Arhīva kalendārs

« March 2024 »
MonTueWedThuFriSatSun
 123
45678910
11121314151617
18192021222324
25262728293031

Lai veicinātu inovācijas koksnes pārstrādē un pievienotas vērtības produktu ražošanā, kā arī tehnoloģiju izmantošanā, šīs nedēļas nogalē, 23.–25. februārī, Valmierā, Vidzemes Augstskolā (ViA) norisinājās starptautisks ViA un Vidzemes plānošanas reģiona organizēts Koksnes tehnoloģiju hakatons.

Tajā piedalījās vairāk nekā 80 dalībnieki, viņu vidū arī ārvalstu studenti no Igaunijas, Lietuvas, Ukrainas u.c., kas gandrīz 20 mentoru vadībā, izveidojot 14 komandas, risināja iepriekš nosauktus izaicinājumus: digitalizācija koka un apritīgu ēku būvniecība, atkārtoti izmantojamas un transformējamas skatuves (tēmas pieteicējs: Valmiermuižas etnomūzikas festivāls), transformējami koka interjeri un atvērtais jeb brīvas tēmas izaicinājums.

Divu diennakšu garumā komandas strādāja ViA telpās, konsultējoties ar mentoriem, izmantojot hakatona atbalstītāju materiālus, instrumentus, radīto un pieejamo infrastruktūru. Radītos risinājumus vērtēja žūrija: Gunita Ķiesnere (Vidzemes Augstskolas studiju virziena "Arhitektūra un būvniecība" direktore un Jaunās būvniecības skolas veidotāja), Māra Liepa-Zemeša (Rīgas Tehniskās universitātes Arhitektūras un dizaina institūta direktore) un Sabīne Vandāna (Valmiermuižas kultūras biedrības vadītāja).

Izvērtējot komandu paveikto, risinājumu kvalitāti, komandas sniegumu u.c. kritērijus par laureātiem tika atzītas komandas:

  • “3Cycle” par risinājumu tēmā “Digitalizācija koka un apritīgu ēku būvniecībā”
    Šajā izaicinājumā tika meklētas idejas koka un apritīgu ēku būvniecības digitalizācijai, lai padarītu vidi saudzējošas metodes visiem pieejamākas. Konkrētā komanda izstrādāja analogu un digitālu risinājumu koka moduļu ēku konfigurācijai, atvieglojot komunikāciju ar pasūtītāju un piedāvājot konfigurācijas vizualizāciju ar MI palīdzību jau sarunas ar pasūtītāju laikā. 

  • “Wood rocks” par risinājumu tēmā “Atkārtoti izmantojamas un transformējamas skatuves”
    Šajā izaicinājumā tika meklēti risinājumi Valmiermuižas Etnofestivāla skatuvei. Komanda piedāvāja risinājumu koka konstrukcijās, kas rada ne tikai optimālu skatuves formu, bet arī atvieglo montāžu.

  • “Furni” par risinājumu izaicinājumā “Transformējami koka interjeri”
    Šajā izaicinājumā tika meklēti risinājumi pielāgojamām koka mēbelēm Latvijas Nacionālajai bibliotēkai un galda spēlēm. Komanda piedāvāja koka galdu, kurā sagatavota vieta spēļu glabāšanai.

  • “Two Man Studio” par risinājumu atvērtajā izaicinājumā
    Šajā risinājumā komandas varēja piedāvàt savus izaicinājumus risināšanai. Komanda piedāvāja risinājumu A-formas mazēkai, kas izmantojama tūrisma nozarē.

Valmiermuižas kultūras biedrības vadītāja Sabīne Vandāna:

“Dalība hakatonā bija jauna un iedvesmojoša pieredze Valmiermuižas etnomūzikas festivāla komandai: gan mentoru, gan žūrijas lomā. Visu sešu komandu, kas izvēlējās šo uzdevumu, pieeja izaicinājuma pieveikšanai bija daudzveidīga, radoša un ilgtspējīga, kas rosina domāt ārpus ierastajiem rāmjiem. Mums lielākais izaicinājums bija uzvarētāja noteikšana, jo risinājumi bija kvalitatīvi, interesanti un pārdomāti. Prieks par turpmāko sadarbību ar komandu "Wood rocks", lai virzītu viņu ieceri uz īstenošanu, un paldies pārējām komandām par lielisko darbu!”

Māris Būmanis, AS “Latvijas Finieris” valdes loceklis:

“Koksne un tās pielietošana ir iekodēta mūsu uzņēmuma un tā kolektīva DNS. Atbalstot jauniešu iesaisti inovatīvos ideju izstrādes konkursos, tādos, kā šis hakatons, veicinām izpratni par koksnes plašajām iespējām būvniecībā un interjerā. Redzot Vidzemes augstskolas studentos augstu nākotnes potenciālu, vēlamies pārnest “Latvijas Finierim” un meža nozarei būtiskās vērtības. Tās iet vienā solī ar Eiropas zaļo kursu, kura mērķis ir samazināt fosilo resursu izmantošanu, aizstājot tos ar bioloģiskās izcelsmes materiāliem.”

Asociācijas “Latvijas Koks” valdes locekle Sigita Alksne:

“Šādi hakatoni ir lieliska iespēja un vieta jauniešiem, pilnveidot savas praktiskās zināšanas un spējas. Manuprāt, šāda formāta hakatoniem jābūt vismaz kā regulārai daļai no mācīšanās procesa skolu un augstskolu specializētajos mācību/studiju kursos, integrējot nozares uzņēmumu atbalstu materiālu un/vai cilvēkresursu veidā. Šajā hakatonā redzama atšķirība piedāvātajos risinājumos, jo komandas, kas jau pie idejas darbojušās kādu laiku, daudz labāk pārzina tēmu nekā tās, kas pie idejas sākušas darboties hakatona laikā. Šādā situācijā grūti salīdzināt šīs komandas savā starpā, bet kopumā visu komandu dalībnieki ir atvērti, motivēti darboties. Noteikti var piezīmēt raksturīgu lietu, jo konkrētāka problēma, aiz kuras stāv konkrēts pasūtītājs, jo vairāk komandas izvēlas piedāvāt savus risinājumus tieši šai problēmai.”

Koksnes tehnoloģiju hakatonu organizēja Vidzemes Augstskola un Vidzemes plānošanas reģions projektā “Uzņēmējdarbības atbalsta pasākumi Vidzemes plānošanas reģionā”, ko līdzfinansē Islande, Lihtenšteina un Norvēģija, izmantojot EEZ grantus, kā arī ar Erasmus+ jaukta tipa intensīvās programmas (no angļu val.: Blended Intensive Program) atbalstu.

Strādājam kopā konkurētspējīgai Eiropai!


Februāra izskaņā  Vidzemes plānošanas reģions (VPR) organizēja diskusiju "Sabiedrības iesaiste dabas daudzveidības pārvaldībā: brīvprātīgo aktivizēšana dabas mantojuma saglabāšanā", lai kopīgi ar Vidzemes pašvaldību pārstāvjiem, vides pārvaldības organizācijām un citām nozīmīgām iesaistītajām pusēm turpinātu dialogu par sabiedrības iesaistes lomu dabas resursu saglabāšanā, kā arī ar to saistītajiem izaicinājumiem.  

Šīs sarunas mērķis bija apmainīties ar viedokļiem par to, kā iespējams veicināt sabiedrības iesaisti bioloģiskās daudzveidības pārvaldībā, tostarp dabas taku apsaimniekošanā. Sarunā piedalījās pārstāvji no Dabas aizsardzības pārvaldes,  Latvijas Dabas fonda, AS “Latvijas valsts meži”, Cēsu novada uzņēmējdarbības un tūrisma aģentūras, Gulbenes, Ogres un Valkas novada pašvaldībām, kā arī citi iesaistītie.  

Par dažādu iesaistīto pušu lomu un sadarbību dabas daudzveidības un tūrisma attīstībā diskusijas dalībniekus informēja CIBioGo projekta eksperte, kā arī Vidzemes Augstskolas pētniece un lektore Ilze Grīnfelde. Eksperte skaidroja, ka pastāv dažādas barjeras, kas aizkavē sabiedrības iesaistīšanos. Lielākoties sabiedrības iesaiste mēdz būt kampaņveidīga, un liels izaicinājums ir tieši ilgtermiņa attiecību veidošana un  iesaiste. Atsevišķos gadījumos tieši aktīvi sabiedrības pārstāvji un kopienas vēršas pie organizācijām vai pašvaldībām ar savām iniciatīvām un iespējām, kā tās īstenot.  

Par pieredzi, iesaistot iedzīvotājus garās distances pārgājienu maršruta "Mežtaka" veidošanā un uzturēšanā, stāstīja Kurzemes plānošanas reģiona projektu vadītāja Aija Neilande. Šī projekta laikā cilvēki tika aicināta piedalīties takas marķēšanā. Kā uzsvēra A. Neilande, sabiedrības līdzdalība ne tikai bija būtiska takas izveidē, bet arī kalpoja kā izglītojošs process visām iesaistītajām pusēm, veicinot takas atpazīstamību un veidojot līdzdalības un līdzatbildības sajūtu iesaistītajiem.  

Dabas aizsardzības pārvaldes pārstāve Anda Zakenfelde diskusijas dalībniekiem pastāstīja par pieredzi, īstenojot sabiedrības kampaņu “Ķeram svešos Latvijas dabā!”.  Tās laikā iedzīvotāji tika aicināti piedalīties un ziņot par invazīvajām sugām, iesniedzot savus novērojumus invazivs.lv, kas papildināja tām radīto datu bāzi. DAP pārstāve uzsvēra integrēto pieeju šīs kampaņas organizēšanā, kā pamatā bija plaša sadarbības tīkla būvēšana, zinātnes elementu izmantošana, digitālo risinājumu pielietošana un profesionāli plānota komunikācijas kampaņa.  

No dalībnieku diskusijas izriet, ka visbiežāk sabiedrības iesaiste ir veidota kampaņu vai akciju veidā. Pašvaldībās – organizējot talkas, vai atbildot uz iedzīvotāju ierosinājumiem, ja tādi saņemti. Tāpat secināts – lai iesaistītu sabiedrību, nozīmīgi ir veikt izglītošanas procesu. Sarunas dalībnieki norādīja, ka līdz šim tam nav pievērsta pietiekoši liela uzmanība. Atsevišķos gadījumos iedzīvotāji veic pārkāpumus vai rada dabai kaitējumu savas nezināšanas dēļ. Dalībnieki norādīja arī to, ka būtiska ir sabiedrības iesaistes veicināšana un izglītošana ilgtermiņā, ne tikai atsevišķu kampaņu veidā.  

Dalībnieki atzina nepieciešamību veicināt sadarbību starp iedzīvotājiem, pašvaldībām un dabas aizsardzības organizācijām, lai sabalansētu dabas daudzveidības un dabas tūrisma vajadzības, īpaši gadījumos, kad tiek veidoti tūrisma objekti – dabas takas, jauni pārgājienu vai velo maršruti.  

Sarunas dalībnieku pieredze liecina – lai sabiedrības iesaisti veicinātu, tā jāveido iedzīvotājiem saprotamā, pieejamā un vienkāršā veidā, mērķtiecīgi radot piederības sajūtu vietai vai norisēm. Turklāt dažādām sabiedrības grupām nepieciešams pielāgot dažādas iesaistīšanās iespējas, kā arī saziņā jāizvēlas atbilstoši komunikācijas kanāli un paņēmieni. Tāpat iesaistītās puses minēja, ka ne mazāk svarīgi izprast, kā dažādos gadījumos organizēt sabiedrības līdzdalības koordinēšanu un vadīšanu.   

Martā VPR kopā ar pārstāvjiem no vides pārvaldības organizācijām, kas piedalījās diskusijā, projekta CIBioGo  ietvaros dosies pieredzes apmaiņas braucienā uz Beļģiju. Šis brauciens sniegs iespēju iepazīties ar veiksmīgiem līdzdalīgas pārvaldības instrumentiem un uzzināt vairāk par dabas datu vākšanu un to nozīmi bioloģiskās daudzveidības pārvaldībā,  kā arī sabiedrības iesaisti datu vākšanā un tālākām iespējām šādā veidā iegūto datu apkopošanā un izmantošanā. Plašāka informācija: Projekta CIBioGo vadītāja Ieva Upeniece, ieva.upeniece PIE vidzeme PUNKTS lv

Projekts “Sabiedrības iesaiste bioloģiskās daudzveidības pārvaldībā (CIBioGo) tiek īstenots Interreg Europe pārrobežu sadarbības programmas no 2023.-2027. gadam ietvaros. Tā mērķis ir paplašināt zināšanas par līdzdalīgas pārvaldības metodēm bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā un  veicināt efektīvu aizsargājamo teritoriju pārvaldību. Vairāk par projektu: https://ej.uz/bd2d.  

Šī publikācija ir sagatavota ar Eiropas Savienības finansiālu atbalstu. Par tās saturu pilnībā atbild Vidzemes plānošanas reģions un tā nevar tikt izmantota, lai atspoguļotu Eiropas Savienības uzskatus. 

Informāciju sagatavoja: Sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā Laima Ķevere, laima.kevere PIE vidzeme PUNKTS lv