Arhīva kalendārs

« June 2022 »
MonTueWedThuFriSatSun
 12345
6789101112
13141516171819
20212223242526
27282930 

Jau 2021. gadā atbalsta konkursa iedzīvotāju iniciatīvām “Sabiedrība ar dvēseli 2021” ietvaros iedzīvotāju grupa “Strenču fotogrāfa Dāvja Spundes piemiņai” sadarbībā ar mākslinieku Edgaru Kvjatkovski izveidoja un Strenču kapsētā, kur ir fotogrāfa atdusas vieta, uzstādīja oriģinālu pieminekli Strenču vēstures foto dokumentētājam Dāvim Spundem. Piemineklis ir fotoaparāta formā ar stiklā iestrādātiem Spundes fotouzņēmumiem.

4. jūnijā notika pieminekļa atklāšana. Pasākumā piedalījās projekta īstenošanas grupa, fotovēsturnieks un fotogrāfs Pēteris Korsaks, Latvijas Fotogrāfijas muzeja krājuma darba speciāliste–arhivāre, Strenču fotovēstures pētniece Solvita Zariņa, literatūrvēsturnieks, filoloģijas doktors Jānis Zālītis un citi ar projekta īstenošanu un Dāvja Spundes un viņa mācekļa Jāņa Ziemeļnieka daiļradi saistīti cilvēki.

Pasākuma ietvaros ar Dāvja Spundes ieguldījumu Latvijas fotogrāfijas vēsturē un vizuālo liecību saglabāšanā par Strenčiem starpkaru periodā dalījās Dāvja Spundes māsas mazdēls Viktors Gustsons.

Dāvis Spunde (1878-1960) ir dzimis Valkas apriņķa Vijciema pagasta „Zālītēs” zemkopju ģimenē. Savu pirmo darbnīcu Dāvis Spunde atvēra Vijciema muižā 1904. gada 13.decembrī, bet jau 1909. gada janvāra beigās viņš pārcēlās uz Strenčiem. Dāvis Spunde bija aktīvs Latviešu Fotogrāfiskās biedrības biedrs, kā arī bieži rakstīja publikācijas žurnālam „Stari” un „Atpūta”.

Fotogrāfs ir dokumentējis Strenču un apkārtējo pagastu notikumus. Galvenokārt tie ir portreti, kas uzņemti salonā, kā arī dažādi darba procesi – ielu bruģēšana, jaunu ēku celšana, baļķu pludināšana Gaujā, kā arī kāzas, bēres, sporta notikumi, slimnīcas ikdiena u.c. Spundes fotodarbnīcā strādājis arī dzejnieks Jānis Ziemeļnieks (Jānis Krauklis), kā arī viņa brālis Konrāds un māsa Paulīna. Vērtīgā kolekcija ar 13 000 vienību lielu stikla fotoplašu kolekciju iegūta 2004. gadā ar Kultūras ministrijas un nekustamo īpašumu kompānijas „Latio” atbalstu. Iegūtie attēli dod priekšstatu par Latvijas kultūrvidi no 1920. līdz 1950. gadam.

Daļu fotogrāfiju izdevējs “Orbīta” ir iekļāvis un izdevis fotogrāmatā “Stikla Strenči”, kas atkārtoti izdots 2020. gadā. Fotogrāmata nominēta konkursa Paris Photo–Aperture Foundation PhotoBook Awards kategorijā Gada fotogrāmata 2020, kā arī fotofestivāla “Rencontres d’Arles” gada balvai kategorijā Vēsturiskā grāmata 2020. Abos konkursos grāmata iekļuvusi finālistu sarakstā starp pasaules desmit labākajām fotogrāmatām.

Informāciju sagatavoja:
Valmieras novada pašvaldības
Projektu vadības nodaļas
projektu vadītāja
Madara Ribozola

11. jūnijā līdz ar grupas izstādi “Skits” tiks atklāts “Pelēkais kubs” – jauns glezniecībai veltīts izstāžu paviljons – un kopējā “Savvaļas” notikumu trešā sezona.

“Pelēkais kubs” ir pirmais brīvdabas izstāžu paviljons Latvijā. Gluži kā mākslas muzejs, tā ir speciāli mākslai paredzēta ēka un, tāpat kā galerijas, tā ir vieta tradicionālai, eksperimentālai un laikmetīgai mākslai. Taču, ejot prom no baltā kuba elitārisma un augstprātības, tas kļūst par pelēko kubu arī simboliskā nozīmē, jo postulē sevi nevis kā ēku, kuru apkalpo māksla, bet kā ēku, kas mākslai kalpo. 

Ideja tapusi “Savvaļas” iepriekšējo sezonu gaitā, pie “Pelēkā kuba” projektēšanas strādājis Andris Eglītis, Austris Mailītis, Oskars Poikāns un citi “Savvaļas” draugi un dalībnieki, savukārt galvenais atbalstītājs ir “LMT”. 

Pirmo ekspozīciju “Pelēkajā kubā” caur glezniecības, skaņu mākslas un teksta medijiem realizēs Sabīne Vernere, Andris Eglītis, Elīna Silova, Alīse Vorobeja un Aleksejs Beļeckis: ““Savvaļa”, kuru no pasaules atdala meži un mentālais attālums, ir mūsdienu skits – piepildītā klusuma un tukšuma teritorija, kur sadzīvo daudz skaņu, bet neesksistē trokšņi. “Savvaļas” pirmā iekštelpu izstāde “Skits” ir par tukšumu un klusumu sevī – vai vismaz par mēģinājumu klusēt un sadzirdēt. Uz brīdi organizēta telpa, kurā atsvabināties no pasaules tukšvārdības un, sastopoties ar mākslas darbu, ne tikai skatīties, bet arī redzēt.”

Atklāšanas dienas vakarā no plkst. 17:00 notiks vairākas muzikālas performances, tostarp uzstāsies Elīna Silova un nakts dīdžejsetu spēlēs Henrijs Laķis. 

Arī trešajā sezonā “Savvaļa” apmeklētājiem bez maksas pieejama jebkurā diennakts laikā, tāpat joprojām skatāma brīvdabas izstāde, kurā mežonīgas dabas teritorijā atrodami vairāki desmiti mākslas darbu. 

"Savvaļā" var nokļūt gan ar auto (meklējot “Savvaļas izstādi” navigācijas aplikācijās), gan ar autobusu, braucot līdz pieturai "Jaundrusti". Aicinām apmeklētājus izvēlēties brīvdabai piemērotu apģērbu, tostarp gumijas zābakus. “Savvaļā” iespējams nakšņot teltī, peldēties, doties pirtī, izmantot bibliotēku un baudīt dabu. 

“Pelēkā kuba” tapšanu un “Savvaļas” norisi atbalsta tehnoloģiju partneris “LMT”, Valsts kultūrkapitāla fonds, AS “Latvijas valsts meži”, Vidzemes plānošanas reģions.

Informāciju sagatavojis:
Henriks Eliass Zēgners
"Savvaļa"