Arhīva kalendārs

“Temps, kādā šobrīd attīstās tehnoloģijas, ir straujāks nekā uzņēmumu spējas tam pielāgoties. Covid-19 krīze liek mums pārskatīt prioritātes un dažādās dzīves jomās atrast efektīvākus risinājumus, ko sniedz mūsdienu tehnoloģiskās iespējas. Mums ir jāiet līdzi laikam un jāizmanto visas iespējas, tai skaitā iespējas, ko pētniecības un inovāciju jomā mums sniedz ES finanšu resursi,” uzsver Armands Eberhards, Finanšu ministrijas (FM) Valsts sekretāres vietnieks ES fondu jautājumos.

Lai gan Latvijas pētniecības un inovāciju sistēma pēdējo septiņu gadu laikā ir būtiski palielinājusi efektivitāti un produktivitāti, līdzšinējais inovāciju sniegums ir nepietiekams straujai un viedai izaugsmei. Tas tiešā veidā ir saistīts ar ilgstoši zemajiem pētniecības un attīstības un inovāciju ieguldījumiem, tai skaitā zemiem privātajiem ieguldījumiem pētniecībā un attīstībā, salīdzinot ar ES vecajām dalībvalstīm.

Tādēļ FM akcentē ES fondu un citu ārvalstu finanšu investīciju nozīmi inovāciju radīšanā, uzsverot, ka šīs investīcijas ne tikai sniedz finanšu resursus, bet arī dod iespējas uzņēmējiem sadarboties ar zinātniekiem jaunu un inovatīvu produktu izstrādei ar augstu pievienoto vērtību, tādējādi ceļot Latvijas uzņēmēju konkurētspēju un iespējas integrēties globālajās vērtību ķēdēs. Tāpat no otras puses tiek veidotas atbalsta platformas zinātniskajām institūcijām pētījumu komercializēšanai.

Mainot viedās specializācijas stratēģijas fokusu uz atbalstu ekosistēmām, tiks sasniegti uzlabojumi līdzšinējos pētniecības un attīstības rādītājos. Pieejas maiņa visām iesaistītajām pusēm viennozīmīgi prasīs būtisku pārkārtošanos, tomēr vēlākā posmā tas nesīsi plānotās izmaņas situācijā ar pētniecības un attīstības ieguldījumu pieaugumu, tai skaitā stimulējot arī privātā sektora interesi investēt pētniecībā un attīstībā.

Atveseļošanas un noturības mehānisma (ANM) plānā ietvaros paredzētais finansējums inovāciju un privāto investīciju pētniecībā un attīstībā veicināšanai ir 82 miljoni eiro, kamēr ES fondu Darbības programmā 2021. - 2027. gadam politikas mērķim “Viedāka Eiropa” paredzēts kopējais finansējums gandrīz viena miljarda eiro apmērā. Tai skaitā kompetences centru un klasteru atbalsta pasākumam paredzēts finansējums vairāk nekā 50 miljonu eiro apmērā. Kopumā investīcijas ES fondu atbalsta politikas mērķa “Viedā Eiropa” ietvaros ir mērķētas uz inovatīvu un zināšanās balstītu ekonomikas modeli, produktivitātes celšanu un digitālo transformāciju.

Ar Darbības programmas projektu Latvijai 2021. – 2027. gadam var iepazīties ES fondu mājaslapā. Ar ANM plāna projektu ikviens interesents var iepazīties FM mājaslapā un ES fondu mājaslapā. Komentārus un priekšlikumus par ANM plāna projektu un tā pielikumiem var iesniegt elektroniski, līdz šī gada 9. martam, sūtot tos uz e-pasta adresi: rrf PIE fm.gov PUNKTS lv.

No 1. marta Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas (VBTAI) Konsultatīvā nodaļa ESF līdzfinansētā projekta 9.2.1.3/16/I/001 “Atbalsta sistēmas pilnveide bērniem ar saskarsmes grūtībām, uzvedības traucējumiem un vardarbību ģimenē” ietvaros sāk nodrošināt ģimenēm ar bērniem bezmaksas ģimenes psihoterapijas konsultācijas. Ģimenes psihoterapijas konsultācijas notiks Latvijas Sistēmisko un ģimenes psihoterapeitu biedrības psihoterapeitu (psihoterapijas speciālistu) vadībā.

Ģimenes psihoterapijas mērķis ir stiprināt ģimeni kā vienotu veselumu, palīdzot identificēt un mazināt problēmas, kas traucē ģimenes sekmīgai funkcionēšanai. Ģimenes psihoterapija rosina ģimenes locekļus mainīt neprasmīgas, savstarpēji noliedzošas attiecības ģimenē, veicina lielāku savstarpējo sapratni, iecietību un laipnību.

Ģimenes psihoterapijas konsultācijas var notikt gan visai ģimenei vienlaicīgi, gan arī citādi - vecākam ar bērnu, vecākiem bez bērniem, vairākiem ģimenes locekļiem vienlaikus vai arī kā individuālās konsultācijas. Jebkurā gadījumā – konsultācijas mērķis būs stiprināt ģimeni kopumā, atklāt tajā līdz šim slēptos resursus, pilnveidot un attīstīt sadarbības un konfliktu risināšanas prasmes utt.

Projekta ietvaros nodrošinātās psiholoģiskās konsultācijas būs ne īsākas par stundu un garākas par pusotru stundu, tās notiks vidēji reizi nedēļā. Katra ģimene varēs saņemt no vienas līdz desmit konsultācijām (kopējais stundu skaits vienas ģimenes konsultācijām nedrīkstēs pārsniegt desmit stundas), taču izņēmuma gadījumos terapeitisko sesiju skaits varēs tikt palielināts.

Vairāk informācijas par pieteikšanos un projektam piesaistītajiem psihoterapeitiem VBTAI mājaslapā.