Jau šajā nedēļas nogalē, 7. septembrī no plkst. 11:00 savus viesus gaidīs Zaubes savvaļas kulinārais festivāls ar plašu un daudzveidīgu programmu. Šī gada festivāla tēma ir sēnes, tāpēc programma veidota ap šo latviešiem tik tuvo aizraušanos. Sēnes varēs nogaršot visdažādākajos veidos – gan tradicionālās, gan pavisam neparastās receptēs.

Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskola sadarbībā ar skolas atbalsta biedrību 25. augustā organizēja Vidzemes reģiona mūzikas skolu talantīgāko audzēkņu un konkursu laureātu koncertu “Vidzemes Talanti”, kas norisinājās Koncertzāles “Cēsis” Lielajā zālē.

Jaunā mācību gada ieskaņās 1. septembrī plkst.12:00 Vecates āra estrādē (pulcēšanās pie Vecates pagasta bibliotēkas) notiks dejas izrāde – lekcija “Barišņikovi dejo”. Izrādē atraktīvā veidā būs iespēja iepazīt Barišņikovu ģimeni, kurā aug pieci bērni (vecumā no 6 līdz 23 gadiem), Latvijas dejas vēsturē nozīmīgus faktus un dejas nosacīto dalījumu četros žanros. Konceptuāli izrāde sava vēstījuma pastiprināšanai izmanto Latvijas dejas nozarē tik skaļo uzvārdu "Barišņikovs", kas vienlaikus ir noderīgi nozares atpazīstamībai un Latvijas atpazīstamībai pasaulē.

Jau otro gadu Siguldas novada Nurmižos kultūrtelpā “Dabā” 24. augustā notiks brīvdabas festivāls “Kā nenogurt no tā, ka esi dzīvs”, kurš šogad noritēs zīmē “Latvietes slavināšana”. Piecu stundu garumā nenopietnās sarunās par nopietno apmeklētājus gaida mazi un lieli pārsteigumi, atklājot noslēpumaino stiprās latviešu sievietes kodu.

“Daudzas balsis, doma viena - lai satiktos un iemīlētos, mums ir kopā jādzied”. Ar šādu festivāla himnas moto aizvadītajā nedēļas nogalē Valmierā izskanējis astotais Latvian Voices A cappella festivāls un meistarklases. Šogad tas pulcēja teju simts meistarklašu dalībniekus - a cappella mūzikas cienītājus, dziedātājus, mūziķus, pedagogus un vokālās mākslas interesentus, kā arī dažādus Latvijas vokālos māksliniekus, vieslektorus un, protams, koncertu apmeklētājus.

Brīvdabas kultūrtelpa DABĀ Siguldas novada Nurmižos jau trešo gadu 23., 24. un 25. augusta siltajos vakaros aicina uz kamermūzikas koncertciklu „Tuvāk Zvaigznēm”, kurā būs dzirdama daudzveidīga un koša kamermūzika, kuru izpildīs jaunie mākslinieki no Latvijas, Vācijas, Šveices, Nīderlandes, Beļģijas, ASV un Kanādas.

Zaubes savvaļas kulinārais festivāls 2024. gada 7. septembrī no plkst. 11.00 Zaubes muižas parkā pie Augšezera un Lejas ezera jau astoto reizi pulcēs apmeklētājus, lai kopā ar pavāru mākslas meistariem un saimniecēm, medniekiem un makšķerniekiem, dabas pazinējiem un amatniekiem daudzinātu paaudzēs pārmantotās un jauniegūtās zināšanas par dabas veltēm. Šī gada festivāla tēma – “Sēņu laiks”. Tā izvēlēta par godu sēņošanas tradīcijas iekļaušanai Nacionālajā nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā. Sēņošana ir stabila tradīcija Latvijā. Gandrīz katrā ģimenē ir sava sēņu mērces, zupas vai sēņu karbonādes recepte. Tās var sālīt, skābēt, marinēt, kaltēt, vārīt un cept. Tā ir būtiska mūsu kulinārā mantojuma daļa.

22. un 23. augustā Jāņa Simsona Madonas mākslas skolā notiks vairākas meistardarbnīcas kopā ar Latvijā pazīstamiem māksliniekiem. Kopā ar Madonas novada profesionālās ievirzes mākslas skolu audzēkņiem un pedagogiem darbosies gleznotāja Kristīne Luīze Avotiņa, tekstilmāksliniece  Inese Jakobi, mākslinieki Dainis Rudens un Kristians Brekte.

Šā gada 25. augustā Lielstraupes pils viduslaiku pagalms atdzīvosies, veidojot mājīguma un iedvesmojošas atklāsmes gaisotni. Visas dienas garumā te risināsies Lielstraupes pils svētki, kuru misija ir ļaut vietējiem un tālākiem novada iedzīvotājiem iepazīt kvalitatīvu un daudzveidīgu senās mūzikas un priekšnesuma kultūru izcilu profesionāļu izpildījumā.

Rūjienai nesot titulu “Baltijas jūras reģiona kultūras pērle 2024”, viens no aktivitāšu virzieniem ir palīdzēt Rūjienas un apkārtnes iedzīvotājiem satikt savus kaimiņus – gan tuvākus, gan arī tālākus aiz Igaunijas robežas – un stiprināt kaimiņu attiecības. Izstāde “Pastkartes no pierobežas” vēsta par Rūjienas apvienības un Igaunijas puses pierobežas iedzīvotājiem un mēģina izzināt kaimiņu būšanu plašākā mērogā, uzdodot jautājumus, ko nozīmē dzīvot pierobežā, ko sniedz Igaunijas tuvums Latvijai un Latvijas tuvums Igaunijai un kāda ir mūsu kaimiņu būšana, atskatoties arī uz Baltijas ceļu, kas 1989. gada 23. augustā starptautiski nodemonstrēja Baltijas tautu vienotību, iezīmējot vienu no spilgtākajiem piemēriem kaimiņvalstu sadarbībai pasaules vēsturē.