Arhīva kalendārs
2022.gada martā Eiropas Komisija izsludināja aicinājumu ES reģioniem un pašvaldībām pievienoties misijai “Pielāgošanās klimata pārmaiņām”, veicinot Zaļā kursa un ES Pielāgošanās stratēģijas īstenošanu, nodrošinot reģionu virzību uz klimatnoturību. Misija ir viena no piecām pētniecības un inovācijas programmas Apvārsnis Eiropa 2021.–2027. gadam iniciatīvām, ar kuru īstenošanu plānots risināt dažas no lielākajām problēmām, ar kurām saskaras sabiedrība. Misija ietver konkrētus pasākumus, kas sniedz tiešu atbalstu visaptverošajām Eiropas Savienības prioritātēm tādās jomās kā vēža slimības uzveikšana; klimatneitrālas un viedas pilsētas; okeāna, jūru, piekrastes ūdeņu un upju attīrīšana un atjaunošana; augsnes veselības nodrošināšana veselīgas pārtikas, cilvēka veselības, dabas un klimata labā; pielāgošanās klimata pārmaiņām. Ar misijas “Pielāgošanās klimata pārmaiņām” starpniecību plānots atbalstīt Eiropā vismaz 150 reģionus un pašvaldības klimatnoturības sasniegšanā līdz 2030. gadam, apzinot esošos un paredzamos klimata pārmaiņu radītos riskus un nepieciešamos pielāgošanās pasākumus. Misijas dalībnieki izstrādās pielāgošanās stratēģijas pašvaldību un reģionu līmenī, tādējādi sniedzot ieguldījumu ES Pielāgošanās klimata pārmaiņām stratēģijas īstenošanā. Daloties savā pieredzē, misijas dalībnieki kļūs par daļu no lielākas kopienas ar vienotiem uzdevumiem veidot klimatnoturību. Ieguvumi, pievienojoties misijai:
Līdzšinējo klimatisko apstākļu, kā arī nākotnes klimata pārmaiņu scenāriju analīze uzskatāmi demonstrē, ka klimata pārmaiņu tendences turpināsies visa šī gadsimta laikā. Turklāt visbūtiskākās izmaiņas skars klimatisko parametru ekstremālās vērtības – nākotnē aizvien biežāk nāksies saskarties ar Latvijas teritorijai neraksturīgiem un ekstremāliem laikapstākļiem. Šīs izmaiņas laika gaitā ietekmē ne tikai dabas kapitālu (sugas, biotopus, ekosistēmas), bet arī iedzīvotāju veselību, labsajūtu, drošību un saimnieciskās aktivitātes. Latvijā identificētie nozīmīgākie riski ir sezonu, t.sk. veģetācijas perioda izmaiņas, ugunsgrēki, kaitēkļu un patogēnu savairošanās, koku slimības, jaunu sugu ienākšana, elpošanas sistēmu slimību izplatība, karstuma dūrieni, nokrišņu izraisīti plūdi, vējuzplūdi, elektropadeves traucējumi, hidroenerģijas svārstības, sasaluma mazināšanās, kailsals, infrastruktūru bojājumi, aprīkojuma pārkaršana, ūdens noteces samazināšanās vasaras sezonā ilgāku sausuma periodu dēļ. Nepieciešams atbilstoši riskiem īstenot pielāgošanās pasākumus, kas ir orientēti uz šo risku ietekmes mazināšanu un novēršanu. Sagaidāms, ka ar 2030. gadu jau būs ieviesti virkne pielāgošanās klimata pārmaiņām pasākumu, kas veicinās klimatnoturību arī turpmākā nākotnē. Pateicoties pasākumu ieviešanai, tiks mazināta Latvijas cilvēku, tautsaimniecības, infrastruktūras, apbūves un dabas ievainojamība pret klimata pārmaiņu ietekmēm un veicināta klimata pārmaiņu radīto iespēju izmantošanu. Plānošanas reģioniem un pašvaldībām ir būtiska loma valsts virzībā uz klimatneitralitāti un klimatnoturību, tāpēc dalība EK iniciatīvās un misijās, kas palīdz sasniegt Latvijas klimata mērķus, ir ieteicama arī citiem Latvijas reģioniem un pašvaldībām. Lai stiprinātu pašvaldību un plānošanas reģionu attīstības plānošanas un projektu speciālistu zināšanas un prasmes klimata politikas jomā, un veicinātu klimata mērķu integrāciju attīstības plānošanas dokumentos, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija ir izstrādājusi Metodiskos ieteikumus pašvaldībām klimata pārmaiņu politikas jomā. Plašāku informāciju par EK misiju “Pielāgošanās klimata pārmaiņām” skatīt te. Informāciju sagatavoja: Baiba Šelkovska, Sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, baiba.selkovska PIE vidzeme PUNKTS lv sadarbībā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Valsts ilgtspējīgas attīstības plānošanas departamentu un Klimata pārmaiņu departamentu.
Gaisa kvalitāte ir būtisks faktors skolēnu un pedagogu labsajūtai un mācību darba efektivitātei visas dienas garumā. Īstenojot šo projektu, gaisa kvalitāte ir uzlabojusies - to apliecina arī skolēni un pedagogi, kas pamanījuši gaisa kvalitātes uzlabošanos klašu telpās. Jaunā ventilācijas sistēma ierīkota arī virtuves telpās un ēdamzālē, un arī tur gaisa kvalitātes uzlabošanās ir jūtama. Jaunā ventilācijas sistēma strādā pilnvērtīgi, nodrošinot gaisa kvalitāti atbilstošā līmenī – par to liecina iekštelpu klimata sensori, kas klašu telpās ierīkoti ar Izglītības un zinātnes ministrijas īstenotā projekta atbalstu. Tam, kāda gaisa kvalitāte ir katrā klašu telpā, var sekot līdzi attālināti tīmekļvietnē https://co2.mesh.lv. Sadaļā “Ēkas” var aplūkot telpas CO2 līmeni, gaisa temperatūru un relatīvo mitrumu. Savukārt sadaļā “Ieteikumi gaisa kvalitātes uzlabošanai” ir gan informācija par gaisa kvalitātes ietekmi uz veselību, gan ieteikumi gaisa kvalitātes uzlabošanai telpās. Projekts “Ventilācijas ierīkošana Alūksnes pilsētas sākumskolā” īstenots atbilstoši Ministru kabineta 2021. gada 13. aprīļa noteikumiem Nr. 242 “Augstas gatavības pašvaldību investīciju projektu pieteikšanas, izskatīšanas un finansējuma piešķiršanas kārtība”. Projektēšanu, autoruzraudzību un būvdarbus veica SIA “SANART”. Būvuzraudzību veica SIA “BBPV”. Projektu vadīja Alūksnes novada pašvaldības Centrālās administrācijas projektu vadītāja Una Tetere-Teterovska.
Foto: Evita APLOKA SAGATAVOJA: Evita APLOKA,
|
|
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Vidzemes plānošanas reģions kļūst par pirmo dalībnieku no Latvijas, kas pievienojies Eiropas Komisijas misijai ”
Alūksnes pilsētas sākumskolā ir pabeigti projektā “Ventilācijas ierīkošana Alūksnes pilsētas sākumskolā” paredzētie būvdarbi - ierīkota centralizēta ventilācija, uzstādot rekuperācijas sistēmu ar mehanizētu gaisa pieplūdi un nosūci.