Pagājušajā nedēļā, 22. oktobrī Līgatnē, Valsts pētījumu programmas ietvaros, norisinājās viena no četrām reģionālajām ideju darbnīcām “Vidzemes demogrāfiskais portrets”.

Darbnīcu atklāt tika aicināta Vidzemes plānošanas reģiona vadītāja Guna Kalniņa-Priede, savukārt, Valsts pētījumu programmas “Latvijas mantojums un nākotnes izaicinājumi valsts ilgtspējai” projekta “DemoMig” vadītāja Zaiga Krišjāne darbnīcas dalībniekus iepazīstināja ar projekta norisi. Lai klātesošajiem radītu skaidrāku izpratni par esošo situāciju valstī, projekta vadošie pētnieki Māris Bērziņš un Juris Krūmiņš pastāstīja par demogrāfiskajiem procesiem Vidzemē un Latvijā.

Dažāda profila vidzemnieki aktīvi piedalījās piecās dažādās diskusiju grupās, skarot tādas tēmas kā: kultūra kā reģiona attīstības virzītājspēks, kvalificētu speciālistu migrācija, demogrāfijas politika, migrācija un demogrāfiskie procesi, kvalificēta darbaspēka saglabāšana un piesaiste Vidzemes reģiona darba tirgum.

Apkopojot darbnīcu diskusiju rezultātus, secināti vairāki būtiski pieturpunkti tālākai tēmas virzībai.

Attiecībā uz darbaspēka saglabāšanu un piesaisti reģionam, kā būtiskākie ietekmējošie faktori tika minēti: darba dēvēja loma, elastīga nodarbinātība, pozitīvi apstākļi uzņēmējdarbības uzsākšanai un pašu iedzīvotāju motivācija atgriezties reģionā. Apkopojums liecināja, ka pozitīvs, prestižs un motivējošs darba devējs tiek uzskatīts par nozīmīgu iemeslu un iedvesmu, lai strādātu reģionā. Darba grupās piedalīties tika aicināti arī jaunieši. Viņu nosauktie faktori, kas ļautu saglabāt spēcīgu darbaspēku reģionā, bija: elastīgs darba grafiks, attālināta darba iespējas, atsaucīga un pozitīva darba vide, vadītājs, kurš ir līderis un iedvesmo. Diskusijas dalībnieki, arī jaunieši, uzsvēra, ka ir būtiski motivēt iedzīvotājus pašus kļūt par darba devējiem un radīt jaunas darba vietas.

Ņemot vērā demogrāfiskās tendences, diskusija par iedzīvotāju iesaisti darba tirgū pamatā koncentrējās uz senioru nodarbinātības jautājumiem. Dalībnieki norādīja, ka Vidzemes reģionā bieži sastopami tautas daiļamata meistari, kuri savu darbu turpina līdz ievērojamam vecumam. Tieši viņi ir tie, kuri pilda kultūras mantojuma saglabātāju lomu. Darba grupās izskanēja secinājums, ka viens no faktoriem, kas sekmē senioru palikšanu darba tirgū, ir finansiālie apsvērumi, piemēram, salīdzinoši nelielās pensijas. Šādi apstākļi rosina cilvēkus strādāt ilgāk.

Diskutējot par senioru iespējām ilgāk atrasties darba tirgū, īpaša uzmanība tika vērsta uz dažādu t.s. soft-skills attīstības nepieciešamību konkrētajai mērķgrupai. Piemēram, novērots, ka pirms-pensijas pedagogiem nereti ir grūtības sazināties ar jauno paaudzi, tāpēc, iespējams, būtu jāmotivē un jāpiedāvā iespējas attīstīt vairākas prasmes attiecībā uz starp-paaudžu dialogu.

Reģionālās ideju darbnīcas ieguvumi balstās uz pētnieku, reģiona iedzīvotāju, pašvaldību pārstāvju un uzņēmēju diskusiju un vajadzību apzināšanu. Darbnīca tiek rīkota pētījuma “Ilgtspējīgas un saliedētas Latvijas sabiedrības attīstība: risinājumi demogrāfijas un migrācijas izaicinājumiem” ietvaros. Pētījuma mērķis ir rast Latvijai piemērotus risinājumus attiecībā uz novecošanās, migrācijas, darba spēka trūkuma un reģionālās attīstības jomām.

Pētījumu, izmantojot inovatīvu starpdisciplināru pieeju, īsteno atzīti demogrāfijas, ģeogrāfijas, socioloģijas, izglītības, ekonomikas, tūrisma un migrācijas jomas eksperti, kas pārstāv Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāti, Biznesa, vadības un ekonomikas fakultāti, Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmiju un Latvijas Lauksaimniecības universitāti.

Prezentācijas pieejamas šeit: Juris Krūmiņš, Latvijas un Vidzemes demogrāfijas izaicinājumi. Zaiga Krišjāne, Projekts “DemoMig”. Māris Bērziņš, Demogrāfijas un migrācijas izaicinājumi Vidzemes reģionā.

Jautājumiem:

Vadošā pētniece Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātē 

Dr. Elīna Apsīte-Beriņa, tel. 28613939; e-pasts: demomig PIE lu PUNKTS lv