"10% - tas ir diezgan daudz. Citi netic, saka, nevar būt! Tik liels ietaupījums droši vien ir tiem, kas visu lieto nesaprātīgi – ūdens noslēdzēji ir bojāti, elektrība deg visās telpās, pat tur, kur neviens neuzturas, u.c. Bet pasekojiet līdzi saviem elektrības, ūdens lietošanas paradumiem. Secināsiet, ka, daudz neko nemainot, ieguvums būs! Mēs paši birojā trīs mēnešus izmēģinājām ES ieteikumus, un ieguvums bija pat vairāk nekā 10%!" saka B. Ģine, piebilstot, ka siltumenerģijas taupīšana no izmaksu viedokļa ir visbūtiskākā, tāpēc siltuma ekonomija varētu dot vislielāko efektu.

Aizsargplēves

Telpu apsildei – gan ar elektriskām ierīcēm, gan centralizēti nodrošinātai – patērējam daudz energoresursu. Ja siltuma zudumu samazināšanai nekas netiek darīts, zudumi ēkās ir diezgan ievērojami – caur logiem un durvīm izplūst 27%, caur sienām – 18%, caur ventilācijas sistēmām – 21% siltumenerģijas.

 "Mums Jomas ielā, Jūrmalas biroja ēkā, ir logi līdz grīdai – ziemā bija diezgan auksti. Savukārt no marta staigājām īso piedurkņu krekliņos un slaucījām sviedrus. Taču, aplīmējot logus ar aizsargplēvēm, iekšā vairs netika saules stari un nebija tik karsti. Plēves ir dažādas – mēs logus aplīmējām no ārpuses. Mājās, dzīvokļos var līmēt arī no iekšpuses. Tie, kuriem vasarā telpās ir ļoti karsti un kas domā par gaisa kondicioniera iegādi, kam ir liels elektroenerģijas patēriņš, varētu iztikt ar aizsargplēvēm un samazināt temperatūru par pāris grādiem," iesaka B. Ģine.

Siltuma zudumu sadalījums ēkā

Kad Energoefektivitātes centrā ierodas klienti un sūdzas par nepietiekamu siltumu mājās vai birojā, viņi vienmēr kritizē centrālapkuri, elektrisko sildītāju, pat nedomājot, ka vērts rūpīgi padomāt, kā telpās saglabāt saražoto siltumu. Tiesa, ēku nesošo konstrukciju siltināšana ir dārga, taču visus pārējos siltuma zudumus – caur logiem, durvīm, jumtu, grīdām, ventilāciju, sienām u.c. - varam samazināt paši.

Lasīt tālāk šeit.