Arhīva kalendārs
Cēsu Centrālā bibliotēka piedāvā spraigu kultūras programmu 2017. gada Dzejas dienu mēnesim.
No 4. septembra līdz 6. oktobrim bibliotēkas pirmajā stāvā būs skatāma Cēsu Vēstures un mākslas muzeja izstāde “Dzejniekam Eduardam Veidenbaumam – 150”. Pēc pedagogu pieprasījuma tiks sagatavots informatīvi izglītojošs stāstījums skolēniem par izstādē iekļautajām tēmām. Pieteikties zvanot: 64112020. Trešdien, 13. septembrī, plkst. 16.00 bibliotēkas Bērnu apkalpošanas nodaļā notiks netradicionālas dzejas sacensības “Dzejas slams bērniem”. Šoreiz dzejdara talantu būs iespēja pierādīt skolēniem līdz 14 gadu vecumam! Atraktīva žūrija, draudzīgi vērtēšanas kritēriji, radošā darbnīca un pārsteiguma balvas konkursantiem garantētas! Kā kļūt par sacensību dalībnieku? 1) Aizpildi pieteikuma veidlapu līdz 8. septembrim elektroniski: Dzejas slams bērniem vai papīra formātā bibliotēkas Bērnu apkalpošanas nodaļā, vai savas skolas bibliotēkā. 2) Sagatavo 3 paša sacerētus dzejoļus (ja vēlies, varēsi tos lasīt no lapas)! 3) Ierodies uz sacensībām 13. septembrī plkst. 16.00 bibliotēkas Bērnu apkalpošanas nodaļā un pārliecini ikvienu par savām dzejdara spējām! Trešdien, 20. septembrī, bibliotēkā viesosies Andris Akmentiņš – dzejnieks, prozaiķis, komponists un dziesmu tekstu autors. Atdzejojis dziesmu tekstus tādām animācijas filmām kā “Šreks”, “Ledus laikmets” un “Simpsoni”. Cik atraktīvs muzikālais dzejnieks ir bērnu auditorijai, tik pārsteidzošs ir arī pieaugušo skatītāju lokam. Plkst. 14.00 “Dzejolis un tā tapšana”. Uz tikšanos ar dzejnieku aicināti 3. – 6. klašu skolēni. Plkst. 18.00 “Dzejas domāšana visiem”. Vakarīga tikšanās ar autoru pieaugušo auditorijai. Līdz 17. septembrim ir iespēja pieteikt komandu vēl līdz šim nebijušām auto foto orientēšanās sacensībām – “Literārās Cēsis”. Sacensību norise – sestdiena, 23. septembris, plkst. 10.00. Auto foto orientēšanās brauciena laikā dalībniekiem būs jāatrod kartē atzīmētie kontrolpunkti Cēsu pilsētā un jānofotografējas pie tiem. Pasākuma mērķis ir popularizēt mazāk zināmo Cēsu vēstures daļu, kas saistīta ar literatūras, grāmatniecības un izglītības nozarēm. Sacensību starta vieta – Cēsu Centrālā bibliotēka (Raunas iela 1), sacensību noslēgums, apbalvošana – Eduarda Veidenbauma dzimto māju “Glāznieki” piemiņas vieta, kas atrodas A/S “Cēsu alus” teritorijā (Aldaru laukums 1). Pieteikuma veidlapa: Auto foto orientēšanās "Literārās Cēsis" Trešdien, 27. septembrī, plkst. 18.00 ikviens interesents aicināts uz muzikāli literāru vakaru kopā ar Valdi Atālu. Sirdssiltas noskaņas dzejā, dziesmās un sarunās. Dalība visos pasākumos bez maksas. Vairāk par pasākumu norisi uzzini bibliotēkā vai tīmekļa vietnē www.biblioteka.cesis.lv Informāciju sagatavoja: Krista Annija Lauberga, Cēsu Centrālās bibliotēkas projektu speciāliste, krista.lauberga PIE biblioteka.cesis PUNKTS lv Kultūras aktivitāšu norisi atbalsta “Latvijas valsts mežu atbalstītā Vidzemes kultūras programma 2017”, Cēsu novada pašvaldība, a/s “Cēsu Alus”, “Zinoo Cēsis”, “Zvaigznes grāmatu nams”.
Informāciju sagatavoja: Cēsu Centrālās bibliotēkas Projektu speciāliste Krista Annija Lauberga Ar „Latvijas valsts mežu atbalstītās Vidzemes kultūras programmas 2017” atbalstu (piešķirtais finansējums – 4000 eiro) notika Jāzepa Vītola Mūzikas dienas 2017. Gaujienā. No 19.-29. jūlijam notika vasaras nometne Vītolēni, kurā piedalījās 140 audzēkņi no daudzām Latvijas mūzikas skolām un vidusskolām, kā arī no Somijas, Francijas un Krievijas. Viss nometnes laiks tika pavadīts ar radošām aktivitātēm. Jau nometnes sākumā – 23.jūlijā, sadarbībā ar Gaujienas evanģēliski luterisko draudzi, atzīmējot Mācītājmājas 255.gadu jubileju, notika garīgās mūzikas koncerts. Latvijas Mākslinieku Savienība uzaicināja Vītolēnus uz mākslas darbnīcām Zvārtavas pilī. Nometnes laikā – tieši 26.jūlijā – Jāzepa Vītola dzimšanas dienā, notika konkurss, kurā tika pārbaudītas bērnu zināšanas par komponistu. Ekskursija pa Gaujienu un Jāzepa Vītola memoriālā muzeja apmeklējums notika jau pirmajā nometnes dienā. Visi pasākumi notika Vītolēnu 15 gadu jubilejas zīmē. Piektdien, 28.jūlijā notika divi koncerti – Vītolēnu lielais koncerts „Dzīvo notīs”, kur šogad izskanēja nometnes pedagoga Romāna Falkenšteina „Skerco” simfoniskajam orķestrim un visiem mīļā diriģenta Andra Riekstiņa speciāli nometnei radītais cikls „Zosu sapņi” simfoniskajam orķestrim un korim. Nakts koncertā uzstājās ansambļi, apvienojot dalībniekus un pedagogus. Sestdien, 29.jūijā – Vītolēnu ansambļu un solistu priekšnesumi mijās ar vizuālās mākslas konkursa “Skaisti dziedi lakstīgala” laureātu apbalvošanu. Noslēguma koncertā Vītolēni piedalījās ar savu sagatavoto programmu, kā arī dziedāja kopā ar Latvijas koriem, kuri šogad bija pārsvarā no Kurzemes un Rīgas. Koncertā viesojās dziedātājs Zigfrīds Muktupāvels un komponists Mārtiņš Brauns. Saņemtās atsauksmes pēc nometnes un koncertiem no dalībniekiem un vecākiem liecina, ka nometne ir vajadzīga bērnu radošajai izaugsmei, muzikālai un patriotiskai audzināšanai. Jau 9. septembrī notiks nometnes Rudens koncerts Smiltenes Kultūras centrā, kur visi atkal satiksies mūzikā, atskaņojot vasarā iestudēto programmu.
Informāciju sagatavoja: Ilze Dāve projekta vadītāja "Latvijas valsts mež uatbalstītās Vidzemes kultūras programmas 2017" līdzfinansētā projektā Limbažu novadā jūlijā sešu dienu garumā norisinājās starptautisks teātra festivālā Spēlesprieks. Tajā piedalījās vairāk nekā 20 kolektīvu, pāris simtu aktieru. Pasākuma programmā bija visdažādāko žanru izrādes, piedāvājot to apmeklētājiem plaša spektra emocijas - prieku, aizkustinājumu, žēlumu, dusmas, iespēju dzīvot līdzi dažādiem likteņiem un stāstiem, aizmirstot, ka tā nav dzīve, bet teātris. Uzrunātie festivāla apmeklētāji novērtēja to, cik dažādas ir izrādes, cik interesanti strādā aktieri un režisori. Dažs maz atpaliek no profesionālo teātru snieguma. Viņi saskatīja arī pievienoto vērtību noskaņā, ko izrādēm deva neierastas spēles vietas. Par daļu no izrādēm cilvēki nevarējuši pat iedomāties, ka tās nav radītas tieši vietām, kur bija skatāmas, – tukšā bankas ēkā, pagrabā, garāžā, bibliotēkā, baznīcā un citur. Festivāla pirmajās dienās skatītājiem tika piedāvātas pašu novada kolektīvu izrādes. Tos priecēja Umurgas, Viļķenes, Stūrīšu un Umurgas teātri. Lai gan festivāla nedēļa lielākoties bija lietaina un vējaina, izrādes bija labi apmeklētas. Oficiālā festivāla atklāšana notika tā ceturtajā dienā, kad jau bija sagaidīti pašmāju un ārzemju viesi. No tālienes bija atbraucis Kijevas jauniešu improvizācijas teātris. Tajā darbojas topošie psihologi. Ceturto reizi Limbažus apmeklēja Tomass Haugers ar savu teātri Drakomir no Dānijas. Lietuviešu kolektīvi šoreiz bija divi. Tāpat bija ieradušies kolektīvi no Vācijas un Ukrainas. Limbažniekus sevišķi iepriecināja gruzīni, aizraujot ar savu temperamentu un dziesmām latviešu valodā. Skatītāju atzinību izpelnījās arī viesi, kuri nebija tālu ceļojuši – Brocēnu, Gulbenes, Ogres, Jūrmalas, Jelgavas, Kuldīgas, Liepājas, Mālpils, Saldus un VEF tautas teātris. Ar Žila Verna “80 dienās apkārt zemeslodei” viesizrādi Limbažos viesojās Valmieras drāmas teātris, sniedzot vietējiem iedzīvotājiem iespēju apmeklēt profesionāla teātra izrādi, kā arī salīdzināt tā un amatieru teātru sniegumu. Festivāla dalībniekiem savukārt bija iespēja diskutēt un dalīties pieredzē ar tā aktieriem. Uzrunātie režisori, kuri festivālā piedalās jau atkārtoti, atzina, ka festivāla atmosfēra ir brīnišķīga, pozitīvi ir tas, ka ir iespēja gan sagatavoties un nospēlēt savu izrādi, gan redzēt citus kolektīvus un paballēt. Tika uzsvērta festivāla unikalitāte ar to, ka spēlēts tiek pilsētvidē. Tas ir piedzīvojums gan pašiem aktieriem, gan skatītājiem, kaut kas ļoti laikmetīgs un interesants. Lai arī sākotnēji tas šķitis biedējoši, lielākoties piedāvātās spēles vietas izrādījušās lieliski piemērotas izrādes noskaņas radīšanai. Iedzīvotāji atzinīgi novērtēja to, ka festivāls šogad notika arī ārpus pilsētas. Iespēja noskatīties izrādes bija skatītājiem Viļķenē, Igatē, Umurgā, Pālē un Pociemā. Šī festivāla viens no jaunumiem bija izstādes „Brīvdabas izrādes Latvijā” izveide un atklāšana Limbažos kopā ar Eduarda Smiļģa Teātra muzeja direktoru Jāni Siliņu. Izstādē piedāvāts skatījums par vides, brīvdabas izrāžu vēsturi un teātra iespējām – kā izmantot dažādas pilsētas teritorijas, laukumus, ēkas teātra vajadzībām, tādejādi radot jaunus risinājumus kultūras pasākumu organizēšanā, atdzīvinot neievērojamas pilsētas vietas un pārsteidzot iedzīvotājus. Sadarbībā ar muzeju festivāla dalībniekiem tika rīkota arī kopīga diskusija par Latvijas teātru daudzveidību. Festivāls tiek organizēts reizi divos gados un nākamreiz tas jau būs 15. Spēlesprieks. Šajā laikā ir audzis festivāla dalībnieku skaits, to daudzveidība, tāpat arī organizatoru prasmes, pasākums ir kļuvis par labi organizētu un izaugsmi veicinošu amatieru teātru dzīves notikumu.
Informāciju sagatavoja: Anna Siliņa Projekta vadītāja Limbažu novada pašvaldība |
|
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
