Arhīva kalendārs
Valmiera bijusi vāciska pilsēta, “mantojums” ir saglabājies līdz mūsdienām, piemēram, Valmieras iesaistīšanās Hanzas savienībā viduslaikos. Arī šis ir viens no iemesliem, kāpēc Valmierai būtu jāpiedalās Vācu valodas dienu aktivitātēs. “Man tā būs laba pieredze. Strādājot skolā, nav iespējams sniegt gida pakalpojumu tik bieži, cik vēlētos. Tāpēc šī būs papildu iespēja darboties ar dažāda vecuma cilvēku grupu, kuriem ir interese par vācu valodu. Tā man būs arī stāstniecības prasmes trenēšana,” piebilst M.Jēkabsone. Piedalīties aicināti visi interesenti – gan skolēni, gan pieaugušie – ar priekšzināšanām vācu valodā. Ekskursija sākums – 19.oktobrī plkst.14.00 pie Valmieras Tūrisma informācijas centra. Ekskursijas ilgums ar pieturvietām pie Dzirnavu ezeriņa, Valmieras teātra, pašvaldības ēkas, Valterkalniņa, Valmieras Mūzikas skolas u.c. būs aptuveni pusotra stunda. Dalība – bez maksas. Informāciju sagatavoja: Zane Bulmeistare Valmieras pilsētas pašvaldības Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Mob. tālr.:26443410
Koncertzāles “Cēsis” rudens sezonas vērienīgākajā simfoniskās mūzikas koncertā dzirdēsim krievu romantiskās mūzikas pērli - Sergeja Rahmaņinova Otro klavierkoncertu. Viņa radītajā mūzikā jaušams Krievijas dabas bezgalīgais apvārsnis un vispārcilvēcisko jūtu okeāna dzīles. Otrais klavierkoncerts ir komponista atdzimšana pēc ieilgušas radošas krīzes – Rahmaņinovs atgriežas mūzikas radīšanas laukos vīrišķīga savaldīguma pilns, taču nav iespējams noslēpt, cik pilna viņa sirds, un vislabāk tas dzirdams koncerta otrās daļas neaprakstāmajā skaistumā. Koncertā Cēsīs šo skaņdarbu dzirdēsim izcilā latviešu pianista, Lielās mūzikas balvas laureāta Reiņa Zariņa izpildījumā: "Rahmaņinova Otrais jau kopš sava pirmatskaņojuma vienmēr bijis viens no visu laiku mīlētākajiem klavierkoncertiem. Un kas tur ko nemīlēt? Pirotehnisks pianisms, bagātīga orķestra skaņa, pāri visam aizgrābjoši skaistas, līdzi dziedamas melodijas. Un tiem, kam, tāpat kā man, gribas ko vēl, Rahmaņinovs aiz skaņdarba monumentālās fasādes slēpj skaidru, iekšēji skaisti savītu formu un par lielu pārsteigumu man - kamermūziku. Jā, tieši tā, jo no klausīšanās vien es to nebiju pamanījis, bet, kad spēlēju pats, piedzīvoju, cik liela rūpība un smalkums nepieciešams, lai saspēlētos ar orķestra soloinstrumentiem un instrumentu grupām. Simfoniska kamermuzicēšana ļoti, ļoti ir manā gaumē, tā ka ar lielu prieku gaidu tikšanos ar LNSO un Andri Pogu šajā mūzikā”. Koncerta otrajā daļā dāņu komponista Karla Nilsena skaņdarbs izskanēs ar līdzīgu vērienu. Viņa Ceturtās simfonijas apakšnosaukums ir “Neapslāpējamā”, un šis Pirmā pasaules kara laikā komponētais opuss vēsta par negurstošu dzīvesspēku, elementāru dzīvesgribu, trauksmainu dzīvesgaru. “Karla Nilsena simfonijas man ir samērā jauna pieredze - nekad iepriekš neesmu tās diriģējis. Strādājot ar šo mūziku - gan analizējot to, gan arī mēģinājumu procesā -, parādās interesanti izaicinājumi. Vēlos salīdzināt Nilsena mūziku ar viņa laikabiedra un tāda paša ziemeļu mūzikas dižgara Sibēliusa partitūrām. Kaut gan viņu abu mūzikas valoda ir krietni atšķirīga, tajā ir gana daudz kopīga gaisotnē un orķestra krāsu paletē. No šīs mūzikas strāvo īpašs ziemeļniecisks rakstura sīkstums, dabas skaistums un skarbums vienlaikus, kā arī vēsturē un folklorā sakņots garaspēks,” atzīst diriģents Andris Poga. Pirms koncerta, plkst. 18.00, koncertzāles Kamerzālē interesenti aicināti uz Pirmskoncerta sarunu, ko vadīs muzikologs Orests Silabriedis. Biļetes nopērkamas koncertzāles “Cēsis” kasē, “Biļešu paradīze” tirdzniecības vietās un internetā www.bilesuparadize.lv.
Mediju kontaktiem: Egija Saļņikova Koncertzāles “Cēsis” Mārketinga un komunikācijas vadītāja E-pasts: egija.salnikova PIE cesukoncertzale PUNKTS lv Tālr.: +371 26171151
Mākslas darbs kā vēstures avots, Latvijas PSR un Latvijas Republikas himnu mūzikas nozīme sabiedrībā, Valmieras garnizona lazaretes darbība, ebreji iedzīvotāju kultūratmiņā – šīs ir tikai dažas tēmas, kuras pētījuši un ar secinājumiem dalīsies konferences dalībnieki. “Būs ne tikai esošie un topošie vēsturnieki. Konferencei norisinoties jau trešo reizi, ar referātiem par vēstures tēmu uzstājušies arī valodnieki, muzikologi, kultūras darbinieki. Būs iespēja dzirdēt gan doktorantūrā, gan maģistrantūrā studējošos. Vienīgais nosacījums bija, ka kandidāts ir ieguvis bakalaura grādu. Savukārt ievadreferātus lasīs zinātnieka Valda Bērziņa asistents, viens no talantīgākajiem jaunajiem arheologiem, doktorants Mārcis Kalniņš un Latvijas Nacionālā arhīva pētnieks, doktors Jānis Šiliņš,” stāsta konferences rīkotājs, Valmieras muzeja vēsturnieks Alberts Rokpelnis. Vienā ievadreferātā būs lieliska iespēja dzirdēt jaunumus par Riņņukalna apmetni – kas atklāts, izmantojot mūsdienu tehnoloģiju iespējas. Savukārt otrā – kādi politiskie procesi norisinājās Vidzemē, tostarp Valmierā, 1917.gadā, gadu pirms Latvijas Republikas proklamēšanas. “Svarīgi, ka jaunajiem vēsturniekiem ir vieta un platforma, kur runāt par dažādu virzienu pētījumiem, jo visbiežāk konferences ir par vienu noteiktu tematu. Vēlamies izcelt arī mazpētītas vai nepētītas tēmas. Turklāt dalībnieki pilnveido uzstāšanās prasmi, jo, lai gan zinātniskie lasījumi prasa savu “valodu”, tēma ir jāmāk pasniegt interesanti un saprotami – ko konkrētais pētījums ir devis. Tā ir arī iespēja dzirdēt pārējos dalībniekus, analizēt. Un, protams, ļoti vērtīga ir diskusija un nedaudz arī pozitīva kritika. Konferences zinātniskumu nodrošina pieaicināta komisija, kuras sastāvā ir Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūta speciālisti, Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts vēstures arhīva vadošais pētnieks, Latvijas Universitātes, Vidzemes Augstskolas un viens Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas pārstāvis,” skaidro A.Rokpelnis. Apmeklēt konferenci aicināts ikviens interesents. Ir iespēja izvēlēties un noklausīties tikai sev interesējošo lasījumu, vadoties pēc laika plānojuma programmā. Konference “Jauno vēsturnieku zinātniskie lasījumi” Valmierā norisināsies jau trešo gadu pēc kārtas, pulcējot ne tikai topošos vēsturniekus, bet arī pieredzējušus speciālistus, mācībspēkus un muzeju darbiniekus. Jāpiemin, ka pētījumi pēc katras konferences apkopoti elektroniskā izdevumā, kas pieejams Latvijas Universitātes datubāzē. Turklāt 2015.gada konferencē apskatītie pētījumi ir izdoti drukātā formātā. Šo praksi plānots turpināt. Konferences atklāšana Valmieras muzeja Izstāžu namā – 20.oktobrī plkst.10.00, reģistrēšanās no plkst.9.30. Pēc pusdienu pārtraukuma lasījumi notiks divās darba grupās: Valmieras muzeja Izstāžu namā un Rūdolfa Vītola izstāžu zālē. Informāciju sagatavoja: Zane Bulmeistare Valmieras pilsētas pašvaldības Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
No 17. līdz 19.oktobrim visā Latvijā pirmo reizi notiek Vācu valodas dienas, aicinot interesi par vācu valodu parādīt dažādās norisēs. Valmierā 19.oktobrī tiks organizēta pilsētas ekskursija vācu valodā.
Sestdien, 21. oktobrī, koncertzāle “Cēsis” izcilā latviešu pianista Reiņa Zariņa un Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra (LNSO) izpildījumā izskanēs viens no pasaules populārākajiem skaņdarbiem klavierēm – Sergeja Rahmaņinova Otrais klavierkoncerts, un vēriena ziņā līdzīgā dāņu komponista Karla Nilsena Ceturtā simfonija. Pie diriģenta pults Andris Poga.
Piektdien, 20.oktobrī, no plkst.10.00 Valmieras muzejā norisināsies konference “Jauno vēsturnieku zinātniskie lasījumi”. 15 pētījumu prezentācijās konferences dalībnieki atklās interesantus faktus Latvijas, kā arī Valmieras vēsturē.