Arhīva kalendārs

« October 2019 »
MonTueWedThuFriSatSun
 123456
78910111213
14151617181920
21222324252627
28293031 

No šī gada 1. oktobra līdz 31. oktobrim ikviens interesents aicināts piedalīties ceļošanas akcijā “Kļūsti par Via Hanseatica ekspertu!”, lai palutinātu sevi un savus mīļos ar vietējo uzņēmēju radītajiem ēdieniem, iepazītu plašo tūrisma piedāvājumu Vidzemē un gūtu iespēju laimēt “Impro ceļojumi” dāvanu karti ceļojumam 200 eiro vērtībā.

Akcijas dalībniekiem ceļojuma plānotājā www.viahanseatica.info/lv  jāizveido savs individuāls ceļojuma maršruts, tajā iekļaujot vismaz piecus tūrisma objektus, turklāt vismaz divām pieturvietām jābūt atlasītām no Via Hanseatica mājaslapas sadaļas “Izgaršo”.

Viesojoties izvēlētajos tūrisma objektos, dalībniekiem jāuzņem fotogrāfijas, tās jāievieto savā sociālā tīkla Facebook vai Instagram kontā, pievienojot tēmturi #ViaHanseatica.

Saite ar izveidoto ierakstu, kā arī ceļojuma plānotājā izveidotā maršruta saite jānosūta uz e-pastu via.hanseatica PIE gmail PUNKTS com.

Ceļošanas akcijas noteikumi pieejami tūrisma maršruta Via Hanseatica Facebook kontā (www.facebook.com/ViaHanseaticaLatvija) un augstākminēto pašvaldību tūrisma interneta vietnēs.

Akcijas nolikums pieejams https://ieej.lv/Wz5eC.

Akcijas noslēgums plānots 31. oktobrī, savukārt, uzvarētāju izloze norisināsies 5. novembrī. Dalībnieki, kuri būs izpildījuši visus akcijas noteikumus, piedalīsies balvu izlozē. Trīs uzvarētāji izlozes kārtā saņems konkursa galveno balvu – dāvanu kartes  200 eiro vērtībā ceļojuma iegādei tūrisma aģentūrā “Impro ceļojumi”. Balvu ieguvēji tiks paziņoti 2019. gada 5. novembrī tiešsaistē Via Hanseatica Instagram un Facebook kontos. Lai vienotos par balvu saņemšanu, ar uzvarētājiem sazināsimies e-pastā. Balvas būs iespējams saņemt laika posmā no 2019. gada 6. novembra līdz 2019. gada 31. decembrim.

Ceļošanas akciju organizē Vidzemes plānošanas reģions sadarbībā ar Amatas, Beverīnas, Burtnieku, Cēsu, Kocēnu, Pārgaujas, Raunas, Strenču novadu un Valmieras pilsētas pašvaldībām.

Aicinām Jūs piedalīties ceļošanas akcijā “Kļūsti par Via Hanseatica ekspertu!” – ceļot, fotografēt, garšīgi paēst un laimēt ceļojumu!

Via Hanseatica ir pārrobežu tūrisma maršruts, kas savieno vairāku valstu pilsētas – Sanktpēterburgu, Narvu un Ivangorodu, Tartu, Valku un Valgu, Valmieru un Siguldu. 580 km garais ceļš starp Rīgu un Sanktpēterburgu aicina ceļot vienatnē, kopā ar draugiem vai ģimeni, sekojot savām interesēm un vaļaspriekiem – dabas vērošanai, piedzīvojumu meklēšanai vai kultūras baudīšanai.

Informāciju sagatavoja: Marta Riekstiņa, akcijas “Kļūsti par Via Hanseatica ekspertu!” organizatore, tālr. 25865495, e-pasts: via.hanseatica PIE gmail PUNKTS com.

Projekta “Kultūra, vēsture, arhitektūra Gaujas un laika lokos” ietvaros Rubenes evaņģēliski luteriskās baznīcas teritorijā kopš augusta beigām norisinās būvniecības darbi, kuru rezultātā baznīca piedzīvos nozīmīgus vizuālos un drošības uzlabojumus, kā arī kļūs pieejamāka apmeklētājiem.

Iepirkuma procedūras rezultātā nolīgtais būvuzņēmējs SIA “Warss+” veiks ēkas fasādes atjaunošanu, lietus ūdens novadīšanas sistēmas izbūves darbus, iekštelpu piemērošanu ekspozīcijas un baznīcas funkciju nodrošināšanai, kāpņu uz baznīcas torni restaurāciju un baznīcas torņa pielāgošanu apskates funkcijai.

Projekta ietvaros paredzēts veikt iekštelpu pārkrāsošanu, grīdas izbūvi, maksimāli saglabājot esošos grīdas dēļus, ugunsdzēsības signalizācijas un zibens aizsardzības sistēmas izbūvi, kā arī jaunas elektroinstalācijas izbūvi. Baznīcas ēkā tiks veikta logu nomaiņa – pagājušā gadsimta otrajā pusē ievietotos logus nomainīs jauni, energoefektīvi logi, kuru arhitektoniskais izpildījums būs maksimāli pietuvināts vēsturiskajiem baznīcas logiem, kādi tajā bija 1739. gadā.

Tehniskajā projektā iekļauta torņa jumta seguma nomaiņa, zibensaizsardzības sistēmas atjaunošana, automašīnu stāvlaukuma izbūve 550 m2 platībā. Finanšu resursu ierobežotās pieejamības dēļ automašīnu stāvlaukuma pamatni veidos grants segums, izmantojot atbilstošu minerālmaisījumu, savukārt baznīcas ieejas ietves segumā tiks izmantoti granītakmeņi.

Tehnisko projektu izstrādāja arhitekts Mikus Lejnieks (SIA “Lejnieku projektēšanas birojs”), kas īpašu vērību pievērsis baznīcas īpašo vērtību restaurācijai – vēsturiskajiem soliem un 1836. gadā darinātajām durvīm. Tāpat īpaši saudzīgu attieksmi prasa 1739. gadā ieklātais akmens plākšņu segums pie baznīcas ieejas, kas savu funkciju pilda jau 280 gadus.

Tāpat uzmanība tiks pievērsta blakus esošajam vēsturiskajam koka namiņam, kurā plānots izvietot brīvdabas ekspozīciju, kas būs veltīta Rubenes draudzē visilgāk kalpojušam mācītājam Kristofam Harderam (1772 – 1817), kurš rakstīja, tulkoja un izdeva grāmatas ar mērķi izglītot latviešu zemniekus. Kristofs Harders 1795. gadā izdeva pirmo pavārgrāmatu latviešu valodā. Hardera izdotajos, populārajos "Vidzemes kalendāros" tika publicēti arī paša mācītāja izdomātie vīriešu un sieviešu vārdi.

Kopējā būvdarbu līguma summa, kas noslēgta ar SIA “Warss+”, ir 254 313, 40 eiro, no kuriem 85% ir Eiropas Savienības Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējums. Būvuzraudzību veic vaidavietis Arnis Urbāns, kura atalgojuma lielāko daļu veido viņa brīvprātīgais darbs, atbalstot Rubenes baznīcas atjaunošanu.

Galvenais projekta uzdevums ir saglabāt ēkas funkcionalitāti, vienlaikus paredzot iespēju nodrošināt baznīcas telpu diennakts pieejamību un kultūrvēsturiskās ekspozīcijas apskati, īpaši izceļot Rubenes baznīcu kā Valsts nozīmes arhitektūras pieminekli ar tam piederošajām kultūrvēsturiskajām vērtībām. Piemēram, baznīcas vecākā daļa ir altārtelpa, kas savu unikālo un vēsturisko šarmu un noslēpumus saglabājusi no 13. gadsimta līdz mūsdienām. 1739. gadā altārtelpai piebūvēta draudzes telpa, barokālais tornis un ģērbkambaris ziemeļu fasādē ir ticis pārbūvēts 1836. gadā , kas savu izveidoto apjomu, tāpat kā ieejas portiks, saglabājis līdz šodienai. Savukārt virs galvenās ieejas no 1740. gada ir saglabājies akmenī kaltais Cimmermaņa ģerbonis.

Vēl viena projekta sadaļa ir interaktīvas ekspozīcijas “Pa Hronikas pēdām” izveidošana, kas vēstīs par būtiskiem kultūrvēstures notikumiem ne tikai vietējā mērogā, bet arī kontekstā ar norisēm Latvijas un Igaunijas teritorijās.

Vēsturisko materiālu izpētē, apkopošanā un ekspozīcijas satura izstrādē piesaistīta zinoša ekspertu un profesionāļu komanda. Rubenes evaņģēliski luteriskās baznīcas fasādes, interjera, iekārtas priekšmetu un liturģisko trauku apkopojumu un vēsturisko aprakstu gatavo Jānis Kalnačs (Dr.art. Vidzemes Augstskolas profesors), savukārt ekspozīcijas saturisko daļu – vēstures eksperts Gundars Plešs. Ekspozīcijas tehniskos risinājumus 3D modulācijas veidā sagatavos un uzstādīs SIA “DdStudio”.

Projekta “Kultūra, vēsture, arhitektūra Gaujas un laika lokos” mērķis ir saglabāt, aizsargāt un attīstīt nozīmīgu kultūras un dabas mantojumu, kā arī attīstīt ar to saistītos pakalpojumus. Projekta vadošais partneris ir Siguldas novada dome, partneri – Rubenes evaņģēliski luteriskā draudze, Cēsu, Amatas, Valkas un Pārgaujas novadu pašvaldības, Valmieras pilsētas pašvaldība, Cēsu Svētā Jāņa Evaņģēliski luteriskā draudze un Valmieras Svētā Sīmaņa Evaņģēliski luteriskā draudze.

Projekta kopējās izmaksas visiem partneriem plānotas 9 385 265,75 eiro apmērā, no tiem ERAF finansējums ir 5 634 000 eiro un valsts budžeta līdzfinansējums ir 262 437,47 eiro. ERAF finansējums Rubenes evaņģēliski luteriskās draudzes aktivitātēm ir 237 677,00 eiro, tajā skaitā Kocēnu novada domes priekšfinansējums snieguma rezerves nodrošināšanai – 14 498,30 eiro un Rubenes evaņģēliski luteriskās draudzes līdzfinansējums – 41 943,00 eiro.

Informāciju sagatavoja:

Elīna Upīte
Kocēnu novada domes
Attīstības nodaļas
Sabiedrisko attiecību speciāliste
Mob.tel.: 26115449
E-pasts: medijiem PIE kocenunovads PUNKTS lv

"Kā medus glāze izjauca Ziemassvētkus": Kad Vijai bija aizvadīta otrā dzimšanas diena un atkal klāt Ziemassvētki, kā tāds Ziemassvētku vecītis pa durvīm ievēlās Zelmas tante, visādām pauniņām apkrāvusies. Un vēl – lielais labības graudu maiss, pilns ar lazdu riekstiem. (Lazdas auga aiz šķūņa tādā dziļā gravā). – Medus kāres pilnas pilēja uz galda, svaigi cepta maize un pīrāgi smaržoja…

Visvairāk Vijai kārojās medus. Krustmāte ielika glāzes lieluma burciņā medu un iedeva rokā karotīti, lai bērns ir mierīgs un iet istabā. Tā gribējās abām māsiņām parunāties. Zelma un Terēze – vecākā un jaunākā māsa. Vija tikmēr svarīgiem solīšiem mēroja istabu no viena gala līdz otram un atkal atpakaļ. Kamēr trauciņš tukšs. Vakars pienāca pavisam bēdīgs. Bērnam cēlās temperatūra, nelaba dūša… Kas vairs par svētku priekiem? – Otrā dienā pret vakaru tomēr viss laimīgi beidzās. Atlika gaidīt nākošos svētkus. (Vija Poļaka – Rikveile, dzimusi 1928.gadā)

Stāstniece Vija Poļaka.

Šis ir tikai neliels stāsts no projekta “Stāstu talka” ietvaros iegūtajiem stāstiem un atmiņām. Projekts aizsākās maijā, kad Gulbenes novada bibliotēkā viesojās stāstniece Agita Lapsa no Valmieras bibliotēkas – klausījāmies stāstus, stāstījām paši, uzzinājām, kā sagatavoties un veikt interviju. Visu vasaru tika vākti stāsti – novada iedzīvotāji dalījās savos atmiņu stāstos par bērnības gaitām – par savu vārdu, par to, kur dzīvojis, kur skolā gājis, kādus darbus darījis. Bērni un jaunieši, iztaujājot savus vecvecākus un vecākus, uzzināja daudz jauna par savas ģimenes dzīvi un gaitām agrāk. Stāsti “nākuši” no dažādām novada vietām – Litenes, Druvienas, Rankas, Tirzas, Stariem, Daukstēm, Galgauskas, Stradiem, Lizuma, Gulbenes. Kaut arī cilvēki dzīvojuši līdzīgos apstākļos, ikviens stāsts ir unikāls, katram stāstniekam ir sava pieredze, savi piedzīvojumi, savs skatījums uz dzīvi. Daļa iegūto stāstu tiks publicēti Gulbenes novada bibliotēkas mājas lapā.

Kopīgi ieklausīsimies stāstos 24.oktobrī, kad stāstnieki un stāstu vācēji tiks aicināti uz projekta “Stāstu talka” Noslēguma pasākumu Gulbenes novada bibliotēkā. Pasākumā klausīsimies stāstos, ar priekšlasījumu par bērnu un jauniešu iesaistīšanu stāstīšanas tradīciju pārmantošanā un radošas pašizpausmes veicināšanā, izmantojot stāstu stāstīšanu, uzstāsies Latvijas stāstnieku asociācijas valdes locekle Māra Mellēna, kura izteiks arī savas domas un ieteikumus par iesniegtajiem stāstiem. Par muzikālo noskaņu gādās dziedošā Vītolu ģimene no Druvienas.

Stāstīšana ir nebeidzams process – arī tad, kad projekts būs noslēdzies, aicināsim joprojām dalīties savos atmiņu stāstos – atnākot uz Gulbenes novada bibliotēku pastāstīt savu dzīvesstāstu, atnesot sen rakstītas dienasgrāmatas, atmiņu klades vai citus pierakstus.

Projekts atbalstīts Vidzemes plānošanas reģiona izsludinātajā kultūras projektu konkursā “Latvijas valsts mežu un Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstītā Vidzemes kultūras programma 2019”.

Informāciju sagatavojusi: Inese Kalēja, Gulbenes novada bibliotēkas Novadpētniecības un humanitāro zinātņu lasītavas galvenā bibliotekāre.

Jaunie uzņēmēji – Oskars un Elvijs – Latvijā atgriezās vairāk kā pirms gada. Būtisks stimuls biznesa uzsākšanai bija dalība Vidzemes plānošanas reģiona uzņēmējdarbības atbalsta grantu konkursā “Atgriešanās atbalsts”, kur viņi ieguva līdzfinansējumu autotransporta servisa izveidei.

Abi ilgu laiku dzīvojuši katrs savā valstī – Oskars 9 gadus dzīvojis Beļģijā, savukārt Elvijs 10 gadus mājojis Īrijā. Pazīstami bijuši jau pirms aizbraukšanas, proti, abi iepazinušies divdesmit gadu vecumā un sapratuši, ka viņus vieno kopīga interese par automašīnām, kas tagad transformējusies kopīgā biznesā.

Aizbrauca uz mēnesi, atgriezās pēc 9 gadiem

Aizbraukt no Latvijas uz tik ilgu laiku neviens no viņiem nebija plānojis. Oskars stāsta, ka sākotnēji uz Beļģiju aizbrauca uz mēnesi ciemos pie brāļa, kurš brauca motokrosā ar blaķeni – bija kantētājs blakus braucējam, kurš, savukārt, strādāja lielā transporta kompānijā jau paaudžu paaudzēs. Brālis Oskaram deva iespēju pastrādāt garāžā, kā pirmo uzdevumu lūdzot nokrāsot mašīnas detaļu, kam sekoja jauni pienākumi. Takā Latvijā tai laikā bija ekonomiskā krīze, tika pieņemts lēmums palikt.

“Dzīve tā iekārtojās, ka plānotā mēneša vietā atgriezos tikai pēc 9 gadiem,” stāsta Oskars, kurš visus šos gadus strādāja lielajā transporta kompānijā “Hendrickx & Zonen”. Vienam no darbiniekiem aizejot pensijā, viņam tika piedāvāts jauns darbs – krāsot smagās mašīnas. “Toreiz paskatījos uz to mašīnu, tā bija griestu augstumā. Pārliecības, ka to varu izdarīt, nebija. Tomēr teicu, ka mēģināšu, jo man nebija ko zaudēt,” atceras Oskars. “Sākumā deva vecākas mašīnas, bet gada laikā jau krāsoju pilnīgi jaunas mašīnas. Paralēli apprecējos, piedzima bērns. Kad mazais pieteicās, sieva aizbrauca atpakaļ uz Latviju. Nopirku Latvijā dzīvokli un bija skaidrs, ka pienāks diena, kad atgriezīšos, tas bija tikai laika jautājums.” Lai gan Oskars jau gadiem runāja par braukšanu atpakaļ, Elvijs, kurš teica, ka atpakaļ nebrauks, jo viss ir labi tāpat, atgriezās Latvijā ātrāk un iedvesmoja atgriezties arī Oskaru. “Es jau piecus gadus braucu atpakaļ,” smejas Oskars. “Beļģijā man bija Latvijas televīzija, sekoju līdzi aktualitātēm, skatījos ziņas. Es esmu patriots. Nemaz negribēju braukt prom no Latvijas, bet Beļģijā redzēju iespējas sevi pilnveidot un arī nopelnīt.”

Savukārt Elvijs uz Īriju sākotnēji braucis pie sievas krustmātes un strādāja dažādus gadījuma darbus, līdz brīdim, kad ar draugu dabūja garāžu, kur varēja sākt darboties ar auto virsbūvju remontu. Īrijā viņš dzīvoja kopā ar sievu un plānoja tur palikt vēl 3 gadus pēc kāzām, taču apstākļi sakārtojās savādāk – “pēc kāzām, atbraucot no ceļojuma, saņēmām vēstuli, ka sešdesmit dienu laikā ir jāizvācas, jo māju pārdod. Reģionā, kurā dzīvojām, ir milzīgas problēmas ar mājokļa atrašanu, tādēļ teicu sievai, ka braucam mājās. Tas viss notika ļoti pēkšņi un neplānoti.”

Ir jāiet un jādara

Elvijs stāsta, ka gan viņa tēvs, gan audžu tēvs šajā jomā ir darbojušies vairāk kā 20 gadus, tādēļ pieļauj iespējamību, ka arī tas atstājis uz viņu iespaidu un no tā iedzimusi interese par automašīnām. “Tas, ka darbs pašam patika un sanāca, bija viens no iemesliem, kādēļ bija skaidrs, ka, atbraucot atpakaļ uz Latviju, neiesim strādāt pie kāda cita, bet paši veidosim savu uzņēmumu.” Arī Oskars piekrīt, ka bija jau skaidrs, ka neies pie kāda garāžā strādāt, bet vēlēsies veidot kaut ko savu.

Atgriežoties Latvijā un sākot jau konkrētāk domāt par savu biznesu, viens no pirmajiem izaicinājumiem bija telpu atrašana – ātri sapratuši, ka paši tās nevar atrast, abi domubiedri gāja uz Cēsu domi pēc palīdzības. Domes darbinieki aizsūtīja pie Remigrācijas koordinatores Vidzemes plānošanas reģionā Ijas Grozas, kura, savukārt, izstāstīja par grantu konkursu. “Viss ļoti veiksmīgi sakrita – bijām tikko atgriezušies un tieši tai gadā tika rīkots pirmais pilotprojekts šim uzņēmēju atbalstam”, stāsta Elvijs. Uzsākot pieteikšanās procesu, jaunie uzņēmēji saskarās ar vairākām problēmām un jau apdomāja iespēju padoties un konkursā nepiedalīties, taču Ija neesot ļāvusi padoties. “Ija teica, ka redz, ka mums ir pareizā domāšana, ir jāiet un jādara. Neļāva mums nolaist rokas. Tā arī izcīnījāmies, bija jāstaigā no vienas iestādes uz otru. Un finālā veiksmīgi tikām pie atbalsta.”

Uzsākot savu biznesu, ir jābūt gatavam uz visu

Vērtējot šādu konkursu un projektu nozīmi, abi piekrīt, ka tādi ir nepieciešami, lai gan iegūstamās summas parasti nenodrošina visu nepieciešamo finansējumu, bet kalpo kā līdzfinansējums paša ieguldījumiem. “Ja grib uzsākt biznesu no nulles, tad tas ir tikai mazs procents no kopējās summas, bet tas joprojām ir liels atbalsts un noteikti palīdz noturēt fokusu uz savu mērķi un ātrāk to sasniegt”, pārdomās dalās Oskars. Jaunie uzņēmēji atzīst, ka divatā veidot biznesu ir vieglāk, kā darot to vienam pašam. Izdevumu apjoms viennozīmīgi atkarīgs no biznesa, bet svarīga loma, īpaši sākuma procesā, ir pazīstamajiem, kurus var piesaistīt. “Mēs nācām jau ar pamatu uzņēmumam, jo abi bijām gadiem pirkuši savus instrumentus, ierīces. Kaut kas arī no tēviem, vecmeistariem, kā saka, dabūts. Tagad jau atkal ir daudz lietas, ko varam uzskaitīt, kas ir nepieciešamas,” stāsta Elvijs.

 Par spīti nepārtraukti nepieciešamajiem ieguldījumiem biznesā – neviens no viņiem savu izvēli atgriezties Latvijā un veidot savu biznesu nenožēlo. Abi gan atzīst, ka, uzsākot savu biznesu, ir jābūt gatavam uz visu. Pirmā gada laikā trakākā pieredze bijusi, kad bija jāstrādā līdz sešiem rītā, lai varētu laicīgi nodot klientam mašīnu. Tāpat ir ieguldījuši daudz savus līdzekļus, pārdevuši savu kustamo un nekustamo mantu. Ar pārliecību par to, ko dara. “Mēs jau abi to darām gadiem, zinām, ko varam,” pārliecinošo gājienu uz savu biznesu komentē Elvijs. “Zinām arī apkārtējos uzņēmējus, kuri darbojas tai pat sfērā, zinām kvalitāti un piedāvātos pakalpojumus. Sapratām, ka, ja esi darītājs, tad šeit var strādāt un dzīvot! Un prasīt par to tieši tikpat naudu kā tur – Īrijā vai Beļģijā.”

Tiesa, labus darbiniekus atrast ir grūti, tādēļ abi joprojām darbojas divatā, lai gan pēc darbu apjoma būtu nepieciešams vēl kāds palīgs. Lielākais izaicinājums esot atrast darbinieku, kurš tiešām labi strādātu, nevis sēdētu telefonā, saņemot par to 30-50 eiro dienā. Oskars norāda, ka sagādnieku būtu vieglāk atrast kā vēl vienu meistaru, bet tādu vēl abi nav atraduši: “Brīžiem citādi sanāk tā, ka viens no mums pus dienu braukā apkārt, pērkot krāsas un citas lietas. Atbrauc atpakaļ un secini, ka kaut kas ir iedots vai nopirkts nepareizi, brauc atpakaļ uz veikalu mainīt. Beigās sanāk tikai dienas otrajā pusē uzvilkt darba drēbes un ķerties klāt darbiem. Bet arī šādam darbiniekam jābūt zinošam, jo mums ir ļoti svarīga kvalitāte.”

Arī ārzemēs neko par velti nedod

Tiem, kuri saka, ka Latvijā viss ir slikti un nav nekādu iespēju, puiši saka, ka tā ir pašu izvēle – arī ārzemēs neko tāpat vien par velti nedod. Elvijs norāda, ka dzīvojot Īrijā kopā ar ģimeni izdevumi un ienākumi kopumā sanāk aptuveni tādi paši, neko iekrāt īsti nav iespējams, ja ir labs dzīvoklis vai māja, mašīna un citi ikdienas tēriņi. “Uz ārzemēm aizbrauc un iet strādāt siltumnīcās, fabrikās. Nekas prestižs jau tas nav. Bet ir cilvēki, kuri tādos apstākļos ir laimīgi, galvenais, ka ir noteikta mēnešalga un var par to nedomāt,” stāsta Elvijs. Abi norāda, ka ir gadījumi, kad cilvēks pirms tam ir dzīvojis tikai dziļos Latvijas laukos un, no turienes aizbraucot uz ārzemēm, paveras iespējas, kādas līdz šim nav redzētas un rodas iespaids, ka Latvijā tas nav iespējams, lai gan patiesībā bieži vien to nosaka atrašanās vieta un skats uz situāciju. Oskars gan atzīst, ka, ja būtu viens pats, nav pārliecināts par biznesa rezultātiem, atzīstot, ka noteikti būtu daudz grūtāk.

 

Informāciju sagatavojusi:

Kaiva Anna Upleja,

Vidzemes plānošanas reģiona pārstāve,

E-pasts: kaiva.upleja PIE strategies PUNKTS lv


Piektdien, 4. oktobrī, Vidzemes pašvaldību atkritumu apsaimniekotājs SIA “ZAAO” (ZAAO) paziņoja, ka par jauno uzņēmuma valdes priekšsēdētāju apstiprināts līdzšinējais Smiltenes novada mērs Gints Kukainis, kurš darbu uzsāks 2020. gada 1. janvārī. Tas nozīmē, ka līdz gada beigām Smiltenes novada domes vadībā plānotas izmaiņas. 

Smiltenes novada domes sēžu darba kārtībā novembrī vai decembrī tiks iekļauts jautājums par jauna domes priekšsēdētāja ievēlēšanu, jo līdzšinējais domes priekšsēdētājs Gints Kukainis ir pieņēmis jaunu dzīves izaicinājumu – atstāt novada domes priekšsēdētāja amatu, nolikt deputāta mandātu un turpmāk vadīt 28 Ziemeļvidzemes pašvaldībām piederošu kapitālsabiedrību, atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumu SIA “ZAAO”.

Lēmumu pieņemt dzīvē jaunu izaicinājumu Gints Kukainis pamato ar to, ka Smiltenes novada pašvaldības vadībā strādā jau astoņus gadus – piecus gadus kā pašvaldības vadītājs, 2 gadus kā priekšsēdētāja vietnieks, bet pirms tam kā Saimnieciskās darbības nodaļas vadītājs, kas ir salīdzinoši ilgs laiks: “Es nevēlos kādam apnikt un būt par daudz, tāpēc pieņēmu dzīvē sev jaunu izaicinājumu, jo Smiltenes novada pašvaldības vadībā esmu jau astoņus gadus, tai skaitā kā deputāts esmu no novada pirmās dienas, kopš 2009.gada, līdz ar to ir bijusi iespēja piedalīties pie visiem procesiem, kas pēdējo desmit gadu laikā ir notikuši. Smiltenes novads ir pierādījis, ka atdaloties no Valkas rajona, spēj būt kā patstāvīga teritoriālā vienība, attīstīties un sasniegt šobrīd augstāko attīstības indeksa punktu. Ir bijis aktīvs laiks, kurā esam centušies ļoti daudz ko paveikt. Attiecībā uz teritoriālo reformu, mēs publiski esam pauduši, ka pašvaldība atbalsta ministrijas piedāvāto modeli – Smiltenes, Raunas un Apes novadu apvienošanu. Ja Saeimas balsojumā tas neizies cauri, tad izmantosim visas iespējas, lai paustu savu viedokli pret citām izmaiņām.”

Gints Kukainis uzsver, ka nevienā brīdī viņam nav bijusi doma kļūt par ilggadēju pašvaldības vadītāju:  “Šo gadu laikā esmu vēlējies izdarīt konkrētas lietas, īstenot noteiktus mērķus un projektus. Šobrīd manu izvirzīto mērķu apjoms tuvojas noslēgumam, mēs būsim izdarījuši praktiski visus plānotos darbus, ko Nacionālā apvienība solīja savā vēlēšanu programmā. Daļa projekti, kuri ir uzsākti, tiks realizēti šajā gadā un daļa nākamajā gadā, finansējums visiem projektiem ir saplānots. Vēlos, lai pašvaldībā tiktu ienesta jauna enerģija un jauns spēks, lai novads varētu attīstīties, tāpat kā līdz šim.”

Novembrī vai decembrī domes sēdē deputātiem no sava vidus būs jāizvirza kandidāts domes priekšsēdētāja vēlēšanām, pēc kandidāta izvirzīšanas notiks aizklātā balsošana ar vēlēšanu zīmēm. Ņemot vērā to, ka Gintam Kukainim ir jānoliek arī deputāta mandāts (likuma “Par pašvaldībām” 38. panta otrā daļa), izmaiņas gaidāmas arī deputātu sastāvā. Pēc 2017. gada 3. jūnija velēšanu rezultātiem nākamais sarakstā no partijas Nacionālā apvienība „Visu Latvijai!” – „Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” ir  Vilnis Korulis no SIA “Palsa”.

 

Informāciju sagatavojusi:

Marita Mūze

Smiltenes novada domes
Sabiedrisko attiecību speciāliste
Mob.tel. 28334474
e-pasts: prese PIE smiltene PUNKTS lv
www.smiltene.lv
www.facebook.com/SmiltenesNovads
https://twitter.com/SmiltenesNovads

Vidzemē, tāpat kā visā Latvijā, turpinās deinstitucionalizācijas process, kas paredz institucionālās aprūpes samazināšanu valstī un cilvēkiem nepieciešamo pakalpojumu nodrošināšanu ģimeniskā vidē, jeb sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu nodrošināšanu. Būtiska procesa daļa ir jaunu sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu izveide pašvaldībās. Lai izvērtētu deinstitucionalizācijas procesa progresu Vidzemē, septembra beigās Vidzemes plānošanas reģions organizēja tikšanos ar Vidzemes pašvaldību sociālo dienestu, attīstības nodaļu un valsts sociālās aprūpes centru speciālistiem.

Lai deinstitucionalizācijas process Vidzemē būtu iespējams, 15 Vidzemes plānošanas reģiona pašvaldības plāno veidot sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) atbalstu. Šādi pakalpojumi būs neatsverams atbalsts ikvienam cilvēkam ar funkcionāliem traucējumiem. Dienas aprūpes centri bērniem ar funkcionāliem traucējumiem dos iespēju vecākiem atgriezties darba tirgū, atstājot bērnu profesionālu speciālistu uzraudzībā. Tikpat būtiski reģionā ir veidot sociālās rehabilitācijas centrus bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, lai tādi pakalpojumi kā psihologs, Montessori nodarbības, smilšu terapija u.c. ir pieejami tuvāk dzīvesvietai.

Būtiskākais pakalpojums, lai cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem varētu dzīvot sabiedrībā, ir grupu dzīvokļa pakalpojums. Šis pakalpojums vienlīdz svarīgs un nepieciešams gan cilvēkiem, kuri šobrīd dzīvo institūcijās, gan ārpus institūcijām dzīvojošiem cilvēkiem patstāvīgas dzīves uzsākšanai.

Pozitīvi, ka Vidzemes plānošanas reģiona pašvaldības apzinās šī pakalpojuma izveides aktualitāti un virza to kā vienu no galvenajām prioritātēm, veidojot sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu nodrošināšanai nepieciešamo infrastruktūru. Tāpat pašvaldības veidos  dienas aprūpes centrus un specializētās darbnīcas cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem, lai palīdzētu cilvēkiem saglabāt esošās un apgūt jaunas prasmes, pēc iespējām arī iekļauties darba tirgū.

Šobrīd daudzu Vidzemes pašvaldību ERAF projektu realizācijas veiksme atkarīga no iespējas saņemt Valsts kases aizdevumus. Šo problēmu aktualizējušas gan pašvaldības, gan Vidzemes plānošanas reģions, gan Latvijas Pašvaldību savienība, tāpēc 2019. gada 1. oktobrī Ministru kabinetā izskatīts informatīvais ziņojums un atbalstīts ziņojumā piedāvātais risinājums aizdevumu piešķiršanai prioritārā kārtā informatīvajā ziņojumā minētajiem projektiem, tai skaitā deinstitucionalizācijas plānu īstenošanas investīciju projektiem. Tas vieš cerību, ka pašvaldību plānotais attiecībā uz atsevišķu pakalpojumu izveidi jau 2020. gadā piepildīsies. Visas Vidzemes plānošanas reģiona pašvaldības ir apņēmības pilnas turpināt iesāktos procesus, lai nodrošinātu sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus saviem iedzīvotājiem.

Tas, ka dažāda veida pakalpojumi vidzemniekiem ir nepieciešami, liecina Eiropas Sociālā fonda (turpmāk – ESF) projekta “Vidzeme iekļauj” sasniegtais.  Tajā piedalās visas 26 Vidzemes plānošanas reģiona pašvaldības, un līdz šim pašvaldības šī projekta ietvaros nodrošinājušas sociālās rehabilitācijas pakalpojumus teju 200 bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, kā arī 46 bērnu vecākiem. Bērni, kuriem projekta ietvaros sagatavots individuālais atbalsta plāns, izmantojuši iespēju saņemt dažādus pakalpojumus – smilšu, mūzikas, mākslas terapijas, Montessori nodarbības, hidroterapiju, fizioterapiju, ABA, Tomatis, TheraSuit un G-EO System gaitas rehabilitāciju, citus pakalpojumus. Projekta ietvaros sociālās aprūpes pakalpojumu saņem 35 bērni, kuriem ir VDEĀVK ir noteicis īpašas kopšanas nepieciešamību.  Savukārt 54 cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem nodrošināti sabiedrībā balstīti sociālie pakalpojumi, galvenokārt tie bijuši mākslas, mūzikas terapijas un fizioterapijas pakalpojumi. Salīdzinoši nelielais pakalpojumu saņēmēju skaits skaidrojams ar sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu ierobežoto pieejamību, tāpēc svarīgi pēc iespējas ātrāk izveidot pakalpojumu sniegšanai nepieciešamo infrastruktūru.

Pielikumā prezentācija no semināra “Deinstitucionalizācijas horizonts. Vai sasniedzams?”

Ina Miķelsone – projekta “Vidzeme iekļauj” progress (25.09.2019.)

Vairāk informācijas: 

ESF projekta “Vidzeme iekļauj” vadītāja Ina Miķelsone, mob.t. 29289487, ina.mikelsone PIE vidzeme PUNKTS lv

Sociālo pakalpojumu eksperte Laine Zālīte, mob.t. 26536286, laine.zalite PIE vidzeme PUNKTS lv 

Informāciju sagatavoja: Naula Dannenberga, ESF projekta "Vidzeme iekļauj" sabiedrisko attiecību speciāliste, mob.t. 26148024, anita.abolina PIE vidzeme PUNKTS lv

Sestdien, 12. oktobrī, Simjūda tirgū, kas risināsies no plkst. 9.00 līdz 16.00 Valmieras vecpilsētā, ielās un laukumos, pie Hanzas sienas varēs satikt arī gardēžu ceļa “Livonijas garša” viesmīlības pieturvietu saimniekus. Šie tirgotāji būs īpaši kuplā skaitā, turpinot daudzināt Latvijas un Igaunijas tūrisma zīmolu ar senatnīgo nosaukumu “Livonijas garša”.

Simjūda tirgus Valmierā sendienās bija lielākais tirgus Ziemeļvidzemē pirms ziemas. Tur andelējās, brangi iepirkās, tikās un lustējās gan pilsētnieki, gan lauku ļaudis - saimnieki, kalpi un gani. Ikviens varēja iegādāties preces no visas Vidzemes un Piejūras. Atdzīvinot kādreizējo viduslaiku tirgus godību, īpaši izveidotā zonā būs sastopami gardēžu tūrisma ceļa “Livonijas garša” tirgotāji no Vidzemes, Kurzemes un pat kaimiņiem – Igaunijas.  

Viduslaikos tirgū preču piedāvājums bija bagātīgs. Tur varēja iegādāties ne tikai ierastas dabas veltes, bet arī iepazīt jaunus produktus un garšvielas, uzzināt kādu jaunu recepti izmēģināšanai mājās. Šoreiz arī tā būs. Par to būs parūpējušies projektā “Livonijas garša” iesaistījušies viesmīlības pieturvietu saimnieki un šīs tirgus daļas organizētāji – Valmiermuižas kultūras biedrība.

Tirgotāju galdi būs pilni arī ar viduslaiku Livonijā nopērkamiem labumiem: kūpinājumiem un žāvējumiem, maizi, govs un kazas piena sieriem, dažādu putnu olām, medu, kaņepēm, dārzu un mežu veltēm. Būs dažādas ogas, ķiploki un to produkti, sukādes, ievārījumi, sulas un brūvējumi – vīni, sidrs un kreptīgi uzlējumi. Bagātīgo piedāvājumu papildinās arī jaunmodīgas ēdamlietas, kuras viduslaiku valmierietim liktu brīnīties - dārzeņu čipsi, tomāti, bioloģiskās želejas konfektes un citi mūsdienīgu garšu meistarstiķi.

Gardēžu tūrisma ceļa “Livonijas garša” tirgotāji muižas tirgū Kokmuižas svētkos. Autors: Klāvs Vasiļevskis.

Simjūda tirgū Livonijas garšas cels galdā šādas viesmīlības pieturvietas: zemnieku saimniecības “Adzelvieši”, “Birznieki”, “Buliņi”, “Indrāni”, “Jaunkalēji”, “Mežvijas”, “Skujas” un “Stūri”, uzņēmumi “Burkānciems”, “Dabas auglis”, “Latvijas Ķiploks”, “Linarium Cannabinum”, “Olalā!” un “Tāldimdi”, ražotne “Lielkalni”, Rožkalnu mājas maize no Straupes, Rūjienas amatnieku biedrība “Rūzele”, vīna darītavas “Matilde” un “Līgatnes vīna darītava”, sidra darītava “Abuls”, stipro dzērienu darītava “Veselības laboratorija” un daudzi citi.

Viduslaikos pazina arī uz vietas audzētas vai ievestas garšvielas – piļu, muižu un pilsētnieku ķēķos zināja un lietoja piparus, ingveru, pētersīļus, mārrutkus, sīpolus, ķiplokus, safrānu, kanēli un daudz ko citu. Lai senās zintes par garšaugiem un garšvielām aizceļotu tautās, kā arī mudinātu izzināt receptes no senām pavārgrāmatām, tai skaitā “Tā pirmā pavāru grāmata, no vāces grāmatām pārtulkota” (1795), pie “Livonijas garša” tirgotājiem ikviens varēs atrast recepšu krājumus līdzņemšanai.

Gastronomiskā tūrisma piedāvājums Latvijā un Igaunijā – zīmols “Livonijas garša” ar apakšzīmolu “Taste HansEATica” ļauj ceļotājiem izzināt kulināro mantojumu un baudīt sezonālus, vietējos produktus. Projekts tiek īstenots "Interreg Estonia-Latvia" programmas ietvaros no Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF). Projekta kopējais ERAF finansējums - 900 820,65 EUR. Šis raksts atspoguļo autora viedokli. Programmas vadošā iestāde neatbild par tajā ietvertās informācijas iespējamo izmantošanu.

Informāciju sagatavojusi: Zane Kaķe, kulinārā ceļa “Livonijas garša” sabiedrisko attiecību speciāliste, Vidzemes plānošanas reģions, tālr.: +371 29334753, zane.kake PIE vidzeme PUNKTS lv, www.vidzeme.lv.

Projekta “Tīri.Labi” laikā 11. un 12. oktobrī Cēsīs norisināsies Bezatkritumu dienas “Cēsis Tīri.Labi”. Abu dienu laikā Cēsu pašvaldība, uzņēmēji un iedzīvotāji dažādu aktivitāšu ietvaros tiks iesaistīti un izglītoti par to, kā ieviest bezatkritumu dzīvesveidu savā ikdienā.

Lai veicinātu bezatkritumu dzīvesveidu Latvijā, izglītotu sabiedrību par to un iesaistītu pārmaiņu radīšanā pašvaldības, jūnijā tika uzsākta iniciatīva “Tīri.Labi. Pilsēta bez atkritumiem”. Cēsis šīs iniciatīvas ietvaros apņemas ieviest bezatkritumu dzīvesveida pamatprincipus – samazināt resursu patēriņu, izmantot atkāroti produktus un izejvielas, kā arī šķirot pārstrādei noderīgos izejmateriālus vai izmantot tos citos veidos. Turklāt – veicināt pārmaiņas ne tikai iedzīvotāju līmenī, bet, iesaistot arī Cēsu pašvaldību un uzņēmumus.

Programma

11.oktobris

Cēsu Izstāžu Nams Pils laukumā 3

Bezatkritumu dzīvesveida principi uzņēmējiem
Pasākuma vadītājs Edgars Kuzmans
12.00 – 12.10 Pasākuma atklāšana
12.10 – 13.00 Kādas ir iespējas un izaicinājumi vietējiem uzņēmējiem piedaloties pašvaldības Zaļajā
publiskajā iepirkumā
   – Jana Simanovska, biedrība “Ekodizaina kompetences centrs”
13.20 – 15.00 Saruna par bezatkritumu uzņēmējdarbību
   * Kā uzņēmumam darboties videi draudzīgi, klientam ērti un ekonomiski izdevīgi?
   * Kā pašvaldība var atbalstīt ilgtspējīgu uzņēmējdarbību un kāpēc atbalsts ir nozīmīgs?
   * Kā dažādas iesaistītās puses var līdzdarboties resursu jēgpilnā izmantošanā un atkritumu apjoma
     samazināšanā pašvaldībā?
Sarunas dalībnieki Cēsu uzņēmēji, pašvaldības un Ziemeļvidzemes Atkritumu apsaimniekošanas
organizācijas (ZAAO) pārstāvji.
15.00 – 15.30 Zaļais dzīvesveids darba vidē – kopsavilkums

Piesakies dalībai: ej.uz/tirilabi

Cēsu beziepakojuma veikals IEBER.LV Pļavas ielā 13
10.00 – 18.50 Bezatkritumu dzīvesveida i edvesmas stāsti un bezatkritumu iepirkšanās

Cēsu Jauniešu māja Rīgas ielā 23
19.00 – 20.30 Filmas “No Impact Man” (Cilvēks bez ietekmes) bezmaksas seanss.
Filma angļu valodā ar subtitriem latviešu valodā.

Ieeja visos pasākumos bez maksas

_________________
 

12.oktobris

 
Cēsu Izstāžu Nams Pils laukumā 3

Bezatkritumu dzīvesveida principi iedzīvotājiem
Pasākuma vadītājs Edgars Kuzmans
11.00 – 11.10 Pasākuma atklāšana
    – Nele Normak, The Coca Cola Foundation
11.10 – 11.20 Cēsu novada pašvaldības nākotnes ieceres un izaicinājumi
   – Atis Egliņš-Eglītis, Cēsu novada pašvaldība
11.20 – 13.15 Saruna ar iedzīvotājiem par ilgtspējīgu pilsētu
  – Cilvēkam radīta pilsētvide – kā to veidot un uzturēt. Kristīne Āboliņa, Latvijas Universitāte
  – Kā uzlabot šķirošanu. VARAM pārstāvis
  – Kopienām atvērta pašvaldība – vīzijas un realitāte. Alija Turlaja, Rīgas Apkaimju alianse
  – Pārtikas stratēģijas – globālā un lokālā pieredze, perspektīvas. Miķelis Grīviņš, Baltic Studies
     Centre
Diskusijā piedalās arī:
  – Ginta Gailuma, ZAAO
  – Atis Egliņš-Eglītis, Cēsu novada pašvaldība
13.30 – 14.15 Depozīta sistēma – ko tā nozīmē
  – Jānis Brizga, biedrība “Zaļā Brīvība”
  – Kaupo Karba, Igaunijas Depozīta sistēmas operatora vadītājs
14.30 – 15.15 Pārtikas atkritumu mazināšanas pamatprincipi
  – Inga Belousa, biedrība “Zaļā Brīvība”
15.15 – 16.00 Videi draudzīga nākotnes pārtika globāli un pie mums Latvijā
  – Ilga Gedrovica, LLU Pārtikas tehnoloģijas katedras docente un vadošā pētniece
Paralēli lekcijām norisināsies darbnīcas bērniem.

Mākslas telpa MALA Lenču ielā 11
Visas dienas garumā darbnīcas un meistarklases:
13.00 – 18.00 Repair cafe labošanas un šūšanas darbnīcas
13.00 – 18.00 Fashion Revolution un saruna par ilgtspējīgu modi
15.30 – 17.00 Zero Waste Latvija darbnīcas un diskusija par bezatkritumu dzīvesveida ieviešanu ikdienā
Visas dienas garumā darbosies arī augu maiņas punkts.

Cēsis Tīri.Labi. noslēguma vakars:
20.00 – 21.00 Sarunas un tīklošanās pie vīna “Vai Cēsis Tīri.Labi.”. Vadītāja Kristīne Garklāva
Sarunā piedalās cēsinieki: Agnese Gaidelione, Zane Nuts, Kristīne Spure, Jānis Ķīnasts, Agris Ratniks.
21.00 – 24.00 Mūzika kopā ar DJ K’AN un tīklošanās

Cēsu beziepakojuma veikals IEBER.LV Pļavas ielā 13
9.30 – 15.30 Bezatkritumu dzīvesveida iedvesmas stāsti un bezatkritumu iepirkšanās

Cēsu Tirgus Valmieras ielā 2
10.00 – 12.00 Auduma maisiņu šūšanas darbnīca un bezatkritumu iepirkšanās

Cēsu Centrālā Bibliotēka Raunas ielā 1
11.00 – 13.00 Ģimeņu rīts “Plastmasas huligāni!” Cēsu 2. pamatskolas teātra pulciņa “Mākoņspārnis”
izrāde visai ģimenei

Cēsu pilsētas Pastariņa sākumskola Raunas ielā 7
17.00 – 19.00 Apvienības “Perforācija” izrāde bērniem “Plastmasas huligāni”
Izrāde bez maksas, pieteikšanās ej.uz/plastmasashuligani (vietu skaits ierobežots)

Orientēšanās spēle visā pilsētā
12.00-18.00 Ideju medības gudram pārtikas patēriņam

Facebook tiešraide no dažādām pasākuma norises vietām kopā ar žurnālisti Kristīni Garklāvu.

facebook.com/tirilabi

 

Ieeja visos pasākumos bez maksas.

 

Ja pasākuma norises dienās ir interese uzrunāt kādu no dalībniekiem individuālai intervijai, lūgums rakstīt uz kristiana.kelase PIE vilands PUNKTS lv

 

Bezatkritumu pilsētas pilotprojektu Latvijā īsteno Cēsu novada pašvaldība sadarbībā ar biedrību “Zaļā Brīvība”, pateicoties The Coca-Cola Foundation finansiālam atbalstam.

Informāciju sagatavojusi:
Kristiāna Kelase - Pīlēģe
Iniciatīvas Tīri.Labi. komunikācija
E-pasts: kristiana.kelase PIE vilands PUNKTS lv
Tālrunis: 26715522

Sestdien, 12. oktobrī, no plkst. 11.00-14.00 Smiltenes pilsētas Kultūras centrā notiks seminārs “No idejas līdz savam mājoklim” par nekustamā īpašuma tendencēm un praktiskiem jautājumiem īpašuma iegādes procesā. Seminārā būs iespējams uzzināt, kas jādara, lai no idejas par savu mājokli līdz tam nonāktu arī dzīvē, tāpat - kas jāņem vērā, lai parūpētos par sava mājokļa drošību.

Būs iespēja uzzināt vairāk par niansēm Vidzemes reģiona īpašumu vērtēšanā, kā arī kādu atbalstu iespējams iegūt, izmantojot Altum sniegtās garantijas. Semināram nepieciešams iepriekš pieteikties, izmantojot reģistrācijas formu šeit

Pieteikties iespējams arī zvanot pa tālr. 26195462.

Semināru rīko Luminor banka sadarbībā ar Smiltenes novada domi un partneriem no nekustamā īpašuma aģentūras Latio, valsts attīstības finanšu institūcijas Altum un apdrošināšanas sabiedrības Balta.

 

Informāciju sagatavojusi:

Marita Mūze
Smiltenes novada domes
Sabiedrisko attiecību speciāliste
E-pasts: prese PIE smiltene PUNKTS lv; marita.muze PIE smiltene PUNKTS lv
Mob.tel. 28334474
www.smiltene.lv

 

Vidzemes plānošanas reģiona izsludinātajā konkursā “Remigrācijas sekmēšanas pakalpojumi pašvaldībās” atbalstu saņems piecas reģiona pašvaldības. Četras no tām iegūs finansējumu pilnā apjomā, bet vienai finansējums būs mazāks. Plānotās aktivitātes un to izmaksas patlaban ir saskaņošanas procesā, taču zināms, ka kopēja pieejamā atbalsta summa, kas tiks sadalīta starp pašvaldībām, ir EUR 40 000.

Augusta sākumā izsludinātajā konkursā pieteikumus iesniedza 5 no 26 pašvaldībām – Valkas novads, Gulbenes novads, Cēsu novads, Smiltenes novads un Valmieras pilsētas pašvaldība. Saskaņā ar konkursa nolikumu piešķirtais finansējums vienai pašvaldībai nedrīkst pārsniegt EUR 10 000. Aktivitātes maksimālās summas ietvaros ieplānoja divas pašvaldības – Smiltene un Valka, savukārt EUR 9800 atbalstu saņems Valmiera, EUR 6200 –  Gulbene un EUR 4000 atbalstu iegūs Cēsis.

Ar konkursa atbalsta finansējumu četras no pašvaldībām plāno izveidot vai papildināt jau esošo informatīvo materiālu (brošūru) izveidi par pašvaldību, atbildot uz remigrantu biežākajiem jautājumiem, atgriežoties dzimtenē – par dzīvošanu, skolām, atbalsta formām uzņēmējdarbībai un cita svarīga informācija. Savukārt vizītes pie diasporas plāno Cēsu un Gulbenes novada, kā arī Valmieras pašvaldības.

Smiltene, kura saņēma atbalstu remigrācijas sekmēšanai arī pagājušajā gadā, turpmākā gada laikā plāno realizēt video stāstus, atspoguļojot citu remigrantu pieredzi, atgriežoties Latvijā, kā arī sniegt nepieciešamo atbalstu mācību materiālu iegādei un izstrādei, lai veicinātu valodas apguvi remigrantu ģimeņu bērniem Smiltenes novada izglītības iestādēs. Tāpat plānots tīklošanās pasākums, kā arī, izmantojot dažādas platformas, uzrunāt tautiešus ārzemēs atgriezties pie savām ģimenēm, lai kopā svinētu Smiltenes pilsētas 100 gadu jubileju.

Valkas pašvaldībā plānots piesaistīt mentorus latviešu valodas apguvei, lai apmācītu sveštautiešus, kas ir dzīvesbiedri latviešu remigrantiem, kā arī rīkot divus pasākumus remigrantiem, dodot platformu dalīties pieredzē un veidot kontaktus ar pašvaldības cilvēkiem. Tāpat plānots rīkot nometni diasporas un remigrantu bērniem kopā ar Valkas novada līdzīga vecuma bērniem/jauniešiem.

Valmieras pašvaldības pārstāvji ārvalstīs, tiekoties ar latviešiem konstatējuši, ka cilvēkiem ir novecojis priekšstats par Valmieru un Latviju kopumā. Tādēļ, sekojot līdzi laika tendencēm un pētījumiem par to, cik daudz laika cilvēki pavada internetā un sociālajos tīklos, skatoties dažāda veida vizuālos materiālus, kā visefektīvākā metode tika izvēlēta īsu, sociālo tīklu formātam piemērotu video izveide. Tādā veidā tiks atbildēts uz aktuāliem jautājumiem, kā arī veidos priekštatu  par Valmieru šodien – par pilsētvidi, infrastruktūru, izglītības iespējām atgriežoties, dzīvojamo fondu, darba iespējām un  kultūrvidi. Tāpat plānoti divi semināri Valmieras pašvaldības speciālistu kompetences celšanai par remigrācijas jautājumiem gan iekļaujošās izglītības jautājumos, gan citos visaptverošos tematos.

Gulbenes novada teritorijas bagātību un sociāli ekonomisko vērtību apzinājušies vairāki remigranti, kuri pavadījuši ārvalstīs atšķirīgu laika posmu un šobrīd dzīvo dzimtenē. Lai veicinātu sadarbību un izpratni par remigrantu dzīvi reģionos dažādos aspektos, Gulbenes pašvaldība plāno izveidot spilgtāko stāstu sēriju drukātā un video formātā, kas atklās izaicinājumus, iespējas, problēmsituācijas un risinājumus. Paredzēts izveidot arī vairākus īsos video stāstus vai podkāstus (audio saturs), kuros atspoguļos Gulbenes novadu ar Eiropas brīvprātīgo acīm. Pašvaldība plāno arī speciālistu un skolotāju apmācības.

Kā jau iepriekš ziņots, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) sadarbībā ar Vidzemes plānošanas reģionu organizēja konkursu Latvijas Republikas pašvaldībām “Remigrācijas sekmēšanas pakalpojumi pašvaldībās”. Projekta ietvaros pašvaldības tika aicinātas plānot informatīvu materiālu sagatavošanu, sabiedriskās attiecības, vizītes pie diasporas, seminārus un apmācības, kā arī citas, saistītas aktivitātes. Konkurss tiek organizēts, lai atbalstītu pašvaldību darbu remigrācijas sekmēšanai, sniedzot finansiālu atbalstu ar to saistītiem pašvaldību projektiem.

 

Informāciju sagatavojusi:

Kaiva Anna Upleja,

Vidzemes plānošanas reģiona pārstāve,

E-pasts: kaiva.upleja PIE strategies PUNKTS lv

Latvijas Kultūras akadēmija aicina uz grāmatas “Sāvs nāk! Sāviena. Zinātniski raksti un folkloras kopojums” atklāšanu, kas notiks 2019. gada 18. oktobrī plkst. 15.00 Ļaudonas kultūras centrā Dzirnavu ielā 7.

Grāmata tapusi Latvijas Kultūras akadēmijas profesora, arheologa un kultūrvēsturnieka Jura Urtāna vadībā un zinātniskā redakcijā. Izdevums ir zinātnisku rakstu krājums, kura sagatavošanā izmantoti 2016. – 2017. gadā Madonas novada Ļaudonas pagastā veikto lauka pētījumu materiāli. Autoru – Jura Urtāna, Renātes Siliņas-Piņķes, Zanes Grigorovičas, Almas Grīnieces, Ivetas Tāles, Janīnas Kursītes – sagatavotās publikācijas atklāj Sāvienas ezera un tā apkārtnes kultūrvēsturiskā mantojuma liecības un nozīmi. Grāmatā nozīmīgu daļu aizņem apkopotā Sāvienas folklora - gan agrāk pierakstītās pasakas, teikas, tautasdziesmas, mīklas u.c., gan mūsdienās dokumentētās vietējo iedzīvotāju mutvārdu liecības. Grāmatā publicēti arī fragmenti no sāvēnieša Jāņa Elmera uzrakstītajām atmiņām, kas atklāj dzīvi un notikumus Sāvienā Latvijas pirmskara Latvijas laikā un pēckara gados. Izdevumu bagātina arī apjomīgs fotogrāfiju klāsts gan no Jāņa Elmera foto kolekcijas, gan satikto vietējo ļaužu albumiem, gan no ekspedīcijas laikā veiktās fotodokumentācijas.

Grāmatas izdošanu finansiāli atbalstījis Valsts Kultūrkapitāla fonds, Madonas novada pašvaldība, Ļaudonas pagasta pārvalde.

 

Informāciju sagatavojusi:

Latvijas Kultūras akadēmija

https://lka.edu.lv/lv/aktuali/jaunumi/latvijas-kulturas-akademija-aicina-uz-gramatas-savs-nak-saviena-zinatniski-raksti-un-folkloras-kopojums-atklasanu/

Ceturtdien, 10. septembrī, plkst. 17.30 Valmieras muzeja Izstāžu namā, Bruņinieku ielā 3 interesenti ir aicināti uz Valmierā notikušās Eiropas Mobilitātes nedēļas izvērtēšanas un Eiropas Sociālās riteņbraukšanas izaicinājuma dalībnieku apbalvošanas pasākumu.

19. septembra “Ar velo uz darbu dienā” valmierieši un pilsētas viesi laukumā pie tirdzniecības centra “Valleta” tika uzrunāti sniegt ierosinājumus un vērtējumu Valmieras pilsētas transporta infrastruktūrai. Iedzīvotāju viedokļu un ideju noskaidrošana tika turpināta arī “Dienā bez auto” 21. septembrī, kad valmieriešiem tika prezentēta arī iespējamā Ziloņu ielas pārbūve par Teātra laukumu.

Ceturtdienas vakarā Valmieras muzejā tiks prezentēts ierosinājumu apkopojums, skaidrojot iespējas to īstenošanai, kā arī tiks apbalvoti Eiropas Sociālās riteņbraukšanas izaicinājuma Valmieras dalībnieki.

Eiropas Sociālās riteņbraukšanas izaicinājums norisinājās no 16. septembra līdz 6. oktobrim. Tā ir Eiropas Savienības iniciatīva ar mērķi veicināt riteņbraukšanu kā ikdienas ieradumu un sociālu aktivitāti. Valmierā izaicinājums notika ar starptautiskās pārtikas ražošanas grupas “Food Union”, kurā ietilpst arī “Valmieras piens”, atbalstu.

 

Informāciju sagatavojusi:

Līga Bieziņa

Valmieras pilsētas pašvaldības

Zīmolvedības un sabiedrisko attiecību nodaļas

sabiedrisko attiecību speciāliste vides komunikācijā

Tālr.: 64210682; 26495997

12. oktobrī,  otro gadu pēc kārtas Amatas novada Drabešu pagastā norisināsies “Zaļā dzelzceļa” velo brauciens un nūjošanas pārgājiens, kad dažāda vecuma sportot gribētāji pulcēsies, lai kopīgi dotos kādā no sev izvēlētajām distancēm – 10 km, 16 km vai 22 km. Šogad distances vedīs pretējā virzienā no Amatas uz Melturiem, Spāres muižu, Rakstnieku parku, Melānijas Vanagas muzeju un citiem skaistiem objektiem un gleznainām ainavām.

Reģistrācija nūjotājiem un velobraucējiem notiks no pulksten 10.00 līdz 10.45 tikšanās vietā "Amatas laivas" (Jaunjūgas 3, Amata, Drabešu pagasts). Pasākuma starts – pulksten 11.00. Iepriekš piesakoties, zvanot pa tālruni 29585850, pasākuma dienā būs pieejamas bezmaksas nūjas un velosipēdi. Noslēgumā atpūtas vietā dalībniekus sagaidīs silta zupa, iespēja atpūsties piknika vietā, sarunas un pozitīva atmosfēra. Dalība pasākumā bezmaksas.  Iepriekšēja pieteikšanās e-pastā: sports.amata PIE gmail PUNKTS com vai pasākumā uz vietas.

 

Amatas novada “Zaļā dzelzceļa” posms tika atklāts 2018. gada 28. oktobrī, tā ietvaros tika organizēts velobrauciens un nūjošanas pārgājiens ar Latvijas nūjošanas balvas ieskaiti, pulcējot ap 130 dalībniekus.

 

“Zaļā dzelzceļa” celiņš ir izmantojams visu gadu nūjošanai, velo un pārgājienu maršrutiem vai ziemas sezonā slēpošanai, izbraucieniem suņu pajūgos.

Līdzīgi projekti jau īstenoti vairākās Eiropas Savienības valstīs, kur bijušie dzelzceļi tiek piemēroti tūrismam, dodot iespēju iedzīvotājiem radīt un attīstīt īpaši interesantu un unikālu tūrisma piedāvājumu.

 

Pasākums tiek īstenots ESF projekta "Vietējās sabiedrības veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumu īstenošana Amatas novadā". Pasākumu organizē Amatas novada pašvaldība un aktīvās atpūtas uzņēmums "Amatas laivas".

 

Rakstu sagatavojusi:
Anete Eglīte
Amatas novada tūrisma attīstības un sabiedrisko attiecību speciāliste
anete.eglite PIE amatasnovads PUNKTS lv, +371 263330366

No 2019. gada 7. oktobra līdz 7. novembrim Mālpils kultūras centrā apskatāma gadskārtējā  mākslinieku biedrības Sidegunde simpozija izstāde. Atbilstoši šī gada simpozija tēmai ielāko daļu ekspozīcijas veido plenēra gleznojumi pasteļtehnikā, bet izstādes darbi sniedz ieskatu visdažādākajās glezniecības tehnikās. Izstādītas gan eļļas gan akrila, kā arī akvareļa un kolāžas tehnikā darinātas gleznas. Blakus Latvijas mākslinieku darbiem, izstādīti arī plenēra viesmākslinieku – Igaunijas gleznotāju darbi.

Izstādes laikā notiks radošās darbnīcas Mālpils novada izglītības iestāžu  audzēkņiem, ar mērķi parādīt novada attēlojumu gleznās un iepazīstināt bērnus ar dažādām pasteļtehnikām.

Lai ar bērnu veikumu varētu iepazīties arī viņu ģimenes un citi interesenti, oktobra beigās paralēli plenēra izstādei kultūras nama telpās tiks iekārtota bērnu darbu pop–up izstāde.

 

Simpozijs, izstāde un darbnīcas tiek rīkotas ar  Valsts Kultūrkapitāla fonda un Latvijas Valsts mežu finansētās Vidzemes kultūras programmas un Mālpils novada domes atbalstu.

 

Projekta kuratore Ērika Zutere zutere PIE gmail PUNKTS com, tel. 29467668

Informācija Helēna Medne – helena.medne PIE sidegunde PUNKTS com

Pirmdien, 28. oktobrī plkst. 10.00 Valkas pilsētas kultūras nama 2. stāva foajē (Emīla Dārziņa ielā 8, Valkā) notiks seminārs “Dubultauduma šatieru segu aušana Ziemeļvidzemē”. Semināra mērķis caur tradicionālās amatniecības prasmēm popularizēt dubultauduma šatiera segu aušanu Ziemeļvidzemē jauniešu un citu kopienas interesentu vidū. Seminārs notiek ar Vidzemes plānošanas reģiona un Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu.

Valkas novada dome 2018. gada 6. martā Latvijas Nacionālam kultūras centram iesniedza pieteikumu Nemateriālā kultūras mantojuma sarakstam par dubultauduma šatieru segu aušanu Ziemeļvidzemē, kas ar 2018. gada 8. novembra Nemateriālā kultūras mantojuma padomes sēdes lēmumu ir iekļauts Latvijas Nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā. Segu aušana dubultauduma veidā jeb dubultauduma šatiera (ieaustas krāsu pārejas joslas) segu aušana Ziemeļvidzemē ir sena vietējo audēju tradīcija.

Mūsu dienās Ziemeļvidzemes kopienās dubultauduma šatiera segu aušana sāk apsīkt ekonomisku apstākļu dēļ, lai gan nav zaudējusi savu nozīmi kopienu audēju vidū. Katram Ziemeļvidzemes audējam dubultauduma šatiera segu aušanā ir savs rokraksts - to veido gan mantotas un praksē iegūtas zināšanas, gan paša audēja radošums. Šo segu aušana šobrīd gandrīz ir apsīkusi, bet Tautas lietišķās mākslas studijās no meistariem segu aušanas meistarību, dziju krāsošanu, krāsu kompozīcijas veidošanu pārmanto daži jaunie audēji, tāpēc ir svarīgi nepazaudēt šo prasmi un  atdzīvināt interesi jau no mazotnes. 

 

Seminārā paredzēts:

-     Dr. hist. Anetes Karlsones lekcija “Tekstīlijas, šatieri un aušanas vēsture Latvijā”. 

-     Dainas Kraukles lekcija “Latviskās zīmes, forma, tradīcijas”.

-     TLMS “Saulīte” vadītājas Ineses Pētersones vadītā radošā ievirze prasmju apgūšanā par tēmu “Šatiera segu veidošanas process (dzija, krāsošana, salikumi), kas ievadītu tālākizglītībā pirmsskolas un skolu audzēkņu pedagogus radošajām darbnīcām  konkrētajās izglītības iestādēs, bērnus un jauniešus ievadot krāsainās vilnas dziju joslu veidošanu uz skaliem.

-     Šatiera segu aušanas meistaru un jaunās paaudzes radošās darbnīcās paveiktais - izstādē “Dubultauduma šatiera segu pagātne un nākotne”.

 

Aicinām visus interesentus!

 

Ieeja bez maksas.

 

Informāciju sagatavojis:

Valkas novada domes

Izglītības un kultūras daļas vadītājs

Aivars Ikšelis

2019. gada 28. oktobrī Gulbenes mūzikas skolā un 29. oktobrī Valmieras mūzikas skolā notiks Kvinteta “BRASS.EDU” koncerts, kurā apvienojušie “Jāzepa Vītola Latvijas mūzikas akadēmijas” (JVLMA) pasniedzēji un Latvijas vadošo orķestru mūziķi.

Mūziķi un meistarklašu vadītāji – Asoc.prof. Jānis Retenais (tuba), Orķestra Rīga tubu grupas koncertmeistars, Pasniedzējs JVLMA un Jāzepa Mediņa mūzikas vidusskolas pedagogs (JMRMV). lekt. Uldis Zilberts (trombons), Latvijas Nacionālās Operas un Baleta (LNOB) orķestra trombonu grupas koncertmeistars, Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra (LNSO) mūziķis. Edgars Švembergs (trompete) - LNOB orķestra mūziķis un JVLMA absolvents Edgars Bārzdiņš (trompete) - LNSO mūziķis, Orķestra Rīga Trompešu grupas koncertmeistars, Jāzepa Mediņa mūzikas vidusskolas pedagogs; Kārlis Rērihs (mežrags) - JVLMA maģistrants un orķestra RĪGA mūziķis; Normunds Everts (sitaminstrumenti) - Orķestra Rīga sitaminstrumentu grupas koncertmeistars, Kekavas un Vecumnieku mūzikas skolas sitaminstrumentu spēles skolotājs.

Meistarklases paredzētas - tromepetes, tubas, eifonija, mežraga un sitaminstrumentu klašu audzēkņiem. Projekta mērķis ir aktivizēt un sekmēt metālpūšaminstrumentu (trompetes, trombona, eifonija, tubas, mežraga) un sitaminstrumentu apguves popularitāti un kvalitāti.

  

Koncerta programma veidota, lai iepazīstinātu audzēkņus un klausītājus ar metālpūšaminstrumentu kvinteta daudzpusīgo un dažādo repertuāru. Programmā tika iekļauti gan oriģināldarbi, gan izklaidējoša mūzika un aranžijas kvintetam. Koncertā ieeja bez maksas un tie paredzēti ikvienam interesantam. 

Projekts atbalstīts Vidzemes plānošanas reģiona izsludinātajā kultūras projektu konkursā “Latvijas valsts mežu un Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstītā Vidzemes kultūras programma 2019”.

Informāciju sagatavojusi: projekta vadītāja Agnija Grāvīte.