Arhīva kalendārs

« June 2024 »
MonTueWedThuFriSatSun
 12
3456789
10111213141516
17181920212223
24252627282930

Kā klimata pārmaiņas ietekmēs Vidzemi, Latviju turpmāko gadu laikā un kā dažādas nozares spēs tām pielāgoties? Šis jautājums bija galvenais sarunu temats 29. maijā Cēsīs notikušajā diskusijā par Vidzemes reģiona ilgtspējīgas enerģētikas un klimata rīcības plānu. Diskusijā piedalījās dažādu nozaru pārstāvji, kuri vienuviet darba grupās identificēja nākotnes izaicinājumus un iespējamās rīcības, veicinot gatavību tām.

Diskusijā Cēsīs laika ziņu redaktors Toms Bricis ieskicēja esošās un nākotnes tendences Latvijā, mainoties klimatam. Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs, balstoties jaunākajos globālo klimata modeļu datos, atjaunojis nākotnes klimata scenārijus Latvijai līdz šī gadsimta beigām. T.Bricis stāsta, ka arī jaunākie scenāriji apliecina – Latvijā nākotnē ziemas turpinās kļūt siltākas, būs biežāki karstuma viļņi vasarās, nokrišņu sadalījums kļūs nevienmērīgāks gan laikā, gan telpā. Vasaras negaisiem būs tendence kļūt spēcīgākiem un postošākiem, taču jaunākajos scenārijos joprojām nav pārliecinošu signālu par rudens-ziemas vētru biežuma izmaiņām.

Turklāt viens no novērojumiem, kas saistīts ar klimata pārmaiņām Latvijā, ir vēja ātruma samazināšanās. Pētījumi un meteoroloģiskie dati liecina, ka vējš Latvijā pakāpeniski kļūst lēnāks. T. Bricis gan uzsver, ka Latvija nepaliks bez vēja, taču šīs izmaiņas ir jāņem vērā, plānojot vēja enerģijas izmantošanu atjaunīgās enerģijas ražošanai.  Pēdējos gados tiek novērots, ka vasaras mēnešos biežāk sastopamas tropiskās naktis, kad āra gaisa temperatūra nav zemāka par 20°C. “Tveicīgās vasaras rada būtisku ietekmi uz cilvēka veselību. Jāņem vērā, ka nākotnē pieaugs enerģijas patēriņš vasaras mēnešos, lai nodrošinātu ēku dzesēšanu,” stāstīja Toms Bricis.

Lai precīzāk noteiktu īstenojamos pasākumus un samazinātu klimata pārmaiņu negatīvo ietekmi, svarīga ir starpnozaru sadarbība. Jāiesaista vietējā un valsts līmeņa organizācijas, sabiedrība, zinātnes un pētniecības institūcijas, lauksaimniecības nozare, enerģētika, veselības aprūpe, finanšu institūcijas, publiskā un privātā sektora sadarbība u.c. Diskusijā Cēsīs piedalījās vairāku nozaru pārstāvji, kuri strādāja darba grupās, vērtējot dažādu klimata risku iespējamību Vidzemē, to ietekmi uz nozarēm un steidzamākās rīcības, kuras ieviest jau tuvāko 10 gadu laikā. Tomēr svarīga ir ilgtermiņa stratēģiskā plānošana. Šobrīd sagatavošanā esošais atjaunotais Latvijas Nacionālais enerģētikas un klimata plāns, pašvaldību plāni un arī Vidzemes reģiona enerģētikas un klimata rīcības plāns izvirza sasniedzamos mērķus līdz 2030. gadam. “Būtiski ir sagatavot reģiona klimatneitralitātes plānu. Tādā veidā reģions jau laicīgi varētu plānot ilgtermiņa rīcības, pieņemt pareizākus lēmumus SEG emisiju samazināšanai. Klimata pārmaiņu radīto  risku apzināšana,  pielāgošanās klimata pārmaiņām ir ļoti svarīga, tomēr, ja neveiksim pasākumus SEG emisiju mazināšanai, nākotnē būs vēl vairāk jāpielāgojas arvien pieaugošajām klimata pārmaiņām,” stāstīja Einārs Mednis, Zemkopības ministrijas Lauksaimniecības ilgtspējīgas attīstības nodaļas Vecākais eksperts.

Sagatavojot enerģētikas un klimata plānu, ir jāņem vērā arī tas, ka vasarās nokrišņu sadalījums kļūst nevienmērīgs ar sausuma periodiem starp intensīvām lietusgāzēm. Piemēram, lai mazinātu pēkšņus plūdus un uzlabotu ūdens pārvaldību, ir nepieciešams modernizēt un stiprināt esošās drenāžas un ūdenssaimniecības sistēmas. Lauksaimniecībā - izmantot sausumizturīgas kultūras un uzlabot augsnes mitruma saglabāšanu. Pilsētvidē - plānot pilsētu attīstību, ņemot vērā plūdu un ekstrēmu nokrišņu risku, un veidot zaļās zonas, kas var palīdzēt samazināt plūdu risku. Kopumā ir būtiski jau šobrīd veicināt tādu infrastruktūru būvniecību vai to atjaunošanu, piemēram, ceļi, tilti un ēkas, kas būtu izturīgas pret klimata pārmaiņām.

Diskusijā izskanēja arī tādi ierosinājumi, kā zināšanu paaugstināšana, iedzīvotāju informētība un iesaiste šādu dokumentu sagatavošanā un pasākumu īstenošanā, padarot sabiedrību izturīgāku un gatavāku nākotnes pārmaiņām. “Eiropā vidēji 67% iedzīvotāji pēdējā gada laikā ir ko mainījuši dzīves stilā, lai mazinātu negatīvo ietekmi uz vidi, tostarp Latvijā – 45%, kas ir zemākais no visiem ES valstu rādītājiem”, atsaucoties uz pētījumu (https://www.arte.tv/sites/corporate/files/concerns-and-global-perception-of-the-eu-citizens.pdf) stāstīja Anda Briede, Vidzemes plānošanas reģiona darba grupu vadītāja. Tas skaidrojams ar salīdzinoši nelielām, sajūtamām klimata pārmaiņām Latvijā, kamēr Eiropas Dienvidos iedzīvotāji ik vasaru saskaras ar ekstremālu karstumu, postošiem ugunsgrēkiem un plūdiem.

Darba grupu rezultāti un ierosinājumi tiks ņemti vērā, sagatavojot Vidzemes plānošanas reģiona ilgtspējīgas enerģētikas un klimata rīcības plānu. Otra šāda veida darba grupa plānota 3. jūlijā Cēsīs, Vidzemes plānošanas reģionam aicinot vēlreiz vienuviet satikties nozares ekspertus, viedokļu līderus un interesentus. Detalizēta informācija drīzumā sekos.  

Diskusiju organizēja EUROPE DIRECT VIDZEME centrs kopā ar Vidzemes plānošanas reģiona īstenoto Eiropas Savienības “Life” programmas projektu “Centrālās un Austrumeiropas ilgtspējīgas enerģētikas savienības reģionālo pārvalžu iniciatīvu izstrāde un ieviešana taisnīgas pārkārtošanās nodrošināšanai enerģētikas nozarē” (CEESEU-DIGIT) un Apvārsnis 2020 programmas projektu “Adaptīva mikroklimata pārvaldība lauksaimniecībā” (StarGate).

Visu atbildību par saturu uzņemas tā autori. Tas nekādā veidā neatspoguļo Eiropas Savienības oficiālo viedokli. Ne Eiropas Komisija, ne EASME neatbild par ievietotās informācijas izmantošanu.

Jautājumiem: Maija Rieksta, Vidzemes plānošanas reģions, e-pasts: maija.rieksta @vidzeme.lv, mob.nr. 26099521

Informāciju sagatavoja: Baiba Šelkovska, sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā. Saziņai: baiba.selkovska PIE vidzeme PUNKTS lv

Lai palīdzētu iedzīvotājiem virzīties ceļā uz savas daudzdzīvokļu mājas atjaunošanu, kopš šī gada aprīļa Vidzemes plānošanas reģiona (VPR) teritorijā darbojas Vidzemes EnergoGids. Tas ir bezmaksas informatīvais atbalsta punkts, kas piedāvā iespēju iedzīvotājiem gan klātienē, gan attālināti satikties ar energoefektivitātes ekspertu un uzdot savu jautājumu par ēkas atjaunošanas soļiem.

Konsultācijas iedzīvotājiem sniedz Dace Pastva, eksperte daudzdzīvokļu ēku jautājumos, un tām var pieteikties, zvanot uz tālruni 26675337 vai rakstot uz e-pastu dace.pastva PIE vidzeme PUNKTS lv. Šobrīd klātienes tikšanās notiek Cēsīs, Bērzaines ielā 5, vai Valmierā, Purva ielā 12a (Vidzemes plānošanas reģiona telpās). Iepriekš vienojoties, konsultāciju norises vieta var būt arī citviet Vidzemē.  

“Kopš aprīļa ir notikušas vairāk nekā 15 konsultācijas gan attālināti, gan klātienē. Visbiežāk iedzīvotāji jautā par dokumentācijas sagatavošanu, lai pretendētu uz ALTUM atbalstu, kā arī par ēkas energoefektivitātes novērtējumu jeb energoaudita pārskatu. Tas ir būtisks dokuments, lai novērtētu ēkas vājākās vietas siltumnoturībā, kā arī aprēķinātu ēkas siltuma bilanci un izveidotu īstenojamo pasākumu plānu ēkas atjaunošanai. Šī brīža lielākais izaicinājums ir spēt iedrošināt iedzīvotājus, ka var dzīvot siltāk un ka mūsu mājas ir tā vieta, par kuru jārūpējas.  Par to, kādi ir daudzdzīvokļu ēku atjaunošanas soļi, aicinu jautāt man - Jūsu Vidzemes EnergoGidam!” iedrošina Dace Pastva.

Līdztekus individuālām konsultācijām, VPR komanda kopā ar Vidzemes EnergoGidu dodas pie iedzīvotājiem no daudzdzīvokļu ēkām, kurām ar Interreg Baltijas jūras reģiona programmas projekta “RenoWave” atbalstu tika sagatavots energoaudits. Sarunas ar ēku iedzīvotājiem ir notikušas Madonas novada Mārcienas pagastā, Limbažu novada Puikules pagastā un Cēsu pilsētā. Tajās piedalās gan dzīvokļu īpašnieki, īrnieki, gan arī mājas apsaimniekotāji un biedrību pārstāvji. Sarunu laikā energoauditors izklāsta šo ēku energoauditu rezultātus, kā arī VPR komanda veido diskusiju par aktuālajām problēmām ēkā, tās tehnisko stāvokli un citiem izaicinājumiem, ar kuriem ikdienā saskaras mājas iedzīvotāji, piedāvājot labākos risinājumus un citus praktiskus ieteikumus.

 

Mitrums, pelējums, plaisas sienās, ūdens krāšanās pagrabstāvos un bēniņos, nevienmērīga iekštelpu temperatūra apkures sezonas laikā – ir tipiskākās problēmas, kas tiek minētas sarunu laikā. Vairums iedzīvotāju atzīst, ka šobrīd vēlas atjaunot māju ne tikai, lai tā izskatītos labāk, bet arī, jo atjaunošana kļuvusi par steidzamu nepieciešamību. Ēkas noveco, veicot regulārus remontdarbus avārijas stāvokļu novēršanai, tās kļūst aizvien sarežģītāk un dārgāk apsaimniekot.

Šī gada laikā plānotas vēl vairākas tikšanās ar ēku iedzīvotājiem, apsaimniekotājiem, pašvaldību speciālistiem un ekspertiem, lai kopīgās sarunās izprastu namu atjaunošanas nepieciešamību un piemērotākos risinājumus. Nākamās klātienes tikšanās ar Vidzemes EnergoGidu notiks 3. jūlijā Gulbenē, Oskara Kalpaka ielā 60, plkst. 18.00. Savukārt 10. jūlijā ap plkst. 18.00 Varakļānos (norises vieta vēl tiks precizēta). Šīm sarunām aicināti pievienoties iedzīvotāji un interesenti arī no citiem pagastiem un novadiem.  

Aicinām sekot līdzi aktuālajai informācijai Facebook lapā https://www.facebook.com/VidzemesEnergoGids un www.vidzeme.lv.  

Par “RenoWave” projektu:

Projekta “Vienas pieturas aģentūras paplašinātais modelis, lai palielinātu daudzdzīvokļu ēku fonda renovāciju Baltijas jūras reģionā” (RenoWave) galvenais mērķis ir veicināt daudzīvokļu ēku atjaunošanu Baltijas jūras reģiona valstīs, izveidojot informatīvos atbalsta punktus - vienas pieturas aģentūras. Informatīvā atbalsta punkta uzdevumi ir sniegt informāciju un konsultācijas par daudzdzīvokļu ēkas energoefektivitātes paaugstināšanas iespējām, ēkas atjaunošanas iespējām un turpmāko apsaimniekošanu pēc paveiktajiem darbiem.

Latvijā projektu “RenoWave” īsteno Vidzemes plānošanas reģions un Baltijas Vides Forums. Tas tiek ieviests Interreg Baltijas jūras reģiona programmas 2021.-2027. gadam ietvaros ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda atbalstu. Vairāk informācijas par projektu šeit.

Jautājumiem: Eva Meijere, projekta vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, e-pasts: eva.meijere PIE vidzeme PUNKTS lv

Informāciju sagatavoja: Baiba Šelkovska, sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, e-pasts: baiba.selkovska PIE vidzeme PUNKTS lv

Vidzemes plānošanas reģions kopā ar EUROPE DIRECT VIDZEME centru 3. jūlijā organizēs otro diskusiju par Vidzemes plānošanas reģiona ilgtspējīgas enerģētikas un klimata rīcības plānu. Šoreiz diskusijā uzsvars būs uz enerģētikas sadaļu, darba grupās izvērtējot tos sektorus Vidzemē, kuriem ir vislielākais potenciāls samazināt SEG emisijas.

Diskusija notiks Cēsīs, restorāna “Vanadziņš” telpās, Rīgas ielā 15. Programma pieejama ŠEIT. Aicinām interesentus pieteikt savu dalību līdz 28. jūnijam šajā saitē: https://forms.office.com/e/62M97R0meV

Ar ievadprezentāciju 3. jūlijā ierosinājumos dalīsies Rīgas enerģētikas aģentūras direktors Jānis Ikaunieks. Rīgas pašvaldība 2020. gadā pievienojās Eiropas “Pilsētu mēru pakta” iniciatīvai, uzņemoties saistības ne tikai sasniegt nozīmīgus SEG emisiju samazinājuma mērķus līdz 2030. gadam, bet arī panākt klimatneitralitāti. Turklāt Rīga ir viena no 100 Eiropas Savienības pilsētu misijas “100 klimatneitrālas un viedas pilsētas” dalībniecēm.

Diskusiju laikā tās dalībnieki strādās vairākās darba grupās, kuru laikā izvērtēs SEG emisiju samazināšanas potenciālu Vidzemē vairākos sektoros - mājsaimniecības, lauksaimniecība, mežsaimniecība, rūpniecība, transports, atkritumu apsaimniekošana, enerģijas ražošana. Identificējot pasākumus konkrētā sektorā, dalībnieki apzinās šķēršļus, kas šobrīd kavē šajā nozarē ieviest energoefektivitātes pasākumus un samazināt SEG emisijas. Pasākumā identificētie uzdevumi tiks izmantoti Vidzemes plānošanas reģiona ilgtspējīgas enerģētikas un klimata rīcības plāna ietvaros.

Pirmā diskusija notika 29. maijā Cēsīs, kurā tās dalībnieki izvērtēja dažādu klimata risku iespējamību Vidzemē, to ietekmi uz nozarēm un steidzamākās rīcības, kuras ieviest jau tuvāko 10 gadu laikā. Vairāk par notikušo diskusiju iespējams iepazīties: http://www.vidzeme.lv/lv/energoefektivitates_jaunumi/51/133992/

Vidzemes plānošanas reģions vairākus gadus mērķtiecīgi strādā, lai veicinātu pāreju uz efektīvu un tīru enerģiju, tādējādi ieviešot Eiropas Savienības klimata un enerģētikas mērķus reģionālā līmenī.  To paredz arī Vidzemes plānošanas reģiona Attīstības programma 2022.-2027. gadam, nosakot vairākus rīcību virzienus un uzdevumus tostarp - energoplānošanas stiprināšana; energofektivitāte; pāreja uz atjaunīgo enerģiju. Lai mazinātu reģionālos izaicinājumus un nodrošinātu ilgtspējīgu enerģētikas nozares attīstību, šobrīd VPR komanda projekta “CEESEU-DIGIT” ietvaros sagatavo Vidzemes plānošanas reģiona ilgtspējīgas enerģētikas un klimata rīcības plānu.

Ilgtspējīgas enerģētikas un klimata rīcības plānā tiks definētas prioritātes, mērķi, uzdevumi un pasākumi reģiona līmenī, kas vērsti uz reģiona enerģijas sistēmu, klimata pārmaiņu radīto negatīvo seku mazināšanu un ilgtspējīgiem enerģētikas attīstības virzieniem. Nozīmīgs pamats šim dokumentam ir katras pašvaldības spēkā esošie attīstības plānošanas dokumenti, kuros apkopoti enerģijas patēriņa dati, paredzēti mērķi un rīcības SEG emisiju mazināšanai, energopārvaldības ieviešanai un uzraudzībai, kā arī pasākumi klimata pārmaiņu risku mazināšanai.

Diskusiju organizē EUROPE DIRECT VIDZEME centrs kopā ar Vidzemes plānošanas reģiona īstenoto Eiropas Savienības “Life” programmas projektu “Centrālās un Austrumeiropas ilgtspējīgas enerģētikas savienības reģionālo pārvalžu iniciatīvu izstrāde un ieviešana taisnīgas pārkārtošanās nodrošināšanai enerģētikas nozarē” (CEESEU-DIGIT) un Apvārsnis 2020 programmas projektu “Adaptīva mikroklimata pārvaldība lauksaimniecībā” (StarGate).

Visu atbildību par saturu uzņemas tā autori. Tas nekādā veidā neatspoguļo Eiropas Savienības oficiālo viedokli. Ne Eiropas Komisija, ne EASME neatbild par ievietotās informācijas izmantošanu.

Jautājumiem: Maija Rieksta, Vidzemes plānošanas reģions, e-pasts: maija.rieksta @vidzeme.lv, mob.nr. 26099521

Informāciju sagatavoja: Baiba Šelkovska, sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā. Saziņai: baiba.selkovska PIE vidzeme PUNKTS lv

Šonedēļ desmit Vidzemes plānošanas reģiona pašvaldības devās otrpus Latvijai, lai izzinātu citu pilsētu un novadu pieredzi, ieviešot energopārvaldības sistēmu, veicinot ēku energoefektivitāti, kā arī īstenojot pasākumus klimata pārmaiņu radīto risku mazināšanai.

Pirmā pieturvieta bija Rīgas dome, kur ciemos mūs uzņēma Rīgas enerģētikas aģentūra (REA). Rīgas pašvaldība 2020. gadā pievienojās Eiropas “Pilsētu mēru pakta” iniciatīvai, uzņemoties saistības ne tikai sasniegt nozīmīgus CO2 emisiju samazinājuma mērķus līdz 2030. gadam, bet arī panākt klimatneitralitāti. Turklāt Rīga ir viena no 100 Eiropas Savienības pilsētu misijas “100 klimatneitrālas un viedas pilsētas” dalībniecēm. REA direktors Jānis Ikaunieks uzsvēra, ka Rīgas pašvaldībā ir liels skaits ēku, kuras ir vecākas par 30 gadiem, un vismaz 6000 ēkas ir jāatjauno. Lai veicinātu daudzdzīvokļu ēku atjaunošanu, kopš 2021. gada darbojas energoefektivitātes informācijas centrs www.renove.lv,  kas sniedz informatīvo atbalstu rīdziniekiem ceļā uz daudzdzīvokļu ēku atjaunošanu. REA eksperti piedalās arī iedzīvotāju kopsapulcēs, kur sniedz informāciju par konkrētās ēkas enerģijas patēriņu, ieteicamajiem ēkas atjaunošanas pasākumiem, potenciālo ietaupījumu un izmaksām, kā arī palīdz noteikt nākamos rīcības soļus.

Rīgas enerģētikas aģentūra līdzdarbojas arī vairākos Eiropas Savienības programmu projektos, un viens no tiem ir programmas “Apvārsnis 2020” projekts “EUCityCalc”. Tā ietvaros izveidots scenāriju modelēšanas instruments - Eiropas pilsētu kalkulators (https://europeancitycalculator.eu/). Projekta speciāliste Māra Reča stāstīja, ka kalkulators izveidots kā palīgs pašvaldībām, kas vēlas izstrādāt vai aktualizēt ilgtspējīgas enerģētikas un klimata rīcības plānu. Tajā, ievadot pašvaldībai zināmos enerģijas patēriņa datus, var modelēt konkrētas rīcības, aptuvenās izmaksas un CO2 samazinājumu, kas var palīdzēt prioritizēt rīcības lēmumu pieņemšanā.

 

Saldus novads bija nākamā tikšanās vieta, uz kuru devās Vidzemes pašvaldību pārstāvji. Tur tikāmies ar Saldus pašvaldības energopārvaldnieku Edgaru Augustiņu. E. Augustiņš stāstīja par ieviesto energopārvaldības sistēmu, kurā enerģijas patēriņa dati par pašvaldības ēkām un ielu apgaismojumu tiek apkopoti un analizēti kopš 2018. gada. Saldus pilsētā kopā uzstādīti 1655 gaismekļi. Noteiktos ielas posmos tiek automātiski regulēta apgaismojuma intensitāte, piemēram, laika posmā no plkst. 23:00 līdz 6:00 apgaismojums dimmējas 30% apmērā. Ja tiek fiksēta cilvēku kustība, apgaismojums nodrošina 100% gaismas intensitāti. Turklāt Saldus pašvaldībā ar ES “LIFE” programmas projekta “LIFE ReHABITA” atbalstu izveidota vienas pieturas aģentūra ar mērķi Saldus novada iedzīvotājiem sniegt atbalstu un zināšanas par ēku atjaunošanu, kā arī atvieglot īpašnieku un īrnieku piekļuvi pieejamiem finanšu resursiem.

Liepājā tikāmies ar pilsētas mēru Gunāru Ansiņu, kurš atzinīgi novērtēja gan Vidzemes plānošanas reģiona, gan pašvaldību ieguldīto darbu, lai stiprinātu energopārvaldību. Liepāja arī ir dalībniece Eiropas Savienības pilsētu misijā “100 klimatneitrālas un viedas pilsētas”.  “Liepāja bija pirmā no pašvaldībām Latvijā, kas 2016. gadā ieviesa sertificētu energopārvaldības sistēmu sistemātiskai enerģijas patēriņa samazināšanai pašvaldības infrastruktūrā. Savukārt kopš 2014. gada “Liepājas enerģija” ir īstenojusi virkni kurināmā maiņas projektu, kā rezultātā 2024. gadā jau 87.3% siltumenerģijas tiek saražota no šķeldas. Arī daudzdzīvokļu ēku atjaunošanā Liepāja ir vadošā starp valstpilsētām Latvijā. Izšķiroša nozīme ir arī sabiedriskajam transportam un veloceļiņu izbūvei, lai nodrošinātu videi draudzīgāku pārvietošanos pilsētā,” stāstīja Mārtiņš Tīdens, Izpilddirektora vietnieks īpašumu jautājumos.

 

Vidzemes pašvaldību speciālisti kopā ar Liepājas pašvaldības projektu vadītāju klimatu pārmaiņu un energoefektivitātes jautājumos Kārli Beihmani devās apskatīt vairākus objektus – pašvaldības ēku Peldu ielā 5, kurā ieviesta ēkas enerģijas patēriņa pārvaldības sistēma. Apskatījām vairākas atjaunotās daudzdzīvokļu ēkas un devāmies uz Liepājas jūras krasta aizsargbūvi - būnu. Būna ir uzbūvēta, lai pasargātu jūras krastu no erozijas un tā tuvumā esošo pilsētas notekūdeņu attīrīšanas iekārtas no ieskalošanas jūrā. Pilsētā turpmāko gadu laikā ir plānoti vēl vairāki infrastruktūras projekti, lai veicinātu gan pilsētas attīstību, gan arī to tuvotos izvirzītājiem enerģētikas un klimata mērķiem.

 

Mājupceļā pieredzes apmaiņas brauciena noslēdzošā pieturvieta bija Jelgavā, kur tikāmies ar Zemgales plānošanas reģionu, Zemgales Reģionālo Enerģētikas Aģentūru un Jelgavas valstpilsētas domi. Uzzinājām par plānotajiem pilotprojektiem, izveidojot energokopienas Jelgavā un Jēkabpilī, uzstādot arī saules tehnoloģijas elektroenerģijas ražošanai. Savukārt Zemgales plānošanas reģions šobrīd aktīvi darbojas vairākos ES fondu projektos. Pēdējo gadu laikā spēcīgās vētras, postījumi un plūdi ir parādījuši nepieciešamību pēc lielākas gatavības klimata pārmaiņām, tāpēc šobrīd tiek izstrādāts Zemgales reģiona klimata pārmaiņu pielāgošanās plāns. Turklāt uzzinājām arī par Jelgavas pilsētas ielu apgaismojuma gaismekļu nomaiņu, tos aprīkojot ar kontrolierim un dimmēšanas iespējām.

 

Katrā apskates objektā veidojās diskusijas un jautājumi, iepazīstot citu pašvaldību pieredzi, ka arī daloties atziņās arī par veiktajiem energopārvaldības pasākumiem Vidzemē. Pieredzes apmaiņas braucienu organizēja Vidzemes plānošanas reģiona projekti – Interreg Baltijas jūras reģiona projekts “Vienas pieturas aģentūras paplašinātais modelis, lai palielinātu daudzdzīvokļu ēku fonda renovāciju Baltijas jūras reģionā” (RenoWave); EUROPE DIRECT centrs Vidzemē un LIFE programmas projekts “Centrālās un Austrumeiropas ilgtspējīgas enerģētikas savienības reģionālo pārvalžu iniciatīvu izstrāde un ieviešana taisnīgas pārkārtošanās nodrošināšanai enerģētikas nozarē” (CEESEU-DIGIT).

Jautājumiem: Maija Rieksta, Vidzemes plānošanas reģions, e-pasts: maija.rieksta @vidzeme.lv, mob.nr. 26099521

Informāciju sagatavoja: Baiba Šelkovska, sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā. Saziņai: baiba.selkovska PIE vidzeme PUNKTS lv