Arhīva kalendārs

« October 2020 »
MonTueWedThuFriSatSun
 1234
567891011
12131415161718
19202122232425
262728293031 

Rudens ir ražas laiks. Arī Vidzemes kultūras programmas 2020 īstenotāji sarūpējuši daudz un dažādus interesantus notikumus un pasākumus. Izlasiet piedāvāto un izvēlieties sev piemērotāko!

Turpināsies jau labi zināmās A/S “Latvijas Mediji” izglītojošās publikācijas - rakstu sērija par savdabīgajām, ar Vidzemi saistītajām dziedāšanas un muzicēšanas tradīcijām. Tā tiek publicēta laikraksta “Latvijas Avīze” drukātajā un digitālajā platformā. Savukārt aizraujošus stāstus par Ziemeļlatvijas novadu dabas un kultūras pērlēm varēs uzzināt SIA “Reģionu Mediji” publikācijās laikrakstā un portālā “Ziemeļlatvija”, bet laikrakstā "Alūksnes un Malienas Ziņas" un portālā "Alūksniešiem.lv" varēs lasīt par unikālām kultūras tradīcijām Alūksnes un Apes novadu pierobežā. 

Visu vasaru cītīgi strādājuši tie projektu īstenotāji, kuri izdošanai sagatavoja grāmatas. Oktobrī ne tikai gardēžiem būs iespēja ieraudzīt unikālu un retu izdevumu “Tā pirmā pavāru grāmata, no vāces grāmatām pārtulkota”. 18. gs. izdotās pavārgrāmatas pārcēlums mūsdienu latviešu valodā beidzot tiks nodrukāts. Bet asociācijas “Camphill” ciemats “Rožkalni”, izdodot grāmatu “Pasaka par zaļo čūsku un skaisto liliju”, atgriežas vācu dzejnieka J. V. Gētes laikā. Pierīgas jūrmalas ciemu iedzīvotāju interesi saistīs izdevums “Kalngale – piejūras vējos”, bet Valmieras  Mūzikas skola savu simtgadi atzīmēs ar grāmatas "Starp nošu līnijām skolotāju dzīve” atvēršanu Valmieras drāmas teātrī.

Jau tradicionāli plašs pasākumu klāsts ir dažādām meistarklasēm un radošajām darbnīcām. Top īpaši piedāvājumi jauniešiem - gan romantisma meistarklases Stāmerienā un Madonā, gan dejas Emīla Dārziņa melodiju pavadījumā Jaunpiebalgā. Notiks dažādu vecumu māksliniekiem atbilstošas radošās darbnīcas Alūksnē un Zvārtavā, Dzērbenes radošajā mājā "Memberi" un Madonas mākslas skolā. Šogad  īpaši esam jutuši, cik ļoti pietrūcis iespēju nodarboties ar saviem hobijiem – amatiermākslu un teātri, tādēļ rudens pusē būs iespēja iegūt jaunas zināšanas un prasmes Cēsīs un Gulbenes pusē. Bet lieli un mazi vēstures interesenti tiek aicināti uz Alūksni, lai parotaļātos un uzzinātu, kā to darīja viduslaikos.

Daudzās Vidzemes skaistākajās vietās projektu īstenotāji aicina līdzdarboties savu novadu izzināšanā un veidošanā. Viesu mājās “Virgabaļi” notiks saruna, kurā ikviens lūgts izteikt savu viedokli par vērtīgo Āraišu apkārtnes kultūrainavu. Kocēnos risināsies seminārs par muižām kā ainavas sastāvdaļu. Strenčos būs iespēja piedalīties unikālas fotokolekcijas prezentācijā, kur vienkopus apskatāmas strencēniešu albumos saglabātas fotogrāfijas par laika posmu “starp diviem kariem”. Ramatas kultūras centrā notiks jubilejas pasākums amatierteātrim “Ramata”, bet Gulbenē - dokumentālas filmas “Uguns dzelzi mīkstu taisa” veidotāju tikšanās. Vai zināt, kā notiek filmēšana raidījumam “Pa straumei”, kas iepazīstina ar Latvijas upēm? Drosmīgajiem un vērīgajiem būs iespēja to ieraudzīt Amatā, vienā no skaistākajām un straujākajām Vidzemes upēm.

Gada nogale būs bagāta ar mūzikas ierakstu izdošanu un sen lolotas ieceres īstenošanu - ierakstu digitalizēšanu.   

Tradicionāli Vidzemes kultūras programmā iekļauti kvalitatīvi koncerti. Nemateriālā kultūras mantojuma festivālā “Pērles kabatā” Ogres novada Krapē varēs dzirdēt piecu koncertu ciklu ar ermoņiku, cītaras un mazo bundziņu jeb bubyna spēli. Pašiem mazākajiem klausītājiem domāts Valmieras Kultūras centra koncertuzvedumu cikls “Krāsainā pasaule”. Valmieras Kultūras centrā arī skanēs diriģenta Aivara Gaiļa 60 gadu jubilejai veltītais koncerts “Skaņas mirdzums” un Etno kokļu koncerts “Gara gaisma”. Decembra sākumā, kā skaista izskaņa Vidzemes kultūras programmas 2020 pasākumiem, Bērzaines pamatskolas zālē būs dzirdams dzejnieka un dziesminieka Valda Atāla koncerts.

Aicinām ikvienu izbaudīt Vidzemes kultūras programmas pasākumu piedāvājumu un apmeklēt tos, ievērojot spēkā esošās distancēšanās prasības! Sekojiet līdzi pasākumu kalendāram, pirms apmeklējuma sazinieties ar projektu īstenotājiem. Lai skaists rudens un gada nogale!

Vairāk par visiem Vidzemes kultūras programmas pasākumiem varat uzzināt Vidzemes plānošanas reģiona mājas lapas www.vidzeme.lv sadaļā “Kultūra”.

Plašāka informācija: Dace Laiva, Vidzemes kultūras programmas koordinatore, tel. 25670756, dace.laiva PIE vidzeme PUNKTS lv


15. oktobrī pulksten 17.00 Strenču bibliotēkā notiks digitālās foto kolekcijas “Starp diviem kariem” prezentācija.

Fotokolekcija tiek veidota no personīgajos arhīvos pieejamām fotogrāfijām, kas tapušas  laika posmā līdz Otrajam pasaules karam. Vēl ikviens, kam personīgā arhīvā ir atrodamas vecās fotogrāfijas aicināts ar tām padalīties digitālās foto kolekcijas papildināšanā, iesniedzot tās Ivetai Encei Strenču novada pašvaldības Plānošanas un attīstības nodaļā, Rīgas ielā 7, Strenčos. Fotogrāfijās var būt atainoti gan dažādi notikumi, gan dabasskati, gan cilvēku portreti, ģimenes svinības, nami pilsētā, lauku ainavas u.c. Lielisks papildinājums būtu, ja fotogrāfijai līdzi nāktu mutisks vai rakstisks atmiņu stāsts par attēlā redzamo. Pēc ieskenēšanas fotogrāfijas tiks atdotas atpakaļ to turētājam.

Projekta “Dāvja Spundes un viņa laikabiedru fotodarbu digitālās kolekcijas “Starp diviem kariem”" izveide notiek Valsts Kultūrkapitāla fonda "Vidzemes kultūras programma 2020" ietvaros, ko finansē VAS "Latvijas valsts meži" un atbalsta Vidzemes plānošanas reģions.

Informāciju sagatavojusi: Iveta Ence, Plānošanas un attīstības nodaļas vadītāja, Strenču novada dome.

Mālpils kultūras centrā vēl līdz 20. novembrim būs aplūkojama vizuālās mākslas simpozija "Vizuālais stāsts. Saskare" izstāde. 7. oktobrī izstādes laikā tiks rīkots īpašs pasākums - notiks dzejas lasījumi par Mālpili un tiks pasniegta Borisa Bērziņa Kallas godalga.

Šajā izstādē, pēc ilgāka laika, akcents tika likts uz profesionālu ainavas glezniecību. Simpozija pamatnostādne bija atspoguļot Mālpils dabas skatus kā iedvesmojošu vidi radošā personībām. Izstādē iepriecināja novatoriskais skatījums uz ainavu, tieši jauno mākslinieku interpretācijā, taču saglabājot klasiskās ainavas pamatprincipus.

Vizuālās mākslas simpozija "Vizuālais stāsts. Saskare" izstādes atklāšana. Publicitātes foto.

Šoreiz simpozija izstādes atklāšana notika reizē ar Mālpils novadnieces Džemmas Skulmes piemiņas izstādes TAUTUMEITA atklāšanu mākslinieces 95. dzimšanas dienā – 20. septembrī. Un tā bija kā savdabīga dāvana Džemmai Skulmei.

Izstādes atklāšanā paldies par mākslinieku devumu, jau par tradīciju kļuvušos simpozijos, teica Mālpils novada domes priekšsēdētāja Solvita Strausa, apliecinot domes atbalstu arī turpmākajos projektos.

Šī projekta, un līdz ar to izstādes, savdabīgs “pielikums” būs dzejas lasījumi par Mālpili mālpiliešu izpildījumā, kas notiks trešdien, 7. oktobrī – tieši mākslinieka Borisa Bērziņa 90. dzimšanas dienā. Tāpēc par vēl vienu tradīciju kļuvusi Borisa Bērziņa kallas godalgas pasniegšana jaunajiem simpozija dalībniekiem. Jau no 2001. gada BB kallas stāds kļuvis par simbolu jaunradei un tanī pat laikā klasisko tradīciju saglabāšanai un turpināšanai. Un tieši tagad divdesmitgadīgais stāds kārtējo reizi ir uzziedējis. 

Taču, lai būtu šī vasara un taptu šī izstāde, lielu paldies sakām tās atbalstītājiem:

  • Vidzemes plānošanas reģionam
  • Valsts Kultūrkapitāla fondam,
  • Mālpils novada domei,
  • Sporta un atpūtas centram “Joker”.

Informāciju sagatavojusi: Helēna Medne, mākslinieku biedrības "Sidegunde" vadītāja.



26.-27.septembrī Stāmerienas pilī notika projekta STĀMERIENAS PILS ROMANTISMA MEISTARKLASES intensīvas un radošas personības pilnveides meistarklases vokālajā mākslā.

Septiņas meistarklases dalībnieces iepazinās ar Romantisma kultūrvēsturiskā laika mūzikas tendencēm un guva ieskatu Stāmerienas pils vēsturē, kā arī atklāja vēsturisko, īpašo saikni ar itāļu kamerdziedātāju Mariju Terēzi Alisi Lauru Barbi.

Savās zināšanās par vokālās mākslas pamata lietām, balss “nostādināšanu”, izpildījuma niansēm, tembra attīstīšanu, balss “atvēršanu” un uzstāšanās prasmēm dalījās LNO mecosoprāns, mūzikas pedagoģe Sabīne Krilova. Nepilnas divas dienas Stāmerienas pili piepildīja mūzikas skaņas-balsu un klavieru skanējums, kas radīja vēl romantiskāku pils atmosfēru.

Meistarklase vokālajā mākslā. Publicitātes foto.

Katra meistarklases dalībniece izvēlējās arī dziesmu, pie kuras strādāja arī individuāli, lai NOSLĒGUMA STUNDĀ Stāmerienas pils Baltajā zālē, publikas klātbūtnē, uzstātos un sajustu solo dziedāšanas “garšu”, satraukumu un īpašas sajūtas. Šī meistarklases noslēguma daļa izvērtās par sirsnīgu, noskaņām bagātu piedzīvojumu, kad publikas priekšā stājās katra dziedātāja un viņu izpildījumā skanēja sirsnīgas latviešu komponistu zināmas, sabiedrībā iemīļotas dziesmas. Koncerta noslēgumā dziedāja arī pati Sabīne.

Dzied Anna. Publicitātes foto.

Dzied Elizabete. Publicitātes foto.

Koncertā. Publicitātes foto. 

Meistarklases dalībnieces atzinīgi novērtēja šo personības un vokālo prasmju pilnveides iespēju un izteica vēlējumu nākamgad organizēt šādu meistarklasi vairākas dienas.   

3.-4.oktobrī pilī jaunas zināšanas ieguva jaunieši ROMANTISKĀS FOTO MĀKLSAS MEISTARKLASĒS, ko vadīja Sandra Dikmane. Šīs meistarklases NOSLĒGUMA STUNDA būs 24.10.2020, kad tiks atklāta fotoizstāde un ieraudzīsim Stāmerienas pili skatījumā caur jauniešu fotoobjektīviem. 

Nākamās Vidzemes jauniešu ROMANTISKĀS LEĢENDU MEISTARKLASES Stāmerienas pilī notiks 30.-31.oktobrī; tās vadīs Stāmerienas pils pētniece un tūrisma speciāliste Inga Lapse. Aicinām jauniešu pieteikties līdz 20. oktobrim uz e-pastu: edite.silkena PIE gulbene PUNKTS lv. 

Informāciju sagatavojusi: Edīte Siļķēna, ATPN projektu vadītāja.

 

24. un 25. oktobrī Smiltenē un Rīgā norisināsies ikgadējais starptautiskais tautas mūzikas festivāls "Dzīvā mūzika", kas šogad veltīts tradicionālajai vijoļu spēlei. Festivāla laikā notiks tiešsaistes lekcijas, kurās piedalīsies vairāki pazīstami Ziemeļeiropas tradicionālās vijoļspēles speciālisti.

Šī gada festivāls atgriežas pie tēmas par vijoļu spēli, meklējot atbildes uz jautājumiem par vijoļu vietu tradicionālajā mūzikā senāk un mūsdienās, tautas muzicēšanai raksturīgajām manierēm un latviešu spēles līdzībām ar tuvāko kaimiņtautu vijoļu spēles tradīcijām. Savā pieredzē festivālā dalīsies folkloriste, postfolkloras grupas „Iļģi” vijolniece Ilga Reizniece, kuras spēles stils ir spēcīgi ietekmējis mūsdienu latviešu tautas mūziku.

Festivāls norisināsies divas dienas un tas sāksies ar vērienīgu tautas mūzikas koncertu Smiltenes kultūras centrā. Tajā uzstāsies gan Ilga Reizniece un grupas “Tautumeitas” dalībniece Asnate Rancāne, gan tautas mūzikas kapelas. Taču sevišķa vieta festivālā vienmēr tiek veltīta dzīvās tradīcijas pārmantojamībai un šī gada īpašais viesis ir vijoļu spēles vecmeistars Jānis Ciguzis no Vijciema. 

Kā atzīst viens no festivāla organizētājiem, tautas mūzikas speciālists Ilmārs Pumpurs, priekšstats par vijoles spēli sabiedrībā visbiežāk saistās ar akadēmisko mūziku: “Lai spēlētu vijoli, vajag absolūto dzirdi, jāmāk notis, jāmācās mūzikas skolā, tie ir visai izplatīti priekšstati, kas radušies saskarē ar akadēmiskās mūzikas izglītības sistēmu. “Skaņumājas” rīkotie instrumentu spēles kursi ir pierādījuši, ka izmantojot tradicionālās spēles paņēmienus un melodijas, apgūt pamata prasmes un izbaudīt spēles prieku var jebkurā vecumā un bez jebkādām priekšzināšanām. Un domājams, tieši tāpat spēlēt mācījušies neskaitāmie spēlmaņi, kas veidojuši latviešu vijoļu spēles tradīcijas. To īpašo skaņu, ko centīsimies saklausīt un iepazīt šajos svētkos.”  

Festivāla otrajā dienā norisināsies lekcijas un vijoļu spēles demonstrējumi. Lai salīdzinātu kopīgo un atšķirīgo Ziemeļeiropas tautu spēles tradīcijā, tiešsaistes lekcijās pievienosies labākie kaimiņtautu tradicionālās vijoļu spēles meistari no Zviedrijas, Igaunijas, Lietuvas un Krievijas. Bet dienas otrajā daļā lekcijas un paraugdemonstrējumus piedāvās atzītākās pašmāju vijolnieces – Ilga Reizniece un etnomuzikoloģes Liene Brence, Lauma Bērza un Asnate Rancāne. 

Visas festivāla norises varēs vērot gan tiešsaistes platformā “ZOOM”, gan sekot līdzi sociālajā tīklā “YouTube”. Lekciju un demonstrējumu video, kas būs pieejami interneta vidē arī pēc svētkiem, noteikti būs noderīgi tautas mūzikas izglītības procesā. 

Tautas mūzikas festivāla "Dzīvā mūzika" programma:

Sestdien, 24. oktobrī Smiltenē  (Smiltenes kultūras centrā, Gaujas ielā 1)
18.00 Vijoļu spēles svētku koncerts. Ieeja par ziedojumiem.
Piedalās: Ilga Reizniece, Asnate Rancāne un ģimeņu kopa “Garataka”, vijoļu grupa “Skaņumājas vijolnieki”, Zane Kriumane un kapela “Hāgenskalna muzikanti”, vecmeistars Jānis Ciguzis un “Kaktu balles muzikanti”.

Svētdien, 25. oktobrī Rīgā (Koka ēku renovācijas centrā “Koka Rīga”, Krāsotāju ielā 12)
12.00 Ārzemju dalībnieku tiešsaistes lekcijas un demonstrējumi:
• Gaila Kirdiene "Lietuviešu tradicionālā vijoļspēle. Repertuārs un stili";
• Helina Pihlapa "Dienvidigaunijas tradicionālā vijoļspēle";
• Dmitrijs Paramonovs "Vijole krievu tradicionālajā mūzikā";
• Matss Edens "Senie Zviedrijas tradicionālās vijoles spēles stili, lietojot skordatūru".

16.00 Lekcijas un demonstrējumi: 
• Liene Brence "Tradicionālā vijoļspēle Vidzemē un Latgalē: repertuārs un individuālie stili";
• Lauma Bērza "Jāņa Ciguža muzicēšana";
• Asnate Rancāne "Andreja Rancāna devums Zemeļlatgales tradicionālās mūzikas pārmantošanā";
• Ilga Reizniece "Vijoļspēle un vijolēšana".

Festivālu organizē biedrība “Skaņumāja” ar Valsts kultūrkapitāla fonda, Latvijas nacionālā kultūras centra un Smiltenes novada Kultūras centra atbalstu. Ieeja koncertā par ziedojumiem, dalība lekcijās bez maksas.

Sagatavoja: Jānis Dzimtais,
festivāla “Dzīvā mūzika”
sabiedrisko attiecību speciālists.

 

Sestdien, 10. oktobrī, Koncertzālē “Cēsis” jau otro reizi notiks Andrejam Žagaram veltīts koncerts, kurā piedalīsies Latvijas opermūzikas zvaigznes - soprāns Liene Kinča, tenors Aleksandrs Antoņenko, mecosoprāns Zanda Švēde un jaunais, daudzsološais baritons Rinalds Kandalincevs, kā arī Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris diriģenta Andra Pogas vadībā. Vakara gaitā dzirdēsim ārijas no Riharda Vāgnera "Tristana un Izoldes", "Loengrīna" un "Nirnbergas dziedoņiem", Pētera Čaikovska "Pīķa dāmas", Džuzepes Verdi "Traviatas" un citām operām. 

Turpinot tradīciju, “Andreja Žagara kultūras attīstības fonds” sadarbībā ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri un Koncertzāli “Cēsīs” jau otro gadu Cēsīs, Andreja Žagara bērnības un jaunības pilsētā, rīko viņam veltītu opermūzikas koncertu. 

Andreju Žagaru, ilggadīgu Latvijas Nacionālās operas vadītāju, saistīja komponistu – lielo romantiķu operu un simfoniskās mūzikas partitūras, ar šo komponistu darbiem viņš veidoja savas operrežijas, šajā mūzikā viņš saskatīja savas dvēseles atspulgu. Šī iemesla dēļ “Draugi – Andrejam Žagaram” koncertu centrā ir tieši opermūzika. 

Šī gada programmas pamatā ir itāļu, vācu un krievu opermūzikas milži, uz kuru veikuma balstās pasaules opernamu dzīve. Dzirdēsim mūziku no Andrejam īpaši tuvā komponista Riharda Vāgnera operām “Likteņa vara”, “Tristans un Izolde”, “Loengrīns”, “Nirnbergas meistardziedoņi”. Pētera Čaikovska “Pīķa dāmas”, Kamila Sensānsa “Samsons un Dalila” un Amilkāres Ponkjelli “Džokonda” un Džuzepes Verdi “Traviata”. No minētajām operām Rīgas Baltajā namā Andrejs Žagars inscenējis “Traviatu” un “Pīķa dāmu”, bet Viļņā un Bratislavā tapa “Loengrīns”. 

Sestdienas koncertā piedalīsies starptautisku atzinību guvušie solisti – tenors Aleksandrs Antoņenko un soprāns Liene Kinča, kuru karjeras sākās un strauji attīstījās Latvijas Nacionālajā operā (LNO) laikā, kad to vadīja Andrejs Žagars. Šobrīd dziedātāju sniegumu ir iespēja baudīt pasaules vadošajos opernamos, bet šosezon abus solistus ir iespēja dzirdēt Džakomo Pučīni operā “Toska”, kas atgriežas LNO repertuārā. Būs iespēja dzirdēt arī divu jaunu opermākslinieku sniegumu. Mecosoprāns Zanda Švēde kopš 2018. gada ir Frankfurtes operas soliste, kas Latvijas Nacionālajā operā debitēja 2017. gadā ar titullomu Žorža Bizē operā “Karmena”, savukārt Rinalds Kandalincevs 2019. gadā tika nominēts “Lielajai Mūzikas balvai” par izcilu sniegumu gada garumā. Līdzās debijai uz Baltā nama skatuves operā "Bohēma", dziedātājs piedalījies arī Italo Montemeci operā "Burvestības" un Rudžero Leonkavallo operā "Pajaci", kā arī Imanta Kalniņa operas "Spēlēju, dancoju" iestudējumā. Dziedātājs pats īpaši atzīmē piedalīšanos Riharda Dubras operā "Suitu sāga".

Koncertam muzikālo krāšņumu piešķirs Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris diriģenta Andra Pogas vadībā. Iepriekš tika ziņots par temperamentīgā itāļu maestro Sesto Kvatrīni stāšanos pie LNSO diriģenta pults, bet Covid-19 saistīto ierobežojumu dēļ viņa viesošanās Latvijā, diemžēl, nav iespējama. 

Par savas darbības moto Andrejs Žagars (1958 – 2019) vienmēr ir izvirzījis tiekšanos uz augstāko mērķu sasniegšanu un atbalstu izcilībām – tas raksturo gan viņa ilggadīgo darbu operas direktora amatā, kura laikā Latvijas Nacionālā opera nokļuva Eiropas un pasaules operteātru apritē, gan arī strādājot paša dibinātajā fondā, kam pateicoties, Latvijas publika varēja iepazīt tādu pasaules slavu ieguvušu mākslinieku kā Roberta Vilsona un Mihaila Barišņikova izrādes, un Andra Nelsona vadītā Leipcigas “Gewandhaus” orķestra koncertus. 

Biļetes uz koncertu nopērkamas Koncertzāles “Cēsis” kasē, “Biļešu Paradīzes” tirdzniecības vietās un internetā  www.bilesuparadize.lv.

Egija Saļņikova
Koncertzāles “Cēsis”
Mārketinga un komunikācijas vadītāja
E-pasts: egija.salnikova PIE cesukoncertzale PUNKTS lv
Tālr.: +371 26171151

Šā gada 31. oktobrī Smiltenē notiks nakts pārgājiens “SPOCĪNS JOCĪNS”. Pasākuma laikā dalībnieki dosies 10 km garā pārgājienā. Pasākuma sākums 18.00 pie Smiltenes novada Tūrisma informācijas centra (Dārza ielā 3).

Nakts aizsegā dalībnieki dosies iepazīt naksnīgo Smiltenes apkārtni, pa ceļam meklēs spokus un plēsīs jokus. Maršruts vedīs pa mazām taciņām, ceļiem, bezceļiem un meža zvēru takām.

 

Pasākuma dalībnieki aicināti ņemt līdzi lukturīšus, lai mežā nenomaldītos, karstu tēju, maizītes un desiņas atpūtai pie ugunskura un pats galvenais ģērbties silti, ūdensizturīgā apģērbā un zābakos!

Pasākumā nav iespējams doties ar bērnu ratiņiem un velosipēdiem!

Dalība pasākumā ir bez maksas. Iepriekšēja pieteikšanās līdz 28. oktobrim pa tālruni +371 29395200, rakstot uz e-pastu tic PIE smiltene PUNKTS lv, klātienē Smiltenes novada Tūrisma informācijas centrā (Dārza ielā 3) vai aizpildot reģistrācijas anketu ŠEIT.

Pasākumu organizē Smiltenes novada Tūrisma informācijas centrs sadarbībā ar aktīvās atpūtas pasākumu organizatori Santu Paegli.

Pasākuma laikā uzņemtās fotogrāfijas tiks publicētas www.smiltene.lv, visit.smiltene.lv un sociālajos tīklos.

Pasākums tapis projekta „Pasākumi vietējās sabiedrības veselības veicināšanai Smiltenes novadā” (Nr. 9.2.4.2/16/I/052) ietvaros.

Informāciju sagatavoja: Lelde Atlāce, Smiltenes novada Tūrisma informācijas centra Tūrisma organizatore, E-pasts: tic PIE smiltene PUNKTS lv, lelde.atlace PIE smiltene PUNKTS lv

Laikraksts Alūksnes un Apes novadiem “Alūksnes un Malienas Ziņas” un portāls “Alūksniešiem.lv” turpina īsteno projektu “Unikālas kultūras tradīcijas Alūksnes un Apes novadu pierobežā”. Nākamais stāsts būs piektdienas, 16. oktobra numurā, kurā stāstīsim par pierobežas pilsētas Apes unikālo tradīciju pilsētas svētkos starp dažādiem svētku tematiem izraudzīties svinēt kādas ielas svētkus.

Avotu ielas svētki notika 2012. gadā un viens no interesantākajiem dienas notikumiem bija apkārtnes avotu ūdens degustēšana. Foto: Sandra Apine, “Alūksnes un Malienas Ziņas”.

Apes pilsētā ielu svētki jau svinēti sešās ielās – Pasta ielā, Stacijas ielā, Dzirnavu ielā, Avotu ielā, Skolas ielā un Rūpniecības ielā. Katra no tām ir ar saviem notikumiem, vēstures stāstiem, tur dzīvojošiem cilvēkiem. Svētku pievienotā vērtība – izpētītā ielu vēsture. “Ja nebūtu šo ielu svētku, nebūtu apkopota ievērojama daļa Apes vēstures. Veidojot svētkus, apkopojām vēsturisko informāciju, kas ir būtisks svētku pienesums. Svarīgi šos stāstus izdzīvot ne tikai pašos pilsētas svētkos, bet arī atcerēties pēc svētkiem. Tādēļ ne tikai svinējām un uzposām ielu vienai dienai, bet arī pie katras mājas pielikām informāciju par tās vēsturi. Ielu svētki mums vienmēr bijuši sajūtu svētki, kuru organizēšanā aktīvi iesaistījās visi ielā dzīvojošie vai strādājošie – paši apenieši. Svētku organizēšanā varēja iesaistīties visi, kuri vien to gribēja!” saka Apes tautas nama vadītāja Ilva Sāre, kura ir šo ielu svētku idejas aizsācēja.

2016. gadā Apes pilsētas svētku epicentrā bija Skolas iela – galvenā Apes satiksmes artērija, kurai ir būtiska nozīme katra apenieša dzīvē. Arī Apes tautas nams atrodas uz šīs ielas. Foto: Sandra Apine, “Alūksnes un Malienas Ziņas”.

Šis būs jau sestais stāsts stāstu sērijā par mūspuses unikālajām tradīcijām. Arī turpmāk - līdz šī gada decembrim – taps kopumā astoņas publikācijas laikrakstā un portālā,  gan  stāstu, gan multimediālā formā, saglabājot un popularizējot liecības par mūsu kopējo unikālo nemateriālās kultūras mantojumu.

Kādas ir kultūras un tradīciju saglabāšanas aktivitātes mūspusē, kas ir cilvēki un organizācijas, kas tradīciju nes no paaudzes paaudzē, kā to mūsdienās  iedzīvina? Par to laikraksts “Alūksnes un Malienas Ziņas” un portāls “Alūksniešiem.lv” šogad vēsta saviem lasītājiem. Vēl stāstīsim par Veclaiceni kā latviešu un igauņu kultūras mijiedarbes vietu un Pededzes nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā iekļautajām kāzu tradīcijām, savukārt nupat septembrī tapa materiāls par senajām amatu prasmēm Kalncempju pagastā.

Projekts “Unikālas kultūras tradīcijas Alūksnes un Apes novadu pierobežā” tiek īstenots ar Vidzemes plānošanas reģiona, Valsts Kultūrkapitāla fonda un AS "Latvijas valsts meži" atbalstu.

Informāciju sagatvojusi: Sandra Apine, projekta vadītāja, tālr. 29894829, sandra.apine PIE aluksniesiem PUNKTS lv.

Sestdien, 17. oktobrī, Koncertzālē “Cēsis” ar latviešu klasisko kora dziesmu programmu “Diena aust” savu 80. jubilejas gadu atklās Latvijas Radio koris, kas pirmo reizi pie Radiofona mikrofoniem stājās 1940. gada 1. novembrī. Cēsīs skanēs Jāzepa Vītola, Emīla Dārziņa, Alfrēda Kalniņa, Emiļa Melngaiļa un Jāņa Mediņa skaistākās dziesmas.

Latvijas Radio kora (LRK) pirmo koncertu repertuāra pamatu pamats bija latviešu tautasdziesmu apdares un pašmāju skaņražu oriģinālkompozīcijas, tādējādi nozīmīgo jubileju ieskandinošā koncertprogramma “Diena aust” simboliski met tiltu gan uz LRK pirmsākumiem, gan izgaismo Latvijas mūzikas kultūras pirmssākumos tapušos darbus, kas nu kļuvuši par latviešu kormūzikas klasiku. 

Publicitātes foto.

Jubilejas koncertprogrammā iekļautie latviešu kormūzikas dārgumi - no Jāzepa Vītola “Diena aust” līdz Alfrēda Kalniņa “Šūpļa dziesmai” un no Jāzepa Mediņa “Vasaras vakara” līdz Emīla Dārziņa “Sapņu tālumā”, ne vien poētiski tēlo dienas ritējumu, bet izgaismo arī tik dažādās emocionālo pārdzīvojumu nokrāsas un dvēseles saviļņojumus.

Mums tik zināmajās dziesmās, ko dzirdēsim koncertā Cēsīs, būtiska loma ir vārsmām, kas uzrunājušas mūsu klasiķus. Tā, piemēram, šīs programmas kontekstā Aspazijas bagātīgajā daiļradē iedvesmu smēlies vecmeistars Jāzeps Mediņš (“Vasaras vakars”) un smalkais liriķis Emīls Dārziņš (“Ciānas bērni”, “Sapņu tālumā”), kurš niansēti sabalsojas arīdzan ar Jāņa Poruka pasaules redzējumu (“Ja uz Betlēmi es ietu”), latviešu profesionālās mūzikas patriarhs Jāzeps Vītols rakstījis ar Friča Bārdas (“Bērzs rudenī”), Teodora Zeiferta (“Saule austrumos”) un Jāņa Esenberģa (“Diena aust”) vārdiem, bet romantiski nospriegoto harmoniju meistars Pēteris Barisons pievērsies Jāņa Ziemeļnieka (“Mūzai”) un Kārļa Ieviņa (“Zilie sapņu kalni”) dzejas rindām, impresionisma estētikai radniecīgais Jānis Zālītis mūzikā tērpis Raiņa dzejoli “Kad nakts”, savukārt viņa drauga Emiļa Melngaiļa dziesmas caurstrāvo tautasdziesmu motīvi, kas tuvi arīdzan Alfrēdam Kalniņam – vienam no visu laiku visražīgākajiem un žanriski daudzpusīgākajiem Latvijas skaņražiem. 

Šajos latviešu kormūzikas klasikas paraugos ieaustie tēli un noskaņas, intonācijas un harmonijas ir dziļi iekodētas mūsu apziņā, iespējams, daudz lielākā mērā, nekā to racionāli apzināmies. Un ir svarīgi pie šīm pārlaicīgajām un tik būtiskajām vērtībām atgriezties, jo vairāk šobrīd, kad dzīve visapkārt neapturami mainās, un šo dziesmu brīnumainā pasaule mūsu iztēlē uzmirdz atkal no jauna un atklājas neierasti svaigi, veldzējoši un stiprinoši,” programmu raksturo Latvijas Radio kora mākslinieciskais vadītājs Sigvards Kļava. 

Biļetes uz koncertu nopērkamas Koncertzāles “Cēsis” kasē, “Biļešu Paradīzes” tirdzniecības vietās un internetā www.bilesuparadize.lv.

Egija Saļņikova
Koncertzāles “Cēsis”
Mārketinga un komunikācijas vadītāja
E-pasts: egija.salnikova PIE cesukoncertzale PUNKTS lv
Tālr.: +371 26171151

Jau šo sestdien, 17. oktobrī, plkst. 19.00 Valmiermuižas alus viesistabā ļausimies siltiem mūzikas ritmiem un mākslinieciskiem ceļojumiem, kuros vedīs viens no labākajiem Latvijas džeza māksliniekiem – Deniss Paškevičs. Būs sarunas par skaņu vidi un muzikālās kompozīcijas veidošanu, kā arī saksofona, flautas un modulārā džeza improvizācijas koncerts. Viesiem pēc koncerta būs iespēja paeksperimentēt ar instrumentiem un skaņu veidošanas ierīcēm.

Mākslinieks uzstāsies ar savu solo projektu 天火 jeb TEN KA, kas tulkojumā no japāņu valodas nozīmē „debesu uguns”. Tā ir Denisa Paškeviča otrā puse – modulārā pasaule. TEN KA mūzikā apvieno brīvās improvizācijas un laikmetīgās mūzikas skaņas. Deniss veido akustiskas un elektroniskas modulāras skaņu ainavas, kas kopīgi balstās tradīcijā un brīvībā – divos stūrakmeņos, kas caurvij visu Denisa radīto. Lai pasākuma apmeklētāji varētu ļauties sajūtu ceļojumam pilnā krāšņumā, priekšnesumu papildinās multimākslinieka Didža Stara vizualizācijas.

Publicitātes foto.

Deniss Paškevičs (Deniss Pashkevich) ir saksofonists, flautists, komponists, producents un skolotājs mūsdienu improvizācijas un džeza mūzikā. Deniss ir viens no retajiem Baltijas reģiona māksliniekiem, kurš iekļauts Eiropas Džeza ģimenes kokā, kur minēts kā sava, unikāla stila pamatlicējs Latvijā. Savas līdzšinējās karjeras laikā viņš guvis jau nozīmīgu starptautisku atzinību. Deniss piedalījies vairāk nekā 50 albumu ierakstos. Albums „Variations”, kas ierakstīts kopā ar leģendāriem mūziķiem – Vyacheslav Ganelin un Arkady Gotesman, saņēmis 4 zvaigžņu vērtējumu pasaules prestižākajiem džeza žurnālā „Downbeat” un iekļauts 2019. gada labāko albumu topā „2019: The Year’s Top-Rated Albums”. Līdz ar to Deniss kļuvis par pirmo latviešu džeza mūziķi, kura mūzika novērtēta „Downbeat” izdevumā. Jaunākais albums „Asta In Madrid” veikts kopā ar dāņu mūziķiem un izdots vinila formātā Riga Room Records izdevniecībā. Albums „Variations” un „Asta In Madrid” nominēti Latvijas mūzikas ierakstu gada balvai „Zelta mikrofons” kā labākie džeza albumi Latvijā 2019. gadā.

Ieejas maksa: 25 EUR (iekļauts Valmiermuižas alus darītavas sagaidīšanas dzēriens).

Biļetes iespējams iegādāties internetā. Pasākumā vietu skaits ir ierobežots, lai pārliecinātos par vietu pieejamību, ja biļete nav iegādāta iepriekš, lūdzam zvanīt uz tālr. 27337798.

Plašākai informācijai: Valmiermuižas kultūras biedrība, kultura PIE valmiermuiza PUNKTS lv, tālr. nr.: 27337798.

Ar Valkas novada domes atbalstu iznācis otrais – ievērojami papildinātais latviešu diriģenta un mūzikas pedagoga Jāņa Erenštreita grāmatas “Kroņu pinējs” izdevums.

“Grāmata tapa par godu Jāņa Cimzes 200. gadu jubilejai un pirmo reizi to izdeva 2017. gadā. Faktiski visa pirmā laidiena tirāža tika izpārdota un grāmata jau kļuvusi par bibliogrāfisku retumu,” stāsta Valkas novada domes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis.

“Sarunās ar autoru mums radās doma, ka grāmatu nepieciešams papildināt par vairākiem ievērojamiem J. Cimzes igauņu un latviešu audzēkņiem. Tā ir būtiska kultūrvēstures sadaļa, kuru ir vērts izzināt, lai parādītu Cimzes devuma milzīgo nozīmi latviešu un igauņu kultūrnāciju tapšanā. J. Erenštreits ar lielu entuziasmu šo darbu ir paveicis un ir pilnīgi skaidrs, ka tagad šī grāmata ir vēl nozīmīgāka un interesantāka nekā tās pirmais izdevums.”

Drīzumā grāmatas “Kroņu pinējs” jauno laidienu varēs iegādāties Valkas novadpētniecības muzejā un Valkas novada TIB. Grāmata tiks dāvināta arī visām Valkas novada bibliotēkām.

Jaunā grāmata ir lieliska ideja dāvanai, kas parāda mūsu vēsturi, ar kuru ir pamats tiešām lepoties. 

Foto: R.Johansons.

Informāciju sagatavoja:
Ivo Leitis
Sabiedrisko attiecību speciālists
Valkas novada dome
Tālr.:64707486
Mob.tālr. 26444002
www.valka.lv
www.facebook.com/Valkasnovads

Sestdien, 10. oktobrī Valkas pagasta Saieta namā "Lugažu muiža" notika dzejnieces Velgas Kriles vārdam veltītā dzejas autoru – iesācēju konkursa "Tu arī mani spēsi izpildīt" laureātu apbalvošana.

Konkursa mērķis – Jauno talantu atklāšana un literāro dotību attīstības veicināšana. Popularizēt jaunu autoru dzeju. Godāt un izplatīt novadnieces Velgas Kriles radošo sniegumu jauno dzejnieku vidū.

Iesniegtos darbus vērtēja žūrija 5 cilvēku sastāvā. Konkursa darbi tika vērtēti aizklāti, neatklājot vērtētājiem autoru vārdus. Darbus vērtēja Zane Brūvere – Kvēpa - filoloģe, dzejniece, tulkotāja, Anita Anitīna – dzejniece, Lilita Kreicberga – Valkas Jāņa Cimzes ģimnāzijas direktore, latviešu valodas skolotāja, Mārīte Magone - Valkas folkloras dziesmu draugu kopas “Nāburgi” un biedrības “Valkas Dāmu klubs” vadītāja un Diana Magone – latviešu valodas skolotāja.

Kopā tika iesniegtas 30 dzejas kopas no visas Latvijas - Rīgas, Neretas, Kuldīgas, Grobiņas, Alojas, Alūksnes, Liepājas Blomes, Valkas pagasta, pat no Londonas. Konkursa apbalvošanas dienā, klātienē savu dzeju lasīja 12 dalībnieki. Pasākumu krāsaināku padarīja dziesminieks Dinārs Gulbis ar Velgas Kriles dzejas vārdiem un protams ne tikai.

Galvenās balvas (100 EUR un novadnieces Skaidrītes Bondares svečturis)  ieguvēja - Laima Ābele no Rīgas
2.vieta - Elita Strazdiņa no Ropažu novada (pateicības raksts un Skaidrītes Bondares svečturis)
3. vieta - Ilze Vovka no Krāslavas novada (pateicības raksts un svečturis)
4. Zane Balode - Valka
5. Aija Rozena no Inčukalna pag.
6. Andris Jefimovs no Grobiņas
7. "Mīlestības vēstule" (tā autors sevi dēvē) - Rīga
8. Dārta Sīka - Rīga
9. Kaspars Cīrulis - Rīga
10. Krista Solovjova - Rīga

Informāciju sagatavoja:
Zane Mīļā,
Valkas pagasta Saieta nama "Lugažu muiža" vadītāja

Foto: Ivo Leitis
Sabiedrisko attiecību speciālists
Valkas novada dome
Tālr.:64707486
Mob.tālr. 26444002
www.valka.lv
www.facebook.com/Valkasnovads

3.un 4.oktobrī Stāmerienas pilī FOTO MĀKSLAS meistarklasē jaunieši paplašināja zināšanas un prasmes pedagoģes, fotogrāfes un dizaina speciālistes Sandra Dikmanes vadībā.

Romantisma kultūrvēsturiskais laiks, Stāmerienas pils vēsture un tajā dzīvojošās personības - kā šo informāciju uztver, saskata un mūsdienīgo jaunieši - varēs redzēt fotoizstādē NOSLĒGUMA STUNDA, kura tiks iekārtota Stāmerienas pils telpās oktobra beigās.

 


Publicitātes foto.

Caur dažādiem foto objektīviem, “ķerot” gaismas, nianses un noskaņas gan pils iekštelpās, gan apkārtnes teritorijā, jaunietes mācījās radīt savus foto mirkļus. Un aizraujošās meistarklases stundas, kad bija jāstrādā ar foto modeļiem! Meistarklases dalībnieces, nogurušas, bet ar jaunām iegūtām zināšanām,   atzinīgi novērtēja šo foto prasmju pilnveides iespēju, solot, ka ik pa brīdim iegriezīsies Stāmerienas pilī, lai nofiksētu gadalaiku maiņas un cilvēku romantisma pilnos brīžus. 

Publicitātes foto.

Publicitātes foto.

Nākamās Vidzemes jauniešu ROMANTISKĀS LEĢENDU MEISTARKLASES – LEĢENDAS - Stāmerienas pilī notiks 30.- 31.oktobrī; tās vadīs Stāmerienas pils pētniece un tūrisma speciāliste Inga Lapse. Jauniešiem, ievērojot valsti noteiktos Covid 19 noteiktos ierobežojumus, būs iespēja intervēt stāmerieniešus par Stāmerienas pils notikumiem, atmiņām un leģendām, kā arī dzirdēto vēstīt sabiedrībai. Aicinām jauniešu pieteikties līdz 20.oktobrim uz e-pastu: edite.silkena PIE gulbene PUNKTS lv.

Ziņu sagatavojusi:
Edīte Siļķēna,
Gulbenes novada pašvladības
ATPN projektu vadītāja

Projektu “STĀMERIENAS PILS ROMANTISMA MEISTARKLASES” finansē:

1.novembrī plkst. 10.00 un plkst. 12.00 aicinām uz koncertuzvedumu bērniem "Krāsainā pasaule" Valmieras Kultūras centrā. Koncertuzveduma “Krāsainā pasaule” saturisko pamatu veidos stāsts par gara brīvību, ko saglabā bērns, augot mīlestībā. Viņš aug vērīgi, pētoši, meklējoši, izzinoši, droši, atbalstoši un mīloši. Jo mīlestībā ieskauti. Stāstos un mūzikā izzināsim uguns un cilvēka garu – tie var būt postoši vai sildoši. Tāpat kā uguns kamīnā, kad esam nosaluši vai svecītes liesma mūsu svētkos.

Koncertuzvedumā piedalīsies Santa Tanenberga, Rūdolfs Bērtiņš, Zane Sniķere, Lelde Feldmane, Elīna Krastiņa, Mariuss Grencis, Evija Dzvinko un DJ Alexx Rea.

Koncertuzveduma laikā mazie skatītāji varēs gan vērot notiekošo, gan arī paši iesaistīties un līdzdarboties. Pasākums paredzēts bērniem vecumā no 4 līdz 7 gadiem. Pasākuma ilgums: 40 minūtes. 

Pasākums notiek Valmieras Kultūras centra īstenotā projekta "Krāsainā pasaule" ietvaros. Kopumā tiks izveidotas četras koncertprogrammas. Projektu finansiāli atbalsta Vidzemes plānošanas reģions un Valsts Kultūrkapitāla fonds. 

Biļetes: EUR 3,-. Biļetes var iegādāties "Biļešu paradīze" kasēs un www.bilesuparadize.lv.

Informāciju sagatavoja:
Līga Tarbuna
Valmieras Kultūras centra
sabiedrisko attiecību vadītāja
Mob. tel.: 28382051
liga.tarbuna PIE valmiera PUNKTS lv

Biedrība “CĒSU TEĀTRIS” trešo rudeni organizē Vidzemes amatieraktieru apmācības - meistarklases “SKATUVE. TEĀTRIS. ROC DZIĻĀK III”, attīstot radošās iniciatīvas, jaunu zināšanu apguvi un stiprinot pārliecību, ka latviešu teātra spēlēšanas tradīcija ir nemateriālā kultūras mantojuma būtiska sastāvdaļa. Tā ir lieliska iespēja padziļināt aktiermākslas pratības, pilnveidoties tiem, kuri savu brīvo laiku saista ar kvalitatīvu amatieru teātra spēlēšanu.

Mūsdienu sabiedrības attīstības tendences, izmaiņas dzīvesstilā, kas ir saistītas ar digitalizāciju, liek aktualizēt kvalitatīvu kultūrizglītošanos un iedvesmojošu komunikāciju. Zināms, ka dalība amatiermākslā veicina personības individuālo attīstību, rosinot sociālo stabilitāti un sadarbību, trenē radošo domāšanu un iztēli, kā arī stiprina lokālpatriotismu, radot spēcīgas, pozitīvi domājošas iedzīvotāju kopienas.

Oktobrī vidzemnieki “pazaudēja laiku’’, kad sirsnīgi darbojās režisores, improvizācijas un kustību teātra pedagoģes Ligitas Smildziņas laikmetīgā (dokumentālā) teātra meistarklasē. Izzināt sevi, iedziļināties otrā, saprast, pieņemt, atveidot – sākotnēji šķiet viegli, kā spēlē, tomēr dienas nogalē, dalībnieku emocija un atklāsmes “kā skudriņas skrēja pa ķermeni, prātu un sirdi”.

Arī otra meistarklase, “uzsūcot” zināšanas no ģeniālā komponista, mūziķa, Latvijas Nacionāla teātra muzikālā vadītāja Valda Zilvera, noritēja tik jēgpilni, ka dalībnieki ilgi vēl negribēja mūzikas meistaru laist projām. Dziesma kā izrādes sastāvdaļa, kas dot īpašu garšu,- kā to izpildīt tēlā, muzikāli precīzi, tomēr emocionāli un savienojot ar fiziskām kustībām, kā pareizi frāzēt tekstu dziedot- uz šiem un citiem jautājumiem amatieraktieri meklēja atbildes. 

Latvijas Nacionāla teātra muzikālā vadītāja Valda Zilvera meistarklase.

Vēl novembrī un decembra sākumā, zināšanas alkstošie, tiksies ar improvizatoru K. Breidaku, aktieri J. Āmani, skatuves kustību pedagoģi R. Lūriņu un pašu cilvēkiem- J.Gabrānu un raksta autori, lai raktu jaunas zināšanas, veidojot augsni jauniem, ziedošiem skatuves tēliem.

Informāciju sagatavojusi: 
Edīte Siļķēna,
Biedrības CĒSU TEĀTRIS valdes priekšsēdētaja.

17. oktobrī, Kocēnu kultūras namā tika prezentēta Kocēnu novada pašvaldības izdotā Latvijā pirmā pavārgrāmata  "tā pirmā pavāru grāmata 414 senas receptes no 18. gadsimta".

Kocēnu novada dome, saņemot atbalstu Vidzemes plānošanas reģiona organizētajā projektu konkursā “Vidzemes kultūras programma 2020”, ir pārizdevusi Latvijā pirmo pavārgrāmatu “Tā pirmā pavāru grāmata, no vāces grāmatām pārtulkota”.

Grāmatas atklāšanas pasākumā piedalījās grāmatas tapšanā iesaistītie - Kocēnu novada domes pārstāvji, Vidzemes plānošanas reģiona pārstāvji, grāmatas dizaina autore, Jelgavas tipogrāfija un viesi - Rubenes draudzes mācītājs Artis Eglītis, kā arī pavāri un vēsturnieki. Grāmatas atvēršanas svētkos vēsturisko informāciju par pavārgrāmatu, kulinārijas un galda kultūras vēsturi sniedza Latvijas Nacionālās bibliotēkas vadītājs Andris Vilks, mākslas vēsturnieks Imants Lancmanis un mākslas pētniecības nodaļas galvenā speciāliste, izstāžu kuratore Lauma Lancmane. Pasākuma apmeklētājiem bija iespēja aplūkot arī grāmatas oriģinālu un baudīt no grāmatas receptēm tapušās uzkodas, kuras pagatavoja Rundāles pils restorāna pavāri.

 

         Latvijā pirmo pavārgrāmatu no vācu valodas iztulkoja un 1795. gadā Rubenes drukātavā izdeva Rubenes luterāņu draudzes mācītājs Kristofs Harders. Tā atklāja muižniecības dzīves smalkumus, domājot par latviešu tautības muižu pavāriem un pavārēm. Pavārgrāmatas oriģināls pieejams pētniekiem vien trīs eksemplāros Latvijas Nacionālās bibliotēkas Reto grāmatu un rokrakstu nodaļā un Latvijas Universitātes Akadēmiskās bibliotēkas Rokrakstu un reto grāmatu krājumā.

          Grāmatu plānots nodot Kocēnu novada skolām un bibliotēkām, Rubenes baznīcai, Kocēnu novada pašvaldības un Rubenes baznīcas jaunizveidotajā ekspozīcijā “Pa Hronikas pēdām”, tāpat arī nesen atklātajā Tūrisma informācijas centrā Zilākalna ūdenstornī. Grāmatas eksemplāri nonāks arī Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, Vidzemes plānošanas reģiona 26 novados, kā arī Kocēnu novadā esošajos restorānos.

Grāmatu būs iespējams arī iegādāties Kocēnu novada pagastu pārvalžu kasēs - Bērzaines, Dikļu, Kocēnu, Vaidavas un Zilākalna pagastos, kā arī jaunizveidotajā Zilākalna kultūrvēstures un apmeklētāju centrā Zilākalna pagastā. Grāmata pārdošanā būs pieejama no 22.oktobra. Projekta “Grāmatas "Tā pirmā pavāru grāmata, no vāces grāmatām pārtulkota" izdošana” kopējās izmaksas ir 6770,18 eiro, no kuriem 3221,00 eiro ir Vidzemes plānošanas reģiona un Valsts Kultūrkapitāla fonda finansējums, atlikusī izmaksu daļa ir Kocēnu novada domes līdzfinansējums.

 

Informāciju sagatavoja:

Kristers Blūms

Kocēnu novada domes

Attīstības nodaļas

Sabiedrisko attiecību speciālists

Mob.tel.: 27333921

E-pasts: kristers.blums PIE kocenunovads PUNKTS lv

2020. gada 24. oktobrī plkst.18.00 Sēļu muižā, pateicoties Valsts kultūrkapitāla fonda finansējumam, tiks realizēts Mazsalacas novada pašvaldības projekts “VIŅAS MAJESTĀTE MŪZA” – Senās mūzikas koncerts Sēļu muižā”.

 Senās mūzikas profesionāļi aicinās klausītājus doties aizraujošā muzikālā ceļojumā  cauri veselam laikmetam, ko mūzikas vēsturē dēvē par baroku (itāļu valodā barocco). Šis stils radās Itālijā 16.gs. beigās, ievērojamā komponista K.Monteverdi daiļradē, kas savu uzplaukumu piedzīvoja daudzās Eiropas valstīs, triumfējot vācu dižbaroka ģēnija G.F.Hendeļa daiļradē. Pa ceļam aicināsim klausītājus ielūkoties arī Dž.Freskobaldi, H.Šica un A.Korelli mūzikas lappusēs.

Šajā koncertā esam iecerējuši atklāt arī mazāk zināmus darbus. Un, lūk, divas dāmas komponistes – I.Leonarda un E.Gerre, kurām pateicoties sava talanta spēkam un meistarībai, izdevās gan publicēt savus darbus, gan gūt ievērību Eiropas muzikālajā sabiedrībā. Tas bija tik neparasti tam laikam, jo komponēšanu uzskatīja par sievietei neatbilstošu nodarbi, tāpēc daudzas autores tā arī palika neatklātas. Koncertā “Viņas majestāte Mūza” tiks atskaņotas gan garīga, gan laicīga satura muzikālās kompozīcijas. Niansētais un reizē azartiskais senās mūzikas profesionāļu izpildījums ļaus klausītājiem izjust dažādu emociju gammu – no liriskām melodijām līdz enerģiskiem deju ritmiem.

Koncertā “Viņas majestāte mūza” piedalīsies: solistes – Aija Veismane-Garkeviča un Dārta Paldiņa, mūziķi: Beata Geka – ērģeļpozitīvs, Sanita Zariņa - baroka vijole, Danuta Ločmele - baroka čells.

Ieeja koncertā bezmaksas.

Šajā reizē Sēļu muižas mazajā zālē atvērsim arī mākslinieka Andreja Ģērmaņa gleznu izstādi. Mākslinieks ir sadzīves žanra, portretu, ainavu un kluso dabu meistars. Raksturīga mākslinieciska interešu un paņēmienu daudzveidība; vienlīdz veiksmīgi darbojies glezniecībā, grafikā un mākslas kritikā.

VIETU SKAITS PASĀKUMĀ IEROBEŽOTS! OBLIGĀTA IEPRIEKŠĒJA PIETEIKŠANĀS PA TĀLR.26321158 LĪDZ 23. OKTOBRIM!

Sēdvietas Sēļu muižā ir personalizētas un izkārtotas ievērojot distanci, tādēļ pēc aktuālajiem epidemioloģiskajiem noteikumiem koncerta laikā mutes un deguna aizsegi nav jālieto. Taču aicinām apmeklētājus nedrūzmēties un doties uz savu sēdvietu, drošības nolūkos sejas maskas izmantojot pirms un pēc pasākuma un aplūkojot izstādi!

Projekta “VIŅAS MAJESTĀTE MŪZA” – Senās mūzikas koncerts Sēļu muižā” mērķis ir sniegt apkārtnes iedzīvotājiem iespēju klātienē vērot augstvērtīgu senās mūzikas priekšnesumu, nodrošinot Latvijas profesionālās koncertdarbības pieejamību arī laukos, kā arī iepazīt un novērtēt 17./18.gs. baroka laikmeta pērles un komponistus, akcentējot sievietes komponistes un mūzas lomu mūzikā. Projektu finansē Valsts kultūrkapitāla fonds.

Informāciju sagatavoja:

Anete Gluha

Mazsalacas novada pašvaldības

sabiedrisko attiecību speciāliste

tālr. 25447706


No 24.oktobra Valmieras muzeja Izstāžu namā apskatāma tēlniecības un zīmējumu darbu izstāde “Andris Vārpa. Personīgi”.

Ar jaunu dabas zīmējumu kolekciju, koka skulptūru grupu, četru personīgi nozīmīgu portretu sēriju un vienu ārtelpas objektu Valmieras muzejā tēlnieks un zīmētājs Andris Vārpa svin 70.dzimšanas dienu, atgriežoties pie jaunrades sev raksturīgajā tēlniecības un zīmējumu tandēmā. Mākslinieks saka: “Skulptūra ir telpisks darbs, tā enerģiju izstaro visos virzienos, līdzīgi kā to dara spuldzīte bez apvalka. Zīmējums savukārt to dara tikai vienā virzienā – uz skatītāju, un zīmējums paveic to, ko nevar paveikt vizuāli plastiskā māksla. Ja izstādes salīdzinām ar izrādēm, var teikt, ka manas skulptūras ir aktieri, bet zīmējumi ir scenogrāfiskā telpa, kurā šie aktieri dzīvo.”

Zīmējumu kolekcijā ir Latvijas ainava, kas noskatīta konkrētās vietās, visbiežāk Ziemeļvidzemē starp Valmieru un Rūjienu vai ceļā no Rīgas uz Valmieru. Darbu motīvi turpinās dažādās variācijās cauri laikiem, un daudzi kļuvuši par mākslinieka personīgajām ikonām, piemēram, ekspresīvie vītoli, noapaļotās krūmu gubas, egļu silueti, trepju motīvs un citi. Jaunākajos darbos arī līdz šim neredzēti motīvi: ezeri, mazpilsētas ugunis, vietām pazib figurāls siluets.

Skulptūru grupa “Divpadsmit” ir askētiskas figūras, kaltas no vēsturiskām koka brusām, kas kalpojušas kā jumta balsti 1795.gadā celtajai vecās mācītājmuižas klētij Dzirnavu ezera krastā, kas tagad ir tēlnieka darbnīca un dzīvesvieta. Varbūt tie ir sieviešu stāvi aiz gadsimtu miglas?

Skulptūra “Tālavas sudrabs” sagaidīs skatītāju pirms ieejas muzejā. Tā ir nosacīts vēstures motīvs. Skulptūra, kuru 21.gadsimtā rada tēlnieks, kurš apbrīno un domā par laikmetu un cilvēkiem, kuri šeit dzīvoja 13.gadsimtā.

Portretu kolekcijas ekspozīcija piedāvās vienkopus aplūkot četrus Andra Vārpas nozīmīgus darbus – māksliniekam pazīstamus, tuvus, kas tapuši laikā no pagājušā gadsimta 80.gadiem līdz šodienai, modeļiem klātesot. Meitas Artas Vārpas portrets – jaunākais portretu kolekcijas darbs izstādē. Arta Vārpa arī izvēlējusies mākslas ceļu, viņa ir mākslas zinātniece un izstādes “Andris Vārpa. Personīgi” kuratore.

Andrim Vārpam ir nozīmīga loma Latvijas mākslā. Viņam ir stabils, brīvs un radoši savdabīgs mākslinieka rokraksts. Viņš darbojas tēlniecībā, dārza dekoratīvajā tēlniecībā, medaļu mākslā, veidojis pieminekļus un piemiņas plāksnes. Mākslinieks kopš 1976. gada piedalījies izstādēs Latvijā un daudzviet pasaulē. Organizējis, vadījis, piedalījies tēlniecības simpozijos Latvijā un ārzemēs. Andris Vārpa (1950) dzimis Rīgā, audzis un mācījies Rūjienā, dzīvo Valmierā.

Ievērojot noteikumus Covid-19 izplatības ierobežošanai, interesentiem, apmeklējot Valmieras muzeju, ir jāvalkā sejas maska. Sejas masku var nelietot bērni līdz 13 gadu vecumam. Tāpat sejas masku var nevalkāt medicīnisku iemeslu dēļ.

Foto autors: Nauris Veiss

 

Informāciju sagatavoja:

Zane Bulmeistare

Valmieras pilsētas pašvaldības

Zīmolvedības un sabiedrisko attiecību nodaļas

vadītājas vietniece

                                                     Mob. tālr.:26443410