Arhīva kalendārs
Ekspozīcija ir režisora Ivo Brieža, Pētera Ķimeļa un skaņu mākslinieka Andra Indāna kopdarbs. Caur astoņu cilvēku stāstiem, kuri savulaik strādājuši un savas ikdienas gaitas pavadījuši Brūzī, ekspozīcija iepazīstinās ar Brūža atstāto vēstures un kultūras mantojumu. Vairāku gadsimtu gaitā arhitektoniski pārveidojies un pārdzīvojis dažādus politiskos režīmus, Brūzis kļuvis par harizmātisku un visnotaļ eklektisku industriālo mantojumu. Tā sienās iekodētas 19., 20. un 21.gadsmita vēstures liecības.
Pēdējo gadu laikā Brūža komplekss kalpojis par vietu, kurā mākslinieki, inovatori, dizaineri un citu jomu pārstāvji stāstījuši savus stāstus, taču visu iepriekšējo pasākumu laikā viesi par vienu no intriģējošākajiem apskates objektiem atzinuši pašu Brūzi. Šīs vasaras izskaņā Brūzis ir gatavs atklāties un izstāstīt pats savus stāstus. Ekspozīcijas apmeklētājiem būs iespēja ceļot laikā – sajust, kā Brūzis laikmeta griežos elpo, smejas, pārdzīvo un transformējas. Kā vēsta Brūža jaunie īpašnieki, pāršķirstot vēstures lapaspuses, sagatavosim Brūzi nākotnei, kurā tam paredzēts kļūt par zinātnes, mākslas un gastronomijas centru.
Brūža saimnieks un īpašnieks ir Vides risinājumu institūts (VRI), kas kopā ar latviešu arhitektiem Austri Mailīti un Andru Odumāni plāno Brūzi atdzīvināt no jauna. Tam paredzēts kļūt par starptautisku platformu jaunajiem zinātniekiem, māksliniekiem, pavāriem un citu jomu speciālistiem, lai tie kopīgiem spēkiem risinātu kompleksas vides problēmas un brūvētu nākotnes attīstības scenārijus. Ekspozīcija “Brūža stāsti. Te briest, te briedis, te briedīs.” apskatāma no 11.augustam līdz 29.septembrim Cēsu Vecā alus brūža kompleksā (Lenču ielā 11, Cēsis). Ekspozīcijas darba laiks: ceturtdiena – svētdiena no plkst. 12:00 – 18:00. Ieeja ekspozīcijā ir bez maksas. Ekspozīcija tapusi ar Vidzemes plānošanas reģiona Vidzemes kultūras programmas, Valmieras novada fonda programmas “Vidzemes NVO iniciatīvas Latvijas simtgadei 2017” un Cēsu Centrālās bibliotēkas atbalstu.
Par VRI: Vides risinājumu institūts ir inovatīvs zinātnes institūts, kas, veidojot sinerģiju starp zinātni, mākslu un jauno tehnoloģiju sniegtajām iespējām izstrādā risinājumus ilgtspējīgai vides un dabas resursu apsaimniekošanai. 2013.gadā VRI kļuva par Cēsu Vecā alus brūža saimnieku. VRI tajā iecerējis attīstīt Zinātnes, mākslas un gastronomijas centru “Brūzis”.
Informāciju sagatavoja: Guna Dātava VRI sabiedrisko attiecību speciāliste guna.datava PIE videsinstituts PUNKTS lv 26568947
Alūksnes muižas parks ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Tas, kā vienots kultūras pieminekļu ansamblis, ir autentisks 18. gadsimta ainavu parka paraugs. Alūksnes muižas parkā sastopama lielākā mazo arhitektūras formu koncentrācija Latvijā. Vairākas no unikālā parka arhitektūras formām ir zudušas, vai šobrīd ir neapmierinošā stāvoklī un nav pieejamas apmeklētājiem. Esošo parka objektu restaurācija un atjaunošana ir neatliekama nepieciešamība kultūrvēsturiskā mantojuma eksistencei un saglabāšanai nākamajām paaudzēm. Alūksnes novada dome 28. jūnija sēdē pieņēma lēmumu, ar kuru noteica, ka Alūksnes Muižas parka vēsturisko objektu restaurācija un atjaunošana atbilstoši parka vēsturiskajam plānojumam ir pašvaldības investīcija valsts nozīmes arhitektūras pieminekļos. Šādu investīciju projektu īstenošanai pašvaldībām ir iespēja ņemt aizņēmumu Valsts kasē, tādēļ domes deputāti nolēma šim mērķim aizņemties 226 407,78 EUR. Investīciju projektā paredzēta Pomonas tempļa atjaunošana, Obeliska, Apaļās un Ovālās strūklakas restaurācija, kā arī Alūksnes muižas parka celiņu plāna un mazo arhitektūras formu restaurācija un atjaunošana. Saskaņā ar atklātā iepirkumu konkursa rezultātiem darbus veiks SIA “BŪVFIRMA INBUV”. Būvprojektu izstrādātājs ir SIA “ARHITEKTA L.ŠMITA DARBNĪCA”. Ovālo un Apaļo strūklaku, kas saglabājušās savās autentiskajās vietās, restaurēs, pievadīs to darbībai nepieciešamo elektrības nodrošinājumu, kā arī ierīkos ūdens padevi. Pilnībā tiks atjaunots zudušais Pomonas templis tā vēsturiskajā vietā, kā arī ierīkoti divi tā pievadceliņi. Pomonas templis, kas dēvēts arī par Ganiņu paviljonu, ir celts 18. gadsimta otrajā pusē klasicisma stilā. Uz neliela postamenta tempļa iekšienē atradusies romiešu dārzkopības dievietes Pomonas marmora statuja, savukārt uz paviljona kolonnu pārsedzes bijis franču valodā iegravēts teksts, latviskā tulkojumā – “Kas mīl dabu, tas mīl arī tikumu”. Parka arhitektoniski mākslinieciskās un vēsturiskās izpētes rezultātā secināts, ka parka teritorijā esošie pamati, kas iepriekš tika uzskatīti par Pomonas tempļa pamatiem, tomēr nav šai mazajai arhitektūras formai piederīgi, tāpat arī precizēta tempļa vēsturiskā atrašanās vieta. Restaurēs gleznainā vietā ezera krastā esošo Obelisku, ko sava tēva, barona Otto Hermaņa fon Fītinghofa, piemiņai 18. gadsimta beigās uzcēla viņa dēls, Kristofs Burhards fon Fītinghofs. Senākie attēli liecina, ka obeliska smailē atradusies apzeltīta lode, bet postamentam bijusi piestiprināta marmora plāksne ar veltījuma tekstu vācu valodā, latviskā valodā – “Labajam tēvam, cilvēku draugam no pateicīgā dēla 1799”. Savukārt obeliska daļā bijis piestiprināts O.H. fon Fītinghofa portretmedaljons ovāla ciļņa veidā un zem tā uzraksts ar Fītinghofa vārdu, uzvārdu un informāciju par viņu. Laika gaitā lode, kā arī uzrakstu plāksnes un portretmedaljona cilnis gājuši zudībā, tādēļ tos atjaunos. Līdztekus atjaunos arī pie obeliska esošos divus vēsturiskos granīta solus. Parkā atjaunos arī Putnu paviljonu, kas būs redzams uz oriģinālajiem pamatiem, taču ne savā vēsturiskajā vietā. Oriģināli tas atradies parka daļā, kur šobrīd ir Brāļu kapi, līdz ar to paviljonam piemeklēta un ar Valsts kultūras pieminekļu inspekciju saskaņota jauna atrašanās vieta – laucīte pie augšējiem dīķiem. Parka restaurācijas darbos paredzēta arī dažu zudušo celiņu atjaunošana. Pie restaurētajiem un atjaunotajiem objektiem izvietos katedras tipa informācijas stendus, savukārt nozīmīgākajos celiņu krustojumos – norādes. Visa parka teritorijā paredzēts uzstādīt vēsturisko lielo un mazo granīta solu kopijas un atkritumu urnas.
Evita APLOKA, Alūksnes novada pašvaldības Sabiedrisko attiecību speciāliste Tālruņi: 64381502; 26646749
Senais zirgu stallis šī gada Kokmuižas svētku ietvaros, 2017.gada 8. un 9. septembrī, pārtaps par Mākslas telpu. Stikla skulptūras, mūzika un gaisma mūru iekšpusē un logos aicinās Kocēnu iedzīvotājus un viesus izbaudīt senā un jaunā brīnišķīgu mijiedarbību un būs pirmais solis pretī vietas iedzīvināšanai, piepildot šo seno telpu ar jaunu saturu. Mākslinieces Andas Munkevicas stikla skulptūru izstāde tiks atklāta 8. septembrī un šajā mākslas telpā notiks divi koncerti 8. un 9. septembrī. Lai līdz šīm pārvērtībām nokļūtu, aicinām ikvienu iedzīvotāju piedalīties staļļa teritorijas un mūru sakārtošanas talkā. Nepieciešamie veicamie darbi ir: -vaļējo ķieģeļu mūru augšpusē noņemšana (nepieciešams cilvēku drošībai, izmantojot ēku) -visu ķieģeļu mūru iekšpusē un ārpusē savākšana un novietošana glītās kaudzītēs (šie ķieģeļi tiks izmantoti mūra restaurēšanai) -logu aiļu atvēršana (stikla objektu izvietošanai logos) -pamatņu veidošana stikla skulptūru novietošanai -teritorijas uzkopšana Lai labāk organizētu darbus un plānotu talkas norisi, lūdzam pieteikties līdz 2017.gada 24. augustam: vineta.vintere PIE kocenunovads PUNKTS lv vai telefoniski 29226028
Pēc talkas aicinām uz kopīgu maltīti un sarunām. Vide, kurā mēs dzīvojam, būs atkarīga arī no mūsu katra vēlmēm un veikuma. Tāpēc aicinām kopīgi atjaunot un atdot dzīvei vēsturiski bagātu un skaistu vietu, padarot to arī par mūsu kopīgā garīgā mantojuma daļu! Un neaizmirstiet fotoaparātus, lai iemūžinātu pārvērtības!
Informāciju sagatavoja: Kocēnu novada domes Attīstības nodaļas vadītāja Inese Pabērza Mob.tel.: 26418755 E-pasts: medijiem PIE kocenunovads PUNKTS lv |
|
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
No šodienas, 11. augusta Cēsu Vecajā alus brūzī atvērta laikmetīga audio – vizuāla mākslas ekspozīcija “Brūža stāsti. Te briest, te briedis, te briedīs”.
Alūksnes Muižas parkā šomēnes sāksies vairāku vēsturisko parka objektu – Ovālās un Apaļās strūklakas un Obeliska restaurācija un zudībā gājušā Pomonas tempļa atjaunošana.
Senajās saimniecībās, tai skaitā muižu saimniecībās nebija nejaušu ēku. Tāpēc, atjaunojot seno Kokmuižu un tās teritoriju, nepieciešams maksimāli saglabāt to, kas kultūrainavā vēl pastāv. Raugoties uz muižu arhitektūras mantojumu Latvijā kopumā, retas ir vietas, kur muižas kompleksā saglabājušās visas ēkas, taču Kokmuiža ir salīdzinoši bagāta gan arhitektoniski, gan ainaviski.