Arhīva kalendārs
Valmieras muzeja Izstāžu namā 11.septembrī plkst.16.00 atklās Sabīnes Stāles fotogrāfiju izstādi “Akmens galaktika” un Kylli Sparres fotogrāfiju izstādi “Stāstu pasaule”.Sabīne Stāle makrofotogrāfiju izstādē “Akmens galaktika” attēlo Latvijā, jūras krastā salasītu olīšu iekšējo pasauli, krāsu, rakstu un reljefu saspēli tuvplānā. Tie atklāj neizmērojamu plašumu un kaut ko netveramu, pat dievišķu. Māksliniece rāda, ka arī Latvijā ir iespējams atrast dažādu nokrāsu kvarcus, granātus, epidotus, ahātus, retāk kalcedonus, olivīnus vai nelielus turmalīna ieslēgumus laukakmeņos. Tas, ko varam ieraudzīt šajos akmentiņos, ir pārsteidzoši līdzīgs attēliem, kuri iegūti, veroties teleskopā. Tas liek aizdomāties par Visuma uzbūvi un nebeidzamu matricu vai fraktāļu eksistenci tajā. No haosa dzimst zvaigznes un galaktikas. Sava veida haoss ir arī mazajos olīšos. “Akmens galaktika” ir aizraujošs ceļojums gan akmens kristāliskajā dvēselē, gan ikvienam savā iekšējā pasaulē. Mēs uztveram to, ko labi pazīstam, tādēļ fotogrāfijās varam ieraudzīt sejas un cilvēkus, dzīvniekus, dabas ainavas, dīvainas kartes vai arī ko citu – iztēle izvēlas ieraudzīt sev tuvo un saprotamo, tikai savai zemapziņai raksturīgo, tā aicina māksliniece.
Māksliniece Kylli Sparre (Igaunija) fotogrāfiju izstādē “Stāstu pasaule” aicina ieskatīties zem virsmas, izdzirdēt nepateiktos vārdus un izpētīt attiecības starp cilvēkiem un mijiedarbību ar apkārtni. Viņas darbos jūtama deja: lielu lomu spēlē kustības un rūpīgi novērotie ķermeņi. Māksliniece dalās ar stāstu, kurā subjekts un apkārtne var kļūt par vienu veselu, tādējādi tie gandrīz pārvēršas dejā. Kaut gan viņas darbs var būt teatralizēts, tas rada pilnīgu miera sajūtu. Neatkarīgi no tā, vai attēli ir sirreāli, simboliski vai sapnim līdzīgi, tie nāk no mākslinieces domām, novērojumiem un pieredzes. Kylli Sparre dzīvo un strādā Igaunijā, Tallinā. Jau no mazotnes neatlaidīgi meklējusi iespējas izpaust radošumu, daudzus gadus trenējusies, lai kļūtu par profesionālu baletdejotāju. Atklājot sev tēlotājas mākslas fotogrāfiju, visi spēki un domas veltīti šai nozarei. Izstādes būs skatāmas līdz 17.oktobrim.
Pasākuma laikā var tikt fotografēts un filmēts. Fotogrāfijas un videomateriāli var tikt izmantoti Valmieras pilsētas pašvaldības publicitātes vajadzībām.
Informāciju sagatavoja: Zane Bulmeistare Valmieras pilsētas pašvaldības Zīmolvedības un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājas vietniece Mob. tālr.:26443410
Tāda sm(ilgu) sajūta, vai ne?!
Aicinām satikties Spāres muižas Rakstnieku parkā 13. septembrī plkst.12.00, lai svinētu dzejas dienas. Satikšanās ar dzejniekiem, dzeju, mūziku, rudeni un pašiem ar sevi. Dienu sāksim satiekoties ar dzejniekiem J. Tomašu, A. Dragunu, K. Vērdiņu un A. Ulmi, kuri dalīsies savos vārdos, rindās un sajūtās. Vēlāk visi dalībnieki kopā ar ģimenēm aicināti piedalīties rudens dzejas meistarklasē kopā ar Arlitu Laini. Turpinājumā būvinženieris Rolands Fedotovs šoreiz torņus nebūvēs pats, bet palīdzēs to darīt jaunajiem būvniekiem, būvējot pilis, torņus un debesskrāpjus no grāmatām. Bet dienas izskaņā ģitāras, balss, rudens un citām stīgām līdzi skanēt aicinās Dina, Arlita, Juris un Tomass no tuvējiem pakalniem. Visas dienas garumā darbosies grāmatu apmaiņas punkts, tāpēc ceļā uz svētkiem azotē līdzi ņem kādu grāmatu, lai to iemainītu pret vēl nelasītu. Tāpat par siltu sajūtu rūpēsies Asnate Paula Grēna, kura papildinās jau tā rudens izgreznoto Rakstnieku parku, ievīdama to vēl siltākos toņos. Svētdienai taču tik ļoti piestāv miers, siltums un azotes sajūta! Amatas novada Spāres muižas Rakstnieku parka ideja radusies 1930. gada 4. maijā, kad toreizējo Spāres Valsts sešklasīgo skolu un patversmi pēc Kārļa un Alvīnes Skalbergu aicinājuma Aleksandra Čaka vadībā apmeklēja Trauksminieku grupas literāti – Arvīds Borincs, Arvīds Grigulis, Jānis Grots, Valdis Lukss, Jānis Plaudis, Emils Skujenieks, Austra Skujiņa, Adolfs Talcis, Jānis Trimda, Pāvels Vīlups un Elvīra Bramberga. Tika radīta arī himna un stādīto koku plāns, kas saglabājies vēl šodien. Pēc 30 gadiem tradīciju turpināja Arvīds Grigulis, iestādot vēl vienu kociņu, viņa piemēram sekoja Valdis Lukss, Laimonis Vāczemnieks un Jānis Plotnieks.Bet 2016. stādījumus papildināja tādi Latvijā pazīstami kulturas darbinieki kā Austra Skujiņa, Edvīns Raups,, Valdis Rūmnieks, Jānis Rokpelnis, Inga Ābele, Valdis Atāls, Egils Šņore u.c.
Informāciju sagatavoja:
Rudens elpu un smaržu jau var just gaisā un rudens ir īstākais laiks, lai dotos mežā! 19.septembrī, sestdienā, kopā ar mikoloģi, sēņu eksperti, Diānu Meieri dosimies pastaigā pa mežu, lai iepazītos un ielūkotos daudzveidīgajā un krāsainajā sēņu pasaulē. Meklēsim sēnes, noskaidrosim vai tās ir ēdamas vai indīgas, izzināsim kādi ir priekšnoteikumi drošai sēņošanai mežā un kam jāpievērš uzmanība sēņu precīzākai noteikšanai. Pulcēšanās laiks plkst. 11:00, precīzu pulcēšanās vietu nosūtīsim katram dalībniekam individuāli. Iešana nebūs pa meža taciņām, lai piefiksētu lielāku sēņu daudzveidību, iesim mežā! Jāteic, izvēlētais mežs ir viegli sasniedzams un ejams, pārgājiens ir vieglas grūtības pakāpes. Aptuvenais pasākuma ilgums 3-4 stundas. Uz pārgājienu aicināts ikviens zinātkārais, kas vēlas pavadīt daļu dienas iegūstot jaunas zināšanas un izzinot sēņu daudzveidību. Pārgājiens lieliski piemērots ģimenēm ar bērniem. Līdzi ņemam pusdienu maizītes, tēju un/vai kādu citu našķi, pārgājiena laikā paredzēta piknika pauze. Dalība pasākumā bez maksas. Tā kā pārgājiens paredzēts pastaigai pa mežu, vēlams atbilstošs apģērbs. Kā arī, protams, ieteicams sekot līdzi un ģērbties atbilstoši laikapstākļiem. Pārgājiena laikā uzmanību pievērsīsim sēņu daudzveidībai, gan ēdamajām, gan neēdamajām sēņu sugām. Šobrīd nevaram teikt cik liela būs sēņu daudzveidība izvēlētajā mežā, tomēr esot lielākam bariņam, iespēja ieraudzīt un pamanīt dažādas sēnes ir daudz lielāka. Ja kādam ir sēņu noteikšanas grāmata, to noteikti var ņemt līdzi un izmantot sugu noteikšanā.
Pieteikšanās un papildus informācija par tālr. 29234956 vai uz e-pastu: lubanamitrajs PIE gmail PUNKTS com Pasākumu organizē: Lubāna mitrāja informācijas centrs
|
|
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Ir taču šogad tāda smilgu sajūta, vai ne? Un ilgu. Visa pasaule ziedam kā smilgas - spurainas, maigas, zeltainas, īsas un garas, bet visas liecamies vienā pasaules vējā. Viļņojamies kā vēju pluinīta jūra, kur devītais vilnis šogad ir katrs trešais. Pieplok pie zemes mūsu ziedošā pļava. Lai celtos! Lai ziedētu rūsganā rudens saulē. Nobirst zeltaini putekšņi rudenī uzartā zemē, dzirdi? Tur pavasarī dīgs jaunas pļavas. Mēs arī esam uzarta zeme. Mēs ziedēsim. Un ilgosimies arī mazliet.