.png)
|
Arhīva kalendārs
Nozīmīgas pārmaiņas gaidāmas Valmieras sabiedriskā transporta sistēmā. Oktobra sākumā Valmieras pilsētas maršrutos pasažierus sāks pārvadāt deviņi jauni dīzeļa – elektriskie hibrīdautobusi. Gaujas zelta smilšu krāsas autobusi ir videi draudzīgāki, jo daļu nepieciešamās enerģijas spēj saražot bremzējot. “Vairākas reizes esam veikuši testa braucienus un rūpīgi vērtējuši, kas būtu Valmierai labākais variants, tādējādi ir liels prieks redzēt, kā īstenojas ideja par hibrīdautobusiem Valmieras ielās. Mūsu autobusu vadītāji, mehāniķi un tehniskās palīdzības darbinieki piedalījās mācībās, iepazīstot jaunos autobusus, un viņu atsauksmes ir pozitīvas. Jaunie autobusi ir ne vien pasažieriem ērti, bet arī draudzīgi videi, tādējādi šis ir ilgtspējīgs ieguldījums pilsētas attīstībā. Tas ir arī viens no mūsu uzņēmuma mērķiem – nodrošināt kvalitatīvu, mūsdienīgu pakalpojumu, kas ir uz ilgtermiņa attīstību vērsts. Ceram, ka arī pasažieri būs apmierināti un autobusi labi ripos,” vēl SIA “VTU Valmiera” valdes priekšsēdētājs Oskars Spurdziņš. SIA “VTU Valmiera” līgumu ar Solaris Bus & Coach S.A. par deviņu jaunu dīzeļa – elektrisko hibrīdautobusu iegādi parakstīja 2019.gada izskaņā. Tie būs autobusi, kas daļu nepieciešamās enerģijas spēj saražot bremzējot, tādējādi tie ir videi draudzīgāki, ekonomiskāki un klusāki. Tā kā transportlīdzeklis ar hibrīdpiedziņu bremzēšanas laikā reģenerē enerģiju un veic akumulatoru uzlādi, tas ir piemērots pilsētas maršrutiem, kur bieži jāpiestāj pieturvietās un krustojumos. Uzsākot braukšanu, elektrodzinēja piedziņai tiek izmantota saražotā enerģija, kas savukārt ļauj noteiktu laiku braukt ar izslēgtu dzinēju. Tādējādi tiek taupīta degviela, sasniedzot, kā uzrādīja testa braucieni, pat 30 procentu degvielas ietaupījumu, kā arī samazinājās izmešu daudzums. Pašuzlādes dīzeļa – elektriskajiem hibrīdautobusiem nav ierobežots veicamais attālums un nav nepieciešama elektroenerģijas uzlādes infrastruktūra. Lēmums izvēlēties hibrīdautobusus pieņemts, izvērtējot Valmieras pilsētas maršrutu tīklu, reisu garumus, ņemot vērā arī klimatiskos apstākļus, kā arī iespējas nodrošināt nepārtrauktu sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanas ilgtspēju Valmierā. Projekta kopējās izmaksas ir EUR 2835000, t.sk. Kohēzijas fonda finansējums EUR 1906322 apmērā. Autobusu iegāde tiek īstenota Kohēzijas fonda līdzfinansētā projekta “Videi draudzīga sabiedriskā transporta iegāde Valmieras pilsētai” (vienošanās Nr.4.5.1.2/17/I/006) ietvaros.
Informāciju sagatavojusi: Zane Bulmeistare SIA „VTU Valmiera”
Iedzīvotāju galamērķi bijuši primārās pakalpojumu saņemšanas vietas, kas, galvenokārt, atrodas novadu centros: ārsts, aptieka, pārtikas veikals, sabiedriskā autobusa pieturas, bankomāts, bibliotēka, frizieris, valsts iestādes, pasts, interešu nodarbības, pašvaldības organizēti kultūras pasākumi. Iedzīvotāji pakalpojumu izmantojuši arī nokļūšanai uz darba vietu. Iedzīvotāji par saņemto pakalpojumu ir apmierināti, jo sevišķi būtiski tas atvieglojis ikdienu tiem iedzīvotājiem, kuriem nav iespēju izmantot sabiedriskā transporta pakalpojumus dzīvesvietas tuvumā un kuriem īpašumā nav privātās automašīnas. Transporta eksperte Vidzemes plānošanas reģionā Kristīne Malnača norāda: “Transporta pakalpojumu pieejamība mazina sociālo atstumtību. Nodrošinot piekļuvi sadzīves pakalpojumiem, ārstniecības un izglītības pakalpojumiem, tiek uzlabota dzīves kvalitāte. Turklāt apziņa, ka nepieciešamības gadījumā transporta pakalpojums būs pieejams, vairo iedzīvotājos drošības sajūtu.” Pakalpojuma lietotāji jau sākotnēji bija informēti, ka īstenotā iniciatīva pagaidām uzskatāma par eksperimentu un tā noslēgsies līdz ar Eiropas Savienības projekta “MAMBA” ieviešanu, kas bija galvenais finanšu avots pakalpojuma īstenošanai. Šobrīd Vidzemes plānošanas reģions iniciējis valsts līmeņa diskusiju par alternatīvu vietējās mobilitātes risinājumu ieviešanu reģionos, tostarp, kā vienu no variantiem piedāvājot “transports pēc pieprasījuma” pakalpojumu. Jāatgādina, ka 24.septembrī Rīgā tika sasaukta ieinteresēto pušu sanāksmē, kurā piedalījās gan Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, gan arī transporta nozari pārstāvošo institūciju pārstāvji, tostarp arī citu plānošanas reģionu pārstāvji un tika saņemts konceptuāls atbalsts jautājuma virzīšanai Satiksmes ministrijā. Jautājumiem: Guna Kalniņa-Priede, Vidzemes plānošanas reģiona administrācijas vadītāja, guna.kp PIE vidzeme PUNKTS lv; Kristīne Malnača, transporta eksperte Vidzemes plānošanas reģionā, kristine.malnaca PIE vidzeme PUNKTS lv Informāciju sagatavojusi: Anita Āboliņa, sabiedrisko attiecību vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, anita.abolina PIE vidzeme PUNKTS lv
VPR pārstāvji izteica priekšlikumu integrēt transports pēc pieprasījuma pakalpojumu esošajā sabiedriskā transporta sistēmā, piedāvājot šo pakalpojumu vietās, kur sabiedriskais autobuss nav pieejams un teritorijās, kurās esošie reisi gandrīz pilnībā tiek dotēti no valsts. Satiksmes ministrs klātesošajiem norādīja, ka transports pēc pieprasījuma pakalpojuma administrēšana būtu jāveic plānošanas reģioniem, kam piekrita arī VPR administrācijas vadītāja Guna Kalniņa-Priede, vienlaikus norādot, ka pašvaldības pārzina savu teritoriju un spēj vislabāk novērtēt iedzīvotāju vajadzības. “Centralizēta plānošana vietējiem risinājumiem nav un nebūs piemērota,” norādīja G. Kalniņa-Priede. Satiksmes ministrs rosināja izvērtēt nepieciešamās izmaiņas likumdošanā, lai transports pēc pieprasījuma pakalpojumu varētu integrēt sabiedriskajā pasažieru pārvadājumu sistēmā, atgādinot, ka šobrīd joprojām grozījumiem ir atvērts sabiedrisko pasažieru pārvadājumu likums. Tāpat VPR pārstāvji sarunas laikā norādīja, ka pasažieru pārvadājumu pieprasījumu nevar konstatēt ar regulārajiem sabiedriskā autobusa maršrutiem, jo šāds piedāvājums, diemžēl, ne vienmēr atbilst iedzīvotāju vajadzībām. Ja sabiedriskā autobusa reisā ir maz pasažieru, tas nenozīmē, ka nav pieprasījuma pēc transporta pakalpojumiem, bet drīzāk liecina par nepiemērotu piedāvājumu. Sabiedriskā transporta sistēmai ir jākļūst elastīgākai, lai tā atbilstu iedzīvotāju vajadzībām un nodrošinātu efektīvāku resursu izmantošanu. Komentējot ministrijas ieceri no 2021. gada atsevišķos reisos reģionos ieviest bezmaksas sabiedrisko transportu, transporta eksperte Kristīne Malnača tikšanās laikā norādīja: “Nākotnē plānotie bezmaksas reisi mazapdzīvotās lauku teritorijās varētu izrādīties risinājums, kas ir domāts visiem, bet īsti neder nevienam. Tie varētu tikt aizstāti ar transports pēc pieprasījuma pakalpojumu, nodrošinot lietderīgāku un efektīvāku resursu izmantošanu.” Tikšanās laikā projekta MAMBA (Interreg BJR programma 2014-2020) un pilotaktivitātes “transports pēc pieprasījuma” vadītāja Līga Puriņa-Purīte klātesošajiem norādīja, ka ļoti būtiska ir sadarbība ar vietējo pašvaldību, kā arī tas, ka pakalpojuma piedāvājuma veidošanā tika iesaistīti paši iedzīvotāji. Lielu nozīmi spēlēja arī dispečers, kas personīgi uzklausīja katru iedzīvotāja vajadzību. L. Puriņa-Purīte: “Ja iedzīvotāju zvani nonāktu kādā lielā centrālē vai arī pieprasījums būtu jāveic elektroniski, visticamāk, ka transports pēc pieprasījuma lietotāju skaits būtu krietni mazāks.” Jāatgādina, ka projekta MAMBA partneri Latvijā bija arī Autotransporta direkcija, kuras atbildībā bija projektā iesaistīto Baltijas jūras reģionā dalībvalstu līdzšinējā juridiskā ietvara izpēte. Uzdevums tika veikts ar mērķi apzināt šī brīža šķēršļus, ko rada normatīvo aktu bāze un sniegt priekšlikumus par to, kādas izmaiņas likumdošanā būtu nepieciešamas, lai lauku teritorijās Eiropā, tostarp arī Latvijā, varētu iedzīvināt tādus alternatīvus mobilitātes risinājumus, kāds ir arī transports pēc pieprasījuma. 12. oktobra sanāksmē Vidzemes plānošanas reģionu pārstāvēja VPR administrācijas vadītāja Guna Kalniņa-Priede, projekta vadītāja Līga Puriņa-Purīte, transporta eksperte Kristīne Malnača, savukārt Satiksmes ministriju – satiksmes ministrs Tālis Linkaits, parlamentārais sekretārs Jānis Butāns, padomnieks juridiskajos jautājumos Uģis Upenieks, ministra padomniece stratēģiskās komunikācijas jautājumos Ilze Salna un ministra biroja vadītāja Arita Ūdre. Foto: Satiksmes ministrija Jautājumiem: Guna Kalniņa-Priede, VPR administrācijas vadītāja, guna.kp PIE vidzeme PUNKTS lv, mob.t.29477997; Kristīne Malnača, transporta eksperte, kristine.malnaca PIE vidzeme PUNKTS lv; Līga Puriņa-Purīte, projekta MAMBA un pilotaktivitātes transports pēc pieprasījuma vadītāja l%C4%ABga.pp PIE vidzeme PUNKTS lv Informāciju sagatavojusi: Anita Āboliņa, sabiedrisko attiecību vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, anita.abolina PIE vidzeme PUNKTS lv, mob.t 29454752
Skolēnu brīvlaikā būs atcelta šo reisu izpilde no Rūjienas autoostas:
Būs slēgti, kā arī atjaunoti vairāku maršrutu reisi no Valmieras, Smiltenes un Rūjienas autoostām. Izmaiņas skatāmas uzņēmuma mājaslapas www.vtu-valmiera.lv sadaļā “Pasažieru pārvadājumi”, “Izmaiņas kustību sarakstos”.
Informāciju sagatavoja: Zane Bulmeistare SIA „VTU Valmiera”
70% no ceļu lietotājiem aplikācijā “Waze” visbiežāk ir informējuši par sabrauktiem dzīvniekiem,18% par šķēršļiem uz ceļa, 9% par bedrēm, salīdzinoši retāk - 3%, tiek ziņots par pazudušām ceļa zīmēm.
Teju jau gadu LAU izmanto specializētu datu apstrādes sistēmu, kas no aplikācijas “Waze” brīdinājumu un notikumu plūsmas ļauj noteikt ceļu lietotāju iesūtīto ziņojumu precīzas koordinātas un ziņojuma tipu. Saņemtajai informācijai seko līdzi LAU Klientu atbalsta dienests, kas saņemtos ziņojumus izvērtē un nodod atbildīgajām struktūrvienībām informācijas pārbaudei un nepieciešamo darbu uzsākšanai. Atgādinām, ka iesniedzot ziņojumu “Waze”, svarīgi norādīt konkrētu bīstamības tēmu jeb apakšadaļu. “Waze” piedāvā trīs bīstamības sadaļas, no kurām katrai ir savas apakšsadaļas. Ziņojumu apakšsadaļas, kuras izvērtē LAU, ir sekojošas:
Aicinām autovadītājus pirms mobilā telefona lietošanas, pārliecināties par savu un citu ceļu satiksmes dalībnieku drošību. “Waze” ir bezmaksas navigācijas rīks, kas analizē aktuālo informāciju par lietotāju braukšanas ātrumu un atrašanās vietu, kā arī izvērtē lietotāju pievienotos ziņojumus par satiksmes plūsmu, autoceļu uzturēšanas darbiem un ar to saistītajiem satiksmes ierobežojumiem, kā arī citām ikdienas aktualitātēm uz ceļa, kā rezultātā tas lietotājiem spēj piedāvāt maršrutēšanu un tiešsaistes datus par satiksmi. Par LAU: LAU veic gandrīz 200 dažādus ikdienas uzturēšanas darbus uz valsts autoceļiem. Uzturamo valsts autoceļu kopgarums ir vairāk nekā 20 000 km, no tiem 9 129 km autoceļu ir ar melno segumu un 10 989 km ir grants autoceļu, kā arī ikdienas uzturēšanas darbi tiek veikti uz vairāk nekā 900 tiltiem.
Papildus informācijai: Juris Aksels Cīrulis LAU komunikācijas daļa +371 29213682 juris.aksels.cirulis PIE lau PUNKTS lv
Alūksnes novada pašvaldības priekšsēdētājs Arturs Dukulis: “Šādi alternatīvi mobilitātes risinājumi, kāds ir arī “transports pēc pieprasījuma”, nekonkurē ar sabiedriskajiem autobusiem. Arī mēs, izskatot vietas, kur šādu pakalpojumu testēt, izvēlējāmies teritorijas novadā, kur autobuss nekad nav kursējis, vai kur reisi vairs netiek izpildīti. Tomēr šajās vietās dzīvo cilvēki – jaunie pasažieri. Faktiski šis risinājums papildina esošo sistēmu, piegādājot arvien jaunus pasažierus.” Mazsalacas novada pašvaldības priekšsēdētāja vietniece Dace Mažānova: “Esam par šo diskutējuši arī pašvaldībā, un, ja šāds mobilitātes risinājums tiktu iedzīvināts sabiedriskā transporta sistēmā, esam gatavi kā pašvaldība iesaistīties ar savu daļu līdzfinansējuma.” Jaunpiebalgas novada pašvaldības priekšsēdētājs, Sabiedriskā transporta padomes loceklis Laimis Šāvējs: “Saredzu pāris riskus – ja nodosim šo pilotprojekta laikā izveidoto modeli iedzīvināšanai centralizēti, baidos, ka beigās pakalpojums būtiski atšķirsies no tā, kādu to šobrīd testēja kolēģi plānošanas reģionā. Nevaru neatgādināt par ceļu infrastruktūru – kā redzējām, cilvēki, kas pakalpojumu jau izmēģināja, dzīvo tiešām attālās vietās un ceļš uz viņu mājām bieži vien ir ļoti sliktā kvalitātē. Par kādu mobilitāti mēs vispār varam tad runāt! Jāapzinās, ka iedzīvotāju skaits samazināsies arī turpmāk pierobežā, ar to valstij jārēķinās, meklējot alternatīvus risinājumus.” Arī citas pašvaldības Vidzemē transportu pēc pieprasījuma saredz kā potenciālu risinājumu vietējās mobilitātes nodrošināšanai un ir gatavi to iedzīvināt savās teritorijās, lai nodrošinātu vietējo mobilitāti vietās, kur sabiedriskais transports nekursē vai kursē ļoti reti.
Atgādinām, ka no 2019. gada 21.oktobra līdz 2020. gada 30. septembrim divās Vidzemes novadu teritorijās – Alūksnes novadā un Mazsalacas novadā – tika testēti divi atšķirīgi “transports pēc pieprasījuma” modeļi. Pilotprojekts noslēdzās ar pārliecinošiem rezultātiem – 11 mēnešu laikā tika pārvadāti 2777 pasažieri, tika izpildīti 1277 reisi un nobraukti 24 821 kilometrs. (Vairāk informācijas par projekta rezultātiem: https://ej.uz/n279 ). Pilotprojekts “transports pēc pieprasījuma” 11 mēnešu garumā Alūksnes un Mazsalacas novados tika finansēts no Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļiem, VPR īstenojot Interreg Baltijas jūras reģiona programmas 2014-2020 projektu “MAMBA”. Jautājumiem: Guna Kalniņa-Priede, VPR administrācijas vadītāja, guna.kp PIE vidzeme PUNKTS lv Informāciju sagatavojusi: Anita Āboliņa, sabiedrisko attiecību vadītāja, anita.abolina PIE vidzeme PUNKTS lv
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
30. septembrī noslēdzies Vidzemes plānošanas reģiona īstenotais pilotprojekts “transports pēc pieprasījuma”, kas 11 mēnešu garumā no 2019. gada 21. oktobra tika organizēts Mazsalacas un Alūksnes novadu teritorijās. Apkopotie dati liecina, ka ar transportu pēc pieprasījuma pārvadāti 2777 pasažieri; veikti 1277 reisi un nobraukti 24 821 kilometrs.
Pakalpojums tika organizēts vietās, kur sabiedriskais transports nekursē vispār vai ir pieejams nepietiekamā apjomā.
12. oktobrī Vidzemes plānošanas reģiona (VPR) pārstāvji tikās ar satiksmes ministru Tāli Linkaitu, lai iepazīstinātu ar transports pēc pieprasījuma pilotprojekta rezultātiem un secinājumiem, kā arī rosināja veidot atbalsta mehānismu mobilitātes nodrošināšanai lauku teritorijās. Īstenotā pilotprojekta rezultāti uzskatāmi parāda, ka pieprasījums pēc pasažieru pārvadājumiem pastāv arī attālās un mazapdzīvotās lauku teritorijās. 
SIA “VTU Valmiera” informē, ka skolēnu rudens brīvlaikā, no 19. līdz 23.oktobrim (ieskaitot), būs izmaiņas autobusu kustības sarakstos.
Lai pēc iespējas operatīvāk reaģētu uz notiekošo valsts autoceļu tīklā, VAS Latvijas autoceļu uzturētājs (LAU) aicina autoceļu lietotājus iesaistīties un sniegt informāciju par bīstamām situācijām uz autoceļa. Kopumā LAU pēdējā gada laikā ir saņēmis turpat 3000 ziņojumus par dažādām bīstamām situācijām uz valsts autoceļiem. 64% ceļu lietotāju kā ērtāko informācijas nodošanas veidu izmanto aplikāciju “Waze”, savukārt katrs trešais jeb 30% ceļu lietotāju zvana uz informatīvo tālruni, 6% ziņojuma nosūtīšanai izmanto sociālos tīklus vai e-pastu. 
Vidzemes plānošanas reģiona (VPR) attīstības padomes oktobra sēdē tās locekļi lēma atbalstīt VPR administrācijas priekšlikumu aicināt Satiksmes ministriju iekļaut pasažieru pārvadājumu veidu “transports pēc pieprasījuma” esošajā sabiedriskā transporta sistēmā. Papildus tam, tika atbalstīts arī priekšlikums piedāvāt ministrijai Sabiedriskā transporta nākotnes koncepcijā 2021-2020 minēto bezmaksas sabiedrisko transportu īstenot kā “transports pēc pieprasījuma” pakalpojumu. Kristīne Malnača, transporta eksperte padomes locekļiem teica: “Neredzam, ka iecere par bezmaksas sabiedriskā transporta maršrutiem mazapdzīvotās vietās rezultēsies panākumiem. Šādās vietās nepieciešams individuāls un elastīgs piedāvājums – sabiedriskais transports fiksētos maršrutos to nespēj piedāvāt. Jāatzīst, ka nesen īstenotā izmēģinājuma projekta rezultāti liecina – arī mazapdzīvotās vietās ir pieprasījums pēc transporta pakalpojumiem, tikai jautājums – vai šī brīža sabiedriskā transporta sistēma un tās piedāvājums cilvēkiem ikdienā der? Vēlreiz uzsveru, ka transports pēc pieprasījuma nekonkurē ar sabiedrisko transportu, tieši pretēji – tas spēj piegādāt jaunus pasažierus.”
SIA “VTU Valmiera” informē, ka no 1. novembra tiks slēgti sezonas maršruti: