Arhīva kalendārs

Toreiz, pirms 20 gadiem, Gulbenē trīs pašvaldību – Gulbenes pilsētas, Alūksnes pilsētas un Stāmerienas pagasta vadītāji Nikolajs Stepanovs, Guntārs Bērziņš un Raitis Apalups svinīgi atklāja pirmo SIA “Gulbenes-Alūksnes bānītis” nodrošināto reisu.

Šodien abu pašvaldību pārstāvji tikās Gulbenes depo, lai sveiktu SIA “Gulbene-Alūksnes bānītis” svētku dienā un vēlētu Bānītim – “Lai ripo!”.

1990. gados tika uzsāktas aktivitātes par VAS “Latvijas dzelzceļš” (LDz) nerentablās Gulbenes-Alūksnes šaursliežu dzelzceļa līnijas saglabāšanu, kuras viens no scenārijiem bija šī dzelzceļa nodošana pašvaldībām. Pēc ilgstošām diskusijām starp dzelzceļa entuziastiem, pašvaldībām, LDz, Satiksmes ministriju un pieminekļu aizsardzības institūciju 2001. gada 20. februārī tika nodibināta privāta bezpeļņas SIA “Gulbenes-Alūksnes bānītis” (GAB). Uzņēmējsabiedrības dibinātāji bija Gulbenes un Alūksnes pilsētu, kā arī Stāmerienas pagasta pašvaldība, Latvijas Dzelzceļnieku biedrība un sešas privātpersonas.

Tajā pašā gadā GAB saņēma drošības sertifikātu un licenci pasažieru pārvadājumiem šaursliežu dzelzceļā. Tā rezultātā 2002. gada 3. janvārī GAB pārņēma pasažieru pārvadājumus Gulbenes-Alūksnes šaursliežu dzelzceļā no LDz meitas uzņēmuma “Dīzeļvilciens” un veiksmīgi to turpina joprojām, vienlaikus akcentējot uzmanību uz kultūrvēsturiskā dzelzceļa saglabāšanu un atraktīva tūrisma produkta piedāvājuma paplašināšanu. Tas divdesmit gadu garumā ir bijis iespējams lielā mērā pateicoties Bānīša daudzajiem apmeklētājiem, mūsu draugiem un atbalstītājiem, par ko šajā jubilejas reizē sirsnīgi pateicamies!

Attēlā pašvaldību vadītāji atklāj SIA “Gulbenes-Alūksnes bānītis” darbību. No labās: Nikolajs Stepanovs (Gulbene), Raitis Apalups (Stāmeriena), Guntars Bērziņš (Alūksne)

Informācijas avots:

www.aluksne.lv 

https://www.facebook.com/GABanitis

3. janvārī, Koncertzāle “Cēsis” ar vērienu iesāka savu 2022. gadu, atklājot Telpiskās mūzikas notikums VIDŪ. Līdz pat svētdienai, 9. janvārim, jaunas pieredzes alkstošie ir aicināti paviesoties Cēsīs, kur ik dienu, vairākos seansos īpaši būvētā kupolā būs iespēja gūt jaunu skaņas un sajūtu pieredzi.

Koncertzāles lielās zāles vidū ir izvietots īpašs, ar telpiskās skaņas koncertsistēmu un daudzskaitlīgiem skaļruņiem aprīkots kupols ar klausītāju sēdvietām tā iekšpusē. Pateicoties daudzo skaņas avotu izvietojumam telpā un mūzikas partitūrā skaņai dinamiski pārvietojoties, klausītājs varēs izbaudīt jaunu skaņas pieredzi, ko raksturo vārdi: “Esmu skaņas vidū, tā ir ap mani!”. Pateicoties kupola radītajai, meditatīvajai atmosfērai, šis piedzīvojums klausītājus aizvedīs vēl neiepazītā un pavisam jaunā sajūtu un emociju pasaulē.

Īpaši šim notikumam latviešu un lietuviešu laikmetīgās mūzikas komponisti ir radījuši jaunus elektroakustiskus skaņdarbus, kuru atskaņošana kupolā rada unikālu telpisku dimensiju. Atklāšanas brīdī klāt bija latviešu autori Platons Buravickis, Rolands Kronlaks un Linda Leimane, kā arī projekta mākslinieciskais vadītājs Voldemārs Johansons, pēc seansa daloties ar saviem iespaidiem ar klausītājiem un mediju pārstāvjiem. Projektā iekļauti arī lietuviešu - Mantauta Krukauska un Mata Šablauska, telpiskās mūzikas darbi.

Telpiskās mūzikas notikumu VIDŪ Koncertzālē “Cēsis” var apmeklēt katru dienu līdz 9. janvārim ieskaitot plkst. 14.00, 15.30, 17.30 un 19.00. Seansa ilgums 40 minūtes. Biļetes cena 7 EUR.

Ņemot vērā kupola ietilpību un ievērojot epidemioloģiskos noteikumus, katru seansu būs iespēja apmeklēt 30 klausītājiem.

Biļetes nopērkamas Koncertzāles “Cēsis” kasē, Biļešu Paradīzes tirdzniecības vietās un internetā www.bilsesuparadize.lv.

Skaņas piedzīvojums notiek “zaļajā režīmā” un to apmeklējot jāuzrāda sadarbspējīgs Covid-19 vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāts. Bērniem līdz 12 gadu vecumam ieeja bez Covid-19 sertifikāta, bērniem no 12 gadu vecuma, uzrādot derīgu Covid-19 testēšanas sertifikātu vai laboratorijas izziņu par pēdējo 72 stundu laikā veiktu negatīvu skrīninga testu.

Koncertzāles telpās un skaņas piedzīvojuma laikā kupolā apmeklētājiem jāvalkā mutes un deguna aizsegs, izņemot bērnus līdz 7 gadu vecumam.

Foto: Liene Leonoviča

Mediju kontaktiem:

Egija Saļņikova

Koncertzāles “Cēsis”

Mārketinga un komunikācijas vadītāja

E-pasts: egija.salnikova PIE cesukoncertzale PUNKTS lv

Tālr.: +371 26171151

Ramatas pagasta Kultūras centrā ir noslēdzies 2021. gada 7. jūnijā uzsāktais Vidzemes plānošanas reģiona, Valsts kultūrkapitāla fonda un AS "Latvijas valsts meži" atbalstītais projekts „Akmens kundziņš”.

Projekta rezultātā ir tapusi animācijas filma, kurai scenāriju, sižetu, notikumus izdomāja, zīmēja, veidoja un ierunāja Mazsalacas apvienības bērni,  Mazsalacas Mūzikas un mākslas skolas audzēkņi un Valmieras SOS ciemata bērni. Projekta ietvaros radošās darbnīcas, lekcijas, muzikālās darbnīcas un studiju ieraksti, notika gan Ramatas pagasta Kultūras centrā, estrādē un bibliotēkā, gan Mazsalacas Mūzikas un mākslas skolā, Mazsalacas novada muzejā un UGA records ierakstu studijā.

 Projekta publicitātes foto

Laika periodā no 7. jūnija līdz 21. septembrim notika:

• 1 scenārija veidošanas darbnīca Daces Liepas un Gunitas Penkas vadībā par Mazsalacas apvidus teikām un animācijas filmas saturu, tēliem, personāžiem;
• 1 kultūrvēstures un mākslas vēstures lekcija Baibas Eglītes vadībā par ieskatu mākslas vēsturē un mazsalacieša Pētera Kundziņa daiļradē;
• Mūzikas un mākslas skolā norisinājās 1 gleznošanas meistardarbnīca un 1 veidošanas darbnīca Mirdzas Gukas vadībā, kurās tika zīmēti foni animācijas filmai un apgūti veidošanas, izmantojamo materiālu pamati, kā arī 1 animācijas filmēšanas darbnīca Daces Liepas vadībā;
• 4 animācijas meistardarbnīcas animātoru – Silvas Utānes, Daces Liepas, Anitas Ozoliņas un Vijas Liepiņas vadībā, kurās tika veidoti personāži, atribūtika, tēli;
• lai animācijas filma iegūtu skaņu, emocijas, sajūtas un vārdus, tālāk norisinājās 1 dziedāšanas meistardarbnīca Julgī Staltes vadībā, 1 runas un skatuves mākslas meistardarbnīca Māras Liniņas vadība, 3 dziedāšanas mēģinājumi Baibas Bīviņas vadībā, un 2 dienu ieraksts “Uga records” ierakstu studijā kopā ar Uģi Raibaci, Daci Liepu un Baibu Bīviņu, kurās tika ierunātas, iedziedātas lomas, teksti animācijas filmai “Akmens Kundziņš”.

Visas meistardarbnīcas un lekcijas norisinājās radoši, izdomas bagāti, atraktīvi, pilnas pozitīvām emocijām, ar bērnu smiekliem, sajūsmu par jaunām apgūtām iemaņām un sagaidāmo rezultātu. Kā arī tam pa vidu pārvarot bailes, kautrīgumu par izdošanos un drosme uzsākt ko jaunu nebijušu. Kopā meistardarbnīcās piedalījās 158 jaunie talanti.

Janvāra mēnesī plānota animācijas filmas “Akmens Kundziņš” pirmizrāde Mazsalacas kultūras centrā.

Vēlos pateikt lielu paldies visiem meistarklašu dalībniekiem, viņu vecākiem un pedagogiem par ieguldīto darbu, laiku, pacietību un vēlmi apgūt jaunas prasmes un 6 mēnešu laikā radītu animācijas filmu “Akmens Kundziņš”, kas paliks vēsturei par vietējā apriņķa teikām.

Informāciju sagatavojusi: Ramatas pagasta Kultūras centra vadītāja Sandra Zondaka.

2021. gada nogalē noslēdzās Valsts kultūrkapitāla fonda un akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži” atbalstītās “Vidzemes kultūras programmas 2021” projektu realizācija. Jau četrpadsmito gadu Vidzemes plānošanas reģions administrēja dažādus kultūras pasākumus, kurus organizēja Vidzemes kultūrvēsturiskā novada kultūras jomas speciālisti. Arī 2021. gadā, tāpat kā iepriekšējos gados, “Vidzemes kultūras programmas” (turpmāk-VKP) mērķis bija nodrošināt līdzsvarotu, daudzveidīgu un kvalitatīvu kultūras procesu un tā pieejamību Vidzemē, saglabājot un attīstot Vidzemes novadam raksturīgās vērtības, tradīcijas un kultūrvidi.

Īstenotie VKP 2021 projekti

Pērnajā gadā konkursam tika iesniegti pavisam 182 projektu pieteikumi par kopējo pieprasītā finansējuma summu – 762391,37 eiro. No pieteiktajiem projektiem atbalstu guva 54 projekti, to realizācijai tika sadalīti 141000,00 eiro. Projekta finansējumu, neskatoties uz pandēmijas situācijas radītajiem ierobežojumiem, prasmīgi izmantoja visi atbalstīto projektu ieviesēji, un visi projekti tika veiksmīgi īstenoti. Jau otro gadu projektu ieceres bija nedaudz mainījušās un vairāk pielāgojušās jaunajiem apstākļiem. Tā kā cilvēkiem mazāk bija iespējams tikties klātienē, tad plānotajos un īstenotajos projektos finansējums tika pieprasīts pētījumiem, informācijas apkopošanai, digitalizēšanai, izstāžu sagatavošanai un pasākumiem ar nelielu apmeklētāju skaitu. Ar īstenotajiem projektiem varat iepazīties šeit.

VKP 2021 skaitļos: 

• 54 projekti;
• 233 dažādi pasākumi:

meistardarbnīcas, meistarklases, nodarbības, lekcijas (15 projektos); semināri, diskusijas (5 projektos); koncerti, koncertuzvedumi (13 projektos); izstādes (10 projektos); festivāli (3 projektos); plenērs (1 projektā); pārgājieni, ekskursijas, izzinoši stendi, ekskursiju maršruti, ceļotāju diena, maršruts, karte (10 projektos); vides objekti (1 projektā); grāmata, grāmatas manuskripts, nošu krājums, danču burtnīca, dziesmu krājums (5 projektos); animācijas filmas (2 projektos); izrādes, kino seanss, smilšu kino, dramaturģija, mūzikas režija, koncertlekcija, kompozīcija (8 projektos); koncertu un izrādes video ieraksti (4 projektos); nometnes, konkurss, pasākumi, izpēte (8 projektos); video digitalizācija (1 projektā); tehniskā projekta izstrāde muzeja ekspozīcijai (1 projektā);

• 1066 dalībnieki, kas strādājuši, lai īstenotu projektus;
• 140144 apmeklētāji, kas piedalījušies VKP projektu pasākumos.

Vidzemes plānošanas reģions ir gandarīts par aizvadītajā gadā sasniegto, jo kopā ir paveikts ļoti daudz, un lepojas ar visiem projektu īstenotājiem. Mēs aicinām ikvienu kultūras projektu realizētāju stāstīt par saviem labajiem darbiem!

Aicina paust viedokli par būtiskākajiem kultūras virzieniem reģionā 

Jau šobrīd Valsts kultūrkapitāla fonds ir izsludinājis pieteikšanos uz tiesībām administrēt reģionu kultūras programmas, un Vidzemes plānošanas reģions gatavo pieteikumu 2022. gada konkursam. Vēl tikai līdz 14. janvārim aicinām nobalsot par būtiskākajiem kultūras virzieniem reģionā, kuros būs iespējams saņemt finansējumu projektu realizēšanai konkursa “Vidzemes kultūras programma 2022” ietvaros! Mēs ceram, ka Vidzemes plānošanas reģions būs šīs programmas īstenotājs arī šajā gadā. Saite uz aptauju: https://ej.uz/kulturavidzeme 

Papildu informācija par balsošanu: https://ej.uz/sabiedribasbalsojums

*Ziņā izmantotas "Vidzemes kultūras programmas 2021" projektu īstenotāju publicitātes fotogrāfijas.

Informāciju sagatavojusi: Dace Laiva, Vidzemes kultūras programmas koordinatore, tel. 25670756, dace.laiva PIE vidzeme PUNKTS lv

---

Sestdien, 5. februārī, Koncertzālē “Cēsis” Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris diriģenta Andra Pogas vadībā atskaņos divu austriešu klasiķu  – Franča Šūberta un Gustava Mālera, simfonijas, kas tapušas teju ar 100 gadu laika distanci. Koncerta soliste – soprāns Gunta Gelgote.

“Divas Vīnes dižgaru Ceturtās – lai arī tik dažādiem laikmetiem piederošas, tomēr vienu tradīciju nesošas. Gan Šūberta, gan Mālera mūzikas atslēga lielā mērā ir abu komponistu daudzās solodziesmas. Melodija, vēstījums un laikmeta izjūta. Deviņpadsmitgadīgais Šūberts savai simfonijai liek apakšvirsrakstu “Traģiskā” un skaņurakstā atskatās uz Haidnu un viņa “Sturm und Drang” ietekmē radītajām simfonijām, kamēr Mālers uz gadsimtu mijas sliekšņa ir jaunas pasaules meklējumos un orķestra krāsās tērpj “Debesu dzīvi”, vienu no savām skaistākajām dziesmām, kuru Cēsīs dziedās soprāns Gunta Gelgote,” atklāj diriģents un programmas veidotājs Andris Poga.

Šūberts dēvējams par pirmo īsteno romantiķi, taču dzīves laikā viņa skaņdarbi tika reti izpildīti un liela daļa tā arī palika rokrakstā. Netika uzvesta neviena Šūberta opera, orķestris neatskaņoja nevienu viņa simfoniju. Neskatoties uz pastāvīgo naudas trūkumu, Šūberts nevēlējās kalpot ne firstam Esterhāzi, ne galmā. Viņš bija nabags, izsalcis, nelaimīgs, taču neatkarīgs un nekas nekavēja viņu sacerēt mūziku.

Savu Ceturto simfoniju pats komponists nodēvējis par "Traģisko", un, lai gan pirmās daļas ievadā tajā ir jūtama drūmuma un traģiskuma noskaņa, kopumā simfonija tāda nemaz nešķiet. Varbūt “Traģiskā” tādēļ, ka, atkāpjoties no trim iepriekš sarakstītajām simfonijām, ceturtā ir pirmā, ko viņš uzrakstījis minorā. Simfonija tapusi 1816. gadā, kad Šūbertam bija vien 19 gadi. Tāpat kā liela daļa Šūberta mūzikas, arī Ceturtajai simfonijai nācās ilgi gaidīt savu pirmatskaņojumu. To atskaņoja 1849. gadā Leipcigā, 20 gadus pēc komponista nāves.

Savukārt, Gustava Mālera Ceturtā, lai arī šķietami vienkārša un tradicionāla, salīdzinot ar viņa vēlākiem opusiem, ir jaunu atklājumu un muzikālu ideju pilna. Neizbēgama ir īpašā estētika, skaistums un smalkums, kas piemīt visiem Mālera darbiem.

Lai varētu komponēt, nepieļaujot nekādus traucēkļus, Mālers nopirka zemes gabalu kādā klusākā kalnu ciemā, likdams tur uzcelt māju un nelielu komponēšanas namiņu. Komponists nepaguris strādāja no rīta līdz vakaram, līdz tapa jauns, neparasts darbs, kas pievērsās bērnības, nevainības un garīguma tēmām. Neraugoties uz izsmalcinātību, mūzikai piemita arī bērnišķīga vienkāršība. Sarunā ar savu draudzeni Natāliju Baueri-Lehneri Mālers jauno simfoniju salīdzināja ar “debesu vienmērīgo zilgmi”.

Savas ceturtās simfonijas finālam Gustavs Mālers izvēlējās netradicionālu pieeju, noslēdzot opusu ar dziesmu solo balsij un orķestrim ‒ to pirms viņa nebija darījis vēl neviens. Darba izskaņā pilnasinīgi iemirdzas eņģeliskā soprāna, šoreiz – Guntas Gelgotes, balss.

Ņemot vērā, ka pavisam drīz Rīgas Lielajā Ģildē sāksies renovācijas darbi, Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris būs biežs viesis reģionālajās koncertzālēs. Cēsīs tuvākie koncerti gaidāmi jau 26. martā un 23. aprīlī, savukārt jaunajā sezonā orķestri dažādu diriģentu vadībā uz mūsu skatuves dzirdēsim katru mēnesi.

Biļetes nopērkamas Koncertzāles “Cēsis” kasē, Biļešu Paradīzes tirdzniecības vietās un internetā www.bilsesuparadize.lv.

Mediju kontaktiem:

Egija Saļņikova

Koncertzāles “Cēsis”

Mārketinga un komunikācijas vadītāja

E-pasts: egija.salnikova PIE cesukoncertzale PUNKTS lv

Tālr.: +371 26171151

Lai veicinātu daudzpusīgu, veselīgu bērnu un jauniešu attīstību, pilnveidotu kultūrvidi un padarītu daudzveidīgāku kultūras pasākumu piedāvājumu Valmieras novadam kandidējot uz Eiropas kultūras galvaspilsētas titulu, pagājušā gada nogalē Valmieras novada pašvaldība izsludināja projektu pieteikumu pieņemšanu izglītības, kultūras un sporta konkursos.

Projektu konkursos galvenā mērķauditorija, organizējot nometnes, ir bērni un jaunieši vecumā no 7 līdz 18 gadiem. Sporta un kultūras projektu konkursos – jebkura sabiedrības mērķauditorija.

Kopumā pašvaldība saņēma vairāk nekā četrdesmit pieteikumus no dažādām organizācijām un uzņēmumiem, kuri savu darbību ir reģistrējuši Valmieras novada teritorijā. Finansiālu atbalstu pasākumu rīkošanai saņēma 34 projekti par kopējo summu 46 452 EUR.

Īstenojot bērnu un jauniešu nometņu projektus, mērķis ir veicināt saturīgi un lietderīgi pavadīt brīvo laiku, sekmējot daudzpusīgu, veselīgu bērnu un jauniešu attīstību ikvienā vecumā savas dzīvesvietas tuvumā. Projektu ietvaros būs iespēja apgūt dažādus sporta veidus, iegūt zināšanas par savstarpējo komunikāciju un pašizaugsmi, apgūt kulinārijas prasmes un zināšanas par savu veselību, izzināt meža un mitrāju nozīmi klimata izmaiņu apstākļos, iegūt zināšanas par inženierzinātnēm, iepazīt dažādu tautu valodas, apgūt mūzikas spēli un dziedāšanu. Atbalstīto projektu aktivitātes palīdzēs bērniem no sociālā riska ģimenēm, veicinās bērnu ar speciālām vajadzībām iekļaušanos sabiedrībā. Bērni un jaunieši piedalīsies daudzveidīgās, radošās un fiziskās aktivitātēs ar pasaku, mākslas, kustību, dejas elementiem, orientēšanos, vieglatlētiku un peldēšanu. Kultūras projektu konkursa mērķis ir atbalstīt iniciatīvas sabiedriski nozīmīgu projektu izstrādē un realizācijā, tā sniedzot vērtīgu papildinājumu daudzveidīgajai kultūrvidei Valmieras novadā. Realizētie projekti bagātinās pasākumu piedāvājumu, veicinās radošo nozaru attīstību un jaunrades procesu. Ikviens no projektiem vērtēts, analizējot tā devumu “Valmiera – Eiropas kultūras galvaspilsēta 2027” pieteikuma attīstībai, veicinot iedzīvotāju iesaisti dažādos veidos.

Projektu aktivitātēs varēs iepazīt vietējo ērģeļu vērtību un to nozīmi vēstures un mūsdienu kontekstā. Būs iespēja piedalīties dažādās radošās darbnīcās, meistardarbnīcās, izglītojošās lekcijās un piknikā, veidot un demonstrēt īsfilmas. Kultūras programmu bagātinās arī laikmetīgās mākslas projekti, dzīvās mūzikas koncerti, leļļu teātra izrādes un kamermūzikas koncerti.

Popularizējot veselīgu dzīvesveidu, sportu un brīvā laika pavadīšanas iespējas, ir atbalstītas vairākas iniciatīvas un sabiedriski nozīmīgi sporta nozares projekti. Šajos projektos īstenos gan teorētiskās, gan praktiskās nodarbības, piemēram, peldlīdzekļu, tautas skrējiens un soļojums, pludmales volejbola, distanču slēpošanu, burāšanas nodarbības un Boccia spēles turnīrs – sporta veids, ko spēlē cilvēki ar īpašajām vajadzībām, ripinot bumbas.

Konkursa mērķis ir veicināt attīstītās un labiekārtotās sporta infrastruktūras Valmierā un Valmieras novadā izmantošanu ikvienam aktīvās atpūtas cienītājam. Sportam un aktīvam dzīvesveidam Valmieras novadā ir nozīmīga loma ne tikai Vidzemes reģionā, bet arī Latvijas mērogā. To apliecināja šogad saņemtais “Gada sporta pašvaldības” tituls.

Projektu konkursos apstiprinātās idejas organizācijas un uzņēmumi realizēs Valmieras novada pašvaldības administratīvajā teritorijā līdz 2022. gada beigām.

Projektu vērtēšanas protokols ir pieejams šeit. 

Informāciju sagatavoja:

Marija Melngārša

Valmieras novada pašvaldības

Zīmolvedības un sabiedrisko attiecību nodaļas

komunikācijas un sabiedrisko attiecību speciāliste

tālr. 26351628

Dokumentālā filma “Amatierteātris “Ramata” laika griežos” ir ieskats vēstures liecībās, teātra aktieru atmiņstāsti, kā lugas uzvestas gadus 60 atpakaļ un kā tas notiek šobrīd. Aicinām filmu noskatīties arī Youtube kanālā šeit.

Filma tapusi, Ramatas pagasta Kultūras centram 2020. gada pavasarī piedaloties Latvijas valsts mežu un Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstītā Vidzemes kultūras programmas projektu konkursā. Jāpiemin, ka par amatierteātri “Ramata” tapis arī mobilais foto baneris.

Paldies liels un sirsnīgs filmas dalībniekiem, teātra režisorēm Guntai Maskavičai un Merikai Lūsei, esošajiem un bijušajiem teātra aktieriem, skaņu meistaram un operatoram Uģim Raibacim par ieguldīto laiku, darbu, pacietību un vēlmi dalīties pieredzē un atmiņās, lai radītu dokumentālo filmu “Amatierteātris “Ramata” laika griežos”, kas paliks vēsturei, bērniem un mazbērniem. 

Informāciju sagatavoja:
Sandra Zondaka, Ramatas pagasta Kultūras centra vadītāja