Arhīva kalendārs
Ar īpašo dizainu rotātais vilciens kursēs visās Latvijas elektrovilcienu dzelzceļa līnijās, savukārt autobusi – Ogres novadā un pilsētā, kā arī maršrutā Rīga-Ogre. Vilciena un autobusu noformējumā izmantoti Ogres novadnieka, gleznotāja un nacionālās ainavu glezniecības pamatlicēja Vilhelma Purvīša darbu motīvi. Šo darbu reprodukcijas apkopotas 1946. gadā izdotā bibliogrāfiskā retumā, savukārt orģināli zaudēti 2. pasaules kara laikā. Vilciena griestu dizaina koncepts radies, iedvesmojoties no pasaules ievērojamākajiem mākslas objektiem, kuros var aplūkot griestu freskas. Savukārt autobusu sēdekļus rotā pārsegi, kas kā mozaīkas gabaliņi veido kādu no Purvīša darbiem un ļauj saskatīt to no pavisam cita rakursa. “Mūsu sākotnējā iecere bija, V. Purvīša darbus eksponēt vilcienu un autobusu logos, taču sarunās ar Latvijas Mākslas akadēmijas pasniedzējiem un studentiem sapratām, ka jaunie mākslinieki piedāvā citas inovatīvas idejas, un ir liels prieks, ka tās izdevies realizēt. Domāju, ka šis ir ne vien mākslas, bet arī izglītojošs projekts,” atklāj Ogres novada Kultūras centra Attīstības un plānošanas nodaļas vadītāja Laila Baumane. Vilhelms Kārlis Purvītis dzimis 1872. gada martā, Rīgas apriņķa Zaubes pagasta JAUŽOS, tagadējā Ogres novadā. Purvītis ir licis pamatus ainavu glezniecībai, Latvijas mākslas starptautiskajai atpazīstamībai un daudz enerģijas ieguldījis Latvijas mākslas izglītības sistēmas veidošanā. Ogres novada sili, bērzi un ūdeņi esot bijuši gleznotāja dabas studiju un iedvesmas avots. “Meistara 150. jubilejas gadam Ogres novada teritorijā veltīti daudzi notikumi, kuru vienojošais moto ir ”Satiec Purvīti”, taču vēlējāmies spert soli tālāk un Purvīša daiļradei pievērst plašāku sabiedrības uzmanību. Mūsuprāt to var izdarīt, izstādot mākslas darbus vietās, kur ikdienā atrodas daudz cilvēku, un kāpēc gan lai tā nebūtu tik ikdienišķa vieta kā sabiedriskais transports – autobusi un vilcieni. Ceram, ka šādi cilvēkos raisīsim interesi un iepazīstināmi ar V. Purvīša daiļradi,” norāda Ogres novada Tūrisma plānošanas un attīstības nodaļas vadītāja Elīna Baltiņa. Līdzās projektam ”Satiec Purvīti ceļā” šovasar gan Ogrē, gan arī citviet Ogres novadā norisinās gleznošanas darbnīcas, kuru dalībnieki iedvesmas avotu meklē Vilhelma Purvīša darbos un gleznošanas tehnikās. Paralēli vērienīgajai izstādei “Purvītis” Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā no 2. jūnija Ogres Vēstures un mākslas muzejā apskatāma mākslinieka oriģināldarbu izstāde “Vilhelms Purvītis. Gadalaiki”, kurā eksponēti darbi no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja krājuma un Zuzānu kolekcijas. Savukārt gājēju tunelī pie Ogres dzelzceļa stacijas, kā arī multimediālajā izstādē Ogres novada Kultūras centra Mākslas zonā neierastā vidē ir iespēja aplūkot unikālas Vilhelma Purvīša darbu reprodukcijas, kuru orģināli gājuši bojā 2. pasaules kara laikā.
Informāciju sagatavoja:
Gleznotājs un pedagogs Jānis Galzons (1912–1979) galvenokārt gleznojis ainavas. 1935. gadā iestājies Mākslas akadēmijā, mācījies pie pazīstamiem meistariem Ubāna, Miesnieka, Tones, Skulmes, Vītola. Līdz 1944. gadam strādāja dekoratīvās glezniecības darbnīcā pie J. Kugas, studējot vecmeistarus, tad tapa daudz gleznojumu skiču un zīmējumu. Jau studiju gados mākslinieks piedalījies Mākslas akadēmijas rīkotajās izstādēs, kā arī Rūjienas, Valmieras un Cēsu novada mākslas izstādēs. Iecienītākie motīvi – Rūja, Rūjiena un Ziemeļvidzeme. J. Galzona māksla ir cieši saistīta ar vidi un laikmetu, kurā viņš dzīvoja. Valmieriešiem (un ne tikai) svarīga bijusi arī mākslinieka pedagoģiskā darbība kā zīmēšanas skolotājam. Tāpēc izstādē “No vienas saknes” liela uzmanība veltīta mākslinieka dzīves, laika idejiskam strāvojumam, mākslas vides, laikmeta un mākslas pēctecībai triju paaudžu atspoguļojumā. J. Galzons pieder pie Latvijas mākslas klasiķiem, taču ir viens no savrupākajiem latviešu māksliniekiem. Viņš bija talantīgs pedagogs, interesanta personība, jaunu māksliniecisko izpausmes formu meklētājs un filozofs. J. Galzons bija latviešu nacionālā reālisma gleznotājs un gleznoja galvenokārt eļļas tehnikā. Gleznu krājums, kas saglabājies līdz mūsdienām, ir salīdzinoši mazs, daudzi darbi sadega Rūjienā Otrā pasaules kara beigās. Mākslinieka darbi glabājas Valmieras muzeja krājumā un dažās privātkolekcijās. Lai arī izstādē galvenā uzmanība veltīta Jānim Galzonam senioram, tās koncepciju iezīmē arī dēlu Miķeļa, Jāņa Galzona (juniora), Antras Galzones, kā arī Matīsa Galzona mākslas darbi. Fotogrāfs Miķelis Galzons (1944–1992) pabeidzis Rūjienas vidusskolu un Rīgas Lietišķās Mākslas vidusskolas dekoratoru nodaļu. Miķelis no 1969. gada bijis mākslinieks Rūpnīcā “Straume”, mākslinieks-fotogrāfs rūpnīcā “Radiotehnika”. Darbojies arī kā foto mācības skolotājs Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolā. Miķelis Galzons izdevniecībā “Avots” veica foto redaktora darbu. Viņa redakcijā tika izdoti fotoalbumi, piemēram, “Gauja” 1983. gadā un “Daugava” 1984. gadā. Fotogrāfa Gunāra Bindes atmiņas no 2006. gadā izdevniecībā “Neputns” izdotā foto kataloga “Gunārs Binde” par fotogrāfu grupu Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas foto laboratorijas darbnīcā: “..No grupām izcēlās Aldonis Klucis, Atis Ieviņš, Henrihs Vorkals, Juris Zvirbulis, Miķelis Galzons…”. Pēc Gunāra Bindes darbu Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas foto darbnīcā turpināja Miķelis Galzons. Brāļa Jāņa komentārs par Miķeļa radošo darbību: “Ļoti paškritisks pret saviem darbiem un ar lielu atlasi pret sava darba rezultātu. Uzskatu, ka mans brālis Miķelis bija ļoti radošs savos kompozīciju un tehniku daudzveidību meklējumos.” Jānis Galzons (juniors) 1972. gadā pabeidzis Rūjienas vidusskolu, 1977. gadā – Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas dekoratoru nodaļu un 1993. gadā absolvējis Latvijas Mākslas akadēmiju. Izstādēs piedalās kopš 1977. gada. Ir Latvijas Mākslinieku savienības biedrs no 1999. gada. Mākslinieks par savu radošo darbību: “Mākslas uzdevums ir atspoguļot savu personīgo esību un izpratni par norisēm pasaulē. Savos darbos pasauli sajūtu caur metafizisko prizmu. Metafizika ir viena no iespējām pavērt durvis uz robežu starp gaismu un tumsu. Manuprāt, mākslas uzdevums ir ne tikai priecāties par dabas neizmērojamo skaistumu un visaptverošo monumentalitāti, kuras viesi mēs esam, bet arī filozofiski un simboliski izprast personīgo dzīves uzdevumu dabas un sabiedrības procesos.” Antra Galzone 1980. gadā pabeigusi Valmieras bērnu mākslas skolu, 1984. gadā – Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolu un 1993. gadā absolvējusi Latvijas Mākslas akadēmiju. Izstādēs piedalās kopš 1986. gada. Māksliniece par iedvesmas avotiem gleznās: “Manā dzīvē ik mirklis ir ceļojums. Satiktie cilvēki, redzētās vietas un notikumi, jauna informācija un domas rada iedvesmu gleznu tapšanā. Svarīga ir krāsa un gaisma, tāpat arī ornamentāla ritmika un plastiskā līnija. Ceļojums nozīmē ne tikai fizisko pārvietošanos, bet arī nokļūšanu citā garīgajā pasaulē, kurā var iztēloties vēl nebijušas sajūtas un asociācijas.” Matīss Galzons 2003. gadā pabeidzis Rūjienas Mākslas skolu, 2007. gadā – Rūjienas vidusskolu, 2010. gadā Valmieras Mākslas vidusskolas Reklāmas dizaina programmu, 2016. gadā – Profesionālo foto skolu, 2018. gadā – ISSP Skolu un 2020. gadā – Rīgas Stradiņa universitātes Komunikācijas fakultāti Multimediju komunikācijas apakšprogrammā “Fotogrāfija”. Izstādēs piedalās kopš 2018. gada. Fotogrāfs par savu darbu ciklu: “Šis ir stāsts par radīšanu, jaunradi un ar to saistītajiem jautājumiem. Mērķis ir izraisīt sajūtas un emocijas, kas tālāk dod impulsus jaunām pārdomām un idejām. Rodas vērtējums. Vērotāj, kas esi Tu, kāda ir Tava patiesā seja? Kādas ir tavas kompetences un dzīves pieredze? Cik bagāta Tava emociju lāde un vēlme iedziļināties idejas tulkojumā? Piedalies jaunradē un radīšanas priekā sevī!” Izstāde apskatāma līdz 16. jūlijam.
Informāciju sagatavoja:
Tāpat būs pieejamas arī citas nodarbes visai ģimenei – izrāde „Kaka un pavasaris” (rež. Jānis Znotiņš), sacensību spēles, siena ķīpu labirints, šaušana ar loku un zirgu izjādes kopā ar Valmiermuižas staļļa saimi. Valmiermuižas etnomūzikas festivāla laikā tiks īstenotas meistarnīcas, lai gan lieli, gan mazi varētu izzināt tradicionālas prasmes, gūt zināšanas par dažādiem amatiem – to vēsturi un arī pielietošanu mūsdienās. Ikvienā no meistarnīcām būs iespējams piedalīties Valmiermuižas etnomūzikas festivāla apmeklētājiem – ģimenēm ar bērniem, jauniešiem, pieaugušajiem un senioriem. Biļetes iepriekšpārdošanā Aula.lv – bērniem līdz 6 gadu vecumam ieeja pasākumā bez maksas, no 7 līdz 13 gadu vecumam pieejama ieejas biļete ar atlaidi. Vairāk informācijas Facebook pasākumā un lapā. Valmiermuižas etnomūzikas festivālu rīko Valmiermuižas kultūras biedrība un Kultūras menedžmenta centrs „Lauska”. Atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds, Valmieras novads, Igaunijas vēstniecība Latvijā, Valmiermuižas alus darītava, Vidzemes plānošanas reģions, Latvijas valsts meži, ZAAO, Ramirent, AUDIO, žurnāls IR, radio NABA un SWH, Riga This Week un „Aula”.
|
|
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
No 2. jūnija Latvijā sāk kursēt AS “Pasažieru vilciens” vilciena sastāvs un AS “CATA” autobusi, kurus rotā Vilhelma Purvīša gleznu iedvesmots dizains. Tas tapis projektā “Satiec Purvīti ceļā”, ko, atzīmējot latviešu mākslinieka Vilhelma Purvīša 150. jubilejas gadu, īstenojusi Ogres novada pašvaldība sadarbībā ar Latvijas Mākslas akadēmiju. Īpašu vilciena griestu, autobusu sēdekļu un ārējā vizuālā tēla noformējumu radījušas Latvijas Mākslas akadēmijas studentes Amanda Pabērza un Ilze Grīnberga. Viņu piedāvātie darbi izraudzīti konkursā.
Valmieras muzeja Izstāžu namā 4. jūnijā plkst.14.00 atklās izstādi “No vienas saknes”. Izstādes “No vienas saknes” idejas pamatā ir pagātnes un šodienas sintēze – dzimtas mantojums trijās paaudzēs, taču izstādes atskaites punkts ir mākslinieka Jāņa Galzona seniora 110. jubileja. Izstādē aplūkojamas novadnieku Galzonu ģimenes – seniora Jāņa Galzona, viņa dēlu Miķeļa un Jāņa (juniora) Galzonu, vedeklas Antras Galzones un mazdēla Matīsa Galzona – mākslas darbi, kas tapuši, sākot no 20. gadsimta vidus līdz pat mūsdienām. Saturiski izstāde aptver robežu starp trīs dimensijām – simbolismu, klasisko glezniecību un fotomākslu.
Lai novērtētu jau senatnē gūtās atziņas un iemaņas, 18. jūnijā no plkst. 11.00 Valmiermuižas parkā – starptautiskā Valmiermuižas etnomūzikas festivāla laikā tiks rīkotas radošas meistarnīcas, kurās savas zināšanas un prasmes nodos pieredzējuši meistari. Šī gada festivāla tēma ir mijiedarbe – gan radoši, gan praktiski, cilvēkam ar cilvēku, cilvēkam ar vidi un dabu, dažādiem materiāliem savijoties un mijiedarbojoties.
Festivāls pulcēs meistarus un lietpratējus no Drabešu muižas Amatu mājas, kas dienas garumā aicinās piedalīties vairākās meistarnīcās – būs iespēja aust smukumcelaines, izmantojot lina pavedienu un ieaužot iekšā kociņus un citus dabas materiālus, kā arī pīt aukliņas un pīnītes, vīt virves un vainagus. Apmeklētāji varēs arī izzināt, kā aust audumu uz stellēm un darināt salmu cepures no paša pamata – salmu pīnes. Amatu mājas saimniece rādīs un stāstīs, kā mīt krējumu, līdz tas kļūst par sviestu, veidojot to dažādās krāsās un garšās. Mūzikas instrumentu darbnīca norisināsies kopā ar meistariem no „Kokļu meža” – Ansi Jansonu un Lauru Laugali. Tur būs iespēja iepazīt, apgūt un muzicēt, izmantojot dažādus, vienkārši spēlējamus mūzikas instrumentus – kokles, zvangas, ukuleles un kahonus. Kaņepju šķiedras darbnīcā Latvijas Mākslas akadēmijas studenti un Mākslas izglītības centrs „Trīs krāsas” piedāvās domāt ne tikai ar galvu, bet arī ar rokām – pētīs kaņepju šķiedru, izjutīs tās faktūru un meklēs veidus, kā no tās izgatavot skaistas un pārsteidzošas lietas.