Arhīva kalendārs

« July 2021 »
MonTueWedThuFriSatSun
 1234
567891011
12131415161718
19202122232425
262728293031 

Noslēgusies konkursa par Eiropas kultūras galvaspilsētas 2027 nosaukumu Latvijā pirmā kārta, pēc kuras tālāk tiek virzītas Daugavpils, Jūrmala, Liepāja un Valmiera. Konkursam pieteikto pilsētu piedāvājumus Latvijā trīs dienu laikā tiešsaistē vērtēja neatkarīgu ekspertu grupa, ko veidoja Eiropas Parlamenta, Eiropas Savienības Padomes, Eiropas Komisijas un Eiropas Reģionu komitejas atlasīti eksperti, kā arī divi nacionālie eksperti, kurus izvirzīja Nacionālā kultūras padome un Kultūras ministrija.

Eiropas kultūras galvaspilsētas konkursa Latvijā pirmajā kārtā piedalījās Cēsis, Daugavpils, Jelgava, Jēkabpils, Jūrmala, Kuldīga, Liepāja, Ogre un Valmiera, kas savus pieteikumus iesniedza laikā no 2020. gada augusta līdz 2021. gada 4. jūnijam. Jāatzīmē, ka jau pieteikšanās un sākotnējās atlases kritēriju izpilde Eiropas kultūras galvaspilsētas titula pretendentiem ir pozitīvs sasniegums, jo apliecina pilsētu spēju kultūras, ekonomikas un sociālajā jomā, vienlaikus padarot kultūru par savas ilgtermiņa attīstības stratēģijas daļu.

Zane Petre, Eiropas Komisijas pārstāvniecības vadītāja Latvijā: “Kultūra visos laikos ir bijusi cilvēku kopā un līdzās būšanas, iedvesmas un mierinājuma avots. Gan labos, gan ne tik labos laikos tā palīdz mums būt stiprākiem, uzturēt savas tradīcijas, bagātināties vienam no otra un virzīties tālāk savā attīstībā. Eiropas kultūras galvaspilsētas iniciatīva ir brīnišķīgs piemērs, kā varam savu kultūru darīt plašāk zināmu, turpinot tradīcijas un radot no jauna, nest Latvijas vārdu Eiropā un pasaulē. Ikviena pilsēta, kas pieņēmusi šo izaicinājumu un cīnās par Eiropas kultūras galvaspilsētas nosaukumu, jau ir savā ziņā uzvarētāja, domājot, plānojot un ieguldot savas pilsētas attīstībā. Novēlu ikvienai pilsētai turpināt izvēlēto ceļu - sapņojot, radot un īstenojot idejas, kas iemieso Eiropas vērtības un ļauj iepazīt Latviju!”

Konkursa atlases kritērijos noteikts, ka pilsētām jāsagatavo kultūras programma ar skaidru un nozīmīgu Eiropas dimensiju, kas veicina pilsētas, kā arī tuvējo apkaimju iedzīvotāju līdzdalību un piesaista gan vietējus, gan starptautiskus apmeklētājus. Programmai ir jābūt ar ilgstošu ietekmi un jāveicina pilsētas ilgtermiņa attīstība. Pieteicējiem arī jāpierāda pašvaldību atbalsts un spēja īstenot projektu.

“Eiropas kultūras galvaspilsētas statuss ļauj pozicionēt Latvijas pilsētu un līdz ar to visu mūsu valsti Eiropas kultūras telpā; šis statuss var dot gan pozitīvu impulsu pilsētas kultūras stratēģijas restartam, gan nest jaunus augļus uzņēmējdarbībā, tūrismā, ekonomikā un sociālajā dzīvē. Minēto apliecina arī mūsu galvaspilsētas pieredze 2014. gadā, jo aizvien vērojam, kā Rīgas kultūrtelpā turpina dzīvot un attīstīties pirms septiņiem gadiem iesāktas iniciatīvas, un redzam, kā tas nesis nozīmīgu pilsētas kultūrpolitikas paradigmas maiņu,” akcentē Kultūras ministrijas valsts sekretāre Dace Vilsone, uzsverot, ka ikviena pilsēta un novads, kas piedalījušies konkursā uz 2027. gada Eiropas kultūras galvaspilsētas nosaukumu, jau ir ieguvēji. Ieguvēji – jo apzinājuši savus spēkus, resursus, arī ambīcijas un rūpīgi strādājuši pie detalizētas kultūras programmas izstrādes. Esmu pārliecināta, ka vismaz daļu no šīm programmām mēs, kā Latvijas kultūras dzīves baudītāji, pieredzēsim, neskatoties uz konkursa rezultātiem.”

Tiklīdz šodien paziņotais žūrijas ieteikums tiks oficiāli apstiprināts, šīm pilsētām – Daugavpilij, Jūrmalai, Liepājai un Valmierai, līdz 2022. gada pavasarim savi pieteikumi būs jāizstrādā daudz detalizētāk. Tad žūrija atkal tiksies, lai tos izvērtētu un lemtu, kura no šīm pilsētām kļūs par Eiropas kultūras galvaspilsētu 2027. gadā, kad Latvijā otro reizi būs Eiropas kultūras galvaspilsēta (pirmo reizi par Eiropas kultūras galvaspilsētu Latvijā kļuva Rīga 2014. gadā). Arī Portugālē 2027. gadā būs vēl viena Eiropas kultūras galvaspilsēta. Portugālē konkurss tika izsludināts 2020. gada novembrī, un priekšatlases sanāksme notiks 2022. gada sākumā.

Jāatzīmē, ka Covid-19 pandēmijas dēļ un pēc Eiropas Komisijas priekšlikuma Eiropas Parlaments un Eiropas Savienības Padome nolēma abām 2020. gada Eiropas kultūras galvaspilsētām - Rijekai (Horvātija) un Golvejai (Īrija) - pagarināt to statusu līdz 2021. gada aprīlim. 2022. gadā par Eiropas kultūras galvaspilsētām kļūs Novisada (Serbija), Kauņa (Lietuva) un Eša pie Alzetas (Luksemburga); 2023. gadā - Elefsina (Grieķija), Timišoara (Rumānija) un Vesprēma (Ungārija). 2024. gadā Eiropas kultūras galvaspilsētas atradīsies Tartu (Igaunija), Bādišla (Austrija) un Bodo (Norvēģija); savukārt 2025. - Hemnica (Vācija) un Nova Gorica (Slovēnija).

Eiropas kultūras galvaspilsētu iniciatīva aizsākās 1985. gadā Grieķijā, pateicoties tā laika kultūras ministrei Melinas Merkuri idejai, un tā ir kļuvusi par vienu no vērienīgākajiem kultūras projektiem Eiropā. Iniciatīvas mērķis ir veicināt kultūras daudzveidību Eiropā, uzsvērt dažādu kultūru kopīgās iezīmes un veicināt kultūras lomu pilsētu ilgtermiņa attīstībā.

Plašāka informācija:

https://ec.europa.eu/culture/policies/culture-cities-and-regions/european-capitals-culture

https://op.europa.eu/en/publication-detail/-/publication/658e3186-7d3e-11e5-b8b7-01aa75ed71a1

Eiropas Komisija: Kultūra

Radošā Eiropa (Facebook)

Radošā Eiropa (Twitter)  

 

Šobrīd, līdz pat 2022. gada pavasarim, norisinās Konference par Eiropas nākotni. Tā ir pirmā pārnacionālā diskusija, iesaistot visus eiropiešus un aicinot ikvienu kopīgi meklēt risinājumus Eiropas izaicinājumiem. Tā ir iespēja apdomāt un paust savu viedokli par to, kādu Eiropas Savienību (ES) tās iedzīvotāji vēlas redzēt. Konferences ietvaros organizētajās sarunās, darbnīcās, diskusijās un citos pasākumos apkopotās idejas, viedokļi un priekšlikumi tiks publicēti Konferences par Eiropas nākotni daudzvalodu digitālajā platformā.

Kopš maija sākuma Vidzemes plānošanas reģions kļuvis par vienu no 7 jaunajiem EUROPE DIRECT centriem Latvijā. EUROPE DIRECT Vidzeme (ar filiālēm Cēsīs un Valmierā) galvenais uzdevums ir sniegt iedzīvotājiem Vidzemē savlaicīgu un objektīvu informāciju par nozīmīgākajām aktualitātēm Eiropā, kā arī rosināt iedzīvotāju diskusijas par Eiropas nākotni. Eiropas Konferences laikā EUROPE DIRECT Vidzeme plāno organizēt vairākus viedokļu un ideju paušanas pasākumus dažādām mērķa grupām (nevalstiskās organizācijas, uzņēmēji, valsts/pašvaldību iestādes, sabiedrība u.c.), tāpēc interesenti aicināti sazināties ar eiropassavieniba PIE vidzeme PUNKTS lv un izvirzīt sev vēlamās diskusiju tēmas, par kurām paust savu viedokli Eiropas nākotnes veidošanā.

Kā piedalīties?

Konferencei ir izvirzīti 10 tēmu bloki, kas sniedz ieskatu tās struktūrā un palīdz izvēlēties iecerētā pasākuma virzienu. Tie ir: klimata pārmaiņas un vide; veselība; spēcīgāka ekonomika, sociālais taisnīgums un nodarbinātība; ES pasaulē: vērtības un tiesības, tiesiskums, drošība; digitālā pārveide; Eiropas demokrātija; migrācija; izglītība, kultūra, jaunatne un sports, kā arī citas idejas.

Lai vidzemnieku viedoklis būtu sadzirdēts Eiropas nākotnes veidošanā, Europe Direct Vidzeme aicina pašvaldības, nevalstiskās organizācijas, uzņēmējus, iedzīvotājus un jebkuru citu interesentu pievienoties Konferencei par Eiropas nākotni, izvēloties sev tīkamāko no piedāvātajiem iesaistes veidiem:

  • Sazinies ar EUROPE DIRECT Vidzeme par sev interesējošām diskusiju tēmām:

- informē EUROPE DIRECT Vidzeme par tēmām vai izaicinājumiem, par kuriem Tu gribētu paust savu viedokli;

- informē EUROPE DIRECT Vidzeme, ja Tavā darbības jomā (piemēram, lauksaimniecība, nevalstiskais sektors, uzņēmējdarbība u.c.) ir problēmjautājumi vai izaicinājumi, kuriem nākotnes Eiropā būtu jāmeklē risinājumi;

- piedalies centra organizētajos pasākumos un izsaki savu viedokli par to, kādu Eiropu vēlies redzēt.

  • Izveido savu pasākumu

- organizē savus pasākumus, tostarp publiskas debates un konsultācijas ar iedzīvotājiem;

- popularizē savus pasākumus, pievienojot tos konferences platformai;

- padari savu pasākumu pēc iespējas iekļaujošāku un pieejamāku ikvienam.

  • Izklāsti savas idejas daudzvalodu digitālajā konferences platformā

- dari zināmas savas idejas, izmantojot konferences platformu, kas izveidota kā iedzīvotāju ideju centrs;

- augšupielādē secinājumus un ziņojumus par savu pasākumu konferences platformā;

- dalies ar savām idejām vai atbalsti citu idejas — dari zināmu savu viedokli!

Konferences ietekme Eiropas nākotnes griezumā

Eiropas Parlaments, Padome un Eiropas Komisija ir apņēmušies uzklausīt Eiropas iedzīvotājus un savas kompetences robežās sekot līdzi sniegtajiem ieteikumiem. Visas apkopotās idejas un ziņojumi par pasākumiem tiks atklāti un pārredzami publicēti daudzvalodu digitālajā platformā – vietā, kur iedzīvotāji varēs dalīties ar savām idejām un iesūtīt ierosinājumus tiešsaistē. Visā Konferences norises laikā tos apkopos, analizēs, pārraudzīs un publicēs. Šie ziņojumi pēc tam tieši ietekmēs Eiropas pilsoņu paneļdiskusiju un plenārsēžu saturu, kā ietvaros iedzīvotāji sāks dialogu ar valstu un Eiropas lēmumu pieņēmējiem. Sagaidāms, ka līdz 2022. gada pavasarim Konference nāks klajā ar secinājumiem, kuros būs dotas norādes par Eiropas nākotni.

Kontaktinformācija saziņai:

EUROPE DIRECT Vidzeme vadītāja Maija Rieksta, tālr. +371 26 099 521; e-pasts: maija.rieksta PIE vidzeme PUNKTS lv vai eiropassavieniba PIE vidzeme PUNKTS lv

Mājas lapa: http://www.vidzeme.lv/lv/europe_direct_vidzeme
Facebook konts: https://www.facebook.com/EuropeDirectVidzeme

Bezmaksas tālrunis saziņai ar EUROPE DIRECT centru (Briselē): 00800 67891011 (tikai no fiksētās tālruņa līnijas).

Informāciju sagatavoja: Marta Riekstiņa, sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, e-pasts: marta.riekstina PIE vidzeme PUNKTS lv

EUROPE DIRECT Vidzeme darbību finansiāli atbalsta Eiropas Komisija.