Jaunumi Vidzemes pašvaldībās

Eiropas Prasmju gada ietvaros, EUROPE DIRECT Vidzeme organizēja pārgājienu Ogres Zilajos kalnos, kā dalībnieki tika iepazīstināti ar dabas daudzveidības piemēriem un izaicinājumiem dabas vērtību saglabāšanā un atjaunošanā, tai skaitā arī invazīvo sugu izplatības problemātiku Latvijā.

Saskaņā ar Eiropas Savienības Bioloģiskās daudzveidības stratēģiju 2030. gadam, ES dalībvalstis vienojušās, ka aizsargājamo teritoriju platībai visā ES būtu jāsasniedz trīsdesmit procentu. Šobrīd ES ir aizsargātas apmēram astoņpadsmit procentu sauszemes teritorijas (Latvijā 12%) un tikai astoņu procentu jūras teritorijas. Tāpat stratēģija paredz, ka līdz 2030. gadam vismaz 30% sugu un biotopu ir nonākuši labvēlīgā saglabāšanās stāvoklī vai vismaz uzrāda virzību uz to. Stingri nepieciešams aizsargāt vismaz trešdaļu no ES aizsargājamajām teritorijām, to vidū visus atlikušos ES pirmatnējos un senos mežus.

Ne visi biotopi ir aizsargājami, tomēr, pārsvarā, izmantojot terminu “biotops”, tas tiek attiecināts tieši uz aizsargājamām dzīvotnēm. Aizsargājamie biotopi atšķiras ar to, ka ir salīdzinoši reti sastopami vai nu dabas apstākļu dēļ, piemēram, dolomītu atsegumi, vai cilvēka saimnieciskās darbības dēļ – piemēram, veci skujkoku meži. Tā ir Latvijas dabas neskartākā un daudzveidīgākā daļa un tajos mīt īpaši aizsargājamas sugas, kas citos apstākļos nevarētu izdzīvot,” teikts Dabas aizsardzības mājaslapā (https://www.daba.gov.lv/lv/aizsargajamie-biotopi).

Ogres Zilie kalni ir viena no vietām, kur tiek sargātas Eiropas nozīmes dabas vērtības un ir iespēja redzēt daudz aizsargājamo augu sugu un vismaz četrus no 58 aizsargājamajiem biotopiem, kas atrodami Latvijā. Sugu un biotopu aizsardzība ES balstās uz divām direktīvām – Putnu un Biotopu –, kā īstenošanai ir izšķiroša nozīme, lai sasniegtu ES izvirzītos dabas aizsardzības mērķus. “Mēs nepietiekami rūpējamies par vērtībām, kuras paši esam uzņēmušies sargāt, iestājoties Eiropas Savienībā,” iesāk pārgājiena vadītājs Rolands Ratfelders, kurš ir bioloģiskās daudzveidības un ilgtspējas eksperts ar vairāk nekā 20 gadu pieredzi. Kamēr, piemēram, Igaunijā labvēlīgā aizsardzības statusā ir ap sešdesmit procentu ES nozīmes biotopu, Latvijā to ir tikai desmit procentu, kas ir pat par pieciem procentiem zemāk nekā vidēji ES.

Interesanti, ka Ogres Zilos kalnus visvairāk raksturo tieši ļoti retais ES nozīmes biotops – skujkoku meži uz osveida reljefa formām – , kas Latvijā kopumā aizņem ne vairāk kā 0,02% jeb 14 km2. Tā kā augsni šajā biotopā veido ekonomiski augstvērtīga smilts un grants, daudzi osi ir norakti. Vēl dabas parkā sastopami tādi aizsargājami ES nozīmes biotopi kā augstais purvs un veci vai dabīgi boreāli meži. Savukārt no aizsargājamām aizsargājamām augu sugām, kas raksturīgas minētajiem skujukoku mežiem uz osiem, parkā sastopamas meža silpurene, smiltāju esparsete, šaurlapu lakacis, Ruīša pūķgalve, pundurbērzs, pļavas silpurene.

Liela problēma šobrīd ir tā, ka ļoti daudzi Eiropas nozīmes aizsargājamie meža biotopi, kuriem pagaidām formāli nav piešķirts nekāds aizsardzības statuss, tiek pastiprināti izcirsti, aizbildinoties ar to, ka to vietā taču tiekot stādīti stādīti jauni meži. Tomēr tiek aizmirsts, ka mežs kā dabas (un ne tikai tirgus) vērtība ir vērtīgs tikai tad, ja tajā ir visi attiecīgajai ekosistēmai nepieciešamie elementi: tas ir daudzveidīgs, tajā ir veci un krituši koki un tajā atrodams attiecīgs sugu sastāvs, kas nodrošina funkcionalitāti un mazina meža slimības. Tas nozīmē, ka tikai jaunu meža plantāciju veidošana nav esošās problēmas risinājums un trūkst izpratnes par to, cik svarīgi ir turpināt dzīvot labvēlīgā vidē,” tā eksperts.

Citiem biotopiem ir arī citi izaicinājumi: mitrājiem (purviem un palienām) problēma ir nosusināšana, dabiskajām pļavām – aizaugšana ar krūmiem un kokiem un intensīvā lauksaimniecība, taču saldūdeņiem – dažādi aizsprosti, koku izciršana upju krastos un upju dabiskā tecējuma pārveide.

Vietējām sugām un dzīvotnēm drauds ir arī invazīvās sugas, tādas kā nu jau plaši pazīstamā Kanādas zeltgalvīte jeb zeltslotiņa, Sosnovska latvānis, krokainā roze, puķu sprigane, ošlapu kļava, savu daudzkrāsaino ziedu dēļ cilvēku iecienītā daudzlapu lupīne un daudzas citas. Latvijas saldūdeņos mīt invazīvais Amerikas signālvēzis un dzeloņvaigu vēzis, kas izkonkurē vietējo platspīļu vēzi. Savukārt dārzos un saimniecībās apdraudējumu rada Spānijas kailgliemezis, bet bēdīgi slavenais latvānis rada veselības riskus iedzīvotājiem. Pārgājiena laikā dalībnieki bieži novēro vārpaino korinti, par kuru daudzi nemaz nezin, ka tā ir invazīva un Latvijas dabai nevēlama suga. Kopumā Latvijā sastopamas jau ap 50 invazīvas augu un dzīvnieku sugas.

Ratfelders uzsver, ka šobrīd svarīgākais ir iestāties par to, ka dabas vērtības ir jāsargā un jāatjauno. Svarīgi arī izdarīt spiedienu uz attiecīgajiem spēlētājiem, kas šo saimniecisko darbību šobrīd intensificē vietās, kur tas nav pieļaujams, citādāk pastāv iespēja daudzas no šīm dabas vērtībām jau pavisam drīz zaudēt neatgriezeniski.

Secināts, ka sabiedrībai kopumā nav pietiekamu zināšanu par dabas nozīmi un pastāv pārāk maza izpratne par tās procesiem un mijiedarbību ar cilvēku, ko vislabāk var apgūt tikai praktiskā ceļā – dodoties dabā. Arī pārgājiena laikā, mainoties mežu biotopiem, dalībnieki novēroja, kādu atvieglojumu karstajās dienās sniedz veci un dabiski meži. Tie dod patvērumu no saules un elpot kļūst vieglāk.

Pasākumu, Eiropas Prasmju gada ietvaros, organizēja EUROPE DIRECT Vidzeme. EUROPE DIRECT Vidzeme, ar filiālēm Cēsīs un Valmierā, galvenais uzdevums ir sniegt iedzīvotājiem Vidzemē savlaicīgu un objektīvu informāciju par nozīmīgākajām aktualitātēm Eiropā, kā arī rosināt iedzīvotāju diskusijas par Eiropas nākotni. EUROPE DIRECT Vidzeme darbību finansiāli atbalsta Eiropas Komisija.

Kontaktinformācija saziņai: Maija Rieksta, EUROPE DIRECT Vidzeme vadītāja, e-pasts: maija.rieksta PIE vidzeme PUNKTS lv vai eiropassavieniba PIE vidzeme PUNKTS lv

Mājas lapa: http://www.vidzeme.lv/lv/europe_direct_vidzeme

Facebook konts: https://www.facebook.com/EuropeDirectVidzeme

Bezmaksas tālrunis saziņai ar EUROPE DIRECT centru (Briselē): 00800 67891011 (tikai no fiksētās tālruņa līnijas).

EUROPE DIRECT Vidzeme darbību finansiāli atbalsta Eiropas Komisija.

Informāciju sagatavoja: Marta Riekstiņa, sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, e-pasts: marta.riekstina PIE vidzeme PUNKTS lv

26.06.2023

Notikumi

«Jūnijs 2024»
POTCPSSv
 12
3456789
10111213141516
17181920212223
24252627282930