Arhīva kalendārs

« August 2022 »
MonTueWedThuFriSatSun
1234567
891011121314
15161718192021
22232425262728
293031 

 

"Takužūns" ir vides mākslas objektu taka "Pārsteigumkalnā", Ērgļos, kas bez maksas apskatāma no 27. jūlija līdz 10. augustam.
"Takužūna" programmā apskatāmi desmit jauni vides mākslas objekti, visi veidoti, iedvesmojoties no Kirila Ēča dzejas cikla "JA ŠĶĒRSLIS ATSAKĀS IET MALĀ", kas speciāli izveidots sadarbojoties ar kuratoriem. Šogad objektus veidojuši divdesmit septiņi mākslinieki. Objektu takas kartes ar dzejas cikla fragmentiem pieejamas takas sākumā. Aicinām skatītājus pašus noteikt sava apmeklējuma tempu un laiku un pa ceļam apskatīt arī iepriekšējo gadu darbus.

Foto: Ieva Lapiņa

Pasākumu atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds, Vidzemes plānošanas reģions un VAS “Latvijas valsts meži”.


“Smiltenes Radošās Piektdienas” ir radītas, lai bērniem ir iespēja  kvalitatīvi un jēgpilni pavadīt vasaras brīvlaiku. Meistarklasēs bērni var izklaidēties un gūt radošo gandarījumu, gan izglītoties, uzzinot jaunu informāciju un apgūstot jaunas tehnikas. Pienākusi kārta izsludināt trešo meistarklasi “Smiltenes Radošo piektdienu” ciklā.

 

12. augustā no plkst. 12.00-13.30 un plkst. 15.00- 16.30 Smiltenes Kultūras centrā Zero Waste rotaļlietu veidošanas darbnīca mākslinieces  Māras Uzuliņas vadībā. Meistarklasē katrs dalībnieks varēs izveidot pats savu papīra lelli no materiāliem, kas citādi varbūt nonāktu miskastē vai krāsnī – izlasītiem žurnāliem, katalogiem, kalendāriem –, un dot tiem otru dzīvi. Darbnīcas mērķis ir bērnus radošā procesā iepazīstināt ar zero waste un upcycling idejām – šķietami nokalpojušās, vecās lietās, atkritumos, materiālu pārpalikumos ieraudzīt noderīgus resursus. Vienlaikus radošā darbošanās rosinās bērnu iztēli. Pēc meistarklases ļausimies fantāzijai un izgatavotās lelles kopā ar bērniem “izdancināsim” muzikāli teatrālos priekšnesumos, ar kuriem varēs priecēt draugus un ģimeni.

Darbnīca piemērota 5 – 9 gadus veciem bērniem (vecāki var nākt un darboties kopā ar bērniem).
Darbnīcas norise: 40 min leļļu veidošana, 10 min starpbrīdis, 40 min priekšnesuma sagatavošana.

Pieteikšanās līdz 10.08.22 rakstot pieteikumu uz zane.mezule PIE smiltenesnovads PUNKTS lv minot bērna vārdu un vecumu, kā arī piemērotāko meistarklases laiku.

Dalība darbnīcā un darba materiāli ir bezmaksas, taču dalībnieku skaits ir ierobežots – lūgums iepriekš pieteikties uz norādīto e-pasta adresi. Lūgums ierasties apģērbā, kuru nav bail nosmērēt, jo, iespējams, tiks strādāts arī ar krāsām. 

Nodarbību laikā tiks fotografēts pasākuma publicitātes vajadzībām.

Projektu atbalsta Vidzemes plānošanas reģions, AS “Latvijas Valsts meži”, Valsts Kultūrkapitāla fonds,  Smiltenes Kultūras centrs, Smiltenes novada Bibliotēka un Smiltenes novada Kultūras un tūrisma pārvalde.

Informāciju sagatavoja:
Zane Ērgle- Mežule
Smiltenes novada Kultūras un tūrisma pārvaldes
Mārketinga un komunikācijas speciālists

Otrā malēniešu valodas nometne “Ja es nebūtu no tās puses…” norisināsies Māriņkalna tautas namā 13. un 14. augustā.  Divu dienu garumā nometnes dalībniekiem būs iespēja uzzināt par malēniešu izloksnes veidošanos un īpatnībām, mācīties malēniešu izloksni un iesaistīties radošajās darbnīcās.

Nometnē aicināti piedalīties visi interesenti no Malēnijas un visas Latvijas. Jau līdz šim atsaucība ir laba. Dalībai nometnē ir pieteikušies interesenti gan no Alūksnes un tuvākajiem novadiem, gan arī no Rīgas, Dobeles, Ikšķiles un citām pilsētām. Paredzamais dalībnieku skaits ir līdz 70 dalībniekiem.

Pirmajā dienā dalībnieki apgūs malēniešu izloksnes prasmes grāmatas “Radošie malēnieši un viņu valoda” (kopautorībā ar Jēkabu Raipuli) autores, valodnieces Daces Markus vadībā. Dalībniekiem būs iespēja arī pašiem parādīt savas malēniešu izloksnes zināšanas un dalīties ar interesantiem atgadījumiem izloksnes un malēniskā akcenta dēļ pļāpu stundā pie gaismas maisa. Vēlāk dalībnieki darbosies radošajās darbnīcās, gan apgūstot kulinārijas, gan floristikas, gan gaismas lukturīšu veidošanas un citas prasmes malēniskā garā. Dienas otrajā pusē būs pārgājiens ar pārsteigumiem pa gaismas ceļu un vakaru noslēgs īpaši nometnei radīts gaismas rituāls ar gaismas nešanu un muzicēšanu, kā arī ar īpašo viesi.

Savukārt nometnes otro dienu iesāksim aktīvi ar malēnisko rīta rosmi, turpināsim ar lekciju par malēniešu ļaudīm un saikni ar igauņiem, kā arī ar mākslinieciskām radošajām darbnīcām – teātra spēli, danču un dziesmu apguvi, stāstu rakstīšanu malēniski.

Starplaikos dalībniekiem būs iespēja risināt malēniešu krustvārdu mīklas, atpazīt vārdus un spēlēt citas izklaidējošas spēles. Aicinām dalībniekus ņemt līdzi arī bērnus – bērniem būs iespēja piedalīties multfilmu darbnīcā un citās interesantās aktivitātēs.

Tā kā šoreiz viens no nometnes mērķiem ir iemūžināt malēnisko runu un veicināt tās dokumentēšanu, tad dalībniekiem, kuri prot malēniešu izloksni, būs iespēja piedalīties videosižeta filmēšanā.

Dalība nometnē ir bez maksas, kā arī visiem dalībniekiem tiks nodrošināta ēdināšana. Dalībniekiem, kuriem tas nepieciešams, tiks nodrošināts transports no Alūksnes pilsētas un atpakaļ. Ārpus Alūksnes novada dzīvojošajiem var tikt nodrošināta nakšņošana, iepriekš par to vienojoties (par nelielu samaksu).

Pieteikšanās dalībai nometnē ir līdz 10.augustam pa telefonu 26633506 (Santa) vai e- pastu: radosie.maleniesi PIE gmail PUNKTS com .

Nometni organizē biedrība “Radošie malēnieši” ar Vidzemes plānošanas reģiona, Latvijas Valsts mežu, Valsts Kultūrkapitāla fonda, Alūksnes novada Kultūras centra un Ziemeru pagasta atbalstu.

Šajā nedēļas nogalē, no 4. līdz 6. augustam, norisināsies Rūjienas pilsētas svētki.

Ceturtdienas, 4. augusta, vakarā Rūjienas Tautskolas pagalmā svinības ievadīs erudīcijas vakars ”Prātvēders” un āra kino vakars ”Tur ziemeļos, kur Rūjiena”.

Piektdien, 5. augustā, jau no plkst. 11.00 estrādes teritorijā notiks jauniešu radošās darbnīcas un aktivitātes.

Plkst. 15.00 Rūjienas Izstāžu zālē tiks atklāta mākslinieces Dainas Dagnijas tekstila kolāžu izstāde “Valdniece”.

Svētku atklāšanas kulminācija būs plkst. 18.00, kad sāksies tradicionālais Svētku gājiens no Stadiona ielas uz estrādi. Plkst. 19.30 tur norisināsies svētku atklāšana.

Plkst. 20.00 turpat estrādē sāksies deju koncerts, kurā piedalīsies JDK ”Denči” un senioru deju kopa ”Dzīga”. Būs arī mūsdienu dejas bērniem Sindijas Sabīnes Pogas vadībā.

Plkst. 21.00 jautru noskaņu radīs Rūdolfa Kugrēna & Jāņa Kreičmaņa duo stand-up komēdija, bet no plkst. 22.00 varēs izlustēties ballē ar grupu “Lustīgais Blūmīzers”.

Notikumiem vispiesātinātākā svētku diena būs sestdiena, 6. augusts.

No plkst. 9.00 līdz 15.00 Laika skvēra parkā norisināsies amatnieku un mājražotāju tirgus.

Estrādes teritorijā no plkst 10.00 līdz 18.00 būs atrakcijas un aktivitātes bērniem un pieaugušajiem.

Plkst. 10.30 sāksies uzvedums bērniem ”Jautras šeptes zaļā pļavā”, savukārt plkst. 12.00 – Rūjienas amatierteātra ”Vitrāža” izrāde ”Zaļā zona” (dramaturģe Aiva Birbele).

Sestdienas muzikālo programmu ievadīs Jöran Steinhauer un Masaki Nakagawa koncerts plkst. 14.30 estrādē.

No plkst. 16.00 pie Rūjienas Mūzikas skolas norisināsies muzikālie pagalma svētki.

Plkst. 18.00 estrādē varēs vērot Robert Valdman burbuļu šovu.

Svētku muzikālā programma estrādē turpināsies plkst. 19.15 ar muzikālās apvienības ”Eridana” (Ieva Baumane un Roberts Pētersons) koncertu estrādē, kam sekos grupas ”Refleksija” un grupas ”Johny Salamander” uzstāšanās, bet plkst. 23.00 svētkus noslēgs balle ar grupu ”Mākoņstūmēji”.

Vienlaikus ar Rūjienas pilsētas svētkiem norisināsies Mājas kafejnīcu dienas Valmieras novadā. Sestdien un svētdien no plkst. 11.00 līdz 21.00 pie Rūjienas vidusskolas darbosies kafejnīca “Palienes dārzs”.

Svētku atskaņas turpināsies arī 7. augustā. No plkst. 12.00 līdz 17.00 norisināsies supošana Laņģezerā – gan iesācējiem, gan supotājiem ar pieredzi būs iespēja sportot bez maksas instruktora pavadībā.

Svētku programma: https://www.valmierasnovads.lv/events/rujienas-pilsetas-svetki-2022/.

 

Informāciju sagatavoja:

Dzintars Močs
Valmieras novada pašvaldības
Zīmolvedības un sabiedrisko attiecību nodaļas
komunikācijas un sabiedrisko attiecību speciālists

 

.

13. augustā plkst.18.00 Bērzu ielā 14 viesmīlīgās Andersonu ģimenes mājvietā notiks otrais Mūzikas un mākslas svētku Burkānciemā koncerts.

Šajā koncertā ne tikai skanēs mūzika, bet klātesošajiem būs brīnišķīga iespēja iepazīties arī ar jauno dzejnieci Gitu Kārkliņu, kura savus darbus paraksta ar pseidonīmu Gita Neverita. Līdz šim Gitas Kārkliņas dzejoļus varēja lasīt laikrakstā Liesma. Pati dzejniece atzīst, ka dzejā viņa ar vārdu palīdzību var izteikt savus dziļākos pārdzīvojumus un slēptākās jūtas, nebaidoties tikt nesaprastai, jo katrs cilvēks – klausītājs vai lasītājs – dzeju uztver citādāk, caur savu pieredzi un pārdzīvojumu prizmu, tādā veidā dzejnieks, atklājot sevi, tomēr neatklāj neko konkrētu un saglabā savu noslēpumainību. Alegorijās runājot ir tā: “Kā gaismas stars, lauzts caur prizmu, veido varavīksni, tā dzīve un notikumi apkārt izlaužas caur mani un uzzīmējas dzejoļos."  

 Mūzikas svētku programmas zvaigznes šoreiz būs NYX Trio, kurā apvienojušās trīs pieredzējušas kamermūziķes – flautiste Anete Toča, vijolniece Tatjana Ostrovska un pianiste Ieva Sarja.  Trio  intensīvi koncertē dažādās Latvijas un ārzemju koncertzālēs, agrāk muzicējis arī Valmierā – Jāzepa Vītola kamermūzikas zālē un Ziemas Mūzikas festivālā. Ar vairākām kamermūzikas programmām NYX Trio  piedalījies Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra rīkotajās kamermūzikas dienās, uzstājies Latvijas Radio 1 studijas tiešraides koncertā, veicis ierakstus Latvijas Radio fondiem, kā arī piedalījies Latvijas Koncertu rīkotajā Rīgas festivālā. Trio veidojis koncertprogrammas kopā ar tādiem mūziķiem kā  Mārtiņu Circeni un Intu Dālderi, dziedātājām Ievu Paršu un Antu Jankovsku, komponistu un ģitāristu Matīsu Čudaru, kā arī iniciējis dažādu multimediālu projektu tapšanu sadarbībā ar Ebru mākslinieci Andu Kolosovu, dzejnieci Madaru Gruntmani, aktrisi Karīnu Tatarinovu, ornitologu un video mākslinieku Edgaru Dzeni. Koncertā trio atskaņojumā būs lieliska iespēja baudīt un iepazīt franču komponista Žaka Ibēra, Viļņā dzimušā franču izcelsmes Krievijas komponista Cezara Kiī un latviešu komponistu Imanta Zemzara, Jāņa Lūsēna un Aivara Kalēja mūziku.

Koncertā iespēja iegūt skatuves rūdījumu un koncertu pieredzi būs arī jaunajiem mūziķiem no Rīgas un Limbažiem. Jaunā pianiste Sniedze Sarja, kura mācās NMV Emīla Dārziņa Mūzikas skolā pie skolotājas Ligitas Muižarājas, spēlēs Johana Sebastiana Baha un Reinholda Gliera skaņdarbus. Skaistu programmu kopā ar savu audzēkni Terēzi Drozdeku no Limbažu Mūzikas un mākslas skolas  sagatavojusi valmieriete, vijoles spēles skolotāja Anna Spalviņa. Terēze atskaņos Emīla Mlinarska Mazurku un kopā ar savu skolotāju muzicēs arī ansamblī.  Jāpiezīmē, ka pianistiem arī šoreiz būs lieliska iespēja spēlēt Jautrītes Putniņas instrumentu. Ar interesantu stāstu dalīsies vēsturniece Indra Vīlistere. Svētku laikā notiks arī mākslas darbu izstāde, kurā būs skatāmas un arī iegādājamas Valmieras Dizaina un mākslas vidusskolas skolotājas Ineses Andersones un topošās arhitektes, Rīgas Tehniskās universitātes studentes Elzas Līnas Andersones akrila un eļļas gleznas.

Aicinām ikvienu atnākt, sajust svētku noskaņojumu un baudīt brīnišķīgu vasaras vakaru!

Attēlā no kreisās: Anete Toča, Ieva Sarja, Tatjana Ostrovska.

Informāciju sagatavoja:
Ritma Pētersone-Cepīte

No 12. līdz 17. augustam Valmierā notiks Latvijas Laikmetīgās mākslas centra vasaras skola “Postsociālisma ekoloģijas”, kurā piedalīsies jaunie mākslinieki, kultūras pētnieki un kuratori no Baltijas un citām Eiropas valstīm. Vasaras skolas programma pievērsīsies ekoloģijas jautājumiem caur mūsu reģiona šodienas un nesenās pagātnes mantojuma skatpunktu, saistot tos ar globālajām norisēm, tostarp arī dekolonizācijas procesiem. Daļa no vasaras skolas vieslekcijām būs publiskas, un tās klātienē topošajā mākslas telpā “Kurtuve” Valmierā aicināts apmeklēt ikviens interesents.

Kā atskatīšanās pagātnē var palīdzēt izprast šodienas politiskās un ekoloģiskās krīzes un ietekmēt centienus tās risināt? Kā alternatīvu ekoloģiju idejas var attīstīt jaunas pieejas vides risinājumiem, enerģijas resursu un tehnoloģiju attīstībai šodien un nākotnē? Kā karš Ukrainā un Rietumvalstu sankcijas pret Krieviju ietekmē ne tikai politiskās varas attiecības, bet arī klimata pārmaiņu procesus? Kādas perspektīvas, ētiski un atbildības veidi var virzīt jaunas attiecības ne vien starp cilvēkiem, bet arī starp dzīvo un nedzīvo dabu, starp dabu un kultūru, starp sabiedrību un vidi?


PUBLISKĀ PROGRAMMA
Norises vieta: topošā mākslas telpa “Kurtuve”, Rīgas iela 25, ValmieraProgramma notiks angļu valodā


Sestdiena, 13. augusts

10.00 – 11.00 Pētnieka un režisora Oleksija Radinska lekcija “Nord Stream pētījumi” 11.30 – 13.00 Mākslinieka Kvīnsija Gario lekcija "Mana veiksmīgā neveiksme, kolekcionējot sāli priekš Nīderlandes Nacionālā pasaules kultūru muzeja”  

Svētdiena, 14. augusts

17.30 – 19.00 Pētnieces un kuratores Lindas Kaljundi lekcija un radošā darbnīca "Kultūras tēli un Igaunijas degslānekļa rūpniecības uzplaukums (un sabrukums?)" 

Pirmdiena, 15. augusts

10.00 – 12.00 Pētnieces Egles Rindzevičutes lekcija un seminārs “Izmestās nākotnes? Mantojuma un iznīcināšanas politika pilsētvidē”

Otrdiena, 16. augusts

15.30 – 17.30 Mākslinieces Diānas Lelonekas lekcija un radošā darbnīca “Ruderālie aģenti jeb Savvaļas lietu aģentūra”18.00 – 19.30 Mākslinieka Džona Gržiniča lekcija "Ģeofrakcijas, antropocēna ainavu sensorā izpēte"

Latvijas Laikmetīgās mākslas centra vasaras skola tiek rīkota sadarbībā ar Valmieras novada pašvaldību, Latvijas Mākslas akadēmiju, Igaunijas Mākslas akadēmiju un Kumu mākslas muzeju Tallinā. Lektori un darbnīcu vadītāji ir pētnieki Oleksijs Radinskis, Egle Rindzevičūte un Linda Kaljundi, mākslinieki Diāna Leloneka, Linda Boļšakova, Kvīnsijs Gario un Džons Grziničs. Programmas kuratore ir Ieva Astahovska, kas to veidojusi sadarbībā ar Lindu Kaljundi.


PASĀKUMU APRAKSTI:


Oleksijs Radinskis

Nord Stream pētījumi

Prezentācija pievērsīsies saiknei starp bēdīgi slaveno Nord Stream gāzes vadu un karu Ukrainā. Šis projekts, kas tika uzsākts 2011. gadā, padarīja Vāciju par faktiski līdzvainīgu Krievijas "fosilifašistiskā" režīma izveidošanā. Peļņa, kas gūta no gāzes patēriņa Eiropā, ir finansējusi Krievijas militāro mašinēriju, savukārt paļaušanās uz lēto Krievijas gāzi kavējusi pāreju no fosilās enerģijas uz atjaunojamiem energoresursiem, pasliktinot situāciju klimata jomā. Pievienojoties Nord Stream projektam, Vācija, iespējams, neapzināti ir signalizējusi, ka diskusijas par Ukrainas lomu Eiropas projektā ir vien tukša retorika. Eiropas realitātē, kas izveidojās pēc Padomju Savienības sabrukuma, jaunajai, neatkarīgajai Ukrainai kaunpilnā kārtā tika piešķirta tikai viena reāla ģeopolitiskā loma: tā ir tranzīta zona, kas nodrošina Krievijas fosilā kurināmā piegādi Eiropas patērētājiem, izmantojot padomju laika naftas un gāzes cauruļvadus, kas ieraktas Ukrainas teritorijā. Nord Stream projekta galvenais pamatojums bija padarīt šo gāzes tranzīta zonu par novecojušu; brīdī, kad Vācija piekrita atņemt Ukrainai tās tranzīta potenciālu, tika sagatavots pamats Krievijas iebrukumam 2022. gadā. Lekcijas laikā Olekijs iepzīstinās ar savu vēl nepabeigto video darbu “Nord Stream pētījumi”, tās pamatā ir kadri, kas iegūti no uzņēmuma Nord Stream AG tīmekļa vietnes.

Kvīnsijs Gario

Mana veiksmīgā neveiksme, kolekcionējot sāli priekš Nīderlandes Nacionālā pasaules kultūru muzeja
Pēdējos gados etnogrāfiskie muzeji Eiropā ir sākuši atdot bijušajām kolonizētajām vai okupētajām valstīm to mantojumu. Diskusijās par koloniālo laupījumu atdošanu kopienām, no kurām tie tika atņemti, tiek uzdots jautājums, kas notiks tālāk ar muzejiem, kuros glabājas šis atsavinātais mantojums. 2019. gadā mākslinieku uzaicināja piedalīties izstādē Pasaules muzejā Roterdamā, un viņš izvēlējās šo jautājumu risināt subversīvi. Muzejs ir daļa no Nīderlandes Nacionālā pasaules kultūru muzeja, kurā glabājas Nīderlandes valsts etnogrāfiskās kolekcijas, kā arī Roterdamas pilsētas un katoļu ordeņa kolekcijas. Nesen Nīderlandes muzeji ir atdevuši cilvēku mirstīgās atliekas Ganai un kultūras mantojumu Indonēzijai. Līdz ar šiem jautājumiem koloniālās vardarbības materiālais mantojums ir atklāts, savukārt koloniālisma ietekme uz vidi nav guvusi tādu pašu atzinību. Arī, domājot par klimata taisnīgumu, saikne ar ilgstošu koloniālās vardarbības un ieguves materiālo mantojumu palikusi otršķirīga. Darbā, ko Kvīnsijs Gario piedāvāja Pasaules muzejam Roterdamā, viņš centās izcelt šos jautājumus un norādīt uz trūkumiem Pasaules kultūru muzeja kolekcijā attiecībā uz Karību salām, kas joprojām ir Nīderlandes okupēta un kolonizēta teritorija. Karību jūras reģions Nīderlandi piesaistīja tieši tās sāls krājumu dēļ, taču šis sāls nav iekļauts koloniālo kolekciju krājumos. Kvīnsijs kopā ar māklsinieci Glendu Martinusu devās uz Karībām vākt šo dīvainā kārtā muzeju kolekcijās iztrūkstošo sāli, uzdodot jautājumus par kolekcionēšanas, kolekciju un vides taisnīguma nākotni.

Linda Kaljundi 

Kultūras tēli un Igaunijas degslānekļa rūpniecības uzplaukums (un sabrukums?)

Lekcijā Linda Kaljundi pievērsīsies kultūras – jo īpaši vizuālās kultūras – lomai Igaunijas degslānekļa industrijas vēsturē divdesmitajā un divdesmit pirmajā gadsimtā. Igaunijas degslānekļa rūpniecību, kas radās salīdzinoši vēlu un attīstījās pierobežā starp austrumiem un rietumiem, ir veidojušas dažādas politiskās, tehnoloģiskās un kultūras tradīcijas. Tādējādi tā ir lielisks piemērs industriālās modernitātes hibrīdajam un transnacionālajam raksturam. Linda aplūkos kultūras lomu nozares leģitimizācijā un zīmolvedībā autoritārajā periodā, 20. gs. 30. gados, izmaiņas un pēctecību starpkaru perioda un padomju laika degslānekļa attēlojumos, kritisku perspektīvu parādīšanos 70. gados un perestroikas perioda vides kustības laikā 80. gados. Lai gan lektore lielā mērā balstās vēsturiskos materiālos, viņa analizēs arī šī brīža ar degslānekļa rūpniecību Igaunijā saistīto problēmu loku, uzsverot ka, lai orientētos šajās bieži vien ļoti nokaitētajās debatēs, ir jāzina arī kultūras vēsture un ar degslānekļa rūpniecību saistītais mantojums. 

Egle Rindzevičute 

Izmestās nākotnes? Mantojuma un iznīcināšanas politika pilsētvidē

Lekcijā Egle Rindzevičūte, izmantojot mantojuma studiju, kritisko atkritumu pētniecības un pilsētvides studiju krustpunktus, aicinās pārdomāt postsociālisma un pēckara ekoloģiju. Divdesmitais gadsimts ir atstājis sarežģītu materiālo mantojumu, ar kuru ir jāsadzīvo tagadējām un nākamajām paaudzēm. Liela daļa šī mantojuma ir toksiski rūpnieciskie atkritumi, kā arī pilsētu infrastruktūras, kas tika būvētas, lai apkalpotu rūpniecības nozares, kuru vairs nav. Gan atkritumi, gan infrastruktūras nav tikai apsaimniekošanas pārpalikumu, tie veido kultūras un politisko simboliku. Tie veido sociālās evolūcijas skatuvi, kurā tiek attīstītas jaunas politikas formas. Krievijas iebrukums Ukrainā klusās un neredzamās infrastruktūras padarīja redzamas vissmagākajā un sāpīgākajā veidā. Azovstaļas tēraudlietuves kļuva par kaujas lauku, un pilsēta tika pārvērstas drupās, tomēr apšaude atklāja gan infrastruktūras būtisko nozīmi, gan tās noslēgto raksturu. 

Diāna Leloneka

Ruderālie aģenti jeb Savvaļas lietu aģentūra

Lekcijā māksliniece Diāna Leloneka runās par augiem un to lomu vēsturiskajos un ekonomiskajos procesos, pievēršoties ruderālo augu sugu jeb nezāļu vēsturei. Pētot gan tās nezāles, kas aug vietās, kur agrāk atradās rūpnīcas un raktuves, kuras slēgtas kopš pagājušā gadsimta 90.gadiem, gan tās, kas mūsdienās stādītas bijušajās rūpnieciskajās zonās, Diāna Leloneka aicina domāt par to, vai nezāles var norādīt uz nākotnes risinājumiem mūsu vietējām kopienām. Vai augi var palīdzēt mums iemantot saktapunktu, no kā mēs varētu ieraudzīt problēmas un izaicinājumus, ar kuriem saskaras kopienas, kas atrodas uz globālās enerģētikas transformācijas robežas? Varbūt ruderālās sugas, kas aug uz neizmantotām, bijušajām rūpnieciskajām zemēm un pamestiem laukiem, ir jāskata kā nenogurdināmi, nedroši strādnieki, kas strādā, lai atjaunotu Zemes ekosistēmas.


Džons Gržiničs 

Ģeofrakcijas, antropocēna ainavu sensorā izpēte

Prezentācijā mākslinieks Džons Gržiničs iepazīstinās ar paša apkopotajiem (audiovizuālajiem) iespaidiem par rūpniecisko raktuvju ainavām Ida-Virumā reģionā Igaunijas ziemeļaustrumos. Tas, kas 2009. gadā sākās kā pētījums par "zaļās Igaunijas" otru pusi, pārtapa par ilgtermiņa aktīvu māksliniecisku zināšanu veidu un veidu, kā attēlot liela mēroga, sarežģītus kultūras un vides apstākļus. Šis materiāls kļuva par instalācijas "Ģeofrakcijas" daļu izstādē "Life in Decline" Raktuvju muzejā Kohtlanemmē Igaunijā (2021). Arī skaņu ainavu projektā "Ģeofrakcijas" mākslinieks turpina strādāt ar šo skaņu ierakstu arhīvu. Lekcijā mākslinieks iepazīstinās arī ar fragmentiem no materiāliem, ko savācis izpētes braucienos uz šīm raktuvēm, ko organizēja Igaunijas Nacionālais muzejs.

Vairāk informācija par šī gada vasaras skolu: https://lcca.lv/lv/notikumi/aicinam-pievienoties-uz-vasaras-skolas--postsocialisma-ekologijas--publisko-programmu-valmiera/#izstade 

Attēlā: LLMC vasaras skolas vizuālā identitāte, Aleksejs Muraško.

Kontaktinformācija:Sofija Anna Kozlova Latvijas Laikmetīgās mākslas centra komunikācijas vadītājasofija PIE lcca PUNKTS lv +371 22020240


13. augustā plkst. 12.00 Jaunpiebalgas kultūras namā projekta “Jaunie muzikanti” ietvaros notiks kopēja muzicēšana grupai “Rahu the fool” ar bērnu un jauniešu folkloras kopām no dažādiem Vidzemes novadiem - “Piebaldzēni”(Jaunpiebalga), “Dzīpariņi” (Ranka),  “Driksnēni” (Ļaudona), “Puzuriņi” (Ērgļi), “Urdaviņa”(Cesvaine).

Vērtīgās meistarklasēs jūnijā un jūlijā folkloras kopu dalībnieki apguva mandolīnas spēli pie Pētera Narubina, stabules spēli pie Pītera Dauguļa un vijoļspēli pie Laumas Bērzas. Apgūts repertuārs, kuru jaunie muzikanti ieskandinās kopā ar pieredzējušiem muzikantiem no “Rahu the fool”.

Mīļi gaidīts ikviens līdzjutējs, lai uzmundrinātu, atbalstītu Vidzemes jaunos muzikantus!

Jebkuram apmeklētājam ieeja ir bez maksas.

AFIŠA

Projektu atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds, Vidzemes plānošanas reģions, AS Latvijas Valsts meži un Cēsu novada Jaunpiebalgas apvienības pārvalde

Informāciju sagatavoja:

projekta vadītāja

Ieva Damroze

Pateicoties Valsts Kultūrkapitāla fonda un Latvijas Valsts Mežu atbalstītajai un Vidzemes plānošanas reģiona īstenotajai Vidzemes kultūras programmai 2022 un Saulkrastu novada domei, saņemts un īstenots atbalsts projektam "Tradicionālo aušanas prasmju mantojums Saulkrastu novadā”.

Projekta ietvaros Saulkrastu audēju kopa "Kodaļa" jūlijā un augustā piedalījās vairākās meistarklasēs pie amata meistariem un guva jaunas zināšanas un pieredzi aušanā.

2.un 3.jūlijā aušanas kopa “Kodaļa” viesojās pie aušanas meistares Edītes Začestes. Tika apgūtas dažādas aušanas metodes un velku šķērēšanas rīki un to lietošanu, kā arī steļļu uzbūvi. Kopa papildināja savas zināšanas ar dažādām aušanas tehnikām, tehnisko zīmējumu.

16. un 17.jūlijā  notika pieredzes apmaiņas brauciens uz Ērgļiem, pie Ilzes Mailītes uz aušanas darbnīcu "Mailīšu fabrika".  Tika apskatīta ievērojama steļļu kolekcija, kā arī apgūta 9.gs aušanas principi arheoloģiskajiem tērpiem, veidoti paraudziņi audumam ar maisveida eģēm, kā arī zīmēti tehniski zīmējumi dubultaudumam un divu kārtu audumam.
30. jūlijā audējas viesojās pie Ogres studijas "Saiva" vadītājas Santas Grīnbergas. Meistarklases rogrammā - velku šķērēšana ar velku lāpstiņu. Atlikušajās nodarbībās augustā paredzēts apgūt velku ievilkšanu stellēs un dzijas krāsošanu ar krāsu mēlēm arheoloģiskajam tērpam. 


Beāte Barčevska-Mukāne

Saulkrastu kultūras centrs

Mob.: 26145759

www.saulkrasti.lv

27. augustā Cēsu pilsētas ielas un laukumi taps par priecīgu un neparastu skatuvi  starptautiskam profesionālā laikmetīgā cirka un ielu mākslas festivālam. Cēsis MOOOVE ir izaudzis no MALAS sadarbības ar TaDaa! festivālu 3 gadu garumā. MOOOVE saglabās TaDaa! pamatideju – īstenot starptautisku ielu mākslas notikumu, bet spers soli tālāk, atverot festivāla robežas daudzveidīgākām mākslas formām un veidojot ciešāku sadarbību ar vietējiem māksliniekiem.

Festivāla programma šogad tiek veidota ar vairāk kā 15 profesionāliem māksliniekiem no Lietuvas, Igaunijas, Francijas un Latvijas. Paredzēti 9 pasākumi Rožu laukumā un MALAS pagalmā, piedāvājot velosipēdu parādi, darbnīcas, akrobātiku, žonglēšanu un gaismas šovu.

Festivālam nepastāv valodas barjeras un tas ir bezmaksas, dodot iespēju savest kopā dažādos Cēsu novadā esošos cilvēkus, kas šogad varētu būt īpaši aktuāli Krievijas kara Ukrainā izraisītās bēgļu krīzes dēļ, vienojoties kopīgā pieredzē, atbalstā un priekā.      

DIENAS PROGRAMMA // Rožu laukums // plkst. 12.00-16.00

  • RĪGAS CIRKA SKOLAS DARBNĪCAS: žonglēšana ar bumbiņām un līdzsvara noturēšanas darbnīca (LV)
  • GATIS KREICBERGS UN “CRAZY BIKES” (LV)
  • GRETE GROSS “Drüaad” // akrobātika (EST)
  • VALERY KOMISARENKO “Iguana” // plastiskā akrobātika (LV)
  • “CRAZY BIKES” velosipēdu parāde no Rožu laukuma uz Vienības laukumu

VAKARA PROGRAMMA // Mākslas telpa MALA // plkst. 19.00-22.00

  • SORALINO “Inbox” // laikmetīgais cirks (FR, IT)
  • KANTA COMPANY  “Clothes and us” // objektu manipilācija, akrobātika (LT)
  • Apvienība PULSA EFEKTS (LV)
  • THE SOUL OF FLAMES // uguns deja (LV)

Finansiāls atbalsts un milzu pateicība Cēsu novada pašvaldībai un Valsts Kultūrkapitāla fonds/Latvijas Valsts meži/Vidzemes plānošanas reģions.

Pasākuma laikā var tikt filmēts un fotografēts. Video un foto materiāli var tikt izmantoti pasākuma organizatora publicitātes materiālos.

Sīkāku informāciju skatīt šeit: https://www.facebook.com/events/1163348504242388/

Informāciju sagatavoja: Kristīne Auniņa, e-pasts: telpamala PIE gmail PUNKTS comknipsis PIE kristineaunina PUNKTS lv

E. Veidenbauma memoriālais muzejs “Kalāči” atklāj Dzejas dienu sezonu ar pirmo projekta Dzejas dienas “Kalāčos”” pasākumu – Naksnīga tikšanās ar dzeju KALĀČU bēniņos. Uz pirmo pasākumu aicinām ģimenes ar pirmskolas un sākumskolas vecuma bērniem, iepazīties ar dzejas lasīšanas, klausīšanās un rakstīšanas prieku.

Ar šo pasākumu sāksim Dzejas dienu pasāku ciklu, kurā ietilps četras dažādas, netradicionālās dzejas norises, pasākumi – Jauniešu dzejas dienas, Dzejas un sarunu kafejnīca “Jo vēders – dievs visaugstākais”, Dzejas taka Liepas pagastā, E. Veidenbauma 155 dzimšanas dienas sarīkojuma Dzejas brīvais mikrofons.

27.08. 19:00 - 21:00 E. Veidenbauma memoriālajā muzejā "KALĀČI”

“Naksnīga tikšanās ar dzeju “Kalāču” bēniņos”

Lasīsim, rakstīsim, klausīsimies un zīmēsim dzeju kopā ar dzejnieci Maiju Laukmani, dziesminiekiem Arni Miltiņu un Laimu Miltiņu.

Ieejas maksa 5EUR no ģimenes.

 

Pasākums tiek īstenots ar VPR, Latvijas Valsts meži un Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu, Cēsu novada kultūras projektu konkursa atbalstu.

 

 

Baiba Roze

E. Veidenbauma memoriālais muzejs "Kalāči"

muzejpedagogs

Zilākalna ciematā no 10. augusta līdz 18. septembrim skatāma izstāde “Nākamā pietura”. Tā vēsta par šaursliežu dzelzceļa vilcienu – mazbānīti, kas maršrutā Smiltene-Valmiera-Ainaži kursēja no 1912. līdz 1971. gadam. Izstāde apskatāma pie senā dzelzceļa perona, kas pašlaik ir sliežu velosipēdu “ZRailbikes” braucienu sākuma punkts.

Mazbānītis Ainažu–Valmieras–Smiltenes šaursliežu dzelzceļa līnijā ir nozīmīgs Latvijas transporta vēstures elements. Izstādi veido desmit lielformāta plakāti, no kuriem katrs vēsta par kādu šķautni vai stāstu no mazbānīša līnijas mūža. Izstādi sagatavojis Valmieras muzejs.

“Katram cilvēkam stāsts par mazvilcienu ir atšķirīgs, un ikviena atmiņā tas palicis citādāks,” stāsta Valmieras muzeja vēsturniece un izstādes autore Liene Rokpelne. “Gaidot vilcienu, kāds vilciena stacijā salis, jo bānītis aizkavējies par sešām stundām. Cits atceras, ka tieši ar mazo vilcienu pārvācies dzīvot no Ainažiem uz Valmieru – braucis vilcienā ar visu iedzīvi, vienas somas izmērā. Kāds nekad iepriekš nebija tik ātri braucis, kā ar šo vilcieniņu – citam  atmiņā saglabājušās pretējas sajūtas - tas braucis tik lēni, ka šķiet, ar kājām būtu bijis ātrāk. Vēl kāds atceras, ka tā pasažieru vagoni daudz neatšķīrās no preču vagoniem, taču citam tas šķitis smalkākais, kāds iepriekš redzēts..”

Arī Zilākalna ciematam ir cieša saikne ar mazbānīti. Kad līniju Valmiera – Ainaži slēdza, pievads uz Zilokalnu tika pielāgots un izmantots, lai pa to līdz lielajām ostām un stacijām tiktu pārvadāta Zilākalnā iegūtā kūdra. Lai gan mazbānīša maršruta sliežu vairs nav, vietējais kūdras rūpnīcas dzelzceļš vēl ir saglabājies, un pa to līdz pat kūdras purvam, aptuveni četru kilometru garumā, ir iespēja aizmīties ar sliežu velosipēdu.

Izstāde bez maksas apskatāma sliežu velosipēdu “ZRailbikes” darbības laikā no trešdienas līdz svētdienai.

 

Informāciju sagatavoja:

Elīna Sokolova-Luca

Valmieras novada pašvaldības

Zilākalna kultūrvēstures un

apmeklētāju centra vadītāja

Mob.t. +371 26122943

visit.valmiera.lv

Smiltenes Radošās Piektdienas šajā reizē piedāvās iepazīties ar Laikmetīgo deju. Tā ir dejas tehnika, kas aizsākusies 1950. gados no modernās dejas. Laikmetīgajā dejā nav nekādu kustības ierobežojumu, vairāk brīvība ķermenī, dejā un dzīves uzskatos. Šajā deju stilā vairs nevienu stilu neatdala, visi stili tiek veiksmīgi apvienoti vienā, nepārtraukti meklējot jaunas kustības, eksperimentēt ar ķermeni un mūziku. Katra pasniedzēja horeogrāfija ir individuāla, kā arī katra dejotā ķermeniskā izpausme ir atšķirīga.

19. augustā no plkst. 12.00-14.00 Smiltenes Kultūras centrā Laikmetīgās dejas meistarklase horeogrāfu Elīnas un Rūdolfa Gediņu vadībā. Meistarklases ietvaros dalībnieki Smiltenes Kultūras centra zālē iepazīsies ar laikmetīgās dejas pamatelementiem, un, izmantojot jauniegūtās prasmes, radīs horeogrāfisku darbu, kas tematiski vai asociatīvi veltīts izvēlētajai vietai.

Darbnīca piemērota sākot no 14 gadu vecuma.

Pieteikšanās līdz 18.08.22., rakstot pieteikumu uz loreta.sperlina PIE smiltenesnovads PUNKTS lv">loreta.sperlina PIE smiltenesnovads PUNKTS lv, minot vārdu un vecumu.

Dalība darbnīcā ir bezmaksas, taču dalībnieku skaits ir ierobežots – lūgums iepriekš pieteikties uz norādīto e-pasta adresi. Lūgums ierasties ērtā apģērbā, kurā var brīvi kustēties. Nodarbību laikā tiks fotografēts pasākuma publicitātes vajadzībām.

Informācijai:
Rūdolfs Gediņš 2015. gadā ieguvis laikmetīgās dejas horeogrāfijas bakalaura grādu Latvijas Kultūras akadēmijā, kur 2019. gadā absolvējis arī teātra mākslas maģistra programmu. Strādā kā neatkarīgs dejas un teātra mākslinieks.
Elīna Gediņa absolvējusi Latvijas Kultūras akadēmijas laikmetīgās dejas horeogrāfijas nodaļu pie profesores Olgas Žitluhinas 2011. gadā un strādā kā neatkarīga horeogrāfe un dejas māksliniece.

Projektu atbalsta Vidzemes plānošanas reģions, AS “Latvijas Valsts meži”, Valsts Kultūrkapitāla fonds,  Smiltenes Kultūras centrs, Smiltenes novada Bibliotēka un Smiltenes novada Kultūras un tūrisma pārvalde.

Ilustratīvs foto: www.pexels.com/cottonbro

Informāciju sagatavoja:
Zane Ērgle-Mežule
Smiltenes novada Kultūras un tūrisma pārvaldes
Mārketinga un komunikācijas speciālists