazsalacas, Sēļu un Gaujienas puses skolēnus, aicinot sapņot par tālām zemēm un pārdomāti izvēlēties savas nākotnes profesijas. *** 12. jūlijā Bibliokuģis piestās Valmieras novadā: Bibliotēkās aicināts ikviens interesents. Pasākumi ir bez maksas. Bibliokuģa komanda: *** Informāciju sagatavojis:
Šogad paredzētas kopumā 7 savstarpēji saistītas aktivitātes. Darbs aizsāksies ar PAPĪRMĀKSLAS DARBNĪCU no 25.-27. jūnijam, kad tiks izgatavoti mākslinieciskas, dažādu biezumu, vairāk un mazāk gaismas caurlaidīgas, dažādu pieejamo augu šķiedru papīrloksnes. 15. jūlija pēcpusdiena aizsāksies ar BĒRNU DIENU, nodarbībās asprātīgi arī tiks izmantoti dažādi dabas materiāli. No 22.-23. jūlijam projekta dalībnieki Dzērbenes apkārtnē dosies kopīgā Mērijas dienas PLENĒRĀ un vāks materiālus savu skičgrāmatu veidošanai un piepildīšanai ar radošām izpausmēm zīmējot, gleznojot, rakstot, vai veidojot kolāžas. Šāda ideja ir aizgūta no pasaules mākslinieku urban skechers kustības un tā piemērojama arī lauku videi. Skičgrāmatu izgatavošana lieliski apkopos visas vasaras laikā apgūtās prasmes un ilustrēs katra dalībnieka vasaras sajūtas, dokumentēs laiku Kovida starpposmā un Ukraiņu kara ēnā. Laika posmā no 26.-31. jūlijam darbosies AUGU DARBNĪCA, kad tiks pētītas augu izmantošanas iespējas krāsot gan papīru, šķiedru, dziju, gan audumu, linu,zīdu un apgūta dabas druka-ekoprint, ebru un dobspiedes tehnika. Iegūtais materiāls lieliski papildinās skičgrāmatu izgatavošanas iespējas, noderēs starplapām, gan veidojot grāmatas vākus, arī gaismekļus. Šogad atsevišķa uzmanība tiks veltīta LAMPU DARBNĪCAI, kad no iepriekš izgatavotajiem materiāliem dalībnieki divas dienas 27., 28.augustā varēs realizēt savas radošās ieceres. 28. augusta dienas izskaņā paredzēts pasākums DABA RADA UN ES! ar vietējo iedzīvotāju un viesu muzikālu brīvā mikrofona koncertu un SKAŅU DARBNĪCU, ko vadīs mūziķe Helēna Kozlova, kas pazīstama kā grupu Skumju akmeņi un Levīti izcilā soliste. Projekta dalībnieki varēs apmeklēt visas nodarbības vai arī daļu no tām, pabeigt darbus individuāli un rudens izskaņā piedalīties nobeiguma izstādē LU Botāniskā dārza izstāžu telpā, ar savu individuālo mākslas darbu vai izstrādāto dizaina paraugu: papīrlējumu, dabas atspieduma vai drukas darbu, gleznu, dabas studiju, laika fiksācijas emociju skičgrāmatu vai lampu.
Projekta realizētāji:
Informāciju sagatavojusi:
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Siguldas novada Kultūras centrs izsludina pirmo Siguldas novada radošās rezidences konkursu, kurā ar kopīgu projektu aicināti pieteikties literāru tekstu autori un ilustratori. Rezidence paredzēta divu nedēļu radošam darbam, pieteikšanās termiņš – 30. jūnijs.
Lai novērtētu jau senatnē gūtās atziņas un iemaņas, 18. jūnijā no plkst. 11.00 Valmiermuižas parkā – starptautiskā Valmiermuižas etnomūzikas festivāla laikā tiks rīkotas radošas meistarnīcas, kurās savas zināšanas un prasmes nodos pieredzējuši meistari. Šī gada festivāla tēma ir mijiedarbe – gan radoši, gan praktiski, cilvēkam ar cilvēku, cilvēkam ar vidi un dabu, dažādiem materiāliem savijoties un mijiedarbojoties.
Festivāls pulcēs meistarus un lietpratējus no Drabešu muižas Amatu mājas, kas dienas garumā aicinās piedalīties vairākās meistarnīcās – būs iespēja aust smukumcelaines, izmantojot lina pavedienu un ieaužot iekšā kociņus un citus dabas materiālus, kā arī pīt aukliņas un pīnītes, vīt virves un vainagus. Apmeklētāji varēs arī izzināt, kā aust audumu uz stellēm un darināt salmu cepures no paša pamata – salmu pīnes. Amatu mājas saimniece rādīs un stāstīs, kā mīt krējumu, līdz tas kļūst par sviestu, veidojot to dažādās krāsās un garšās. Mūzikas instrumentu darbnīca norisināsies kopā ar meistariem no „Kokļu meža” – Ansi Jansonu un Lauru Laugali. Tur būs iespēja iepazīt, apgūt un muzicēt, izmantojot dažādus, vienkārši spēlējamus mūzikas instrumentus – kokles, zvangas, ukuleles un kahonus. Kaņepju šķiedras darbnīcā Latvijas Mākslas akadēmijas studenti un Mākslas izglītības centrs „Trīs krāsas” piedāvās domāt ne tikai ar galvu, bet arī ar rokām – pētīs kaņepju šķiedru, izjutīs tās faktūru un meklēs veidus, kā no tās izgatavot skaistas un pārsteidzošas lietas.
Eiropas Arheoloģijas dienu 2022 ietvaros 18. jūnijā Āraišu ezerpils Arheoloģiskajā parkā sadarbībā ar Latvijas Arheologu biedrību notiks pasākums bērniem, kas ļaus iegūt jaunākajai paaudzei priekšstatu par vissenākās vēstures stāstu tapšanu un arheologa lomu tajos, kā arī pievērst uzmanību arheoloģiskā mantojuma saglabāšanas nozīmīgumam.
Salacgrīvas biedrība “Bibliokuģis Krišjānis Valdemārs” dod startu diviem nozīmīgiem Latvijas notikumiem 2025. gadā – iespiestās grāmatas 500 gadei un Krišjāņa Valdemāra 200 gadei, ko atbalsta Latvijas valsts mežu un Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstītā Vidzemes kultūras programma 2022.
Ieskandinot 2023. gadā gaidāmo Neibādes kūrorta 200. jubilejas gadu, Saulkrastu brīvdabas estrādē izskanēs koncertcikls “Neibādes parka vakari”. No jūnija līdz augustam koncertciklā izskanēs trīs augstvērtīgi muzikāli sniegumi.
Pirmo reizi Latvijā radīta vizuālās mākslas izstāde, kas pielāgota cilvēkiem ar funkcionāliem redzes traucējumiem. Izstādē ar attēlu saturu var iepazīties klausoties audio aprakstus jeb tiflo komentārus, bet telpā orientēties palīdz taktilās zīmes. Multimediālā izstāde “Neredzamās dzīves” no 9. jūnija pieejama Vidzemes koncertzālē “Cēsis”.
Koča, pļepenīca, ripiņputra - tie ir tikai daži no daudzveidīgiem dažādu novadu putru nosaukumiem. Sapraša, Brantiņu mežs, Vilkastes pļava- tikai daži no ģeogrāfisku objektu nosaukumiem jeb vietvārdiem, par kuru izcelsmi dažkārt pat nenojaušam. Ēšanas tradīcijas un vietvārdi jeb toponīmi laika gaitā mainās, pat pazūd, tāpēc biedrība "Ķoņu kalna dzīves skola" un Ķoņu bibliotēka, sadarbībā ar Valmieras Integrēto bibliotēku un citām novada bibliotēkām, projektā "Putriņa vārās, vārdi nāk mājās" šovasar aicina Valmieras novada iedzīvotājus, iestādes, interešu kopas apzināt vietējo nemateriālo kultūras mantojumu. Šī projekta ietvaros pētāmās tēmas būs vietvārdi un kulinārā mantojuma pamats- putras (Ēšanas tradīcijas, receptes, paradumi u.c.).
11. jūnijā līdz ar grupas izstādi “Skits” tiks atklāts “Pelēkais kubs” – jauns glezniecībai veltīts izstāžu paviljons – un kopējā “Savvaļas” notikumu trešā sezona.
Lai pievērstu uzmanību arheoloģiskā mantojuma saglabāšanai un pārvaldībai pilsētās, Latvijas Arheologu biedrība par 2022. gada arheoloģisko pieminekli šī gada sākumā izraudzījās Cēsu senpilsētu.
Š.g. 29. jūnijā Valmieras Dizaina un mākslas vidusskolas (VDMV) pedagogiem notiks plenērs prof. A. Naumova vadībā pie Vaidavas ezera.
Biedrība "Šūna", kas līdz šim jau aktīvi ir darbojusies Salacgrīvā un tās apkaimē, veicinot iedzīvotāju iesaisti dažādos projektos, piedalījās "Vidzemes kultūras programmas 2022” konkursā un guva atbalstu projektam "Brīvdabas kino vakari Svētupes muižā", kas ļaus vietējiem iedzīvotājiem demonstrētu latviešu un ārzemju mākslas un dokumentālās filmas dažādām gaumēm un paaudzēm.
Lai radošās izpausmēs un saskarsmē atbalstītu māksliniekus un mūziķus, izmantotu pieejamos dabas un otrreizējās pārstrādes materiālus, kā arī lai veicinātu mākslinieku radošo jaunradi, Lampu dizaina darbnīca Dzērbenes radošajā māja MEMBERI ar LVM, VKKF un Vidzemes kultūras programmas atbalstu no 1. jūnija uzsāk realizēt projektu DABA RADA-2022, kas jau trešo vasaru piedāvā iespēju ielūkoties daudzveidīgajā dabas iespēju un papīrmākslas pasaulē.
