.png)
|
Arhīva kalendārs
Sestdien, 27. jūlijā:
Jāzepa Vītola muzejā "Anniņas" – vizuālās mākslas konkursa "Jāzepa Vītola mūzika" IZSTĀDE "MEŽEZERS".
Pasākumu finansiāli atbalsta VKKF mērķprogramma "Latviešu vēsturisko zemju attīstības programma", Vidzemes plānošanas reģions un Smiltenes novada pašvaldība. Informāciju sagatavoja: Ilze Dāve, nometnes "Vītolēni" vadītāja un Gaujienas mūzikas skolas direktore Ilze Dāve.
Šī gada tēma ir zīme, nozīme un rakstīšana ar alfabētam nepazīstamiem burtiem. Tēmu atklāt, izgaršot un sevi tajā atrasts jauniešiem palīdzēs mākslinieces Ieva Viese un Anda Lāce.
Ieva Viese ir starpdisciplināra autore, kas izstādēs un performancēs apvieno audiovizuālas projekcijas, dzeju un tēlniecības objektus. Pētniecībā un praksē pievēršas attiecībām starp vārdiem un attēliem, tekstu un adaptāciju, mediju un vēstījumu, aplūkojot vienu domu no dažādiem mākslinieciskiem izejas punktiem.
Anda Lāce ir ieguvusi maģistra grādu glezniecībā Latvijas Mākslas akadēmijā. Izstādēs Latvijā un ārvalstīs piedalās kopš 2003. gada. Kopš 2010. gada notiek neatkarīgas Andas Lāces performances, visbiežāk, ciešā sadarbībā ar laikmetīgās akadēmiskās mūzikas komponistiem. Mākslinieces gleznas, performances, eksperimentālas instalācijas, skulpturāli veidojumi u.c. darbi ir savstarpēji saistīti, papildinoši mākslas prakses veidi. Kopš 2019. gada Anda Lāce ir sociāli atbildīgās Sansusī labklājības rezidenču programmas kuratore, kā arī vada meistardarbnīcas, gan sadarbojoties ar Latvijas Laikmetīgās mākslas centru, gan dažādu projektu ietvaros. Rezidencēs plāno piedalīties 24 jaunieši un tās notiks trijās jūlija nedēļas nogalēs, savukārt rezidenču laikā radīto plašāka publika varēs iepazīt Veidenfestā – 17. augustā. Informāciju sagatavoja: Baiba Roze
Lai rosinātu bērnus lasīt un attīstīt savu radošo domāšanu, papildinot Valmieras muzeja Maršnera namā visas vasaras garumā skatāmo izstādi “Anetes kiosks”, Valmieras muzejā norisināsies radošās darbnīcas bērniem kopā ar māksliniecēm Aneti Meleci un Rūtu Briedi. Anete Melece (1983) ir Šveicē dzīvojoša latviešu māksliniece. Pazīstamākās Anetes filmas ir ”Analīzes paralīze” (Analysis Paralysis, 2016) un “Kiosks” (The Kiosk, 2013), kas radīta Šveicē, guvusi panākumus dažādos festivālos visā pasaulē un 2014. gadā saņēmusi balvu kā labākā Šveices animācijas filma. Sarakstījusi un ilustrējusi grāmatas „Kiosks“ (izdevējs liels un mazs, 2019) un „Pazudušais miedziņš“ (izdevējs liels un mazs, 2022). Radījusi ilustrācijas daudziem latviešu autoriem, tai skaitā Laura Gundara stāstu triloģijai “Sveiks, Vali!”, “Vaļa balss”, “Valis ir atpakaļ“, Jura Kronberga dzejoļu krājumam bērniem “Laika bikses”. Veidojusi ilustrācijas un komiksus dažādiem periodikas izdevumiem. 2021. gadā saņēmusi Latvijas Republikas Kultūras ministrijas Izcilības balvu. Anetei ir divi bērni: Stella un Mariss. Anetes vīrs Luidži arī ir ilustrators, un viņi viens otram palīdz ar padomiem. Stella, Luidži un arī Anete pati redzami grāmatā „Pazudušais miedziņš”. Visi kopā viņi dzīvo, strādā un lasa grāmatas Šveicē, bet vasarās ciemojas Mālpilī. Izstāde “Anetes kiosks” pirmizrādi piedzīvoja pērn, Siguldas bērnu un jauniešu literatūras festivālā. Nu tā ir atceļojusi uz Valmieru un jaunā veidolā visu vasaru priecēs pašus mazākos valmieriešus un pilsētas viesus. Izstādē aplūkojami Anetes Meleces oriģināldarbi, kā arī iespējams skatīt un lasīt viņas sarakstītās un ilustrētās grāmatas, neparastā veidā satikt grāmatu tēlus un radoši izpausties dažādās aktivitātēs. Tāpat izstādē skatāma starptautiski godalgotā animācijas filma “Kiosks”. * Tikai ar iepriekšēju pieteikšanos. Vietu skaits ierobežots. ! Pasākuma laikā var tikt filmēts un fotografēts. Video un foto materiāli var tikt izmantoti pasākuma organizatora publicitātes materiālos. PIETEIKUMA ANKETA uz darbnīcu plkst. 10.00 PIETEIKUMA ANKETA uz darbnīcu plkst. 14.00
Atbalstītāji: Informāciju sagatavoja: Iveta Blūma, Valmieras muzeja direktore.
Lai rosinātu bērnus lasīt un attīstīt savu radošo domāšanu, papildinot Valmieras muzeja Maršnera namā visas vasaras garumā skatāmo izstādi “Anetes kiosks”, Valmieras muzejā norisināsies radošās darbnīcas bērniem kopā ar māksliniecēm Aneti Meleci un Rūtu Briedi. Izstāde “Anetes kiosks” ir Latvijas laikmetīgās ilustrācijas mākslinieces Anetes Meleces izstāde bērniem, kas pirmizrādi piedzīvoja pērn, Siguldas bērnu un jauniešu literatūras festivālā. Nu tā ir atceļojusi uz Valmieru un jaunā veidolā visu vasaru priecēs pašus mazākos valmieriešus un pilsētas viesus. Izstādē aplūkojami Anetes Meleces oriģināldarbi, kā arī iespējams skatīt un lasīt viņas sarakstītās un ilustrētās grāmatas, neparastā veidā satikt grāmatu tēlus un radoši izpausties dažādās aktivitātēs. Tāpat izstādē skatāma starptautiski godalgotā animācijas filma “Kiosks”. * Tikai ar iepriekšēju pieteikšanos. Vietu skaits ierobežots. ! Pasākuma laikā var tikt filmēts un fotografēts. Video un foto materiāli var tikt izmantoti pasākuma organizatora publicitātes materiālos. PIETEIKUMA ANKETA uz darbnīcu plkst. 12.00 PIETEIKUMA ANKETA uz darbnīcu plkst. 16.00
Atbalstītāji: Informāciju sagatavoja: Iveta Blūma, Valmieras muzeja direktore.
No plkst. 13:00 visiem interesentiem būs atvērts Ērģemes pilsdrupu tornis, lai kādā no tā stāviem iepazītos ar Elgas Kagaines ieguldījumu valodas pētniecībā, izveidojot 3 Ērģemes izlokšņu vārdnīcu sējumus, viņas biogrāfiju, kur stāstos dalīsies Elgai tuvs Ērģemes pagasta cilvēks – Rūta Lūse. Izstādes laikā būs iespēja klausīties Rūtas Lūses pieredzes stāstos, uzdot interesējošus jautājumus, kā arī pašiem savā runā izmēģināt Ērģemes izloksnei raksturīgo vārdu lietojumu. Pēc stundas, plkst. 14:00 pilsdrupu zemākajā un tumšākajā stāvā valodniece Anete Daina prezentēs zinātnisko informāciju par Ērģemes izloksni “Ieskats izlokšņu pētniecībā: Ērģemes izloksne.” Lai bagātinātu un veidotu dziļāku izpratni par vērtību, ko var nest katrs Ērģemes pagasta cilvēks, draugs un viesis – Ērģemes izloksne. Vēlāk dienas otrajā daļā no plkst. 16:30, kas apmeklētājiem būs pieejama par maksu, savos iespaidos par Ērģemi, Ērģemes izloksni dalīsies dziesminieks Kārlis Kazāks, kurš piedalījies raidījumu ciklā “Dzirdi Balsis”, radot oriģināldziesmas vietējās izloksnēs Latvijā, arī Ērģemē. Kārlis uzstāsies plkst. 17:30. Pārējā svinību daļa plānota, lai izceltu Ērģemes pagastam svarīgus, radošus cilvēkus, tajā skaitā arī pašu Kārli Kazāku, jo kā zināms, viņa dzimtas saknes arī rodamas Ērģemes pusē. Plkst. 16:30 kā īpašais viesis Ērģemes pilsdrupās un Ērģemē uz skatuves kāps komiķis, fizioterapeits Maksims Trivaškēvics ar stund-up izrādi “Stāstīšu jokus”, bet pēc Kārļa Kazāka uzstāšanās visus apmeklētājus iepriecinās DJ Toms Polakens, kurš savas bērnības takas izstaigājis Ērģemes pagastā, dzīvojot ciematā Omuļi un mācoties Ērģemes pamatskolā, bet tagad ir zināms kā atpazīstams radio dīdžejs, kura balss dzirdama “Radio TEV” frekvencēs. Plkst. 22:00 uz skatuves kāps grupa “Savējie”, kur grupā savijušās personības no Ērģemes un blakus esošā Kārķu pagasta. Mums ir nozīmīgi mūsu cilvēki, gan tie, kas devuši savu ieguldījumu un aizgājuši mūžībā, kā Elga Kagaine, gan tie, kas Ērģemes un pagasta vārdu vēl var nest un nest plašumā.
Aicinām sekot līdzi informācijai Valkas novada pašvaldības mājaslapā www.valka.lv, kā arī Turnas tautas nama un Ērģemes pagasta Facebook kontos. Informāciju sagatavoja:
.
1224. gadā Rīgas bīskaps Alberts un Zobenbrāļu ordenis sadala savā starpā Tālavu un dalīšanas dokumentā pirmo reizi parādās Piebalgas vārds. Vēlākos gadsimtos Piebalgas slava izplatās tuvu un tālu. Līdz pat šai dienai. 2023. gadā Piebalgas kultūrtelpa kā vērtība iekļauta Nacionālajā nemateriālās kultūras mantojuma sarakstā. Taču arvien no jauna rodas jautājumi par to, kādēļ Piebalga ir tik īpaša. Vai tas ir kāds īpašs Piebalgas kods, vai tā ir lielā vēstures nejaušība jeb likumsakarība. Lai plašākai sabiedrībai atklātu, atgādinātu Piebalgas unikalitātes cēloņsakarības un rosinātu tās izprast, Piebalgas muzeju apvienība “Orisāre” š.g. 26. jūlijā Vecpiebalgā organizē kultūrvēsturisku konferenci “Piebalgas žurme.” Žurme ir Piebalgas izloksnes vārds, ko mūsdienās lieto vien retais. Īsi skaidrojot vārda nozīmi, tā ir vienkārša - enerģija, mundrums. Taču konferences kontekstā tas ir viens no t.s. “Piebalgas brīnuma” noslēpumu stūrakmeņiem. Ikvienam latvietim ir pazīstams Brāļu Kaudzīšu, Kārļa Skalbes, Emīla Dārziņa un daudzu citu Piebalgas personību vārds un devums. Tāpat vairāk vai mazāk, tomēr katrs ir kaut ko dzirdējis par zemes mērīšanu Piebalgā. Taču ne jau šie dižgari un populāri notikumi vien ir Piebalgas slavas kaldinātāji. Līdzīgi kā dārgu (un nereti slepenu) recepšu sastāvā ir daudz būtisku komponentu, kuri tikai zināmos savienojumos un kombinācijās rada vajadzīgo efektu, tā arī Piebalgas zemes sāls ir procesu un personību kopumā. Konferences referenti- Dr.philol. Ausma Cimdiņa, Dr.habil.med. Jānis Vētra, Dr.hist. Tālis Vigo Pumpuriņš, Mg.paed. Jānis Polis, Mg.hist. Edgars Žīgurs, Mg.hist. Gints Skutāns, novadpētniece Vēsma Johansone un Piebalgas muzeju speciālisti pievērsīsies kā dažādu mītu interpretācijām, tā vēstīs par plašākai publikai mazāk zināmiem, taču būtiskiem vēstures notikumiem, procesiem, personībām. Diskusijās mēģinās atrast Piebalgas noslēpuma atminējumu. Konferences izstādē PMA “Orisāre” eksponēs krājuma jaunieguvumus un citas vērtības. To vidū vecākā zināmā karte latviešu valodā- 1831. gada Piebalg-Orisare Pastorat zemju plāns. Konference notiks 26. jūlijā Vecpiebalgas kultūras namā. Sākums plkst.10:00 Laipni aicināts ikviens interesents! Tālrunis sīkākai informācijai: 26131784.
Konferenci finansiāli atbalsta VKKF mērķprogramma “Latviešu vēsturisko zemju attīstības programma” un Vidzemes plānošanas reģions. Sagatavoja: Līva Grudule, PMA “Orisāre” vadītāja, liva.grudule PIE cesunovads PUNKTS lv
.
Festivāla organizatores - Latvijas Kultūras akadēmijas tradicionālās dziedāšanas grupas “Saucējas” dalībnieces par festivāla mērķi stāsta: “Vēlamies klausītājiem parādīt, ka liela daļa latviešu tautasdziesmu ir dziedātas dabā – pakalnos, mežmalās, pļavās, pie ezeriem, upēm. Sēlijas rotāšanas, ganu gavilēšanas, Latgales tolku bolsi un dzagiuzes bolsi, Dienvidkurzemes garie saucieni un leiši tradicionāli ir dziedāti dabā, dziedātājiem mijiedarbojoties ar atbalsīm, putnu dziesmām un citām dabas skaņām. Festivālā DABĀ šo varēs piedzīvot visi klausītāji gan koncertā, gan meistarklasēs, kurās praktiski varēs izmēģināt, kā tas ir - “palaist balsi” pa vējam vai pāri koku galiem.” Ļaudonas pagasta kultūras nama vadītāja v.i. Anna Anita Amata uzsver: “Priecājamies, ka festivāls notiek mūsu pagastā un Sāvienas pilskalnā atkal skanēs dziesmas, kas atbalsosies Driksnas silā un apkārtējos ezeros. Kas kaut reizi apmeklēja šo pasākumu, ar nepacietību gaida nākamo reizi, kad varēs piedzīvot dziesmu plūdumu pāri koku galotnēm.” Festivāla apmeklētājiem būs iespēja iepazīt latviešu, lietuviešu, igauņu, zviedru un portugāļu tradicionālo mūziku teorētiski lekcijās, praktiski meistarklasēs, sajust dabisko akustiku kā unikālu kvalitāti, izbaudīt Sāvienas pilskalna ainaviskumu un izcilās akustiskās īpašības. Festivālā uzstāsies un meistarklases vadīs tradicionālās dziedāšanas grupa “Saucējas”, Solveiga Kūlaine un Otanķu etnogrāfiskais ansamblis, dūdinieks Eduards Klints, Iveta Tāle un Krustpils Kultūras centra sēļu tradicionālās mūzikas grupa “Krāce”, A. Eglīša Ļaudonas pamatskolas bērnu un jauniešu folkloras grupa “Driksnēni”, Madonas novada folkloras grupas, kā arī mūziķi no Lietuvas (Laurita Peleniūtė), Igaunijas (Janika Oras un grupa “Väike Hellero”), Zviedrijas (Annie Engvall) un Portugāles (Carlos Norton). Ieplānotas arī citas aktivitātes - vietējo ražotāju tirdziņš, pilskalna augu iepazīšanas meistarklase un Meža terapijas biedrības vadīta meža veldzes pastaiga, kas ir labbūtības prakse ikdienas steigas mazināšanai caur dabas un maņu mijiedarbību. Pieteikšanās tai (tikai 18+), aizpildot anketu: https://ej.uz/mezaveldze. Festivāls notiks Ļaudonas pagasta svētku ietvaros, dalība - bez maksas. Vairāk informācijas “Saucēju” FB lapā. Festivālu DABĀ organizē kultūras menedžmenta centrs “Lauska”, grupa “Saucējas” un Ļaudonas pagasta pārvalde, finansiāli atbalsta Madonas novada pašvaldība un Ļaudonas pagasta pārvalde, Latvijas Kultūras akadēmija, Valsts Kultūrkapitāla fonds un tā mērķprogramma “Latviešu vēsturisko zemju attīstības programma”, Vidzemes plānošanas reģions un ziedotāji. Starptautiskais tradicionālās dziedāšanas festivāls DABĀ ir saņēmis Madonas novada "Gada balvu kultūrā 2022" nominācijā “Gada debija kultūrā”.
Par grupu “Saucējas”: Latvijas Kultūras akadēmijas tradicionālās dziedāšanas grupu “Saucējas” šogad svin 20 gadu jubileju un tās dalībnieces apvieno kopīgs mērķis – apgūt un popularizēt latviešu tradicionālās dziedāšanas stilus un tehnikas, īpašu uzmanību veltot daudzbalsībai, it sevišķi dabas akustiskajā vidē. Savas darbības laikā „Saucējas” sagatavojušas vairākas programmas, kā arī izdevušas piecus albumus (divi albumi saņēmuši Latvijas Mūzikas industrijas gada balvu “Zelta mikrofons”, viens – latgaliešu kultūras balvu “Boņuks”), veltītus atsevišķām Latvijas vokālās mūzikas tradīcijām. Informāciju sagatavoja:
.
Projekts aizsākās 19.-21. jūnijā ar krāšņu 5. gadu jubilejas vasaras nometni “MĀLDERDIENAS Taurenē” (gluži kā Skroderdienas Silmačos vai Imantdienas Inešos). Te, vien 3km attālā Nēķenes muižas parkā, pie senajiem alus pagrabiem, projekta dalībnieki, sadarbībā ar mūziķi Līgu Jeleviču kopīgi radīja krāšņu mākslas Saulgriežu performanci NAKTSVIJOLE, ar skaņām un krāsām, kas tumsā īpaši izgaismotas spīdēja un radīja mistisku noskaņu. 8.-11. augustā sāksies meistarklašu cikls: kā katru gadu smalkos papīrdarbus (liešana, ekoprint, indigo), savstarpēji sadarbojoties, ierādīs Starptautiskās papīrmākslinieku asociācijas IAPMA biedres, grafiķe Ērika Māldere un Ērika Zutere, bet dizainers Aigars Lenkevičs turpinās mācīt izgatavot papīra lampas. Jau otro gadu projektam pievienosies grāmatu un ādas plastikas māksliniece Ilizane Grīnberga ar izsmalcinātām grāmatsiešanas prasmēm, bet grafiķes Evija Freidenfelde un Maija Graudiņa dalīsies apdrukas, kaligrāfijas un zeltīšanas mākslā.
Izmantojot pašlietu šķiedru un otrreizējo papīru, nevajadzīgās grāmatas, apgūtās prasmes un ietekmes, darbnīcu vadītāji un dalībnieki savstarpējā mijiedarbībā radīs jaunus mākslas darbus un no tiem tiks veidota ikgadējā papīrmākslas un mākslinieku oriģinālgrāmatu izstāde Siguldas pilsētas bibliotēkā un fotoizstāde Latvijas Kultūras akadēmijas telpās, kas ceļos uz citām Latvijas vietām pēc pieprasījuma. Projekta norisi finansiāli atbalsta VKKF mērķprogramma “Latviešu vēsturisko zemju attīstības programma” un Vidzemes plānošanas reģions. Informāciju sagatavoja: Ērika Māldere, Dzērbenes Radošā māja MEMBERI.
Festivāls aicina no mūsdienu straujā ritma pāriet uz rāmāku, nesteidzīgāku un apzinātāku būšanu. Iedvesmoties harmoniskām attiecībām pašiem ar sevi, apkārtējiem un dabu, apgūt jaunas prasmes un atklāt talantus, satikt līdzīgi domājošos un pašiem sevi. 11:00 – 18:00
Pateicoties Līgatnes papīrfabrikas, Cēsu novada pašvaldības, Valsts Kultūrkapitāla fonda mērķprogrammai “Latviešu vēsturisko zemju attīstības programma” un Vidzemes plānošanas reģionam, festivālu ikvienam iespējams apmeklēt bez maksas. Vairāk informācijas: Informāciju sagatavoja: Līga Gablika, Līgatnes papīrfabrikas kultūrtelpa.
.
Lai rosinātu bērnus lasīt un attīstīt savu radošo domāšanu, papildinot Valmieras muzeja Maršnera namā visas vasaras garumā skatāmo izstādi “Anetes kiosks”, Valmieras muzejā norisināsies radošās darbnīcas bērniem kopā ar māksliniecēm Aneti Meleci un Rūtu Briedi. Šī radošās rakstīšanas darbnīca bērniem “Stāsti Anetes kioskā” ar mākslinieci Rūtu Briedi ir pēdējā no kopumā sešām radošajām darbnīcām, kas norisinās visas vasaras garumā. Izstāde “Anetes kiosks” ir Latvijas laikmetīgās ilustrācijas mākslinieces Anetes Meleces izstāde bērniem, kas pirmizrādi piedzīvoja pērn, Siguldas bērnu un jauniešu literatūras festivālā. Nu tā ir atceļojusi uz Valmieru un jaunā veidolā visu vasaru priecēs pašus mazākos valmieriešus un pilsētas viesus. Izstādē aplūkojami Anetes Meleces oriģināldarbi, kā arī iespējams skatīt un lasīt viņas sarakstītās un ilustrētās grāmatas, neparastā veidā satikt grāmatu tēlus un radoši izpausties dažādās aktivitātēs. Tāpat izstādē skatāma starptautiski godalgotā animācijas filma “Kiosks”. * Tikai ar iepriekšēju pieteikšanos. Vietu skaits ierobežots. ! Pasākuma laikā var tikt filmēts un fotografēts. Video un foto materiāli var tikt izmantoti pasākuma organizatora publicitātes materiālos. PIETEIKŠANĀS ANKETA tiks atvērta 1. augustā Valmieras muzeja mājaslapā.
Atbalstītāji: Informāciju sagatavoja: Iveta Blūma, Valmieras muzeja direktore.
.
Pēc tam, 7. augustā plkst. 15.00, Naukšēnu bibliotēkā gaidīsim dažādu vecumu interesentus, kuri Lienes Apsītes vadībā varēs izgatavot ādas grāmatzīmes, bet 27. augustā plkst. 13.00, turpat bibliotēkā, veidosim dabas grafikas ilustrācijas kopā ar Zani Melderi, šī nodarbe vairāk piemērota pieaugušajiem, lai izbaudīto meditatīvo radīšanas procesu krāsās un struktūrās. Projekta “Grāmatīgi!” mērķis ir rosināt interesi par grāmatu un tās sastāvdaļām kā vienu no kultūras pamatvērtībām, ko var gan lasīt, gan radīt, gan neparastā veidā mijiedarboties katrs pats, tā izprotot un veidojot kultūrvidi savā apkārtnē. Pateicoties VKKF mērķprogrammas "Latviešu vēsturisko zemju attīstības programma" un Vidzemes plānošanas reģiona, kā arī Valmieras novada pašvaldības atbalstam, dalība radošajās aktivitātēs apmeklētājiem ir bez maksas. Informāciju sagatavoja: Kadrija Mičule, biedrības “Ķoņu kalna dzīves skola” projekta “Grāmatīgi!” vadītāja.
.
Smiltenes pilsētas svētku "Vasaras vakari Smiltenē" ietvaros – 20. jūlijā plkst. 11.00 – Smiltenes Kultūras centra īstenota projekta ietvaros Viedrades kvartālā, Pils ielā 9, norisināsies uzvedums ģimenēm ar bērniem "Sarunas garāžā". Projekta vadītāja Evija Dzvinko pastāstīja: ""Sarunas garāžā" ir aizraujoši izglītojoša izrāde ģimenēm ar bērniem par vienmēr aktuālo un izpēti rosinošo automašīnu tēmu, kas papildināta ar skanīgām oriģināldziesmām, kurās ieklausīties un dziedāt līdzi! Izrādes galvenie varoņi Toms un Anna dosies ciemos pie automehāniķa Oskara, kurš pastāstīs un parādīs, kā darbojas automašīna. Pētniekus pārsteigs negaidīta viesa ierašanās. Kas viņa ir un no kurienes ieradusies, nāc uzzināt, apmeklējot izrādi!" Izrādes scenārija un dziesmu tekstu autore – Elīna Krastiņa, mūzikas autors – Edgars Raginskis. Projektu finansiāli atbalsta Vidzemes plānošanas reģions un Valsts Kultūrkapitāla fonds. Uzvedums būs skatāms bez maksas. Informācija sagatavoja: Evija Dzvinko, Smiltenes Kultūras centra vadītāja.
3. augustā “Vēveros” ar īpašām lekcijām uzstāsies Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja Etnogrāfijas departamenta vadītāja Dr.hist. Aija Jansone un krājuma tekstiliju kolekcijas glabātāja Aija Vistere, LU Vēstures institūta vadošā pētniece Dr.hist. Anete Karlsone, SIA “Mailīšu fabrika” vadītāja Ilze Mailīte, Carnikavas TLMS “Auseklītis” vadītāja Zane Ulmane, būs daudzveidīgas radošās darbnīcas ap un par aušanu pieaugušajiem un arī bērniem, notiks aušanas darbnīcas “Vēverīšas” modes skate un Cēsu novada audēju kopu un studiju dižošanās, varēs doties radošā pastaigā ar Piebalgas rokdarbnieci Inesi Īris Liepiņu, Vecpiebalgas kolektīvu “Mudurainis”, “Slātaviņa” un “Mudurainis XO” dejotāji izrādīs skaistākās dejas, savukārt jauktā kora “Jaunpiebalga” dziedātāji aicinās sadziedāties, ar muzikāliem priekšnesumiem iepriecinās grupa “Dzilna” un Drabešu muižas muzikanti, visas dienas garumā būs apskatāma “Vēverīšu” fotoizstāde, būs tirgus placis un iespēja ar muzeja gidiem doties bezmaksas ekskursijās pa “Vēveru” ekspozīciju.
Šogad aprit 100 gadi kopš dibināts viens no senākajiem brīvdabas muzejiem Eiropā – Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs, kura sastāvā no 20. gadsimta 80. gadiem iekļauta arī lauku ekspozīcija “Vēveri”, kas glabā piebaldzēnu 400 gadu senu kultūrvēsturisko mantojumu. Jau izsenis Piebalgā zemnieki labākai iztikšanai apguvuši vietējos amatus – linaudeklu aušanu un vērpjamo ratiņu dreijāšanu un ar savu prasmi bijuši slaveni tuvos un tālos novados. Īpaši augstas aušanas prasmes attīstījuši Piebalgas audēji, kuru dzīves vide redzama “Vēveros”, tur ir aplūkojama gan plaša linu apstrādes priekšmetu ekspozīcija, gan audēju darba rīki no spoļu rāmja līdz stellēm, dažādi audumi, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti. Aušana ir viena no senākajām tautas lietišķās mākslas nozarēm visā pasaulē. Bagātīgas ziņas par gadsimtos pārmantotām audumu darināšanas tradīcijām saglabājušās tautas atmiņā, mitoloģijā, tautasdziesmās, kā arī 19. gadsimta audēju rakstu grāmatās, etnogrāfiskajos tērpos, segās un audumos. Interese par aušanu nav zudusi arī mūsdienās. Latvijā ir spēcīga audēju kopiena, kas koncentrējas vairāk nekā 100 lietišķās mākslas studijās, domu biedru pulciņos un kopās, kas ir gatavas dalīties pieredzē un var iedvesmot citus pārmantot aušanas prasmes, turpinot tradīcijas. Muzeja lauku ekspozīcijai “Vēveri” ir vismaz 400 gadu sena vēsture. Vēveri tulkojumā no vācu valodas nozīmē audēji. Pirmoreiz “Vēveri” minēti 1601. gada zviedru revidentu dokumentos kā viena saimniecība. 18. gadsimta beigās tie iezīmēti kartē. Ilgajā miera posmā pēc Ziemeļu kara iedzīvotāju skaits audzis. “Mērnieku laikos” - 1878. gadā, kad piebaldzēni izpirkuši zemi no muižas dzimtsīpašumā, “Vēveros” jau bijušas astoņas sētas. Pamazām veidojies tagad dabā redzamais sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. 1928. gada lauksaimniecības skaitīšanā 8 saimniecībās kopā uzskaitītas ap 40 dažāda rakstura ēkas. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, dzirnavām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, kā arī pašas celtnes – Piebalgas zemnieku darba un dzīves pieminekļus – in situ – vidē un vietā, kur tie radušies. Kopš 20. gadsimta 80. gadiem “Vēveros” izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. “Vēveru” etnogrāfiskās apbūves kompleksam piešķirts Valsts nozīmes kultūras pieminekļa statuss, tajā eksponētas arī vairākas stelles un virkne etnogrāfisko priekšmeti, kas vēsta par aušanas tradīcijām Piebalgā. Vislatvijas audēju saiets “Vēveru dienas Vēveros” tiek organizēts sadarbībā ar Latvijas Nacionālo kultūras centru, to finansiāli atbalsta Kultūras ministrija, Valsts kultūrkapitāla fonda mērķprogramma "Latviešu vēsturisko zemju attīstības programma", Vidzemes plānošanas reģions un Cēsu novada pašvaldība. Informāciju sagatavojusi:
.
Šī gada pasākumu programmā plānota ietilpīgāka, iekļaujot darbnīcas senioriem, cilvēkiem ar invaliditāti, Cēsu Audzināšanas iestādes nepilngadīgajiem audzēkņiem (CAIN), kā arī zīdaiņiem un bērniem. Festivālā iekļauti daudzveidīgi laikmetīgā cirka un ielu mākslas notikumi dienas un vakara programmā, piesaistot 8 profesionālas apvienības no Latvijas, Lietuvas, Argentīnas un Itālijas. Sīkāku notikumu programmu un informāciju skatīt šeit: https://www.facebook.com/events/1540438196685073
Publicitātes foto: Liene Leo Photography Finansiāls atbalsts un sirsnīga pateicība Cēsu novada pašvaldībai, Valsts Kultūrkapitāla fonda mērķprogrammai “Latviešu vēsturisko zemju attīstības programma” un Vidzemes plānošanas reģions. Pasākuma laikā var tikt filmēts un fotografēts. Video un foto materiāli var tikt izmantoti pasākuma organizatora publicitātes materiālos. Informāciju sagatavoja: Kristīne Auniņa, e-pasts: telpamala PIE gmail PUNKTS com.
Tradicionālo deju nometne bija četru dienu ilgs latviešu un kaimiņtautu deju, mūzikas un kultūras pasākums, kas bija piepildīts ar aizraujošu un izglītojošu saturu un spēja piesaistīt jaunus interesentus, nodrošinot tradicionālās mūzikas un dejas mijiedarbības popularizēšanu 21. gadsimta kultūrvidē. Autentiskā vietā, Jaunraunas muižas klētī un tās apkārtnē norisinājās aktivitātes, kuru saturs papildināja galvenokārt apmeklētāju iemaņas dejošanā, kā arī dziesmu pūru pirmajā sadziedāšanās vakarā un brīvbrīžos. Daļa apmeklētaju arī tika pie materiālām vērtībām – pašgatavotas saktas. Lielu atzinību ieguva Oskara Patjanko lekcija par 20.-30.gadu dejām, šķetinot dejas Diksītis vēsturi. Lekcijas ieraksts pieejams šeit: Rijas balle 2024 - Diksītis, jeb vēdera berzēšana.
Dienas laikā bija iespēja apmeklēt 5 deju nodarbības, bet vakaros dalībniekus priecēja 10 dažādas muzikantu grupas no Latvijas, Igaunijas un Lietuvas. Šeit īpaši jāizceļ Laumas Bērzas dziedamo deju nodarbība, kur dejotājiem bija neierasti daudz jādzied, jājūt kur pielikt akcentu, piesist kāju. Vakara ballītē muzicēja lielākais ieviņu ansamblis ar septiņiem spēlmaņiem. 20.gs. sākumā šis Vidzemei raksturīgais instruments bija katrās viesībās un dančos.
Sirsnīgs paldies par projekta atbalstu VKKF mērķprogrammai "Latviešu vēsturisko zemju attīstības programma" un Vidzemes plānošanas reģionam. Aicinām uz nākošajiem tradicionālo deju notikumiem – 17. augustā Plakanciemā “Dabas zirgos” un 6.-7.septembrī Jaunraunā uz “Rijas balles festivālu”. Vairāk informācijas: https://www.facebook.com/rijasballe ; http://www.rijasballe.lv/ Informāciju sagatavoja: Inga Holsta.
.
Festivāla ietvaros norisināsies vairāki vokālās mūzikas koncerti: 15. augustā plkst. 19.30 privātajā saimniecībā “Mičkēni” uzstāsies tradicionālās dziedāšanas grupa “Saucējas”, kas apgūst un popularizē latviešu tautiskās dziedāšanas manieres un tehnikas, īpašu uzmanību veltot daudzbalsības tradīcijām. 16. augustā Valmieras Sv.Sīmaņa baznīcā plkst. 19.30 izskanēs koncerts “Akustiski un Telpiski”, kurā pamīšus uzstāsies vokālās grupas “Latvian Voices”, “Ēra” un “Skonai”. Telpas akustika bez skaņu pastiprinošām iekārtām, ieskaujot klausītāju 360 grādu amplitūdā, ir koncerta stūrakmens. Dažādu balsu un akustikas saspēle autentiskā veidā atgriezīs klausītāju pie a cappella dziedāšanas pamatvērtībām. 17. augustā plkst. 14.00 Valmieras Kultūras centrā jaunākos klausītājus gaidīs Valsts Akadēmiskais koris “LATVIJA” un diriģents Māris Sirmais ar Lauras Jēkabsones kora kameroperas bērniem “EJ NU EJ” uzvedumu. Kameroperas pamatā ir stāsts par pilsētas puiku, kurš izdzīvo plašu emociju gammu, nonākot tramvajā, ciemojoties pie vecmammas piejūras lauku mājās un domājot par, piemēram, tēta miegu vai laika zoba sagrauztu žogu. Gatavība aizraujošiem piedzīvojumiem un negaidītiem pavērsieniem vijas cauri krāsainajai un atraktīvajai koncertizrādei. Mārtiņa Meijera veidoto libretu, kas balstīts Marta Pujāta dzejā, papildina horeogrāfijas elementi un koša scenogrāfija. Biļetes uz koncertiem pieejamas Biļešu paradīzes kasēs visā Latvijā, kā arī internetā www.bilesuparadize.lv. Savukārt 17. augusta festivāla noslēguma koncerts, kurā uzstāsies visi meistarklašu dalībnieki, ir atvērts jebkuram interesentam bez maksas. Neatņemama festivāla sastāvdaļa ir arī meistarklases, kuras, kā ierasts, arī šogad vadīs Latvian Voices dalībnieki un arī vairāki viesmākslinieki: etnomuzikoloģe un folkloriste Zane Šmite; VAK “Latvija” mākslinieciskais vadītājs un diriģents Māris Sirmais; dziedātāja un diriģente Nora Kalniņa.
Latvian Voices A cappella festivālu un meistarklases finansiāli atbalsta VKKF mērķprogrammas “Latviešu vēsturisko zemju attīstības programma” atbalstītā “Vidzemes kultūras programma 2024“ un Vidzemes plānošanas reģions. Par Latvian Voices A cappella festivālu: Latvian Voices ir viena no vien dažām profesionālajām a cappella grupām Baltijā. Ņemot vērā šī mūzikas žanra mazpazīstamību, Latvian Voices sadarbībā ar Valmieras pilsētu ir izvirzījuši mērķi ik vasaru iepazīstināt klausītājus ar a cappella mūzikas daudzveidību un aktualitātēm pasaulē, nodrošinot kvalitatīvus koncertus, kā arī rīkojot iedvesmojošas meistarklases a cappella praktizētājiem. Festivāls norisinās dažādās šarmantās Valmieras vietās, atklājot šī reģiona un vasaras sezonas burvību.
Papildu informācija:
latvianvoices PIE latvianvoices PUNKTS lv www.latvianvoices.lv
. |
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Piektdienas vakarā, 26. jūlijā, plkst. 21.00 NAKTS KONCERTS – klusā un sirsnīgā noskaņā aicinām ieklausīties mūzikas nometnes "Vītolēni" radošajos priekšnesumos "Anniņu" mazajās terasēs.
.
E. Veidenbauma muzejs “Kalāči” jau trešo vasaru aicina jauniešus vecumā no 12 līdz 24 gadiem piedalīties Sansusī labklājības rezidencēs “Kalāčos”. Šogad rezidences notiek projekta “Satiec mākslu “Kalāčos”” ietvaros, projektu finansiāli atbalsta VKKF mērķprogramma “Latviešu vēsturisko zemju attīstības programma” un Vidzemes plānošanas reģions.
Aicinām pieteikties radošajai darbnīcai bērniem “Sapņotāja portrets”* ar mākslinieci Aneti Meleci. Darbnīcas norises laiks: sestdien, 2024. gada 27. jūlijā, plkst. 10.00 un plkst. 14.00 Valmieras muzejā. Mērķauditorija: ģimenēm ar bērniem 5–10 g.v. Dalība: bez maksas.
Aicinām pieteikties radošās rakstīšanas darbnīcai bērniem “Stāsti Anetes kioskā”* ar mākslinieci Rūtu Briedi. Darbnīcas norises laiks: sestdien, 2024. gada 27. jūlijā, plkst. 12.00 un plkst. 16.00 Valmieras muzejā. Mērķauditorija: sākumskolas vecuma bērni. Dalība: bez maksas.
2024. gada 27. jūlijā, laikā, kad viss Ērģemes pagasts svin savus pagasta svētkus, Ērģemes pilsdrupu tornī atdzims sarunas Ērģemes izloksnē, izceļot tās nozīmību vietējās kopienas ļaudīm, jaunākajai paaudzei, kā arī pagasta svētku viesiem, izzinot Elgas Kagaines ieguldījumu valodas pētniecībā, iepazīstot viņas biogrāfiju izstādē, kā arī valodnieces Anetes Dainas stāstījumā, kur projekta aktivitātes tiek finansiāli atbalstītas ar VKKF mērķprogrammas "Latviešu vēsturisko zemju attīstības programma" un Vidzemes plānošanas reģiona, kā arī Valkas novada pašvaldības atbalstu.
Šajā vasarā astonsimtgadi svin vēsturiskais Piebalgas novads.
No 19. līdz 21. jūlijam Madonas novada Ļaudonas pagasta Sāvienas pilskalnā noritēs Starptautiskais tradicionālās āra dziedāšanas festivāls DABĀ. Tas notiek jau otro reizi un pulcēs Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Zviedrijas un Portugāles folkloras pētniekus, dziedātājus un mūziķus, kuri izzina un praktizē dziedāšanu un tradicionālo instrumentu spēlēšanu dabas akustiskajā vidē. Festivāla ietvaros notiks simpozijs ar lekcijām un meistarklasēm, akustisks koncerts un citas aktivitātes.
Dzērbenes Radošajā mājā MEMBERI (Cēsu novadā) jau 5. gadu tiek realizēts projekts DABA RADA. Tas ir savstarpēji saistītu mākslas meistarklašu cikls ar praktisku darbošanos dabā un jaunu prasmju apgūšanu. Šī gada jaunais akcents tiks likts uz nevajadzīgo grāmatu otrreizējo pārstrādi, zīmējuma līniju, krāsām, atspiedumtehnikām, grafiku, vēstulēm, vēstījumiem un kaligrāfijas mākslu. 
27.-29. septembrī, projekta noslēgumā, paredzēts plenērs “MĀLDERDIENAS Dzērbenē”, kopā ar iepriekšējā gada dalībniekiem - LKA Nacionālās kino skolas topošajiem operatoriem un producentiem, tiks gleznots dabā un pētīta nozīmīgu personību ietekme uz lokālo sabiedrību, piem., 
“Papīrfabrikas Festivāls” ir harmoniska dzīvesstila festivāls, kas šī gada 10. augustā no plkst. 11:00 līdz 21:30 notiks Līgatnes papīrfabrikas plašajā pagalmā. Ieeja festivālā bez maksas.
Pasākuma programmā: papīrfabrikas apskate, radošās mākslas un amatniecības darbnīcas, plašs mājražotāju produkcijas tirgus un kafejnīcas, koncerti, sarunu un diskusiju skatuve, mākslas plenēri, izstādes un instalācijas, garā galda svinības ar restorānu "Pavāru Māja", izglābto grāmatu bibliotēka, kustību prakses un citas harmoniskas aktivitātes. 
Aicinām pieteikties radošās rakstīšanas darbnīcai bērniem “Stāsti Anetes kioskā”* ar mākslinieci Rūtu Briedi. Darbnīcas norises laiks: piektdien, 2024. gada 16. augustā, plkst. 15.00 Valmieras muzejā. Mērķauditorija: sākumskolas vecuma bērni. Dalība: bez maksas.
Biedrības “Ķoņu kalna dzīves skola”, jau maijā un jūnijā iesāktais, projekta “Grāmatīgi!” norišu cikls ir turpinājies Naukšēnu muižā 13. jūlijā ar radošu darbošanos pašiem mazākajiem kopā ar ģimenēm vienas dienas interaktīvajā izstādē “Vai grāmatai ir knābis?”, savukārt 23. jūlijā Ķoņu pagasta Dīķeru muižā dzejas rakstīšanas un grāmatiņu gatavošanas darbnīcās ar “Kalāču” muzejpedagoģi Baibu Rozi tiksies 45 Valmieras novada bērni, vecumā no 7 līdz 12 gadiem.
Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcijā Cēsu novada Vecpiebalgas “Vēveros” š.g. 3. augustā no plkst. 11.00 līdz 17.30 notiks pirmais Vislatvijas audēju saiets “Vēveru dienas Vēveros”. Svētkos aicināts piedalīties ikviens Latvijas audējs, lai kopīgi dibinātu jaunu tradīciju – audēju festivālu, kā arī ikviens interesents, kas vēlas saistoši pavadīt laiku, autentiskā vidē, izzinot senās amata prasmes un noslēpumus.
MOOOVE Cēsīs atgriežas jau sesto reizi 10. augustā, lai pilsētas ielas un laukumi pārtaptu par priecīgu un neparastu skatuvi starptautiskam profesionālā laikmetīgā cirka un ielu mākslas festivālam. Paplašinot cirka mākslas robežas līdz “kustības mākslai”, šī gada festivāla programma tiek fokusēta uz iekļaušanas veicināšanu, radot iespēju savest kopā pēc iespējas vairāk dažāda vecuma un interešu apmeklētājus, vienojoties kopīgā pieredzē un priekā. Festivālam nepastāv valodas barjeras un tas ir bezmaksas.
No 18. jūlija novakares līdz 21. jūlija dienas vidum norisa pirmā “Rijas balles nometne”, kurā pa dienu bija iespēja apmeklēt dažādas deju, amatu, sadziedāšanās nodarbības, bet vakarā priecāties par kvalitatīvu tradicionālo deju mūziku. Projektu realizē biedrība “BalTfolk” sadarbībā ar biedrību “Ķekavas muzikanti”.
Vokālā a cappella grupa “Latvian Voices” jau astoto reizi aicina uz a cappella festivālu, kas no 15. līdz 17. augustam norisināsies Valmierā. Festivālā uz koncertiem un meistarklasēm ik gadu pulcējas a cappella mūzikas cienītāji, dziedātāji, mūziķi, pedagogi un vokālās mākslas interesenti. Šoreiz festivāls veltīts mūzikas izpildījuma veidam ar nosaukumu akustiski jeb - bez skaņu pastiprinošām iekārtām.