Otrdien, 12. septembrī, Ministru kabinetā (MK) tika izskatīts Finanšu ministrijas (FM) sagatavotais 2017. gada pirmā pusgada un ikmēneša informatīvais ziņojums par Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda (ES fondi) investīciju ieviešanas statusu. Ziņojumos norādīts uz tendenci, ka finansējuma saņēmēji projektus sagatavo un realizē novēloti, veicinot kopējo ES fondu ieviešanas kavēšanos.

Tādēļ atbildīgajām nozaru ministrijām sadarbībā ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru (CFLA) noteikts izvērtēt situāciju ar ES fondu investīciju ieviešanas negatīvām novirzēm un līdz šī gada 1. novembrim iesniegt MK situācijas novērtējumu un priekšlikumus finansējuma pārdalēm vai citu rīcību. Tai skaitā, ja nepieciešams, jāsagatavo priekšlikumus attiecībā uz individuāliem projektiem, lai novērstu riskus kopējo ES fondu mērķu izpildē.

Finansējuma saņēmēji projektus iesniedz atlases noslēguma posmā un nepietiekamā kvalitātē, lai tos apstiprinātu bez nepieciešamības projektu iesniedzējiem veikt precizējumus un iesniegt atkārtoti. Projektu iesniedzēji bieži pārceļ sākotnēji plānotos projektu iesniegšanas termiņus, lai sagatavotu kvalitatīvāku projekta iesniegumu.

Lai novērstu risku laika nobīdēs un projektu iesniedzēji rūpīgāk pievērstu uzmanību projektu kvalitātei un termiņu ievērošanai, turpmāk CFLA ļoti kritiski izvērtēs šādus projekta iesniegšanas termiņa pagarinājumus, pieprasot projekta iesniedzējiem detalizētus skaidrojumus par kavēšanās iemesliem. Vispārējs princips ir nepieļaut projektu iesniegšanas termiņu pagarinājumus, jo katrs pagarinājums rada nobīdes projektu ieviešanas laikā, attiecīgi ietekmē arī finanšu plūsmu kopumā, kas var rezultēties ar neizpildītiem Eiropas Komisijas nosacījumiem. Tos neizpildot, Latvija var zaudēt daļu no piešķirtā ES fondu finansējuma. Tādēļ projektu ieviešanas plānu disciplīna ir kritiski svarīga.

Projektu īstenotāju kavējumu skaidrojumi ir dažādi, bet dominē projektu vadības kapacitātes trūkums. Vienlaikus ir secināts, ka projektu īstenotāji ļoti bieži maina (pārplāno uz vājāku sniegumu tekošo un nākamo gadu) projektu naudas plūsmas plānus. Tas kopumā signalizē par vāju plānošanu, kapacitāti un disciplīnu projektu līmenī. Līdz ar to, lai gan šobrīd projektu īstenotāju plānos kopumā paredzēts ievērojams investīciju aktivitātes kāpums 2018. gadā, FM, ņemot vērā līdzšinējās plānu novirzes, izmanto piesardzības metodi prognozēšanā.

Kopumā šajā gadā ir ievērojams progress visos ieviešanas posmos. Statistikas dati liecina, ka līdz 2017. gada 11. septembrim CFLA jau apstiprināti projekti par vairāk kā 2 miljardiem eiro, kas ir gandrīz 49% no kopējā ES fondu finansējuma. Savukārt projektos izmaksāti 426 miljoni eiro (9,7% no pieejamā ES fondu  finansējuma). Šī gada augustā īpaši aktīva ir bijusi projektu iesniegšana ūdenssaimniecības, publiskās pārvaldes IKT platformu izveides, uzņēmējdarbības attīstības veicināšanas un izglītības iestāžu modernizēšanas jomās.

Par ES fondu ieviešanas progresu liecina arī mēneša laikā sasniegtais, proti, lielākā daļa ES fondu projektu autoceļu rekonstrukcijai ir īstenošanā vai jau pabeigti – ar VAS “Latvijas valsts ceļi” noslēgti līgumi par 96,7% ES fondu finansējuma valsts galveno autoceļu uzlabošanai un par 85% reģionālo ceļu rekonstrukcijai. Tāpat pēdējā mēneša laikā Eiropas Komisija ir apstiprinājusi SIA “Rīgas Satiksme” Skanstes tramvaja projektu, un ir uzsākts pirmais no Daugavas stadiona vērienīgās attīstības posmiem – jauno tribīņu būvniecība.

Ziņojums par ES fondu investīciju progresu 2017. gada pirmajā pusgadā un līdz š.g. augustam ir atrodams ES fondu mājaslapā.

ES fondu mājaslapā un CFLA mājaslapā esošais pieejamā atbalsta meklētājs sniedz iespēju atrast savai jomai pieejamo ES fondu finansējumu. CFLA mājaslapā ir pieejama arī informācija par visām ES fondu 2014. – 2020. gada plānošanas perioda projektu atlasēm.

Informācijas sagatavotājs:
Lauma Silakaktiņa
Komunikācijas departamenta vecākā eksperte
Tālr.: 67095656
lauma.silakaktina PIE fm.gov PUNKTS lv">lauma.silakaktina PIE fm.gov PUNKTS lv