.png)
|
Arhīva kalendārs
Audzēkņu mākslas darbi izvietoti vairākās vietās pilsētā, tādā veidā patīkami pārsteidzot garāmgājējus: veikals “Kameja” (Rīgas iela 28), Valmieras Tūrisma informācijas centrs (Rīgas iela 10), “Latvijas Mobilais telefons” abonentu apkalpošanas centrs (Rīgas iela 9), Valmieras integrētā bibliotēka (Cēsu iela 4), Valmieras pilsētas pašvaldība (Lāčplēša iela 2), digitālajos stendos Rīgas ielā 21 un Cēsu ielā 4. Ikdienas steigā un rutīnā pamanīti, tie ikvienu skatītāju sveicinās ar gaišu, pavasarīgu un saulainu sveicienu. Darbi ir tik daudzveidīgi, cik dažāda bijusi katra jaunā mākslinieka ikdiena pašmācīšanās laikā. Zīmējumus, gleznojumus un animācijas veidojuši Mākslas skolas 1.–7.klases audzēkņi vecumā no 5 līdz 16 gadiem. Aicinām caur krāsām, līnijām un faktūrām ieraudzīt pavasari! Informāciju sagatavoja:
Aprīlis ir mēnesis, kad Koncertzālē “Cēsis” tradicionāli izskan festivāls veltīts komponistam Pēterim Vaskam. Šajā pavasarī bija jānotiek jau ceturtajam pavasara festivālam “Pētera Vaska mūzikas aprīlis”, kas latviešu komponista dzimšanas dienas mēnesī klausītājiem ik gadu piedāvā īpaši veidotas orģinālprogrammas, izceļot gan paša meistara, gan viņa garīgo domubiedru – Ziemeļvalstu komponistu mūziku. Pasaulē un Latvijā valdošā pandēmija ir ieviesusi savas korekcijas, pagaidām neļaujot klausītājiem klātbūtnē baudīt iecerētos koncertus. Bet, veiksmīgā sadarbībā ar Latvijas Televīziju un Latvijas Radio, tieši Pētera Vaska dzimšanas dienā, 16. aprīlī, viņa 75. jubileju tomēr izdosies atzīmēt – pašam komponistam esot klātbūtnē koncertā Koncertzālē “Cēsis”, bet viņa talanta cienītājiem – to klausoties radio vai vērojot TV ekrānā. Pētera Vaska jubilejas koncerta daudzslāņaino programmu veidojuši diriģenti Andris Poga un Māris Sirmais ciešā sadarbībā ar pašu komponistu. Tajā uzmirdzēs visas Vaska daiļrades šķautnes. “Pētera Vaska mūzika mani ietekmējusi ļoti personiski – pusaudža gados, kamerorķestra koncertā klausoties opusu “Musica dolorosa”, man kardināli mainījās domāšana un attieksme pret laikmetīgo akadēmisko mūziku. Vasks ir vesela latviešu mūzikas laikmeta zīme, kas ar savu talantu ir ierakstīta pasaules mūzikas zvaigznājā – latviešu komponists, kura mūziku atpazīst starptautiskā mērogā,” savas domas par jubilāra daiļradi pauž diriģents Māris Sirmais Savukārt LNSO mākslinieciskais vadītājs Andris Poga piebilst: “Man allaž ir liels prieks atskaņot Pētera mūziku - vai tas būtu pirmatskaņojums, kāds senāk tapis opuss vai darbs pie ierakstu albuma. Ārkārtīgi interesanti ir vērot kā Vaska mūziku uztver un atskaņo orķestri Latvijā un ārzemēs - tas ir tik ļoti dažādi, taču reizē šīs atšķirīgās perspektīvas ļoti iedvesmo! Šajā koncertā manā pārziņā ir “Lauda” un “Vox Amoris” - abus šos darbus esmu atskaņojis daudzkārt - gan koncertos Latvijā, gan arī kopā ar izciliem Eiropas mūziķiem Vācijā, Francijā, Slovākijā un citās valstīs.” Koncertprogramma “Klātbūtne” būs kā garīgs pārdzīvojums, kā ceļš uz piepildījumu, uz iespējamo ideālo pasauli - no klusinātas apceres un dabas skaistuma skaņdarbā ”Līdzenuma ainavas” līdz gaismas apliecinājumam kormūzikas darbā ”Māte saule”, izvijoties cauri mīlestības starojumam Fantāzijā vijolei un stīgu orķestrim ”Vox Amoris” līdz simfoniskā orķestra opusam “Lauda” un sasniedzot kulmināciju četrkāršajā forte „Laudate Dominum”. Programmas dramaturģija sasauksies ar komponista pārliecību neļauties ciešanu smagumam, bet izturēt un nepadoties; tiekties uz augšu un smelties spēku ticībā. Pētera Vaska mūzika vienmēr sniedz klātbūtnes sajūtu, tā apņem un ir tuva klausītājam. Viņa skaņdarbos nekas nav attālināts un svešs, tajos ir tik daudz cilvēcības. Tiklīdz tiks atļauta pasākumu norise ar klausītāju klātbūtni, mēs aicināsim uz festivāla “Pētera Vaska mūzikas aprīlis” gaidītāko notikumu - Pētera Vaska Vijoļkoncerta ”Vakara gaismā” pirmatskaņojumu, kura partitūra jau ir harizmātiskā vijolnieka Hugo Tičati un orķestra Sinfonietta Rīga rokās un gaida tā atskaņojumu komponistam un viņa mūzikas cienītājiem Latvijā. Pētera Vaska jubilejas koncerta “Klātbūtne” tiešraide notiks stingri ievērojot valstī noteiktos epidemioloģiskos noteikumus. Koncertu atbalsta Kultūras ministrija, Valsts Kultūrkapitāla fonds un Cēsu novada pašvaldība. Mediju kontaktiem: Egija Saļņikova Koncertzāles “Cēsis” Mārketinga un komunikācijas vadītāja E-pasts: egija.salnikova PIE cesukoncertzale PUNKTS lv Tālr.: +371 26171151
Jau vairāk nekā gadu kultūras iestāžu logi vakaros galvenokārt ir tumši, jo epidemioloģiskā situācija valstī liedz tām strādāt ar savu apmeklētāju klātienē. Tomēr, apzinoties savu misiju, iestādes ne mirkli nav aizmirsušas par savu skatītāju, apmeklētāju, veidojot un dažādojot savu piedāvājumu gan vidē, gan attālināti, gan digitāli. Joprojām tiek domāts par Latvijai svarīgu tradīciju, notikumu un svētku noturību ar ticību par drīzu atkal satikšanos. - Tautas, kultūras un saieta nami ar savu darbību latvisko tradīciju saglabāšanā, valstij nozīmīgu svētku un atceru dienu organizēšanu, ar iedzīvotāju identitātes stiprināšanu, piederības sajūtas veidošanu un uzturēšanu, ar jaunradi un līdziesaisti, ir ļoti svarīgs zobrats Latvijas valsts pulksteņa mehānismā. Ja vakaros šo ēku logos deg gaisma, tas liecina, ka novads ir dzīvs, ka tauta ir dzīva, ka Latvija ir dzīva, - uzsver Alūksnes novada pašvaldības Kultūras un sporta nodaļas vadītāja Sanita Eglīte.
Informāciju sagatavojusia: Sanita SPUDIŅA, Alūksnes novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste sanita.spudina PIE aluksne PUNKTS lv
Pētījumā noskaidrots, ka iedzīvotāji gatavi aktīvi līdzdarboties Eiropas kultūras galvaspilsētas procesā - 83% respondentu būtu ieinteresēti iesaistīties kā pasākumu apmeklētāji; 37% - kā pasākumu dalībnieki, 26% - kā brīvprātīgie, gandrīz tikpat daudz – kā ideju ierosinātāji un kā aktivitāšu organizatori. Pētījuma autore, Latvijas Kultūras akadēmijas Zinātniskās pētniecības centra vadošā pētniece Baiba Tjarve skaidro: “Ja runājam par personīgo līdzdalību dažādās amatiermākslas norisēs un sabiedriskās aktivitātēs, aktīvāki ir tie, kuri dzīvo ārpus Valmieras, savukārt valmierieši biežāk apmeklē dažādus kultūras pasākumus. Interesanti, ka cilvēki izsaka lielu ieinteresētību pašiem aktīvi piedalīties kā dalībniekiem vai kā brīvprātīgajiem Valmieras kā Eiropas kultūras galvaspilsētas 2027 norisēs. Es ieteiktu Valmieras kultūras organizācijām izmantot šo potenciālu - ņemt vērā lielo interesi un vēl vairāk iesaistīt iedzīvotājus dažādu pasākumu organizēšanā jau līdz 2027. gadam.” Vairums respondentu (88%) ir apmierināti ar esošo kultūras piedāvājumu, kas skaidrojams arī ar to, ka liela daļa respondentu ir aktīvi vietējā kultūras piedāvājuma patērētāji. Valmierā un novados būtu nepieciešams vēl pilnveidot kultūras piedāvājumu jauniešiem, tūristiem un ģimenēm ar bērniem. Dažādu vecumgrupu aspektā ir vērojamas atšķirības interesē par pasākumu saturu. Gados jaunākiem iedzīvotājiem saistošāki šķiet pilsētas un novadu svētki, kino, populārās mūzikas koncerti, bet gados vecākiem – teātris, mākslas izstādes, klasiskās mūzikas koncerti. Baiba Tjarve: “Topošā Valmieras novada iedzīvotāji aktīvi apmeklē kultūras pasākumus gan sev vistuvākajā apdzīvotajā vietā, gan arī brauc uz citām pilsētām. Interesanti, ka apkārtējos novados dzīvojošie vairāk izvēlas doties uz kultūras pasākumiem Valmierā, bet valmierieši – biežāk brauc uz Rīgu vai Cēsīm. Salīdzinoši skatoties, Valmieras novada iedzīvotāji ir aktīvi profesionālā teātra apmeklētāji, te, acīmredzot, liela loma ir tieši Valmieras Drāmas teātra piedāvājumam.” Pētījumu par kultūras patēriņu un līdzdalības iespējām topošajā Valmieras novadā 2021.gada martā veica Latvijas Kultūras akadēmija sadarbībā ar Valmieras pilsētas pašvaldību. Elektroniskajā aptaujā piedalījās 836 respondenti. Pētījuma rezultāti tiks izmantoti Valmieras novada kultūras piedāvājuma pilnveidošanā un Eiropas kultūras galvaspilsēta 2027 konkursa pieteikuma sagatavošanai. Iepazīsties ar pētījuma rezultātiem
Ekspertu komisija, kuras sastāvā bija divi Valsts kultūrkapitāla fonda eksperti, viens akciju sabiedrības „Latvijas valsts meži” eksperts un trīs Vidzemes plānošanas reģiona izvēlēti eksperti, ņemot vērā konkursa nolikumā apstiprinātos kvalitatīvos kritērijus, izvērtēja projektu pieteikumus un nolēma atbalstīt 54 projektus, sadalot konkursā pieejamo finansējumu 141 000,00 eiro apmērā. Šogad, tāpat kā pagājušajā gadā, ekspertu sanāksme notika attālināti. Eksperti bija rūpīgi iepazinušies ar projektiem un izvērtējuši tos. Lielākā daļa projektu bija sagatavoti ļoti kvalitatīvi un pārdomāti, projektu idejas radošas, interesantas un Vidzemes novadam aktuālas. Līdzīgi kā iepriekšējos gados, daudzas patiešām labas iniciatīvas atbalstu nesaņēma lielās konkurences dēļ. Atbalstīto projektu vidū ir vairāki mākslas festivāli un dažāda mēroga sarīkojumi, koncerti, kuri notiks ārpus telpām vai vasaras otrajā pusē, kā arī izglītojoši pasākumi, meistardarbnīcas un nodarbības. Finansējums būs vairāku grāmatu izdošanai, pētījumiem, metodisko materiālu izstrādei un ierakstu digitalizēšanai. Pagaidām trīs projekti palikuši “zemsvītras sarakstā”, ja kādu no atbalstītajiem projektiem nevarēs īstenot ārkārtas situācijas dēļ. Ar atbalstīto projektu sarakstu iespējams iepazīties šeit: REZULTĀTI. Iesniegtie un atbalstītie projekti ir daudzveidīgi, aptver visu Vidzemes reģionu, tie atbilst visām četrām VKP 2021 noteiktajām prioritātēm. Vienlaicīgi ar ekspertu vērtējumu, vietnē balso.vidzeme.lv otro gadu norisinājās arī sabiedrības balsojums par Vidzemes kultūras programmā iesniegtajiem projektiem. Katrs tika aicināts balsot tieši par trim, viņaprāt, nozīmīgākajiem projektiem. Nobalsoja 5 452 cilvēki, reģistrējot kopā 16 356 balsis. Balsojuma mērķis bija uzzināt iedzīvotāju viedokli par to kultūras produktu loku, kas vidzemnieku skatījumā ir nozīmīgs. Tomēr saņemto balsu apjoms nenoteic finansējuma piešķiršanu, lēmumu par projektu atbilstību programmai un finansējuma piešķiršanu pieņem Valsts Kultūrkapitāla fonds saskaņā ar ekspertu komisijas ieteikumu. Ar sabiedrības balsojumā populārākajiem projektiem iespējams iepazīties vietnē balso.vidzeme.lv. Jau četrpadsmito gadu, no 2021. gada 5.maija līdz 15. decembrim, ar Vidzemes kultūras programmas atbalstu tiks īstenotas dažādas kultūras iniciatīvas un idejas. Aktuālā informācija par atbalstīto projektu pasākumiem un rezultātiem būs pieejama Vidzemes plānošanas reģiona mājas lapā www.vidzeme.lv. Projektu pieteicēji tuvākajā laikā e - pastā saņems oficiālu ziņu par „Latvijas valsts mežu un Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstītās Vidzemes kultūras programmas 2021” projektu konkursa rezultātiem. *** Sabiedrības balsošana organizēta pilotprojekta ietvaros, ko īsteno Vidzemes plānošanas reģions Interreg Baltijas jūras reģiona projektā “Līdzdalības budžeta procesa attīstība Baltijas jūras reģionā” (EmPaci) ar Eiropas Reģionālā attīstības fonda atbalstu sadarbībā ar projekta partneriem Latvijā, Vācijā, Somijā, Lietuvā un Polijā. Tā mērķis ir veicināt pilsonisko līdzdalību un izpratni par līdzdalības budžeta nozīmi pašvaldībās. Vairāk: www.empaci.eu.
Informāciju sagatavojusi: Dace Laiva, Vidzemes kultūras programmas koordinatore, mob.tel. 25670756, dace.laiva PIE vidzeme PUNKTS lv |
|
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
No 1. līdz 30.aprīlim apskatāma Valmieras Dizaina un mākslas vidusskolas Mākslas skolas audzēkņu darbu, kas radīti attālināto mācību laikā, izstāde, kas ir pavasarīga dāvana valmieriešiem un pilsētas viesiem.
Sestdien, 16. aprīlī, Pētera Vaska dzimšanas dienā, tiešraidē no Koncertzāles “Cēsis” gaidāms komponista 75 gadu jubilejai veltīts koncerts “Klātbūtne”. Svētku programma ar spilgtākajiem Vaska simfoniskās, kora un kamermūzikas skaņdarbiem plkst. 19.00 skanēs Latvijas Radio 3 programmā Klasika, bet plkst. 21.15 būs skatāma Latvijas Televīzijas 1. kanālā. Vakars pulcēs koncertzāles šī gada rezidences mākslinieces, vijolnieci Kristīni Balanas un čellisti Margaritu Balanas, nacionālos kolektīvus – Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri un Valsts akadēmisko kori “Latvija”, un divus diriģentus – Andri Pogu un Māri Sirmo. 
4. maijā, svinot Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas dienu, kad jau par tradīciju kļuvuši Baltā galdauta svētki, Alūksnes novada tautas nami iedegs savu namu logos baltu gaismu no pulksten 21:00 līdz 24:00, simboliski aicinot ikvienu domāt baltas domas, darīt baltus darbus, teikt baltus vārdus Latvijai un līdzcilvēkiem. Alūksnes novads aicina šajā akcijā iesaistīties arī citas kultūras iestādes Latvijā!
89% aptaujāto iedzīvotāju atbalsta Valmieras un topošā Valmieras novada kandidēšanu Eiropas kultūras galvaspilsētas 2027 titulam, liecina Latvijas Kultūras akadēmijas pētnieku veiktā pētījuma par kultūras patēriņu un līdzdalības iespējām Valmieras novadā rezultāti. Atbalsts ir vienlīdz augsts dažādās sociāli demogrāfiskajās grupās gan Valmierā, gan arī apkārtējos novados. Par galvenajām priekšrocībām iedzīvotāji uzskata bagātās kultūras iespējas, skaisto un sakopto vidi, Valmieras teātri, plašās izaugsmes iespējas un Gauju kā vērtību.
Vidzemes plānošanas reģiona izsludinātā un administrētā konkursa „Latvijas valsts mežu un Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstītā Vidzemes kultūras programma 2021” (VKP) projektu vērtēšana ir noslēgusies. Šogad konkursam tika iesniegti 182 projektu pieteikumi, kopējā pieprasītā finansējuma summa – 762391,37 eiro. Desmit projekti netika nodoti ekspertu vērtēšanai, jo tie neatbilda VKP nolikuma prasībām.
