Arhīva kalendārs

« June 2022 »
MonTueWedThuFriSatSun
 12345
6789101112
13141516171819
20212223242526
27282930 

Sestdien, 9. jūlijā, Koncertzālē “Cēsis” gaidāms viens no šīs vasaras lielākajiem notikumiem mūzikā – Cēsu Mākslas festivāla atklāšana ar Riharda Vāgnera operas “Tristans un Izolde” koncertatskaņojumu. Tristana lomā dzirdēsim Eiropas operteātru zvaigzni, vācu tenoru Marko Jenču (Marco Jentzsch), bet Izolde būs latviešu operdziedātāja Liene Kinča. Kopā ar viņiem Eiropas un Latvijas vadošie solisti, Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris un diriģents Andris Poga.

Koncertzāle “Cēsis” sadarbībā ar Cēsu Mākslas festivālu dos iespēju Latvijā pēc 100 gadu pārtraukuma atkal izskanēt Riharda Vāgnera operai “Tristans un Izolde”, kas pēdējo reizi uzvesta tālajā 1921. gadā Latvijas Nacionālajā operā. 

Ķeltu leģenda par Tristanu un Izoldi ir viens no visu laiku skaistākajiem mīlasstāstiem, un Rihards Vāgners, izmantojot to par pamatu savai operai, esot vēlējies uzcelt pieminekli daiļākajam no sapņiem, kas līdz šodienai aizkustina klausītāju sirdis mūzikā. 

Vāgnera operas sižets vēsta par Tristana un Izoldes neparasto mīlasstāstu, kas aizsākas, Tristanam nogalinot Izoldes līgavaini. Kļūdas pēc iedzerot mīlas dzērienu no viena kausa, viņi bezcerīgi iemīlas viens otrā. Taču liktenis nav labvēlīgs jaunajiem mīlētājiem, jo Izoldes roka ir apsolīta Tristana audžutēvam karalim Markam.

Cēsīs Izoldi dziedās Liene Kinča, kura par šo lomu saka: “Izolde viennozīmīgi ir mana sapņu loma! Pirmo reizi Vāgneru dziedāju tālajā 2007. gadā, kad “Valkīru” Latvijas Nacionālajā operā diriģēja Andris Nelsons. Toreiz Izolde likās kā tāls sapnis… Bet ir pagājuši gadi, un sapņi kļūst par realitāti. Darbs pie Vāgnera operlomām nekad nebeidzas, katru reizi atverot notis, es ieraugu ko jaunu, nebijušu. Izolde nu ir ceļojuma sākumā, dziedāšu to otro reizi – mājās, un zīmīgi, ka tieši Cēsīs, kur mācījos Alfrēda Kalniņa mūzikas koledžā. Uzstāties mājās ir grūti – uztraukums vienmēr mijas ar lielu saviļņojumu. Bet Vāgners viennozīmīgi ir mans komponists! Tristana un Izoldes partitūra gan izpildītāju, gan klausītāju paceļ spārnos, pazūd laiks un telpa. Dvēsele, dzīvam esot, ir attīrīšanās telpā.” 

Publicitātes foto

Tristana lomā dzirdēsim vācu tenoru Marko Jenču, kurš uzstājies Berlīnes Valsts operā un Berlīnes Komiskajā operā, Leipcigas un Drēzdenes opernamos, Milānas Teatro alla Scala, Nīderlandes operā u.c. Šosezon viņš debitē Tristana lomā un piedalās arī savā pirmajā “Nībelunga gredzena” iestudējumā.

Kopā ar titullomu izpildītājiem uz skatuves būs mecosoprāns Martina Dike (Martina Dike), vācu basbaritons Olivers Cvargs (Oliver Zwarg), slavenais latviešu basbaritons Egils Siliņš un Latvijas Nacionālās operas solisti Mihails Čuļpajevs, Artjoms Safronovs un Rinalds Kandalincevs. “Tristana un Izoldes” operas koncertatskaņojumā Cēsīs piedalīsies Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris diriģenta Andra Pogas vadībā. Zīmīgi, ka, līdzīgi kā 2019. gadā Riharda Vāgnera “Valkīras” pirmā cēliena atskaņojumā, arī šoreiz tiks izmantota koncertzāles “Cēsis” orķestra bedre, paverot plašākas iespējas scenogrāfam Oļegam Golovko un videomāksliniekam Aleksandram Labonovam, kuri nupat noslēguši darbu pie Dailes teātra uzveduma “Kokvilnas lauku vientulībā”. 

Vēršam uzmanību, ka “Tristana un Izoldes” koncertatskaņojums Cēsīs ilgs 5,5 stundas, jo starp trim cēlieniem paredzēti divi starpbrīži – viens pusstundu, otrs stundu garš. Lai notikums būtu atmiņā paliekošs ne tikai mūzikas vēriena, bet arī izcilas atmosfēras dēļ – par apmeklētāju labsajūtu un ēdināšanu rūpēsies viens no Cēsu labākajiem restorāniem – “H.E. Vanadziņš. Ziemeļu restorāns”.

Biļetes nopērkamas koncertzāles “Cēsis” kasē, “Biļešu paradīzes” tirdzniecības vietās un internetā www.bilsesuparadize.lv. 

 

Informāciju sagatavoja:
Egija Saļņikova
Koncertzāles “Cēsis”
Mārketinga un komunikācijas vadītāja
E-pasts: egija.salnikova PIE cesukoncertzale PUNKTS lv

Siguldas novada Kultūras centrs izsludina pirmo Siguldas novada radošās rezidences konkursu, kurā ar kopīgu projektu aicināti pieteikties literāru tekstu autori un ilustratori. Rezidence paredzēta divu nedēļu radošam darbam, pieteikšanās termiņš – 30. jūnijs.

Siguldas novada radošās rezidences programmu 2021. gada decembrī atklāja multimediju mākslinieku apvienība “Orbīta”, pavadot Siguldā nedēļu, kuras laikā tapa videoalbums dzejas un skaņu performancei “Motopoiesis”. Šogad rezidences programmā paredzēts viens atklātais konkurss, kura mērķis ir atbalstīt un veicināt literāru tekstu autoru un ilustratoru radošo kopdarbu.

Rezidence nodrošina: dzīves un darba vietu divu nedēļu radošajam darbam, radošo stipendiju 350 EUR apmērā (pirms nodokļu nomaksas) katram rezidentam.

Rezidences laikā konkursa uzvarētāji tiks aicināti piedalīties rezidences izglītības programmā, kas paredz divas radošās darbnīcas novada izglītības iestādēs.

Pieteikums sastāv no:

Pieteikumus līdz 2022. gada 30. jūnijam aicinām iesniegt:

  • elektroniski, sūtot uz e-pasta adresi: kultura PIE sigulda PUNKTS lv, ar norādi “Siguldas novada radošā rezidence”;
  • pa pastu vai personīgi Siguldas novada Kultūras centrā, Pils ielā 10, Siguldā. Pieteikumam jābūt aizlīmētā aploksnē ar norādi “Siguldas novada radošā rezidence”.

Iesniegtos pieteikumus izskatīs Siguldas novada Kultūras centra izveidota komisija. Par rezultātiem izstāžu pieteicēji tiks informēti, atbildes vēstuli sūtot uz pieteikumā norādīto adresi, ne vēlāk kā 30 dienu laikā pēc pieteikuma iesniegšanas termiņa beigām.

Siguldas novada radošās rezidences nolikums pieejams šeit: https://www.sigulda.lv/public/lat/kultura/dokumenti111/

Siguldas novada radošā rezidence ir viena no Siguldas novada pašvaldības iniciatīvām ceļā uz lielāku mērķi – literatūra un lasītveicināšana kā prioritāte. Rezidences programmas trīs galvenie mērķi: 1) atbalstīt un veicināt radošo procesu, īpašu uzmanību veltot radošajam kopdarbam; 2) organizēt rezidences izglītības programmu, iesaistot novada izglītības iestādes un vietējo kopienu; 3) veidot laikmetīgās kultūras “pēdas” nospiedums Siguldas novadā.

Jautājumus adresēt Siguldas novada Kultūras centra projektu vadītājai Dacei Krecerei-Vulei: dace.krecere PIE sigulda PUNKTS lv.

Atbalsta: Siguldas novada pašvaldība, Vidzemes plānošanas reģions, AS “Latvijas valsts meži”, Valsts kultūrkapitāla fonds.