23.novembrī Koncertzāles “Cēsis” Lielajā zālē izskanēja IX Starptautiskais Alfrēda Kalniņa Jauno pianistu konkurss, kas pulcēja 28 jaunos pianistus no Latvijas un Lietuvas mūzikas skolām. Katra jaunā mākslinieka uzdevumā ietilpa J.S.Baha invencijas, kāda no Vīnes klasiķu sonatīnēm vai sonātēm un Alfrēda Kalniņa skaņdarbiem. Konkursu vērtēja starptautiska žūrija: JVLMA profesors Ventis Zilberts, Tallinas Mūzikas akadēmijas un Tartu Mūzikas vidusskolas pasniedzējs - pianists Tanels Joamets un Rīgas 3. Mūzikas skolas klavieru nodaļas vadītājs un Emīla Dārziņa Mūzikas vidusskolas pasniedzējs Rūdolfs Vanks.

Latvijas valsts mežu un Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) Vidzemes kultūras programmas 2018. gada projektu konkursā atbalstīts Sēļu pagasta Tautas nama iesniegtais projekts “Meistardarbnīcas “Gadskārtas Sēļu muižā””. Pirmajā meistarklasē 22. jūnijā Sēļu muižas estrādē apmeklētāji iepazinās ar Jāņu rituāliem, pina vainagus, sēja sieru un mācījās Jāņu dziesmas. Otrajā meistardarbnīcā apguva cītaras spēli un iepazina Miķeļu – rudens saulgriežu - tradīcijas. Trešajā meistardarbnīcā apmeklētāji mācījās Mārtiņdienas tradicionālo ēdienu gatavošanu un mandolīnas spēli.

No 2018.gada maija līdz decembrim Drabešu muižas Amatu mājā tiek īstenots  projekts bērniem un skolu jauniešiem  „Reiz dzīvoja Āraišos”. Projekta ietvaros Amatu mājā notiek amatu un tradīciju darbnīcas, kurās bērni un skolu jaunieši apgūst iemaņas darbā ar vilnu, koku, mālu, aušanas pamatus, stikla apgleznošanu, tautas mūzikas instrumentus un stāstītprasmi. Apgūtās prasmes un pašu izveidotie „rekvizīti”  tiek izmantoti, veidojot animācijas filmu „Reiz dzīvoja Āraišos”.

2018. gada nogalē klajā nāk cēsinieka mag.hist. Daumanta Vasmaņa grāmata – apceres par sen pagājušām dienām “Cēsis gadsimtu mijā (1877–1914)”. Daumants Vasmanis ir arī tādu grāmatu autors kā “Cēsu novada pagātnes ainas” (1996) un “Cēsu pils: tās saimnieki un iemītnieki” (1997). Būdams ilggadējs Cēsu muzeja darbinieks un vēstures skolotājs, autors izzinājis Cēsis caur dažādu laikmetu ritējumu. Par viņa vadītajām ekskursijām, plašajām zināšanām Cēsu vēsturē tūristi ne reizi vien pauduši sajūsmu.

No šī gada 7. oktobra līdz 7. novembrim Mālpils kultūras centrā bija apskatāma gadskārtējā mākslinieku biedrības Sidegunde simpozija izstāde. Lielāko daļu ekspozīcijas veidoja plenēra gleznojumi, bet izstādes darbi sniedza ieskatu visās simpozija aktivitātēs. Izstādes laikā tika organizēta ekspozīcijas apskate un  radošās darbnīcas Mālpils novada vidusskolas un Mālpils Mūzikas un mākslas skolas audzēkņiem. Iedvesmojoties no mākslinieku krāsu prieka un Ilmāra Reinholda darba “Laimes putns”, bērni veidoja daudzkrāsainas kartiņas augstspiedes tehnikā.

Siguldas novada, Mores pagasta „Kalna Vaizuļos” notiks Rīgas Latviešu biedrības Folkloras komisijas organizētās radošās darbnīcas, kurās apmeklētājiem būs iespēja izdzīvot lauku vidē sagatavošanos rudens – ziemas gadskārtām un to svinēšanu. Sarīkojumos varēs izzināt tradīcijas, iesaistīties  gadskārtu svinēšanas rituālos, spēlēs un rotaļās, nobaudīt tradicionālos ēdienus, kā arī Ziemassvētku noskaņā dabā iepazīt Latvijas skujkokus: īvi, kadiķi, priedi un egli.

23.novembrī Koncertzāles “Cēsis” Lielajā zālē plkst. 11.00 notiks IX Starptautiskais Alfrēda Kalniņa jauno pianistu konkurss. Ar šo konkursu tiks iesākts konkursu cikls, kas veltīts dižā komponista Alfrēda Kalniņa 140. gadu jubilejai. Konkursu organizē Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskola sadarbībā ar skolas atbalsta biedrību.

Lai pievērstu sabiedrības uzmanību vietējās pils kompleksa grūstošajiem mūriem, pašā zelta rudens kulminācijā un Minnas vārda dienas apskāvienos, 13., 14.oktobrī, Dzērbenes Amatu mājā norisinājās 1. Ainavu gleznošanas plenērs.

Varakļānu Mūzikas un mākslas skolā pilnā sparā rit pirmais mācību gada cēliens ne tikai jaunajiem mūziķiem un māksliniekiem, bet arī viņu vecākiem, vecvecākiem un citiem novada iedzīvotājiem, kuri vēlas iegūt zināšanas un prasmes amatniecībā, aužot tautiskos brunčus un pinot klūdziņu grozus.

Sagaidot Latvijas simtgadi, Vecpiebalgas audēju kopa ar Latvijas valsts mežu un Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu ir izpētījusi un darinājusi trīs tautas tērpu komplektus – ziemas kažokjaku, goda tērpu un vasaras tērpu. Visas vasaras garumā tērpu darināšanas procesā iesaistījās visas audēju kopas dalībnieces – Dagnijas Kupčes vadībā viņas auda, šuva, izšuva un tamborēja, gūstot par padarīto darbu lielu gandarījumu.