.png)
|
Arhīva kalendārs
BSR Cultural Pearls ir tituls pilsētām un pašvaldībām, kas nodrošina apbalvotajiem kandidātiem aktivitāšu atbalsta programmu, lai veicinātu to spēju izmantot kultūru sociālās noturības stiprināšanai. Iesaistot iedzīvotājus, uzlabojot viņu dzīves kvalitāti, veicinot piederības sajūtu un veidojot uzticēšanos, pašvaldībām ir iespēja veidot savas kopienas stiprākas un noturīgākas. Baltijas jūras reģiona mazās un vidējās pašvaldības tiek aicinātas pievienoties šim pārveidojošajam “ceļojumam” un pieteikties konkursam par titulu. “Katras sabiedrības kodols ir kopienas. Tās veido pamatu ikvienas sabiedrības spējai pārvarēt izaicinājumus, sadarboties un kopā veidot labāku nākotni. Vietējām pašvaldībām ir svarīga loma apstākļu radīšanā, kuri veicina kopienu uzplaukumu. “Kultūras pērļu” pilsētas mācās viena no otras, kā izmantot kultūru kā iesaistes, līdzdalības un iespēju radīšanas instrumentu," saka Fēlikss Šartners Giertta, projekta BSR Cultural Pearls vadītājs, kas pārstāv Baltijas jūras valstu padomes sekretariātu. Jau pavisam drīz jauni pretendenti pievienosies to pašvaldību tīklam, kurš jau ir uzsācis darbu ar to kopienām. BSR Cultural Pearls 2024 titula turētāji - Ķīle (Vācija), Svendborga (Dānija), Jakobštate jeb Pietarsāri (Somija) un Rūjiena (Latvija) šobrīd īsteno viena gada kultūras un noturības rīcības plāna programmu. To atbalsta mentori un eksperti, organizējot tīmekļseminārus un mācību vizītes. Pilsētas iegūst pieredzi, ar kuru tās varēs dalīties tālāk. “Dalība konkursā par titulu ir lieliska iespēja pievienoties BSR kultūras pērļu tīklam un iegūt starptautisku atpazīstamību, kā arī vienlaikus stiprināt savas kopienas un attīstīt to piederību lokālajām vērtībām,” svarīgākos ieguvumus uzsver Lelde Ābele, projekta BSR Cultural Pearls vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā. Lai saņemtu titulu, ir jāīsteno vairāki soļi. Vispirms pretendentiem ir jāsagatavo priekšatlases anketa, pēc tās, izvērtējot atbilstību pamatkritērijiem, kā arī motivāciju dalībai, tiks atlasīti kandidāti otrajai konkursa kārtai. Nākamais solis ir rīcības plāna sagatavošanas posms. Tajā kandidāti izstrādās detalizētāku redzējumu savai pilsētai, novadam vai apdzīvotajai vietai. Plāna sagatavošanas laikā kandidāti iegūst piekļuvi specializētiem rīkiem, iespēju dalībai tīmeļsemināros un individuālu atbalstu. Noslēgumā starptautiska žūrija izvēlas izcilākos un pārliecinošākos rīcības plānus, lai piešķirtu BSR Cultural Pearl titulu. Pieteikumus var iesniegt līdz 2024. gada 24. maijam. Plašāka informācija par vērtēšanas kritērijiem un pašu programmu pieejama: www.culturalpearls.eu.
Forums "Kultūra izturētspējai 2024” Tos, kuri vēlas uzzināt vairāk par BSR Cultural Pearls titulu, satikt nozares kolēģus un domubiedrus, lai apmainītos ar idejām par kopienām, kultūru un sabiedrības noturību, kā arī rastu radošus risinājumus izaicinājumiem, ar kuriem saskaras pilsētas, aicinām piedalīties forumā "Kultūra izturētspējai 2024". Tas notiks 7.-8. maijā Jakobštatē jeb Pietarsāri – vienā no 2024. gada kultūras pērlēm. Dalībai forumā aicinām reģistrēties līdz 15. aprīlim. Lai reģistrētos un atrastu vairāk informācijas, dodieties uz: https://culturalpearls.eu/forum2024/ _____ Jautājumiem par projektu BSR Cultural Pearls, pieteikuma sagatavošanu un izvērtēšanu: Lelde Ābele, projekta vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, lelde.abele PIE vidzeme PUNKTS lv, tālr. +371 29266757. Informāciju sagatavoja: Egija Saļņikova, ARS BALTICA (BSR Cultural Pearls projekta asistente) un Zane Kaķe, sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā.
.
“Mācības par procesu optimizēšanas pieeju LEAN” projekta "Uzņēmējdarbība Vidzemē" ietvaros organizēja Vidzemes plānošanas reģions ar mērķi veicināt reģiona uzņēmumu konkurētspēju un produktivitāti. Interese par apmācībām bija negaidīti liela un atsauksmes pēc tām liecina, ka pamatoti – šādas zināšanas uzņēmējiem ir ļoti vērtīgas, jo ikdienā ne vienmēr izdodas atrast laiku, lai pievērstu uzmanību jau ierastiem procesiem un pamanītu, kādas izmaiņas nepieciešamas augstāku rezultātu sasniegšanai. Kā atzīst Normunds Brēmers, SIA Wenden Furniture valdes loceklis: “Pēc visa dzirdētā un jau praksē ieviestā jūtos ārkārtīgi iedvesmots. Iespējams ka tieši rutīna ikdienas procesos, kas rodas 27 gadus darbojoties vienā nozarē, pamazām un nemanāmi bija nomākusi un apslāpējusi daudzus attīstībai nepieciešamus procesus. Jau pēc pirmās lekcijas domās un iedvesmā piedzīvoju ideju sprādzienu. To īstenošana uz vietas uzņēmumā, deva papildus enerģiju iesākto turpināt.”
Apmācības nodrošināja SIA “Komunikāciju darbnīca” LEAN konsultants un treneris Kaspars Savickis. Nodarbību laikā uzņēmumu pārstāvji apguva LEAN pieejas pamatus, definēja uzņēmumam nepieciešamos uzlabojumus, izvirzīja mērķus un sasniedzamos rezultātus kā arī izstrādāja skaidru plānu, lai apgūtās zināšanas varētu turpināt pielietot arī pēc mācību noslēguma. Visi apmācību dalībnieki aktīvi iesaistījās gan teorijas apguvē, gan pildot praktiskus uzdevumus. Ļoti iespējams tas arī veido augstu apmierinātības līmeni, izvērtējot apgūto. Juta Kandere, Defence partnership Latvia kvalitātes speciāliste, par apmācībām saka tā: “Interesantas mācības, kas veiksmīgi sasaistītas ar praktiskajiem piemēriem no dzīves. Sniedz izpratni par vienkāršiem rīkiem procesu uzlabošanā, ko var izmantot gandrīz jebkurā uzņēmumā”. Līdzīgi uzskata arī pārējie apmācību dalībnieki, ieguvumu sarakstu papildinot ar praktiski apgūtām metodēm, uzņēmumā esošo procesu objektīvu novērtējumu no malas u.c. Mira Motion Latvia – uzņēmuma, kurš pēc Kaspara Savicka teiktā ir tuvu izcilībai LEAN ieviešanas un pielietošanas ziņā – ražotnes vadītājs Kristaps Purmalis šādās apmācībās iesaka piedalīties visiem uzņēmējiem arī tad, ja šķiet, ka viss jau ir zināms un saprotams, jo katrās mācībās būs idejas un atziņas, kuras paņemt sev. Raksta titulattēlā 5S Stends uzņēmumā Mira Motion Latvia. Strādājam kopā konkurētspējīgai Eiropai!
“Mācības par procesu optimizēšanas pieeju LEAN” notika Vidzemes plānošanas reģiona projekta “Uzņēmējdarbības atbalsta pasākumi Vidzemes plānošanas reģionā” aktivitāšu ietvaros. Projekts tiek īstenots Vietējās attīstības, nabadzības mazināšanas un kultūras sadarbības programmā, ko līdzfinansē Islande, Lihtenšteina un Norvēģija, izmantojot EEZ grantus. Informāciju sagatavojusi: Sabīne Mieze, uzņēmējdarbības eksperte Vidzemes plānošanas reģionā, sabine.mieze PIE vidzeme PUNKTS lv, 29475722.
.
Starptautiskas pieredzes apmaiņas ietvaros projektā iesaistītās dalībvalstis un sadarbības partneri dalās ar idejām un pieredzi, lai identificētu labākos līdzdalīgas pārvaldības instrumentus, ko iespējams pārņemt, tostarp arī Vidzemes reģionā. Pieredzes apmaiņas laikā Valonijas reģionā, Beļģijā, tematiski uzmanība veltīta dabas datu nozīmei, to apkopošanai, iesaistot iedzīvotājus, un praktiskai datu pielietošanai dabas daudzveidības pārvaldībā.
Gūtā pieredzes apmaiņa liecina – lai arī Beļģijā īstenotās metodes šobrīd tiešā veidā nav iespējams pārņemt, tomēr redzētais mudina apsvērt dažādas praktiskas rīcības, kas uzlabotu dabisko ekosistēmu aizsardzību un veicinātu ilgtspējīgas darbības, kas nekaitētu dabiskajai dzīvotnei vai savvaļas dzīvniekiem. Tāpat aplūkotie praktiskie piemēri rosina domāt par iedzīvotāju izpratnes veicināšanu atbildīgākai attieksmei pret vidi.
Nākamā pieredzes apmaiņa projektā CIBioGo paredzēta jūnijā Rumānijā. Šis brauciens sniegs iespēju uzzināt vairāk par inovatīvām finanšu shēmām un iepazīties ar labās prakses piemēriem bioloģiskās daudzveidības pārvaldībā Hargitas rajonā. Plašāka informācija: Projekta CIBioGo vadītāja Ieva Upeniece, ieva.upeniece PIE vidzeme PUNKTS lv . Projekts “Sabiedrības iesaiste bioloģiskās daudzveidības pārvaldībā (CIBioGo) tiek īstenots Interreg Europe pārrobežu sadarbības programmas no 2021. līdz 2027. gadam ietvaros. Tā mērķis ir paplašināt zināšanas par līdzdalīgas pārvaldības metodēm bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā un veicināt efektīvu aizsargājamo teritoriju pārvaldību. Vairāk par projektu: https://ej.uz/bd2d. Šī publikācija ir sagatavota ar Eiropas Savienības finansiālu atbalstu. Par tās saturu pilnībā atbild Vidzemes plānošanas reģions un tā nevar tikt izmantota, lai atspoguļotu Eiropas Savienības uzskatus.
Informāciju sagatavoja: Sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā Laima Ķevere laima.kevere PIE vidzeme PUNKTS lv
Speciālisti apmeklēja Lielezeru Limbažos, Skaņākalna dabas taku Mazsalacā, Madonas muzeju, Gulbenes staciju, Litenes muižu, kodolraķešu bāzi Zeltiņos un Bilskas ezera dabas taku. Sešās Vidzemes pašvaldībās esošo septiņu vietu iepazīšanas braucienam pievienojās arī novada pašvaldību pārstāvji. Vietu apsekošanas brauciena laikā notika kopīgas diskusijas par vides un informācijas risinājumu dizainu un piemērotāko novietojumu.
Kodolraķešu bāze Zeltiņos Līdz nākamā gada vasarai 7 iecienītās apskates vietās Vidzemē tiks novietoti taustes objekti: figūras, vietu maketi miniatūrā un kartes, kuras palīdzēs vājredzīgiem un neredzīgiem cilvēkiem ar taustes palīdzību gūt detalizētu priekšstatu gan par zīmīgiem objektiem un dzīvām būtnēm, gan saprast vietas mērogu un kopumu. Piemēram, kodolraķešu bāzē Zeltiņos (Alūksnes novadā) tiks veidota atpūtas vieta - vides objekts kā taustes karte, kur varēs saprast vietas plānojumu ar stratēģiskajām (patvertnēm, angāriem u.c.) un dzīvojamajām ēkām, ceļiem. Savukārt, ar telefonu noskenējot QR kodu, varēs iegūt audiālu informāciju par raķešu bāzi vieglajā valodā. Taktilie objekti un audiālie risinājumi nav paredzēti šauram interesentu lokam, tie sniegs pilnīgāku priekšstatu par vietu ikvienam apmeklētājam. Smiltenes novada Bilskas ezera dabas takā taps “Putnu koks”, kuru iztaustot ar rokām, varēs uzzināt par šeit mītošajiem putniem. Tāpat ir domāts arī par audioinformācijas pieejamību.
Bilskas ezera dabas taka Apsekojot vietas, Vidzemes plānošanas reģiona, pašvaldību un apvienības "Apeirons" speciālisti diskutēja arī par šo vietu infrastruktūras uzlabojumiem. Tie padarītu apmeklējumu saistošu ne tikai cilvēkiem ar kustību, redzes un dzirdes traucējumiem, bet arī ģimenēm ar mazākiem bērniem un citiem. Brauciena dalībnieki runāja gan par nepieciešamām “samainīšanās kabatām” uz ezeru laipām, gan apmalēm, tāpat funkcionālām labierīcībām, kuras būtu ērtas visiem. “Pirms objektu dizaina izstrādes un to izvietošanas iecerētajās tūristu piesaistes vietās, bija vērtīgi turp doties kopā ar “Apeirons” ekspertiem, lai novērtētu esošo situāciju un izvēlēto vietu, kā arī izvērtētu, vai objekts būs pieejams visiem,” stāsta Ilze Liepa, projekta Access Routes vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā. Darbs pie projekta īstenošanas turpināsies ar Vidzemes dabas taku, vēsturisko objektu un pakalpojumu sniedzēju pieejamības novērtēšanu. Tiks veidoti 1-3 dienu maršruti, kuros būs iekļauti objekti, kuri ir pieejami cilvēkiem ar dažādiem funkcionāliem traucējumiem. ______ Jautājumiem: Ilze Liepa, projekta Access Routes vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, ilze.liepa PIE vidzeme PUNKTS lv. Informāciju sagatavoja: Zane Kaķe, Vidzemes plānošanas reģiona sabiedrisko attiecību speciāliste, zane.kake PIE vidzeme PUNKTS lv. Šī aktivitāte tiek veikta kā daļa no projekta "Pieejamu tūrisma maršrutu attīstība” (Access Routes (EE-LV00043)). Projekts tiek īstenots ar ES Interreg Igaunija-Latvija programmas 2021-2027 finansiālu atbalstu. Šī preses ziņa atspoguļo autora viedokli. Programmas vadošā iestāde neatbild par tajā ietvertās informācijas iespējamo izmantošanu. .
Meža apsaimniekošanā ienāk jaunas tehnoloģijas un dažādas inovācijas. Piemēram, pateicoties kvalitatīvu ietvarstādu audzēšanas tehnoloģijai, kokus var stādīt mehanizēti ar ierīci, kas piestiprināta pie ekskavatora strēles. Savukārt jaunaudzes kopj mazā meža tehnika – smagu roku darbu aizvien biežāk aizstāj tehnoloģijas, agromežsaimniecība, dažādi meža ražības risinājumi vai par neatņemamu darbarīku ikdienā kļuvušie droni. AS "Latvijas valsts meži" (LVM) rīcībā ir gandrīz 200 dronu un vairāk nekā 300 apmācītu un sertificētu dronu pilotu, kas palīdz ikdienas meža apsaimniekošanas darbos. Vēl būtisks ikdienas palīgs mežsaimniekiem ir ģeogrāfiskā informācijas sistēma LVM GEO, kuru izmanto arī dažādi uzņēmumi ārpus Latvijas. LVM Rietumvidzemes reģiona meža apsaimniekošanas plānošanas vadītājs Vilmārs Katkovskis norāda, ka pēdējā desmitgadē vidēji ik gadu Latvijas mežos nocērt mazāk koksnes par tās dabisko pieaugumu, tāpēc Latvijas mežsaimniecība ir ilgtspējīga. Turklāt pēdējo simt gadu laikā Latvijā mežu platības ir dubultojušās. "Latvijas valsts mežos" savu darbību plānojam vismaz 120 gadu perspektīvā, ņemot vērā dažādus apstākļus un apzinoties, ka klimats mainās, pieaug sausuma, vētru un citi riski. To ievērojam reģionā un Latvijā kopumā, izmantojam arvien kvalitatīvāku selekcionētu stādāmo materiālu, dažādus jaunaudžu aizsardzības veidus, turpinām jaunāku un efektīvāku aizsardzības līdzekļu izpēti," skaidro speciālists. Nozīmīga sadarbība ar zinātniekiem Zinātnes un tehnoloģiju attīstība veicina ilgtspējīgu mežu apsaimniekošanu, tāpēc nozīmīga ir sadarbība ar zinātniekiem. LVM īsteno projektus piecās prioritārajās pētniecības un attīstības programmās: tehnoloģijas ražošanai, meža audzēšana, vides aizsardzība un rekreācija, zemes apsaimniekošanas plānošana un inovatīvi produkti. Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava" pētniece Dagnija Lazdiņa papildina, ka Latvijas meža zinātniekiem ir unikāla iespēja pārliecināties par to, kā un vai vispār mežā vajadzētu darīt citādāk. Institūtam šim darbam Vidzemē ir savi atbalsta punkti – mežu pētīšanas stacijas Kalsnavas, Taurenes un Mežoles novados. Mūsdienu zinātnes terminoloģijā tās sauc arī par dabas laboratorijām (Living Lab) un zināšanu bākām (Lighthouse). Piemēram, Mežolē un Kalsnavā atsākti izmēģinājumi par piemirstu praksi un tehnoloģiju pārnesi no ziemeļvalstīm. "Mežā līdzīgi kā lauksaimniecībā, kad vienā vietā ilgstoši aug kādas augu sugas, tās atsevišķus elementus patērē vairāk. Jau laikus varam ienest mēslojumu, piemēram, koksnes pelnus un minerālmēslus, preventīvi pabarojot kokus, lai tiem spēks turēties pretim dažādiem kaitēkļiem. Mērām un monitorējam arī saimnieciskās darbības ietekmi uz siltumnīcas efekta gāzu izmešiem," stāsta pētniece. Mežolē sadarbībā ar ārzemju partneriem uzsākta meža augsnes veselības izpēte un augsnes vērtības novērtēšana no augu barošanās elementu nodrošinājuma līdz pat mikroorganismiem (InBestSoil). Jauna perspektīva nozare – agromežsaimniecība Kopdarbā ar Zemkopības institūtu Skrīveros 2011. gadā ierīkoja alejveida agromežsaimniecības izmēģinājumu teritorijas – sastādīja kokus joslās, bet starp tiem daudzgadīgus zālaugus sēklu ievākšanai tā, lai kombains var izbraukt starp koku alejām divos virzienos. Pilotteritorijā koki ir iestādīti reti – tikai 800 koku uz hektāru. Tā izpaužas mežsaimniecības inovatīvā pieeja – audzēt kokus arī kā kultūraugu lauksaimniecības zemē. Savukārt koku audzēšana kopā ar lauksaimniecisko ražošanu vai strādājot vairākos "stāvos", dod papildu ekonomisko labumu. Vidzemē jau ir sastopami "meža dārzi" – augļu koku stādījumi, kur starp koku rindām ir ražojoši krūmi vai zemeņu dobes. Jau izsenis ir saimniekots, kokāju jeb parkveida pļavās ganot lopus. Dienvidu zemēs, piemēram, zem kokiem gana arī zosis, vistas, aitas. Koki ir ļoti nozīmīgi ne tikai meža, bet arī lauksaimniecības ainavā – aizsargjoslās, vējlaužu zonās, kā buferjoslas starp laukiem un grāvjiem. Mežsaimniecības nākotne "Vidzemē meža nozarē tiek plānotas jaunas pārstrādes jaudas," saka Vilmārs Katkovskis. Tas ir pozitīvi, tomēr investoriem būtu jāņem vērā darbaspēka, kā arī koksnes resursu pieejamība, kam ir tendence samazināties. Tiek gaidīts valdības lēmums, vai meža nozarei būs būtiski jāsamazina mežsaimniecības apjoms un jāatvēl lielākas mežu teritorijas dabas aizsardzības mērķim. Tādēļ meža un ražības palielināšanas risinājumi ir ļoti būtiski, jo paver jaunas iespējas. Aizsargājamās teritorijas var izmantot rehabilitācijas programmu īstenošanai. Ar katru gadu palielinās dažādu atpūtas objektu skaits, un teritorijas, kurās rekreācija ir viens no galvenajiem meža apsaimniekošanas mērķiem, valstī aizņem 8% no kopējās meža platības. Skatu torņi, izziņas takas, kultūrvēsturiski dabas objekti, laukumi pikniku rīkošanai – tie ir tikai daži no mežos pieejamajiem atpūtas objektiem. Meža "peldes" kā rekreācijas virziens pasaulē kļūst arvien populārāks. Japāņu zinātnieki pat pētījuši, ka meža "peldes" palīdz normalizēt asinsspiedienu, pazemināt stresa hormonu līmeni, uzlabot atmiņu un koncentrēšanās spējas, kā arī stiprināt imūnsistēmu. Paredzams, ka arī turpmāk uzņēmēju interese par meža apsaimniekošanu rekreācijas nolūkos nemazināsies, savukārt, sadarbojoties zinātniekiem un speciālistiem, radot augstas pievienotās vērtības produktus, potenciāls ir arī citās jomās. Vairāk par iespējām ieguldīt šo ideju attīstīšanā, kā arī citām investīciju iespējām var uzzināt business.vidzeme.lv. Publicitāte tiek veikta Vidzemes uzņēmējdarbības centra projekta "Uzņēmējdarbības atbalsta pasākumi Vidzemes plānošanas reģionā" ietvaros, ko līdzfinansē Islande, Lihtenšteina un Norvēģija, izmantojot EEZ grantus. Strādājam kopā konkurētspējīgai Eiropai!
Vidzemi var dēvēt par Latvijas meža nozares dižnovadu – tas ir mežiem visbagātākais, un tradicionāli novada meža nozares uzņēmumi ir nozīmīgi darba devēji reģiona ļaudīm. Nozari novadā vērtē kā perspektīvu ne tikai ārvalstu investoriem, bet arī vietējiem uzņēmējiem, jo līdztekus meža apsaimniekošanai tirgū ir vieta jauniem pakalpojumiem un nišas piedāvājumiem. Meža apsaimniekošanā ienāk jaunas tehnoloģijas un dažādas inovācijas. Piemēram, pateicoties kvalitatīvu ietvarstādu audzēšanas tehnoloģijai, kokus var stādīt mehanizēti ar ierīci, kas piestiprināta pie ekskavatora strēles. Savukārt jaunaudzes kopj mazā meža tehnika – smagu roku darbu aizvien biežāk aizstāj tehnoloģijas, agromežsaimniecība, dažādi meža ražības risinājumi vai par neatņemamu darbarīku ikdienā kļuvušie droni. AS "Latvijas valsts meži" (LVM) rīcībā ir gandrīz 200 dronu un vairāk nekā 300 apmācītu un sertificētu dronu pilotu, kas palīdz ikdienas meža apsaimniekošanas darbos. Vēl būtisks ikdienas palīgs mežsaimniekiem ir ģeogrāfiskā informācijas sistēma LVM GEO, kuru izmanto arī dažādi uzņēmumi ārpus Latvijas. LVM Rietumvidzemes reģiona meža apsaimniekošanas plānošanas vadītājs Vilmārs Katkovskis norāda, ka pēdējā desmitgadē vidēji ik gadu Latvijas mežos nocērt mazāk koksnes par tās dabisko pieaugumu, tāpēc Latvijas mežsaimniecība ir ilgtspējīga. Turklāt pēdējo simt gadu laikā Latvijā mežu platības ir dubultojušās. "Latvijas valsts mežos" savu darbību plānojam vismaz 120 gadu perspektīvā, ņemot vērā dažādus apstākļus un apzinoties, ka klimats mainās, pieaug sausuma, vētru un citi riski. To ievērojam reģionā un Latvijā kopumā, izmantojam arvien kvalitatīvāku selekcionētu stādāmo materiālu, dažādus jaunaudžu aizsardzības veidus, turpinām jaunāku un efektīvāku aizsardzības līdzekļu izpēti," skaidro speciālists. Nozīmīga sadarbība ar zinātniekiemZinātnes un tehnoloģiju attīstība veicina ilgtspējīgu mežu apsaimniekošanu, tāpēc nozīmīga ir sadarbība ar zinātniekiem. LVM īsteno projektus piecās prioritārajās pētniecības un attīstības programmās: tehnoloģijas ražošanai, meža audzēšana, vides aizsardzība un rekreācija, zemes apsaimniekošanas plānošana un inovatīvi produkti. Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava" pētniece Dagnija Lazdiņa papildina, ka Latvijas meža zinātniekiem ir unikāla iespēja pārliecināties par to, kā un vai vispār mežā vajadzētu darīt citādāk. Institūtam šim darbam Vidzemē ir savi atbalsta punkti – mežu pētīšanas stacijas Kalsnavas, Taurenes un Mežoles novados. Mūsdienu zinātnes terminoloģijā tās sauc arī par dabas laboratorijām (Living Lab) un zināšanu bākām (Lighthouse). Piemēram, Mežolē un Kalsnavā atsākti izmēģinājumi par piemirstu praksi un tehnoloģiju pārnesi no ziemeļvalstīm. "Mežā līdzīgi kā lauksaimniecībā, kad vienā vietā ilgstoši aug kādas augu sugas, tās atsevišķus elementus patērē vairāk. Jau laikus varam ienest mēslojumu, piemēram, koksnes pelnus un minerālmēslus, preventīvi pabarojot kokus, lai tiem spēks turēties pretim dažādiem kaitēkļiem. Mērām un monitorējam arī saimnieciskās darbības ietekmi uz siltumnīcas efekta gāzu izmešiem," stāsta pētniece. Mežolē sadarbībā ar ārzemju partneriem uzsākta meža augsnes veselības izpēte un augsnes vērtības novērtēšana no augu barošanās elementu nodrošinājuma līdz pat mikroorganismiem (InBestSoil). Jauna perspektīva nozare – agromežsaimniecībaKopdarbā ar Zemkopības institūtu Skrīveros 2011. gadā ierīkoja alejveida agromežsaimniecības izmēģinājumu teritorijas – sastādīja kokus joslās, bet starp tiem daudzgadīgus zālaugus sēklu ievākšanai tā, lai kombains var izbraukt starp koku alejām divos virzienos. Pilotteritorijā koki ir iestādīti reti – tikai 800 koku uz hektāru. Tā izpaužas mežsaimniecības inovatīvā pieeja – audzēt kokus arī kā kultūraugu lauksaimniecības zemē. Savukārt koku audzēšana kopā ar lauksaimniecisko ražošanu vai strādājot vairākos "stāvos", dod papildu ekonomisko labumu. Vidzemē jau ir sastopami "meža dārzi" – augļu koku stādījumi, kur starp koku rindām ir ražojoši krūmi vai zemeņu dobes. Jau izsenis ir saimniekots, kokāju jeb parkveida pļavās ganot lopus. Dienvidu zemēs, piemēram, zem kokiem gana arī zosis, vistas, aitas. Koki ir ļoti nozīmīgi ne tikai meža, bet arī lauksaimniecības ainavā – aizsargjoslās, vējlaužu zonās, kā buferjoslas starp laukiem un grāvjiem. Mežsaimniecības nākotne"Vidzemē meža nozarē tiek plānotas jaunas pārstrādes jaudas," saka Vilmārs Katkovskis. Tas ir pozitīvi, tomēr investoriem būtu jāņem vērā darbaspēka, kā arī koksnes resursu pieejamība, kam ir tendence samazināties. Tiek gaidīts valdības lēmums, vai meža nozarei būs būtiski jāsamazina mežsaimniecības apjoms un jāatvēl lielākas mežu teritorijas dabas aizsardzības mērķim. Tādēļ meža un ražības palielināšanas risinājumi ir ļoti būtiski, jo paver jaunas iespējas. Aizsargājamās teritorijas var izmantot rehabilitācijas programmu īstenošanai. Ar katru gadu palielinās dažādu atpūtas objektu skaits, un teritorijas, kurās rekreācija ir viens no galvenajiem meža apsaimniekošanas mērķiem, valstī aizņem 8% no kopējās meža platības. Skatu torņi, izziņas takas, kultūrvēsturiski dabas objekti, laukumi pikniku rīkošanai – tie ir tikai daži no mežos pieejamajiem atpūtas objektiem. Meža "peldes" kā rekreācijas virziens pasaulē kļūst arvien populārāks. Japāņu zinātnieki pat pētījuši, ka meža "peldes" palīdz normalizēt asinsspiedienu, pazemināt stresa hormonu līmeni, uzlabot atmiņu un koncentrēšanās spējas, kā arī stiprināt imūnsistēmu. Paredzams, ka arī turpmāk uzņēmēju interese par meža apsaimniekošanu rekreācijas nolūkos nemazināsies, savukārt, sadarbojoties zinātniekiem un speciālistiem, radot augstas pievienotās vērtības produktus, potenciāls ir arī citās jomās. Vairāk par iespējām ieguldīt šo ideju attīstīšanā, kā arī citām investīciju iespējām var uzzināt business.vidzeme.lv. Publicitāte tiek veikta Vidzemes uzņēmējdarbības centra projekta "Uzņēmējdarbības atbalsta pasākumi Vidzemes plānošanas reģionā" ietvaros, ko līdzfinansē Islande, Lihtenšteina un Norvēģija, izmantojot EEZ grantus. Strādājam kopā konkurētspējīgai Eiropai!Vidzemi var dēvēt par Latvijas meža nozares dižnovadu – tas ir mežiem visbagātākais, un tradicionāli novada meža nozares uzņēmumi ir nozīmīgi darba devēji reģiona ļaudīm. Nozari novadā vērtē kā perspektīvu ne tikai ārvalstu investoriem, bet arī vietējiem uzņēmējiem, jo līdztekus meža apsaimniekošanai tirgū ir vieta jauniem pakalpojumiem un nišas piedāvājumiem. Meža apsaimniekošanā ienāk jaunas tehnoloģijas un dažādas inovācijas. Piemēram, pateicoties kvalitatīvu ietvarstādu audzēšanas tehnoloģijai, kokus var stādīt mehanizēti ar ierīci, kas piestiprināta pie ekskavatora strēles. Savukārt jaunaudzes kopj mazā meža tehnika – smagu roku darbu aizvien biežāk aizstāj tehnoloģijas, agromežsaimniecība, dažādi meža ražības risinājumi vai par neatņemamu darbarīku ikdienā kļuvušie droni. AS "Latvijas valsts meži" (LVM) rīcībā ir gandrīz 200 dronu un vairāk nekā 300 apmācītu un sertificētu dronu pilotu, kas palīdz ikdienas meža apsaimniekošanas darbos. Vēl būtisks ikdienas palīgs mežsaimniekiem ir ģeogrāfiskā informācijas sistēma LVM GEO, kuru izmanto arī dažādi uzņēmumi ārpus Latvijas. LVM Rietumvidzemes reģiona meža apsaimniekošanas plānošanas vadītājs Vilmārs Katkovskis norāda, ka pēdējā desmitgadē vidēji ik gadu Latvijas mežos nocērt mazāk koksnes par tās dabisko pieaugumu, tāpēc Latvijas mežsaimniecība ir ilgtspējīga. Turklāt pēdējo simt gadu laikā Latvijā mežu platības ir dubultojušās. "Latvijas valsts mežos" savu darbību plānojam vismaz 120 gadu perspektīvā, ņemot vērā dažādus apstākļus un apzinoties, ka klimats mainās, pieaug sausuma, vētru un citi riski. To ievērojam reģionā un Latvijā kopumā, izmantojam arvien kvalitatīvāku selekcionētu stādāmo materiālu, dažādus jaunaudžu aizsardzības veidus, turpinām jaunāku un efektīvāku aizsardzības līdzekļu izpēti," skaidro speciālists. Nozīmīga sadarbība ar zinātniekiem Zinātnes un tehnoloģiju attīstība veicina ilgtspējīgu mežu apsaimniekošanu, tāpēc nozīmīga ir sadarbība ar zinātniekiem. LVM īsteno projektus piecās prioritārajās pētniecības un attīstības programmās: tehnoloģijas ražošanai, meža audzēšana, vides aizsardzība un rekreācija, zemes apsaimniekošanas plānošana un inovatīvi produkti. Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava" pētniece Dagnija Lazdiņa papildina, ka Latvijas meža zinātniekiem ir unikāla iespēja pārliecināties par to, kā un vai vispār mežā vajadzētu darīt citādāk. Institūtam šim darbam Vidzemē ir savi atbalsta punkti – mežu pētīšanas stacijas Kalsnavas, Taurenes un Mežoles novados. Mūsdienu zinātnes terminoloģijā tās sauc arī par dabas laboratorijām (Living Lab) un zināšanu bākām (Lighthouse). Piemēram, Mežolē un Kalsnavā atsākti izmēģinājumi par piemirstu praksi un tehnoloģiju pārnesi no ziemeļvalstīm. "Mežā līdzīgi kā lauksaimniecībā, kad vienā vietā ilgstoši aug kādas augu sugas, tās atsevišķus elementus patērē vairāk. Jau laikus varam ienest mēslojumu, piemēram, koksnes pelnus un minerālmēslus, preventīvi pabarojot kokus, lai tiem spēks turēties pretim dažādiem kaitēkļiem. Mērām un monitorējam arī saimnieciskās darbības ietekmi uz siltumnīcas efekta gāzu izmešiem," stāsta pētniece. Mežolē sadarbībā ar ārzemju partneriem uzsākta meža augsnes veselības izpēte un augsnes vērtības novērtēšana no augu barošanās elementu nodrošinājuma līdz pat mikroorganismiem (InBestSoil). Jauna perspektīva nozare – agromežsaimniecība Kopdarbā ar Zemkopības institūtu Skrīveros 2011. gadā ierīkoja alejveida agromežsaimniecības izmēģinājumu teritorijas – sastādīja kokus joslās, bet starp tiem daudzgadīgus zālaugus sēklu ievākšanai tā, lai kombains var izbraukt starp koku alejām divos virzienos. Pilotteritorijā koki ir iestādīti reti – tikai 800 koku uz hektāru. Tā izpaužas mežsaimniecības inovatīvā pieeja – audzēt kokus arī kā kultūraugu lauksaimniecības zemē. Savukārt koku audzēšana kopā ar lauksaimniecisko ražošanu vai strādājot vairākos "stāvos", dod papildu ekonomisko labumu. Vidzemē jau ir sastopami "meža dārzi" – augļu koku stādījumi, kur starp koku rindām ir ražojoši krūmi vai zemeņu dobes. Jau izsenis ir saimniekots, kokāju jeb parkveida pļavās ganot lopus. Dienvidu zemēs, piemēram, zem kokiem gana arī zosis, vistas, aitas. Koki ir ļoti nozīmīgi ne tikai meža, bet arī lauksaimniecības ainavā – aizsargjoslās, vējlaužu zonās, kā buferjoslas starp laukiem un grāvjiem. Mežsaimniecības nākotne "Vidzemē meža nozarē tiek plānotas jaunas pārstrādes jaudas," saka Vilmārs Katkovskis. Tas ir pozitīvi, tomēr investoriem būtu jāņem vērā darbaspēka, kā arī koksnes resursu pieejamība, kam ir tendence samazināties. Tiek gaidīts valdības lēmums, vai meža nozarei būs būtiski jāsamazina mežsaimniecības apjoms un jāatvēl lielākas mežu teritorijas dabas aizsardzības mērķim. Tādēļ meža un ražības palielināšanas risinājumi ir ļoti būtiski, jo paver jaunas iespējas. Aizsargājamās teritorijas var izmantot rehabilitācijas programmu īstenošanai. Ar katru gadu palielinās dažādu atpūtas objektu skaits, un teritorijas, kurās rekreācija ir viens no galvenajiem meža apsaimniekošanas mērķiem, valstī aizņem 8% no kopējās meža platības. Skatu torņi, izziņas takas, kultūrvēsturiski dabas objekti, laukumi pikniku rīkošanai – tie ir tikai daži no mežos pieejamajiem atpūtas objektiem. Meža "peldes" kā rekreācijas virziens pasaulē kļūst arvien populārāks. Japāņu zinātnieki pat pētījuši, ka meža "peldes" palīdz normalizēt asinsspiedienu, pazemināt stresa hormonu līmeni, uzlabot atmiņu un koncentrēšanās spējas, kā arī stiprināt imūnsistēmu. Paredzams, ka arī turpmāk uzņēmēju interese par meža apsaimniekošanu rekreācijas nolūkos nemazināsies, savukārt, sadarbojoties zinātniekiem un speciālistiem, radot augstas pievienotās vērtības produktus, potenciāls ir arī citās jomās. Vairāk par iespējām ieguldīt šo ideju attīstīšanā, kā arī citām investīciju iespējām var uzzināt business.vidzeme.lv. Publicitāte tiek veikta Vidzemes uzņēmējdarbības centra projekta "Uzņēmējdarbības atbalsta pasākumi Vidzemes plānošanas reģionā" ietvaros, ko līdzfinansē Islande, Lihtenšteina un Norvēģija, izmantojot EEZ grantus. Strādājam kopā konkurētspējīgai Eiropai!
Pēc izglītojošas prezentācijas par suvenīriem, to nozīmes un trendiem, jaunieši sadalījās trīs grupās ar iespēju darboties tēmās pārgājieni dabā, pilsētas un ēdiens. Latvijas jaunieši iepazīstināja viesus ar Vidzemi, kopīgi radīja dažādas idejas un nonāca pie galvenajiem elementiem vizuālās identitātes veidošanai uz suvenīriem. Katrs no elementiem bija jāpārvērš skicē, taču ideju un skiču realizācijai jauniešiem tika rasta iespēja darboties trīs darbnīcās, lai izveidotu personalizētus T-kreklus sietspiedes tehnikā, apdrukātu krūzītes ar termodruku un veidotu krūžu paliktņus ar lāzergriezēju. Darbošanās notika projekta “Uzņēmējdarbība Vidzemē” ietvaros iekārtotajās koprades telpās DARE un Skola6. Valmieras koprades darbnīca DARE ikdienā piedāvā telpas un dažādas iekārtas jaunu produktu prototipēšanai, esošo ideju uzlabošanai vai vienkārši radoša hobija darīšanai. Darbnīcā ir vairāk nekā 20 iekārtas, tai skaitā dažādi elektriskie rokas instrumenti, lieli darba galdi un profesionāli tehniskie speciālisti. Lai apmeklētu darbnīcu, nav nepieciešamas priekšzināšanas par iekārtu izmantošanu, jo darbnīcas tehniskie speciālisti visu iemācīs, lai vēlāk apmeklētājs varētu darboties jau patstāvīgi. Savukārt koprades mājai "Skola6" izdevies integrēt projekta “Uzņēmējdarbība Vidzemē” ietvaros iegādāto fototehniku, iekārtojot foto studiju, kas sniedz pievienoto vērtību gan centra rezidentiem, gan vietējai kopienai. Pateicoties Anetes Rudmiezes vadītajai produktu foto meistarklasei, vietējie uzņēmēji un fotoentuziasti ieguva iespēju ne tikai apgūt fotografēšanas tehniku, bet arī praktiski to izmantot, veicinot kvalitatīva vizuālā satura radīšanu. Turklāt, sadarbībā ar Valmieras mākslas un dizaina tehnikuma skolniecēm prakses ietvaros izveidotais katalogs, kas pieejams http://www.skola6.lv, padara informāciju par pieejamo tehniku un tās izmantošanas iespējām ērti pieejamu. Valmieras Dizaina un mākslas vidusskolas darbības pamatvirziens ir izglītojoša un audzinoša darbība profesionālās izglītības programmu īstenošanai dizaina un mākslas nozarē, ar mērķi sagatavot izglītojamos darbam noteiktā profesijā, veicināt zināšanu un prasmju apguvi, attieksmju veidošanos, kas sekmē izglītojamā konkurētspēju mainīgos sociālekonomiskajos apstākļos. Izglītības iestādes darbības vadošā ideja ir – kvalitatīva mākslas un dizaina izglītība visa mūža garumā, bet mērķis – veidot izglītībai labvēlīgu vidi, organizēt un īstenot izglītības procesu, kas nodrošina profesionālās vidējās izglītības standartos un programmās, profesionālās ievirzes un interešu izglītības programmās un normatīvajos aktos noteikto dizaina un mākslas nozares profesionālās izglītības mērķu sasniegšanu. “Šī pieredze ir vērtīga, jo tā sniedz iespēju mainīties ar idejām, redzēt, kā lietas notiek citur un cik viegli ir darboties kopā. Kad jaunieši saskaras ar atšķirīgu vidi nekā ierasts, viņi gūst papildus zināšanas un uzņem vairāk praktiskās pieredzes. Šādu pieredzi nav iespējams realizēt sēžot skolas solā,” tā jauniešu pārstāve no Norvēģijas Eli Beate Myrset Vestli. Pieredzes apmaiņas vizīti rīko Vidzemes plānošanas reģions sadarbībā ar Elverum pašvaldību Norvēģijā projekta “Uzņēmējdarbības atbalsta pasākumi Vidzemes plānošanas reģionā” ietvaros un tas tiek īstenots Vietējās attīstības, nabadzības mazināšanas un kultūras sadarbības programmā, ko līdzfinansē Islande, Lihtenšteina un Norvēģija, izmantojot EEZ grantus. Strādājam kopā konkurētspējīgai Eiropai! Papildu informācijai: Ineta Tauriņa, projekta “Uzņēmējdarbība Vidzemē” vadītāja, e-pasts: ineta.taurina PIE vidzeme PUNKTS lv Informāciju sagatavoja: Marta Riekstiņa, Vidzemes plānošanas reģiona sabiedrisko attiecību speciāliste, e-pasts: marta.riekstina PIE vidzeme PUNKTS lv
Lai gan līdz šim zilā bioekonomika Vidzemē tiek saistīta galvenokārt ar tradicionālām darbībām, piemēram, zveju vai transportu, nozarē ienāk inovācijas, darbojas arī novatoriski uzņēmumi. Zilajai bioekonomikai kā jaunai pieejai nozarē šajā Latvijas reģionā saredz lielu potenciālu, kas aptver krietni plašākas jomas par tradicionālo zivsaimniecību un zvejniecību Rīgas jūras līča piekrastē un reģiona iekšējos ūdeņos. “Zilā bioekonomika ietver visu, kas ir saistīts ar ūdeņiem: sākot no enerģijas ražošanas (ar vēja ģeneratoriem, no viļņiem, no aļģu biomasas) un ūdenstilpju resursu izmantošanas, visbeidzot ar tūrismu pie ūdens. Ja ūdenstilpēs iegūto biomasu apvieno ar biotehnoloģijām, rodas inovācijas: zināšanu ietilpīgā zilā bioekonomika. Šai nozarei svarīgs ir pārtikas sektors, jo zilā biomasa var nākt palīgā risināt globālo pārtikas iztrūkumu, un tas ir līdz šim neizmantots potenciāls,” atzīst Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) zināšanu ietilpīgas bioekonomikas vadošā eksperte un vadības grupas koordinatore Inese Skapste. Kā rekomendēts Vidzemes plānošanas reģiona (VPR) izstrādātajā Viedās specializācijas stratēģijā 2022.–2030. gadam, gan vietējiem, gan ārvalstu ieguldītājiem ir iespējas attīstīt atjaunojamās enerģijas un pārtikas ražošanu, veselības atjaunošanas produktus un pakalpojumus, augstvērtīgu farmācijas un ķīmijas produktu ražošanu, kā arī ostu pakalpojumus. To palīdzēs nodrošināt reģionā pieejamie sālsūdens, saldūdens un citi resursi: ir pieejamas dūņas, niedres, aļģes, tiek audzētas un zvejotas zivis, ir ainaviskas vietas, kuras attīstīt rehabilitācijas un atpūtas vajadzībām. Vidzemei atrodoties tieši pa vidu starp kaimiņvalstīm – Igauniju un Lietuvu –, ir arī plašas iespējas kopējiem sadarbības un investīciju projektiem. Vidzeme ir elastīgs un kompakts tirgus, kas ļauj izmēģināt produkciju vai inovācijas – reģionam ir pieejams zināšanu un infrastruktūras resurss. Pētniecības saskare ar uzņēmējdarbību VPR regulāri veic aktivitātes uzņēmēju un pētnieku sadarbības stiprināšanai un inovāciju attīstīšanai reģionā, tai skaitā arī zilās bioekonomikas jomā. Nesen arī organizēts Inovāciju koprades laboratoriju pasākumu cikls, kurā pētnieki tikās ar uzņēmējiem un meklēja iespējas sadarboties tieši aļģes kā resursa izmantošanai augstas pievienotas vērtības produktu radīšanā. “Zilā bioekonomika ir visai jauns virziens, kurā notiek arvien vairāk pētījumu un zinātnes saskare ar uzņēmējdarbību,” saka Inese Skapste, kura ir arī Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes (LBTU) doktorante un pēta aļģu biomasas izmantošanas potenciālu un riskus Baltijas jūras reģionā. I. Skapste skaidro, ka zilā bioekonomika ir vismazāk izzinātā joma un tajā ir daudz ko pētīt – tās lielo potenciālu apgūstam pamazām. Tāpēc arvien tiek virzītas idejas un pilotprojekti, lai sekmētu jūras, saldūdens un piekrastē esošo resursu izmantošanu. Viņa piebilst, ka Latvijā ir piemēri, kā pētnieki, kuriem ir pietiekama kapacitāte, zināšanas un uzņēmēja spējas, komercializē idejas, radot augstas kvalitātes biotehnoloģijas. Piemēram, Vides aizsardzības un siltumu sistēmu institūts izstrādājis patentētu tehnoloģiju mikroaļģu audzēšanai, kas piemērota aukstākam klimatam, uzlabojot gaismas pieejamību, samazinot zemes izmantošanu ar modulāru konstrukciju un lietojot LED apgaismojumu. Pieminams arī Algae Tree – mikroaļģu bioreaktors gaisa kvalitātes uzlabošanai telpā vai Spirulina Nord – vienīgais uzņēmums Ziemeļeiropā, kas audzē spirulīnu (tropisku mikroaļģi) arī ziemeļu klimatā un veido no tās unikālus produktus. Jautāta, kādiem zilās bioekonomikas resursiem vēl ir potenciāls attīstībai Vidzemē, I. Skapste atzīst, ka iespējams izmantot arī saldūdens niedres. Latvijā ir lielas niedru platības, kurās, rūpīgi plānojot apsaimniekošanu, niedres ilgstoši var izmantot biogāzes, bioenerģijas un celtniecības materiālu ražošanā. Tām ir arī daudzveidīgs pielietojums augstākas pievienotās vērtības produktu ražošanā, piemēram, kompozītmateriālu izgatavošanā būvniecībai, skaņas un siltumizolācijas paneļu ražošanā. Ir arī potenciāls citiem saldūdens resursiem, piemēram, dūņām, kuru izmantošanu no ekonomiskā viedokļa vērtē vairākās jomās: ārstniecībā, atjaunojamās enerģijas ražošanā un lauksaimniecībā, arī kā mēslojumu. “Latvijā un Vidzemē ir plašas inovāciju iespējas – apvienojot tās ar pieejamo infrastruktūru un resursiem, prasmīgi uzņēmēji, izmantojot reģiona priekšrocības, var darboties, ņemot vērā pasaulē vitāli nepieciešamo un aktuālo principu: izmantot tos apritīgi,” secina I. Skapste. Šobrīd zilās bioekonomikas un tās ietverto bioresursu pētniecībā Latvijā vairāk koncentrējas LBTU, Rīgas Tehniskajā universitātē (RTU) un RTU Liepājas Akadēmijā (iepriekš Liepājas Universitāte), tajā pašā laikā reģionā esošajā Vidzemes Augstskolā ir potenciāls stiprināt pētniecību un sadarbību, kas vērsta tieši uz zilās bioekonomikas pakalpojumu attīstīšanu. Tradicionālā zivsaimniecība iet laikam līdzi Mūsdienās zivsaimniecība kā zilās bioekonomikas pārstāve ir viena no Vidzemes reģiona izaugsmes nodrošinātājām kurai piemīt potenciāls radīt arvien vairāk augstvērtīgu produktu. Kā norāda I. Skapste, akvakultūra ir augoša nozare, kas ietver arī ilgtspējīgas zivju audzēšanas praksi, un tai ir potenciāls inovācijām arī ilgtspējīgas pārtikas ražošanā, veicinot reģiona nodrošinātību ar pārtiku. Inovācijas konkurētspējas celšanai, piemēram, pasaules līmeņa jaunievedumus gan ražošanas tehnoloģijās, gan produktu receptūrā, ievieš viens no lielākajiem zivju produkcijas ražotājiem valstī AS Brīvais vilnis. Uzņēmuma līdzīpašnieks un valdes priekšsēdētājs Arnolds Babris skaidro, ka ieviesto bieži vien pārņem arī citi nozares uzņēmumi. Piemēram, uzņēmums sadarbībā ar Šveices partneriem pirmais ieviesa konservus ar caurspīdīgu vāku – tagad šādi vāki pasaulē parādoties arvien biežāk. Sadarbībā ar kādu autoritatīvu mediķi radīta laša asakas pastēte, kurā ir paaugstināts kalcija un fosfora daudzums. Raugoties uz potenciālajiem investoriem zivju produkcijas ražošanā, A. Babris pieļauj, ka Vidzemē vieta būtu nišas produktu ražotājiem, kas spētu piedāvāt produkciju par konkurētspējīgu cenu, tomēr jāņem vērā zivju resursa pieejamība. Vidzemē ir pieejams čakls un atbildīgs darbaspēks, var atrast arī industriālas ēkas, kuras pielāgot ražošanai. No loģistikas viedokļa piekrastē zivrūpniecība jūtas ērti, jo līdzās ir ViaBaltika autoceļš. “Un nedrīkst piemirst, ka zilā bioekonomika gan jūras piekrastē, gan iekšzemes ūdeņu tuvumā ir arī cieši saistīta ar tūrismu,” atgādina Inese Skapste. Vairāk par iespējām ieguldīt augošajā zilās bioekonomikas nozarē, kā arī citas investīciju iespējas pieejamas business.vidzeme.lv. Publicitāte tiek veikta Vidzemes uzņēmējdarbības centra projekta “Uzņēmējdarbības atbalsta pasākumi Vidzemes plānošanas reģionā” ietvaros, ko līdzfinansē Islande, Lihtenšteina un Norvēģija, izmantojot EEZ grantus. Strādājam kopā konkurētspējīgai Eiropai!
Eksperti no dažādām organizācijām, tai skaitā no invalīdu un viņu draugu apvienības “Apeirons”, iepazīstinās semināra dalībniekus ar universālā dizaina principiem un to pielietošanu. Nodarbībā būs iespēja uzzināt vairāk par pieejamības veicināšanu tūrismā cilvēkiem ar redzes traucējumiem un invaliditāti. Vēl viena tēma, kurai tiks pievērsta uzmanība – ģimenēm ar bērniem draudzīgs tūrisms. Semināra noslēgumā klātesošajiem būs iespēja praktiski darboties “Iekļaušanas darbnīcā” un pārbaudīt vidi un "barjeras", ar kurām, apmeklējot tūrisma objektus, saskaras cilvēki ar invaliditāti. Semināra programma pieejama šeit -> Dalība seminārā ir bez maksas, ar iepriekšēju pieteikšanos. Semināram var pieteikties līdz 23. aprīlim (ieskaitot), aizpildot pieteikuma anketu šeit ->
Pasākums top ar Igaunijas-Latvijas pārrobežu sadarbības programmas 2021.–2027. gadam projektu “Mežtakas un Jūrtakas pārgājienu taku pieejamības uzlabošana dažādām sociālajām grupām” (EE-LV00013) un “Pieejamu tūrisma maršrutu attīstība” (EE-LV00043) atbalstu. _____ Jautājumiem: Eva Meijere, projektu vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, eva.meijere PIE vidzeme PUNKTS lv, mob.t +371 25665567; Ilze Liepa, tūrisma eksperte Vidzemes plānošanas reģionā, ilze.liepa PIE vidzeme PUNKTS lv, mob.t +371 29335677. Informāciju sagatavojusi: Zane Kaķe, sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, zane.kake PIE vidzeme PUNKTS lv. Šī preses ziņa atspoguļo autora viedokli. Programmas vadošā iestāde neatbild par tajā ietvertās informācijas iespējamo izmantošanu. .
Reģistrācijas anketa šeit: https://forms.office.com/e/YSusEjwJ8e Ar pasākuma programmu iepazīties iespējams šeit: https://shorturl.at/jkCD9 Projekta komanda un aktivitāšu dalībnieki dalīsies stāstā par īstenotajiem atbalsta pasākumiem – jauniešu un uzņēmēju hakatoniem, vaučeru programmu, investīciju piesaistes kampaņu Vidzemes reģionam, starptautiskajiem pieredzes apmaiņas braucieniem jauniešiem un uzņēmējiem, atpazīstamības zīmes izstrādi un citām notikušajām aktivitātēm. Viena no noslēdzošajām aktivitātēm ir Norvēģijas jauniešu dalība pieredzes braucienā uz Latviju, kur viņus uzņēmuši skolēni no Valmieras Dizaina un mākslas vidusskolas, lai saliedētos dažādos uzdevumos, kas saistīti ar suvenīru izveidi tūrismam Latvijā. Svarīgi, ka saliedēšanās projekta laikā norisinājusies vairākkārt – notikuši četri jauniešu un divi Koksnes tehnoloģiju hakatoni, pulcējot dalībniekus Limbažos, Ogrē, Smiltenē un Valmierā. Tajos piedalījušies vairāk nekā 300 interesentu, kuri radījuši inovatīvas uzņēmējdarbības idejas pārtikas, koksnes, metaverss, dzīves kvalitātes uzlabošanas, energoefektivitātes, aprites ekonomikas virzienos. Jāpiebilst, ka Koksnes tehnoloģiju hakatonos piedāvāti vairāk nekā 20 inovatīvi risinājumi, tai skaitā: Hakatona uzvarētāji un Vidzemes uzņēmēji, kuri darbojas kokapstrādes jomā Vidzemē, pievienojās arī braucienam uz Norvēģiju. Tur notika pieredzes un kontaktu apmaiņa ar kokapstrādes jomas uzņēmumiem. Vidzemes inovāciju nedēļas konferences DAŽĀDĪBĀ RODAS INOVĀCIJA laikā uzsākta arī jauna tradīcija un svinīgi godināti vairāki Vidzemes uzņēmēji kategorijās inovācija, ilgtspēja, sociālā atbildība, kā arī piešķirta specbalva. Svarīgi, ka pretendentus izvirzījuši reģiona iedzīvotāji vai pieteikuši paši uzņēmumu pārstāvji. Līdz ar Vidzemes inovāciju balvas pasniegšanu, nominantiem sniegta unikāla iespēja izmantot projektā izstrādāto Vidzemes uzņēmējdarbības vides atpazīstamības zīmi – grafisku simbolu, kas kalpos uzņēmēju un uzņēmējdarbības vides pozicionēšanai reģionā, stiprinot Vidzemes tēlu vietējā un ārvalstu tirgū uzņēmējdarbības jomā. Atpazīstamības zīme tiks lietota kā kvalitātes un augsta novērtējuma apliecinājums Vidzemes reģiona uzņēmējiem. Jau vairāk nekā gadu projekta “Uzņēmējdarbība Vidzemē” ietvaros tiek veicināta arī kopstrādes telpu attīstība jaunu biznesa ideju radīšanai. Cēsīs, Valmierā, Gulbenē un Madonā darbojas četras koprades darbnīcas, kas aicina uzņēmējus strādāt ar dažādām iekārtām bez maksas – izšūšanas mašīnu, foto un video aparatūru, grafisko planšeti u.c. Tāpat projekta “Uzņēmējdarbība Vidzemē” ietvaros, norisinājies Vidzemes plānošanas reģiona organizētais seminārs Vidzemes pašvaldību uzņēmējdarbības speciālistiem par mākslīgo intelektu un komunikāciju saskarsmē ar uzņēmējiem. Projekta ietvaros organizēts apmācību cikls, kurā uzņēmējiem rasta iespēja apgūt LEAN pieeju procesu optimizēšanai ar mērķi veicināt uzņēmumu konkurētspēju un produktivitāti. Kā atzīst Normunds Brēmers, SIA Wenden Furniture valdes loceklis: Pēc visa dzirdētā un jau praksē ieviestā jūtos ārkārtīgi iedvesmots. Iespējams ka tieši rutīna ikdienas procesos, kas rodas 27 gadus darbojoties vienā nozarē pamazām un nemanāmi bija nomākusi un apslāpējusi daudzus attīstībai nepieciešamus procesus. Jau pēc pirmās lekcijas domās un iedvesmā piedzīvoju ideju sprādzienu. To īstenošana uz vietas uzņēmumā, deva papildus enerģiju iesākto turpināt. Projekta laikā uzlabojumi veikti un jauns nosaukums dots Vidzemes uzņēmējdarbības mājaslapai, ko iespējams iepazīt business.vidzeme.lv. Tāpat arī izstrādāta Vietējo un ārvalstu investīciju piesaistes stratēģija Vidzemes plānošanas reģiona prioritārajām viedās specializācijas jomām 2022.-2027. gadam. Balstoties uz stratēģiju, tiek veikta investīciju piesaistes kampaņa Vidzemei, izmantojot projektā izstrādātos kampaņas materiālus. Konferenci organizē Vidzemes plānošanas reģiona Vidzemes uzņēmējdarbības centrs projektā “Uzņēmējdarbības atbalsta pasākumi Vidzemes plānošanas reģionā”, ko līdzfinansē Islande, Lihtenšteina un Norvēģija, izmantojot EEZ grantus. Strādājam kopā konkurētspējīgai Eiropai! Papildu informācijai: Ineta Tauriņa, projekta “Uzņēmējdarbība Vidzemē” vadītāja, e-pasts: ineta.taurina PIE vidzeme PUNKTS lv
Pieredzes apmaiņas brauciens bija iespējams, pateicoties ES programmas “Apvārsnis 2020” projektam CITIES2030 un sadarbībai ar Tartu apriņķa Attīstības aģentūru un Pārtikas tīklu. Vizītes dalībnieku vidū bija Cēsu, Gulbenes, Limbažu, Saulkrastu, Siguldas, Valkas un Valmieras pašvaldību speciālisti. Braucienā piedalījās iepirkumu speciālisti un izglītības iestāžu vadītāji, kuri ikdienā strādā ar pārtikas produktu piegādes un ēdināšanas pakalpojumu iepirkumiem izglītības iestādēs, tāpēc viņiem bija īpaši vērtīgi uzklausīt igauņu pieredzi šajā jomā.
No kreisās: Viesošanās Tartu apriņķa pašvaldību savienībā, Tartu Variku skolas apmeklējums un Sirle Sõstra-Oru, atbildīgās speciālistes par ēdināšanas organizēšanu Tartu skolās un bērnudārzos, prezentācija
No kreisās: Elen Peetsmann, Igaunijas Dzīvības zinātņu universitātes bioloģiskās lauksaimniecības izpētes centra vadītājas, un Kadri Leetsaar, iepirkumu speciālistes Tartu pašvaldībā, prezentācijas
Tartu Variku skolas apmeklējums Pirmajā dienā brauciena dalībnieki viesojās Tartu apriņķa pašvaldību savienībā, apmeklēja Tartu Variku skolu un novērtēja tās pusdienu maltīti, kā arī iepazina pieredzi par iepirkumu organizēšanu Tartu pilsētas un apriņķa skolās, bērnudārzos. Brauciena turpinājumā dalībnieki apmeklēja Kambjas pirmsskolas izglītības iestādi “Mesimumm”, uzzināja, kā Elvas pašvaldībā tiek nodrošināti ēdināšanas pakalpojumi izglītības iestādēs. Viņi devās uz Puhjas skolu, kur tikās ar skolas un virtuves darbiniekiem. Tartu apriņķī ir lielas izmantotās lauksaimniecības zemes platības, tajā ir daudz pārtikas produkciju ražojošu un eksportējošu uzņēmumu. Tur dzīvo vairāk nekā 150 tūkstoši iedzīvotāju. Ikdienas maltītes skolās, pirmskolas izglītības iestādēs, ārstniecības un sociālās aprūpes iestādēs tiek nodrošinātas 35 tūkstošiem iedzīvotāju. Apriņķī un pilsētā liels uzsvars tiek likts uz pievilcīgu dzīves vidi un labbūtību. Šeit ir izstrādāta vietējā pārtikas stratēģija, kura akcentē vietējās produkcijas, tai skaitā bioloģiskās pārtikas, inovāciju, sadarbības un koprades lomu, tāpat arī atbalstu ražotājiem un pakalpojumu sniedzējiem, kā arī veselīga uztura programmas.
No kreisās: Kambjas pirmsskolas izglītības iestādes “Mesimumm” apmeklējums, viesošanās Elvas pašvaldībā Igauņi runāja par to, kāds mērķtiecīgs un rūpīgs darbs tiek veikts, lai plānotu pārtikas un ēdināšanas pakalpojuma iepirkumus, detalizēti nosakot, kādām jābūt ēdienreizēm, kādiem produktiem, cik bieži drīkst atkārtoties viena veida maltītes, kāds ir pārtikas produktu piegādes attālums, cik maksā skolēnu pusdienas un citām svarīgām lietām. Igaunijā daudz tiek domāts par ēdiena kvalitāti, veselīgu ēšanas paradumu izkopšanu un nostiprināšanu, kā arī pārtikas atkritumu mazināšanu. Tartu pilsēta ir līdera pozīcijās attiecībā uz bioloģiskās pārtikas produktu izmantošanu izglītības iestādēs audzēkņu ēdināšanai. Tās izglītības iestāžu maltītēs šobrīd 50% - 80% no visu pārtikas produktu apjoma ir bioloģiski audzēta un ražota produkcija. Liela uzmanība tiek pievērsta tam, lai ēšanas reizēs nodrošinātu daudzveidību un izvēles iespējas, kā arī tam, lai katrs bērns atrastu maltītes piedāvājumā sev piemērotu ēdienu. Tāpat ir noteikti papildu mērķi kvalitatīvām maltītēm: iekļaut augu izcelsmes olbaltumvielas, samazināt piena daudzumu ēdienos, palielināt augļu un dārzeņu daudzumu, samazināt izmantotā cukura daudzumu. Apmeklētajās skolās ir bufetes tipa ēdināšana, kur maltītes sastāvdaļas, tai skaitā salātu dažādie dārzeņi, ir pieejami atsevišķi. Igauņi ir novērtējuši, ka metode, kad produkti tiek pasniegti atsevišķi, bērniem patīk labāk nekā ēdiena porcija.
Puhjas skolas apmeklējums, tikšanās ar skolas vadību Igaunija var lepoties, ka pēc pētījuma datiem šī gada janvārī 23% no visiem valstī dzīvojošajiem bērniem jeb 50 081 ēd bioloģisko pārtiku. Mērķis – panākt, lai 2030. gadā Igaunijā tie būtu 50%.
“Pagājušā gadā 13 institūcijas, tai skaitā VPR, pauda savu apņemšanos kopīgiem spēkiem veidot Gaujas Nacionālā parka teritorijā pirmo bioreģionu Latvijā un, parakstot labās gribas Memorandu, apliecināja savu gatavību strādāt vairākos prioritāros rīcības virzienos. Ļoti svarīga ir bioloģiskās pārtikas patēriņa palielināšana kā bioreģionā, tā visā Vidzemes reģiona teritorijā kopumā. Manuprāt, Vidzemes pašvaldību speciālistu kopīgais pieredzes brauciens uz Tartu ir viens no būtiskiem šīs apņemšanās iedzīvināšanas soļiem. Tartu pilsētā un apriņķī ir izdevies bioloģiski sertificēt izglītības iestāžu virtuves, sekmēt bioloģisko pārtikas produktu iepirkumu, kā arī veicināt augstu šo produktu patēriņu skolu un bērnudārzu ēdienreizēs. Pieredze, ko guvām Igaunijā, ir tā vērta, lai to pārņemtu arī Vidzemē,” stāsta projekta CITIES2030 vadītāja VPR Lienīte Priedāja-Klepere.
Pusdienas Puhjas skolā _____
Papildu jautājumiem: Lienīte Priedāja-Klepere, projekta CITIES2030 vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, +371 26133028, lienite.priedaja PIE vidzeme PUNKTS lv Informāciju sagatavojusi: Zane Kaķe, sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, zane.kake PIE vidzeme PUNKTS lv
CITAS PROJEKTA “CITIES2030” ZIŅAS .
Tas tiecas uzlabot sešu partnervalstu reģionālo politiku, ieviešot efektīvus risinājumus un inovatīvas metodes bioloģiskās daudzveidības līdzdalības pārvaldībai. CIBioGo partneri iesaistās zināšanu pilnveides procesos, daloties ar labās prakses piemēriem par sabiedrības iesaisti un veicot pārrobežu pieredzes apmaiņu projektu partnervalstīs. Lai uzzinātu vairāk par dabas bioloģiskās daudzveidības nozīmi un to, kā projekts tiek īstenots, aicinām noskatīties video: https://youtu.be/CD1wM_ml6Cg?feature=shared
Izprast ēku atjaunošanas soļus, saņemt atbildes uz problēmjautājumiem un rast atbilstošākos risinājumus palīdzēs Vidzemes plānošanas reģiona (VPR) īstenotā projekta “RenoWave” eksperte daudzdzīvokļu ēku atjaunošanas jautājumos Dace Pastva. Interesentiem iespējams piektdienās pieteikt klātienes tikšanos Cēsīs, Bērzaines ielā 5, vai Valmierā, Purva ielā 12a, kā arī sazināties pa tālruni 26675337 vai e-pastu dace.pastva PIE vidzeme PUNKTS lv. Starptautiskā projekta “RenoWave” galvenais mērķis ir paātrināt daudzīvokļu ēku atjaunošanas apjomu Baltijas jūras reģiona valstīs, izveidojot informatīvos atbalsta punktus – vienas pieturas aģentūras, kas piedāvā informāciju, sākot no daudzdzīvokļu ēku energoefektivitātes paaugstināšanas un atjaunošanas projekta ierosināšanas, līdz pat projekta īstenošanai un ēkas turpmākai apsaimniekošanai pēc paveiktajiem darbiem. Jau ziņots, ka projekta ietvaros VPR aicināja Vidzemes pašvaldības iesūtīt rekomendējošu informāciju par daudzdzīvokļu ēkām, kurām būtu nepieciešams sagatavot energoauditu, kas atspoguļo ēku energoefektivitāti – pašreizējo patērētās enerģijas lietderīgumu, un norāda efektīvākos pasākumus ēku tālākai virzībai uz iespējamo atjaunošanu. Balstoties uz pašvaldību ieteikumiem, “RenoWave” projektā energoauditus gatavo sešām daudzdzīvokļu ēkām Cēsu, Gulbenes, Limbažu, Madonas un Varakļānu novadā. Projekta laikā plānotas arī regulāras tikšanās ar ēku apsaimniekotājiem, pašvaldību speciālistiem un ekspertiem, lai kopīgi diskutētu par namu atjaunošanu. Atsevišķas tikšanās paredzētas arī ar pašvaldību ieteikto ēku iedzīvotājiem. Pirmā šāda veida tikšanās notiks 24. aprīlī plkst. 18.00 Madonas novada Mārcienā, Jaunajā ielā 1. Tās laikā iedzīvotājiem būs iespēja uzzināt dzīvokļu ēkas energoaudita rezultātus un apzināt steidzamākos atjaunošanas darbus, pārrunāt iespējamos izaicinājumus un tālāk veicamos soļus daudzīvokļu ēkas atjaunošanā. Dalība pasākumā iedzīvotājiem sniegs iespēju aktīvāk iesaistīties lēmuma pieņemšanā par daudzīvokļu namu atjaunošanu.
Latvijā projektu “Vienas pieturas aģentūras paplašinātais modelis, lai palielinātu daudzdzīvokļu ēku fonda renovāciju Baltijas jūras reģionā” (RenoWave) īsteno VPR un Baltijas Vides Forums. Tas tiek ieviests Interreg Baltijas jūras reģiona programmas 2021.-2027. gadam ietvaros ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda atbalstu. Vairāk informācijas par projektu šeit. Jautājumiem: Eva Meijere, projekta vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, eva.meijere PIE vidzeme PUNKTS lv">eva.meijere PIE vidzeme PUNKTS lv
Informāciju sagatavoja: Sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā Laima Ķevere laima.kevere PIE vidzeme PUNKTS lv |
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Projekta “Baltijas jūras reģiona kultūras pērles noturīgākām pilsētām un reģioniem” (turpmāk – BSR Cultural Pearls) partnerība izsludina otro uzsaukumu konkursam, kurā noskaidros tās pilsētas un pašvaldības, kurām tiks piešķirts tituls BSR Cultural Pearls 2025. Projektu BSR Cultural Pearls līdzfinansē Interreg Baltijas jūras reģiona programma.
Šis gads 14 uzņēmējiem no Vidzemes iesācies, papildinot zināšanas par to, kā izmantot LEAN pieeju savā uzņēmumā, lai, patērējot pēc iespējas mazāk resursu, sasniegtu visaugstākos iespējamos rezultātus. No visiem grupas apmācību dalībniekiem desmit saņēma individuālas konsultācijas, kas nozīmē, ka katrā no šiem uzņēmumiem ar LEAN pieeju tika iepazīstināta gan uzņēmuma vadība, gan plašāka komanda. Uzņēmumi ieguva savai situācijai pielāgotu apmācību saturu un rekomendācijas efektivitātes paaugstināšanai, uzlabojumu ieviešanai un iepriekš definēto mērķu sasniegšanai.
No 19. līdz 21. martam Vidzemes plānošanas reģiona pārstāves kopā ar Dabas aizsardzības pārvaldes un Latvijas Dabas fonda pārstāvēm piedalījās pirmajā Interreg Europe pārrobežu projekta “Sabiedrības iesaiste bioloģiskās daudzveidības pārvaldībā” (CiBioGo) pieredzes apmaiņā Beļģijā. Brauciens organizēts, lai apzinātu jaunas metodes, kas veicina iedzīvotāju iesaisti dabas daudzveidības saglabāšanā. 
Vizītes ietvaros notika praktiska pieredzes apmaiņa un izbraukumi, demonstrējot, kā tiek īstenotas dažādas pieejas dabas daudzveidības atjaunošanā un saglabāšanā, iesaistot iedzīvotājus. Vairākus izbraukuma laikā aplūkotos objektus pārvalda organizācija “Natagora”. Tā darbojas ar mērķi apturēt bioloģiskās daudzveidības degradāciju un atjaunot vispārējo dabas stāvokli, līdzsvarojot to ar cilvēka darbību. Dalībnieki viesojās teritorijās, kur organizācija palīdz iedzīvotājiem ierīkot dīķus ekoloģiskā līdzsvara saglabāšanai, revitalizē lauksaimniecības rezultātā degradētas teritorijas un, cieši sadarbojoties ar vietējo kopienu, brīvprātīgajiem un citiem interesentiem, īsteno ilgtermiņa bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas projektus. 
Dalībnieki viesojās arī Agronomijas tehnoloģiskajā centrā, kur tā pārstāvji informēja par plaša mēroga projektu “Yes! We plant!”, kas īstenots, lai Valonijas reģionā veicinātu koku un dzīvžogu stādīšanu. Savukārt, vizīte starptautiskajā dolomīta ieguves uzņēmumā deva ieskatu sekmīgi darbojošos risinājumos, kā uzņēmums var ne tikai gūt resursus no dabas, bet arī sniegt ieguldījumu izstrādāto karjeru bioloģiskās daudzveidības atjaunošanā, kā arī izglītot darbiniekus. 
Kā norāda Dabas aizsardzības pārvaldes īstenotā EK LIFE programmas integrētā projekta LatViaNature komunikācijas vadītāja Anda Zakenfelde, dalība pieredzes apmaiņā ļāvusi apskatīt sabiedrības iesaisti dabas datu pārvaldībā kopainā – kā elementos sadalāmu, vienotu ciklu – no iegūstamo dabas datu plānošanas līdz datu izmantošanai, turklāt kontekstā ar jau īstenotām praksēm Valonijas reģionā. “Tas sniedza ieskatu tajā, cik plašs var būt sabiedriskās zinātnes nodrošināto dabas datu pielietojums, kādi ierobežojumi jāņem vērā un kāda datu apstrāde jāveic, lai tos varētu izmantot dabas daudzveidības pārvaldībā,” stāsta Zakenfelde. Viņa atzinīgi vērtē arī Valonijas reģionā īstenotās dabas daudzveidības atjaunošanas iniciatīvas un saredz iespēju pieredzes apmaiņas laikā gūtās idejas integrēt praktiski: “Pieredzes apmaiņa ļāva gūt idejas, ko iespējams atvasināt, adaptēt un izmantot savā darbā – dabas aizsardzībā un bioloģiskās daudzveidības veicināšanā Latvijā. Piemēram, patstāvīgas brīvprātīgo dabas entuziastu organizācijas veidošana, kādu izveidojusi "Natagora". Organizācija var nodrošināt dabas datu ievākšanu, kā arī veikt aizsargājamu teritoriju uzturēšanu, sakopšanas darbus, invazīvo sugu ierobežošanu u.c. darbības.” 
Martā un aprīļa sākumā, īstenojot projektu “Pieejamu tūrisma maršrutu attīstība” (turpmāk – Access Routes), Vidzemes plānošanas reģiona un invalīdu un viņu draugu apvienības “Apeirons” pārstāvji devās trīs apsekošanas braucienos uz tūristu piesaistes vietām Vidzemē. Braucienu mērķis bija apzināt vajadzības un iespējas dažādiem vides pieejamības, taktiliem un audiāliem risinājumiem, kuri būtu pielāgoti cilvēkiem ar kustību, redzes un dzirdes traucējumiem.
Vidzemi var dēvēt par Latvijas meža nozares dižnovadu – tas ir mežiem visbagātākais, un tradicionāli novada meža nozares uzņēmumi ir nozīmīgi darba devēji reģiona ļaudīm. Nozari novadā vērtē kā perspektīvu ne tikai ārvalstu investoriem, bet arī vietējiem uzņēmējiem, jo līdztekus meža apsaimniekošanai tirgū ir vieta jauniem pakalpojumiem un nišas piedāvājumiem.
Aprīļa sākumā 13 jaunieši no Elverum pašvaldības Norvēģijā kopā ar Valmieras Dizaina un mākslas vidusskolas audzēkņiem satikās Vidzemē, lai strādātu pie kopīga uzdevuma – reklamēt Vidzemi kā tūrisma galamērķi. Šāda veida aktivitātes sniedz iespēju ne tikai veidot vizuāli pievilcīgu tūrisma mārketingu, bet arī stimulē radošumu un sadarbību starp jauniešiem no dažādām valstīm.
Jūras atjaunojamie energoresursi, pārtika no sālsūdens un saldūdens resursiem, ilgtspējīgs piekrastes un jūras tūrisms un citi faktori, kas veido zilo bioekonomiku, palīdz Vidzemes reģionam transformēties un radīt produktus ar augstu pievienoto vērtību. Kādas iespējas jau tiek izmantotas un kas vēl gaida potenciālos ieguldītājus?
Ceturtdien, 25. aprīlī, no plkst. 10.00 līdz 14.00 Skangaļu muižā, Liepas pagastā, Vidzemes plānošanas reģions rīkos izglītojošu semināru “Tūrisms visiem”. To apmeklēt aicina tūrisma speciālistus, pašvaldību pārstāvjus, tūrisma un viesmīlības jomas uzņēmējus un citus interesentus.
Tuvojoties projekta “Uzņēmējdarbība Vidzemē” izskaņai, uzņēmējdarbības speciālisti, atbalsta organizācijas, uzņēmēji, jaunieši un citi interesenti š.g. 24. aprīlī aicināti apmeklēt projekta noslēguma pasākumu Kosmosa izziņas centrā Cēsīs, Cīrulīšu ielā 63, lai iedvesmotos, uzzinātu par projektā paveikto, saņemtu atbildes uz interesējošajiem jautājumiem, satiktu līdzīgi domājošos un uzzinātu aktualitātes uzņēmējdarbības attīstībā Ziemeļvalstu reģionos.
Aizvadītajā nedēļā, no 8. līdz 9. aprīlim, Vidzemes pašvaldību speciālisti, Vidzemes plānošanas reģiona (turpmāk – VPR) un Latvijas Lauku foruma pārstāvji devās pieredzes apmaiņas vizītē uz Tartu pilsētu un apriņķi Igaunijā. Brauciena mērķis bija iepazīt un pārņemt kaimiņvalsts pieredzi iepirkumu organizēšanā izglītības iestādēs, kā arī bioloģisko pārtikas produktu iekļaušanā to ēdienkartēs, maltīšu plānošanā un pārtikas atkritumu samazināšanā.
Projekts CITIES2030 ir saņēmis finansējumu no Eiropas Savienības pētniecības un inovāciju programmas “Apvārsnis 2020” saskaņā ar granta līgumu Nr. 101000640. Ar plašāku informāciju par projektu CITIES2030 iespējams iepazīties 
Eiropas Savienības un arī Latvijas dabas aizsardzības prioritāte ir bioloģiskās daudzveidības un tās sniegto ekosistēmu pakalpojumu saglabāšana un atjaunošana. L
Lai veicinātu vidzemnieku informētību par daudzdzīvokļu ēku atjaunošanu, darbu sācis informatīvais atbalsta punkts – 