.png)
|
Arhīva kalendārs
Starptautiskas pieredzes apmaiņas ietvaros projektā iesaistītās dalībvalstis un sadarbības partneri dalās ar idejām un pieredzi, lai identificētu labākos līdzdalīgas pārvaldības instrumentus, ko iespējams pārņemt, tostarp arī Vidzemes reģionā. Pieredzes apmaiņas laikā Valonijas reģionā, Beļģijā, tematiski uzmanība veltīta dabas datu nozīmei, to apkopošanai, iesaistot iedzīvotājus, un praktiskai datu pielietošanai dabas daudzveidības pārvaldībā.
Gūtā pieredzes apmaiņa liecina – lai arī Beļģijā īstenotās metodes šobrīd tiešā veidā nav iespējams pārņemt, tomēr redzētais mudina apsvērt dažādas praktiskas rīcības, kas uzlabotu dabisko ekosistēmu aizsardzību un veicinātu ilgtspējīgas darbības, kas nekaitētu dabiskajai dzīvotnei vai savvaļas dzīvniekiem. Tāpat aplūkotie praktiskie piemēri rosina domāt par iedzīvotāju izpratnes veicināšanu atbildīgākai attieksmei pret vidi.
Nākamā pieredzes apmaiņa projektā CIBioGo paredzēta jūnijā Rumānijā. Šis brauciens sniegs iespēju uzzināt vairāk par inovatīvām finanšu shēmām un iepazīties ar labās prakses piemēriem bioloģiskās daudzveidības pārvaldībā Hargitas rajonā. Plašāka informācija: Projekta CIBioGo vadītāja Ieva Upeniece, ieva.upeniece PIE vidzeme PUNKTS lv . Projekts “Sabiedrības iesaiste bioloģiskās daudzveidības pārvaldībā (CIBioGo) tiek īstenots Interreg Europe pārrobežu sadarbības programmas no 2021. līdz 2027. gadam ietvaros. Tā mērķis ir paplašināt zināšanas par līdzdalīgas pārvaldības metodēm bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā un veicināt efektīvu aizsargājamo teritoriju pārvaldību. Vairāk par projektu: https://ej.uz/bd2d. Šī publikācija ir sagatavota ar Eiropas Savienības finansiālu atbalstu. Par tās saturu pilnībā atbild Vidzemes plānošanas reģions un tā nevar tikt izmantota, lai atspoguļotu Eiropas Savienības uzskatus.
Informāciju sagatavoja: Sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā Laima Ķevere laima.kevere PIE vidzeme PUNKTS lv
Meža apsaimniekošanā ienāk jaunas tehnoloģijas un dažādas inovācijas. Piemēram, pateicoties kvalitatīvu ietvarstādu audzēšanas tehnoloģijai, kokus var stādīt mehanizēti ar ierīci, kas piestiprināta pie ekskavatora strēles. Savukārt jaunaudzes kopj mazā meža tehnika – smagu roku darbu aizvien biežāk aizstāj tehnoloģijas, agromežsaimniecība, dažādi meža ražības risinājumi vai par neatņemamu darbarīku ikdienā kļuvušie droni. AS "Latvijas valsts meži" (LVM) rīcībā ir gandrīz 200 dronu un vairāk nekā 300 apmācītu un sertificētu dronu pilotu, kas palīdz ikdienas meža apsaimniekošanas darbos. Vēl būtisks ikdienas palīgs mežsaimniekiem ir ģeogrāfiskā informācijas sistēma LVM GEO, kuru izmanto arī dažādi uzņēmumi ārpus Latvijas. LVM Rietumvidzemes reģiona meža apsaimniekošanas plānošanas vadītājs Vilmārs Katkovskis norāda, ka pēdējā desmitgadē vidēji ik gadu Latvijas mežos nocērt mazāk koksnes par tās dabisko pieaugumu, tāpēc Latvijas mežsaimniecība ir ilgtspējīga. Turklāt pēdējo simt gadu laikā Latvijā mežu platības ir dubultojušās. "Latvijas valsts mežos" savu darbību plānojam vismaz 120 gadu perspektīvā, ņemot vērā dažādus apstākļus un apzinoties, ka klimats mainās, pieaug sausuma, vētru un citi riski. To ievērojam reģionā un Latvijā kopumā, izmantojam arvien kvalitatīvāku selekcionētu stādāmo materiālu, dažādus jaunaudžu aizsardzības veidus, turpinām jaunāku un efektīvāku aizsardzības līdzekļu izpēti," skaidro speciālists. Nozīmīga sadarbība ar zinātniekiem Zinātnes un tehnoloģiju attīstība veicina ilgtspējīgu mežu apsaimniekošanu, tāpēc nozīmīga ir sadarbība ar zinātniekiem. LVM īsteno projektus piecās prioritārajās pētniecības un attīstības programmās: tehnoloģijas ražošanai, meža audzēšana, vides aizsardzība un rekreācija, zemes apsaimniekošanas plānošana un inovatīvi produkti. Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava" pētniece Dagnija Lazdiņa papildina, ka Latvijas meža zinātniekiem ir unikāla iespēja pārliecināties par to, kā un vai vispār mežā vajadzētu darīt citādāk. Institūtam šim darbam Vidzemē ir savi atbalsta punkti – mežu pētīšanas stacijas Kalsnavas, Taurenes un Mežoles novados. Mūsdienu zinātnes terminoloģijā tās sauc arī par dabas laboratorijām (Living Lab) un zināšanu bākām (Lighthouse). Piemēram, Mežolē un Kalsnavā atsākti izmēģinājumi par piemirstu praksi un tehnoloģiju pārnesi no ziemeļvalstīm. "Mežā līdzīgi kā lauksaimniecībā, kad vienā vietā ilgstoši aug kādas augu sugas, tās atsevišķus elementus patērē vairāk. Jau laikus varam ienest mēslojumu, piemēram, koksnes pelnus un minerālmēslus, preventīvi pabarojot kokus, lai tiem spēks turēties pretim dažādiem kaitēkļiem. Mērām un monitorējam arī saimnieciskās darbības ietekmi uz siltumnīcas efekta gāzu izmešiem," stāsta pētniece. Mežolē sadarbībā ar ārzemju partneriem uzsākta meža augsnes veselības izpēte un augsnes vērtības novērtēšana no augu barošanās elementu nodrošinājuma līdz pat mikroorganismiem (InBestSoil). Jauna perspektīva nozare – agromežsaimniecība Kopdarbā ar Zemkopības institūtu Skrīveros 2011. gadā ierīkoja alejveida agromežsaimniecības izmēģinājumu teritorijas – sastādīja kokus joslās, bet starp tiem daudzgadīgus zālaugus sēklu ievākšanai tā, lai kombains var izbraukt starp koku alejām divos virzienos. Pilotteritorijā koki ir iestādīti reti – tikai 800 koku uz hektāru. Tā izpaužas mežsaimniecības inovatīvā pieeja – audzēt kokus arī kā kultūraugu lauksaimniecības zemē. Savukārt koku audzēšana kopā ar lauksaimniecisko ražošanu vai strādājot vairākos "stāvos", dod papildu ekonomisko labumu. Vidzemē jau ir sastopami "meža dārzi" – augļu koku stādījumi, kur starp koku rindām ir ražojoši krūmi vai zemeņu dobes. Jau izsenis ir saimniekots, kokāju jeb parkveida pļavās ganot lopus. Dienvidu zemēs, piemēram, zem kokiem gana arī zosis, vistas, aitas. Koki ir ļoti nozīmīgi ne tikai meža, bet arī lauksaimniecības ainavā – aizsargjoslās, vējlaužu zonās, kā buferjoslas starp laukiem un grāvjiem. Mežsaimniecības nākotne "Vidzemē meža nozarē tiek plānotas jaunas pārstrādes jaudas," saka Vilmārs Katkovskis. Tas ir pozitīvi, tomēr investoriem būtu jāņem vērā darbaspēka, kā arī koksnes resursu pieejamība, kam ir tendence samazināties. Tiek gaidīts valdības lēmums, vai meža nozarei būs būtiski jāsamazina mežsaimniecības apjoms un jāatvēl lielākas mežu teritorijas dabas aizsardzības mērķim. Tādēļ meža un ražības palielināšanas risinājumi ir ļoti būtiski, jo paver jaunas iespējas. Aizsargājamās teritorijas var izmantot rehabilitācijas programmu īstenošanai. Ar katru gadu palielinās dažādu atpūtas objektu skaits, un teritorijas, kurās rekreācija ir viens no galvenajiem meža apsaimniekošanas mērķiem, valstī aizņem 8% no kopējās meža platības. Skatu torņi, izziņas takas, kultūrvēsturiski dabas objekti, laukumi pikniku rīkošanai – tie ir tikai daži no mežos pieejamajiem atpūtas objektiem. Meža "peldes" kā rekreācijas virziens pasaulē kļūst arvien populārāks. Japāņu zinātnieki pat pētījuši, ka meža "peldes" palīdz normalizēt asinsspiedienu, pazemināt stresa hormonu līmeni, uzlabot atmiņu un koncentrēšanās spējas, kā arī stiprināt imūnsistēmu. Paredzams, ka arī turpmāk uzņēmēju interese par meža apsaimniekošanu rekreācijas nolūkos nemazināsies, savukārt, sadarbojoties zinātniekiem un speciālistiem, radot augstas pievienotās vērtības produktus, potenciāls ir arī citās jomās. Vairāk par iespējām ieguldīt šo ideju attīstīšanā, kā arī citām investīciju iespējām var uzzināt business.vidzeme.lv. Publicitāte tiek veikta Vidzemes uzņēmējdarbības centra projekta "Uzņēmējdarbības atbalsta pasākumi Vidzemes plānošanas reģionā" ietvaros, ko līdzfinansē Islande, Lihtenšteina un Norvēģija, izmantojot EEZ grantus. Strādājam kopā konkurētspējīgai Eiropai!
Vidzemi var dēvēt par Latvijas meža nozares dižnovadu – tas ir mežiem visbagātākais, un tradicionāli novada meža nozares uzņēmumi ir nozīmīgi darba devēji reģiona ļaudīm. Nozari novadā vērtē kā perspektīvu ne tikai ārvalstu investoriem, bet arī vietējiem uzņēmējiem, jo līdztekus meža apsaimniekošanai tirgū ir vieta jauniem pakalpojumiem un nišas piedāvājumiem. Meža apsaimniekošanā ienāk jaunas tehnoloģijas un dažādas inovācijas. Piemēram, pateicoties kvalitatīvu ietvarstādu audzēšanas tehnoloģijai, kokus var stādīt mehanizēti ar ierīci, kas piestiprināta pie ekskavatora strēles. Savukārt jaunaudzes kopj mazā meža tehnika – smagu roku darbu aizvien biežāk aizstāj tehnoloģijas, agromežsaimniecība, dažādi meža ražības risinājumi vai par neatņemamu darbarīku ikdienā kļuvušie droni. AS "Latvijas valsts meži" (LVM) rīcībā ir gandrīz 200 dronu un vairāk nekā 300 apmācītu un sertificētu dronu pilotu, kas palīdz ikdienas meža apsaimniekošanas darbos. Vēl būtisks ikdienas palīgs mežsaimniekiem ir ģeogrāfiskā informācijas sistēma LVM GEO, kuru izmanto arī dažādi uzņēmumi ārpus Latvijas. LVM Rietumvidzemes reģiona meža apsaimniekošanas plānošanas vadītājs Vilmārs Katkovskis norāda, ka pēdējā desmitgadē vidēji ik gadu Latvijas mežos nocērt mazāk koksnes par tās dabisko pieaugumu, tāpēc Latvijas mežsaimniecība ir ilgtspējīga. Turklāt pēdējo simt gadu laikā Latvijā mežu platības ir dubultojušās. "Latvijas valsts mežos" savu darbību plānojam vismaz 120 gadu perspektīvā, ņemot vērā dažādus apstākļus un apzinoties, ka klimats mainās, pieaug sausuma, vētru un citi riski. To ievērojam reģionā un Latvijā kopumā, izmantojam arvien kvalitatīvāku selekcionētu stādāmo materiālu, dažādus jaunaudžu aizsardzības veidus, turpinām jaunāku un efektīvāku aizsardzības līdzekļu izpēti," skaidro speciālists. Nozīmīga sadarbība ar zinātniekiemZinātnes un tehnoloģiju attīstība veicina ilgtspējīgu mežu apsaimniekošanu, tāpēc nozīmīga ir sadarbība ar zinātniekiem. LVM īsteno projektus piecās prioritārajās pētniecības un attīstības programmās: tehnoloģijas ražošanai, meža audzēšana, vides aizsardzība un rekreācija, zemes apsaimniekošanas plānošana un inovatīvi produkti. Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava" pētniece Dagnija Lazdiņa papildina, ka Latvijas meža zinātniekiem ir unikāla iespēja pārliecināties par to, kā un vai vispār mežā vajadzētu darīt citādāk. Institūtam šim darbam Vidzemē ir savi atbalsta punkti – mežu pētīšanas stacijas Kalsnavas, Taurenes un Mežoles novados. Mūsdienu zinātnes terminoloģijā tās sauc arī par dabas laboratorijām (Living Lab) un zināšanu bākām (Lighthouse). Piemēram, Mežolē un Kalsnavā atsākti izmēģinājumi par piemirstu praksi un tehnoloģiju pārnesi no ziemeļvalstīm. "Mežā līdzīgi kā lauksaimniecībā, kad vienā vietā ilgstoši aug kādas augu sugas, tās atsevišķus elementus patērē vairāk. Jau laikus varam ienest mēslojumu, piemēram, koksnes pelnus un minerālmēslus, preventīvi pabarojot kokus, lai tiem spēks turēties pretim dažādiem kaitēkļiem. Mērām un monitorējam arī saimnieciskās darbības ietekmi uz siltumnīcas efekta gāzu izmešiem," stāsta pētniece. Mežolē sadarbībā ar ārzemju partneriem uzsākta meža augsnes veselības izpēte un augsnes vērtības novērtēšana no augu barošanās elementu nodrošinājuma līdz pat mikroorganismiem (InBestSoil). Jauna perspektīva nozare – agromežsaimniecībaKopdarbā ar Zemkopības institūtu Skrīveros 2011. gadā ierīkoja alejveida agromežsaimniecības izmēģinājumu teritorijas – sastādīja kokus joslās, bet starp tiem daudzgadīgus zālaugus sēklu ievākšanai tā, lai kombains var izbraukt starp koku alejām divos virzienos. Pilotteritorijā koki ir iestādīti reti – tikai 800 koku uz hektāru. Tā izpaužas mežsaimniecības inovatīvā pieeja – audzēt kokus arī kā kultūraugu lauksaimniecības zemē. Savukārt koku audzēšana kopā ar lauksaimniecisko ražošanu vai strādājot vairākos "stāvos", dod papildu ekonomisko labumu. Vidzemē jau ir sastopami "meža dārzi" – augļu koku stādījumi, kur starp koku rindām ir ražojoši krūmi vai zemeņu dobes. Jau izsenis ir saimniekots, kokāju jeb parkveida pļavās ganot lopus. Dienvidu zemēs, piemēram, zem kokiem gana arī zosis, vistas, aitas. Koki ir ļoti nozīmīgi ne tikai meža, bet arī lauksaimniecības ainavā – aizsargjoslās, vējlaužu zonās, kā buferjoslas starp laukiem un grāvjiem. Mežsaimniecības nākotne"Vidzemē meža nozarē tiek plānotas jaunas pārstrādes jaudas," saka Vilmārs Katkovskis. Tas ir pozitīvi, tomēr investoriem būtu jāņem vērā darbaspēka, kā arī koksnes resursu pieejamība, kam ir tendence samazināties. Tiek gaidīts valdības lēmums, vai meža nozarei būs būtiski jāsamazina mežsaimniecības apjoms un jāatvēl lielākas mežu teritorijas dabas aizsardzības mērķim. Tādēļ meža un ražības palielināšanas risinājumi ir ļoti būtiski, jo paver jaunas iespējas. Aizsargājamās teritorijas var izmantot rehabilitācijas programmu īstenošanai. Ar katru gadu palielinās dažādu atpūtas objektu skaits, un teritorijas, kurās rekreācija ir viens no galvenajiem meža apsaimniekošanas mērķiem, valstī aizņem 8% no kopējās meža platības. Skatu torņi, izziņas takas, kultūrvēsturiski dabas objekti, laukumi pikniku rīkošanai – tie ir tikai daži no mežos pieejamajiem atpūtas objektiem. Meža "peldes" kā rekreācijas virziens pasaulē kļūst arvien populārāks. Japāņu zinātnieki pat pētījuši, ka meža "peldes" palīdz normalizēt asinsspiedienu, pazemināt stresa hormonu līmeni, uzlabot atmiņu un koncentrēšanās spējas, kā arī stiprināt imūnsistēmu. Paredzams, ka arī turpmāk uzņēmēju interese par meža apsaimniekošanu rekreācijas nolūkos nemazināsies, savukārt, sadarbojoties zinātniekiem un speciālistiem, radot augstas pievienotās vērtības produktus, potenciāls ir arī citās jomās. Vairāk par iespējām ieguldīt šo ideju attīstīšanā, kā arī citām investīciju iespējām var uzzināt business.vidzeme.lv. Publicitāte tiek veikta Vidzemes uzņēmējdarbības centra projekta "Uzņēmējdarbības atbalsta pasākumi Vidzemes plānošanas reģionā" ietvaros, ko līdzfinansē Islande, Lihtenšteina un Norvēģija, izmantojot EEZ grantus. Strādājam kopā konkurētspējīgai Eiropai!Vidzemi var dēvēt par Latvijas meža nozares dižnovadu – tas ir mežiem visbagātākais, un tradicionāli novada meža nozares uzņēmumi ir nozīmīgi darba devēji reģiona ļaudīm. Nozari novadā vērtē kā perspektīvu ne tikai ārvalstu investoriem, bet arī vietējiem uzņēmējiem, jo līdztekus meža apsaimniekošanai tirgū ir vieta jauniem pakalpojumiem un nišas piedāvājumiem. Meža apsaimniekošanā ienāk jaunas tehnoloģijas un dažādas inovācijas. Piemēram, pateicoties kvalitatīvu ietvarstādu audzēšanas tehnoloģijai, kokus var stādīt mehanizēti ar ierīci, kas piestiprināta pie ekskavatora strēles. Savukārt jaunaudzes kopj mazā meža tehnika – smagu roku darbu aizvien biežāk aizstāj tehnoloģijas, agromežsaimniecība, dažādi meža ražības risinājumi vai par neatņemamu darbarīku ikdienā kļuvušie droni. AS "Latvijas valsts meži" (LVM) rīcībā ir gandrīz 200 dronu un vairāk nekā 300 apmācītu un sertificētu dronu pilotu, kas palīdz ikdienas meža apsaimniekošanas darbos. Vēl būtisks ikdienas palīgs mežsaimniekiem ir ģeogrāfiskā informācijas sistēma LVM GEO, kuru izmanto arī dažādi uzņēmumi ārpus Latvijas. LVM Rietumvidzemes reģiona meža apsaimniekošanas plānošanas vadītājs Vilmārs Katkovskis norāda, ka pēdējā desmitgadē vidēji ik gadu Latvijas mežos nocērt mazāk koksnes par tās dabisko pieaugumu, tāpēc Latvijas mežsaimniecība ir ilgtspējīga. Turklāt pēdējo simt gadu laikā Latvijā mežu platības ir dubultojušās. "Latvijas valsts mežos" savu darbību plānojam vismaz 120 gadu perspektīvā, ņemot vērā dažādus apstākļus un apzinoties, ka klimats mainās, pieaug sausuma, vētru un citi riski. To ievērojam reģionā un Latvijā kopumā, izmantojam arvien kvalitatīvāku selekcionētu stādāmo materiālu, dažādus jaunaudžu aizsardzības veidus, turpinām jaunāku un efektīvāku aizsardzības līdzekļu izpēti," skaidro speciālists. Nozīmīga sadarbība ar zinātniekiem Zinātnes un tehnoloģiju attīstība veicina ilgtspējīgu mežu apsaimniekošanu, tāpēc nozīmīga ir sadarbība ar zinātniekiem. LVM īsteno projektus piecās prioritārajās pētniecības un attīstības programmās: tehnoloģijas ražošanai, meža audzēšana, vides aizsardzība un rekreācija, zemes apsaimniekošanas plānošana un inovatīvi produkti. Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava" pētniece Dagnija Lazdiņa papildina, ka Latvijas meža zinātniekiem ir unikāla iespēja pārliecināties par to, kā un vai vispār mežā vajadzētu darīt citādāk. Institūtam šim darbam Vidzemē ir savi atbalsta punkti – mežu pētīšanas stacijas Kalsnavas, Taurenes un Mežoles novados. Mūsdienu zinātnes terminoloģijā tās sauc arī par dabas laboratorijām (Living Lab) un zināšanu bākām (Lighthouse). Piemēram, Mežolē un Kalsnavā atsākti izmēģinājumi par piemirstu praksi un tehnoloģiju pārnesi no ziemeļvalstīm. "Mežā līdzīgi kā lauksaimniecībā, kad vienā vietā ilgstoši aug kādas augu sugas, tās atsevišķus elementus patērē vairāk. Jau laikus varam ienest mēslojumu, piemēram, koksnes pelnus un minerālmēslus, preventīvi pabarojot kokus, lai tiem spēks turēties pretim dažādiem kaitēkļiem. Mērām un monitorējam arī saimnieciskās darbības ietekmi uz siltumnīcas efekta gāzu izmešiem," stāsta pētniece. Mežolē sadarbībā ar ārzemju partneriem uzsākta meža augsnes veselības izpēte un augsnes vērtības novērtēšana no augu barošanās elementu nodrošinājuma līdz pat mikroorganismiem (InBestSoil). Jauna perspektīva nozare – agromežsaimniecība Kopdarbā ar Zemkopības institūtu Skrīveros 2011. gadā ierīkoja alejveida agromežsaimniecības izmēģinājumu teritorijas – sastādīja kokus joslās, bet starp tiem daudzgadīgus zālaugus sēklu ievākšanai tā, lai kombains var izbraukt starp koku alejām divos virzienos. Pilotteritorijā koki ir iestādīti reti – tikai 800 koku uz hektāru. Tā izpaužas mežsaimniecības inovatīvā pieeja – audzēt kokus arī kā kultūraugu lauksaimniecības zemē. Savukārt koku audzēšana kopā ar lauksaimniecisko ražošanu vai strādājot vairākos "stāvos", dod papildu ekonomisko labumu. Vidzemē jau ir sastopami "meža dārzi" – augļu koku stādījumi, kur starp koku rindām ir ražojoši krūmi vai zemeņu dobes. Jau izsenis ir saimniekots, kokāju jeb parkveida pļavās ganot lopus. Dienvidu zemēs, piemēram, zem kokiem gana arī zosis, vistas, aitas. Koki ir ļoti nozīmīgi ne tikai meža, bet arī lauksaimniecības ainavā – aizsargjoslās, vējlaužu zonās, kā buferjoslas starp laukiem un grāvjiem. Mežsaimniecības nākotne "Vidzemē meža nozarē tiek plānotas jaunas pārstrādes jaudas," saka Vilmārs Katkovskis. Tas ir pozitīvi, tomēr investoriem būtu jāņem vērā darbaspēka, kā arī koksnes resursu pieejamība, kam ir tendence samazināties. Tiek gaidīts valdības lēmums, vai meža nozarei būs būtiski jāsamazina mežsaimniecības apjoms un jāatvēl lielākas mežu teritorijas dabas aizsardzības mērķim. Tādēļ meža un ražības palielināšanas risinājumi ir ļoti būtiski, jo paver jaunas iespējas. Aizsargājamās teritorijas var izmantot rehabilitācijas programmu īstenošanai. Ar katru gadu palielinās dažādu atpūtas objektu skaits, un teritorijas, kurās rekreācija ir viens no galvenajiem meža apsaimniekošanas mērķiem, valstī aizņem 8% no kopējās meža platības. Skatu torņi, izziņas takas, kultūrvēsturiski dabas objekti, laukumi pikniku rīkošanai – tie ir tikai daži no mežos pieejamajiem atpūtas objektiem. Meža "peldes" kā rekreācijas virziens pasaulē kļūst arvien populārāks. Japāņu zinātnieki pat pētījuši, ka meža "peldes" palīdz normalizēt asinsspiedienu, pazemināt stresa hormonu līmeni, uzlabot atmiņu un koncentrēšanās spējas, kā arī stiprināt imūnsistēmu. Paredzams, ka arī turpmāk uzņēmēju interese par meža apsaimniekošanu rekreācijas nolūkos nemazināsies, savukārt, sadarbojoties zinātniekiem un speciālistiem, radot augstas pievienotās vērtības produktus, potenciāls ir arī citās jomās. Vairāk par iespējām ieguldīt šo ideju attīstīšanā, kā arī citām investīciju iespējām var uzzināt business.vidzeme.lv. Publicitāte tiek veikta Vidzemes uzņēmējdarbības centra projekta "Uzņēmējdarbības atbalsta pasākumi Vidzemes plānošanas reģionā" ietvaros, ko līdzfinansē Islande, Lihtenšteina un Norvēģija, izmantojot EEZ grantus. Strādājam kopā konkurētspējīgai Eiropai!
Pēc izglītojošas prezentācijas par suvenīriem, to nozīmes un trendiem, jaunieši sadalījās trīs grupās ar iespēju darboties tēmās pārgājieni dabā, pilsētas un ēdiens. Latvijas jaunieši iepazīstināja viesus ar Vidzemi, kopīgi radīja dažādas idejas un nonāca pie galvenajiem elementiem vizuālās identitātes veidošanai uz suvenīriem. Katrs no elementiem bija jāpārvērš skicē, taču ideju un skiču realizācijai jauniešiem tika rasta iespēja darboties trīs darbnīcās, lai izveidotu personalizētus T-kreklus sietspiedes tehnikā, apdrukātu krūzītes ar termodruku un veidotu krūžu paliktņus ar lāzergriezēju. Darbošanās notika projekta “Uzņēmējdarbība Vidzemē” ietvaros iekārtotajās koprades telpās DARE un Skola6. Valmieras koprades darbnīca DARE ikdienā piedāvā telpas un dažādas iekārtas jaunu produktu prototipēšanai, esošo ideju uzlabošanai vai vienkārši radoša hobija darīšanai. Darbnīcā ir vairāk nekā 20 iekārtas, tai skaitā dažādi elektriskie rokas instrumenti, lieli darba galdi un profesionāli tehniskie speciālisti. Lai apmeklētu darbnīcu, nav nepieciešamas priekšzināšanas par iekārtu izmantošanu, jo darbnīcas tehniskie speciālisti visu iemācīs, lai vēlāk apmeklētājs varētu darboties jau patstāvīgi. Savukārt koprades mājai "Skola6" izdevies integrēt projekta “Uzņēmējdarbība Vidzemē” ietvaros iegādāto fototehniku, iekārtojot foto studiju, kas sniedz pievienoto vērtību gan centra rezidentiem, gan vietējai kopienai. Pateicoties Anetes Rudmiezes vadītajai produktu foto meistarklasei, vietējie uzņēmēji un fotoentuziasti ieguva iespēju ne tikai apgūt fotografēšanas tehniku, bet arī praktiski to izmantot, veicinot kvalitatīva vizuālā satura radīšanu. Turklāt, sadarbībā ar Valmieras mākslas un dizaina tehnikuma skolniecēm prakses ietvaros izveidotais katalogs, kas pieejams http://www.skola6.lv, padara informāciju par pieejamo tehniku un tās izmantošanas iespējām ērti pieejamu. Valmieras Dizaina un mākslas vidusskolas darbības pamatvirziens ir izglītojoša un audzinoša darbība profesionālās izglītības programmu īstenošanai dizaina un mākslas nozarē, ar mērķi sagatavot izglītojamos darbam noteiktā profesijā, veicināt zināšanu un prasmju apguvi, attieksmju veidošanos, kas sekmē izglītojamā konkurētspēju mainīgos sociālekonomiskajos apstākļos. Izglītības iestādes darbības vadošā ideja ir – kvalitatīva mākslas un dizaina izglītība visa mūža garumā, bet mērķis – veidot izglītībai labvēlīgu vidi, organizēt un īstenot izglītības procesu, kas nodrošina profesionālās vidējās izglītības standartos un programmās, profesionālās ievirzes un interešu izglītības programmās un normatīvajos aktos noteikto dizaina un mākslas nozares profesionālās izglītības mērķu sasniegšanu. “Šī pieredze ir vērtīga, jo tā sniedz iespēju mainīties ar idejām, redzēt, kā lietas notiek citur un cik viegli ir darboties kopā. Kad jaunieši saskaras ar atšķirīgu vidi nekā ierasts, viņi gūst papildus zināšanas un uzņem vairāk praktiskās pieredzes. Šādu pieredzi nav iespējams realizēt sēžot skolas solā,” tā jauniešu pārstāve no Norvēģijas Eli Beate Myrset Vestli. Pieredzes apmaiņas vizīti rīko Vidzemes plānošanas reģions sadarbībā ar Elverum pašvaldību Norvēģijā projekta “Uzņēmējdarbības atbalsta pasākumi Vidzemes plānošanas reģionā” ietvaros un tas tiek īstenots Vietējās attīstības, nabadzības mazināšanas un kultūras sadarbības programmā, ko līdzfinansē Islande, Lihtenšteina un Norvēģija, izmantojot EEZ grantus. Strādājam kopā konkurētspējīgai Eiropai! Papildu informācijai: Ineta Tauriņa, projekta “Uzņēmējdarbība Vidzemē” vadītāja, e-pasts: ineta.taurina PIE vidzeme PUNKTS lv Informāciju sagatavoja: Marta Riekstiņa, Vidzemes plānošanas reģiona sabiedrisko attiecību speciāliste, e-pasts: marta.riekstina PIE vidzeme PUNKTS lv
Reģistrācijas anketa šeit: https://forms.office.com/e/YSusEjwJ8e Ar pasākuma programmu iepazīties iespējams šeit: https://shorturl.at/jkCD9 Projekta komanda un aktivitāšu dalībnieki dalīsies stāstā par īstenotajiem atbalsta pasākumiem – jauniešu un uzņēmēju hakatoniem, vaučeru programmu, investīciju piesaistes kampaņu Vidzemes reģionam, starptautiskajiem pieredzes apmaiņas braucieniem jauniešiem un uzņēmējiem, atpazīstamības zīmes izstrādi un citām notikušajām aktivitātēm. Viena no noslēdzošajām aktivitātēm ir Norvēģijas jauniešu dalība pieredzes braucienā uz Latviju, kur viņus uzņēmuši skolēni no Valmieras Dizaina un mākslas vidusskolas, lai saliedētos dažādos uzdevumos, kas saistīti ar suvenīru izveidi tūrismam Latvijā. Svarīgi, ka saliedēšanās projekta laikā norisinājusies vairākkārt – notikuši četri jauniešu un divi Koksnes tehnoloģiju hakatoni, pulcējot dalībniekus Limbažos, Ogrē, Smiltenē un Valmierā. Tajos piedalījušies vairāk nekā 300 interesentu, kuri radījuši inovatīvas uzņēmējdarbības idejas pārtikas, koksnes, metaverss, dzīves kvalitātes uzlabošanas, energoefektivitātes, aprites ekonomikas virzienos. Jāpiebilst, ka Koksnes tehnoloģiju hakatonos piedāvāti vairāk nekā 20 inovatīvi risinājumi, tai skaitā: Hakatona uzvarētāji un Vidzemes uzņēmēji, kuri darbojas kokapstrādes jomā Vidzemē, pievienojās arī braucienam uz Norvēģiju. Tur notika pieredzes un kontaktu apmaiņa ar kokapstrādes jomas uzņēmumiem. Vidzemes inovāciju nedēļas konferences DAŽĀDĪBĀ RODAS INOVĀCIJA laikā uzsākta arī jauna tradīcija un svinīgi godināti vairāki Vidzemes uzņēmēji kategorijās inovācija, ilgtspēja, sociālā atbildība, kā arī piešķirta specbalva. Svarīgi, ka pretendentus izvirzījuši reģiona iedzīvotāji vai pieteikuši paši uzņēmumu pārstāvji. Līdz ar Vidzemes inovāciju balvas pasniegšanu, nominantiem sniegta unikāla iespēja izmantot projektā izstrādāto Vidzemes uzņēmējdarbības vides atpazīstamības zīmi – grafisku simbolu, kas kalpos uzņēmēju un uzņēmējdarbības vides pozicionēšanai reģionā, stiprinot Vidzemes tēlu vietējā un ārvalstu tirgū uzņēmējdarbības jomā. Atpazīstamības zīme tiks lietota kā kvalitātes un augsta novērtējuma apliecinājums Vidzemes reģiona uzņēmējiem. Jau vairāk nekā gadu projekta “Uzņēmējdarbība Vidzemē” ietvaros tiek veicināta arī kopstrādes telpu attīstība jaunu biznesa ideju radīšanai. Cēsīs, Valmierā, Gulbenē un Madonā darbojas četras koprades darbnīcas, kas aicina uzņēmējus strādāt ar dažādām iekārtām bez maksas – izšūšanas mašīnu, foto un video aparatūru, grafisko planšeti u.c. Tāpat projekta “Uzņēmējdarbība Vidzemē” ietvaros, norisinājies Vidzemes plānošanas reģiona organizētais seminārs Vidzemes pašvaldību uzņēmējdarbības speciālistiem par mākslīgo intelektu un komunikāciju saskarsmē ar uzņēmējiem. Projekta ietvaros organizēts apmācību cikls, kurā uzņēmējiem rasta iespēja apgūt LEAN pieeju procesu optimizēšanai ar mērķi veicināt uzņēmumu konkurētspēju un produktivitāti. Kā atzīst Normunds Brēmers, SIA Wenden Furniture valdes loceklis: Pēc visa dzirdētā un jau praksē ieviestā jūtos ārkārtīgi iedvesmots. Iespējams ka tieši rutīna ikdienas procesos, kas rodas 27 gadus darbojoties vienā nozarē pamazām un nemanāmi bija nomākusi un apslāpējusi daudzus attīstībai nepieciešamus procesus. Jau pēc pirmās lekcijas domās un iedvesmā piedzīvoju ideju sprādzienu. To īstenošana uz vietas uzņēmumā, deva papildus enerģiju iesākto turpināt. Projekta laikā uzlabojumi veikti un jauns nosaukums dots Vidzemes uzņēmējdarbības mājaslapai, ko iespējams iepazīt business.vidzeme.lv. Tāpat arī izstrādāta Vietējo un ārvalstu investīciju piesaistes stratēģija Vidzemes plānošanas reģiona prioritārajām viedās specializācijas jomām 2022.-2027. gadam. Balstoties uz stratēģiju, tiek veikta investīciju piesaistes kampaņa Vidzemei, izmantojot projektā izstrādātos kampaņas materiālus. Konferenci organizē Vidzemes plānošanas reģiona Vidzemes uzņēmējdarbības centrs projektā “Uzņēmējdarbības atbalsta pasākumi Vidzemes plānošanas reģionā”, ko līdzfinansē Islande, Lihtenšteina un Norvēģija, izmantojot EEZ grantus. Strādājam kopā konkurētspējīgai Eiropai! Papildu informācijai: Ineta Tauriņa, projekta “Uzņēmējdarbība Vidzemē” vadītāja, e-pasts: ineta.taurina PIE vidzeme PUNKTS lv
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
No 19. līdz 21. martam Vidzemes plānošanas reģiona pārstāves kopā ar Dabas aizsardzības pārvaldes un Latvijas Dabas fonda pārstāvēm piedalījās pirmajā Interreg Europe pārrobežu projekta “Sabiedrības iesaiste bioloģiskās daudzveidības pārvaldībā” (CiBioGo) pieredzes apmaiņā Beļģijā. Brauciens organizēts, lai apzinātu jaunas metodes, kas veicina iedzīvotāju iesaisti dabas daudzveidības saglabāšanā. 
Vizītes ietvaros notika praktiska pieredzes apmaiņa un izbraukumi, demonstrējot, kā tiek īstenotas dažādas pieejas dabas daudzveidības atjaunošanā un saglabāšanā, iesaistot iedzīvotājus. Vairākus izbraukuma laikā aplūkotos objektus pārvalda organizācija “Natagora”. Tā darbojas ar mērķi apturēt bioloģiskās daudzveidības degradāciju un atjaunot vispārējo dabas stāvokli, līdzsvarojot to ar cilvēka darbību. Dalībnieki viesojās teritorijās, kur organizācija palīdz iedzīvotājiem ierīkot dīķus ekoloģiskā līdzsvara saglabāšanai, revitalizē lauksaimniecības rezultātā degradētas teritorijas un, cieši sadarbojoties ar vietējo kopienu, brīvprātīgajiem un citiem interesentiem, īsteno ilgtermiņa bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas projektus. 
Dalībnieki viesojās arī Agronomijas tehnoloģiskajā centrā, kur tā pārstāvji informēja par plaša mēroga projektu “Yes! We plant!”, kas īstenots, lai Valonijas reģionā veicinātu koku un dzīvžogu stādīšanu. Savukārt, vizīte starptautiskajā dolomīta ieguves uzņēmumā deva ieskatu sekmīgi darbojošos risinājumos, kā uzņēmums var ne tikai gūt resursus no dabas, bet arī sniegt ieguldījumu izstrādāto karjeru bioloģiskās daudzveidības atjaunošanā, kā arī izglītot darbiniekus. 
Kā norāda Dabas aizsardzības pārvaldes īstenotā EK LIFE programmas integrētā projekta LatViaNature komunikācijas vadītāja Anda Zakenfelde, dalība pieredzes apmaiņā ļāvusi apskatīt sabiedrības iesaisti dabas datu pārvaldībā kopainā – kā elementos sadalāmu, vienotu ciklu – no iegūstamo dabas datu plānošanas līdz datu izmantošanai, turklāt kontekstā ar jau īstenotām praksēm Valonijas reģionā. “Tas sniedza ieskatu tajā, cik plašs var būt sabiedriskās zinātnes nodrošināto dabas datu pielietojums, kādi ierobežojumi jāņem vērā un kāda datu apstrāde jāveic, lai tos varētu izmantot dabas daudzveidības pārvaldībā,” stāsta Zakenfelde. Viņa atzinīgi vērtē arī Valonijas reģionā īstenotās dabas daudzveidības atjaunošanas iniciatīvas un saredz iespēju pieredzes apmaiņas laikā gūtās idejas integrēt praktiski: “Pieredzes apmaiņa ļāva gūt idejas, ko iespējams atvasināt, adaptēt un izmantot savā darbā – dabas aizsardzībā un bioloģiskās daudzveidības veicināšanā Latvijā. Piemēram, patstāvīgas brīvprātīgo dabas entuziastu organizācijas veidošana, kādu izveidojusi "Natagora". Organizācija var nodrošināt dabas datu ievākšanu, kā arī veikt aizsargājamu teritoriju uzturēšanu, sakopšanas darbus, invazīvo sugu ierobežošanu u.c. darbības.” 
Vidzemi var dēvēt par Latvijas meža nozares dižnovadu – tas ir mežiem visbagātākais, un tradicionāli novada meža nozares uzņēmumi ir nozīmīgi darba devēji reģiona ļaudīm. Nozari novadā vērtē kā perspektīvu ne tikai ārvalstu investoriem, bet arī vietējiem uzņēmējiem, jo līdztekus meža apsaimniekošanai tirgū ir vieta jauniem pakalpojumiem un nišas piedāvājumiem.
Aprīļa sākumā 13 jaunieši no Elverum pašvaldības Norvēģijā kopā ar Valmieras Dizaina un mākslas vidusskolas audzēkņiem satikās Vidzemē, lai strādātu pie kopīga uzdevuma – reklamēt Vidzemi kā tūrisma galamērķi. Šāda veida aktivitātes sniedz iespēju ne tikai veidot vizuāli pievilcīgu tūrisma mārketingu, bet arī stimulē radošumu un sadarbību starp jauniešiem no dažādām valstīm.
Tuvojoties projekta “Uzņēmējdarbība Vidzemē” izskaņai, uzņēmējdarbības speciālisti, atbalsta organizācijas, uzņēmēji, jaunieši un citi interesenti š.g. 24. aprīlī aicināti apmeklēt projekta noslēguma pasākumu Kosmosa izziņas centrā Cēsīs, Cīrulīšu ielā 63, lai iedvesmotos, uzzinātu par projektā paveikto, saņemtu atbildes uz interesējošajiem jautājumiem, satiktu līdzīgi domājošos un uzzinātu aktualitātes uzņēmējdarbības attīstībā Ziemeļvalstu reģionos.